Paplašinātā meklēšana
Meklējam ev..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9997):
- segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- live _burtiski_ "dzīvā veidā"; tiešraidē, tiešā translācijā (par radio, televīzijas raidījumu); tiešais koncertieraksts (gk. par audioierakstu).
- omne simila claudet _burtiski_ "jebkurš salīdzinājums klibo"; ar salīdzinājumu neko nevar pierādīt.
- nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
- non possumus _burtiski_ "nevaram"; kategorisks atteikums.
- persona non grata _burtiski_ "nevēlama persona"; diplomātiskais pārstāvis, ko tās valsts valdība, kurā viņam jādarbojas, pasludinājusi par nevēlamu.
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- pro domo sua _burtiski_ "par savu māju"; personiskā jautājumā; aizstāvot sevi un savas intereses.
- pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
- izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
- riņķa kvadratūra _pārn._ Neatrisināms uzdevums.
- ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas saistītas ar produkcijas realizāciju; - taras un produkcijas iepakošanas izmaksas noliktavā; - izdevumi par produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas stacijai; - komisijas nauda no pakalpojumu organizācijas u. tml.
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- A "Alfa" Starptautisks signāls - nozīmē "nolaists ūdenslīdējs, ievērojiet attālumu un virzieties lēni!".
- bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- vers libre "brīvais pants"; vārsmas, kurās nav ievēroti tradicionālie vārsmošanas likumi.
- sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
- ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
- cappucino "espresso" kafija ar karstu saputotu pienu (var būt arī ar piedevām).
- Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
- femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
- brimērs "Miglas mēnesis", otrais mēnesis Lielās fr. revolūcijas laika kalendārā (22. X - 20. XI).
- Aglaja "Mirdzošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
- Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
- Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
- Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
- Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
- ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
- procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
- pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
- karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
- causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
- Caņņui "Sieviete - zīdtauriņa kāpurs", zīda audzēšanas dieviete.
- Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
- traduttore - traditore "tulkotājs ir nodevējs" (nevienu tekstu pilnīgi precīzi pārtulkot nav iespējams).
- Dons "Tumšais", īru mitoloģijā - mirušo dievs.
- littera scripta manet "uzrakstītais burts paliek"; kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi nevar izcirst.
- (sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti.
- salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
- ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- saveikt (Ar pūlēm) pieveikt, izsmelt.
- omniprezence (Dieva) klātbūtne visur.
- omnipotence (Dieva) visspēcība.
- iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)-paust savu būtību, parasti neviļus.
- atgremošana (Kā zināma) atkārtošana, nedodot no sevis nekā jauna.
- aizšķūtēties (Ļaut) sevi aizvest.
- dozņaks (narkomāna dienas) deva.
- (ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro.
- (ne)ļauties izjokoties (ne)ļaut izjokot sevi.
- apsmieties (Ne)ļaut sevi apsmiet.
- piekandavot (Neveikli) piekalt, piesist, pienaglot.
- nobālināt (Neviļus) ļaut izbalēt.
- (pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- (pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- LAD (Sirds elektriskās) ass novirze pa kreisi (angļu "left axis deviation").
- Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
- pelēkā sieva 1. sieviešu kārtas mirušo gars, velis, kas rādījās uz kapiem vai kapsētu tuvumā; 2. divdabīga sieviešu kārtas dabas gara pavārds.
- zelta bulla 1. Svarīgs Romas pāvesta vai kāda viduslaika valdnieka izdots dokumentus, kam tika pievienots zelta zīmogs. 2. Kārļa IV (1355.-1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam.
- decimālā pēda 1/10 mērrīkstes = \~31,4 cm, Rīgā ieviesās 18.-19. gs. no Holandes.
- Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
- trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
- kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
- opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- indikts 15 gadu ilgs laika posms, kurā romieši trīs reizes ievāca meslus no uzvarētajiem
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
- ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
- ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
- mesidors 1793. g. Konventa ievestā franču republikāniskā kalendāra desmitais mēnesis (no 19.-20. jūnija līdz 18.-19. jūlijam).
- nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
- Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
- bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
- hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- fleša 18. un 19. gs. lietots atsevišķs 40-50 m plats lauka nocietinājums.
- salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
- peredvižņiki 19. gs. otrās puses krievu mākslinieku reālistu grupējums.
- rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes. Tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva.
- Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
- Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
- Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
- Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
- Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
- Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
- neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
- orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
- Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
- koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
- modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
- sivēne 6 - 7 mēnešus veca cūka; sieviešu dzimuma sivēns.
- senā jūras (krievu) jūdze 7467,6 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- Ā Ā Muns - maiju kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte.
- divatrons A. Kronvalda ieteikts jaunvārds teātra apzīmēšanai, kas neieviesās.
- Ababļova Ababļeva.
- Babļeva Ababļevas ezers Kaunatas pagastā.
- Babļevas ezrs Ababļevas ezers Kaunatas pagastā.
- Ababļovas ezers Ababļevas ezers.
- Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā.
- Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā.
- Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā.
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
- abtese Abate - katoļu sieviešu klostera priekšniece.
- abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.).
- Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā.
- Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne.
- Džadža Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laukkopības un dārzeņkopības dieviete.
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā.
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
- Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi.
- Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā.
- Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā.
- ābulinis āboliņš, atsevišķas sugas.
- borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē.
- suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim.
- kabeļtelevīzija Abonentu televīzijas sistēma, kurā signālu raida pa kabeļiem.
- Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova.
- LCP Abreviatūra no Latvijas Centrālā padome.
- VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem.
- abbreviatura Abreviatūra.
- abreviācija Abreviatūra.
- aukstais abscess abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos.
- androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus.
- eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā).
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums).
- hemidistrofija Abu ķermeņa pušu nevienāda attīstība.
- traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām.
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
- acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai.
- acilācija Acila grupas ievešana vai veidošana organiskā savienojumā.
- acilēšana Acilgrupas ievadīšana organiskos savienojumos.
- superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- anizokorija Acs zīlīšu diametru nevienādība.
- Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene.
- Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis.
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
- Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu").
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
- Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis.
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
- Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
- Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
- Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt.
- Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
- Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis".
- Čikomekoatla Acteku kukurūzas dieviete.
- Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm.
- Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla.
- Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem.
- Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce.
- Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija.
- Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās.
- Tlaloks acteku mitoloģijā - lietus un pērkona dievs, visu uzturā lietojamo augu pavēlnieks.
- Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla.
- Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze.
- Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze.
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
- Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis.
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais.
- Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā.
- Koatlikue acteku mitoloģijā - zemes un nāves dieviete, saules dieva Uicilopočtli māte.
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne.
- Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, Uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs.
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
- Čalčiutlikue Acteku upju un ezeru dieviete, lietus dieva Tlaloka sieva.
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
- heteroftalmija Acu nevienādība.
- stereoskopiskā redze acu spēja veidot telpisku attēlu no diviem atsevišķiem attēliem.
- ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji.
- intrakutāns Ādā ievadāms.
- līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā.
- gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot.
- alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem.
- ļipsna Ādas atšķēlums (ievainojums).
- SED Ādas eritēmas deva (angļu "skin erythema dose").
- ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli.
- fustigācija Ādas šaustīšana ar tievām viciņām (masāžā).
- alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska.
- šķīstības josta ādas vai metāla josta, kas sedz sievietes dzimumorgānus un aizslēgta ar atslēgu.
- bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai.
- keratonikse Adatas ievadīšana caur radzeni, sevišķi, operējot kataraktu.
- filipunktūra Adatu vai stieples ievadīšana aneirismas maisā, lai ierosinātu asins sarecēšanu.
- vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli.
- Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram.
- ievinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Ieviņas" iedzīvotāji.
- Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Adažskaja Ādažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā.
- Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība.
- Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis.
- Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne.
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu.
- Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās.
- Tha adigu mitoloģijā augstākā dievība, ģenētiski saistīta ar arhaisko saules dievību.
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
- žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas.
- muncis Adīta vai no drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa.
- uzmaucene Adīta vilnas sieviešu cepure; cepure ar ausu pārsegiem.
- mauči Adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa.
- algebriskais papildinājums adjunkts - determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta.
- guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība Krievijā no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- volosna Administratīvi teritoriāla pamatvienība laukos Krievijā (līdz 1919. gadam).
- vaivadija Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vojevodiste (2).
- prezidiāts Administratīvi teritoriāla vienība 1582.-1598. g. Pārdaugavas hercogistē; 1598. g. pārdēvēja par vaivadijām jeb vojevodistēm.
- župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.).
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju.
- vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas.
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
- Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale.
- vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā.
- Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta.
- Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta.
- Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas.
- Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas.
- Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam.
- Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības.
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta.
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
- Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa.
- Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas.
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam.
- Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam.
- Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta.
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas.
- Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas.
- Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam.
- Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
- Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta.
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam.
- Dunalkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dunalkas pagastam pievienota pirmskara Rāvas pagasta teritorija.
- Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam.
- Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta.
- Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā.
- Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam.
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam.
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta.
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
- Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam.
- Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam.
- Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas.
- Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
- Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības.
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
- Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija.
- Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas.
- Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam.
- Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam.
- Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā.
- Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam.
- Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam.
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam.
- Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam.
- Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam.
- Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam.
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam.
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
- Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam.
- Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam.
- Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam.
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu.
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam.
- Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam.
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam.
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
- Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam.
- Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam.
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
- Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam.
- Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam.
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam.
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam.
- Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam.
- Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam.
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam.
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
- Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam.
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam.
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
- Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai.
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam.
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam.
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam.
- Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam.
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
- Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam.
- Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam.
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam.
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam.
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
- Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam.
- Zasas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijai pievienota daļa no bijušā Dignājas pagasta.
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
- Taurenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Sērmūkšu pagasta ziemeļaustrumu daļa.
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā).
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā.
- Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā.
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā.
- Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam.
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu.
- Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta.
- Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts.
- Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
- Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā.
- Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu.
- Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas.
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam.
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta.
- Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam.
- Ēdoles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota Ventspils novada Ziru pagastam.
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija.
- Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam.
- Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam.
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
- Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam.
- Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta.
- Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam.
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā.
- Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki).
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā.
- Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas.
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
- Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam.
- Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam.
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam.
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas.
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes.
- naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12.
- tūkstošnieks Administrators vietējā pārvaldē Krievijā līdz 19. gs.
- ādmenīša Ādmiņa sieva.
- ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu).
- saadīties Adot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
- nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
- nulladrese Adrese pārraidāmajā kadrā, kas nenorāda nevienu lokālā tīkla staciju.
- ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam.
- relatīvā adrese adrese, kurai tiek pievienota bāzes adrese, lai izveidotu absolūto adresi.
- asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi.
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds.
- zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā.
- aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana.
- akalkūlija Afāzijas veids, nespēja izrēķināt vienkāršus matemātikas uzdevumus.
- afiksācija Afiksu pievienošana vārda saknei.
- Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga.
- Dksui Āfrikas dienvidrietumos mītošo sanu (bušmeņu) dievība, pasaules radītājs.
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
- melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības.
- Pontija Afrodītes pievārds, tāpēc ka tā dzimusi no jūras putām.
- Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja.
- Aghizela Agidela - pilsēta Krievijā.
- Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Zgajevski Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants.
- aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi.
- cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
- hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība.
- laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē.
- feronjēre Agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres.
- resurrēkcionisti Agrāk Anglijā līķu laupītāji, kas tos pārdeva anatomiem.
- mehmendars Agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki.
- altins Agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15 gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām.
- cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
- kadinas Agrāk turku sultāna 7 likumīgās sievas.
- minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums.
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
- kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu.
- valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms.
- termoagregāts Agregāts, kas sastāv no primārā termodzinēja un viena vai vairākiem tam mehāniski pievienotiem elektroģeneratoriem.
- kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem.
- paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru.
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana.
- drīzuļi Agrīni augļi, dārzāji, sevišķi kartupeļi.
- agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību.
- devulkanizācijas aktivators aģents (parasti organiska viela), kas paātrina devulkanizācijas procesu, reģenerējot gumiju.
- privātdetektīvs aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumus novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
- sindikāts aģentūra, kas piegādā informāciju vairākiem periodiskajiem izdevumiem vienlaikus.
- pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība.
- Ormuzds Ahuramazda, senajiem irāņiem saules un visa laba dievība.
- ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā.
- uzbildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
- uzbilst Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
- bildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
- uzrunāt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
- kužināt Aicināt, pievilināt zirgu.
- ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
- aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem.
- Ajkatila Aikina, apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā.
- Hainažskaja Ainažu pagasta krieviskais nosaukums.
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu).
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
- pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
- hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās.
- griešanās Aitu slimība, kas izpauzas, kā aitas riņķošana ap sevi.
- aitu māte aitu sugas sievišķais dzīvnieks pēc atnešanās
- rupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida rupju vilnu, kas sastāv no dūnvilnas, pārejas matiem un akotmatiem.
- pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem.
- sknarbas aitu tievās zarnas.
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
- Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
- Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
- krievciemieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" iedzīvotāji.
- aizkrāsnā Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
- aizkrāsnī Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
- nodrašķīt Aiz nevērības ātri novalkāt drēbes.
- ielaist Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
- aizlaist garu ceļu aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
- mērgavot Aiz skopuma liegt sev nepieciešamo pārtiku.
- popēt aizaugt ar popi, sūnu, krevi.
- aizbildināšanās Aizbildinājums (sev par labu).
- atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās.
- belēt Aizdarīt ar pienu, krējumu; darīt baltu pievienojot pienu, krējumu.
- piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi).
- grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā.
- kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu.
- kredītkontrole Aizdevēja sistēma, kas uztur informāciju par aizņēmēju un ļauj aizdevējam uzraudzīt aizņēmēja aktivitātes.
- aizlienētājs Aizdevējs.
- palienētājs Aizdevējs.
- aizdevu Aizdevu kapitāls - kapitāls, kuru uzņēmumam vai valstij aizdevis viens vai vairāki aizdevēji (kreditori), kas var būt: cits uzņēmums, banka vai cita valsts.
- pūli Aizdevu vai nodrosējuma fondos izvietotie vērtspapīru investoru naudas līdzekļi.
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
- aizdevu izmaksa aizdevuma izsniegšanas process.
- aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties.
- atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana; atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
- mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas.
- aizdevas Aizdevums (1).
- aizdeve Aizdevums (1).
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
- hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros.
- ankščia Aizdevums.
- timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju).
- konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā.
- gurba Aizgalds, kur ievieto lopus.
- gurbs Aizgalds, kur lopus ievieto.
- aizgrauties Aizgāzt sev kaut ko priekšā.
- aizmurīt Aizgriezt, kaujot ievainot.
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
- slāvisms Aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas.
- rusisms Aizguvums no krievu valodas.
- aizpluskāt Aiziet ar slapjiem sieviešu svārkiem.
- aiziet par tālu aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
- aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
- aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- daudzevieši Aizkraukles novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzeva" iedzīvotāji.
- Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants.
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski.
- Ašeradenskaja Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- apturēt Aizliegt turpmāk izdot (periodiskus izdevumus).
- embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces).
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- pajemt Aiznest, aizvest (sev līdzi), piemēram, priekšmetus, produktus.
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
- iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties.
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
- pamatparāds aizņemto līdzekļu vērtība bez samaksas par aizņēmumu (aizdevu procentiem) un soda naudas par tā atmaksas kavējumu
- aizņēmuma atmaksāšana aizņēmuma atdošana aizdevējam.
- dzēšana Aizņēmuma atdošana aizdevējam.
- forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam.
- aizpogāties Aizpogāt sev (apģērbu, pogas).
- zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
- ievadnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ievade" iedzīvotāji.
- Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums.
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
- contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt.
- apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.).
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m.
- Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums.
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
- diskete Aizsargapvalkā ievietots plastmasas disks, kas pārklāts ar magnētisku materiālu datu ierakstīšanai.
- maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
- valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
- profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi.
- antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus.
- aizsieties Aizsiet sev (ko) priekšā.
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot).
- gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt.
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
- ersatz Aizstājējs, surogāts; īstā un vērtīgā atvietojums ar neīstu un nevērtīgu.
- pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
- aizvāzties Aiztaisīties pašam no sevis (par vāku).
- aizatīties Aiztīt sev (ķermeņa daļu).
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
- piemiedzēt Aizvērt, pievērt (acis).
- aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
- paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi).
- agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari.
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
- Asvikenskaja Aizvīķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
- OMG Ak mans Dievs! (angļu "Oh, my God!").
- kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu.
- Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
- kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
- Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
- Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
- Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma.
- Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls.
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis.
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
- Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki.
- Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs.
- Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede.
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
- rekuperācija Akciju kursa atjaunošana pēc ievērojama tā krituma.
- izpilddirektors Akciju sabiedrības vadītājs, ko ievēlē valde.
- ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību.
- uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai.
- graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
- urobilīti Akmeņi, kas attīstās urīnvados, sevišķi nieru bļodiņās un urīnpūslī.
- atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās.
- gludais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex laevigata").
- Okņistskaja Aknīstes pagasta nosaukuma krieviskojums.
- hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti.
- kapnohepatogrāflja Aknu rentgenogrāfija pēc intravenozas oglekļa dioksīda ievadīšanas.
- hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
- arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
- plere Ākstīga, nenopietna sieviete.
- Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants.
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
- kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai.
- onnagata aktieru ampluā japāņu kabuki teātrī - vīrieši, kuri izpilda sieviešu lomas.
- pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
- aktīvēšana Aktīva posteņa ievietošana bilancē.
- sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
- aizstāvēt Aktīvi rīkojoties, aizsargāt (kādu, ko) pret ko nevēlamu.
- hipopraksija Aktivitātes samazināšanās; nevērība.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
- pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks.
- mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās.
- sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas.
- terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- Summa theologica Akvīnas Toma (1225. vai 1226.-1274. g.) ievērojamākais dogmatiskais darbs (lat. "teoloģijas summa").
- knābis Āķis, ar kuru no uguns izņem gludekļa dzelzi un ievieto gludeklī.
- Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam).
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
- Ola Ala, Bjarezinas pieteka Baltkrievijā.
- Ulatora Alatira - pilsēta Krievijā.
- Vorošilovska Alčevska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1931.-1961. g.
- Komunarska Alčevska, pilsēta Ukrainā.
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē.
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
- mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
- asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos.
- skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas.
- Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.).
- Alfa Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem.
- ļ Alfabēta deviņpadsmitais burts.
- f Alfabēta devītais burts.
- Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs.
- Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls.
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam.
- Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks.
- Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
- slimības nauda algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā.
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
- arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem.
- acikliskie savienojumi alifātiskie savienojumi, organiskie savienojumi, kuros oglekļa atomi savā starpā saistītivaļējās virknēs (nevis slēgtos ciklos).
- Alīta Alītas apriņķis, atrodas Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju.
- Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju.
- anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
- alkilēšana Alkilgrupu ievadīšana organiskos savienojumos.
- alkoholizācija Alkohola ievadīšana audos kustību vai jutības paralizēšanas nolūkā.
- jumtiņš Alkohola piedeva.
- štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam.
- bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā).
- kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām un ledu.
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
- Hot4U Alkstu pēc tevis (angļu "hot for you"; īsziņās).
- libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- Allažskaja Allažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- aloģenēze Alomorfoze - evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
- Aļšvangenskaja Alšvangas (tagad Alsungas) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
- Sibiraea altaiensis Altaja sibirejas "Sibiraea laevigata" nosaukuma sinonīms.
- burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- baškīru valoda altajiešu valodu saimes tjurku val. grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- uiguru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lieto arābu rakstu, daļa krievu (bijušās PSRS teritorijā).
- uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu.
- turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu.
- hakasu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- altajiešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- karačaju-balkāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- karakalpaku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- kumiku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- nogaju valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- kazahu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- šoru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- tuviešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- gagauzu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- karaīmu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu un krievu alfabēts.
- tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts.
- nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda).
- asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā.
- konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
- mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums.
- trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”.
- Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
- Annenskaja Alūksnes novada Annas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Īvedne Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Ievedne" nosaukums vietējā izloksnē.
- Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- zaicevieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" iedzīvotāji.
- Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
- šiņķeriene alus lējēja (pārdevēja, iznēsātāja).
- medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
- Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes.
- algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes.
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
- albuginaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimta.
- albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints.
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
- caurbira Amata kandidāts, kas vēlēšanās nav ievēlēts.
- APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System".
- amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā.
- mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
- pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina.
- kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus.
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
- referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim.
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
- gobnieks Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas.
- gobzinis Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas.
- revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
- administrators Amatpersona, kas veic noteiktus pārvaldes uzdevumus.
- referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
- politiska amatpersona amatpersona, kuru ievēlē vai ieceļ, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem.
- uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
- Daņiļeviči Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants.
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
- TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite").
- kolts Amerikāņu parauga revolveris.
- bapsis Amerikāņu sabiedrības baltās elites nievājošs apzīmējums.
- Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli.
- Amerikāņu Samoa Teritorija Amerikāņu Samoa, nepievienota teritorija (angļu val. "Territory of American Samoa").
- nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri.
- Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm.
- WTA Amerikas profesionālā sieviešu tenisa asociācija (angļu "Women's Tennis Association").
- aminēšana Aminogrupas tieša ievadīšana organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā.
- perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
- briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā).
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km.
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km.
- Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km).
- Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
- Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km.
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
- Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m.
- ausbunds Anabaptistu garīgu dziesmu krājums, sastādāts 1971, bet sastopams vairs tikai 1583 izdevumā.
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums.
- izoanafilakse Anafilakse, kas izraisīta ar tās pašas sugas seruma ievadīšanu, piem., ja cilvēkam ievada cilvēka serumu.
- aktīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot antigēnu.
- pasīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot normālam dzīvniekam sensibilizētā dzīvnieka serumu.
- serumanafilakse Anafilakse, ko izraisa seruma ievadīšana.
- reversā pasīvā anafilakse anafilakse, ko izraisa, vispirms ievadot antigēnu, pēc tam specifisko antivielu; rodas šoks.
- Anaita Anahita - dieviete māte armēņu mitoloģijā.
- sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa.
- multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam.
- pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
- izmaksu un ieguvumu analīze analīze, kuras uzdevums ir noskaidrot projekta, pirkuma vai kāda cita līdzekļu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu.
- diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības.
- machajevieši Anarhistiem un sindikālistiem radnieciska strāva krievu sabiedrībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- mahaiskisms Anarhistisks novirziens Krievijas politiskajā kustībā, radās 19. gs. beigās.
- anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla.
- aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu.
- pankreatoenterostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un tievo zarnu.
- ezofagoenterostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tievo zarnu.
- gastroenterokolostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi, tievo zarnu un lokzarnu.
- cistikoenterostomija Anastomozes izveidošana starp žultspūšļa izvadkanālu un tievo zarnu.
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
- Andreapoļa Andreapole, pilsēta Krievijā.
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
- andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- stankeviči Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji.
- traumatiskā aneirisma aneirisma, radusies pēc artērijas sienas ievainojuma.
- anenterālā anēmija anēmija, kas attīstās pēc tievo zarnu rezekcijas.
- neirālā anestēzija anestēzija ko panāk, ievadot anestēzijas līdzekli nervā vai nerva tuvumā.
- Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums.
- vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā.
- hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays.
- hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai.
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
- ITV Anglijas televīzijas sabiedrība (angļu "Independent Television").
- ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne.
- NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa".
- honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
- neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni.
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību.
- HP mērces angļu virtuvē iecienītas ēdiena piedevas.
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija.
- Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā.
- tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- ABN Antiboļševistiskais nāciju bloks.
- rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu.
- antirenīns Antiferments, kas rodas dzīvnieka asins serumā pēc renīna ievadīšanas; aizkavē piena sarecēšanu.
- celle Antīkā tempļa iekšējā telpa, kur atradās dievības tēls.
- epifānija Antīkajā literatūrā - himnisks dzejojums par godu dieviem.
- herojs Antīkajā mitoloģijā - varonis, pusdievs.
- Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie.
- pusdievs Antīkajā mitoloģijā - zemākās kārtas dievs.
- teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu.
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
- stasims antīkajā tradīcijā dziesma, kas traģēdijā nodalīja atsevišķas epizodes.
- oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
- bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs.
- teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
- Aleksandrijas bibliotēka antīkās pasaules ievērojamākā bibliotēka, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., gājusi bojā m. ē. 7.-8. gs.
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- naoss Antīko tempļu iekštelpa, kur atradās dievības tēls.
- kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši.
- lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem.
- piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli.
- atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai.
- placentolizīns Antiviela dzīvnieka serumā, kuram ievadītas cita dzīvnieka placentas šūnas.
- spermolizīns Antiviela pret spermatozoīdiem, ko iegūst, ievadot tos dzīvniekos.
- anafilaktīns Antiviela, kas rodas, reaģējot uz proteīna ievadīšanu anafilaksē.
- zooprecipitīns Antiviela, ko iegūst, atkārtoti parenterāli ievadot dzīvnieku proteīnus.
- imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem.
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
- Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju.
- retrogrādiskā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc katetra ievadīšanas pa kādas perifēriskās artērijas lūmenu pret asins plūsmu aortā un rentgenkontrastvielas ievadīšanas.
- aortogrāfija Aortas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- translumbālā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc rentgenkontrastvielas ievadīšanas aortā jostas apvidū.
- austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā.
- linkainis Ap galvu tinams lakats sievietēm (Kursā).
- boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
- medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
- pārpiere Ap pieri apsiets lakatiņš sievietei.
- rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas.
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
- Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav.
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
- herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls.
- pārveidotājapakšstacija Apakšstacija, kuras galvenais uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā vai otrādi.
- uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā.
- kusaks Apakšvirsnieks krievu armijā.
- sunduks Apakšvirsnieks krievu armijā.
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV, augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos, kur pāriet Alegeinu kalnos, viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- zaļmale Apaļa sieviešu cepure ar zaļām malām.
- plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā.
- resnie kokmateriāli apaļie kokmateriāli, kuru tievgala caurmērs ir lielāks par 25 cm.
- spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš.
- klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu.
- sadalītājs Aparāts (hidropneimoiekārtās), kas vienlaikus vada plūsmas divās vai vairākās līnijās (piem., pievada un aizvada eļļas plūsmu hidrocilindros).
- deviometrs aparāts frekvences deviācijas mērīšanai, ar kuru kontrolē radio un televīzijas signālu kvalitāti.
- dēkolorimetrs Aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā.
- jonometrs Aparāts rentgenstaru devas noteikšanai, nosakot gaisa jonizācijas pakāpi.
- mikrogonioskops Aparāts sevišķi mazu leņķu mērīšanai, piem., oftalmoloģijā.
- inhalators Aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā.
- skeners Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
- televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
- videomikseris Aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus.
- ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
- amnioskops Aparāts, ko ievada grūtnieces dzimumceļos lai pārbaudītu augļa ūdeni.
- uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai.
- bronhospirometrs Aparāts, ko lieto vitālās kapacitātes, skābekļa saistīšanas un ogļskābās gāzes atdalīšanas noteikšanai katrā plaušā atsevišķi.
- radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons.
- kaste Aparāts, mašīna (parasti televizors, radiouztvērējs, automobilis).
- pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību.
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartuzstādījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem.
- uzauties Apaut sev kājas; apauties (1).
- apauties Apaut sev kājas.
- apdrauzāties Apbrāzt sevi.
- nodzivīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
- noglazīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
- karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; kara kuģis.
- kara kuģis apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; karakuģis.
- tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai.
- likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā.
- cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā.
- nožļāgties Apčurāt sevi.
- apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes.
- māldegas Apdedzināta māla piedevas (keramikā).
- applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas.
- nodabīgs Apdomīgs, apcerīgs, nopietns, sevī iegrimis.
- Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
- apdrošināties Apdrošināt sevi.
- apžūrēt Apdzert (nievājoši).
- Tilža Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva.
- Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle".
- Līvbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs.
- Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs.
- Mērsrags Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs.
- Vandzene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs.
- Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Beverīnas novada Brenguļu pagastā.
- Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis.
- Zahari apdzīvota vieta (mazciems) Goliševas pagastā.
- Doņikova Apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā.
- Bordova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Kļučniki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Loduma apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Olutova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Rači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Aizgalīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Bahmatova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Čenčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Mišenskie apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Strauja apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Svetļici apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Baranovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā.
- Ļamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Ņivji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Plotņickie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā, Ilziņu ezera dienvidaustrumu krastā.
- Bronti apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Čudarīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Janapole apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Lāški apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Lozdova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Rogovski apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Skandīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Slotukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Tereškova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Torkova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Viduči apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Vīksnīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Zaiceva apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Bileiķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Vadakstes pagastā; līdz 1920. g. bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
- Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs.
- Sesava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve.
- Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova.
- Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs.
- Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kauguri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 5 km no Valmieras.
- Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
- Morona Apdzīvota vieta Argentīnā ("Moron"), Buenosaires pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, \~500000 iedzīvotāju (1975. g.).
- Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amersta Apdzīvota vieta ASV ("Amherst"), Nevadas štatā, 11250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostina Apdzīvota vieta ASV ("Austin"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Belvjū Apdzīvota vieta ASV ("Bellevue"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Belvjū Apdzīvota vieta ASV ("Bellevue"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sērklvila Apdzīvota vieta ASV ("Circleville"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klīvlenda Apdzīvota vieta ASV ("Cleveland"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fejitvila Apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fejitvila Apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dženīva Apdzīvota vieta ASV ("Geneva"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mindena Apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sevērna Apdzīvota vieta ASV ("Severn"), Mērilendas štatā, 44200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Velsa Apdzīvota vieta ASV ("Wells"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vinčestera Apdzīvota vieta ASV ("Winchester"), Nevadas štatā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā.
- Rahačova Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos.
- Acminava apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā.
- Žodziški Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā.
- Svislača Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
- Vilreika Apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai.
- Augšpils Apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad "Vyšgorodok" Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas.
- Basilana Apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
- Adavere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa rietumos.
- Trombeja Apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta.
- Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī.
- Adige-Habļa apdzīvota vieta Krievijā (_Adyge-Habl’_), Karačajas-Čerkesijas Republikās ziemeļu daļā.
- Aikina apdzīvota vieta Krievijā (_Ajkino_), Komi Republikā; Ajkatila.
- Ahļebiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Ахлебинино_), Kalugas apgabalā.
- Gauri Apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry.
- Kačanova Apdzīvota vieta Krievijā (Kačanovo) 12 km no Latvijas robežas, 1925.-1944. g. saucās Kacēni.
- Linava Apdzīvota vieta Krievijā (Linovo) 7 km no Latvijas robežas.
- Purvmala Apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī.
- Višgoroda Apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Aizbaikāla novadā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Altaja novada dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Altaja novada ziemeļu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Belova Apdzīvota vieta Krievijā, Altaja novadā, <10000 iedzīvotāju.
- Abzakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālos.
- Abzanova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidos; Abzana.
- Ablajeva apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Republikā; Ablaja.
- Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos.
- Bokova Apdzīvota vieta Krievijā, bijušā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa teritorijā.
- Aršana Apdzīvota vieta Krievijā, Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami.
- Kisigača Apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija.
- Agapovka apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aksaja Apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā.
- Adiļa-Jangijurta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas ziemeļu daļā.
- Aima apdzīvota vieta Krievijā, Habarovskas novadā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Artjomovska Apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā.
- Borisogļebska Apdzīvota vieta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā.
- Bezengi Apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā.
- Ačineri apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā.
- Komsomoļska apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā.
- Jantarnija Apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene.
- Ačaivajama apdzīvota vieta Krievijā, Kamčatkas novada ziemeļu daļā
- Adigehabļa apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikas ziemeļu daļā; Adigheheble.
- Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabalā, \~30 km uz austrumiem no Kirovas, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abjacjoja apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas dienvidrietumu daļā; Objačeva.
- Adzjvavoma apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, pie Adzjvas ietekas Usā.
- Abadzehska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā; Abdzahahabla.
- Ačujeva apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada rietumos, Azovas jūras piekrastē
- Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumos.
- Aginska Apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, <10000 iedzīvotāju.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā.
- Marica Apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Palatka Apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgbalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Borodina Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta.
- Shodņa Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons.
- Afrikanda apdzīvota vieta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalā.
- Boļšaja Višera apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čulima Apdzīvota vieta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Barabas stepē, <10000 iedzīvotāju.
- Ardatova Apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidu daļā.
- Fokina Apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Omskas apgabalā.
- Adamovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumos.
- Irikļinska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala centrālajā daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala rietumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ždanovka Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā.
- Čermoza Apdzīvota vieta Krievijā, Permas apgabalā, izveidojot Kamas ūdenskrātuvi, daļēji pārvietota.
- Kuva Apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada Komi-Permiešu apvidū, <10000 iedzīvotāju.
- Agzu apdzīvota vieta Krievijā, Piejūras novada ziemeļaustrumos.
- Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā.
- Advorici apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā.
- Kuibiševa Apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rudaka Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu.
- Čehova Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju.
- Krasnogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā.
- Abija apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka.
- Muhtuja Apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku.
- Abaga apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā).
- Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos.
- Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala rietumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabla ziemeļu daļā, Saratovas ūdenskrātuves rietumu krastā.
- Aļeksina Apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, \~90 km uz austrumiem no Smoļenskas.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Zeļenogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā.
- Ačikulaka apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Arzgira apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Edisija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Kajasula apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Kurska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Mahmudmekteba apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Mirnija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Ņini apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Petropavlovska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Pokoinoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Sadovoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Soldatoaleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Stepnoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Turksada apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Veļičajevska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Zaterečnija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Aleksandrija Apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada Sederekas rajonā.
- Aleksandrovska Apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novadā.
- Ačita apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Tambovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Adirkežiga apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā.
- Abatska Apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ačiri apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā.
- Agana apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Agejeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala rietumu daļā.
- Sokoļņiki Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons.
- Arseņjeva Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā.
- Jurjeveca Apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Vologdas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Agvali apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā.
- Ribačija Apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
- Abeza apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, pie polārā loka, Usas kreisajā krastā.
- Abana apdzīvota vieta Krievijas Krasnojarskas novada austrumos (_Aban_), rajona administratīvais centrs, 9200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ļevokumska Apdzīvota vieta Krievijas Stavropoles novadā, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Severozadonska Apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Jamburga Apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki.
- Utuncjao Apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons.
- Pukova Apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā.
- Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
- Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
- Solihala Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā.
- Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā.
- Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
- Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Mušina Apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta.
- Brekši Apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā.
- Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta.
- Tonburi Apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Rītupe Apdzīvota vieta un dzelzceļa stacija Abrenes apgabala austrumos (tagad Krievijā).
- Porca Apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Vanne-Eikele Apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai.
- Rundāle Apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems.
- Bobra Apdzīvota vietas Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
- Sjana Apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu.
- Golyšova Apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukuma variants latgaliski.
- Golyševa apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukums latgaliski.
- Tolkova Apdzīvotās vietas "Linava" ("Linovo") Krievijā bijušais nosaukums.
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
- paraapendicīts Apendicīts, kam pievienojies apkārtējo audu iekaisums.
- Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme.
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu).
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
- Jemtlande Apgabals Norlandē ("Jaemtland'), robežojas ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju.
- apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi.
- datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas; automatizēt ar datora palīdzību.
- finansēt apgādāt ar naudas līdzekļiem; segt izdevumus
- apģērbties Apgādāt sevi ar drēbēm.
- nosadrošināties Apgādāt un nodrošināt sevi ar eksistences līdzekļiem.
- novalgot Apgādāt, noklāt ar virvēm; pārvilkt tīklu augļu kokam vai kaudzei, lai putni nevar piekļūt.
- maizes tēvs apgādnieks; arī darba devējs.
- apgādniecība Apgāds, izdevniecība
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
- skalturis Apgaismošanas ierīce, kurā ievieto dedzināmo skalu.
- iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
- divoto Apgaroti, dievbijīgi.
- apgremzdēt Apgrauzt (koku visapkārt), aplaizīt aplievas mizu.
- RIND Apgriezeniskais išēmiskais neiroloģiskais deficits (angļu "reversible ischemic neurologic deficit").
- aplisīties Apgriezt (sev) matus.
- apstrižīties Apgriezt (sev) matus.
- dzīvot uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu.
- sēdēt uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu.
- dispareinija Apgrūtināts vai sāpīgs dzimumakts; arī vispārīgs sievietes seksuālo traucējumu apzīmējums.
- sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
- internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- apģērba gabals apģērba atsevišķa sastāvdaļa.
- pielaikošana Apģērba vai tā atsevišķo daļu pielāgošana un piemērīšana cilvēka augumam tā izgatavošanas, t. i. šūšanas laikā.
- pārģērbs Apģērbs, kurā ietērpjoties var sevi pārveidot līdz neatpazīstamībai.
- nobaņķēties Apģērbties biezi un neveikli.
- sabracēties Apģērbu saņemt uz augšu (par sievieti).
- apstibīt Apiet apkārt stīvi, neveikli.
- apklomzāt Apiet kaut kam apkārt ar smagiem, neveikliem soļiem.
- grozgalvis Apīņa pievārds tautas dziesmās.
- reibgalvītis Apiņa pievārds.
- spurggalvis Apiņa pievārds.
- spurdze Apiņu sievišķā ziedkopa.
- apjozties Apjozt sev (ko).
- līžņa apkārt ložņājoša sieviete.
- klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem.
- sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa.
- aizmilze Apkārtteķis - pirkstu iekaisums, kas ceļas no maziem ievainojumiem, ja tur ietiek netīrumi un strutojumu dīgļi.
- negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
- apklāties Apklāt sevi; apsegties.
- demogrāfiskās koncepcijas apkopoti uzskati par visu iedzīvotāju attīstību un atsevišķu demogrāfisko procesu norisi.
- apkopties Apkopt sevi.
- tikt galā (pašam) ar sevi Apkopt, arī apgādāt (sevi).
- apšmaukties Apkrāpt sevi.
- apkrāpties Apkrāpt, piekrāpt sevi.
- aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu); pabeigt lāpīšanu.
- apsalāpīties Aplāpīt sev, piemēram, drēbes, veļu.
- rata krusts aplī ievilkts krusts; Saules simbols daudzām tautām.
- ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- koroborēšana Apliecības izdošana par ievešanu nostiprinājuma grāmatā.
- pašapliecināties Apliecināt, izpaust sevi, savas spējas.
- nobrūzēties Apliet sevi ar netīru šķidrumu.
- aplieties Apliet sevi, savu apģērbu.
- aizgremzde Aplieva - kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa.
- aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe).
- grabzda Aplieva.
- grabzdas Aplieva.
- grebzdas Aplieva.
- grebzde Aplieva.
- gremži Aplieva.
- gremžuļi Aplieva.
- mīkstā aplievas trupe aplievas trupe ar mazu koksnes cietību.
- cietā aplievas trupe aplievas trupe, kas pēc cietības tuva apkārtējās koksnes cietībai.
- aplikties Aplikt sev (ko apkārt).
- mūka Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
- mūks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
- mulks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
- apspoguļoties Aplūkot sevi ar spoguli.
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
- dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
- segt Apmaksāt, atlīdzināt (piemēram, izdevumus, zaudējumus).
- pārvarēt apmānīt, pievilt.
- hirsūtisms Apmatojuma augšana neparastās vietās sievietēm sakarā ar hormonāliem traucējumiem.
- apciemojums Apmeklējums, ierašanās ar īpašu nolūku, uzdevumu.
- tehnoloģiskā vizūra apmēram 1 m plata stiga, pa kuru pievelk cirsmā sagatavotos kokmateriālus līdz tehnoloģiskajam koridoram; parasti ieplāno tikai tad, ja izstrādā platas slejas.
- apmesties Apmest sev (ko).
- rustojums Apmetuma apdares paņēmiens - rievojums, kas sadala sienas plakni joslās, kuras imitē akmens rustu apšuvumu.
- augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- apcepurot Apmičot jaunu sievu.
- pašapmierinājums Apmierinājums pašam ar sevi.
- iebāzt kabatā (kādu) apmuļķot; pieveikt, pārspēt gudrībā.
- apņemties Apņemt sev (ko apkārt).
- apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu); ietīties.
- noņemties Apņemties (1); sevī nolemt.
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
- Lātona Apollona un Diānas māte, titāna meita, kas sargāja dzemdētājas un deva veselību jaunpiedzimušiem.
- paņemt Apprecēt (parasti sievieti).
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- nosapirkties Apprecēt (sievu), samaksājot naudu.
- apjemt Apprecēt (sievu).
- pārprecēt Apprecēt sievu no cita pagasta vai valsts.
- apņemt sievu apprecēt sievu.
- atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
- iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti.
- saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
- apkankarēties Apprecēties (nievājoši).
- iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
- iziet tautās apprecēties (par sievieti).
- iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
- (iz)iet tautās apprecēties (par sievieti).
- iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
- ieprecēt Apprecot ievest (kādās mājās, ģimenē).
- ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē).
- mākslīgā apputeksnēšana apputeksnēšana, kurā no dabiskā putekšņu fona izolētus sievišķos ziedus apputeksnē ar vēlamā auga putekšņiem.
- ideomotoriskā apraksija apraksija, kurā atsevišķas kustības var tikt izpildītas pareizi, bet sarežģītā darbībā tās kļūst nepareizas.
- palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā.
- apreibināties Apreibināt (1) sevi.
- apreibināties Apreibināt (2) sevi.
- dolbīties Apreibināties (krievu "dolbitsja").
- kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem.
- diskontēt aprēķināt nākotnes ienākumu vai izdevumu tagadnes vērtību.
- ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.
- budžets aprēķins par (ģimenes, atsevišķas personas) ieņēmumiem un izdevumiem; šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
- degra Apretūras viela, ar ko ietauko ādas, sevišķi ziemišķa un hroma, lai tās uzturētu mīkstas.
- Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m.
- Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā.
- apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem.
- ispravņiks Apriņķa policijas priekšnieks cariskajā Krievijā.
- institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
- nosaudzēt Apsargāt, pasargāt, paturēt (pie sevis).
- kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- šarpe Apsējs, kurā iekar slimu (ievainotu) roku.
- štrūbante Apsējs, prievīte; štrumbante.
- usmaša Apsējs, prievīte.
- uzmaša Apsējs, prievīte.
- uzmašs Apsējs, prievīte.
- uzmata Apsējs, prievīte.
- uzmats Apsējs, prievīte.
- strumbante Apsējs, sietava; zeķu gumija vai prievīte.
- testudo Apsējums, ko lieto ceļgala ievainojumu gadījumos.
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
- apsiekaloties Apsiekalot sevi, savas drēbes u. tml.
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- apsasieties Apsiet sev (ko).
- apsieties Apsiet sev (ko).
- apskurbināties Apskurbināt (1) sevi; apreibināties.
- apskurbināties Apskurbināt (2) sevi; apreibināties.
- apsolīties Apsolīt kļūt par sievu (kam).
- aizasacīties Apsolīt sev.
- piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
- apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību.
- apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas).
- likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas.
- apšpļauties Apspļaudīt sevi vai vienam otru.
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- pusprievārds Apstākļa vārds, ko lieto arī prievārda nozīmē.
- pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla darbība, ievērojot konspirāciju; dzīve, darbība šādos apstākļos.
- maģiskais riņķis (aplis) apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
- iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- iekrāsošana Apstrādājamā dokumenta mainītā teksta izspīdināšana citā krāsā, kas ļauj teksta autoram vai citiem teksta lietotājiem ievērot teksta grozījumus.
- griešanas režīmi apstrādājamā ķermeņa un griezējinstrumenta savstarpējo iedarbību raksturojošie parametri: griešanas ātrums, padeve, griešanas dziļums, griešanas spēks un griešanas jauda.
- padeves ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums padeves kustībā.
- apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
- sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
- ševingēt Apstrādāt (ko) ar ševeru.
- apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
- caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei.
- frēzēšana Apstrāde ar frēzi; griešanas kustība ir frēzes rotācija, padeve - apstrādājamā ķermeņa un frēzes savstarpējā virzes kustība.
- Apsū Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Abzu.
- Abzu Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū.
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku.
- apskrotēt Apšūt sieviešu svārku augšējo malu.
- pozamentists Apšuvumu, uzpleču, bārkšu un pušķu pagatavotājs vai pārdevējs, kas tirgojas tikai ar pozamentiem.
- nočampāties Aptašķīties (neveikli rīkojoties).
- izlases aptauja aptaujas veids, kurā piedalās nevis visa grupa, bet tikai noteikts grupas dalībnieku skaits.
- apčupināties Aptaustīt sevi vai citus.
- žolubs Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; lubturis.
- lubturis Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; žolubs.
- aptikeriene Aptiekāra sieva.
- skrupuls Aptiekās lietota masas mērvienība, kas vienāda ar 1,244 gramiem (krievu skrupuls) vai 1,296 gramiem (angļu skrupuls).
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- aptīties Aptīt sev (ko).
- apsatīties Aptīt sevi ar ko.
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
- apģuģenēt Aptīt, ietīt, ievīstīt (visapkārt).
- apģuģināt Aptīt, ietīt, ievīstīt (visapkārt).
- aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt.
- apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē.
- Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km.
- pēpele Apvainojoša iesauka melīgai sievietei.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
- apvēdināties Apvēdināt sevi; tikt apvēdinātam.
- Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
- bezvēja josla apvidus starp atsevišķām vēja joslām.
- sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
- komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
- grupa JBIG apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa (angļu "Joint Bi-level Image Experts Group").
- Adžmāna Apvienoto Arābu Emirātu emirāts (_Imārat ʻAjmān_), platība 259 km^2^, 250000 iedzīvotāju (2010. g.), teritorija sastāv no 3 atsevišķām daļām, ko aptver citi emirāti.
- UNDP Apvienoto Nāciju Attīstības programma (angļu "United Nations Development Programme").
- UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
- UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus.
- UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development").
- apvilkties Apvilkt sev (ko).
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss.
- zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss.
- pļiks Apzīmē atsevišķu skaņu, plīkšķi.
- ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
- illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
- belkanto Apzīmējums itāļu dziedāšanas veidam, kur galvenā vērība pievērsta skaista toņa attīstīšanai.
- vācele Apzīmējums kādam, kas nevar paturēt pie sevis noslēpumu, pļāpam.
- jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem.
- Samta revolūcija apzīmējums mierīgajai valsts iekārtas maiņai Čehoslovākijā 1989. gadā; samtainā revolūcija.
- teopanteisms Apzīmējums panteistiskam uzskatam, ka Dievs ir viens un viss.
- flagelācija Apzīmējums pašmocībai, kuru seksuāla apmierinājuma kāpināšanai vai atvietošanai, vai arī kādu citu iemeslu dēļ piekopj personas vai zināmu sektu piekritēji, sitot sevi ar žagariem, pletni utt.
- sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās.
- TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen").
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu.
- politiskā izturēšanās apzināta pasīva vai aktīva indivīdu, grupu vai institūtu attieksme pret pastāvošo sabiedrības pārvaldīšanas sistēmu vai atsevišķiem tās elementiem.
- varmākošana apzināta reāla fiziska spēka, draudu vai varas izmantošana pret sevi, citu cilvēku, grupu vai kopienu, un tā rada vai spēj izraisīt fizisku ievainojumu, psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, attīstības traucējuma riskus, zaudējumus vai nāvi.
- dzimumapziņa Apzināta sevis uzskatīšana par noteikta dzimuma pārstāvi.
- komunikatīvais mērķtiecīgums apzināta valodas līdzekļu izvēle saziņas atvieglošanai konkrētā ekstralingvistiskā situācijā atbilstoši sazināšanās uzdevumiem, autora komunikatīvajam nolūkam, valodas kolektīva sociālajām atšķirībām u. c.
- ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
- nobīdīt pie malas (arī malā) apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
- ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko).
- stāvēt pāri Apzināti neievērot, ignorēt.
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- justies Apzināties sevi (par ko).
- identificēšanās Apzināts vai neapzināts psiholoģisks process, kurā indivīds emocionāli sevi vienādo ar citu personu vai sociālo grupu.
- glamstīties Apzinoties kādu pārkāpumu, censties novērst no sevis aizdomas, pie tam panākot taisni pretējo.
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
- pasargāt Ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu); arī aizsargāt.
- atmiņas aizsardzība ar aparatūras un programmatūras līdzekļiem realizēts mehānisms, kas nodrošina kontrolētu piekļuvi visai atmiņai vai tās atsevišķām daļām.
- apiņots Ar apiņu piedevu.
- iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
- rektifikācija Ar atkārtotu destilāciju veikta šķidru vielu maisījuma sadalīšana atsevišķos komponentos, balstoties uz komponentu atšķirīgo viršanas temperatūru.
- sist Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni.
- nosist Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni.
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- norakstīt Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
- premikss Ar bioloģiski aktīvām vielām bagāts lopbarības koncentrāts, ko pievieno kombinētajai lopbarībai.
- noblēdīt Ar blēdību dabūt (no kāda) un iegūt sev.
- brizelaiņi Ar brizelēm krāsoti sieviešu svārki.
- piezavēt Ar buršanas palīdzību pievilināt, piesiet.
- uzburt Ar burvībām uzsūtīt (ko sliktu, nevēlamu).
- ruma kūkas ar cukura sīrupu, kam pievienota ruma esence, piesūcinātas k.
- piezīme ar darba devēja rakstveida rīkojumu darbiniekam piemērots disciplinārsods par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu.
- darbinieka saistība ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
- datorcentrs Ar datoru iekārtām apgādāta speciāla telpa vai vairākas telpas (uzņēmumā, iestādē); šāds atsevišķs uzņēmums, iestāde.
- teksta apstrāde ar datu apstrādes līdzekļiem veikta tekstu ievadīšana, rediģēšana, šķirošana, saplūdināšana, izgūšana, noglabāšana, parādīšana uz ekrāna, drukāšana u. tml. darbības.
- deviņstāvu Ar deviņiem stāviem.
- Deo iuvante ar Dieva palīgu (Monako valsts devīze).
- dievdēļ Ar dieva svētību.
- Dei gratia ar Dieva žēlastību.
- partikulārisms Ar dievišķo predestināciju saistīta mācība, kas pestīšanu sola tikai Dieva izredzētajiem.
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju.
- nodurties Ar dūrienu nonāvēt sevi.
- traumatopnoja Ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas.
- modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses).
- ielidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
- streme Ar galdnieka cirkuli kokmateriālā ievilktā, iezīmētā svītra, nedziļa grope.
- pakratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- kratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- papurināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- purināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- pakratīt (arī papurināt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- papurināt (arī pakratīt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- kratīt (arī purināt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- purināt (arī kratīt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- grozīt (arī šūpot) galvu ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- godināt Ar goddevību pieminēt (kādu notikumu).
- izkasas Ar grābekli izgrābtais nevērtīgais siens, salmi.
- autobibliotēka Ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
- piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
- piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
- iestebīt Ar grūtībām ievilkt, iedabūt (kur iekšā).
- ietrilināt Ar grūtībām ievilkt.
- iemurīt Ar grūtībām ievirzīt, iedabūt.
- izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3).
- izpīties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- dacīnīt Ar grūtībām pievilkt, pievirzīt.
- uzkušņāties Ar grūtībām un neveikli uzrāpties.
- atkležot Ar grūtībām vai neveikli (neizveicīgi) atvilkties.
- kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
- ieklumburēt Ar grūtībām, neveikli ienākt.
- ieklumpēties Ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties.
- žarbīties Ar grūtībām, neveikli kāpt, rāpties (kokā).
- attrausties Ar grūtībam, neveikli pārvietojoties ierasties.
- atpenterēt Ar grūtībām, neveikli vai streipuļojot ierasties.
- uzgorīties Ar grūtībām, nevīžīgi uzkāpt.
- (kā) aiz matiem izvilkt ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
- izsprukt Ar grūtībām, slepeni u. tml. izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
- pieklumzāt Ar grūtībām, smagnēji, neveikli pieiet.
- izvilkties Ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- grūtniecības un dzemdību apdrošināšana ar grūtniecības periodu un dzemdībām saistīto iespējamo izdevumu apdrošināšana.
- pievedējtraktors Ar hidromanipulatoru un kravas platformu apgādāts traktors kokmateriālu pievešanai paceltā stāvoklī.
- ar pilnu tvaiku ar iespējami lielāku ātrumu, jaudu, intensitāti; ar pilnīgu atdevi.
- interneta piekļuves koalīcija ar internetu saistīto firmu apvienība, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt piekļuvi internetam, izmantojot telefona līnijas, kā arī paātrināt lēta cipartelefonu tīkla izmantošanu savienojumiem ar internetu.
- aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
- godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
- kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- aizkaķēt Ar kaķi baļķiem ievilkt divas līnijas.
- uzticības uzdevums ar klienta reorganizāciju, maksātnespēju un likvidāciju saistīts neatkarīga eksperta uzdevums, kā arī īpašuma pārvaldīšana.
- griezt Ar ko asu radīt (ievainojumu, brūci).
- individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
- čeģelīties Ar kosmētiskiem līdzekļiem censties darīt sevi skaistāku.
- krellaine Ar krellēm rotājusies sieviete.
- krellainīša Ar krellēm rotājusies sieviete.
- noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums.
- drāts Ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs (parasti linu) diegs apavu šūšanai, ko agrākos laikos lietoja kurpnieki.
- šūsts Ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs diegs (piķa drāts).
- ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
- rēpt ar labpatiku ēst ne sevišķi garšīgu, pašķidru putru.
- labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
- iešķipelēt Ar lāpstu ievirzīt, iemest.
- greznizdevums Ar lieliem izdevumiem sasaistīts, bagātīgiem izgreznojumiem (ilustrācijām) un ar dārgu iesējumu veidots iespieddarba izdevums.
- iegrandīt Ar lielu troksni iebērt (ieliet, ievietot).
- sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
- prejudīcija Ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu.
- ieliekties Ar līkumu ievirzīties (kur iekšā).
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kādas valsts institūcijas uzdevumus, struktūru, kompetenci; attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
- pāršaut Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa dalu).
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- vizēt Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- vizmot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- iemānīt Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā); ievilināt.
- balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
- aurinārijs Ar medikamentiem impregnēta tapiņa ievadīšanai auss ārējā ejā.
- izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
- iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā); iesviest (1).
- piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piesviest (1).
- robotroka Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama.
- ieskandināt Ar mūziku ievadīt (piemēram, svētkus).
- piekaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu.
- kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
- ņurlīt Ar neasu nazi vai neveikli un atkārtoti griezt.
- sprunguļceļš Ar nelieliem, samērā tieviem koka gabaliem klāts ceļš.
- sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
- skrodēt Ar nevajadzīgām grabažām piepildīts.
- izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
- amzotonisks Ar nevienādu spriegumu; ar nevienādu osmotisko spiedienu.
- vecais Ādams ar pagātni saistīti nevēlami ieradumi, uzskati.
- svētdzīve Ar pārdabisku spēku caurstrāvota, dievišķai dzīvei līdzīga dzīve, kas savu spēku, virzienu un mērķi saņem no dievības.
- jeb Ar partikulu "vai" ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
- piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- mīkstpiens Ar piedevām sajaukts biezpiens.
- kodēt Ar psihoterapijas metodēm cilvēka apziņu ievirzīt noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu).
- prjaņiks Ar pūdercukura glazūru pārklāts cepums, kas cepts no mīklas, kurai pievienots medus.
- spiest sevi ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai).
- ietošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) ievirzīties (kur iekšā).
- iedimīt Ar pūlēm, grūtībām iecelt, ienest, ievilkt (ko smagu).
- iemaktēt Ar pūlēm, grūtībām iedabūt, ievest.
- ielumdīt Ar pūlēm, grūtībām iemācīt, ievingrināt (parasti zirgu).
- iesalauzīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
- iesalumdīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
- iepūlēt Ar pūlēm, grūtībām ievirzīt (kur iekšā).
- piestibīt Ar pūlēm, grūtībām pienest, pievilkt.
- piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
- iesvētīšana Ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai.
- šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
- plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
- (no)plātīt rokas ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību.
- noplātīt rokas ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību.
- keramiskā masa ar sajaukšanas vai samalšanas metodēm sagatavots keramikas izejvielu un dažādu piedevu (disperģēšanas līdzekļu, mineralizatoru u. c.) viendabīgs maisījums ar dažādu mitruma saturu; izmanto keramiskajiem izstrādājumiem.
- mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
- Saules meita ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
- pieliet eļļu ugunī ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
- kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
- traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
- lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
- uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
- vārīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
- pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
- pazemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- zemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot.
- vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
- nest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju).
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- aizsargāt ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu)
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
- sedzējemulsijas process ar sedzējemulsijas palīdzību uzņemtu divu atsevišķu attēlu apvienošana kopēšanas procesā.
- seksaholiķis Ar seksu apsēsta persona (gan vīrietis, gan sieviete), ko vajā spiedīga nepieciešamība gūt baudu.
- jātenis Ar separatoru nokrejota piena nievājošs nosaukums.
- pravieši Ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem.
- uksorilokāls Ar sievas mājām saistīts.
- iesist Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
- iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
- pārsist Ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
- atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot.
- ieskaitīt Ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā).
- brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu).
- ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- iedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, ievirzīt (kur iekšā).
- piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sadzīt Ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, _parasti_ dziļi).
- pārspert Ar spērienu ievainot.
- iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
- piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nosaspardīties Ar spērienu vai spērieniem tikt ievainotam (parasti par zirgiem).
- iespiest Ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu.
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
- iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
- piesadzīties Ar spiedienu, triecienu tikt pievirzītam (piemēram, par ledus gabaliem).
- iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
- iespļaudīt Ar spļāvienu ievirzīt.
- pastāvīga neitralitāte ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
- apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
- iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
- notraukt Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
- pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
- piegrūst Ar strauju kustību pievienot (pie kā, kam klāt).
- piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iesviest Ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā); iemest (1).
- piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemest (1).
- iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
- strīpe Ar svītrvilci ieveidota svītra kokmateriālā.
- iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu); ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
- iesist Ar šalti, grūdienu, pūsmu u. tml. ievirzīt.
- nošauties Ar šāvienu nonāvēt sevi.
- trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
- aizšaut Ar šāviņu ievainot.
- skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
- panharmonikons Ar taustiem spēlējams instruments, kas sevī savieno vai veselu orķestri, Vīnē 1800. g. izgudrots.
- lappuses priekšskatījums ar tekstapstrādes un datorizdevniecības programmatūru veidots precīzs grafisks lappuses attēlojums, izmantojot paredzēto burtstilu, malu un grafikas izvietojumu un tādējādi ļaujot displeja ekrānā pilnībā novērtēt, kā izdrukā izskatīsies veidojamā lappuse.
- lappuses priekšstatījums ar tekstapstrādes un datorizdevniecības programmatūru veidots precīzs grafisks lappuses attēlojums.
- teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
- spiciski Ar tievo galu uz priekšu.
- spiciskis Ar tievo galu uz priekšu.
- ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
- pietriekt Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
- ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
- izraut Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
- nolaupīt Ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā.
- pusspreža Ar vērpjamo mašīnu izveidots nevērpts vilnas pavediens.
- ievēdīt Ar vieglu pūsmu ievirzīt (kur iekšā).
- krievu rulete ar vienu patronu pielādēta revolvera izšaušana sev deniņos; pirms šāviena magazīna tiek pagriezta uz labu laimi.
- vagonsūtījums Ar vienu pavadzīmi noformēts kravas sūtījums, kam nepieciešams atsevišķs vagons.
- izlikt cilpas ar viltīgiem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju, apstākļus, lai kādu notvertu.
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
- izlikt slazdu ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
- uzvilt Ar viltu ievilināt.
- kūkšņāties Ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt.
- savīžot Ar vīzēm kājās, neveikli sanākt kopā.
- zīlotne Ar zīlēm rotāts sieviešu ņieburs; zīlene.
- zīlene Ar zīlēm rotāts sieviešu ņieburs.
- kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
- krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
- zindži Arābu kalifātā no Austrumāfrikas ievestie vergi 7.-9. gs.
- zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli.
- kabala arābu un tatāru aizdevuma zīme, Lietuvas lielkņazistē un Maskavas lielkņazistē lietota jau 14. gs. beigās.
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai.
- fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi.
- ardieva Ardievas.
- adjū Ardievu, sveiki.
- adjē Ardievu; atvadīšanās.
- good-bye Ardievu!
- addio ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
- adieu ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
- adios ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
- good bye ardievu!, uz redzēšanos!, visu labu!
- Ar dievu! ardievu.
- Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m.
- Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
- universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām.
- standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām.
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem; no šiem audiem iegūtais materiāls.
- Aress Arejs, seno grieķu mitoloģijā - kara dievs; tas pats, kas seno romiešu mitoloģijā - Marss.
- Oresa Aresa, upe Baltkrievijā.
- karceris Aresta telpa (mācību iestādē 19. gs. Krievijā, arī Rietumeiropā).
- Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā.
- arhegoniāti Arhegoniālie augi - plaša augu grupa (sūnas, papardes, kosas u. c.), kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs.
- archegoni Arhegonijs - sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns.
- Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji.
- Šantaru salas arhipelāgs Ohotskas jūras rietumos, Krievijas teritorija, sastāv no 15 salām, kopējā platība - \~2500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 701 m.
- Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām.
- Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m.
- Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- bunga arhitektūrā atsevišķi posmi, no kuriem sastāda kolonnas stāvu.
- objektorientēta arhitektūra arhitektūra, kurā procesi, datne un ievadizvades operācijas tiek attēloti kā objekti. Objekti ir arī datu struktūras atmiņā, ar kurām var manipulēt jebkuras sistēmas daļas, ieskaitot aparatūru un programmatūru.
- sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
- Admiralitāte arhitektūras piemineklis Krievijā, Sanktpēterburgā ar 407 m garu fasādi un torni tās centrā virs vārtu arkas ar 72 m augstu smaili.
- monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; arī piemineklis.
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
- estrons Arī folikulīns - sievišķais dzimumhormons, estradiola vielmaiņas produkts; veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību.
- atgāzene Arī par sievieti.
- kreāciānisms Arī uzskats, ka dzīvnieku sugas nav pamazām attīstījušās, bet ir Dieva radītas; kreacionisms.
- arilēšana Arilgrupu ievadīšana organiskajos savienojumos.
- kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
- ceremonija Ārišķība, pārspīlēta ārējo formu ievērošana, manierība; formalitāte.
- mātes vidējais vecums aritmētiskais vidējais vecums sievietēm bērnu dzimšanas laikā.
- eksempls Aritmētisks uzdevums.
- ČP Ārkārtējs notikums (krievu "črezvičainoje proisšestvije").
- šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
- kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa).
- uzkares rāmis arkla rāmim pievienota ierīce uzkarināmo un pusuzkarināmo arklu pievienošanai traktoram; sastāv no diviem statņiem un atsaites.
- arklveida Arklveida eknkurs - enkurs ar vienu ragu un lielu lāpstu, kas atgādina arklu ar lemesi (ieviests kā standarts angļu flotē).
- Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas.
- Aregaks armēņu mitoloģijā - Arevs, saules personifikācija.
- Aramazds Armēņu mitoloģijā - augstākā dievība, debesu un zemes radītājs, auglības dievs un citu dievu tēvs.
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
- Anahita Armēņu mitoloģijā - dabas auglības un ūdens dieve, tēlota kā skaista jaunava vaiņagā un ūdra kažokā; Anaita.
- Mihrs Armēņu mitoloģijā - debesu gaismas un saules dievs, Aramazda dēls.
- Baršamins armēņu mitoloģijā - dievība, dievu un varoņu (Vahanga, Arama u. c.) pretinieks.
- Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi).
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
- Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais.
- Ervands un Ervazs armēņu mitoloģijā - dvīņubrāļi, kas radušies no vērša un sievietes, kura bijusi no valdnieka Aršakuni dzimtas, kuras pārstāvji izcēlušies ar milzīgu augumu, rupjiem sejas pantiem un pārmērīgu juteklību.
- aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem.
- Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas dod pajumti daudzajiem Jaungada svinību dalībniekiem.
- Amanors armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas nes pirmos jaunā gada augļus (pēc seno armēņu kalendāra tas sākas augustā).
- Amanors un Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievības, kas saistītas ar auglības kultu.
- Asthika Armēņu mitoloģijā - jutekliskās mīlas un ūdens dieviete, negaisa un zibens dieva Vahagna iemīļotā.
- Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
- Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
- Arevamanuks armēņu mitoloģijā - mednieks (tulkojumā: "saules jauneklis"), kurš vainoja sauli medību neveiksmēs, par ko saule viņu sodījusi tā, ka dienā viņš bija miris un tikai naktī atdzīvojās.
- Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā.
- Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
- Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu.
- Vahagns Armēņu mitoloģijā - negaisa un zibens dievs.
- Spandaramets armēņu mitoloģijā - pazemes valstības gars, arī pati pazemes valstība; iespējams, ka viņam bijušas arī auglības, augu valsts dievības funkcijas.
- Tirs Armēņu mitoloģijā - rakstības, zinātņu un mākslas dievs, dieva Aramazda rakstvedis un likteņa pareģotājs.
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
- Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto.
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs.
- Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem.
- vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū.
- dašnaki Armēņu nacionālās partijas "Dašnakcutjun" (Savienība) partijas biedri 1890-1921, cīnījās par neatkarību no Krievijas; partija turpināja darbību emigrācijā.
- mechitarieši Armēņu ordeņa kongregācija; ievērojami ar saviem zinātniskiem darbiem par armēņu valodu un rakstniecību.
- kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai.
- benzoskābe aromātiska skābe C~6~H~6~COOH, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā, pārtikas piedeva E210, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, neirotoksiska viela.
- rezionīds aromātiska viela, ko iegūst no plūmju evernijas un izmanto parfimērijā.
- anaģenēze Aromorfoze - tādi dzīvās dabas evolucionāro pārmaiņu procesi, kuri rada organisma struktūras un tā sastāvdaļu funkciju komplicēšanos.
- pieart Arot (kādu platību), pievienot (to blakus esošajai platībai).
- ieart Arot ievirzīties (kur iekšā).
- izart Arot likvidēt, iznīcināt (ko nevajadzīgu).
- pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi.
- daimonomānija Ārprāta veids, kad slimais sevi jūt nezināma laba vai ļauna gara apsēstu.
- nesevī Ārpus sevis.
- forex Ārpusbiržas tirgus, kurā pircēji un pārdevēji veic valūtas transakcijas ("foreign exchange").
- ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
- iksvienība Ārpussistēmas garuma mērvienība, 1 X = 1,00206 x 10-13 m (1,00206 reiz 10 mīnus 13 pakāpē metru); ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai.
- iks vienība ārpussistēmas garuma mērvienība, kas ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai; 1 X = 10^-13^ m (0,1 pikometrs).
- miligramstunda Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma devas mērīšanai, izsakot to ar rādija masas un aplikācijas laika reizinājumu; 1 mgh vienāda ar tādu apstarojuma devu, kuru dod 1 mg rādija 1 stundas laikā.
- ārstiene Ārsta sieva.
- saārstēt Ārstējot izraisīt ko nevēlamu.
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst.
- haimoterapija Ārstēšana ar asinīm, ievadot tās slimnieka organismā, ārpus barības vada.
- anaterapeize Ārstēšana ar pakāpeniski pieaugošām devām.
- autouroterapija Ārstēšana ar slimnieka paša urīnu, ievadot to parenterāli.
- uroterapija Ārstēšana ar urīnu, piem., gravidas sievietes urīna zemādas injekcijas hormonterapijas nolūkā.
- autoterapija Ārstēšana, ievadot organismā paša slimnieka serumu vai sekrētus.
- osmoterapija Ārstēšana, mākslīgi mainot osmotisko spiedienu audos, piem., hipertonis-ka šķīduma ievadīšana vēnā, lai radītu dehidratāciju asinsrites mazā loka audos.
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
- tormentilla Ārstniecības augs, lieto pret vēdera sāpēm; deviņvīru spēks.
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis - etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
- lubstaga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
- lubstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
- lubstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
- lustuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
- libstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- libstoks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstaks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstiķi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstuks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lubstagas Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lubstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lubstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lukstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lukstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- luksti Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lukstūga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lukstūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstāga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstāgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstāgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstenājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstenes Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lustaji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lustāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lustājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lustūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lustūgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- noberzēšanās Ārstnieciska un profilakses procedūra, ko izdara, zināmā secībā ātri noberzējot atsevišķas ķermeņa daļas vai visu ķermeni ar sausu vai ūdenī saslapinātu rupju audumu; viens no norūdīšanās paņēmieniem.
- ādas raudze ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas.
- ginaikologs Ārsts, kas specializējies sieviešu slimībās.
- arteriogrāfija Artērijas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- arteriopātija Artērijas slimība, sevišķi funkcionāla.
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu.
- lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
- feierverkers Artilērijas jaunākā komandējošā sastāva dienesta pakāpe Krievijas armijā līdz 1917. g.
- salūtlādiņš Artilērijas lādiņš šāviena skaņas imitācijai mācību, manevru, salūtu laikā, kā arī skaņu signāliem.
- stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves.
- novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs.
- piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- arzamasas Arzamasas zosis - Krievijas izcelsmes zosu šķirne, dzīvsvarā līdz 8 kg.
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- sare asa muguras vilna atsevišķām aitu šķirnēm.
- disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
- ēzeļpiene Asais dievkrēsliņš ("Euphorbia esula").
- Euphorbia esula asais dievkrēsliņš.
- Asernskaja Asares pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
- nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
- asepticisms Aseptikas principu ievērošana ķirurģijā.
- atsviest Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam).
- raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
- asignants Asignācijas izdevējs.
- asinsaizstājējs Asins aizstājējs - šķidrums, kas intravenozi ievadīts var daļēji aizstāt asinis.
- ārējā asiņošana asins izplūšana no ārējām brūcēm, ievainojumiem.
- hemotransfūzija Asins pārliešana - cilvēka (donora) asiņu ievadīšana otram cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
- termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās.
- oksidēze Asins spēja saistīt skābes; tās pakāpi izteic 1/100 M HCl tilpums, ko var pievienot asinīm, neradot eritrocītu aglutināciju.
- sievaslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no sievas puses.
- anizopiēze Asinsspiediena nevienādība dažādās ķermeņa dalās.
- pseidointīma Asinsvada transplantāta vai protēzes jaunais iekšējais slānis, kas sastāv, piem., no plazmas proteīniem vai kolagēna, nevis no epitēlijšūnām.
- intravaskulārs Asinsvados esošs, norisošs, ievadīts.
- angiektāzija Asinsvadu vai limfvadu paplašinājums, sevišķi kapilārajā daļā.
- hiperaimija Asiņu pieplūdums audos vai atsevišķos orgānos.
- asinspēdas Asiņu pilieni vai smērējumi uz dzīvās vai nedzīvās zemsegas, augsnes, sniega un augiem, kas medībās liecina par dzīvnieka ievainojumu.
- Osipoviči Asipoviči, pilsēta Baltkrievijā.
- Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis.
- isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī.
- askogons Askomicēšu sievišķā dzimumorgāna paplašinātā apakšējā daļa; dažām askomicētēm - viss sievišķais dzimumorgāns.
- opegrafa Asku ķērpju klases artoniju rindas dzimta ("Opegraphaceae"), kurā apvienoti primitīvākie krevju ķērpji, 8 ģintis, \~530 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem.
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
- artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu.
- mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas.
- telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
- teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
- telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- lekanoras Asku ķērpju klases rinda ("Lecanorales"), gk. krevu, retāk lapu un krūmu ķērpji, 33 dzimtas, 13000 sugu, Latvijā konstatētas 26 dzimtas, 1361 suga.
- verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu.
- endomicētes Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Endomycetales"), vienkāršākās asku sēnes, kam augļķermeņi neveidojas, bet aski attīstās no zigotas vai partenoģenētiski no atsevišķām šūnām.
- stemphylium Asku sēņu pleosporu dzimtas atsevišķu sugu anamorfas aprakstītas kā "Stemphylium" sugas.
- arhikarps Asku sēņu sievišķais dzimumorgāns.
- paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- Eiropas Datoru ražotāju asociācija asociācija dibināta 1961. g. pēc vadošo Rietumeiropas datu apstrādes līdzekļu ražotāju iniciatīvas, un tās uzdevums ir koordinēt darbus tādos datortehnikas standartizācijas virzienos kā programmēšana, ievadizvades kodi, lokālo tīklu standartizācija u. tml.
- Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_.
- dizasociācija Asociācijai pretējs psiholoģisks process, asociāciju sadalīšana atsevišķos elementos.
- aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
- aspergillaceae Aspergilu dzimta (dažu autoru klasfikācijā aspergilu ģints tiek uzskatīta par atsevišķu dzimtu).
- badeklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- badīkla Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- badīklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- Verbascum bombyciferum astainais deviņvīruspēks.
- ekajods Astats; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 85. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
- kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
- acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā.
- G-8 Astoņas pasaules lielvalstis (septiņas bagātākās valstis + Krievija - angļu "Group of Eight").
- G8 Astoņas pasaules lielvalstis (septiņas bagātākās valstis + Krievija - angļu "Group of Eight").
- nepilnā vidusskola astoņgadīgā vai deviņgadīgā skola.
- floreāls Astotais mēnesis (no 20.-21. aprīļa līdz 19.-20. maijam) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- orbitālā observatorija astronomiskais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP); Zemes mākslīgajā pavadonī ievietota astronomiskā observatorija.
- redukcija astronomisko novērojumu izlabošana, ievērojot instrumentu kļūdas, objektīvus fizikālus efektus u. tml.
- Zujova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Zujeva" nosaukuma variants.
- Osunskaja Asūnes pagasta nosaukums krieviski.
- kaimānzivs ASV dienvidos izplatīta zivju suga, ar slaidu līdakai līdzīgu ķermeni 1-1,5 m garumā, ko sedz cieša ganoīdzvīņu sega, plēsīga, gaļa nevērtīga.
- secesija ASV dienvidu štatu atkrišana no savienības, mēģinot nodibināt atsevišķu Amerikas valstu konfederāciju.
- Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums.
- CNN ASV kabeļtelevīzijas kompānija (angļu "Cable News Networks").
- dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis).
- ideālvelme ASV lietotas iespiežamās velmes, kas pagatavotas no vulkanizētas eļļas un sevišķi piemērotas ofseta iespiedumam.
- NTSC ASV Nacionālā televīzijas sistēmu komiteja.
- tīkls NSFnet ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkls, kas nodrošināja daudzu universitāšu pievienošanu internetam.
- Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts.
- Guama ASV nepievienota teritorija ar iekšēju autonomiju, 180860 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Aganja, iedalījums - 19 pašvaldību.
- zip code ASV pasta indeksu sistēma; arī atsevišķs indekss.
- ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu.
- reiganomika ASV prezidenta Ronalda Reigana 1981. gadā ieviestā sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis bija samazināt inflāciju un bezdarbu.
- ABC ASV radio un televīzijas sabiedrība (angļu valodā _American Broadcasting Company_).
- Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu.
- Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns.
- Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns.
- Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats.
- Arizona ASV štats pie Meksikas robežas ("Arizona"), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīs. - Ariz.; AZ.
- CBS ASV televīzijas sabiedrība (angļu "Columbia Broadcasting System").
- konceptuālā māksla ASV un Eiropas mākslas virziens 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados; noraidīja vizuālus tēlus un ekspresīvo formas elementu nozīmi, pievērsās vispārīgiem jēdzieniem un priekšstatiem.
- Nacionālais standartu un tehnoloģijas institūts ASV valdības organizācija, kas veicina nacionālo standartu izstrādāšanu un ieviešanu mērīšanas, skaitļošanas, tīklošanas un citu tehnoloģiju jomā; senāk - Nacionālais standrtu birojs.
- Elektoru kolēģija ASV vēlēšanu sistēmā 538 elektori, ko katras pavalsts (štata) vēlētāji ievēl balsojot par katras partijas izvirzīto elektoru sarakstiem.
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu "Virgin Islands" / "Virgin Iislands of the United States") ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
- Osveja Asveja, apdzīvota vieta Baltkrievijā.
- Osvejas ezers Asvejas ezers Baltkrievijā.
- Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība.
- Njama Ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - debesu dievs, demiurgs, viņa sieva ir zemes dieviete.
- Asase-Afua Ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - zemes dieviete, debesu dieva sieva, no viņas atkarīga zemes auglība un raža.
- Tano ašantu (Ganas dienvidos) tautas mitoloģijā - upju dievs, viena no nozīmīgākajām šīs tautas dievībām.
- Ošmjani Ašmjani, pilsēta Baltkrievijā.
- Ošmjanka Ašmjanka, upe Baltkrievijā.
- Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs.
- uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
- humānā palīdzība atbalsts, ko naudā vai dažādu preču veidā sniedz valstis vai sabiedriskās organizācijas, labdarības biedrības, atsevišķas personas materiālās grūtībās nokļuvušām personām vai valstīm.
- sobari Atbars, labības nodeva.
- impensae Atbildētāja izdevumi, t. i. tas, ko viņš var ieskaitīt, kad no viņa pieprasa lietu.
- vaina krīt (uz kādu, arī uz ko) atbildība par kādu nevēlamu, negatīvu parādību attiecas (uz kādu, arī uz ko).
- šaržs Atbildīgs, augstāks, goda amats, sevišķi militārās un studentu aprindās.
- galda kultūra atbilstība uzvedības normām, kas jāievēro, ēdot pie galda.
- sagatavošanās atbilstoša noskaņojuma, attieksmes radīšana sevī (gaidāmam notikumam, situācijai)
- autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai.
- tam tikram atbilstošs, izdevīgs.
- atbraucīties Atbraucīt sev piedurknes.
- novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
- immūnitāte Atbrīvojums no nodokļiem, nodevām klaušām feodālismā.
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības).
- iztīrīt Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
- atpumpurot Atbrīvot (koku, krūmu) no nevajadzīgiem, nevēlamiem pumpuriem.
- atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
- izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
- atpestīt Atbrīvot (no kā nevēlama).
- tīrīt Atbrīvot (piemēram, teritoriju, organizāciju) no nevēlamiem cilvēkiem.
- izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml. no kā lieka, nevajadzīga).
- velt no pleciem atbrīvot no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
- krēst Atbrīvot sevi.
- izslēgt Atbrīvoties (no kā nevajadzīga).
- ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
- izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
- izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu; guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
- nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
- novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
- novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
- nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista.
- duty-free atbrīvots no muitas nodevas, nemuitojams (par precēm).
- izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
- nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
- tīrīt atdalīt, noņemt nevajadzīgo, lieko
- separē Atdalīts; viesnīcās, restorānos u. tml. atsevišķa, nošķirta istaba.
- attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas).
- drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- piebaurot Atdarinot baurošanu, pievilināt (dzīvnieku).
- piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku) vai izraisīt atsaukšanos, lai noteiktu atrašanās vietu.
- rezultativitāte Atdeve - efektivitātes mērs, ko nosaka kā starpību starp ieguldījumu un sasniegtajiem rezultātiem.
- izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto).
- revivifikācija Atdzīvināšana, atsvaidzināšana (piem., grūti dzīstošas čūlas malu revivifikācija).
- mazmāja Ateja, sausā tualete, kā atsevišķa būdiņa.
- teleateljē Ateljē, kas uzstāda, regulē un labo televizorus, to antenas.
- Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos.
- kompulsorijs Atgādinājuma raksts, sevišķi vienas iestādes atgādinājums otrai steidzīgi nokārtot kādu lietu.
- mīt uz papēžiem atgādināt sevi, mākties virsū.
- atganīt Atgaiņāt no sevis, novērst.
- trihostrongiloidoze Atgremotāju un putnu invāzijas slimība, ko ierosina specifiskas nematodes, kas parazitē kuņģī un tievajā zarnā.
- sazemēties atgriezties pie sevis, savām domām, mazināt trauksmi
- Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
- atdzīvināt Atjaunot, atkal ieviest (ko bijušu).
- reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
- Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula).
- Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam.
- atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
- reaklimatizēties atjaunoties, no jauna ieviesties kādreizējā dzīvesvietā (par augiem, dzīvniekiem).
- atjozties Atjozt sev (parasti jostu).
- atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal; atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
- atgriezties atkal pievērsties kaut kam - par domām
- atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
- atgriezties atkal pievērsties reliģijai
- atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot; panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
- kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums; rieva (ādā).
- saimes ļaudis atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, cariskajā Krievijā)
- ekonomijas zemnieki atkarīgo valstu zemnieku kategorija Krievijā 18. gs. 2. p. - 19. gs. 1. p., klaušu un naturālā obroka vietā maksāja galvasnaudu.
- cig Atkārtojumā "cig, cig" lieto aicinot šurp, pievilinot kumeļu, zirgu, ķēvi.
- ciga Atkārtojumā "ciga, ciga" lieto aicinot šurp, pievilinot kumeļu, zirgu, ķēvi.
- vēju Atkārtojumā "vēju, vēju" lieto uzmanības pievēršanai.
- slumpata Atkārtojumā apraksta nevīžīga gājēja soļu skaņas, kas iet velkot kājas.
- recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas.
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
- atgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
- pārgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
- pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu.
- atsvaidelēt Atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest.
- apšpļaudīties Atkārtoti apspļaudīt sevi vai vienam otru.
- atšņūkāt Atkārtoti ievilkt atpakaļ degunā izdalījumus no deguna dobuma gļotādas.
- uzknaibīt Atkārtoti knaibot ievainot.
- bakstēt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt.
- durstīt Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
- grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u. tml.
- malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām; atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
- recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību).
- stereotipa izdevums atkārtots grāmatas izdevums, kas iespiests bez izmaiņām.
- reprints Atkārtots izdevums, pārpublicējums.
- atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām.
- atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām.
- apliecināt Atklāt savas spējas, izteikt sevi.
- zamočiķ nogi atklāt sevi.
- konstatēt Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt.
- notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu).
- nepakļaušanās Atklāta atteikšanās izpildīt komandiera (priekšnieka) pavēli, kā arī citus viņa uzdevumus.
- atzīšanās atklāta izpaušana (par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
- mabils Atklāti deju vakari, ko Parīzē apmeklē jaunekļi un vieglas uzvedības sievietes.
- atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
- spļaut acīs (arī sejā) atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- lielgabarīta atkritumi atkritumi, kurus to izmēru dēļ nevar un nedrīkst ievietot atkritumu tvertnēs (mēbeles, matrači u.c.)
- šubraki Atkritumi, saslaukas, nevajadzīgi nieki.
- sašņakas atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas; šņaki.
- šņaki Atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas.
- šņakumi Atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas.
- difūzijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā novērš lietu metālu ķīmisko nevienmērību - lējumu karsē līdz augstai temperatūrai, iztur un dzesē gaisā.
- izapravīties Atlabt pēc slimības, ievainojuma.
- Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
- apoksiomens Atlēts, kas pēc fiziskiem vingrojumiem un cīņas nokasa sev putekļus, sviedrus un eļļu.
- atzīstama atlīdzība naudā atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības.
- kamionāža Atlīdzība par kraušanu vai izkraušanu; to maksā kravas saņēmējs transportierim blakus vedummaksai un guļamai naudai, noliktavas naudai u. c. glabāšanas nodevām.
- Jūdasa graši atlīdzība, kas saņemta par nodevību.
- delkrēdere Atlīdzība, kuru saņem komisionārs par preces pārdošanu komitenta uzdevumā trešajai personai.
- refūzija Atliešana; atpakaļplūsma, piem., asins ievadīšana atpakaļ asinsritē.
- deviācijas tabula atlikušās deviācijas tabula ik pēc katriem 10 vai 15 grādiem.
- deciduomatoze Atlobenes audu veidošanās sievietei, kas nav grūtniece.
- ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā).
- atļauties atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu).
- atsaļauties Atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu).
- pajemt Atļaut, arī likt doties (sev līdzi).
- fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai.
- atdevības Atmaksa, atlīdzinājums; atdevas.
- rambursēt Atmaksāt izdevumus.
- revalēt Atmaksāt laikā aizdevuma summu.
- attaisnot Atmaksāt, atalgot (par pūlēm, izdevumiem u. tml.).
- pravilo Atmaskota nodevēja piekaušana.
- tolkovišče Atmaskota nodevēja piekaušana.
- smiltāju atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus devoniensis").
- nomest Atmest (nevēlamu paradumu).
- abjikācija Atmešana, nicināšana, nievāšana, zemošanās.
- anamnēze atminēšana, it sevišķi par kādu iedomātu iepriekšēju dzīvi.
- iekšējā atmiņa atmiņa, kas iebūvēta datorā un ko var izmantot bez ievadizvades kanālu starpniecības.
- vairākportu atmiņa atmiņa, kas pieļauj neatkarīgu piekļuvi no vairākiem kanāliem.Pieprasījumu apkalpošana notiek, ievērojot to prioritātes.
- palīgatmiņa Atmiņa, kur ierakstītajai informācijai var piekļūt ar ievadizvades komandu palīdzību, bet nav iespējams piekļūt ar tieši adresētām programmas komandām.
- asociatīvā atmiņa atmiņa, kurā piekļuvi datiem realizē, norādot kāda datu lauka saturu, nevis tā atrašanās vietu; šāda veida atmiņu izmanto, piemēram, datu bāzu specprocesoros.
- aizsargātā atmiņa atmiņa, kurai nevar piekļūt bez speciālu atmiņas atslēgu izmantošanas.
- kešatmiņa Atmiņa, kurai pieejas laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvajai atmiņai, izmanto kā buferatmiņu starp procesoru un operatīvo atmiņu.
- energoatkarīga atmiņa atmiņa, kuras saturs zūd, ja tai pārtrauc pievadīt barošanas spriegumu.
- permanentā atmiņa atmiņa, kuras saturu nevar dinamiski mainīt datora darba gaitā. Datus permanentā atmiņā ieraksta tās izgatavošanas procesā.
- pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams.
- programmkanāls Atmiņas daļa, ko viena programma izmanto informācijas izvadei, bet otrai - šī informācija ir ievadinformācija.
- pieprasījumlapošana Atmiņas iekārtas tehnika, kurās lappuses no palīgatmiņas tiek pārsūtītas uz pamatatmiņu tikai tad, kad šīs lappuses ir vajadzīgas uzdevuma izpildei.
- fiziskā diskierīce atmiņas ierīce (piemēram, cietais disks), kura atšķirībā no loģiskās diskierīces reāli eksistē kā atsevišķa ierīce un kurā tiek veiktas informācijas ierakstīšanas un nolasīšanas operācijas; to var arī nosacīti sadalīt vairākās loģiskajās diskierīces.
- tīrīšana Atmiņas satura pārskate, lai izdzēstu datus, kuri kļuvuši nevajadzīgi vai neizmantojami.
- vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis.
- atkoizāt Atnākt (parasti lieliem, neveikliem soļiem).
- atkūņāt Atnākt lēnā, neveiklā gaitā; atkūņoties.
- atlampačot Atnākt smagiem, neveikliem soļiem; atlumpačot.
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- noņemt Atņemt (ar varu, spēku, draudiem), lai iegūtu sev; arī atsavināt.
- kodoltermiskā sintēze atomu kodolu sintēzes reakcija, kurā no diviem vai vairākiem vieglo elementu kodoliem veidojas smagāka elementa kodoli un izdalās ievērojams daudzums enerģijas (realizēta kā ūdeņraža bumba).
- kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
- atpogāties Atpogāt sev apģērbu.
- tahifilakse Ātra imunizācija pret kāda seruma vai ekstrakta toksisko iedarbību ar iepriekšējām nelielas devas injekcijām.
- lēkši ātra zirgu gaita, kas veidojas no atsevišķiem lēcieniem ar sarežģītu trīstakts atbalstu un ķermeņa lidojuma fāzi ceturtajā taktī.
- pindzele Ātra, kustīga sieviete.
- kluburu kluburiem ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
- klunkuru klunkuriem ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
- klumburu klumburiem ātrā, neveiklā gaitā.
- zibenica Ātra, strauja sieviete.
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās.
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā.
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme.
- Ustjordinskas burjatu autonomais apvidus atradās Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, pastāvēja 1937.-1996. g.
- Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
- Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi.
- pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības.
- atstāties Atradināt sevi (no kāda ieraduma, parašas u. tml.).
- atradināties Atradināt sevi.
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
- atgrūst Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis); atstumt.
- satī Atraitne, kas ļauj sevi sadedzināt līdz ar mirušo vīru (galvenokārt Indijā).
- citius, altius, fortius ātrāk, augstāk, stiprāk (olimpisko spēļu devīze).
- atraktors Atraktants - specifiski aromatizators, dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
- karčavnīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājas.
- karčaunīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājs.
- zēvelīte Ātras dabas, viegli sadusmojama sieviete.
- parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas.
- parādīt Atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam).
- izvēlēties Atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- atsijāt graudus no pelavām atrast vērtīgo, atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
- tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
- žaustīties Atrasties nevietā (sagadīšanās pēc).
- būt pa kājām (kādam) atrasties nevietā, traucēt.
- transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis.
- imanence Atrašanās, ierobežošanās sevī pašā, pasaulē; iekšējā piemitība; tas, ka augstākā būtne (Dievs) atrodas un darbojas pasaulē (piem., panteismā).
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots.
- ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- iemesties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
- ietraukties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- šķeterniece ātri runājoša sieviete.
- iepikāt Ātri un nevērīgi paslēpties.
- kudurs Ātri uzslieta, ne sevišķi izturīga celtne.
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- šķeterēt Ātri, neveikli skriet, bēgt.
- vienklāpšus Ātri, neveikli.
- kļobt Ātri, nevīžīgi iedzert; strēbt.
- novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
- iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
- aprakstītājs Atribūts - atsevišķs datu objekta raksturlielums, piem., tips, garums u. tml.
- nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju.
- atbilde Atrisinājums, iznākums (uzdevumam).
- deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas".
- Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam.
- Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons.
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
- Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu.
- Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m.
- Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā.
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
- Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem.
- Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m.
- Valdaja augsteiene atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Krievijā, garums — >600 km, augstums — līdz 343 m.
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga.
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā.
- Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors.
- Stanovoja kalniene atrodas Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Baikāla ziemeļu gala līdz Oļokmas vidustecei, garums — \~700 km, augstums — līdz 3072 m, sastāv no vairākām grēdām, kas mijas ar plašām, dziļām ieplakām.
- Viļicka sala atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā).
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns.
- Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms.
- Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja.
- Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t.
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m.
- Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi.
- Guberļas kalni atrodas Dienvidurālu dievidaustrumu daļā, Krievijā, Orenburgas apgabalā, vidējais augstums - 300-350 m, garums - \~70 km, tufs un slānekļi, nogāzēs stepe.
- Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis.
- Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus.
- Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km).
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
- Vidusgrēda Atrodas Kamčatkas pussalā, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 1200 km, platums - līdz 120 km, augstums - 3621 m (Ičas sopka).
- Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija.
- Aleksandra arhipelāgs atrodas Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Ziemeļamerikas piekrastē, pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu. (Angļu valodā "Alexander Archipelago") Nosaukts par godu Krievijas imperatoram Aleksandram II.
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
- Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra.
- Šķirstala ezers atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2,4 ha; Škesdraba ezers; Škezdreva ezers; Šķersdrava ezers; Šķerzdrava ezers; Šķirztala ezers.
- Belogrudovas-Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā.
- Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā.
- Deņevas ezers atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība — 13,6 ha; Deņevo.
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām.
- Gazimuras grēda atrodas Krievijā, Aizbaikāla novada austrumu daļā, Gazimuras upes labajā krastā, garums — 200 km, augstums — līdz 1372 m.
- Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m.
- Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu.
- Angaras skrausts atrodas Krievijā, Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām.
- Kronoku pussala atrodas Krievijā, Kamčatkas pussalas austrumos, starp Kronoku un Kamčatkas līci.
- Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru.
- Verhņaja Angāras ieplaka atrodas Krievijas Burjatijas Republikā starp Verhņaja Angāras un Ziemeļmujas grēdu, garums — >100 km, platums — 40 km, augstums — 470-800 m.
- Belgorodas apgabals atrodas Krievijas rietumu daļā, platība — 27100 kvadrātkilometru, 1525000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru.
- Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus.
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca.
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
- Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni.
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā.
- Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi.
- Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m.
- Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs.
- Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns).
- Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē.
- Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
- Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m.
- Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
- Ababļevas ezers atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta austrumu daļā, platība - 6,6 ha; Ababļovas ezers; Babļeva; Babļevas ezers; Babļevo.
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
- Rietumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas salas dienvidrietumu daļā, Krievijā, garums - 650 km, augstums - līdz 1330 m, sastāv no vairākām paralēlēm grēdām.
- Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens.
- Suklades Baltais ezers atrodas Salienas pagastā, \~0,5 km no Baltkrievijas robežas, platība - 5,1 ha.
- Sīnāja kalns atrodas Sīnāja pussalas dienvidos, kur pēc tradīcijas Dievs sevi atklāja Mozum un deva viņam desmit baušļus.
- Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā.
- Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze.
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas.
- Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m.
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams).
- Doma laukums atrodas Vecrīgā, pie Rīgas Doma, tam ir neregulāra forma, platība 9425 m^2^, izveidojies 19. un 20. gs. nojaucot atsevišķas ēkas, nosaukums no 1886. g. (izņemot 1936.-1987. g.).
- Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots.
- Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene.
- Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi.
- Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra.
- Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m.
- iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- atlocīties Atrotīt sev (parasti piedurknes).
- atsabraucīties Atrotīt sev (piedurknes, bikšu galus).
- drēberis Ātrs, nevaldāms zirgs; trakulīgs zirgs, trakulīgs cilvēks.
- dreberis Ātrs, nevaldāms zirgs.
- aiziet Atsākties (parasti par ko nevēlamu).
- beigu vēre atsauce vai piezīme, kas izvietota dokumenta vai kādas tā daļas beigās, nevis lappuses apakšējā daļā.
- krepostnodeva Atsavināšanas nodeva 5% apmērā no nekustamas mantas, iegūstot to pirkuma ceļā, izsolē vai uz noilguma pamata.
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- posms atsevišķa (kā) daļa ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
- loceklis Atsevišķa (kopuma, veseluma) vienība, elements.
- balss Atsevišķa (nošu) partija (ansambļa, orķestra instrumentam vai dziedātājam).
- fragments Atsevišķa (parasti mākslas darba) daļa.
- kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba.
- celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
- ommatidijs Atsevišķā actiņa fasetu acīs.
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- platgals Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- gabals Atsevišķa daļa (no veselā).
- kokagabals Atsevišķa daļa no koka.
- darba solis atsevišķa darba ietvaros ietilpstošās programmas izpilde.
- ceļu parks atsevišķa dzelzceļa stacijas ceļu grupa vienu un to pašu operāciju izpildei.
- gādziens Atsevišķa gāgināšanas skaņa, ko rada zoss.
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, bibliotēkā, grāmatu sakopojumā).
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
- savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
- ontoģenija Atsevišķā īpatņa (organisma) attīstības vēsture.
- numers Atsevišķa istaba viesnīcā.
- kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem.
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
- kaliens Atsevišķa kalšanas darbība.
- kreisēšana Atsevišķa karakuģa vai eskadras braukāšana noteiktā rajonā, lai izlūkotu vai apsargātu krastu un uzbruktu pretinieka kuģiem.
- izvēlnes elements atsevišķa komanda vai izvēle, kas parādās izvēlnē.
- albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
- apakšshēma Atsevišķa lietotāja subjektīvs datu bāzes skatījums.
- privātā bibliotēka atsevišķa lietotāja vai lietotāju grupas veidota bibliotēka, kurā tie uzglabā savas programmas, procedūras vai datus, kuru saturs nav pieejams citiem lietotājiem.
- katlu māja atsevišķa māja vai telpa, kurā atrodas katlu iekārta, dienesta telpas un palīgtelpas; ir enerģētiskās, ražošanas (tehnoloģiskās) un apkures katlu mājas; katlumāja.
- brauciens Atsevišķa masāžas darbība.
- balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā).
- klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme.
- naudas gabals atsevišķa naudas zīme (parasti monēta).
- vietējā apgaisme atsevišķa objekta pastiprināta apgaismošana ar gaismekli, kas parasti atrodas nelielā attālumā no apgaismojamā objekta; darbojas vienlaikus ar vispārējo apgaismi.
- viena lieta atsevišķa parādība, apstāklis.
- toms Atsevišķa sacerējuma, grāmatas daļa, sējums.
- komponente Atsevišķa sastāvdaļa (fizikālam vai matemātiskam lielumam).
- detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piemēram, kādā ierīcē, priekšmetā).
- vienība Atsevišķa sistēmas, iedalījuma sastāvdaļa.
- braukšķis Atsevišķa skaņa "braukš!", sitiena skaņa.
- klaikš Atsevišķa skaņa, blīkšķis.
- stikšķiens Atsevišķa skaņa, kas rodas stikšķinot.
- čāpsts Atsevišķa skaņa, kas var rasties paverot muti.
- nogulsnis Atsevišķa šķīdumā neizšķīdušās vielas daļiņa.
- kambaris Atsevišķa telpa (retāk celtne) saimnieciskām vajadzībām.
- piena kambaris atsevišķa telpa piena pārstrādei un uzglabāšanai.
- numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
- kalnu masīvs atsevišķa vāji saposmota, pacelta kalnāju daļa, kas atrodas ar kalnāju uz viena pamata, bet no pārējās daļas atdalīta ar dziļām ielejām.
- uzņēmējdarbības makrovide atsevišķā valstī, valstu grupā, pasaules mēroga pastāvošās ekonomikās, demogrāfiskās, sociālās, politiskās, ekoloģiskās un citas objektīvās realitātes, kuras ietekmē uzņēmējdarbības mikrovidi.
- Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks.
- daļa atsevišķa vienība (iestādē, uzņēmumā).
- loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā.
- gruzis Atsevišķa vienība no liela daudzuma.
- baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
- laukums Atsevišķa vieta (kādā platībā).
- negludenums Atsevišķa vieta, kas nav gluda.
- solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru.
- pasaule atsevišķa Visuma daļa; arī debess ķermenis (parasti planēta).
- viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
- žāvājiens Atsevišķa žāvāšanās ieelpa.
- skrāpiens atsevišķa, īslaicīga skrāpēšanas darbība.
- operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
- posms atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; posms (3).
- univalents Atsevišķa, nekonjugējoša hromosoma mejozes jeb reduktīvās dalīšanās pirmajā fāzē.
- spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
- numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
- nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā).
- deambulatorijs Atsevišķām garīgām darbībām paredzētu telpu vainags ap altārtelpu.
- cirpiens Atsevišķas cirpšanas rezultātā iegūtā vilna.
- grīslis Atsevišķas dekoratīvo grīšļu sugas, kas arī Latvijā tiek izplatītas komerciāli.
- kārtu pašvaldība atsevišķas kārtas tiesības pārzināt savu locekļu vietējās pārvaldes, labierīcības un saimniecības lietas.
- catillaria Atsevišķas lecideju dzimtas sugas, kas pēc senākas klasifikācijas ietilpa katillāriju ģintī.
- aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
- tinējs Atsevišķas māņtinēju dzimtas sugas.
- terminu sistēma atsevišķas nozares jēdzienu sistēmai atbilstoši izvēlētu, sistēmiski izstrādātu un strukturētu terminu kopa.
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti.
- individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības.
- privātuzņēmums Atsevišķas personas vai personu uzņēmums.
- vīteņsausserdis Atsevišķas sausseržu sugas.
- nomoteti Atsevišķās sengrieķu valstīs iestāde, kuru ievēlēja noteiktiem likumdošanas uzdevumiem, sevišķi satversmes reformai.
- zāģlapsene Atsevišķas skujlapseņu dzimtas sugas.
- korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
- brandmeistars Atsevišķas ugunsdzēsēju nodaļas priekšnieks.
- ārzemju pase atsevišķās valstīs pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm.
- singletes atsevišķas vienvienīgas spektrāllīnijas, ko nosaka elektronu kvantu pārejas starp kvantu sistēmas nesašķeltajiem līmeņiem.
- savalnes atsevišķi (ēst, parasti kaut ko labāku nekā saimes ļaudis).
- bliks Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums, izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam, spīds.
- spīds Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums; izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam.
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim.
- keratoakantoma Atsevišķi epidermas mezgliņi, parasti uz sejas; raksturīga akantoze un keratīna pastiprināta veidošanās; vērojama vecumā un strādniekiem darvas rūpniecībā.
- spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu.
- strejgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; starpapgabals.
- starpgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; streijgabals.
- galdkalni Atsevišķi kalni ar plakanām virsotnēm, stāvām vai kāpļainām nogāzēm, kas paceļas galdzemē (plakanslāņu zemē) vai plato malā.
- monadnoki Atsevišķi klinšu pauguri, kas sastāv no relatīvi izturīgāka materiāla un, denudācijas procesā zemes virsai dilstot, paliek kā izciļņi virs vispārīgā virsas līmeņa.
- solitārs atsevišķi koku, krūmu vai dekoratīvu augu stādījumi, kas atšķiras ar izmēriem, formu, krāsu u. c. dekoratīvajām pazīmēm.
- krūte Atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
- lakači Atsevišķi malki (dzīvniekam lokot).
- atsevišķais pagrabs atsevišķi stāvošais p. var būt pilnīgi iedziļināts zemē, daļēji iedziļināts vai veidots virs zemes līmeņa atkarībā no grunts hidroģeoloģiskajām īpašībām; no augšas izveido grunts apbērumu.
- rāznas atsevišķi ūdensaugi (ko lieto kā līdzekli pret kašķi).
- kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena).
- raspuska Atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne.
- ķērzis Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
- ježuka Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni; ježika (2).
- ježika Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni.
- ieraugs Atsevišķi uzraudzēta masa mīklas raudzēšanai.
- dermatofibroma Atsevišķi vai multipli, lēni augoši labdabīgi mezgliņveida audzēji locekļu ādā; sastāv gk. no fibroblastiem.
- monokristāli Atsevišķi viendabīgi kristāli, kam visā tilpumā ir vienots, nepārtraukts kristālrežģis.
- uzkreklis Atsevišķi virs vīriešu krekla valkātā krūtsdaļa ar apkakli.
- sevim atsevišķi, atdalīti no citiem.
- atleku Atsevišķi, atdalīti.
- pagabali Atsevišķi, attāli izvietoti zemes gabali.
- ventriebu Atsevišķi, nomaļus.
- vientrēb Atsevišķi, nomaļus.
- vientrēbe Atsevišķi, nomaļus.
- vientreibe Atsevišķi, nomaļus.
- atšķiru Atsevišķi, pa sevi.
- atšķirus Atsevišķi, pa sevi.
- nekopus Atsevišķi, pa vienam.
- savvaļņi atsevišķi, sev.
- laukābele Atsevišķi, uz lauka augoša ābele.
- par sevi atsevišķi.
- savaļņi atsevišķi.
- savaļņš atsevišķi.
- seviem atsevišķi.
- sevisku atsevišķi.
- atseviski Atsevišķi.
- atseviški Atsevišķi.
- klīdu Atsevišķi.
- pats par sevi Atsevišķi.
- nošķiru Atsevišķi.
- sevtišķi Atsevišķi.
- šķirti Atsevišķi.
- viensēš Atsevišķi.
- viensēši Atsevišķi.
- vinsēš Atsevišķi.
- vinsēši Atsevišķi.
- čemura stari atsevišķie ziedu kāti vienkāršā čemurā.
- apakšgarums Atsevišķiem alfabēta mazajiem burtiem (g, j, p) lejupejošā daļa.
- eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem.
- vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
- sastāvs atsevišķo (administratīvas vienības, valsts institūcijas, iestādes) daļu kopums.
- šaržētie Atsevišķo studentu korporāciju pārstāvji kopīgajā konventā.
- apakšdiegs Atsevišķos gadījumos ātrspiedēs apakšlentes aizstājējs.
- augšdiegs Atsevišķos gadījumos ātrspiedēs augšlentes aizstājums.
- pavasara aršana atsevišķos gadījumos lietojams augsnes apstrādes veids, kas pieļaujams gadījumos, ja rudens apstākļi ir bijuši aršanai nepiemēroti.
- desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos.
- Sabiles Valgale atsevišķos rakstos lietots Valgales nosaukums.
- urrājiens Atsevišķs "urrā" sauciens.
- sevišķs Atsevišķs (1).
- piegājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms; arī reize.
- gājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms.
- kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis.
- kamss Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis.
- reprints Atsevišķs (piem., krājumā ievietota raksta) novilkums, ko izsniedz autoram.
- pals Atsevišķs auduma gabals sieviešu svārkos.
- eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no līdzīgu augu vai dzīvnieku grupas.
- pušķis Atsevišķs cieši kopā saaudzis (lapu vai ziedu) kopums.
- gabals Atsevišķs cilvēks (kā skaitīšanas vienība).
- privāta persona atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība.
- indivīds Atsevišķs cilvēks, persona; arī personība.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- persona atsevišķs cilvēks.
- grupu māja atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā.
- numurs Atsevišķs elements (kādā apmācībā).
- komponents Atsevišķs elements (valodas vienībā).
- idempotents Atsevišķs elements binārā algebras operācijā "o" ar īpašību "a o a = a" (katram elementam a).
- lakšķis Atsevišķs gabals no kaut kā sagriezta.
- vārs atsevišķs gājiens alus brūvēšanai.
- paglaudiens Atsevišķs glāsts.
- pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam.
- kņābiens Atsevišķs knābiens.
- krankšķis Atsevišķs kraukļa ķērciens.
- vēkšējiens Atsevišķs ķērciens, skaļa raudāšana vai kliedziens.
- posms atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
- kalva Atsevišķs laukakmeņu sakopojums vai grēda.
- ielāps Atsevišķs laukums, plankums (kādā vietā); mazs zemes gabals.
- pārlēciens Atsevišķs lēciens pāri (kam).
- stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem.
- loģiskais kanāls atsevišķs loģiskais savienojums, kas datoru tīklā savieno divus savstarpēji sadarbojošos attālus procesus.
- ākstiens Atsevišķs notikums vai epizode ar ākstīgu saturu.
- epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums.
- kvarkšķis Atsevišķs padobjš, skarbs troksnis.
- apartements Atsevišķs plašu un augstu istabu dzīvoklis vai šādu istabu laids.
- eksemplārs Atsevišķs priekšmets no līdzīgu priekšmetu grupas.
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
- gabals Atsevišķs priekšmets, vienība, veselums (starp līdzīgiem).
- numurs Atsevišķs priekšnesums (parasti cirka, estrādes) programmā.
- kāzuss Atsevišķs saslimšanas gadījums, ko apraksta līdz ar apstākļiem, kas to pavada.
- āboliņš Atsevišķs šīs kultūras augs.
- iespiedzīme Atsevišķs tipopgrāfijas burts, cipars, pieturzīme u. tml.
- sobiņas atsevišķs tīruma gabals, kuru zemnieks atvēlēja savam dēlam linu audzēšanai; lini, kas audzēti šādā tīrumā.
- kadrs Atsevišķs uzņēmums (fotofilmā, kinofilmā).
- kinokadrs Atsevišķs uzņēmums kinolentē.
- sālsgrauds Atsevišķs vārāmā sāls kristāls, kristālu kopums.
- kolonna atsevišķs vertikāls balsts, kas paredzēts slodzes uzņemšanai no pārseguma un jumta konstrukcijām.
- vīcinājiens Atsevišķs vēziens.
- paņēmiens Atsevišķs vienreizējs (darbības) posms, vienreizēja darbība.
- ķierms Atsevišķs virves posms.
- ķierums Atsevišķs virves posms.
- slaids Atsevišķs vizuālās informācijas kadrs, ko demonstrē uz datora vai projektora ekrāna, kā arī var publicēt tīmekļa vietnēs izplatīšanai un lejupielādei.
- zedinis Atsevišķs žoga posms, sētas miets, kārts.
- skara Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā).
- nošķindiens Atsevišķs, īss šķindiens.
- pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem); arī kušķis.
- šķipsna Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums apmatojumā, apspalvojumā.
- kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums; arī kušķis.
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums; neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (apmatojuma, apspalvojuma) veidojums.
- notuļš Atsevišķs, nomaļš.
- separāts Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā).
- pavediens Atsevišķs, parasti krāsā atšķirīgs, mats (apmatojumā).
- singulārs Atsevišķs, savrups.
- aparts Atsevišķs, sevišķs.
- ģērbs atsevišķs, valkājot nedalāms apģērba priekšmets (izstrādājums) vai simetrisku priekšmetu pāris.
- individuāls Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība).
- atsevišks Atsevišķs.
- ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums.
- eritēma atsevišķu ādas iecirkņu sasarkšana sakarā ar pastiprinātu asins pieplūdumu.
- sekundārā rekristalizācija atsevišķu aktīvu materiāla graudu ļoti strauja augšana uz pārējās masas rēķina saķepšanas procesā.
- Stari Atsevišķu apdzīvotu vietu nosaukuma sastāvdaļa vairkās valstīs.
- Nova Atsevišķu apdzīvotu vietu vairākvārdu nosaukumu satāvdaļa.
- Nove Atsevišķu apdzīvotu vietu vairākvārdu nosaukumu satāvdaļa.
- Novi Atsevišķu apdzīvotu vietu vairākvārdu nosaukumu satāvdaļa.
- parazītputns Atsevišķu audējputnu dzimtas parazītaudēju sugu paralēls nosaukums.
- sunīši Atsevišķu augu nosaukums tautā: sūriči; suņmēles; ancīši.
- ģimene Atsevišķu augu pēcnācēji augu selekcijā.
- Air Atsevišķu aviācijas kompāniju nosaukuma daļa.
- balsvedība Atsevišķu balsu kustība, attīstība daudzbalsu skaņdarbā, kas balstās uz harmoniskas saskaņas noteiktiem principiem.
- buru laukums atsevišķu buru laukumu summa.
- konglobācija Atsevišķu daļiņu savelšanās apaļās pikās.
- integrācija Atsevišķu daļu apvienošana vienā veselumā, sistēmā.
- bomis Atsevišķu darbarīku, ierīču, konstrukciju sastāvdaļa.
- boms Atsevišķu darbarīku, ierīču, konstrukciju sastāvdaļa.
- krustsvītrojums Atsevišķu detaļu iesvītrojums ar krustveidā izvietotām svītrām.
- komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles.
- izviršana atsevišķu dzīvnieku vai šķirnes saimnieciski vērtīgo īpašību pasliktināšanās no paaudzes uz paaudzi.
- chamaecereus Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas.
- lobivia Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas.
- izotopisms Atsevišķu elementu atomu kodolu sastāva variantu iespējamība, kas rada masu atšķirības.
- nodokļu imunitāte atsevišķu fizisku un juridisku personu atbrīvošana no pienākuma maksāt nodokļus saskaņā ar nacionālām un starptautiskām tiesībām.
- dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
- Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m.
- bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs.
- piedalīšana Atsevišķu karavīru vai vienību integrēšana kādā citā struktūrvienībā, kad šis iedalījums ir relatīvi pastāvīgs un/vai šāda struktūrvienība vada, organizē un kontrolē minēto karavīru vai vienību galveno funkciju vai lielākās funkciju daļas izpildi.
- koksnes vainas atsevišķu koksnes daļu īpatnības, kas ietekmē koksnes kvalitāti un ierobežo tās izmantošanu.
- hipermetabolija Atsevišķu kukaiņu attīstības metamorfozes ar dažādiem dzīves veidiem piemērotām kāpuru formām, kam bieži starpā ir arī miera stadijas.
- motoriskā apraksija atsevišķu kustību pareizības traucējums, dažreiz atsevišķu pirkstu kustības nespēja.
- važiņrota atsevišķu kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti dārgmetāla) detaļu virkne.
- konkrescence Atsevišķu ķermeņa daļu saaugums.
- ielipināšana Atsevišķu lapu, attēlu, tabulu, karšu utt. ielīmēšana grāmatās un brošūrās, ko izdara pie salocītām loksnēm pirms sanešanas un sadiegšanas.
- Kroņa Atsevišķu Latvijas vietvārdu sastāvdaļa, kas norāda uz agrāko piederību cara varas tiešai pārvaldībai.
- relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam.
- coniothyrium Atsevišķu leptosfēriju un pleosporu sugu anamorfas.
- manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
- mikrocietība Atsevišķu materiāla mikrostruktūras iecirkņu cietība, ko mērī, virsmā ar slodzi \~2 N iespiežot dimanta piramīdu.
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu.
- fibrilācija Atsevišķu muskuļšķiedru ātras kontrakcijas vai raustīšanās.
- iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas.
- deportēšana Atsevišķu personu vai personu grupu piespiedu izsūtīšana, pārcelšana, izraidīšana uz citu dzīvesvietu vai citu valsti.
- konsolidācija Atsevišķu personu, grupu, organizāciju apvienošanās, lai sasniegtu noteiktus kopīgus mērķus.
- Kujavska Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā.
- Mazovecka Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā.
- Slonska Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā.
- elektroniskā mazumtirdzniecība atsevišķu preču pārdošana, izmantojot internetu.
- speciālā konfiskācija atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
- komplekss Atsevišķu psihisko elementu nedalāma apvienošana.
- pēda atsevišķu reāliju nosaukumu daļa.
- torakoplastika Atsevišķu ribu izoperēšana, lai pārveidotu krūšu kurvja formu.
- godatiesa Atsevišķu sabiedrisku u. c. organizāciju orgāns, kas izskata goda aizskāruma jautājumus.
- Augstais Atsevišķu saliktu vietvārdu sastāvdaļa.
- seksuālā aversija atsevišķu seksuālo paņēmienu vai paņēmienu kopuma, kā arī kāda partnera noraidīšana.
- kazuistika Atsevišķu slimības gadījumu pētīšana un aprakstīšana, kuri rada interesi retuma dēļ.
- intrasomātiskā izlase atsevišķu somatisko šūnu izlase.
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
- ķauķis Atsevišķu sugu paralēls nosaukums.
- sunulēns atsevišķu šķirņu sīka auguma suns.
- distopija Atsevišķu šūnu, audu vai orgānu nepareiza novietne, novirze no parastās vietas.
- etnonīmojas indekss atsevišķu tautību izvēles vidējais svērtais biežums otrajā paaudzē jauktajās laulībās.
- tatāri atsevišķu tautu nosaukumi.
- landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēta pārstāvniecības institūcija (piemēram, Vācijā); likumdošanas institūcija (Austrijā).
- politipi Atsevišķu uzrakstu (rēķins, akcija, kupons u. c.) klišejas, kas tika izplatītas vispārējai lietošanai.
- strakcija Atsevišķu vārdu izcelšana teksta salikumā, iespiežot tos ar citu krāsu.
- Alt- Atsevišķu vietvārdu nosaukuma daļa ar nozīmi 'Vec-'.
- Schloss Atsevišķu vietvārdu nosaukumu daļa vācu valodā ar nozīmi "pils".
- īstais vilnas garums atsevišķu vilnas matiņu garums, ko mēra, iztaisnojot matiņa viļņojumu, bet matiņu neizstiepjot.
- darba starptautiskā dalīšana atsevišķu zemju specializācija pasaules mērogā.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
- parafāzijas Atsevišķu, neparedzētu skaņu, burtu vai vārdu nomainīšana, aizvietošana, pārstatīšana vietām runājot.
- izklīdība Atsevišķums.
- apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
- nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
- noknakšēties Atskanēt atsevišķam knakšķim.
- noknikšēties Atskanēt atsevišķam knikšķim un tūlīt apklust.
- blūgžēt Atskanēt atsevišķam troksnim.
- zaļais Atslēgvārds vides aizsardzības, ekoloģiskajai tematikai: zaļā domāšana, zaļais pagrieziens, zaļā ekonomika, zaļā pārtika, zaļā politika, zaļā revolūcija utt.
- aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus; attaisnoties.
- virzuļa gredzens atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
- lāsēt Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- aizspillēt Atspiest pret durvīm atspaidu, lai tās nevarētu atvērt.
- sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas); šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
- lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
- lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- ņirbt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- lāsēt Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- vizolot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
- vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
- šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
- rakstsavirze Atstarpes samazināšana atsevišķu burtu pāru (AV, AT, il, u. c.) attēlojumā teksta izdrukā.
- piemirst Atstāt neievērotu (kādu cilvēku).
- palaist Atstāt neievērotu; nepamanīt apzināti neievērot (dzirdēto).
- dzimumu sociālās atšķirības atšķirības starp dzimumiem, kas ir nevis anatomiskas vai bioloģiskas, bet gan ar kultūras un sabiedrības ietekmēm saistītas.
- primārās dzimumpazīmes atšķirības vīrišķo un sievišķo indivīdu dzimumorgānu uzbūvē.
- makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem).
- lingua franca atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda, kas nevienam no viņiem nav dzimtā valoda; savstarpējas saprašanās līdzeklis, sistēma.
- atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
- atšķirt aunus no avīm atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
- vētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīga, labo no sliktā.
- atsijāt (arī vētīt) graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- atsijāt (arī vētīt) graudus no sēnalām (arī pelavām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
- pazust attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
- attēla diagonāle attālums starp optiskā attēla pretējiem stūriem televizora kineskopā.
- profila negludumu maksimālais augstums attālums starp profila visaugstākās virsotnes punktu un zemākās rievas punktu bāzes garuma robežās.
- franko Attālums, kura robežās pircējs ir atbrīvots no tiešiem izdevumiem, kas saistīti ar kravas iekraušanu un transportēšanu, jo šie izdevumi iekļauti preces cenā.
- atraut sev pēdējo kumosu atteikties no kaut kā sev pašam ļoti nepieciešama, uzupurēties.
- mest (arī sviest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
- sviest (arī mest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
- iesprūšana Attēla nevēlama aizkavēšanās televīzijas raidlampā.
- rentgentelevīzija Attēla pārraidīšana no rentgenaparatūras uz televizora ekrānu.
- transformācija Attēlojums jeb funkcija, it sevišķi tāda, kas maina ģeometriskas figūras formu vai stāvokli; galvenās ģeometriskās trasnsformācijas ir atspoguļojumi, pagriezieni, palielinājumi un pārneses.
- sadalīšanās Attēlu interpretācijā - palielināšanas vai pievilkšanas rezultāts, attēlotajam objektam zaudējot savu identitāti, līdz attēls pārvēršas par nejaušu tonālo laukumu sēriju.
- kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmotelevīzija.
- kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmovīzija.
- metode WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam.
- blatošana Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
- blatošanās Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
- krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
- ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
- hiperletāls Attiecīgs uz devu, kas pārsniedz letālo.
- homogametisks Attiecīgs uz dzimumu, kurā producē viena veida gametas ar viena veida dzimumhromosomām; cilvēka homogametiskais dzimums ir sieviete (visas gametas ar X dzimumhromosomu).
- antiksēnisks Attiecīgs uz reakciju, ko izraisa svešas vielas ievadīšana dzīvos audos.
- materiālisms Attieksme pret īstenību tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
- pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība; šīs attieksmes izpausme.
- nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicinājums.
- nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicināšana.
- filtrventilācija Attīrīta gaisa pievade ar ventilatoriem caur filtrēšanas iekārtām.
- hipostomija Attīstības traucējums, kad anomāli maza mutes atvere atrodas nevis horizontāli, bet vertikāli.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- atturēties Atturēt sevi (izpildīt kādu savu vēlēšanos, iegribu).
- seksuālā atturība atturība, kas ietver sevī atteikšanostiklab no seksuālā kontakta ar mīlas partneriem, kā arī no masturbācijas.
- nepiekļāvīgs Atturīgs; sevī noslēdzies, nepiemīlīgs.
- atviesēties Atvadīties, pateikt ardievas.
- aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts.
- sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis.
- kanifasbloks Atvāžams bloks, kurā ievietot trosi vai galu, to neizverot caur bloka aci.
- pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā); veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
- mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums.
- vairākslāņu testēšana atvērto sistēmu sadarbības vairākslāņu protokolu realizāciju testēšana kopumā, neapskatot atsevišķi katru no slāņiem.
- ievest Atvest (ar transportlīdzekli) un ievietot (slimnieku slimnīcā).
- atprecināt Atvest dēlam sievu no citas, parasti tālas vietas.
- pārvesties Atvest mājās priekš sevis.
- savesties Atvest sev (ko) lielākā daudzumā; atvest sev (kā lielāku daudzumu).
- ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes).
- neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
- iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
- goda dēļ (arī pēc) Atzinības, ievērības dēļ.
- individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
- plūdenā loģika atziņu reprezentēšanas forma jēdzieniem, kurus nevar precīzi definēt ārpus konteksta (piem., "karsts" vai "skaļš").
- aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
- būt ar mieru atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu).
- renesanse Atzīšana, ieviešana, arī izplatīšanās no jauna.
- noraidīt Atzīt (kādu) par nepiemērotu, nepieņemt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai).
- norakstīt zaudējumos atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
- prezumēt Atzīt faktu par juridiski neapšaubāmu, kamēr netiek pierādīts pretējais (piem., nevainīguma prezumpcija kriminālprocesā).
- mest pār kārti atzīt kaut ko par nevajadzīgu; atteikties no kaut kā.
- mest pār bortu (kaut ko, kādu) atzīt ko par nederīgu, lieku, nevajadzīgu, atbrīvoties no kā.
- norakstīt Atzīt par darbam nederīgu, nevajadzīgu (cilvēku).
- noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
- atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
- nedot ne piecas kapeikas (par kaut ko) atzīt par pilnīgi nevērtīgu; nebūt drošam par kaut ko.
- kautrēties Atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu: uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- Gros-Aucskaja Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- vadmalas viga audekla rieva.
- histofluorescence Audu fluorescence pēc fluorescējoša preparāta ievadīšanas un rentgenstarojuma iedarbības.
- reimplantācija Audu gabala vai orgāna ievietošana un nostiprināšana iepriekšējā atrašanās vietā, piem., zoba iestiprināšana alveolā; pieaudzēšana.
- tripsinizācija Audu gabaliņu apstrāde ar tripsīna šķīdumu, lai iegūtu atsevišķas šūnas vienslāņa audu kultūrai.
- kinīni Audu hormoni, kas rodas asinīs ievainojuma vai bakteriāla iekaisuma gadījumā.
- endoskopiskā biopsija audu parauga iegūšana ar speciāliem instrumentiem, kas ievadīti caur endoskopu.
- kalcifilakse Audu pārkaļķošanās pēc stimulējošas vielas ievadīšanas.
- kineplastika Audu plastika amputācijas stumbrā, veidojot no atsevišķiem muskuļiem cilpas un kanālus, ar kuru palīdzību var panākt protēzes atsevišķu daļu kustības.
- pneimofasciogramma Audu rentgenogramma pēc gaisa ievadīšanas fascijstarpu telpā.
- kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
- velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
- gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālām rieviņām.
- ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
- pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
- angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma.
- mentors audzinātājs, padomdevējs.
- epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem.
- Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
- sarucis stumbrs auga stumbrs, kas sugas, ģints u. tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies.
- liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma.
- eksoti Augi vai dzīvnieki, kas ir ievesti un tiek audzēti zemēs, kurās klimats krasi atšķiras no to dzimtenes klimata.
- vienmājas augi augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz viena indivīda; vienmājnieki.
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- dižsporas Augiem ar divējādām sporām lielās sporas, kas attīstās makrosporangijos un dīgstot rada sievišķos pirmdīgļus; makrosporas.
- apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
- Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu.
- falliskās dievības auglības spēku dievi un jutekliskās baudkāres aizbildņi antīko tautu mitoloģijā.
- Izīda Auglības un veselības dieviete seno ēģiptiešu mitoloģijā, laulāto uzticības aizbildne, sievietes mātes aizgādne; vēlāk arī ūdens, vēju dieviete, kuģniecības aizbildne.
- bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā.
- jumaliņa Auglības veicinātāja Jumja sievas personificējums.
- jumalīte Auglības veicinātāja Jumja sievas personificējums.
- Baals Auglības, ūdens, pērkona un kara dievs seno semītu mitoloģijā.
- heterocefālis Auglis ar divām nevienāda lieluma galvām.
- opodidīms Auglis, kam ir viens ķermenis un viens galvaskauss, bet divas atsevišķas sejas.
- amnioskopija Augļa ūdens pārbaude ar dzimumceļos ievadītu aparātu.
- zafte Augļu ievārījums; marmelāde.
- cerapads Augļu koks, stepes ķirša un Japānas ievas hibrīds.
- celma nauda augoša koka tirgus cena, par kuru var pirkt vai pārdot atsevišķus vai visus cirsmas kokus.
- koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt.
- saussāni Augošam kokam atmiruši stumbra virsma, kas radusies mizas nobrāzuma vai dziļāka ievainojuma vietā.
- atsveķošanas brūce augošos skujkokos (priedē, eglē, ciedrā) secīgi izdarītu ievainojumu (atsveķošanas sānteku) kopa.
- koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt.
- pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
- iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem.
- ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
- iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām.
- iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām.
- ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
- stīgt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
- stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
- divmājnieks augs, kam ir tikai sievišķie vai vīrišķie ziedi; t. i. atšķirīgā dzimuma ziedi atrodas uz diviem dažādiem auga eksemplāriem.
- nezāle Augs, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesies.
- haoma augs; no piena un šā auga sulas gatavots reibinošs dzēriens; šā auga un dzēriena personifikācijai - zaļacainajam dievam piemīt spēja sargāt un dziedēt lopus, novērst sausumu.
- ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas.
- eitrofikācija Augsnes bagātināšanās ar barības vielām un attiecīgajam augsnes tipam netipisku augu sugu ieviešanās.
- augsnes iekšējā mitrināšana augsnes mitrināšana, kurā ūdeni augsnē ievada pa perforētiem 30-50 cm dziļi iebūvētiem cauruļvadiem un tā samitrinās galvenokārt kapilārā veidā.
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
- podzolētās glejaugsnes augsnes, kas veidojas, kad mitruma sastrēguma apstākļos pārpurvojas podzolaugsne un podzolēšanās procesam pievienojas glejošanās process.
- augstceltne Augsta celtne (parasti ar deviņiem vai vairākiem stāviem).
- muitas barjera augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu.
- lappuses aprakstvaloda augsta līmeņa valoda printera izdrukas aprakstīšanai, kas ļauj ievērojamu printera izvada veidošanas darba apjomu pārnest no datora uz printeri.
- soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
- virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- gubernators Augstākā amatpersona novadā, apgabalā, guberņā Krievijā.
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Karaperamuns Augstākā būtne, ko Vanutu salu iedzīvotāji pielūdza pirms pievēršanas kristietībai.
- ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam.
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
- Rādža joga augstākā jogas forma, kas spējot radīt ar sajūtām nesaistītu uztveri un ļaujot sasniegt tiešu Dievišķās realitātes uztveri.
- ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.).
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
- rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
- vīriešu mirstības pārsvars augstāka mirstība vīriešiem, salīdzinot ar mirstību sievietēm vienā un tanī pašā vecumā.
- konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (Krievijā).
- tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi.
- Omams Augstākā radītāja dievība vienai no četrām galvenajām Dienvidvenecuēlas janomamu cilšu grupām.
- virsrevīzija Augstākā revīzija.
- iekapsulēšana Augstāka slāņa protokola kadra galvenes un datu ievietošana zemāka slāņa protokola kadrā.
- hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis.
- parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta revolūcijas.
- labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās.
- Narodnajas kalns augstākā Urālu virsotne Piepolārajos Urālos, uz Krievijas Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas, augstums - 1895 m.
- agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu.
- seims augstākā valsts likumdevējvaras iestāde Polijā un Lietuvā.
- skupščina Augstākā valsts varas un likumdevēja institūcija Dienvidslāvijā.
- Rada Augstākā vēlētā valsts likumdevējinstitūcija Ukrainā.
- Mulasens Augstākā virsotne (3479 m) Pireneju pussalā, Sjerranevadas grēdā, Spānijā, ziemeļu nogāzē neliels šļūdonis.
- Čerska kalns augstākā virsotne Baikāla grēdā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, augstums - 2572 m.
- Ļedņikovaja augstākā virsotne Birrangas kalnos, Taimiras pussalā, Krievijā, augstums - 1146 m.
- Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m.
- Čerska kalns Augstākā virsotne Čerska grēdā, Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, augstums - 2119 m.
- Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra.
- Vīlera smaile augstākā virsotne Lielā Baseina kalnienē ("Wheeler Peak"), ASV, Nevadas štatā, augstums - 3982 m.
- Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
- Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m.
- Kropotkina kalns augstākā virsotne Oļokmas Stanovikā, Krievijas Aizbaikāla novada austrumos, augstums — 1911 m.
- Moreiza kalns augstākā virsotne Paihoja kalnu grēdā Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, augstums - 467 m.
- Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m.
- Iņaptuka kalns augstākā virsotne Ziemeļbaikāla kalnienē, Krievijas Burjatijas Republikā, augstums - 2514 m.
- Telposizs Augstākā virsotne Ziemeļurālos (1617 m), Krievijas Komi Republikā, nogāzēs līdz 500-600 m vjl. taigas meži, augstāk - kalnu tundra un akmeņu kliedņi.
- valsts kanclers augstākais civilais amats dažās valstīs, Krievijā līdz 1917.
- Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks".
- Nzambi Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; Njambe.
- Odins Augstākais dievs skandināvu mitoloģijā; visu dievu un cilvēku tēvs.
- Beluha Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi.
- Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri.
- Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m.
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
- rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
- Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu.
- mondaine augstākās sabiedrības sieviete.
- greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes.
- salondāma Augstāko aprindu sieviete ar izkoptām, izsmalcinātām manierēm.
- divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem.
- kursiste Augstāko sieviešu kursu audzēkne Krievijā (līdz 1917. g.).
- sinkarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Syncarida"), sīki līdz vidēji lieli (0,5 mm līdz 5 cm garumā), tievi primitīvi saldūdens vēžveidīgie.
- HDTV Augstas izšķirstības televīzija ("high-definition television").
- lielblīvuma diskete augstas kvalitātes diskete, kura var uzglabāt ievērojami lielāku datu daudzumu nekā dubultblīvuma disketē; _HD_ diskete.
- ciparkasete Augstas kvalitātes magnētiskā lente, kas ievietota standartizmēra kasetē ar ierakstaizsardzības un standartformāta nodrošināšanas iespējām.
- nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām.
- hanuma Augstdzimusi sieviete, hana sieva.
- beguma Augstdzimušu indiešu sieviešu (musulmaņu) uzruna, īpaši attiecībā uz firstu mātēm vai atraitnēm.
- Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m.
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m.
- Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
- Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
- Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā, Krievijā, Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums.
- Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene.
- Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi.
- Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži.
- Leones-Libērijas augstiene augstiene Rietumāfrikā, Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā, vidējais augstums 500-800 m, atsevišķi kupolveida kalni līdz 1948 m vjl.
- Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m.
- spiczābaki augstpapēžu zābaki ar tievu papēdi.
- špiļka Augsts, smails papēdis (sieviešu kurpēm).
- intussuscepcija augšanā augšanas veids, kad jaunas sīkākas vielas daļiņas novietojas starp agrākām, vidū, nevis virs tām, un dod tilpuma pieaugumu no iekšas.
- Daņileviči Augšaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants.
- Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems.
- Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems.
- Bevernskaja Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dvetenskaja Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kolupskaja Augšdaugavas novada Kalupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- gančevskieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" iedzīvotāji.
- Gančauski Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" nosaukuma variants.
- Dileviči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dileviči" nosaukuma variants.
- Maļinovskaja Augšdaugavas novada Naujenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Gajavā Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukuma variants.
- Gailā Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukuma variants.
- Gajavuo Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukums latgaliski.
- Danišeuka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Daniševka" nosaukuma variants.
- Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs.
- Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
- Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos.
- Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres.
- Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai.
- Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem.
- mūru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-14 m, par tipveida griezumu pieņemts Poriņu uzrbuma intevāls 61-75 m dziļumā.
- Sniķeres svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 12-19 m, nodalīta Sniķeres urbumā intervālā no 44-62 m.
- Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā.
- Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā.
- Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā.
- Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos.
- Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās.
- Salaspils svīta augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski (faciāli) stratigrāfiska vienība Latvijas vidusdaļā, biezums — 6-20 m.
- Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos.
- Daugavas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu daļu), virsas augstums — no 95 m vjl. līdz 245 m zjl., biezums — līdz 60 m.
- Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos.
- Ogres svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 15-50 m, izšķir 3 ridas.
- Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā.
- Sņežas horizonts augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība, nodalīta 1947. g. Krievijā, Latvijā to veido Katlešu svītas nogulumi.
- Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā.
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa.
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m.
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes.
- Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis.
- Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m.
- Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta.
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota.
- Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
- Tērvetes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 21 m, par stratotipu pieņemts Klūnu atsegums Skujaines krastā.
- Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā.
- ureteropielogrāfija Augšējo urīnceļu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu pa urīnvadu (augšupejā pielogrāfija); ureterogrāfija vienlaikus ar pielogrāfiju.
- Wyschgorodok Augšpils (tagad Vyšgorodok, Krievijā).
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā.
- Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā.
- Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem.
- aerotropisms Augu atsevišķo daļu (saknes, atvases) spēja liekties atkarībā no gāzes (gaisa) kairinājuma.
- sikatīvs augu eļļu žūšanas katalizators, ko pievieno pernicai, lakām, eļļas krāsām, lai paātrinātu plēves veidošanos.
- ģeotropisms Augu īpašība orientēt augšanas virzienus attiecībā pret Zemes pievilkšanas spēku.
- Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- glutens Augu līme, gk. labībā, sevišķi kviešu graudos.
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā.
- spilvītes Augu matiņi, tievi, bieži dobumoti un caurspīdīgi virsādiņas izaugumi ar vienu vai vairākām šūniņām.
- kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
- fasciācija Augu stublāja vai atsevišķu zaru pārveidošanās, tiem kļūstot plakaniem, lentveidīgiem; dažreiz fasciācijas rezultātā zari saaug kopā; dažreiz vērojama ziedkopu, augļu un citu orgānu fasciācija.
- adventīvs augs augu suga, kas kādā apgabalā ieviesusies cilvēka darbības rezultātā.
- homotallisms Augu sugu īpašība, kad katram indivīdam veidojas kā vīrišķās, tā sievišķās gametas.
- plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
- sīksuga Augu un dzīvnieku sistemātikā atsevišķos gadījumos lietots termins sugas varietātes apzīmēšanai.
- introdukcija Augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla.
- barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā; pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
- dabiskais kaučuks augu valsts izcelsmes produkts, ko iegūst no hevejas u. c. koku lateksa; dabisko kaučuku plaši izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai.
- hermess Augutu kārtas laputu apakškārtas atsevišķu sugu nosaukuma satāvdaļa.
- iesavilkties Aujot tikt ievirzītam (par kājām apavos).
- apsitām satīts aukla ir nelīdzeni satīta, ja viens pavediens ir stingrāk, otrs vaļīgāk pievilkts.
- aizvara Aukla sasiešanai, sevišķi tabakas makam.
- apvēršana Auklas, saites ievēršana, ievilkšana (visapkārt) - parasti pastalām.
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām.
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
- pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no gaļas, zivīm vai citiem produktiem, tos samaļot, pēc tam tiem pievienojot garšvielas un tos saputojot viendabīgā masā.
- ieaulekšot Aulekšojot ievirzīties (kur iekšā).
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ieauļot Auļojot ievirzīties (kur iekšā).
- pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Auermjundskaja Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- dregoviči Auslrumslāvu cilšu savienība Pripetes un Dņepras upstarpā; 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē.
- austies Aust sev; aust 2(1).
- ziedaine Austa prievīte vai josta ar ziedu rakstu, ornamentu.
- austersēne Austeru sānause ("Pleurotus ostreatus") - lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu.
- Ausma Austra - rītausmas dieviete senlatviešu mitoloģijā.
- krīks Austrālijā - periodiski izsīkstoša upe, kas sausā gadalaikā sadalās atsevišķās, savā starpā nesaistītās ūdenstilpēs.
- joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
- Ērgļvanags Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā - vīrietis, kas pirmais stājās laulībā un kopā ar sievu Vārnu iedibināja laulību tradīciju.
- Vārna Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā sieviete, kura pirmā stājās laulībā un kopā ar vīru Ērgļvanagu iedibināja laulību tradīciju.
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
- nacionālpadome Austrijas likumdevēja iestāde, kas kopā ar atsevišķo zemju landtāgu pārstāvju sapulci izveido Austrijas parlamentu.
- Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi.
- Pieurāli Austrumeiropas līdzenuma austrumu mala pie Urālu rietumu nogāzes, gk. Kamas un Pečoras baseinā, Krievijā.
- ostrogoti Austrumgoti - gotu ciltis, kas dzīvoja uz austrumiem no Dņestras Dienvidkrievijas stepēs līdz Donai.
- XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents.
- adorācija Austrumnieku paradums godināt valdniekus kā dievus, krītot viņu priekšā ceļos.
- betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli.
- Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs.
- Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
- duļebi Austrumslāvu cilšu apvienība R-Volīnijas teritorijā, kas 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē.
- poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu.
- drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta Ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei.
- anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme.
- Nemirstīgais Kaščejs austrumslāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kura sirds paslēpta vairākos cits citā ievietotos priekšmetos un dzīvniekos.
- pūķis austrumslāvu mitoloģijā - Mājas gara palīgi, pēc izskata līdzīgi kaķiem, pēc dienvidkrievu ticējumiem, tie nes savam saimniekam no citām mājām pārtikas līdzekļus un naudu.
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
- Kijs Austrumslāvu mitoloģijā - tautas varonis, Kijevas pilsētas dibinātājs.
- Sporišs Austrumslāvu mitoloģijā - zemkopības dievība, kas dzīvo tīrumos; zemes auglības iemiesojums.
- beregiņas Austrumslāvu mitoloģijā – dabas dievības, mežu un ūdens stihijas personifikācija, līdzīgas nārām.
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
- Pjatņica austrumslāvu un dienvidu slāvu tradīcijās - senslāvu panteona galvenā sieviešu kārtas dievības Mokošas vēlākā laika variācija, kas personificē nedēļas nepāra dienu piektdienu.
- Austrumtuva Austrumtiva - Krievijas Tivas Republikas austrumu daļa.
- epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā.
- sakos Austrumu zemju garīdznieku liturģiskais tērps, ko lieto bīskapi un patriarhi lielāko svētku dievkalpojumos.
- Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā.
- serajs Austrumzemju pils, tās iekštelpas, it īpaši bijusī sultānu pils Konstantinopolē; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes, harēms.
- ģeiba Auša, nenopietna sieviete.
- šķiemenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai; metu krustošanās vieta; skals, kas neļauj izjukt metu krustojumam.
- šķiemiņš Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai.
- šķīmenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai.
- šķeiniņi aušanā — dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai.
- saudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
- šaudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
- šaudeklis Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
- šautuva Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
- tāpene Aušīga sieviete.
- vējslota Aušīga, nenopietna, vieglprātīga sieviete.
- žeburkača Aušīga, pļāpīga sieviete; žaburkača.
- žaburkača Aušīga, pļāpīga sieviete.
- mežala Aušīga, runā un kustībās ātra sieviete.
- šļircka Aušīga, vieglprātīga sieviete.
- spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
- kaika Aušīga, vieglprātīga, pārspīlēta sieviete; slinka, puišu kāra meita.
- albaris Aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai tāds pats dzīvnieks.
- vējkaza Aušīoga, nenopietna, vieglprātīga sieviete, meitene.
- auties Aut sev (kājas).
- droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli.
- izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim.
- narcisisms Autoerotisma veids: iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās ar savu skaistumu; narcisms.
- aristoģenēze Autoģenētiska koncepcija, kas apgalvo, ka evolūcija notiek bez dabiskās izlases, iekšēju radošu stimulu ietekmē un neatkarīgi no vides pārmainām.
- gaisa spilvens automašīnā izvietots spilvens, kas trieciena rezultātā automātiski piepūšas, tā pasargājot autobraucēju no smagiem ievainojumiem.
- pašpadevis Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai; pašpadevējs.
- pašpadevējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai; pašpadevis.
- matricprinteris Automātiska rakstāmmašīna, kas izraksta datorā ievadītu tekstu, ar rakstīšanas galviņas adatiņām mehāniski piespiežot kopējamo lenti pie papīra.
- kodētājs automātiska vai pusautomātiska ierīce programmu un datu kodēšanai, lai tos ievadītu datorā.
- koders Automātiska vai pusautomātiska ierīce programmu un datu kodēšanai, lai tos ievadītu datorā.
- tagot automātiski pievienot gramatisko vai semantisko informāciju teksta komponentēm
- marķieris Automātisko koordinātu sistēmu telefona centrāļu vadības ierīce, ar kuru caur meklēšanas pakāpēm iekārto savienojumu; var būt piekārtots atsevišķiem komutācijas blokiem vai centralizēts.
- grafiskā ievade automātisks grafisku attēlu ievades process datorā.
- starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus.
- autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
- spēka palīgiekārta autonoma gaisakuģa iekārta enerģijas padevei tā sistēmām uz zemes vai lidojumā avārijas gadījumos.
- Ziemeļosetija Autonoma republika Krievijas Federācijas sastāvā 1936.-1995. g., tagadējā Ziemeļosetijas-Alānijas Republika.
- strāvas invertors autonomais invertors, kura izejas strāva periodiski ar lēcienu maina virzienu; samazinot slodzes strāvu, ievērojami pieaug izejas spriegums.
- rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors.
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
- Aginskas Burjatija autonoms apvidus Krievijas Aizbaikāla novadā, 76000 iedzīvotāju (2008. g.), platība - 19000 km^2^.
- prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
- imprimatur Autora, izdevēja vai cenzora uzraksts kāda iespieduma darba pēdējai korektūrai, kas dod spiestuvei tiesību šo darbu iespiest.
- aspalasoms Autositisks kroplis ar vēdera apakšējo orgānu laterālu vai mediālu eventrāciju u. c. deformācijām.
- karnete Autotransporta kravu pārvadājumu muitas dokuments, kas atļauj pārvadāt preces pāri valstu robežām, nemaksājot muitas nodevas katrā atsevišķā valstī.
- autobuss Autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai.
- badskariņa Auzu pievārds.
- salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus.
- kamlāde Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu.
- ķemmlāde Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu.
- šķietvāks Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu.
- ausles Aužamo stāvu koka detaļas, starp kurām ievieto aužamo šķietu.
- atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- ķemlāde Aužamo stāvu sastāvdaļa, kur ievieto šķietu.
- šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
- aizsaitava Aužamo steļļu piederums - tieva līste pie kuras piesēja auduma velkus.
- ieaust Aužot ieveidot (kur).
- ieaudināt Aužot ieveidot.
- saausties Aužot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
- pieausties Aužot pagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; aužot pagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- dasist Aužot pievilkt, pievirzīt (atspoli vai mustavas), lai blīvētu audeklu.
- aizdošas Avanss, aizdevums.
- videvdats Avestas pirmā grāmata, ko lasa zoroastriešu nakts dievkalpojumos.
- amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni.
- lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai.
- avioatbalsts Aviācijas kaujasdarbības vispārināts apzīmējums, kad tā darbojas sauszemes karaspēka (t. sk. gaisa desanta) un jūras kara flotes interesēs, tiem veicot savus kaujas uzdevumus.
- stratēģiskā aviācija aviācijas veids gaisa kara spēkos; tās uzdevums - dot triecienu pretinieka stratēģiskajiem objektiem, kas izvietoti aizmugurē, un svarīgiem objektim frontē, kā arī veikt izlūkošanu.
- kolportieris Avīžu pārdevējs uz ielas.
- avīžnieks Avīžu pārdevējs.
- Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti.
- Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots.
- svētavots Avots, kura ūdenim piemīt dievišķas īpašības.
- fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas.
- Neptūns Avotu, strautu un upju dievs romiešu mitoloģijā, vēlāk identificēts ar sengrieķu dievu Poseidonu un pielūgts kā jūras dievs.
- interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus.
- Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas.
- austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu.
- dūdrags Āža rags, kam tievgalī zoss spalva un sānos 4 caurumiņi: ganu pūšamais instruments.
- Eija Babiloniešu (akadiešu) gudrības un ūdens dievs, ekvivalents šumeru dievam Enki.
- Adapa Babiloniešu (akadiešu) varoņmītā dieva Eijas (šumeru Enki) priesteris.
- Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā.
- Ištara Babiloniešu mīlestības un auglības dieviete.
- Marduks Babiloniešu mitoloģijā - dievs, Babilonas pilsētas aizbildnis, vēlāk Babilonijas valsts augstākais dievs.
- Lilita Babiloniešu mitoloģijā - nakts spoks, sieviešu kārtas vētras dēmons, kas mīt vecās drupās; pēc citas leģendas - Ādama pirmā sieva, kas bija veidota no māliem, pirms Ievas.
- Nebo Babiloniešu rakstības dievs, Marduka dēls.
- Tammuzs Babiloniešu un sīriešu augu valsts dievs, kurš mira un atdzima līdzīgi ēģiptiešu Ozīrisam.
- Anatu Babiloniešu zemes dieve, tumsas valdniece.
- putnkrāpis babņiks, sieviešu pavedējs.
- Bobruiska Babrujska - pilsēta Baltkrievijā.
- Misovska Babuškina, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1941. g.
- baciloterapija Baciļu vai to produktu ievadīšana organismā terapijas nolūkā.
- badināties Badināt sevi; badoties.
- badenāties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
- badinēties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
- nobadināties Badinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā; nobadoties.
- nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
- izbadīt Badot (ar ragiem), izdurt; badot ievainot.
- pārbadīt Badot (ar ragiem), pārdurt; badot ievainot.
- uzbadīt Badot radīt ievainojumu vai punu.
- bajārene Bagāta sieviete, bagāta saimniece.
- bajāriene Bagāta sieviete, bagāta saimniece.
- bajāriete Bagāta sieviete, bagāta saimniece.
- izcienāt Bagātīgi, devīgi pacienāt.
- sacienāt Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pacienāt.
- samielot Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pamielot.
- liekišķi Bagātīgi, lieki, nevajadzīgi.
- dāsnīgs Bagātīgs, devīgs.
- flotācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz izejvielu minerālo sastāvdaļu ūdens slapināšanas atšķirībām, sevišķi pēc apstrādes ar flotācijas šķidrumiem; daļa minerālu kopā ar putām pāriet koncentrātā (derīgais produkts), daļa paliek ūdenī (atkritumi).
- magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam).
- Prūšu Eilava Bagrationovska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- kvanadi Baguli - tautība Dagestānā, Krievijā.
- bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči.
- piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
- boļšefobija Bailes no boļševikiem.
- teofobija Bailes no Dieva un Dieva dusmām.
- pnigofobija Bailes no nosmakšanas, kas dažreiz pievienojas stenokardijas lēkmei.
- pjenterafobija Bailes no sievasmātes (vīramātes).
- ginaikofobija Bailes no sievietēm.
- ginofobija Bailes no sievietēm.
- boglacis Bailīgs, nedrošs, arī neattīstīts, neveikls cilvēks.
- drūvēt Baiļoties, būt biklam, nedrošam par sevi, stostīties.
- bojāns Bajāns - krievu hromatiskās harmonikas ar podziņu klaviatūru.
- bajāriene Bajāra sieva.
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- iečakāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā).
- iečokāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā).
- iečukāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā).
- izbakstīt Bakstot ievainot.
- iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā).
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
- iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
- iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
- sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2).
- ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem).
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
- virulentie bakteriofāgi bakteriofāgi, kas var izraisīt tikai lītisko ciklu un nevar pāriet profāga stadijā.
- sālenes Balandaugu dzimtas ģints, nevienādi piecdaļīgu apziedni, divām garām drīksnām, asām lapām, ar dzeloni galotnē.
- izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
- Baldonskaja Baldones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu.
- antrē Baletā - ievaddaļa, dejotāja un dejotājas uznākšana uz skatuves.
- Semara Bali iedzīvotāju mitoloģijā - mīlas dievs, kurš mīt peldošajās debesīs, otrajās no sešām, kas atrodas virs zemes.
- Batara Kali Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi.
- madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos.
- Staraplanina Balkānu kalni Bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns).
- ārējā ballistiska ballistiskas daļa, kurā noskaidro nevadāmu šāviņu kustības likumsakarības gaisā.
- Gorjačinska Balneoloģiskais kūrorts Krievijā, Burjatijas Republikā, Baikāla austrumu krastā, 186 km no Ulanudes.
- Sernovodska Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Čečenijas Republikā, Sunžas grēdas dienvidu nogāzē, \~50 km uz rietumiem no Groznijas, hlorīdu un sulfātu minerālūdeņu avoti.
- Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas.
- pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
- balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu); balsojot izlemt (kādu jautājumu).
- izbalsot Balsojot neievēlēt (piemēram, līdzšinējā amatā).
- nolēzēt Balsojot neievēlēt.
- izvēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu); ievēlēt.
- balstele Balstiņa (ar nievājošu vai nicinošu nokrāsu).
- balštele Balstiņa (ar nievājošu vai nicinošu nokrāsu).
- stadiņš Balsts augošam kokam vai tā atsevišķam zaram.
- WF Baltā sieviete (angļu "white female").
- borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
- odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā.
- leukorrēja Baltie ziedi sievietēm.
- BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās.
- Aurora Baltijas flotes kreiseris, kas deva signālu Ziemas pils ieņemšanai 1917. g. 25. oktobrī Petrogradā (tagadējā Sanktpēterburgā).
- Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
- Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci.
- Mare Balticum Baltijas jūras nosaukums vēstures avotos, no kura 19. gs. ieviesies latviskais Baltijas jūras nosaukums, pirmoreiz 11. gs. minējis Brēmenes Ādams.
- Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums.
- Alatira jūra Baltijas jūras sens krievu nosaukums.
- BSBL Baltijas Sieviešu basketbola līga.
- Prove Baltijas slāvu mitoloģijā - dievs, to Stargardā godāja kā augstāko dievu, saistīts ar mežiem.
- Rujevits Baltijas slāvu mitoloģijā - kara dievs, ko attēloja ar septiņām sejām.
- Triglavs Baltijas slāvu mitoloģijā - trīsgalvaina dievība, kuras trīs galvas simbolizēja varu pār trim pasaulēm - debesu, zemes un pazemes pasauli.
- Uko Baltijas somugru mitoloģijā - augstākais dievs zibeņmetis, zibens un pērkona pavēlnieks.
- Pillava Baltijska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- obeļevieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Obeļeva" iedzīvotāji.
- obeļovieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Obeļeva" iedzīvotāji.
- Baltinovskaja Baltinavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- cystopus Baltkrevju dzimtas ģints "Albugo" nosaukuma sinonīms.
- Cystopus candidus baltkrevju sugas "Albugo candida" nosaukuma sinonīms.
- BLR Baltkrievija, valsts trīsburtu kods.
- BelAZ Baltkrievijas automobiļu rūpnīca.
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
- BaltkrPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika.
- BPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika.
- Brestļitovska Baltkrievijas pilsētas Brestas nosaukums līdz XX gs. sākumam.
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
- BYR Baltkrievijas rubelis; Baltkrievijas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika.
- BTF Baltkrievijas Tautas fronte.
- gudinis Baltkrievs.
- gutarka Baltkrievu folkloras liroepisks žanrs, tautasdziesmas, kurās monologa vai dialoga formā attēlotas dažādas sadzīves situācijas.
- zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
- gudiņš Baltkrievu plostnieks.
- guds Baltkrievu plostnieks.
- lirniks Baltkrievu tautas dziesminieks un tautas dzejas teicējs, kas izpildīja dzeju stīgu instrumenta cimbalas pavadījumā.
- ļavoniha Baltkrievu tautasdeja 2/4 taktsmērā.
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas.
- baltkr. Baltkrievu-.
- ogumaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pievienotas rozīnes.
- rozīnmaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pieviernotas rozīnes.
- parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru.
- brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams.
- uperieši Baltmiltu maizītes, ko agrāk nesa uz baznīcu, lai ziedotu Dievam.
- bilignosts Balts pulveris, šķīst ūdenī; ievada vēnā žults ceļu un žultspūšļa rentgenogrāfijai.
- leikoma Balts radzenes apduļķojums, bieza rēta pēc ievainojuma vai iekaisuma.
- leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts.
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
- jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
- galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
- austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā.
- Lauma Baltu mitoloģijā - sākotnēji zemes un dzemdību dieviete, vēlāk burve.
- svētbirze Baltu tautu kulta vieta brīvā dabā, katram novadam sava, kur iedomājās koncentrētu dzīvības un auglības spēku un dzīvojam labos garus un dievības.
- Kalvis Baltu tautu mitoloģijā - kalējs, pērkondieva Pērkona palīgs, kurš izkaļ dievam ieročus, bet saules meitai - saktu.
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- Raugupatis Baltu tautu mitoloģijā - rūgšanas un fermentācijas dievība.
- Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai.
- baltaška Baltuška - ūdenī iekulti milti, ko deva dzert zirgiem.
- ābeļavieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļava" ("Obeļeva") iedzīvotāji.
- puncuļevieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļeva" iedzīvotāji.
- nauduševieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" (senāk "Nauduševa") iedzīvotāji.
- Verpuļova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļeva" nosaukuma variants.
- brieževieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" iedzīvotāji.
- Briežava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" nosaukuma variants.
- Elkšņava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņeva" nosaukuma variants.
- Domopoļskaja Balvu novada Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- dukuļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" iedzīvotāji.
- Dukuļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants.
- Griušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukuma variants.
- Gryušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukums latgaliski.
- kvašnavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" iedzīvotāji.
- kvašņevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" iedzīvotāji.
- Kvašņova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" nosaukuma variants.
- pūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" iedzīvotāji.
- Piušļava Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants.
- Piušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants.
- Pyušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukums latgaliski.
- nikolajevieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Nikolajeva" iedzīvotāji.
- Dukuļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants.
- Egļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļeva" nosaukuma variants.
- aizgalinieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgaline" iedzīvotāji.
- aizpurvieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" iedzīvotāji.
- bahmatovieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bahmatova" iedzīvotāji.
- bakmatavieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bakmatava" iedzīvotāji.
- Buordova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bordova" nosaukums latgaliski.
- Drebieji Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Drebēji" nosaukums latgaliski.
- Dubļukolns Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dubļukalns" nosaukums latgaliski.
- Dzeni Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski.
- Kļučnīki Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Kļučniki" nosaukuma variants.
- lodumieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" iedzīvotāji.
- Lodums Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" nosaukuma variants.
- Olūtova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Olutova" nosaukuma variants.
- baharevieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bahareva" iedzīvotāji.
- Dīvažeikari Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dievžeikari" nosaukuma variants.
- Kadišava Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants.
- Kadišova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants.
- Kokorevskaja Balvu novada Tilžas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- rejevieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeva" iedzīvotāji.
- Pokuļova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļeva" nosaukuma variants.
- Bolovskaja Balvu pagasta nosaukums krieviski.
- bdellijs Balzama sveķi no atsevišķām balzamkoka sugām Āfrikā un Indijā.
- nogalis Baļķa tievgalis.
- slida Baļķis ar rievu laivas ielaišanai jūrā.
- drabiņbaļļa Baļļa, kur ievieto drabiņas.
- Jangs Keitens banaru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, viņš radījis sauli, dzīvniekus un augus.
- Glaihs Banaru (Vjetnama) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs.
- melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā).
- bandiniece Bandinieka 2 sieva.
- iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā).
- korespondentbanka Banka, kas saskaņā ar līgumu veic maksājumus un norēķinus citas bankas uzdevumā.
- starpbanku kredīts bankas aizdevums citai bankai.
- onkolkredīts Bankas aizdevums, ko tā var atprasīt jebkurā laikā.
- telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus.
- avalkredīts Bankas galvojumi par savu klientu darījumiem vai saistībām - vekseļu, muitas, nodokļu un transporta izdevumu savlaicīgu nokārtošanu.
- apakškonts Bankas konta atsevišķs nodalījums, arasti ar ierobežotu līdzekļu izlietošanas iespēju.
- korespondentkonts Bankas konts, kas atspoguļo norēķinus, kurus banka veic citas bankas uzdevumā.
- kredītkonts Bankas konts, kuru banka atver katram aizņēmējam un kurā tiek parādītas izsniegto aizdevumu, kā arī atmaksātās summas.
- korespondenti-loro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, ko atver uzdevuma devējam un kas sniedz pārskatu par rīkojumu izpildīšanu.
- korespondenti-nostro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, kur grāmato otrai bankai dotos rīkojumus (uzdevumus).
- preču akreditīvi bankas, kas apkalpo pircēju, uzdevums piegādātāja bankai veikt piegādātāja rēķinu apmaksu par preču materiālo vērtību nosūtīšanu pēc nosacījumiem, kādus paredzējis pircējs un kādi norādīti akreditīvā.
- Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte.
- Bangena Baņģeva, upe Ventspils novadā.
- Bangeva Baņģeva, upe Ventspils novadā.
- Raņgava Baņģeva, upe Ventspils novadā.
- baptistiene Baptistu konfesijai piederoša sieviete.
- sēbaptisti Baptistu sekta 17. gadsimtenī, tie kristīja paši sevi.
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā.
- barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas.
- sūkalbārda Bārda, kuras vietā aug tikai atsevišķas spalviņas.
- pogoniāze Bārdas augšana sievietēm.
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē.
- Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini.
- Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m).
- ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai.
- enerģijas un proteīna attiecība barības devā esošās enerģijas attiecība pret kopproteīnu; uzturot pareizu šo attiecību, panāk barības racionālu izmantošanu; EPA.
- pušdienas Barības deva, ko dod mājdzīvniekiem dienas vidū.
- ēdināšanas tips barības devas struktūras raksturojums, ievērojot spēkbarības un tilpumainās barības attiecības (koncentrātu, puskoncentrātu, mazkoncentrātu un tilpumainās ēdināšanas tips); putnkopībā izšķir sauso, mitro un kombinēto ēdināšanas tipu.
- ēdināšanas pilnvērtīgums barības devu atbilstība ēdināšanas normu prasībām.
- sagremojamo vielu summa barības līdzekļa vai barības devas kompleksās barotājvērtības rādītājs, dzīvnieku ēdināšanas normēšanas kritērijs.
- barības deva barības līdzekļu kopums, ko dzīvniekam dod diennaktī vai atsevišķā ēdināšanas reizē.
- enteroklīze Barības vielu vai medikamentu maisījuma ievadīšana zarnā.
- Borisova Barisava - pilsēta Baltkrievijā.
- gefrenss Bārkšveidīga sieviešu galvas rota 15. gs. otrā pusē.
- lauztā arka baroka frontona augšējais noslēgums, kam parasti ir nevis trīsstūra, bet elipses forma un kas vidū ir it kā pārcirsts.
- baronese Barona sieva vai meita.
- baroniete Barona sieva; arī barona vecāka radiniece.
- gavāža Barošana ar kuņģa zondes palīdzību, kas ievadīta pa degunu.
- salanckāt baroties pārspēt, pieveikt.
- iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā); iekaisīt.
- Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
- Basteta Basta - ēģiptiešu prieka un līksmības dieviete.
- Baškortostāna Baškortostānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība - 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Mula Džadi bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - dievs, demiurgs, kurš ir mūžīgs un pārvalda trīs pasaules: augšējo (debesis), kas sastāv no septiņiem slāņiem, vidējo (zeme) un apakšējo (pazemes okeāns).
- Boraspati Ni Tano bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - zemes dieviete, ko parasti attēloja kā ķirzaku, mājas un lauku darbu aizgādne.
- Sideakparudžara bataku (Sumatra) mitoloģijā - dieviete, zemes radītāja.
- Batara Guru bataku (Sumatras sala, Indonēzija) mitoloģijā - galvenais augstāko dievu triādes dievs, zemes un cilvēku rases radītājs.
- Barbernskaja Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Cerraukstskaja Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Codenskaja Bauskas novada Codes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- krievgalieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Krievgaļi" iedzīvotāji.
- Vornemindskaja Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Mežotnenskaja Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Radenskaja Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- dižveikals Bāzes veikals - galvenais pircēju pievilcējs centrā; veikals ap kuru grupējas citi, mazāki veikali.
- mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās.
- cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
- lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli.
- neirotensīns Bāzisks tridekapeptīds ar hormoniem līdzīgu darbību, atrod tievajā zarnā un smadzenēs; izraisa vazodilāciju un hipotensiju.
- ķeselēt Baznīcā ar ķeseli no dievlūdzējiem naudu lasīt.
- mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
- irmoss Baznīcas dziedājumu veids pareizticīgo dievkalpojumā; baznīcas himnas pirmais pants, kas veido saistību ar nākošajiem dziedājumiem.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi.
- nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
- observance Baznīcas nodevas; arī reliģisko paražu ievērošana.
- agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
- baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- ančakrists baznīcas tradīciju neievērotājs, ateists.
- upurnieks Baznīcas ziedojumu ievācējs.
- metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā.
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci.
- stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
- stūķīt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
- makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu.
- baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
- iebāzt Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā).
- ankravas Bedres, padziļinājumi uz ceļiem, tīrumiem un sevišķi purvainās pļavās.
- krustu bedrītes bedrītēm līdzīgi padziļinājumi jostasvietas skriemeļu apovidū, sevišķi sievietēm.
- botrijas Bedrītes vai rievas dažu lenteņu galvgalā, ar kurām tie piesūcas pie saimniekorganisma.
- bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus.
- iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
- dabēgt Bēgot pievirzīties pie kā.
- babe Beibe; skuķe; glīta, pievilcīga jauniete.
- kronis Beigas; neveiksme.
- šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
- pāriet Beigties bez nevēlamām sekām.
- nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Beigties nevēlami.
- nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties nevēlami.
- nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties slikti, nevēlami.
- apšubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas.
- bērzubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas.
- priežu samtbeka beku dzimtas suga ("Suillus variegatus"), kas nodalīta atsevišķā ģintī.
- bērzu baravika beku ģints suga ("Boletus betulicola"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
- priežu baravika beku ģints suga ("Boletus pinophilus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
- ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti.
- Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- brabansonna Belģiešu nacionāla himna, sacerēta 1830. g. revolūcijā.
- Kuibiševka-Vostočnaja Belogorska, pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, tās nosaukums 1935.-1957. g.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas (Krievijā, Amūras apgabalā) nosaukums 1926.-1935. g.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums līdz 1935. g.
- Beloreta Belorecka – pilsēta Krievijā, tās nosaukums baškīru valodā.
- Belozerska Belozjorska – pilsēta Krievijā.
- Čembara Beļinska - pilsēta Krievijas Penzas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Čembara Beļova - pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā.
- Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
- bendēties Bendēt sevi.
- maurieši Benediktiešu mūku kongregācija Francijā, iznīcināta franču revolūcijas laikā 1790. g.; veica zinātniskus pētījumus un izdeva rakstus, 1685. g. šajā kongregācijā ietilpa 180 klosteri ar kādiem 1700 mūkiem.
- Gu Beninas fonu mitoloģijā - dievišķs kalējs un kultūrvaronis, demiurgu dvīņu Mavu un Lizas dēls.
- BTRP Beninas Tautas revolūcijas partija.
- šefelis Berams mērs Vācijā, nevienāda lieluma, no 55 līdz 177 litriem.
- hauli Berberu sieviešu tērps no brīvi krītoša auduma, apjozts ar jostu un uz pleca sasprausts ar sprādzi.
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
- Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai.
- dirbēklis Bērms, kurš nevar mierīgi nostāvēt uz vietas.
- bermudieši Bermudu salu iedzīvotāji, \~65% nēģeri un mulati, kas cēlušies gk. no ievestajiem afrikāņiem, runā angļu valodā, ticīgie – anglikāņi un metodisti.
- amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam.
- skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija.
- emocionāla vardarbība pret bērnu bērna pašcieņas aizskaršana draudot, lamājot, nievājot, ņirgājoties, kritizējot u. tml.; arī bērna atraidīšana, pazemošana, izolēšana, ignorēšana.
- nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- ārlaulības bērni bērni, kas piedzimuši nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimuši pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- impuberes Bērni, sevišķi mazgadīgie, kas nav sasnieguši zināmu pilngadību.
- brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
- atpīlis Bērns, kas dzimis sievietei vēlākos dzīves gados.
- ķemperis Bērns, kas neveikli pārvietojas, nesen iemācījies staigāt.
- mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
- ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- dūkulis Bērns, kurš labprāt uzturas atsevišķi no citiem bērniem; raudulīgs bērns.
- dirbeklis Bērns, kurš nevar mierīgi nostāvēt uz vietas.
- pāpiņa Bērns, kurš nevar paciest sāpes.
- bērnotības koeficients bērnu skaita vecumā līdz 4 gadiem attiecība pret reproduktīvā vecuma sieviešu skaitu.
- sagaidāmais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds vai pāris ir nodomājis radīt, ievērojot konkrētos dzīves apstākļus, parasti savā ģimenē.
- iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
- nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
- piebērt Berot pievienot (pie kā, kam klāt).
- damest Berot, metot pievienot (ko) papildus.
- funerālijas Bēru ceremonija, apbedīšanas izdevumi.
- nomulēt Berzējot, berzējoties ievainot.
- Krīvkolns Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Krievkalns" nosaukums latgaliski.
- vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints atsevišķas sēņu sugas.
- Kuļņevskaja Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- triņāt Berzt, nevajadzīgi aizskart.
- melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
- atberzēt Beržot ievainot.
- ieberzt Beržot ievirzīt (kur iekšā).
- trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3).
- apbružāt Beržot, berzējot ievainot (ķermeņa daļu).
- ieberzt Beržot, beržoties radīt (piemēram, rievu, brūci).
- pieberzt Beržot, drupinot pievienot (pietiekami, daudz).
- Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā.
- līcieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
- sapieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Sapa" iedzīvotāji.
- vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vāle" iedzīvotāji.
- vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji.
- trikātietis Beverīnas novada Trikātas pagasta iedzīvotājs, parasti dzimis un uzaudzis Trikātā, tās apkārtnē.
- trikātiešos Beverīnas novada Trikātas pagastā.
- Beveronia Beveronija - Latvijas Universitātes studentu korporācija.
- viens algs bez atšķirības, līdzvērtīgi (vienādi nevērtīgi).
- b. c. bez cenas (izdevniecības ziņās).
- b. g. bez gada (izdevniecības ziņās).
- dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
- tāpatēm Bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis).
- bomž Bez noteiktas dzīvesvietas (saīsinājums no krievu "bez opreģļennogo mesta žiķeļstva").
- nevietā Bez pietiekama pamatojuma, nevajadzīgi.
- dzeltens Bez sārtuma, bāls un neveselīgs (parasti par sejas ādu).
- tāpatēm Bez sevišķa nodoma, nolūka; bez īpašas vajadzības.
- galvenos vilcienos bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām.
- pamanīties bez tīša nolūka paralēli citām darbībām paspēt izdarīt ko neveiklu
- b. v. bez vietas (izdevniecības ziņās).
- b. v. un g. bez vietas un gada (izdevniecības ziņās).
- bezacu Bezacu adata - adata, kurā nav paredzēts ievērt diegu.
- braķine Bezacu, nevērtīga spēļu kārts.
- kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu.
- mikroatspoļu stelles bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā.
- pneimorapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu un rapīriem.
- pneimatiskās stelles bezatspoļu stelles, kuras audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu.
- hidrauliskās stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar ūdens strūklu.
- rapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar vienu vai diviem rapīriem.
- ālava Bezbērnu sieviete.
- kā dieva nepieņemts bezdarbībā, bez noteikta uzdevuma, neziņā, ko iesākt.
- impietāte Bezdievība, godprātības trūkums.
- libertināža Bezdievība, izlaidība, paradumu un tikumu neievērošana.
- asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana.
- profāns Bezdievīgs, necienīgs.
- nedievis Bezdievis, ateists.
- nakryškōns bezdievis.
- nedievājs Bezdievis.
- nedievojs Bezdievis.
- masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību.
- lindruku zupa bezgaršīgs un neizdevies ēdiens.
- pseidoteksts bezjēdzīgas frāzes, ko ievieto šifrētā ziņojumā, lai apgrūtinātu tā atšifrēšanu.
- besplatno Bezjēdzīgi, neizdevīgi.
- akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām.
- nahale Bezkauņa (sieviete).
- nahalka Bezkauņa (sieviete).
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
- jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
- acetanilīds Bezkrāsaini, spīdīgi kristāli; pārvērš hemoglobīnu methemoglobīnā un var izraisīt kollapsu pat terapeitiskās devās.
- pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
- etilēnbromids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku un dedzinošu garšu, stipri lauž gaismas starus, iegūst pievienojot bromu etilēnam vai bromūdeņradi acetilēnam.
- etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē.
- apniekot Bezmērķīgi iznīcināt, nevajadzīgi sabojāt.
- novazāt Bezmērķīgi novadāt sev līdzi (kādu).
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
- tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi.
- Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m.
- Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu.
- Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst.
- Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu.
- Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m.
- Baskunčaks Beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabalā 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m.
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis.
- brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu.
- nansenists Bezpavalstnieks; pēc 1. pasaules kara, Krievijas vai kādas citas valsts politiskie emigranti, kam pavalstniecība savā valstī atņemta, bet citā vēl nav iegūta.
- atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu.
- Nacionālais publiskais telekomunikācijas tīkls bezpeļņas sakaru tīkls, kura galvenais uzdevums ir veicināt brīvtīklu un citu publisko datoru tīklu attīstību valstī, kurā šis tīkls izveidots.
- feodosijieši Bezpopnieku vecticības virziens, radās Ziemeļkrievijā 17. gs.; Latvijā nelielas grupas, kas konsolidējas ar piejūriešiem.
- nerūpīgs Bezrūpīgs, nevērīgs.
- aģīnija Bezsievība.
- nestiprums Bezspēcība, nevarīgums, vārgums, vājība.
- kā laksts bezspēcīgi, nevarīgi, bez pretestības.
- mazvarīgs Bezspēcīgs, nevarīgs.
- beztriepienu Beztriepienu maniere - gleznošanas veids, kad otas pēdas uz audekla tiek izlīdzinātas un atsevišķi triepieni nav izšķirami.
- apatrīds Bezvalstnieks, persona, kas nav nevienas valsts pilsonis vai pavalstnieks.
- kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību.
- Sifs Bībelē - Ādama un Ievas trešais dēls (pēc Kaina un Ābela), visu cilvēku ciltstēvs.
- Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis.
- Ādams Bībelē - pirmais cilvēks, kuru Dievs radīja pēc savas līdzības; visu cilvēku ciltstēvs.
- apsolījumi Bībelē dotie Dieva solījumi par Pestītāju, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību, debesu valstību u. c.
- Hagare Bībelē minēta kā Sāras verdzene un Ābrahama blakussieva.
- sodomieši Bībelē minētās pilsētas Sodomas iedzīvotāji, kuri stājās nedabiskās dzimumattiecībās ar dzīvniekiem, tāpēc Dievs viņus sodīja.
- pazudušais dēls Bībelē, Jaunajā Derībā, līdzība ar jaunekli, kurš pameta savu tēvu un devās prom, lai dzīvotu grēkā, bet, kad atgriezās tēva mājās, viņam tika piedots
- Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu.
- Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda.
- Elizabete Bībelē, Jaunajā Derībā, Zaharijas sieva un Jāņa Kristītāja māte.
- Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve.
- Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
- Rāhele Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba sieva.
- Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas.
- Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt.
- Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti.
- Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids.
- Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem.
- Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas.
- Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
- Mīhala Bībelē, Vecajā Derībā, ķēniņa Saula meita un Dāvida sieva, kuru Dievs sodīja ar neauglību.
- Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu.
- Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte.
- Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu.
- Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem.
- Tobits Bībelē, Vecajā Derībā, Tobita grāmatas varonis no Naftaļa cilts, kas palika uzticīgs Dievam arī tad, kad visa cilts no Dieva novērsās.
- Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva.
- Rebeka Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Īzāka sieva.
- apustuļu vēstules Bībeles Jaunajā Derībā iekļautie vēstījumi agro kristiešu draudzēm un atsevišķām personām.
- Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi.
- Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai.
- Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu.
- Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem.
- redakcijas kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī atsevišķo teksta avotu kompozīciju teksta beigu variantā.
- Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme.
- Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves.
- koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
- priekšmetošana Bibliotēkas priekšmetu kataloga iedaļas jeb rubrikas noteikšana un tās formulēšana kataqloga vajadzībām; arī tematikas jeb "priekšmeta" noteikšana grāmatai, lai ievietotu tās aprakstu priekšmetu katalogā.
- bīdmērs bīdinstruments detaļu ārējo un iekšējo lineāro izmēru mērīšanai, sastāv no pamatskalas un rāmīša ar noniju; ir atsevišķi mērtaustu pāri ārējo un iekšējo izmēru mērīšanai un bīdlineāls dziļuma mērīšanai.
- ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
- iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
- piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
- bieķu Bieķu baļļa - nicīgs apzīmējums sievietei.
- bačiņa Biešu vai runkuļu lapu (retāk balandu) zupa (ar putraimiem, piena, krējuma vai gaļas piedevām).
- lindraks Bieza auduma, parasti vadmalas, sieviešu svārki.
- muncis Bieza pašaustas drēbes (sieviešu) jaka.
- jupķins Bieza sieviešu jaka.
- kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt.
- muncis Bieza, pašaustas drēbes (sieviešu) jaka.
- pieskas Biezi krūmi, sevišķi cieši blakus augošu paegļu krūmājs.
- iepaunāt Biezi saģērbt; ietīt, ievīstīt.
- ieponckāt Biezi saģērbt; ietīt, ievīstīt.
- iepaunāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties.
- ieponckāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties.
- pamplīža Biezi saģērbusies, satuntuļojusies sieviete.
- inoloma Biezkātes, kas senāk bija nodalītas atsevišķā ģintī no tīmeklenēm.
- eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus.
- kuitenis Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs.
- kuitiens Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs.
- jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
- jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
- piksa Biezs (sevišķi cūku) ēdiens.
- ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
- maksts krampji bieži psiholoģiski nosacīti maksts, iegurņa dibena un augšstilbu muskulatūras krampji, ko izraisa sievietei nevēlams dzimumakts.
- bimbala Bieži raudoša sieviete.
- Āfrikas bifelis jeb kafers bifeļu suga ("Bubalus cafer"), ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī ("Syncerus"), kā sugu ("Syncerus caffer").
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
- nabagu cirtiens biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls.
- bigūzis Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls.
- pumpurmaize Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls.
- Bihova Bihava - pilsēta Baltkrievijā.
- neobiheiviorisms Biheiviorisma attīstības virziens, kas revidēja tā pamatprincipus.
- Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers.
- Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes.
- Aprikenskaja Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums krieviski.
- Plaņecenskaja Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta nosaukums krieviski.
- Spāņu Maroka bijušais Spānijas protektorāts Āfrikas ziemeļrietumos, pievienota Marokai pa daļām — 1956. un 1958. g.
- Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva.
- honvedi Bijušajā Austroungārijā - ungāru karaspēka daļa, kas bija pakļauta nevis visas ķeizarvalsts, bet gan Ungārijas ministrijai.
- Brīvie arāji bijušie dzimtļaudis Krievijā, kas tika atbrīvoti no dzimtbūšanas atkarības 1803. g. un tika iekļauti valsts zemnieku kategorijā 1848. g.
- mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras.
- iebikstīt Bikstot ievirzīt (kur iekšā).
- piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1).
- Bikstenskaja Bikstu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- krivošejevieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" iedzīvotāji.
- Krivošejevka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants.
- Krivošeji Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants.
- bilancējums Bilancē ievietotais postenis.
- aktīvējums Bilancē ievietots aktīvs postenis.
- kiks Biljardā - neveiksmīgs nūjas sitiens.
- Biļskenskaja Bilskas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- pārības bits binārajiem datiem pievienojams pārbaudes bits, kas kopā ar datu masīvos sastopamo vieninieku skaitu summā vienmēr dod pāra vai nepāra skaitli, atkarībā no tā, kā tas paredzēts sistēmā.
- Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus.
- bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu.
- biodializāts Biodialīzē iegūtais skalošanas šķidrums; ievadīts sunim vēnā vai iekšķīgi, tas kavē kuņģa sekrēciju.
- brokisms Bioloģijas teorija, kuras pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku un augu suga noveco un iet bojā tāpat, kā noveco un iet bojā atsevišķs īpatnis.
- biodoza bioloģiskā deva, nosacīts lielums ultravioletā starojuma enerģijas dozēšanai gaismas terapijā.
- biosavietojamība Bioloģiskas un mākslīgas sistēmas saderība, kopā pastāvēšana, neradot nevēlamu reakciju.
- punkcijbiopsija Biopsija, kuras gadījumā ķermeņa audu paraugu iegūst, caur ādu ievadot speciāli veidotu dubultadatu, kas atdala audus ar iekšējo adatu; pētāmo audu paraugs nokļūst lielākajā adatā un tiek izņemts.
- Bridge Biotehnoloģiju izpēte inovācijai, attīstībai un izaugsmei Eiropā (angļu val. "biotechnology research for innovation, development and growth in Europe").
- nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
- Mahapeine Birmiešu mitoloģijā - dievība, kas cilvēkiem palīdz gūt sekmes un uzvaras.
- iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
- Lindenskaja Birzgales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām.
- katedra Bīskapa krēsls dievkalpojumā.
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
- pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors.
- vārīgs Bīstams, smags (par slimību, ievainojumu).
- Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
- apioterapija Bišu indes lietošana slimību, sevišķi reimatisma ārstēšanai.
- meduskanniņa Bišu kāres šūna, kur ievākts medus; medkanniņa.
- medkanniņa Bišu kāres šūna, kur ievākts medus.
- kumpe Bišu strops mežā, lai ievilinātu bites.
- menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri.
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
- iebizot Bizojot ievirzīties (kur iekšā).
- Bobra Bjarezinas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā.
- Berezina Bjerazino – pilsēta Baltkrievijā.
- Gorna Džumaja Blagojevgradas pilsētas Bulgārijā nosaukums līdz 1950. g.
- cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem.
- atpakaļpirkums Blakus līgums pie pirkuma līguma, kad pircējs vai pārdevējs paturēja sev tiesības pārdot vai pirkt atpakaļ pārdoto lietu.
- gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi.
- mikromērs Blastomērs, kas rodas zigotas nevienmērīgas drostalošanās rezultātā un atrodas tās animālajā polā.
- makromērs Blastomērs, kas rodas zigotas nevienmērīgas drostalošanās rezultātā un atrodas tās veģetatīvajā polā.
- amfiblastula Blastula ar nevienādiem blastomēriem.
- Čodarānu dzirnavezers Blaževiču dzirnavezers Blontu pagastā.
- ulznēt Blenzt, nevērīgi skatīties.
- blieka Blieķis - saķepusi, neizdevusies maize.
- pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību.
- ieblīvēt Blīvējot ievirzīt (kur iekšā).
- ieslānīt Blīvi kraujot, ievietot (kur iekšā).
- albumināti Blīvi olbaltumvielu savienojumi, kas pasargā dziļākos audus no nevēlamiem kairinājumiem.
- diagonālaudums Blīvs (vilnas vai kokvilnas) audums ar slīpām rievām.
- necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
- Verbascum densiflorum blīvziedu deviņvīruspēks.
- roners Blokā ievērtas troses slogotais (kravas) gals; gals, kas piestiprināts pie buras (tās regulēšanai).
- šķīvis Bloka skritulis ar rievu ārējā malā.
- lodīšgultņu bloks bloks, kura ass ievietota lodīšu gultnī.
- Blumenskaja Blomes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- mediševieši Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mediševa" iedzīvotāji.
- smilšu blusa blusu suga ("Sarcopsylla penetrans"), izplatīta Dienvidamerikā (Brazīlijā), bet ievazāta arī Āfrikā.
- ķērka Bļaustīga sieviete.
- Bodaiba Bodaibo - pilsēta Krievijā.
- Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru).
- Bogučara Bogučarka - upe Krievijā.
- Boanna Boinas upes (Īrijā) dieviete vai dievišķs gars, kas sākumā bija upes dieva Nehtana sieva, bet vēlāk kļuva par Boinas upi.
- pieņemšanas boja boja, kas uzstādīta ostā ievedošā kuģu ceļa (fārvatera) sākumā un no tās sākas pēc laterālās sistēmas ar navigācijas zīmēm aprīkots ievedceļš ostā.
- ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
- lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
- Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai.
- Spaska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1781.-1926. g.
- Spaska-Tatarska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1926.-1935. g.
- Kuibiševa Bolgara, pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
- Mandevilla boliviensis Bolīvijas mandevila.
- Boulenodžals Bolons - ezers Krievijas Habarovskas novadā.
- Nuriodžals Bolons, ezers Krievijas Habarovskas novadā.
- Revumreva Boļšaja Čukočja, upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos.
- Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Lielhehcira rezervāts Boļšehehcira rezervāts Krievijā, Habarovskas novadā.
- lielinieks Boļševiks.
- boļševizācija Boļševiku ietekmes, boļševiku skaita palielināšana (sabiedrībā, organizācijā).
- lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā.
- lielniecisms Boļševisms.
- lieliniecisks Boļševistisks.
- Zurčimešena Boļšojčeremšana - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
- Čeremšana Boļšojčeremšana - upe Krievijā.
- Ololka Boļšojika, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā.
- Lielā Jugana Boļšojjugana, upe Krievijā.
- Kineļa Boļšojkineļa - upe Krievijā.
- Uzeņa Boļšojuzeņa - upe Krievijā un Kazahstānā.
- Bonifacow Bonifacevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- Sarajeva Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ("Sarajevo"), 369500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jumrukčals Boteva kalna Bulgārijā nosaukums līdz 1950. gadam.
- Botevs Boteva kalns - augstākā virsotne Staraplaninā ("Botev"), Balkānu kalnos, Bulgārijas vidienē, augstums - 2376 m, līdz 1950. g. saucās - Jumrukčals.
- Honkongas botriocefals botriocefalu suga ("Bothriocephalus gowkongensis"), kas parazitē karpās, Latvijā ievazāta 20. gs. 60. gados.
- Bazevas ezers Boževas ezers Rugāju pagastā.
- strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
- maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja.
- brālēniete Brālēna sieva.
- brālēnīša Brālēna sieva.
- brāļamsieva Brāļa sieva; svaine.
- brālene Brāļa sieva; svaine.
- ietaļa Brāļa sieva; vīra brāļa sieva.
- brālaitene Brāļa sieva.
- brāļasieva Brāļa sieva.
- mārša Brāļa sieva.
- māršņa Brāļa sieva.
- šveirene Brāļa sieva.
- švīrene Brāļa sieva.
- vedekla brāļasieva
- ieteres Brāļu sievas (savā starpā).
- Braslavskaja Braslavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
- iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi).
- piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- dagriezt Braucot iegriezt, ievirzīt (iejūgtu zirgu, transportlīdzekli).
- iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
- iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
- iebraukt Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu).
- piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
- iesabraukties Braucot tikt ieveidotam, radītam (piemēram, par ceļu, pēdām).
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā); ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties.
- linoties Braukāt apkārt un vākt sev dāvanas, parasti linu izstrādājumus.
- iebraucīt Braukot ievirzīt (kur iekšā).
- sabraucīties Braukot salasīt sev (ko) lielākā daudzumā; braukot salasīt sev (kā lielāku daudzumu).
- iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā).
- sabrakšinēt Braukšus ievirzoties (kur), brakšķināt.
- piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievešanas ceļi brauktuves, pa kurām no cirsmas uz augšgala krautuvi pieved kokmateriālus.
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- Hurupari Brazīlijā mītošo tupu mītos saules dēls, kurš atņēma varu sievietēm.
- Hevea braziliensis Brazīlijas heveja.
- apšutains Brāzmains, nevienmērīgs.
- apsitām Brāzmām, nevienmērīgi.
- iebrāzmot Brāzmojot ievirzīties (kur iekšā).
- kūleņot Brāzties (parasti par vēju); strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
- iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
- darba cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kas ar šķidrumu pārnes spēku no galvenā cilindra uz bremžu mehānisma bremžu uzlikām.
- galvenais cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kurā virzuļa mehāniskā kustība saspiež šķidrumu un šo palielināto spiedienu pievada bremžu mehānismiem.
- divkontūru bremžu pievads bremžu pievads, kurā pēc bremžu krāna vai galvenā bremžu cilindra ir divas bremžu kontūras, kas darbojas atsevišķi un katra no tām ir savienota ar saviem bremžu mehānismiem.
- vienkontūras bremžu pievads bremžu pievads, kurā pēc bremžu krāna vai galvenā bremžu cilindra ir tikai viena ar visiem bremžu mehānismiem savienota kontūra.
- bremžu pievads bremžu sistēmas daļa, kura bremžu pedālim vai svirai pielikto spēku palielina un pievada bremžu mehānismiem; transportlīdzekļos lieto mehānisko, hidraulisko, pneimatisko, hidropneimatisko, elektrisko vai elektropneimatisko pievadu.
- Staro-Brangeļskaja Brenguļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- brevicoryne Brevicoryne brassicae - kāpostu laputs.
- lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju.
- trauksmes zvans brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
- signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
- signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
- paisuma apstāšanās brīdis, kad uz Zemes novēro Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisīto paisuma augšējo līmeni jeb paisuma pilnlīmeni.
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
- iebristies Brienot ievirzīties.
- piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- glābt savu ādu briesmu brīdī glābties, rīkoties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām); nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā.
- kompleksā brigāde brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
- brigāders Brigādes komandieris, dienesta pakāpe krievu armijā 18. gs., starp pulkvedi un ģenerālmajoru.
- iebrīšķēt Brīkšķot ievirzīties.
- panaceja Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
- manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi.
- adonīds Brīnumskaists jauneklis, mīlestības dieve Afrodītes iemīļotais.
- euraziāts Britānijas Indijā persona, kas dzimusi vietējās izcelsmes sievietei no eiropieša.
- buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
- manto Brīva piegriezuma plats sieviešu mētelis (parasti no zvērādas).
- tukšgaita brīvgaita, mehānisma vai mašīnas darbība, neveicot lietderīgu darbu.
- iekraten Brīvi (evietot, iekraut nepiespiežot).
- liberté, égalité, fraternité brīvība,vienlīdzība, brālība (18. gs. Lielās franču revolūcijas sauklis).
- Milda Brīvības piemineklis Rīgā; sievietes statuja šā pieminekļa virsotnē.
- brīvkundze Brīvkunga sieva.
- brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
- brīvteritorija Brīvosta - īpaši izdalīta teritorija, kur atļauta ārzemju preču ievešana un izvešana bez muitas nodokļa.
- DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (krievu "Dobrovoļnoje obščestvo soģeistvija armii, aviacii i flotu").
- sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai.
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē.
- interneta tehniskā uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta tehnisko problēmu risināšanu, protokolu standartu un ieteikumu izstrādāšanu interneta arhitektūras padomei, kā arī veicina interneta pētniecības uzdevumgrupas izstrādāto tehnoloģiju ieviešanu.
- maidāns brīvs laukums austrumzemju pilsētās (arī Krievijas dienvidu apvidos un Ukrainā) vai to apkaimē sapulcēm, tirgum un izpriecām.
- ievalīns Brīvs, nenodarbināts; ievalīgs.
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā.
- saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām).
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
- bronhogramma Bronhu zaru rentgenogramma, ko izdara pēc kontrastvielas ievadīšanas bronhos.
- Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. puse p. m. ē. Viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā.
- vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
- šopa Brūce, ievainojums, bojāta vieta (kokā).
- dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
- pušainums Brūce, ievainojums.
- pušaiņums Brūce, ievainojums.
- pušējums Brūce, ievainojums.
- iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
- Discus ruderatus brūnā rievspolīte.
- ļitars Brunči (sieviešu).
- mautave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja; pamave (1).
- pamave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- pamuja Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- pamuve Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- rinduks Brunči, sieviešu svārki.
- kremle Brunču apakšējā mala; lieks piešuvums pie sieviešu brunčiem.
- kremele Brunču apakšējā mala; piešuvums pie sieviešu brunčiem.
- hippomanes Brūnganas krāsas cieta viela, ko nelielos daudzumos atrod šķidrumos, kuros kumeļš guļ ķēves dzemdē; kumeļu maizīte, dievmaizīte.
- brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
- neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem.
- paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas; valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
- pallādijs Bruņota dieva, visbiežāk Pallādas (Atēnas) statuja.
- tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām.
- kaujas družīnas bruņotas strādnieku vienības 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, lai cīnītos pret carismu.
- kaujinieks Bruņotas vienības loceklis, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību.
- pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
- operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- kaujasdarbības Bruņoto spēku visu veidu daļu, vienību, apvienību organizētas darbības, veicot kaujas uzdevumus.
- sarkanausu bruņurupucis bruņurupuču suga ("Trachemys scripta elegans"), kuras daži eksemplāri Latvijā ievesti kā mīļdzīvnieki.
- nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
- pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- Buda Budismā būtne, kas sasniegusi svētlaimi, kļuvusi par dievību un atklājusi cilvēku pestīšanas ceļu.
- Kannona Budisma dievība Japāna, bodhisatva, pie kuras vēršas ticīgie, lai saņemtu žēlastību un gudru padomu.
- prādžņa Budisma dievības pastāvīga pavadone jeb "sieva", kas personificē dievības gudrības enerģiju.
- Tāra Budisma mitologijā - bodhisatva, sievišķā sargātājdievība - idams, bezgalīgas līdzcietības iemiesojums.
- buda budisma mitoloģijā - antropomorfisks simbols, kas iemieso sevī garīgās attīstības visaugstākās pakāpes ideālu.
- Bhaišadžjaguru Budisma mitoloģijā - buda, kas mīt paradīzē, kurā viss sastāv no dārgakmeņiem, nav ciešanu un tur nedzīvo sievietes.
- pradžnja Budisma mitoloģijā - budu, bodhisatvu u. c. mitoloģisku personāžu sievišķā atbilsme.
- tušita budisma mitoloģijā - ceturtā no sešām zemākajām devalokām, kur dievu mūžs ilgst 4000 gadu, turklāt viena diena atbilst 400 zemes gadiem.
- Analārka Budisma mitoloģijā - ceturtais debespušu dievs, ziemeļu debespuses valdnieks, ko parasti attēloja zaļā krāsā, ar trim sejām un sešām rokām.
- Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete.
- dharmapālas Budisma mitoloģijā - dievības, kas aizsargā budisma mācību un katru budistu.
- nirmānarati budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt piektajā "vēlmju sfēras" debesu pasaulē, kur diena ilgst 800 cilvēka gadu garumā, mūžs - 8000 gadu.
- rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk.
- Šakra Budisma mitoloģijā - galvenais dievs 33 dievu devalokā.
- Amitājuss Budisma mitoloģijā - ilga mūža dievs, sākotnēji ir Amitābhas epitets, vēlāk tā ir īpaša viņa izpausmes forma.
- Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja.
- Ārati Budisma mitoloģijā - ļaundabīga dievība, miesaskārības personifikācija, kas centās pavedināt budu Šākjamuni.
- Jama budisma mitoloģijā - nāves dievs, dažos aspektos identisks senindiešu dievam, pēc budisma reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, pēc nāves radībām ir jāstājas viņa priekšā, kas izlemj, vai viņi ir pelnījuši paradīzi.
- trajastrinsa budisma mitoloģijā - otrā debesu pasaule "vēlmju sfērā" un tajā mītošās dievības, kas atrodas Meru kalna virsotnē.
- devaputras budisma mitoloģijā - otršķirīgu dievību grupa, kas pakļaujas visiem budisma virzieniem kopīgā panteona dažiem galvenajiem dieviem.
- jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
- subhadevas budisma mitoloģijā - rūpavačāru grupas dievības, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās, [pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas].
- Samvara Budisma mitoloģijā - sargātājdievība - idams, kas mīt svētajā Kailāsa kalnā.
- idams Budisma mitoloģijā - sargātājdievība, kuru ticīgais izvēlas par savu aizstāvi.
- subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas.
- appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas.
- paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas.
- trikāja budisma mitoloģijā - termins, kas apzīmē dievišķās realitātes trīs līmeņus jeb trīs budas ķermeņus.
- Akšobhja Budisma mitoloģijā - viens no ievērojamākajiem budām, bija sevišķi populārs Javā, līdz pat mūsdienām tiek pielūgts Tibetā un Nepālā.
- devaloka budisma mitoloģijā - viens no sansāras iedalījumiem, kur mīt dievi.
- dzenbudisms Budisma virziens, kas radies Ķīnā 6. gs.; 12.-13. gs. ieviesās Japānā, kur pastāv arī mūsu dienās; akcentē intuīciju un izvirza meditāciju kā līdzekli apskaidrības un dzīves jēgas izpratnes iegūšanai.
- Prikumska Budjonovska, pilēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1935. g. un 1957.-1973. g.
- pamatbudžets Budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas.
- speciālais budžets budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai arī aizņēmuma no valsts pamatbudžeta.
- finansēšanas plāns budžeta finansētas institūcijas vai pasākuma ieņēmumu un izdevumu sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu.
- budžeta deficīts budžeta gada izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem.
- bezdeficīta budžets budžeta stāvoklis, kad valsts izdevumi ir vienādi ar valsts nodokļu u.c. ieņēmumiem.
- sabalansēts budžets budžets, kurā izdevumi precīzi sakrīt ar ieņēmumiem.
- Lanusa Buenosairesas pilsētas rajons Argentīnā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta.
- dubultā buferizācija buferizācijas metode, kas izmanto divas buferatmiņas. Izejas datus var ievietot vienā buferatmiņā, bet otras buferatmiņas saturu pārsūta perifērijas iekārtām. Pēc tam buferatmiņas apmainās lomām. Analoga darbība notiek pie datu ievadīšanas.
- Rietumbuga Buga, upe Ukrainā, Baltkrievijā un Polijā.
- Temirhanšura Buinakska - pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā, tās nosaukums līdz 1922. g.
- kebabčeta Bulgāru virtuves ēdiens - grilētas maltas gaļas desiņas ar kartupeļu un dārzeņu piedevu.
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
- pākšķains Bumbuļains, kreveļains.
- marlēšana Buras malā (līķī) iešujamās metāla troses nosiešana ar auklu tā, lai bura nevarētu slīdēt pa to un nerastos krokas.
- latkabata Buras pakaļējā malā vai pāri visai uzšūts nodalījums (kabata), kurā ievieto latas.
- trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu.
- leitvāgas slīdnis buras vadīšanai paredzēts metāla kalums, kas pārvietojas (slīd) pa slīdstieni; pie tā stiprina bloku vai caur to izvelk šoti, ar kuru buru ievelk vai palaiž vaļīgāk.
- halzēšana Burāšanas manevrs, ejot pa vējam: jahta maina kursu, pagriežot priekšgalu uz to pusi, kurā atrodas grotbura, un tad pārlaižot grotbomi uz pretējo pusi (halzi).
- caurgriešana Burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju.
- govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu.
- govs vende burāšanas manevrs, stiprā laikā ejot ar vēju, lai mainītu kursu par 90 grādiem, ja halzēšana nav vēlama, tad, uzlūvējot un ejot pār štagu (caurgriežot), var pāriet uz otru halzi un uzņemt vajadzīgo kursu.
- pie vēja burāšanas paņēmiens, kas ļauj iet (ar cieši ievilktām burām) vējam gandrīz pretī.
- ieburbulēt Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- ieburbuļot Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- Augšvolta Burkinafaso - valsts nosaukums līdz 1984. g., no 1919. g. atsevišķa vienība Franču Rietumāfrikā, 1958. g. ieguva valsts statusu, 1960. g. - neatkarību.
- pārvērsties Burot pārvērst sevi par kādu citu vai ko citu; buršanas iedarbībā kļūt par kādu citu vai ko citu.
- obeja Buršanas veids, ko piekopj Vestindijā; tajā Āfrikas reliģiju elementi apvienoti ar atsevišķiem kristietības elementiem.
- dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
- Lielais grāvis Burtnieku ezera pieteka Burtnieku pagastā, kas ievadīta slēgtā drenāžas sistēmā.
- Staro-Ottenskaja Burtnieku novada Vecates pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Zamok-Burtņekskaja Burtnieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- matrica burtu lietuvēs vara vai niķeļa plāksne ar iegravētu vai galvanoplastiski ieveidotu burta attēlu liešanai lejamā mašīnā.
- parastihs Burtu rinda, vārsmu sākumā vai beigās, kuri sastāda sevišķus vārdus.
- monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
- noklusējuma fonts burtveidols vai rakstzīmes fonts, ko sistēma izmanto teksta drukāšanai, ja lietotājs nav devis citus norādījumus.
- buru piesišana apaļkokiem buru ievilkšana gropēs un to stūru nosiešana.
- papildmotors Buru peldlīdzeklī stacionāri iebūvēts motors, ko lieto, manevrējot ostās, uzlādējot akumulatorus u. c. vajadzībām.
- kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu).
- buru apkalpošana buru uzvilkšana (pacelšana) un nolaišana, ievilkšana (pievilkšana) un izlaišana (palaišana).
- burvisks Burvīgs, pievilcīgs.
- kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
- putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis.
- Buusaahs Bustahs - ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā).
- piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
- kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
- būt (arī palikt) ēnā būt (palikt) neievērotam, nepamanītam.
- būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
- prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.).
- slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
- būt (arī atrasties) uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
- sēdēt pie viena galda (ar kādu) būt domubiedriem; atzīt kādu par sev līdzvērtīgu, sevis cienīgu.
- būt kungā būt ieguvušam kaut ko sev izdevīgu, sasniegušam nodrošinātu vai augstu stāvokli sabiedrībā.
- iet Būt ievietojamam, ievirzāmam.
- iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā); iegult.
- iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā).
- atmaksāties Būt izdevīgi (kam ko darīt).
- piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm; būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
- lutināt Būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām).
- steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
- nenodzīt ne mušu no deguna būt lēnprātīgam, pārlieku labsirdīgam, nevarīgam.
- mētāties pa kājām būt liekam, nevajadzīgam, apgrūtināt kādu.
- neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
- neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
- spļaut baltu (arī (zili) melnu, arī zilu (un melnu), arī (zilu) uguni) būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
- spļaut melnu būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
- turēties pie brunčiem (kādai) būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties uz kādu (māti, sievu).
- līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
- rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
- sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- no (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst) būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- no (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
- samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
- atrasties ēnā būt neievērotam, nepamanītam, tādam, kas neizceļas.
- gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
- nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
- pielipt Būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu.
- klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
- izmest līku kāju būt neuzticīgam, krāpt sievu.
- būt pa kājām (kādam) būt nevēlami tuvu.
- mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam.
- mētāties riņķī Būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam.
- niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
- viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
- viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
- trīcēt Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu).
- trīcēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
- trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
- mētāties pa kājām būt nevīžīgi novietotam.
- vaļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4).
- mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
- būt murdā būt nokļuvušam nevēlamos, bīstamos apstākļos, bezizejas situācijā.
- stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
- stīgt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
- norakt Būt par cēloni (kāda neveiksmei); izraisīt (kāda neveiksmi).
- atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērsība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- padarīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams.
- piesaistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
- iedzīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu.
- savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iestrāvot Būt par cēloni tam, ka (parasti siltums, gaiss) ievirzās (kur iekšā).
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
- izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
- iegrauzt Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
- ievazāt Būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā.
- izgrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (sejā rievas, grumbas u. tml.).
- pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- aizvest Būt par cēloni tam, ka nokļūst kur (par cilvēka darbību, darbības uzdevumu).
- nodarīt būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā, sabiedrībā.
- ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas u. tml.).
- ievilkt Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas u. tml.).
- iezīmēt Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas).
- rībēt Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
- kost kabatā (arī makā) būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
- kost makā (arī kabatā) būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
- iezīmēt Būt par ievadījumu, sākumu (laikmetam, laika posmam).
- ievadīt Būt par ievadu, sākumu (piemēram, daiļdarbam, skaņdarbam).
- izacelties Būt pārākam un pievērst sev uzmanību.
- izcelties Būt pārākam un pievērst sev uzmanību.
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
- turēt savu galvu būt patstāvīgam, neatkarīgam; apgādāt sevi.
- vilkties astē (kādam, kaut kam) būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt.
- derēt Būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
- noderēt Būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par cilvēku).
- atbildēt ar savu galvu būt pilnīgi atbildīgam; būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
- stāvēt ar abām kājām uz zemes būt reāli domājošam, darboties, ievērojot reālās iespējas.
- rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
- izmaksāt Būt saistītam ar izdevumiem.
- rībēt Būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
- iebilsties Būt sevī lepnam, iedomīgam.
- grandēt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5).
- grandīt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5).
- maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
- apdzimt Būt tādam, kam ir iedzimis kas nevēlams.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- stīgāties Būt tādam, kam izdalās garas, tievas gļotas (parasti par apaugļotu govi).
- būt pirmajā vietā būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība.
- būt pēdējā vietā būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
- samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums (par acīm).
- vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
- saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu).
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2).
- glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- imponēt Būt tādam, kas izraisa cieņu, simpātijas (pret sevi).
- saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
- vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
- glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
- vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
- ost Būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu).
- sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
- pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
- vilināt būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
- saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
- ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties, novietoties (kur iekšā).
- ieiet Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā).
- vagot Būt tādam, kur ir grumbas, rievas (par seju, tās daļu).
- rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
- dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- grandīt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
- sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1) - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- varēt Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
- raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
- laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
- sagumzīt Būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam; būt neapkoptam.
- saburzīt Būt tērptam negludā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
- uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
- dārdēt Būt zemam, dobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
- rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); arī trīcēt (2).
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
- spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- uzkrist Būt, parasti pēkšņi, arī viegli, pamanāmam, ievērojamam.
- tauhida Būtiski svarīga musulmaņu doktrīna ("vienotības apstiprinājums") par Dieva vienotību; viņš ir vienots pats sevī, to neveido atsevišķas daļas vai personas.
- kvalitāte būtisku pazīmju, īpašību kopums vai atsevišķa pazīme, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
- svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību.
- uztvērējaka Būve virszemes noteces pārveidošanai drenāžas vai lietusūdeņu notecē; drenāžas tīkla būve ūdens uztveršanai no grāvjiem, galvenokārt kontūrgrāvjiem un ceļa grāvjiem, vai virszemes ūdeņu ievadīšanai kolektorā no reljefa ieplakām.
- pievadīt Būvējot (piemēram, vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
- iebūvēt Būvējot ievietot (būvē); izlietot būvē (piemēram, būvmateriālu).
- būvkungs Būves īpašnieks, atsevišķa persona vai kolektīvs, par kura līdzekļiem ceļ būvi.
- ierievsiena Būvniecībā lietota fundamenta konstrukcija no ierievpāļiem.
- iebužināt Bužinot ievirzīt (kur iekšā).
- propofols C~12~H~18~O, anestēzijas un nomierinošs līdzeklis; lieto ievadnarkozei, nomierināšanai vai vispārējai narkozei mazāk nekā 1 h ilgas procedūras gadījumā.
- mezobilirubīns C~33~H~40~N~4~O~6~, dzeltena kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; veidojas tievajā zarnā.
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība.
- metīlcikloheksanols C~7~H~13~OH, 3 izomēro heksahidrokrezolu maisījums, visvairāk lieto kā ziepju piedevu.
- timerozāls C~9~H~9~HgNaO~2~S organisks dzīvsudrabu saturošs antiseptiskais līdzeklis, aktīvs pret sēnēm un bakteriostatisks pret sporas neveidojošām baktērijām.
- linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas.
- ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā.
- varfarīns C19H6O4, sintētisks kumarīnu grupas antikoagulants; lieto grauzēju iznīcināšanai, bet lielāka deva izraisa letālu asiņošanu jebkuram zīdītājam.
- merbromīns C20H8Br2HgNa2O6, dzīvsudrabu saturošs antiseptisks līdzeklis; lieto ādas un ievainojumu dezinfekcijai.
- neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe.
- apanāžas zemes cara ģimenes locekļu īpašumi Krievijā 18. gs. b. - 20. gs. sākumā.
- patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (Krievijā līdz 1917).
- cariene Cara sieva.
- illegālists Cariskā Krievijā revolucionārs, kas slēpdamies no policijas dzīvoja ar viltotu pasi.
- reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
- ģenerālgubernatūra Cariskajā Krievijā dažu guberņu apvienojums ar ģenerālgubernatoru un tā kanceleju, kā vienīgajām kopējām pārvaldes institūcijām.
- kamerālpalāta Cariskajā Krievijā finanšu ministrijas institūcija kādā guberņā no 1775. g.
- kontrolpalāta Cariskajā Krievijā valsts kontroles provinces (guberņas) orgāns.
- remontieris Cariskās Krievijas armijā - virsnieks, kas iepērk zirgus.
- pārkrievošana Cariskās Krievijas un PSRS valdības politika, kas bija vērsta uz nekrievu tautību piespiedu asimilāciju.
- maģistrants Cariskās Krievijas universitātēs persona, kas nokārtojusi maģistra eksāmenus.
- carists Cariskās valsts iekārtas piekritējs Krievijā.
- gaponiāde Carisma pasākumi valdības kontrolētu legālu strādnieku organizāciju radīšanai Krievijā 20. gs. sākumā.
- Carnikava Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Garupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
- Saule Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Gaujmala Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
- Sautiņi Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Atpūta 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Sala 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Sala 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Liesma Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
- Atpūta Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Salūts Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Zvejnieks Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Dzirnupe Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
- Līdums 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Līdums 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Langa 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Langa 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Langa 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- perorāli Caur muti (medikamentu ievadīšanas veids).
- grotšote Caur vairākiem blokiem izvērta trose, ar kuru vada (ievelk vai izlaiž) grotburu.
- diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri.
- tanalbīns Caureju apturošs līdzeklis lopārstniecībā (sevišķi jaunlopiem), tanīna un olbaltumvielu savienojums.
- vendēšana Caurgriešna - burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju.
- rīrprojekcija Caurprojekcija - projicēšanas metode, kur attēlu projicē no vienas, bet aplūko no otras puses; to izmanto kombinēto kadru uzņemšanai, reālu objektu filmēšanai uz citu attēlu fona; televīzijas specefekts, ar ko attēlus kombinē no fona un priekšplāna attēlu signāliem.
- skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu).
- perennēt Cauru gadu pastāvēt, pārziemot (it sevišķi runājot par augiem).
- pievadcaurule Caurule (kā) pievadīšanai.
- kapilārs Caurule ar tievu iekšējo kanālu.
- kuņģa zonde caurule, ko pa barības vadu ievada kuņģī diagnostikas nolūkā vai lai izskalotu kuņģi saindēšanās gadījumā.
- kokers Caurule, kurā ievietota stūres vārpsta.
- intubācija Caurules ievadīšana dobā orgānā, lai turētu to atvērtu, sevišķi trahejā tūskas vai difterijas iekaisuma gadījumā, kā arī narkozes nolūkā operācijas laikā.
- rapīrs Caurulīte vai lente, ar ko rapīru stellēs audu ievada šķīrienā.
- drenu kolektors cauruļvads, kas kopējā drenu sistēmā apvieno atsevišķas nosusināšanas drenas un palīgbūves.
- snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
- tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai.
- olvadi Cauruļveida pāra sievišķais dzimumorgāns, pa kuru olšūna no olnīcas nonāk dzemdē.
- perša Caurumi gar pastalu malām, kur iever auklas.
- pārausis Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai.
- pāravi Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai.
- šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
- spunde Caurums (parasti mucā), kur ievieto šādu aizbāzni; spundes caurums.
- spundes caurums caurums (parasti mucai) spundes ievietošanai.
- sviķcaurums Caurums alus mucā gaisa pievadīšanai.
- sviķis Caurums alus mucā gaisa pievadīšanai.
- Jānis Cebedaja dēls, viens no pirmajiem Jēzus mācekļiem, pēc nostāstiem uzrakstījis Jāņa evaņģēliju, Jāņa vēstules un Atklāsmes grāmatu.
- Ženēvas cekuliņš cekuliņu suga ("Ajuga genevensis"), Latvijā aizsargājama.
- cera Cekuls; mati, īpaši netīri, nevīžīgi.
- biparentāls Cēlies no diviem vecākiem (vīriešu un sieviešu dzimuma).
- celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda.
- bloks Celšanas ierīces daļa - rats ar rievu trosei, virvei, ķēdei; trīsis.
- ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām; atsevišķs objekts celtņu kompleksā.
- architektonika Celtnes atsevišķo daļu kopa, uzbūve; arhitektonika.
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
- septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
- televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
- televīzijas centrs celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei.
- organosolventā metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto organiskos savienojumus, parasti etilspirtu vai metilspirtu ar dažādām piedevām.
- ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu.
- makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams).
- vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru un gludiem, rievotiem vai režģotiem valčiem.
- minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
- piligrims Ceļojošs dievlūdzējs, svētceļnieks.
- skomorohs Ceļojošs komediants Kijevas Krievzemē, Krievijā (no 11. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
- ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai.
- FIT Ceļojums, ko tūrists organizē pats sev, kontaktējoties ar tūrisma pakalpojumu piegādātājiem vai arī ar tūrisma un ceļojumu aģentūru starpniecību.
- karnete Ceļošanas biļešu grāmatiņa vai kuponi, kas katrs maksā mazāk nekā individuālā biļete, ja to pirktu atsevišķi.
- iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
- dasacelties Ceļot krēslu, pievirzīties pie kā.
- piecilāt Ceļot pievienot, nolikt blakus.
- piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
- sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; iztaisīt sev sastiepumu (1); arī sastiepties (1).
- Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais.
- deifikācija Ceļš, kurā indivīdam iespējams kļūt par dievu.
- noieta ceļš ceļš, kurš jāveic precei (pakalpojumam) no ražotāja vai pakalpojuma devēja līdz pircējam (patērētājam).
- neceļš Ceļš, pa kuru nevar nokļūt vajadzīgajā vietā; arī strupceļš.
- polimērcementbetons Cementbetons, kura saistvielai pievienota polimēra ūdensemulsija vai ūdenī šķīstoši polimāri.
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
- vairumatlaide Cenas atlaide, kuru nosaka pārdevējs, ja pircējs pērk preci lielākos daudzumos.
- piecenojums Cenas paaugstinājums, parsti tirdzniecības izdevumu segšanai.
- līgumcenas Cenas un tarifi, kurus līgumos pēc savstarpējas vienošanās nosaka pārdevēji un pircēji.
- ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
- ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
- karot Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
- cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
- raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
- kāpt uz galvas (kādam) censties būt noteicējam, neievērojot kāda cieņu, tiesības, uzkundzēties; neklausīt.
- līst acīs kādam censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, lai piesaistītu sev uzmanību.
- lēkt acīs (kādam) censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, mēģinot piesaistīt sev uzmanību.
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt.
- likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
- ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi
- ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
- ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
- meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli); censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
- diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
- ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
- koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
- bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt.
- slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
- slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
- vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
- vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams); censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
- mānīt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
- vilt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
- kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- piesargāt Censties pasargāt (no kā nevēlama).
- līmēties Censties piesaistīt sev uzmanību, iegūt simpātijas.
- izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- karot Censties pieveikt, uzvarēt (dzīvniekus), parasti ar ieročiem.
- koļīties censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos
- koļīt Censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos.
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- aktīvisms Centieni politiskas pārmaiņas paātrināt ar tiešu rīcību, nevis vienkārši ar teoriju un diskusijām.
- pumpītis Centīgs, bet ne sevišķi gudrs cilvēks.
- mērspieķis Centimetros iedalīts metāla vai cita materiāla stienis dzīvnieka ķermeņa garuma, platuma un augstuma mērīšanai; uz stieņa ir atsevišķas skalas katram parametram.
- Labklājības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus sociālās drošības jomā.
- nervs Centrālā tēma, galvenā ievirze (mākslas darbā).
- Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā.
- nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo.
- CVORSC Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīvs.
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs.
- Tonakasiutla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākā dieva Tonakatekutli sieva, kas piedalījās pasaules radīšanā.
- Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
- Teskatlipoks Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - nakts un tumsas dievs, viens no galvenajiem maiju cilts dieviem.
- Siuakoatla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no senākajām dievībām - zemes, bērnu dzimšanas un kara dieviete.
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
- Unapu Centrālamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs ir Šbalanke), kas iznāca no pazemes kā mēness.
- četvertes Centrālās valsts iestādes Krievijā 16.-17. gs., kas veica finanšu un tiesu administrācijas funkcijas noteiktā valsts teritorijā, arī savāca nodokļus no iedzīvotājiem.
- prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesiska institūcija (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
- pjorka Centrurbis, ko ievieto patronā.
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
- ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni.
- piecept Cepot pievienot (pie kā, kam klāt).
- hamburgers Cepta gaļas šķēle ar piedevām starp apaļmaizītes divām daļām.
- rulbiskvīts Cepts kulinārijas izstrādājums, ko noziež ar ievārījumu un sarullē.
- ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums.
- pernieks Cepums (parasti pirkts) ar sīrupa piedevu.
- piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- bizantīnisms Ceremoniāla galma dzīve, kas iezīmējas ar lišķību, glaimiem, padevību un avantūrismu (nos. no bizantiešu galma).
- uzcirpt Cērpjot radīt ievainojumu.
- piecirpties Cērpot iegūt sev (vilnu) pietiekamā vai lielākā daudzumā; cērpot iegūt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu vilnas).
- iecirpt Cērpot radīt ievainojumu.
- iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
- iecirst Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā).
- pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
- piecirsties Cērtot sagatavot sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; cērtot sagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- iesacirstiēs Cērtot tikt ievainotam.
- iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
- šļaupt Cērtot vai griežot ievainot pirkstu.
- iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru); iekalt.
- Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas.
- Nitauskaja Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Netkenskaja Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Veismanskaja Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Jaunpiļskaja Cēsu novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Cesvanskaja Cesvaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti.
- industrija 4.0 ceturtās rūpnieciskās revolūcijas apzīmējums; vispārīgi lieto, runājot par visaptverošu ražošanas procesu un pakalpojumu sektora centrālo uzdevumu un procesu automatizāciju un digitalizāciju.
- didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- aldolkondensācija CH grupas pievienošanās reakcija karbonilgrupai.
- aizdarciba Ciba aizdara ievietošanai; ciba, kurā ievietots aizdars.
- biezpiencibiņa Cibiņa biezpiena ievietošanai.
- atkukulis Ciema kukulis (maize, gaļa utt.), ko deva līdzi kāzu viesiem prombraucot.
- Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska.
- Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā.
- Abaševa Ciems Čuvašijā (Krievijā) kur 1925. g. arheoloģiskajos izrakumos atklāti Abaševas kultūras priekšmeti.
- Jūtas Ciems Esterbotenē ("Juutas"), Somijā, šeit fon Dēbelns 1808. g. 13. septembrī guva uzvaru pār krievu karaspēku.
- Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.).
- respektabls Cienīgs, cienījams, arī ievērojams (par cilvēku).
- matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
- notabilitāte Cieņa, svarīgums, cildenums; ievērojama personība.
- biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma sociālismā, ko pievienoja personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā, lai aizvietotu "kungs".
- bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
- apdedzināt nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- apdedzināt pirkstus (arī nagus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, zaudējumus, uzsākot ko riskantu, rīkojoties pārsteidzīgi.
- būt dimbā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas; būt bezizejas situācijā; pagalam.
- būt pizdā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
- (būt) dirsā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
- pipelē ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
- feiloties ciest neveiksmi.
- izgāzīties Ciest neveiksmi.
- nojūgties Ciest neveiksmi.
- siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
- iekļauties Cieši apņemt sev apkārt; ietīties.
- ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
- iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
- laivīna Cieši piegulošas izejamās sieviešu kurpes bez aizdares, ar palielu izgriezumu.
- kapri Cieši piegulošas trīsceturtdaļgaruma sieviešu bikses.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
- sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
- sapopināt Cieši saģērbt, ievīstīt.
- saboķēties cieši saģērbties (ievīstīties).
- sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- cietā karte cietā diska analogs, kas kopā ar vadības shēmu izveidots kā datora slotā ievietojama karte.
- nodalījums Cietā diska atmiņas apgabala daļa, kas izveidota tā, ka operētājsistēma to uztver kā atsevišķu diskatmiņu.
- loģiskā diskierīce cietā diska sekcija, kas apzīmēta ar kādu burtu un ko lietotājs var izmantot kā atsevišķu disku.
- metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām.
- līdzulis Cieta koka, malās rievots kluģis, formu nolīdzināšanai; augšmala, pa kuru dauza ar veseri, apsista ar ādu.
- skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu.
- fiksētais disks cietais disks, ko nevar noņemt no piedziņas mehānisma un ko izmanto vairumā personālo datoru.
- iecietēt Cietējot ieveidoties; kļūt cietam.
- oblāta cietes kapsula (zāļu devai).
- spraišļaini lini cieti lini, ko nevar viegli izkult un kur spaļi paliek iekšā.
- elkšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
- elkstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
- elsiņš Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
- elšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
- elstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
- uzkrūts Cietināta, atsevišķi uzliekama krekla priekšdaļas imitācija uz krūtīm, parasti izgreznota; uzkreklis, elsiņš.
- viskoelastība Cieto vielu spēja sevī apvienot elastības un viskozitātes īpašības.
- sūkalu siers ciets vai pusciets produkts, kas iegūts, iebiezinot sūkalas, pievienojot (vai nepievienojot) pienu, krējumu vai citus piena produktus.
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals.
- kostiļs Cietuma maizes deva.
- šmojka Cietuma maizes deva.
- izmeklēšanas cietums cietums, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
- atritinātā cikadeja cikadeju suga ("Cycas revoluta").
- ozianna Cildinājuma sauciens kristiešu un jūdu dievkalpojumā.
- leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu).
- kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts.
- sildpudele Cilindrisks fajansa, porcelāna vai metāla ķermenis ar tajā ievietotu sildspirāli.
- objektīva cilindrs cilindrisks ietvars kameras vai projektora lēcām; parasti tam pievienots arī fokusēšanas mehānisms un varavīksne.
- denaturalizēšana Cilmes zīmes noņemšana ražojumiem, lai saņēmējs nevarētu konstatēt, kur prece ražota.
- osa Cilpa (kā, piemēram, saites, siksnas) ievēršanai.
- ievalksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
- ievārksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
- žņurgulis Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
- žņurguls Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
- kalciņš Cilpa; austiņa, riņķītis (kā ievēršanai).
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
- maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- stemma Ciltskoks, radu raksti, sevišķi ciltskoks, kas rāda kāda literāra avota norakstu attiecības ar oriģinālu un savā starpā.
- deliciae generis humani cilvēces rota, lēnprātīgā ķeizara Tita pievārds.
- introjekcija Cilvēcisku īpašību, it sevišķi apziņas, piedēvēšana ārpasaules parādībām; pasaules nodalīšana ārpasaulē un no tā principiāli atšķirīgā iekšējā pasaulē.
- vokācija Cilvēka apzināts Dieva aicinājums īpašam darbam vai uzdevumam.
- asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
- šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdība, krāpšana.
- antropoteisms Cilvēka dievināšana, Dieva spēka meklēšana cilvēkā.
- neoantrops Cilvēka evolūcijas stadija - fosilais mūsdienu cilvēks (lat. "Homo sapiens fossilis"); dzīvojis vēlajā paleolītā.
- hominizēšanās Cilvēka evolucionāra veidošanās.
- izmantošana Cilvēka iesaistīšana kāda uzdevuma izpildē vai pasākumā.
- figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem.
- seksīgs Cilvēka ķermeņa formas vai rīcība, kas rada seksuālo pievilcību, atmodina erotiskas tieksmes.
- pārdievošana Cilvēka pacelšana dievības stāvoklī, pārlaicīgā sfērā.
- jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi; emocijas.
- attaisnošana Cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā.
- antropolatrija Cilvēka pielīdzināšana Dievam; uzskats, ka cilvēkam ir absolūti brīva griba un nemirstīga dvēsele.
- parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas.
- dzimumcikls Cilvēka un dzīvnieku dzimumnobriedušo sievišķo indivīdu morfoloģisko un fizioloģisko pārmaiņu komplekss, kas regulāri atkārtojas un ir saistīts ar vairošanās funkciju.
- asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
- dievlīdzība Cilvēkam dotā spēja tuvoties Dievam.
- blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- nemode Cilvēkam nevēlams dzīvnieka izturēšanās veids.
- olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks.
- baskājainie ārsti cilvēki ar elementāro praktiskās medicīnas izglītību, kuri nodarbojas ar slimnieku aprūpi lauku rajonos; izteiciens radās 60. gadu Ķīnā kultūras revolūcijas laikā.
- izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.
- dižciltīgie Cilvēki, kuri cēlušies no senām, ievērojamām dzimtām un parasti ieņēma sabiedrībā īpašu stāvokli.
- pievilcības atlīdzināšanas teorija cilvēkiem pievilcīgāki liekas tie, kuriem viņi paši patīk.
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
- stelberis Cilvēks (arī dzīvnieks), kas lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis.
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
- sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
- elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
- lietas koks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām; lietaskoks (3).
- lietaskoks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām.
- lenkuris Cilvēks ar līkām kājām, neveiklu gaitu.
- suns Cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām.
- stampakāja Cilvēks ar ļoti resnām kājām un neveiklu gaitu.
- velna ģīmis cilvēks ar nepievilcīgu seju, atbaidošu izskatu.
- rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām; īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
- tilkainis Cilvēks ar plikiem, tieviem stilbiem.
- kocannijs Cilvēks ar tetovējumu, rētu vai citu sevišķu pazīmi.
- stilbiķis Cilvēks ar tievām, garām kājām.
- tīterkājis Cilvēks ar tievām, garām kājām.
- lupnadzis Cilvēks ar vārgām, bezspēcīgām rokām vai stīviem, neveikliem pirkstiem, kurš nespēj neko noturēt rokās.
- pļecka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- pļocka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- pļoka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- pirmcilvēks Cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā.
- peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
- slampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- slompa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- sluika Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- slumpa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
- neveiksminieks Cilvēks, kam bieži neveicas.
- kandidāts Cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams.
- zaudētājs cilvēks, kam dzīvē, darbā u. tml. neveicas
- nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
- lielmanis Cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā).
- interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese (par ko).
- superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē).
- rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu; šādu cilvēku grupa.
- neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- dimza Cilvēks, kam nesokas darbs; neveikls cilvēks, kas visu sev apkārt gāž.
- plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
- brīnumsavants Cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms un spējas kādā šaurā jomā ir sevišķi izcilas, kā piemēram, spēja dažās sekundēs iegaumēt sarežģītu attēlu un pēc tam to precīzi reproducēt.
- netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks.
- gigants Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
- milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
- algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
- cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
- pakalpiņš Cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; [kalps]{s:778}.
- pašnāvnieks Cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
- gorlohvats Cilvēks, kas ar skaļu uzstājību panāk sev vēlamo.
- farizejs Cilvēks, kas ārēji ievēro visas normas, bet pats tās neatzīst un slepeni pārkāpj.
- atgremotāji Cilvēks, kas atkārto ko zināmu, nedodot no sevis nekā jauna.
- fakirs Cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks.
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- kanoniķis Cilvēks, kas birokrātiski ievēro dogmas un likumus.
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu (parasti grūtu vai riskantu) uzdevumu.
- izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
- šovists Cilvēks, kas cenšas sevi izrādīt.
- baltgvards Cilvēks, kas cīnījies balto armijā, Pilsoņu karā Krievijā.
- sienā skrējējs cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
- kokkāpējs Cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks).
- aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā: pilnvarotais, pārstāvis.
- pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus.
- pusmācītājs Cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu).
- pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
- fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
- nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspiratīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
- bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
- kalvinieks Cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu.
- sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps.
- vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
- tenteris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties; tentaris.
- tentaris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties.
- ļēpis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi; ļēpucis.
- ļēpainis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
- ļēpucis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
- loipata Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
- klemberis Cilvēks, kas iet smagiem soļiem, neveikli, streipuļodams.
- pētītājs cilvēks, kas ievāc informāciju par kaut ko, novēro kaut ko u.tml.
- sienenieks Cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs.
- sieninieks Cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs.
- sienotājs Cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs.
- zakoņņiks Cilvēks, kas ievēro kriminālās pasaules likumus, paražas.
- sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā.
- telemāns Cilvēks, kas ilgstoši skatās raidījumus televizorā.
- tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- rokas puisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2).
- rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš.
- kalps Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
- sievsitis cilvēks, kas ir fiziski vardarbīgs pret sievietēm.
- ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
- pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas; rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
- varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
- vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- augurs Cilvēks, kas izliekas, ka viņam uzticēti sevišķi noslēpumi.
- izsmieklinis Cilvēks, kas izsmej, pauž nievīgu, nicīgu vērtējumu, attieksmi.
- novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā); cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
- puskokalēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
- puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
- puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
- advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
- vāķeris Cilvēks, kas kaut ko savāc, kaut kādu labumu ievācējs no citiem.
- ņauga Cilvēks, kas klusu, neveikli un neskaidri runā.
- akalpārdevējs Cilvēks, kas ko uzpērk un pārdod tālāk; atkalpārdevējs.
- deideris Cilvēks, kas lēni, neveikli iet, klibo.
- denderis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet, klibo.
- čāpītis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet.
- ļekainis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet.
- čoča Cilvēks, kas lēni, neveikli kustas.
- roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
- krāpnieks Cilvēks, kas māna, maldina kādu, lai iegūtu sev materiālu labumu.
- piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam); cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
- žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
- dētuvnieks Cilvēks, kas mēdz nekārtīgi, nevīžīgi ko nolikt.
- plošņa Cilvēks, kas mēdz plosīties; draiskulis; nerātns, nevaldāms cilvēks.
- grabulis Cilvēks, kas mēdz runāt ko bezsaturīgu, nevajadzīgu; pļāpa.
- duderis Cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi.
- dūderis Cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi.
- žampa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
- žompa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
- antikrists Cilvēks, kas nav kristīts un netic dievam.
- blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu; krāpnieks.
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas neievēro reālo situāciju; cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
- nekriškāns Cilvēks, kas neievēro reliģijas normas; cilvēks, kas netic reliģijai, arī kam pārdabiskam.
- bezdievis Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
- grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu; cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
- soloha Cilvēks, kas neko nevar kārtīgi izdarīt.
- formālists Cilvēks, kas nekritiski ievēro formalitātes, ignorējot konkrētos apstākļus.
- doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
- narkokurjers Cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas.
- iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
- nabags Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
- nestrādnieks Cilvēks, kas nestrādā, nevar strādāt.
- neticīgais Cilvēks, kas netic dieva eksistēšanai un noliedz reliģiju; ateists.
- bezdievis Cilvēks, kas netic dievam; arī ateists.
- čurums Cilvēks, kas nevajadzīgi pārstāsta visu.
- špurkstuliņš Cilvēks, kas nevajadzīgi trokšņo.
- meimuris Cilvēks, kas neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet.
- čapa Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo; arī tūļīgs, neveikls cilvēks (kam neveicas darbs).
- čapainis Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo.
- čāpiņš Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo.
- čuiba Cilvēks, kas neveikli, neprasmīgi ko dara, strādā; muļķīgs cilvēks.
- kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- šļabers Cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien dubļos.
- šļambāns Cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien pa dubļiem.
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
- izpalīgs Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai.
- dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop.
- verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
- velorasts cilvēks, kas pārvietojas ar velosipēdu un nespēj ievērot visus satiksmes noteikumus.
- prostitūta Cilvēks, kas pašlabuma dēļ maina uzskatus, kļūst par nodevēju u. tml.
- selfmēdmens Cilvēks, kas pats sev izlauzis ceļu dzīvē.
- pašmoceklis Cilvēks, kas pats sevi pakļauj fiziskām vai garīgām mokām, ciešanām.
- haltūrists Cilvēks, kas pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādā.
- otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
- diktors Cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus.
- dievgaldnieks Cilvēks, kas piedalās dievgalda ceremonijā.
- pielūdzējs cilvēks, kas pievēršas (dievam) ar lūgšanu
- invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
- pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
- pretestībnieks Cilvēks, kas pretojas (kam nevēlamam).
- protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1); darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
- blatņiks Cilvēks, kas regulāri izmanto izdevīgu pazīšanos.
- rakstītājs Cilvēks, kas regulāri raksta (parasti periodiskam izdevumam).
- pazudusī avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi, pārkāpj, neievēro kādu noteikumu, likumu; kristīgais, kas grēko (reliģijā).
- noklīdusi avs Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi; cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu.
- štemļara Cilvēks, kas sadarbojas ar vairākiem kriminālgrupējumiem vai atsevišķiem noziedzniekiem, kas savstarpēji konkurē.
- varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- nespējnieks Cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
- slemperis Cilvēks, kas smagi, neveikli iet.
- klamsts Cilvēks, kas smagnēji un neveikli iet.
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
- pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar darba devēju, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
- revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm.
- Narciss Cilvēks, kas tīksminās par savu skaistumu, kas iemīlējies pats sevī.
- pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē.
- tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus.
- dievvārdnieks Cilvēks, kas vada dievvārdus.
- līferants Cilvēks, kas veic sagādnieka, starpnieka u. tml. uzdevumus.
- līperants Cilvēks, kas veic sagādnieka, starpnieka u. tml. uzdevumus.
- tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
- materiālists Cilvēks, kas visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
- antilopa Cilvēks, kas visur meklē sev izdevību, pašlabuma meklētājs.
- čorts Cilvēks, kas zaudējis cieņu, nevīžīgs.
- bruņinieks Cilvēks, kas ziedo savu darbu un mūžu kādam uzdevumam, idejai.
- glemža Cilvēks, kas zobu bojājuma vai trūkuma dēļ nevar sakošļāt barību, kārtīgi ēst.
- šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdis, krāpnieks.
- nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- notespuļķis Cilvēks, ko nepieciešamības gadījumā var norīkot dažādu darbu, uzdevumu veikšanā.
- smīkņa Cilvēks, kura attieksme (pret kādu, ko) ir nicīga, nievīga, izsmējīga.
- padsmitgadnieks Cilvēks, kura gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
- pagāns Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma; dzīvnieks, kura izturēšanās ir nevēlama.
- izmēģinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās, uzdevums ir (jaunu mašīnu, mehānismu, ierīču) izmēģināšana.
- novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
- pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
- signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1); signalizētājs (2).
- signalizētājs Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1).
- krakeris Cilvēks, kura vaļasprieks ir iekļūt aizsargātās datoru sistēmās, lai veiktu tajās izmaiņas, bieži nevēlamas.
- žļurka Cilvēks, kuram nevar uzticēties.
- priesteris Cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi.
- mūlis cilvēks, kurš kāda cita uzdevumā nodarbojas kā narkotisko vielu kurjers
- mūlis cilvēks, kurš kāda uzdevumā saņem nelegāli iegūtu naudu un nodod to tālāk trešajai personai, iegūstot par to atlīdzību; naudas mūlis.
- covididiots cilvēks, kurš neievēro _Covid-19_ pandēmijas ierobežojumus.
- tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
- subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
- kājpamesls Cilvēks, pret kuru izturas nievājoši, pazemojoši.
- tumšais zirdziņš cilvēks, spēlētājs, komanda par kuru spējām un rīcību nevienam nav īsta priekšstata.
- vecuma periodizācija cilvēku dzīves sadalīšana atsevišķos posmos pēc vecuma, ievērojot noteiktus kritērijus.
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
- darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
- maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās.
- kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
- operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti policijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai.
- dzīvais spēks Cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
- dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
- izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to).
- liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību.
- konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
- (iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
- iecīnīt Cīnoties ievietot.
- uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
- sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- karš Cīņa, sadursme, konflikts (piemēram, starp pretējiem spēkiem, ar ko nevēlamu).
- džudo Cīņas sporta veids, kas sevišķi populārs Japānā; dziudo.
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
- kontrolcipars Cipars, ko pievieno skaitlim, lai nodrošinātos pret kļūdām, skaitli glabājot vai apstrādājot ar ESM.
- šaurlapu dievkrēsliņš ciprešu dievkrēsliņš.
- Euphorbia cyparissias ciprešu dievkrēsliņš.
- Ciravskaja Cīravas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
- atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību.
- zeļčevieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčeva" iedzīvotāji.
- lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams.
- lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis.
- regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus.
- lokāties Cirtot sev matus.
- putrāmi Cisticerkozes tievkaklainās finnas.
- pneimocistogrāfija Cistogrāfija pēc gaisa ievadīšanas urīnpūslī.
- ureterocistoskops Cistoskops, ar ko urīnvadā ievada katetru.
- plaģiāts cita autora darbs, ko kāds ir uzdevis par savu
- vārdamāsa Cita sieviete, kurai ir tas pats vārds.
- krieviskojums Citas valodas vārda vai nosaukuma pārveide atbilstoši krievu valodas izrunai vai rakstībai.
- okupācija citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
- tiesas izdevumi citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā.
- kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus.
- klusībā citiem nezinot; tā, ka nepievērš citu uzmanību; slepeni
- čegnīties Cītīgi strādāt bez ievērojamiem panākumiem.
- apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
- introjekcija Citu cilvēku uzskatu, motīvu, priekšstatu, ieviržu pārņemšana, to pārvēršana par savējiem; internalizācijas tālākā attīstība.
- taustiņu pārdefinēšana citu funkciju piešķiršana atsevišķiem tastatūras taustiņiem.
- ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā.
- apgrēcināšana Citu pavedināšana un pamudināšana uz grēku, maldiem, ļaunām domām par cilvēkiem vai Dievu.
- vicmundieris Civildienesta ierēdņu formas svārki Krievijā pirms 1917. g.
- titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
- kolēģijas asesors civildienesta rangs (Krievijā līdz 1917. g.).
- pasieva Civilsieva; mīļākā.
- pussieva Civilsieva.
- daļu līdzdalība civiltiesībās tāda saistība, kurā vienā pusē ir vairākas personas un katra no tām uzņemas saistību vai ir kreditors noteiktā daļā, nevis nedalīti.
- kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- glabājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru glabājuma devējs nodod glabātājam glabāšanā mantu; glabātājs apņemas mantu glabāt un atdot bez bojājumiem.
- congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu.
- mukonskābe COOH(CH)4COOH, nepiesātināta dikarbonskābe, benzola oksidēšanās produkts urīnā dzīvniekam, kuram ievadīts benzols.
- pogainis Cūka ar pogas veida piedevām pakaklē.
- puscūka Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem; puscūcis (1).
- puscūcis Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem.
- grūtnieču diabēts cukura diabēts, kas pirmo reizi radies sievietei grūtniecības periodā, biežāk grūtniecības vidējā trešdaļā.
- defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi).
- amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa.
- cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
- jašmaks Čadra - tradicionāls plīvurs, ar ko vīriešu klātbūtnē savu seju aizklāj musulmaņu sievietes.
- Ranenburga Čapligina, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- piečāpāt Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju) dabiskās atlases ceļā.
- čūbāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet; čabāt.
- čabāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet.
- čabot Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet.
- čābāt Čaukstēt, čabēt; neveikli, lēnām iet.
- čuliņa Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele; čula.
- čula Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele.
- monoplakofori Čaulgliemju klase ("Monoplachophora"), jūras gliemji, kas pārstāvēti gk. ar fosīlijām no kembrija, ordovika, silūra un devona, \~185 sugas, recentas 10-12 sugu.
- Čečenija Čečenijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts Eiropas daļas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, platība - 15600 kvadrātkilometru, 1238000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Čečenija-Ingušija Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība PSRS sastāvā, kuras teritorija aptver tagadējās Čečenijas Republikas un Ingušijas Republikas teritoriju Krievijas sastāvā.
- Djala Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - augstākais dievs dievu panteonā, demiurgs, kas mīt debesīs.
- Elda Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - dievs, pazemes mirušo valstības valdnieks.
- Jolta Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - labības dievs un savvaļas dzīvnieku aizgādnis, no kura atkarīga medību veiksme.
- Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos.
- almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes.
- revokācija Čeka devēja norādījums anulēt izrakstīto čeku.
- norēķina čeks čeka devēja rakstveida pieprasījums bankai bezskaidras naudas norēķinam.
- Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
- īskātu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis brevipedunculata").
- prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- berula Čemurziežu dzimtas ģints ("Berula"), daudzgadīgi lakstaugi ar smalki rievainu stublāju, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
- Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
- Semecena Čermasana - upe Krievijā, Belajas kreisā krasta pieteka.
- Ingumeņa Červjeņa - pilsētas Baltkrievijā nosaukums līdz 1924. g.
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
- tetramorfs Četrdaļīgs simbols vai amulets, figūra ar četrām sejām un četriem vai sešiem spārniem, kas simbolizē četrus ķerubus, kā arī četrus evaņģēlistus.
- kvadraloģija četri kanoniskie evaņģēliji (Marka, Mateja, Lūkas, Jāņa).
- sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa); villaine.
- nartekss Četrstūraina vaļēja vai slēgta priekštelpa (lievenis) dievnama (parasti bazilikas) ziemeļu pusē.
- ierievpāļi Četrstūraini pāļi ar rievām šaurajās malās to blīvai savienošanai.
- trapezoīds Četrstūris ar nevienādām un neparalelām malām (nevienādmalu četrstūris).
- jēzenes Čības ar siksniņām, kuras ievelk starp kāju īkšķi un blakus esošo pirkstu.
- Bačue Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - ciltsmāte, zemkopības aizgādne, kas mācīja cilvēkiem ievērot likumus un tradīcijas, sargāt mieru.
- Čimalkans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievība, ko sākotnēji attēloja kā sikspārni, vēlāk tas pārtapa par spalvoto čūsku - Kecalkoatlu.
- Čiminigagua Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kas radīja gaismu, izplatīja to pasaulē, radīja cilvēkus, dzīvniekus, sauli un mēnesi.
- Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas.
- Čibrafruime Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kara dievs, karotāju kārtas aizgādnis, dieva Bočikas palīgs.
- Čija Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete, saistība ar zemes auglību, viņa rada mākoņus un lietu.
- Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas.
- Vitaka Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - sākotnēji auglības dieviete, sieviešu radošā spēka aizgādne un juteklisko baudu veicinātāja.
- Bočika Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurai piemita saules dieva iezīmes, sabiedrības iekārtotājs.
- mātenīte Čigāna sieva.
- iečivināt Čivinot ievirzīt skaņu (kur).
- Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km.
- Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā.
- lielas stiprības čuguns čuguns ar lodveida formas grafītu; iegūst, šķidram čugunam pievienojot modifikatoru, piemēram, magniju.
- Anadiras kalniene Čukču kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā.
- čukču valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda, rakstības pamatā no 1936. g. krievu alfabēts (1931.-1936. g. - latīņu); luoravetlanu valoda.
- korjaku valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- Čukotka Čukotkas autonomais apvidus - Krievijas Federācijas subjekts, ietver Čukču pussalu un teritoriju uz ziemeļaustrumiem no tās, platība - 721500 kvadrātkilometru, 49500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Anadira.
- Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži.
- Uda Čunas upes nosaukums tās augštecē, Krievijas Irkutskas apgabalā.
- Čuvašija Čuvašijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs - Čeboksari, platība - 18300 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2008. g.).
- aniuma D-Amerikas purvainajos apgabalos sastopams zosu putns, ap 80 cm garš ar vistas knābi un garu tievu ragu pierē.
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
- Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums.
- Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma.
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini.
- Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini.
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums.
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
- Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu.
- Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu.
- Jānis Dabas gadskārtējās atdzimšanas un auglības dievība latviešu mitoloģijā.
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus.
- Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži.
- Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
- Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi.
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu.
- Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
- Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums).
- kulta pieminekļi dabas objekti, ko cilvēki senatnē izmantoja reliģiski maģiskiem rituāliem (upurēšanai, dievu pielūgšanai).
- Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā.
- Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma.
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene.
- Kursas zemiene dabas rajons Rietumlatvijā, platība — 271200 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 90 km, platums — no 48 km ziemeļu daļā līdz 16 km dienvidu daļā, iedala 2 dabas apvidos — Ugāles līdzenumā un Pieventas līdzenumā.
- apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus.
- buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi.
- biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika.
- ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
- biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms.
- ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
- dzirkstošie vīni dabiskā ceļā ar oglekļa dioksīdu piesātināti vīni (šampanietis u. c.), ko ražo no sausajiem vīniem, ar cukura un rauga piedevu ierosinot atkārtotu rūgšanu.
- dūmotās loksnes dabiskā kaučuka šķirnes, ko iegūst, apdūmojot lateksu žāvēšanas procesā; ražo loksnēs ar rievainu virsmu.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
- grote Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
- augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā.
- denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem.
- apdzeldināt Dabūt (ādas) iekaisumu, apsārtumu, arī ievainot (kādu ķermeņa daļu ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem, arī nātrēm).
- piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedabūties Dabūt, iegūt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā).
- ničevoki Dadaisma ietekmē 20. gs. 20. gadu sākumā radusies literātu grupa Krievijā, kas uzskatīja, ka viss dzejā, tāpat dzīvē rodas no nekā, un dzejā nekā nav, izņemot viņus pašus.
- bardana Dadža sakne, ko ievāc no atsevišķu pasugu augiem, uzlējumu plaši lietoja pret ādas slimībām, reimatismu un sifilisu, sevišķi kā matu audzēšanas līdzekli.
- dagestāņi Dagestānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
- Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.).
- daglains Dagls, balti un tumši raibs; sevišķi dagla cūka.
- Minona Dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - sieviešu dieviete, kura, pēc nostāstiem, mīt sieviešu mājā, kur nodarbojas ar vērpšanu.
- Legba dahomeju un fonu (Benina) mitoloģijā - dievība - triksters, dieva Mavu-Lizas jaunākais dēls.
- uzbante Daiļa prievīte.
- daiļais Daiļais dzimums - sieviete, sievietes.
- prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
- sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai.
- maskalis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums; maskavietis.
- maskavietis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums.
- turunda Dakts veidā saritināts pārsienamais materiāls ievietošanai brūcē drenāžas nolūkā.
- pāratjaunojums Dalībnieku sevišķs līgums, ar kuru saistību tiesība tiek atcelta un pārvērsta jaunā.
- dismeroģeneze Dalīšanās nevienādās daļās.
- drumstalot Dalīt atsevišķās sīkās sastāvdaļās; pārvērst drumstalās.
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
- jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
- iedalīt Dalot panākt, ka izveidojas divas vai vairākas (kā) atsevišķas daļas, grupas.
- dadalīt Dalot pievienot.
- Sventes pagasta teritorija daļa no bijušās pirmskara Sventes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Šēderes pagastam, savukārt atjaunotajā (1990. g.) Sventes pagastā iekļauta daļa no bijušā Pilskalnes pagasta.
- ektēnija Daļa no pareizticīgo dievkalpojuma - lūgšanas, kurās ietverti lūgumi un vēršanās pie Dieva.
- Puzes pagasta teritorija daļa no pirmskara pagasta teritorijas (Modes apkaime) pievienota tagadējam Ugāles pagastam.
- Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas.
- Jaunvāles pagasts daļa no tagadējā Brenguļu pagasta teritorijas, kas pastāvēja kā atsevišķs pagasts līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Sackenhof, krieviski — Novovalenskaja.
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
- Rucavas pagasta teritorija daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīcas pagastam, savukārt neliela daļa no Dunikas pagasta pirmskara teritorijas iekļauta tagadējā Rucavas pagastā.
- Skrudalienas pagasta teritorija daļa pirmskara Skrudalienas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Tabores pagastam, savukārt tagadējā Skrudalienas pagasta teritorijā ir iekļauta daļa no pirmskara Silenes pagasta teritorijas.
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
- paja daļa, parasti naudas summa, ko atsevišķs dalībnieks iegulda kādā kopīgā pasākumā.
- parts Daļa; loma teātrī; pretinieks (saka it sevišķi tiesā par advokātiem).
- parafāzija Daļējas afāzijas veids, kad slimnieks runājot izlaiž atsevišķas skaņas vai vārdus vai aizvieto tos ar citiem.
- atslogot Daļēji atbrīvot (cilvēku no uzdevumiem, pienākumiem).
- patīrīt Daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
- atslogoties Daļēji atbrīvoties no pienākumiem, uzdevumiem.
- pusmirla daļēji novārdzis, pa pusei neveikls cilvēks.
- kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
- pieviru Daļēji vaļā; pievērts.
- atvieglojums Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes); arī priekšrocība.
- hemignātija Daļējs vai pilnīgs apakšžokļa trūkums vienā pusē; žokļu nevienāds garums.
- pašķindiens Daļējs, atsevišķs šķindiens.
- parciāls Daļējs; atsevišķs.
- elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
- Imana Daļņerečenska - pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, tās nosaukums līdz 1973. g.
- dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota.
- Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
- akordsamaksa Darba atlīdzības forma, kura balstās uz vienošanos starp darba devēju un darba ņēmēju par nolīgtās summas izmaksu par saražoto produkciju vai darbu kopumā.
- darba sludinājums darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām, tas var būt publisks (sludinājums laikrakstā), kā arī iekšējs (izlikts paziņojums uzņēmuma teritorijā).
- darba devēja uzteikums darba devēja rakstveida paziņojums darbiniekam par noslēgtā ar viņu darba līguma izbeigšanu.
- darba intervija darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības veicamajam darbam novērtēšanai.
- vienošanās par darba līguma izbeigšanu darba devēja un darbinieka rakstveida līgums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
- vienošanās par apmācību darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanās par darbinieka profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanu.
- bosings darba devēja vai tiešā priekšnieka psiholoģiskais terors, kas vērsts pret kādu darbinieku vai darbinieku grupu.
- darba samaksa darba devēja visa veida atlīdzība par darbinieku darbu, kā arī sociālā nodokļa, ko maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas.
- paziņojums par kolektīvo atlaišanu darba devējam noteikts pienākums par paredzēto kolektīvo atlaišanu ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas.
- darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
- obligātā veselības pārbaude darba devējs nodrošina obligātu veselības pārbaudi tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi.
- instruktāža darba vietā darba devējs nodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un apmācību un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu.
- darbdevis Darba devējs.
- maizes devējs Darba devējs.
- interneta uzmetumdokuments darba dokumenti, ko izstrādā interneta tehnisko uzdevumu grupa un kas saistīti ar interneta tehnisko problēmu risināšanu un tīklošanas attīstību.
- sociālā vēsture darba dokuments, kuru izveido sociālais darbinieks, tajā ietipst sākuma lapa, klienta sociālās problēmas raksturojums un definējums, klienta sociālo apstākļu un resursu uzskaitījums, sociālās palīdzības procesa mērķu, uzdevumu un satura apraksts, novērtēšanas rezultātu apkopojums, pielietojmās metodes.
- aizsargattālums Darba drošības noteikumu reglamentēts attālums no elektroiekārtas, kas jāievēro strādājot pie noteikta sprieguma elektriekārtas.
- dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
- izklājlapa Darba formulārs, displeja ekrānā attēlots kā divdimensiju matrica, kas sastāv no rindām un kolonnām; rindu un kolonnu krustpunktus sauc par šūnām; šūnās var ievadīt iezīmes, skaitliskas vērtības un formulas.
- uzdevumgrupa darba grupa kāda konkrēta uzdevuma risināšanai.
- pašnodarbinātība Darba ienākumu gūšana, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
- darba attālā ievade darba ievade datorā un tā izpildes rezultātu izvade, izmantojot attālos termināļus.
- intervija darba intervija ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai.
- ģenerālvienošanās darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko kā darba koplīguma puse slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos.
- nepilns darba laiks darba laiks, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku un par kuru darba devējs un darbinieks vienojas darba līgumā.
- atlaišana no darba darba līguma izbeigšana likumā noteiktajos gadījumos; darba līguma izbeigšanas pamats ir pušu vienošanās, termiņa notecējums, darba līguma izbeigšana pēc darbinieka vai darba devēja uzteikuma vai pilnvarotu trešo personu pieprasījuma.
- čāpste Darbā neveikla meitene.
- lieto pats savu ierīci darba organizācijas modelis, kurā ir paredzēts, ka darbinieki (vai izglītojamie mācību iestādēs) lietos organizācijas tiešsaistes resursus un veiks uzdevumus, lietojot savas privātās ierīces, viedtālruņus vai datorus
- pakešu attālā ievade darba pakešu ievade datorā no attāla termināļa, izmantojot datu pārraides līniju.
- liedēšana Darba paņēmiens, kā savienot metāla gabalus, ievadot savienojuma vietā kā saistvielu izkausētu metālu jeb liedi; lodēšana.
- mangulis Darba rīks veļas rullēšanai - pabiezs dēlītis ar rievainu apakšpusi un rokturi virspusē vai galos.
- specializācija darba sadalīšana atsevišķās operācijās.
- darbasvētki Darba sasniegumu novērtēšana un svinīga atzīmēšana, kā arī atsevišķu profesiju svētku dienas.
- božāties Darbā slinkot, neveiklam būt.
- boža Darbā slinks, neveikls cilvēks.
- pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
- vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā.
- rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
- tamboradata Darbarīks tamborēšanai - samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
- ievade Darbība --> ievadīt.
- publicēšana Darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība.
- revīzija darbība, arī rezultāts --> revidēt (2).
- atmiņas iedalīšana darbība, kas atmiņas apgabalu piešķir atsevišķiem procesiem.
- galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
- terminu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai vienu un to pašu jēdzienu visos līmeņos - atsevišķā nozarē, saskarnozarē, vispārtehniskā un visas valodas līmenī - izteiktu ar vienu un to pašu terminu.
- cīņa Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību.
- reglamentētā profesionālā darbība darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu.
- prevence darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī, vērsta uz cilvēku labklājības uzturēšanu, veicināšanu.
- trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
- plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
- dievināšana Darbība, process --> dievināt.
- evakuācija Darbība, process --> evakuēt.
- pievade Darbība, process --> pievadīt(2).
- pievade Darbība, process --> pievadīt(3).
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1); radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
- glābšana Darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama; darbība, process --> glābt.
- nieks Darbība, uzdevums, kas ir veicams ātri, bez grūtībām.
- inženierizlūkošana Darbības apvidus izlūkošana pirms katra inženiernodrošinājuma pasākuma, lai ar mazākiem zaudējumiem un pūlēm izpildītu uzdevumu.
- sinerģija Darbības efektivitātes paaugstināšana atsevišķu daļu apvienošanās, saplūšanas vienā veselā rezultātā uz t. s. sistēmas efekta (negaidītības) rēķina.
- tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- būtiska izmaiņa darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi.
- norises lietvārds darbības lietvārds - deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme.
- infinīti Darbības vārda formas, kas vienas nevar būt par izteicēju: nenoteiksme, divdabis, supīns.
- vājā locīšana darbības vārda gramatisko formu veidošana ģermāņu valodās, izmantojot piedēkļus, nevis mantoto patskaņu miju.
- tiešais darbības vārds darbības vārds, kam latviešu valodā nenoteiksmē ir galotne -t un kam nevienā gramatiskajā formā nav atgriezenisku afiksu.
- nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējas valodas sistēmas.
- pārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā bez prievārda; ja objekts ir noliegts vai apzīmē daļu no veselā, tad tas var būt arī ģenitīvā.
- atematiska konjugācija darbības vārdu locīšanas tips, kurā personu galotnes pievienotas saknei tieši, bez tematiskā patskaņa.
- noieta ceļš darbības, ko veic atsevišķas fiziskas vai juridiskās personas vai šo personu kopums, kas tieši vai netieši nodrošina materiālo un garīgo labumu īpašnieku maiņu.
- programmas kvalitātes novērtēsana darbību komplekss, kas ietver sevī programmas kvalitātes kritēriju izvēli, šo kritēriju skaitlisko vērtību noteikšanas metožu izstrādāšanu, kritēriju reālo vērtību aprēķināšanu, kā arī reālo un eksperimentāli noteikto vērtību salīdzināšanu.
- resursu pārvaldība darbību kopums, kas aizsargā viena uzdevuma risināšanai izmantojamos resursus no mēģinājuma tos vienlaicīgi izmantot vairāku laiksakritīgu darbu izpildei.
- pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
- svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- peņķīgs darbietilpīgs, grūts, neveiksmīgs.
- Kronoku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijā, augstums — 3528 m, pēdējais izvirdums 1922.-1923. g.
- Korjaku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijas Kamčatkas novadā, augstums — 3456 m, andezīti, bazalts, lava, nogāzēs šļūdoņi.
- Avačas sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos (Petropavlovskas-Kamčatkas tuvumā), Krievijā, Kamčatkas novadā, augstums — 2741 m.
- Alaids Darbīgs vulkāns Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi.
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs.
- Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava.
- Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m.
- Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m.
- grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs.
- materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu.
- darbinieka uzteikums darbinieka gribas izpaudums (rakstveida paziņojums darba devējam) par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
- vienošanās par konkurences ierobežojumu darbinieka un darba devēja rakstveida vienošanās par konkurences ierobežojuma (darbinieka profesionālās darbības ierobežojuma) veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās.
- neizpaušanas pienākums darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums.
- darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.
- izsaukums ierasties izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā darbiniekam pamatojums un attaisnojošs iemesls neveikt darbu un par attiecīgo laiku darba samaksu saņemt no darba devēja, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija.
- atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.
- piemaksa darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt piemaksu par šāda darba veikšanu.
- darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību.
- skaņu operators darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
- ierādītājs darbinieks (piemēram, kinoteātrī), kura uzdevums ir ierādīt apmeklētājiem vietas
- suflieris Darbinieks (piemēram, teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
- ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
- sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt (1).
- līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
- čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums).
- apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu; darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
- sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte.
- pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
- apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt (piemēram, telpas, tetitoriju).
- normētājs Darbinieks, kura uzdevums ir normēšana.
- nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu.
- darba strīdu komisija darbinieku un darba devēju vēlēta komisija; obligāta pirmā instance, kam jāizšķir darbinieka un darba devēja savstarpējie individuālie strīdi.
- slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei.
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
- piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- grabažāties Darboties ar vecām mantām; veikt nevajadzīgu, bezjēdzīgu darbu.
- būķēties Darboties ar veļu; nodarboties ar sieviešu darbiem vispār.
- mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam.
- vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
- blakusdarbs Darbs ārpus pamatdarba laika pie cita darba devēja; darbu apvienošana.
- labor omnia vincit darbs pieveic visu.
- prakse Darbs, darbība (kādā nozarē, jomā), veicamo uzdevumu kopums.
- rāpaža Darbs, kas neveicas.
- palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā.
- akorddarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu: gabaldarbs.
- gabaldarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu.
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
- stiķis Darbs, uzdevums.
- gaņģis Darbu (arī dažādu uzdevumu, pienākumu u. tml.) daudzums, kopums.
- prokrastinācija darbu vai veicamo uzdevumu atlikšana uz vēlāku laiku.
- iedārdināt Dārdinot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā).
- piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kabošons Dārgakmens, nevis šķautnains, bet reljefi noslīpēts no vienas vai divām pusēm.
- grivenka Dārgmetālu u. c. dārglietu svara mērvienība 14.-18. gs. Krievijā.
- kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- trezors Dārgums; dārglietu glabātuve; naudas lāde; plaukts traukiem; sevišķs logu aizkars.
- prezentāciju grafika darījuminformācijas, piemēram, produktu vai akciju cenas attēlojums diagrammās, nevis skaitļos.
- pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
- aizdevums darījums, ko noslēdz aizdevējs un aizņēmējs.
- fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ).
- termiņdarījums Darījums, kurā pircājs un pārdevējs vienojas, ka tas tiks īstenots līgumā paredzētajā datumā.
- strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
- atkalēties Darīt atgūtnēm, ar sevišķu prieku un steigu.
- muļļāt Darīt ko gausi, neveikli, niekoties.
- muļļāties Darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
- ķēmoties Darīt ko lieku, nevajadzīgu; darīt ko aplamu, bezjēdzīgu.
- grābstīties pa tukšu Darīt ko nevajadzīgu, lieku.
- pisties Darīt ko neveikli, kavējoties.
- iet slidenu ceļu darīt ko tādu, kam var būt nevēlamas sekas, rīkoties nosodāmi.
- mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
- bļederēt Darīt muļķības, darīt nevajadzīgas lietas.
- jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
- balināties Darīt sevi baltu, tīru.
- smērēties Darīt sevi netīru.
- smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (parasti ar parfimērijas līdzekļiem).
- kārt (arī likt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- likt (arī kārt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- atsaukt Darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs; arī atteikties (no kā).
- degutnieks Darvas dedzinātājs, deguta pārdevējs.
- darvdeģene Darvdeģa sieva.
- zemeskrēsliņš Dārza dievkrēsliņš ("Euphorbia peplus").
- Euphorbia peplus dārza dievkrēsliņš.
- sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā.
- garšsaknes Dārzeņi, ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu.
- dārzniecene Dārznieka sieva.
- Dubinka Daškeviča ezers Sventes pagastā.
- Duninkas ezers Daškeviča ezers Sventes pagastā.
- privātie dati dati, kas pieder un kurus izmanto tikai kāda atsevišķa persona, personu grupa vai organizācija.
- ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu.
- ievaddati Dati, ko ievada datorā to apstrādei vai glabāšanai.
- slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā.
- miskaste Datne vairs nevajadzīgiem (datora) dokumentiem.
- skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_.
- piesaistītā datne datne, ko nosūta, pievienojot elektroniskā pasta ziņojumam.
- signatūru datne datne, kuru automātiski pievieno nosūtāmajam elektroniskā pasta ziņojumam un kurā ir ziņojuma nosūtītāja adrese, elektroniskā pasta adrese un varbūt arī telefona un faksa numurs.
- slēgtā datne datne, kuru nevar modificēt, t. i., nevar pievienot jaunus ierakstus vai izmest vecos.
- datnes atribūts datnei pievienota iezīme, kas apraksta un nosaka tās statusu vai izmantošanas veidu, piemēram, piederību lasāmajām vai arhīva datnēm, kā arī to, vai tā ir sistēmas, direktorija vai apslēptā datne.
- datnes uzturēšana datnes atjaunināšana, pievienojot, izmainot vai izslēdzot no tās datus.
- fraktāļattēlu formāts datnes formāts tādu grafikas attēlu uzglabāšanai, kuri ir ievērojami saspiesti, izmantojot fraktāļus.
- atjaunināšana Datnes vai datu bāzes satura maiņa, kas var ietvert sevī jaunu datu ierakstīšanu, datu dzēšanu vai atsevišķu to fragmentu aizstāšanu ar citiem.
- avārija datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; atsevišķos gadījumos, datoru atkārtoti ieslēdzot, sekas var novērst.
- virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
- atmiņas modulis datora atmiņa, kas konstruktīvi izveidota atsevišķa moduļa veidā un ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
- gaistoša atmiņa datora atmiņa, kas zaudē datus, ja tiek atslēgta enerģijas padeve.
- blakusiestādīšana Datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītas programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus.
- blakusiedalīšana datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītās programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus.
- nogaides stāvoklis datora centrālā procesora stāvoklis, kurā apturēta instrukciju izpilde un procesors gaida datus no ievadizvades ierīcēm vai atmiņas.
- lietderīgais laiks datora darbības laika daļa, kurā neietilpst laiks, kas patērēts kļūmju novēršanai un cita veida dīkstāvēm datora darbībā, un kurā dators veic uzdevumu izpildi.
- laikdalība Datora darbības režīms, kuru izpildot centrālā procesora laiks tiek sadalīts laikšķēlēs atsevišķu uzdevumu risināšanai.
- kontaktekrāns Datora ekrāns, kuru lietojot, operators, lai aktivizētu tirdzniecības vai jebkādu citu sistēmu, tastatūras vai citas sistēmas ievadierīces vietā ar pirkstu vai kādu priekšmetu pieskaras ekrānam.
- selektorkanāls Datora ievadizvades kanāls, kas nodrošina centrālā procesora sakarus ar ātrdarbīgām perifērijas ierīcēm.
- privileģētā instrukcija datora instrukcija, kuru nevar izmantot lietojumprogrammās. Šo instrukciju izmanto tikai operētājsistēmas programmas.
- vīrišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kas ar spraudņu palīdzību ļauj kabeli saslēgt ar sievišķo savienotāju.
- ievades apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kas dotajā momentā izdalīts ievaddatu glabāšanai.
- datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku.
- resursu iedalīšana datora resursu plānošana izpildāmajiem un rindā gaidošajiem darbiem, piemēram, operatīvās atmiņas, ievadizvades ierīču un palīgatmiņas plānošana darbiem, kas datorā jāizpilda vienlaicīgi.
- taustiņsitiens Datora tastatūras taustiņa nospiešana un atlaišana, lai iniciētu kādu darbību vai ievadītu rakstzīmi.
- ierīces kontrolieris datora un tā ārējo ierīču komponents, kas veic datu pārraides vadības funkcijas, un parasti saista centrālo procesoru ar ievadizvades ierīcēm.
- datorsistēma Datora un tā perifērijas ierīču (t. sk. diskdziņu, monitora, dažādu ievadizvades ierīču u. c.) pilna konfigurācija, kas operētājsistēmas vadībā kopīgi veic datu apstrādi.
- izvēršamība Datora vai datoru sistēmas funkcionālo iespēju paplašināšana, pievienojot tai dažādus moduļus vai ierīces.
- uzdevums datoram izpildāmā darba pamatvienība; multiprogrammu vai multiapstrādes vidē ar uzdevumu saprot datora programmu, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursu izdalīšanu - atmiņu, ievad-izvadierīces, procesora laiku.
- piederums datoram pievienota ārējā vai cita ierīce (piemēram, pele vai modems), kas paplašina tā funkcionālās iespējas, bet nav obligāti nepieciešama datora darbībai.
- paātrinātājplate Datoram pievienota drukātās shēmas plate, kas centrālo procesoru aizvieto ar ātrdarbīgāku datu apstrādes ierīci.
- firma "HP" datorfirmas _Hewlett-Packard Development Company_ saīsināts nosaukums.
- hp Datorfirmas "Hewlett-Packard Development Company" saīsināts apzīmējums.
- krāsošanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, veidojot zīmējumu no atsevišķiem punktiem vai pikseļiem ar grafiskās planšetes vai peles palīdzību. Atšķirībā no zīmēšanas programmas krāsošanas programma izmanto rastrgrafiku, nevis vektorgrafiku.
- krāsu ciklošana datorgrafikas tehnika, ko izmanto, lai mainītu viena vai vairāku pikseļu krāsu displeja ekrānā, mainot videoadaptera izmantoto krāsu paleti, nevis mainot katram pikselim krāsu bitus.
- turis Datorgrafikas un datorizdevniecības programmās - mazi, melni laukumi, kas parasti izvietoti ap katru objektu; velkot aiz tā, ar peles palīdzību var mainīt izvēlētā objekta novietojumu vai tā izmērus.
- kompjuterizācija Datorizācija - datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
- izkārtojums datorizdevniecībā un teksta apstrādē - teksta un grafikas izvietojums lappusē.
- lappuses izkārtojumprogramma datorizdevniecības lietojumprogramma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku no dažādām datnēm vienotā dokumentā, kā arī veikt ar šī dokumenta tekstu un attēliem virkni operāciju: teksta izkārtošanu vairākās slejās, teksta izvietojumu ap grafikas attēliem, teksta apcirpšanu, attēlu mērogošanu u. c.
- izkārtojumprogramma datorizdevniecības programma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku, kā arī veikt virkni operāciju ar tekstu un attēliem.
- datorizdevniecības programma "Ventura Publisher" datorizdevniecības programma, ko plaši izmanto rakstnieki un redaktori darbam ar liela apjoma dokumentiem un dokumentu bibliotēkām.
- datu bāzes izdevniecība datorizdevniecības vai interneta tehnoloģijas izmantošana, lai izveidotu dokumentus, kuros ir apkopota no datu bāzes iegūtā informācija.
- teleteksts Datorizēta informācija teksta vai vienkāršas grafikas veidā, kuru pārraida ar parasto televīzijas signālu un reproducē, lietojot dekoderu; arī šāda informācijas pārraides sistēma.
- augsta līmeņa valoda datorneatkarīga programmēšanas valoda, kas ir tuva dabīgai valodai un programmētājam dod iespēju koncentrēt uzmanību aplūkojamās problēmas risināšanai, nevis datora arhitektūrai, kā tas nepieciešams, izmantojot, piemēram, asamblervalodu.
- datorpārvaldības saskarne datorpārvaldības uzdevumgrupas izstrādāts darbstaciju programmēšanas un pārskatu veidošanas standarts, kas ļauj nodrošināt datoru tīklu pārvaldniekus ar informāciju par darbstaciju funkcionēšanu un palīdz tiem risināt konfigurēšanas uzdevumus.
- problēmorientētā programma datorprogramma noteiktas klases uzdevumu risināšanai
- tagotājs datorprogramma, kas pievieno gramatisko vai semantisko informāciju teksta komponentēm
- sarežģītas instrukcijkopas dators dators (procesors), kurā instrukciju, to izpildes ciklu un adresēšanas veidu skaits atšķirība no RISC datora ir ievērojami lielāks. Šī tipa datoros instrukciju formāts var būt patvaļīgs un to izpildei parasti nepieciešamas vairākas taktis.
- pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
- piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
- īpašdators Dators, kas izmantojams kāda speciāla uzdevuma risināšanai.
- cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido.
- datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas.
- zīmuļievades dators dators, kura primārā ievadierīce ir speciāls zīmulis (irbulis), nevis tastatūra. Šīs klases datoriem ir plakans ekrāns un speciāla operētājsistēma, kas nodrošina lietotāja sadarbību ar datoru.
- iestatne Datorsistēmas, kas sastāv no atsevišķiem blokiem (iekārtām, ierīcēm) un to savstarpējiem savienojumiem, izveidota konfigurācija.
- optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls datortīkls, kurā izmantoti gan optiskie, gan arī koaksiālie kabeļi. Optiskais kabelis tiek izmantots lielu abonentu grupu, bet koaksiālie kabeļi - katra atsevišķa abonenta pievienošanai datoru tīklam; HFC tīkls.
- datorizētā projektēšana datoru izmantošana tehnisku izstrādņu, t. sk. drukāto shēmu un integrēto shēmu projektēšanai. Datorizētas projektēšanas sistēmas parasti strādā dialogrežīmā un izmanto konkrētās nozares objektu izstrādei izveidotu speciālu programmatūru, grafikas ievadizvadi, skenerus un citas perifērijas ierīces.
- mikrokanāla arhitektūra datoru kopnes arhitektūra, ko firma _IBM_ 1987. g. izstrādāja un ieviesa personālajos datoros _IBM PS/2_, tā nodrošina gan asinhronnu, gan sinhronu 32 bitu datu pārraidi ar decentralizētu arbitrāžu un var strādāt sprādzienrežīmā.
- datorizācija Datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
- konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības.
- konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības.
- komandrindas saskarne datoru sistēmas saskarne, kas paredz, ka, izmantojot tastatūru, visas komandas tiek ievadītas kā teksts un visa informācija no datora tiek izvadīta tekstuālā formā.
- resursdators Datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šādas funkcijas; hostdators.
- uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām.
- jutība datoru tīkla resursa raksturojums, kas norāda uz tā vērtīgumu un, iespējams, ievainojamību.
- tīkla vadība datoru tīkla vadības funkcijas, kas saistītas ar staciju, datu pārraides kanālu, termināļu pievienošanu un atvienošanu, bojājumu diagnostiku, statistiku datu vākšanu, pārskatu sastādīšanu u. c. darbībām.
- vietne Datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu _FTP_.
- vieta datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu FTP.
- pundurpakete Datoru tīklos - pakete, kuras izmēri parasti ir ievērojami mazāki par protokolā noteiktajiem paketes izmēriem.
- maģistrāles tīkls datoru tīklu topoloģijas variants, kurā visi tīkla mezgli (stacijas) ir pievienoti vienam kabelim, pārsūtītais ziņojums vienlaikus nonāk visos tīkla mezglos; ziņojumu pieņem tikai tas mezgls vai tie mezgli, kuriem ziņojums adresēts.
- mākslīgais intelekts datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu.
- dalītā datu apstrāde datu apstrāde, kurā apstrādes, uzglabāšanas un vadības funkcijas, kā arī ievadizvades funkcijas ir sadalītas starp vairākām attālām datu apstrādes sistēmām.
- attālās pieejas datu apstrāde datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliem termināliem ar datu pārraides līdzekļiem.
- tālapstrāde Datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliem termināļiem ar datu pārraides līdzekļu starpniecību.
- attālās piekļuves datu apstrāde datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliemtermināļiem ar datu pārraides līdzekļu starpniecību; tālapstrāde.
- darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem.
- dalītā sistēma datu apstrādes sistēma, kuras atsevišķas funkcijas sadalītas starp tās neatkarīgi funkcionējošām iekārtām.
- pārvaldība datu apstrādes sistēmas funkcija, kas nodrošina pieeju datiem, pārrauga datu glabāšanu un vada ievadizvades operācijas.
- nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā aplūkojamais funkcionālais bloks strādā neatkarīgi no tā, vai tas ir pieslēgts sistēmai vai arī atslēgts no tās. Sistēma tā darbību nevada.
- lietotājdraudzīgums Datu apstrādes sistēmas, datora, ierīces vai programmas viegla un ērta izmantojamība, kad lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.).
- asinhronā ievadizvade datu apstrādes un ievadizvades pārklāšanās; lai šo iespēju nodrošinātu, gan ārējām iekārtām jābūt spējīgām darboties neatkarīgi no centrālā procesora, gan arī programmatūrā šādām iespējām jābūt paredzētām.
- ierakstorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas atšķirībā no tabulorientētām datu bāzes pārvaldības programmām vaicājumoperācijas rezultātā displeja ekrānā izspīdina ierakstus, nevis tabulas.
- datu ievadforma datu bāzes pārvaldības sistēmā - displeja ekrānā attēlojamo datu forma, kas atvieglo datu ievadīšanu un rediģēšanu, jo vienlaicīgi ekrānā tiek izspīdināts tikai viens ieraksts.
- datu attēlošana datu elementu kodēšanas likumu ievērošana un datu struktūru veidošana konkrētā datu apzstrādes sistēmā.
- pirmais iekšā - pirmais ārā datu elementu uzglabāšanas un atgūšanas metode, kas paredz, ka pirmais atmiņā ievietotais elements kā pirmais tiek arī nolasīts.
- datu iegūšana datu ievade sistēmā, to identifikācijas un grupēšanas process, kā arī turpmākā apstrāde.
- ievadforma datu ievadei un rediģēšanai izveidota ekrāna loga sagatave.
- tastatūrdiska sistēma datu ievades sistēma, kas ar tastatūras palīdzību dod iespēju ierakstīt datus tieši diskā.
- tastatūrlentes sistēma datu ievades sistēma, kas ar tastatūras palīdzību dod iespēju ierakstīt datus tieši lentē.
- datu cimds datu ievadierīce vai kontrolieris, kas izveidots cimda formā un apgādāts ar sensoriem, kuri pārveido rokas un pirkstu kustības komandās.
- magazīnatmiņa Datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, no kura dati tiek izņemti pretējā kārtībā, nekā tajā ievietoti.
- piekļuve Datu izvades, ievades vai modifikācijas operāciju vispārināts apzīmējums, ko lieto datoru vai datoru tīklu funkcionēšanas aprakstos.
- pieeja Datu izvades, ievades vai modifikācijas operāciju vispārināts apzīmējums.
- datu bojāšana datu kļūdaina ievadīšana vai kļūdu rašanās apstrādājamos datos. Vairums datoru izmanto speciālas verifikācijas un validācijas programmas, lai aizsargātu datorus no datu kļūdainas ievadīšanas un lai atklātu bojātos datus.
- verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
- fails Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; datne.
- šaurapraide Datu nosūtīšana izvēlētam indivīdu lokam (piem., kabeļtelevīzija).
- cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību.
- platjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, izmantojot frekvenčdales multipleksēšanu; lietojot platjoslas tīklošanu, pa vienu sakaru līniju vienlaikus var pārraidīt vairākus signālus, piešķirot katram no tiem atsevišķu frekvenču joslu (kanālu).
- paralēlā ievadizvade datu pārraide starp ārējo ierīci un datoru tādā veidā, ka visi rakstzīmēm vai vārdam atbilstošie biti tiek pārraidīti vienlaicīgi pa atsevišķām līnijām. Atsevišķas paralēlas līnijas lieto arī vadības signālu pārraidei.
- asinhronā (startstopa) pārraide datu pārraide, atsevišķi sinhronizējot katru rakstzīmi, bloku vai vārdu; to panāk, pārraidot speciālus startsignālus un stopsignālus.
- datu posms datu pārraides līnija un tai pievienotu divu vai vairāku staciju apvienojums, kas nodrošina tiešu datu pārsūtīšanu starp datu avotu un datu saņēmēju, neizmantojot datu uzglabāšanas un apstrādes starppunktus.
- kopnes vešana datu pārraides procesa organizēšana kopnē, ko īsteno, pievienojot papildplates, un kas ļauj vadīt datu pārraidi pa kopni neatkarīgi no centrālā procesora, kā arī nodrošināt tiešu piekļuvi datora atmiņai un ārējām iekārtām.
- multipleksēšana Datu pārraides tehnoloģija, ar kuru diviem vai vairākiem datu avotiem var izmantot kopīgu pārraides vidi tā, lai katra datu avota rīcībā tiktu nodots atsevišķs kanāls.
- datu iekapsulēšana datu pārraides tīklu protokolos - kadra konstruēšana, pievienojot datu paketei papildus vadības informāciju (sākuma un beigu norobežotājus, kadra pārbaudes sekvenci u. c.).
- apraides vide datu pārraides vide, pa kuru pārraidītais ziņojums ir pieejams visām tai pievienotajām stacijām.
- datu sagatavošana datu pārveidošana formā, kas piemērota to ievadei datu apstrādes sistēmās, piemēram, datus pirms ievadīšanas datorā kodē, pieraksta standartveidlapās vai citādi formatizē.
- protokols HDLC datu posma augsta līmeņa vadība (angļu "High-level Data Link Control").
- saspiešana reāllaikā datu saspiešana un atspiešana bez ievērojamiem apstrādes laika zudumiem, salīdzinot ar nesaspiesto datu apstrādi.
- iekapsulēšana Datu struktūru un atsevišķu funkciju apvienošana vienā objektā, lai novērstu nevēlamus blakusefektus sistēmas darbībā.
- posmšifrēšana Datu šifrēšanas procedūras izmantošana atsevišķi katrā sakaru sistēmas posmā.
- sociālo pētījumu metodes datu vākšanas, apstrādes un analīzes paņēmieni, galveno uzmanību pievēršot visu to daudzveidīgo sakaru un attiecību nodrošināšanai, kas funkcionē gan pētāmajā objektā, gan objekta attiecībās ar sociālo vidi.
- piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
- klabināt muti daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- žadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot.
- žvadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot.
- kladzēt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
- kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
- laist mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku.
- ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku.
- dot mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku.
- dicelēt Daudz un nevajadzīgi nodarbināt kādu ar sīkiem darbiem un vienmēr izrādīt neapmierinātību par padarīto.
- zurzāt Daudz un nevajadzīgi runāt.
- vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
- vīle Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām.
- zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
- partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene.
- neapoliešu skola daudzi komponisti 17. gs. beigās Neapolē kompozīcijā novērsās no florenciešu pasāktā "reprezentatīvā stila", pievēršot vairāk vērības noapaļotām ārijām un atstājot novārtā rečitatīvu izstrādāšanu starp ārijām.
- pievilstīt Daudzkārt pieaicināt, pievilināt.
- griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību.
- lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu; lāsmojums.
- lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
- Euphorbia polychroma daudzkrāsu dievkrēsliņš.
- nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
- blakus sieva daudzsievībā - nepilntiesīga sieva
- tambūrs Daudzsturaina piebūve pie lievenēm, kas aizsargā no lietus un vēja.
- deviņstūris Daudzstūris, kam ir deviņi stūri.
- oogonijs Daudzu aļģu un zemāko sēņu sievišķais dzimumorgāns.
- Mulungu Daudzu Austrumāfrikas tautu pirmsencis un lietus dievība.
- divdzimumu būtnes daudzu tautu mitoloģijā dievi, kam piemitušas abu dzimumu, gan sievietes, gan vīrieša - iezīmes.
- inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu.
- padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- polikladija Daudzzarainība, nenormāla augu zarošanās pēc to apgriešanas, apgraušanas u. c. ievainojumiem, piem., dzīvžogos.
- Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne.
- Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km.
- Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km.
- Ula Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā.
- Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe.
- Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče.
- Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē.
- Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
- Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja.
- Drisa Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, garums 183 km.
- Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca.
- Zahodņaja Dvina Daugavas nosaukums Baltkrievijā.
- Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā.
- Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m.
- Sallonaiskaja Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- lielkrieviņi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrieviņi" iedzīvotāji.
- Demenskaja Daugavpils novada Demenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Skrundaļinskaja Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- PKR Daugavpils Pievadķēžu rūpnīca.
- Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
- Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam.
- svikšķināt Dauzīt sevi ar asti (par zirgu, kas gaiņā knišļus).
- rovelis Dauzoņa, nevaldāms zēns.
- iedauzīt Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu).
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- danaju dāvana dāvana ar ļaunu, nodevīgu nodomu, kas saņēmējam nes nelaimi.
- dotiņa Dāvana, deva.
- daikas Dāvana, piedeva.
- daiki Dāvana, piedeva.
- deviens Dāvana, velte, devums.
- dātala Dāvanas, ko līgava kāzās deva vīra radiem, plašāk - līgavas pūra daļa, kas bija paredzēta dāvināšanai kāzās.
- misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm.
- cirpas Dažāda garuma zāles stiebri vai rugāji nopļautā laukā; tāpat arī atsevišķi vilnas nelīdzenumi nocirptai aitai.
- blūze dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma
- signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu.
- stratēģiskais bruņojums dažāda veida ieroči (gk. raķešu ieroči) un kara tehnika, kā arī vadības un apgādes līdzekļi, kas nepieciešami stratēģisku uzdevumu veikšanai.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas.
- civilinženieris Dažādās zemēs dažādi lietots termins; cariskajā Krievijā - būvinženieris; Francijā - inženieris, kas strādā privātā kompānijā; Vācijā bija civilie un kara inženieri.
- izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
- ķeburs Dažādi izlocīts rakstīts burts; neveikli rakstīts burts.
- dieviņš Dažādos izbrīna izsaucienos, kā piemēram "dieviņ augstais!", "dieviņ, tētiņ!", "bet kur tu dieviņ!".
- raibs Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu).
- sloboda Dažādu apdzīvoto vietu nosaukums Krievijā 11.-17. gs., kuru iedzīvotāji uz laiku bija atbrīvoti no valsts nodokļiem.
- flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri.
- impulsterapija Dažādu fizikālo faktoru (elektriskās strāvas, elektriskā un magnētiskā lauka, ultraskaņas u. c.) iedarbība uz slimnieka organismu atsevišķu, ritmisku, īslaicīgu impulsu veidā.
- laulību tirgus dažādu laulāties spējīgu vīriešu un sieviešu grupu skaitliskās attiecības.
- iesildīšanās Dažādu manevru, paņēmienu un darbību atkārtošana pirms starta, lai labāk uzsāktu sacensības.
- mikrurģija Dažādu operāciju veikšana zem mikroskopa ar speciālu instrumentu (mikromanipulatoru), kad objekti ir ļoti mazi (vienšūnas dzīvnieki, atsevišķas šūnas utt.).
- oscilometrija Dažādu oscilāciju, sevišķi cirkulācijas svārstību mērīšana ar stīgas galvanometru vai oscilometru.
- teokrāsija Dažādu pagānisku dievu sakušana jeb reliģisks sinkrētisms.
- emulēšana dažādu protokolu piemērošana kādam noteiktam terminālim, lai nodrošinātu tā pievienošanu dažāda veida datu pārraide tīkliem.
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms.
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
- svīta Dažādu sieviešu apģērbu apzīmējums, dažviet arī vīriešu svārki.
- koadaptācija dažādu sugu savstarpējā pielāgošanās kopīgajā evolūcijas procesā, kas noregulē sugu savstarpējās attiecības, palielina izdzīvošanas iespējas un stabilizē dabīgo līdzsvaru ekosistēmā.
- parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas.
- ģenerālinspektors Dažās Eiropas armijās persona, kas pārzina atsevišķu ieroču šķiru vai karaskolu apmācību.
- anaspis Dažās klasifikācijās vaboļu kārtas smailvēderu dzimtas ģints, kas citkārt tiek uzskatīta par atsevišķu karuļvaboļu dzimtu.
- heksahidrobenzols Dažās naftas šķirnēs, sevišķi Kaukāzā, atrodams bezkrāsains šķidrums; C6H12.
- mesiānisms dažās reliģijās sastopama mācība, ka nāks Dieva sūtīts glābējs, pestītājs, mesija, kas glābs tautu vai cilvēci.
- milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija.
- katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai.
- kriptonīms Daži burti, kuri neveido vārdu, bet to aizstāj.
- Telaviva-Jafa Dažkārt lietots Telavivas nosaukums, kas norāda, ka senākā pilsēta Jafa tika pievienota Telavivai 1950. g.
- desmite Dažos Vidzemes novados 17.-19. gs. pagasta daļas (apakšiedalījuma), sevišķi baznīcas, nosaukums pēc ciematu skaita šādā pagastā.
- astrālie ceļojumi dažu cilvēku spēja atdalīt no sevis astrālo ķermeniun doties gan tuvos, gan tālos ceļojumos.
- purda Dažu islāma un hinduisma tautu praktizētā sieviešu izolēšana.
- evaņģēlikālisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību.
- cisticerkoīds Dažu lenteņu sugu kāpuru tips, ķermenis sastāv no pūšļa un astes, kam ir 3 kāšu pāri, galva ar piesūcekņiem ievilkta pūslī.
- feromagnētisms Dažu materiālu spēja magnetizēties, ja tos ievieto ārējā magnētiskā laukā.
- pleohroisms Dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos.
- kappuķes Dažu no Kapzemes (Dienvidāfrikas) ievestu krāšņumaugu nosaukums tirdzniecībā.
- ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
- debesietis Debesīs mītošs dievs.
- Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta.
- Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams.
- pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā.
- perturbācija Debess ķermeņa novirze no tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā.
- oskulācija Debess ķermeņu orbītu perturbāciju aprēķinos atsevišķā laika momentā teorētiski precīza orbīta.
- librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
- āditji Debesu dievi vēdiskajā mitoloģijā, dievu mātes, gaismas, taisnīguma, žēlsirdības dievietes Aditi (Visuma) dēli.
- Kaitangata Debesu dieviete maoru mitoloģijā, kas apprecēja kanibālu virsaiti Vatiri un dzemdēja Hemi, varoņa Tafaki tēvu.
- Idzanagi Debesu dievs sintoismā, Amaterasu tēvs; kopā ar sievu Idzanami viņš radīja Japānas salas.
- Ans Debesu dievs šumeru reliģijā un šumeru panteona Augstais dievs; Anu.
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
- Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu.
- Sūrja Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem, dažkārt arī Saules dievs.
- Anša Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem; arī upura tiesas dievība, kas, tāpat kā Dakša, atbild par upura sadalīšanu.
- Arjamāns Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem.
- Mitra Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem.
- Saule Debesu solārā dievība latviešu mitoloģijā.
- jumtiņš Debesu zīme - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (klasiskajā variantā - trīs aplīši); dievazīme.
- bezgalīgs decimāldaļskaitlis decimāldaļskaitlis, kurā neviens decimālcipars nav pēdējais.
- Euphorbia lathyris dedestiņu dievkrēsliņš.
- sist sev pie krūtīm dedzīgi ko apgalvot, dievoties, apzvērēt.
- ar atrotītām piedurknēm dedzīgi, ar pilnu atdevi (strādāt, darboties).
- smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
- iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
- pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras.
- degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- impulsu deglis deglis, ar kuru šķidro, gāzveida vai cieto kurināmo ritmiski ievada krāsnī no augšas.
- dzirkstele Degošas vai kvēlojošas vielas atsevišķa daļiņa.
- lāktīt Degt, spīdēt, liesmot; degt nevienmērīgi.
- transiluminācija Deguna blakusdobumu apgaismošana ar slimnieka mutē ievietotu gaismas avotu.
- bekonāze Degunā ievadāms prethistamīna kortikosteroīdu preparāts alerģisko iesnu ārstēšanai.
- padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos.
- deģene Deģa sieva.
- aplombs Dejā - noturīgums, vertikālās līnijas (no galvas līdz kājām) ievērošana.
- raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
- kotijons Deja, sevišķi cienīta balles beigās, ar dažādiem jautriem iepinumiem; pretdeja, franksēzes paveids.
- dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
- brīvā deja dejas forma, kas izveidojās ap 1900, paredz brīvu horeogr. risinājumu, stingri neievērojot klasiskā baleta likumus.
- iedancināt Dejojot ievadīt.
- iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot.
- oktidijs Dekādes astotā diena franču revolūcijas kalendārā.
- izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa.
- hierarhiskā dekompozīcija dekompozīcija, kuras rezultātā sistēma tiek sadalīta komponentu hierarhijā, ievērojot lejupejošus precizējumus.
- noformētājmāksla Dekoratīvās mākslas nozare, kas pievēršas ielu, laukumu, ražošanas teritoriju, skatlogu, tirdzniecības un kultūras reklāmas mākslinieciskai noformēšanai.
- mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas.
- kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
- nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem.
- vedekla dēla sieva
- dēlasieva Dēla sieva; vedekla.
- vedekle Dēla sieva.
- iedeldēt Deldējot ieveidot (radīt virsmā, piemēram, robu, celiņu).
- Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
- lesks dēlis (vai kāpnes), ko pieslien pie ratiem, lai tajos ieveltu kaut ko smagu.
- spundētais dēlis dēlis, kas tiek savienots kopā ar otru tāda paša biezuma dēli, izmantojot rievu tā sānos.
- rievdēlis Dēlis, kura virsmā ir izveidota rieva vai rievas.
- ķemme Dēļa mala (ar garenvirziena izcilni un rievu) sastiprināšanai ar citu dēli.
- ardieviņas Dem. --> ardievas.
- auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
- Austriņa Dem. --> Austra 2 - rītausmas dieviete.
- dieverītis Dem. --> dieveris.
- dieverstiņs Dem. --> dieveris.
- dievertiņš Dem. --> dieveris.
- dievestiņš Dem. --> dieveris.
- dievredzītis Dem. --> dievredzis.
- dieviņš Dem. --> dievs.
- Dieviņš Dem. --> Dievs.
- ieveņa Dem. --> ieva.
- ieviņa Dem. --> ieva.
- ievīte Dem. --> ieva.
- ievožiņa Dem. --> ieva.
- ievužiņa Dem. --> ieva.
- jaunevīte Dem. --> jauneve.
- krieviņi Dem. --> krievi.
- krieveniņš Dem. --> krievs 1(2).
- krievelis Dem. --> krievs.
- nevieniņš Dem. --> neviens.
- palievenītis Dem. --> palievenis.
- patieveņš Dem. --> patievs.
- patievīns Dem. --> patievs.
- piedāviņa Dem. --> piedeva.
- pievakarīte Dem. --> pievakare.
- pievējiņš Dem. --> pievējš.
- pleverītis Dem. --> pleveris (1).
- pļeviņa Dem. --> pļeva.
- rieviņa Dem. --> rieva.
- sievuks dem. --> sieva.
- sieviņa Dem. --> sieva.
- tieveņš Dem. --> tievs.
- tieviņš Dem. --> tievs.
- tievīns Dem. --> tievs.
- Porečje Demidova, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
- Fusi Demiurgs, kas darbojas senākajos ķīniešu mītos, bieži vien kopā ar dievieti Ņuivu.
- reģionālā demogrāfija demogrāfijas nozare, kas pēta iedzīvotāju skaita, sastāva un kustības atšķirības atsevišķos reģionos.
- jaunlatviešu kustība demokrātiskas ievirzes nacionālās atbrīvošanās kustība Latvijā 19. gadsimta 50.-90. gados, kas zināmā mērā turpināja 18. gs. Rīgas brīvo latviešu un brāļu draudžu cīņu par latviešu tiesībām.
- beau dendijs; draugs (meitenei vai sievietei); _burtiski_: "skaists".
- denkastes Denkastes padot - padevīgi sveicināt.
- Deņevo Deņevas ezers Kastuļinas pagastā.
- Altiplano Depresiju josla Centrālajos Andos, Punas plakankalnē (spāņu valodā "Altiplano"), Bolīvijā un Peru, 3600-3850 m virs jūras līmeņa (atsevišķi masīvi līdz 5300 m).
- idemnitāte parlamenta deputātu atalgojums par darbību parlamentā, ieskaitot izdevumus par rezidenci, korespondenci, braucieniem utt.
- idemnitāte parlamenta deputātu neatbildības privilēģija, kas nozīmē deputātu vajāšanas aizliegumu par darbībām, pildot deputātu pienākumus (balsošnu, līdzdalību komisijās utt.); neviens, tajā skaitā pats parlaments, nevar saukt deputātus pie atbildības par šīm darbībām pat tad, kad viņi jau ir pārstājuši būt par parlamenta locekļiem.
- raitīgs Derīgs, izdevīgs.
- prekankrozā norobežotā melanoze dermatoloģisku simptomu komplekss: asi norobežotas, sarkanbrūnas krevelītes uz sejas vai kakla veciem cilvēkiem; krevelīte perifēriski paplašinās un nereti čūlo.
- putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
- jēldesas Desas, ko pagatavojot tikai drusku apžāvē un tāpat ēd; bet plašākā nozīmē tā apzīmēja visas tās desas, ko pagatavojot nevāra, bet tikai žāvē.
- sistēmas veiktspējas novērtējuma etalonprogrammu komplekts desmit etalonprogrammu (etalonuzdevumu) komplekts, kas izveidots, lai pārbaudītu datora vai datoru sistēmas veiktspēju risināt uzdevumus ar veselajiem skaitļiem (_SPEC int_) un skaitļiem ar peldošo komatu (_SPECfp_).
- vijorklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu; vijroklis.
- vijroklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu.
- nijama Desmit tantriskie baušļi: godīgums; apmierinājums; upurēšana; ticība Dievam; Tā Kunga godāšana; skolotāju cienīšana; pārdomas; svinīga solīšanās; mantru atkārtošana; askētisms.
- jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība.
- desmita Desmitās tiesas nodeva.
- dekapodi Desmitkāji - vēžveidīgie (upes vēži, krabji, omāri, krevetes) un daļa galvkāju gliemju (tinteszivis, kalmāri).
- rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas.
- griveniks Desmitkapeiku sudraba naudas apzīmējums līdz 19. gs. Krievijā.
- Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta.
- Trojas zirgs destruktīva programma, ko uztver kā labdabīgu lietojumprogrammu; atšķirībā no vīrusiem Trojas zirgi sevi nereproducē, bet, līdzīgi vīrusiem, bojā programmatūru.
- psiholoģiskā agresija destruktīvas un kaitnieciskas darbības, kas vērstas pret indivīdu, grupu vai sabiedrības daļu, nodarot upurim psiholoģisku kaitējumu; izpausmes ir verbālas un neverbālas, tās mērķis ir ietekmēt, dominēt un izrādīt varu.
- osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ.
- cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
- desnieks Desu tirgotājs, pārdevējs.
- piedeva Detaļa, elements, ko (kādam nolūkam) pievieno galvenajai daļai, pamatdaļai.
- tēvs Detaļas izvirzījums (piemēram, spundētiem dēļiem, kabeļu savienotājiem u. tml.), ko, savienojot detaļas, ievieto otrā detaļā izveidotajā gropē vai ligzdā.
- virsma detaļas konstrukcija, ko veido cilindrisku, plakanu, konisku, evolventu u. c. virsmu kopums.
- kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina.
- adjunkts determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta; algebriskais papildinājums.
- situants Determinantu veids - adverbiālas nozīmes determinants resp. apstāklis, kas attiecas uz visu teikumu kopumā un nav pakārtots nevienam vārdam teikumā.
- deviens Deva, Doza.
- papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai.
- deve Deva.
- sensors devējs - mērpārveidotājs, kas tieši uztver mērījamo lielumu (spiedienu, temperatūru, deformāciju, spriegumu utt.) un veido tā vērtībām atbilstošu signālu virkni.
- datčiks Devējs (mehānismam, aparātam).
- daviks Devējs.
- dawiks Devējs.
- Carex davalliana Devela grīslis.
- Develnīša Develnīša ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
- Develnīšu Develnīšu ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
- Dewen Devēnas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
- deverbatīvs Deverbāls - no darbības vārda atvasināts.
- verbālsubstantīvs Deverbāls lietvārds, kā arī darbības vārda infinītas formas substantivējums.
- darbības lietvārds deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme; nomen actionis.
- darītājlietvārds Deverbāls lietvārds, kam ir darbības veicēja nozīme.
- uzdoties Dēvēt sevi (par ko), parasti, maldinot kādu.
- dēvēties Dēvēt sevi (par ko).
- novilce Deviācija (1).
- birkošanas teorija devianci skaidrojoša sociālā konstruktīvisma teorija, kura pievērš uzmanību sabiedrības reakcijai uz sociālo normu pārkāpumiem.
- davība Devība.
- davībe Devība.
- plašība Devība.
- devienis Deviens.
- pa labi (un) pa kreisi devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
- dāss Devīgs, dāsns.
- dastīgs Devīgs, dāsns.
- kāka Devīgs, izšķērdīgs cilvēks.
- kākacis Devīgs, izšķērdīgs cilvēks.
- tapīgs Devīgs, iztapīgs.
- dāsns Devīgs.
- dešavīgs Devīgs.
- deselīgs Devīgs.
- deševīgs Devīgs.
- deviņacis Deviņace - nēģis jeb zutiņš.
- Pungitius pungitius deviņadatu stagars.
- deviņkārt Deviņām kārtām, deviņkārtīgi.
- deviņkārtīgs Deviņas reizes lielāks.
- deviņreiz Deviņas reizes.
- skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs").
- deveņdesmit Deviņdesmit.
- deveņdesmitais Deviņdesmitais.
- deveņdesmits Deviņdesmitais.
- deviņāds Deviņi dažādi, deviņi veidi.
- deveņi Deviņi.
- deviņējs Deviņi.
- devīņi Deviņi.
- Dasypus novemcinctus deviņjoslu bruņnesis.
- devīņa Deviņnieks.
- deviņš Deviņnieks.
- devīņš Deviņnieks.
- devītnieks Deviņnieks.
- deveņpadsmit Deviņpadsmit.
- devēņpadsmitais Deviņpadsmitais.
- deveņpadsmits Deviņpadsmitais.
- deviņkārt Deviņreiz.
- nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
- saīsinātais sonets deviņrindu strofa, kuru veido četrrinde, trisrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība
- deviņgreidu Deviņu kārtu.
- deviņkārtu Deviņu kārtu.
- nonole Deviņu nošu ritmiska figūra, kas ilguma ziņā līdzinās 8 tādas pašas rakstības parastajām notīm (parasti divdaļu taktsmērā).
- deviņvīru Deviņu vīru.
- plaušu zāle deviņvīru spēks.
- verbascum Deviņvīruspēki.
- lāčausis Deviņvīruspēks - vīrceļu dzimtas lakstaugs.
- deviņvīru spēks deviņvīruspēks.
- saulesrieži Deviņvīruspēks.
- saulessveces Deviņvīruspēks.
- saulesvieži Deviņvīruspēks.
- tarakānu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum blattaria"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- astainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum bombyciferum").
- Heiksa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum chaixii").
- blīvziedu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum densiflorum"), kas Latvijā ir adventīvs augs, tiek audzēts arī kā krāšņumaugs.
- miltainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum lychnitis"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- melnais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum nigrum").
- Olimpa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum olympicum").
- violetais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum phoeniceum"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- parastais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum thapsus").
- devītdaļa Devītā daļa.
- nonidi Devītā diena franču revolūcijas kalendāra dekadā.
- nonidijs Devītā diena franču revolūcijas kalendāra dekadā.
- devele Devītā sējas nedēļa.
- nona Devītā skaņa (tonis) no pamatskaņas.
- Septuagesimae Devītā svētdiena pirms Lieldienām.
- Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu.
- devants Devītais.
- devīts Devītais.
- devītklasnieks Devītās klases skolēns.
- deviņacis Devītnieks (spēļu kārts).
- devids Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja.
- dēvīte Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja.
- devitis Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja.
- moto devīze; vadlīnija.
- deva Devums (2).
- doška Devums.
- DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos.
- glikopoliūrija Diabēta forma, kurā cukura daudzuma palielināšanās urīnā ir mērena, bet ievērojami palielinās urīnskābes daudzums.
- tiāra diadēmai līdzīga sieviešu galvasrota.
- videodiagnostika Diagnostika, kas veikta, vērtējot ar televīzijas starpniecību nosūtītu rentgenogrammu.
- rentgendatortomogrāfija Diagnostikas metode ar ko iegūst atsevišķu izmeklējamā objekta slāņu attēlu rentgenstarojumā.
- pārlēcienu tests diagnostikas programma, ko izmanto disku un lenšatmiņas testēšanai un kas sevi atkārtoti iekopē atmiņas vidē.
- subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka.
- izodiagnoze Diagnozes noteikšana, ievadot slimnieka asinis dzīvniekam, kas uzņēmīgs pret varbūtējo infekciju.
- trēma diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa zīmes), kas norāda, ka šis patskanis izrunājams atsevišķi no iepriekšējā patskaņa
- dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
- slīdīte Diapozitīvs; rāmītī ievietots atsevišķs kadrs, ko ieslīdina projektora atverē rādīšanai uz ekrāna.
- antidiastāze Diastāzes antiviela, ko atrod serumā pēc diastāzes ievadīšanas asinīs.
- vīt ligzdu dibināt ģimeni, iekārtot sev un ģimenei mājokli.
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle.
- Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
- Jesena apgāds dibināts 1908. g., izdeva bērnu un jaunatnes literatūru, vairākās sērijās publicēja latviešu un cittautu rakstnieku darbus, populārzinātniskas grāmatas u. c., darbojās līdz 1935. g.
- vars Diegs, tieva aukla, kas pārstiepta pāri nīšu kokam un satur nītis.
- elektriskā stiprība dielektriska materiāla vai vides spēja nevadīt elektrisko strāvu; atkarīga no materiāla īpašībām.
- pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
- pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru; vakara sākuma daļa; pievakare; laiks pēc pulksten 3 pēcpusdienā.
- diarium Dienas grāmata; ikdienišķu skolas uzdevumu burtnīca.
- strēļi Dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks. Dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros. Karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas.
- kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- lielgabalnieki Dienesta muižnieki Krievijā 16.-17. gs., kurus pēc iesaukuma ņēma dienestā artilērijas vienībās un šis amats bija mantojams.
- čina Dienesta pakāpe (cariskajā Krievijā).
- rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
- dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža; attiecīgā suņu šķirne.
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- rācija Diennakts pārtikas deva; arī pārtikas deva noteiktam laikposmam.
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
- Baiame Dienvidaustrumu Austrālijas aborigēnu ticējumos Augstais Dievs un pasaules radītājs.
- Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti.
- Funkengofskaja Dienvidkurzemes novada Bunkas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dubenaļkenskaja Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Raibāmuiža Dienvidkurzemes novada Durbes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems.
- Orgsaļiena Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Bāta Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Vaiņode" daļa, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvotā vieta.
- Altenburgskaja Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Baikāla kalnzeme Dienvidsibrījas kalnāju austrumu daļa Krievijā, ap Baikāla ezeru un uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no tā līdz robežai ar Mongoliju un Ķīnu, platība — 1 mlj. kvadrātkilometru.
- Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija.
- Federatīvā skupščina Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas augstākā likumdevēja institūcija.
- Garangs Dienvidsudānas dinku mītos pirmais vīrietis, viņa sieva bija Abuka, pirmā sieviete, kuras dēļ cilvēkus piemeklē slimības un nāve.
- Dodola Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar pērkona dievu un lietus izsaukšanas rituālu.
- Dabogs Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievs devējs, laimes, labklājības un bagātības dievs.
- Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību.
- Gamajuns Dienvidu slāvu mitoloģijā - teiksmains putns ar sievietes seju un krūtīm, kurš spēja cilvēkam pareģot veiksmi un laimi.
- atslodzes diena diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
- debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze.
- aicinājums Dieva aicinājums atgriezties no grēkiem un ticēt evaņģēlijam.
- Adonai Dieva apzīmējums Vecajā Derībā.
- gottespfennig Dieva ārtava, kas no nekustamā īpašuma pirkuma līguma iemaksājami par labu baznīcām un skolām.
- teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
- teodikeja Dieva attaisnošana pretim ļaunumam un ciešanām pasaulē, kas prātam nav savienojami ar Dieva visspēcību un mīlestību.
- pagoda Dieva attēls (Austrumāzijā) - maza porcelāna figūra ar kustīgu galvu.
- antropoteoloģija Dieva atziņa, izejot no cilvēka tikumiskām īpašībām.
- teognozija Dieva atziņa.
- Opus Dei Dieva darbs; Romas katoļu baznīcas organizācija, kas sludina svētumu ikdienas dzīvē.
- adeodats Dieva dāvana, dieva dots.
- Jānis Dieva dēla pavārds.
- harisma Dieva dota žēlastība, īpaša labvēlība - īpašs talants
- Theotokas Dieva dzemdētāja, Kristus māte Marija.
- immanence Dieva esamība un darbība pasaulē.
- atklāsme Dieva esamības atklāšanās; Dieva sūtīta parādība, redzējums.
- Providentia Dei Dieva gādība (rūpes).
- Providentia specialis Dieva gādība īpaši par cilvēkiem.
- Providentia universialis Dieva gādība un rūpes par pasaules uzturēšanu.
- pravietis Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs; arī reliģiski eksaltēts cilvēks.
- teomants Dieva iedvesmots pareģis.
- teomantija Dieva iedvesta pareģošana.
- Revelatio specialis Dieva īpaša atklāsme konkrētam cilvēkam konkrētā laikā un vietā.
- asēitāte Dieva īpašība, nebūt atkarīgam ne no kāda ārpus viņa stāvoša cēloņa un mērķa.
- deifikācija Dieva īpašību ieraudzīšana kādā parādībā, dievināšana.
- izredzētība Dieva izvēle attiecībā uz Israēla tautu, kas pausta Sīnāja kalnā noslēgtajā derībā un kuras manifestācija ir Dieva dāvātā Israēla zeme.
- kvirīns Dieva Jānus un ķeizara Augusta nosaukums.
- jērs Dieva Jērs - viens no Jēzus Kristus vārdiem; jēra tēls drošivien saistīts ar seno lopkopju ciltīs plaši izplat'to paražu ziedot dieviem pirmo jēriņu.
- Leza Dieva kā augstākās būtnes vārds, kas sastopams daudzās vietās Āfrikas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā.
- abdalla Dieva kalps.
- gotšalks Dieva kalps.
- abd Allah Dieva kalps.
- šekhina Dieva klātbūtne templī.
- šekina Dieva klātbūtne vai manifestācija, kas aprakstīta jūdaistu tekstos.
- anikonisms Dieva klātbūtnes attēlošana, neizmantojot antropomorfiskus priekšstatus.
- antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst.
- Pax Dei Dieva miers.
- betele Dieva nams.
- tetragramma Dieva nosaukums, kas daudzās valodās sastāv no 4 burtiem.
- bauslība Dieva noteikts reliģisku, ētisku un saimniecisku priekšrakstu kopums jūdu tautai.
- izpirkšana Dieva pestīšanas darbs, atpērkot vai atjaunojot to, kas pieder viņam; jūdaismā tas attiecas uz Izraēlas atjaunošanu, bet kristietībā - uz grēcinieku vainas izpirkšanu, atbrīvojot tos no grēka un nāves varas.
- DP Dieva putniņi.
- allelujā Dieva slavināšanas sauciens (jūdaismā un kristietībā).
- alelujā Dieva slavināšanas sauciens jūdaismā un kristietībā.
- aleluja Dieva slavināšanas sauciens vai dziesma jūdaismā un kristietībā.
- lingams Dieva Šivas falliskais simbols hinduismā.
- antropomorfisms Dieva tēla priekšstatījums cilvēka veidā.
- ordālija Dieva tiesa - pārbaude (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
- Pastarā tiesa dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
- Jahves diena Dieva tiesas diena, viens no svarīgākajiem priekšstatiem Jahves kultā un jūdaismā, kad paredzama vecās pasaules bojāeja un jaunas pasaules dzimšana.
- Unio hypostatia Dieva un cilvēka dabas apvienošanās Kristus personā.
- teofilantropija Dieva un cilvēka mīlēšana.
- teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās.
- ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana; atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu.
- svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
- blasfēmija Dieva vai svētuma zaimošana.
- Pniēls Dieva vaigs.
- Regnum Dei Dieva valstība.
- Tikse Dieva vārds vairākās bantu valodās Āfrikas dienvidos.
- elohim Dieva vārds, dažreiz lietots Jahves vietā; vārda El daudzskaitļa forma.
- Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma.
- Revelatio generalis (universalis) Dieva vispārēja atklāsme dabā vai vēsturē.
- dievzaimība Dieva zaimošana.
- debesis Dieva, dievību un citu garīgo būtņu mājvieta.
- Skultānu kalns Dievakalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Vosvu Dieva kalns Dievakalns Veclaicenes pagastā.
- dievādi Dievam patīkamā veidā.
- dievkārtīgs Dievam patīkams.
- eusebija Dievbijība, pazemība.
- dievestība Dievbijība.
- ticīgais Dievbijīgs cilvēks, reliģiozs.
- pabožns Dievbijīgs.
- diediena Dievdiena.
- dea Dieve.
- dievaris Dieveris - svainis, sievas vai vīra brālis.
- dielveris Dieveris.
- agreji Dievgaldnieki.
- komunikants Dievgaldnieks.
- dievagalds Dievgalds.
- Pērkons dievība baltu mitoloģijā - folklorā atspoguļots kā antropomorfs tēls; bagātas ražas nodrošinātājs, tautas ētisko ideālu īstenotājs (uzveic ļaunos spēkus, pārmāca zaimotājus).
- Išta devatā dievība hindu tantrismā, kas izraudzīta pielūgšanai, visbiežāk Šiva, Šakti vai Kālī.
- Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus.
- orākuls dievība pareģojums, ko priesteris pasludina cilvēkiem, atbildēdams uz viņu jautājumiem.
- Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai.
- Ūsiņš Dievība senlatviešu mitoloģijā.
- biritiņa Dievība, aitu sargātāja.
- devatā Dievība.
- dievišķība Dievība.
- sacerdos Dievībai veltīta persona, svētnieks, priesteris.
- elkdievība Dievības vai garus personificējošu tēlu, elku pielūgšana.
- Gaci un Gaimi dievības, kuras pielūdza Ibērijas (Austrumgruzija) iedzīvotāji pirms kristietības izplatīšanās, pēc hronikām tie ir "burvji — visslepenākā zinātāji".
- giganti Dieviem un kiklopiem radniecīgi milži sengrieķu mitoloģijā, Gajas un Urāna dēli.
- Hauheta Dieviete ēģiptiešu mitoloģijā, kas Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievu Huhu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu.
- Pašamama Dieviete māte Andu reģiona pirmatnējā reliģijā.
- Aka Dieviete māte igauņu mitoloģijā.
- Uza Dieviete pirmsislāma arābu mitoloģijā, 1. gt. p. m. ē. viņas kults bija izplatīts galvenokārt Sīnaja tuksnesī.
- Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
- dieve Dieviete.
- cerāliji Dievietei Cererai veltīti svētki Senajā Romā.
- karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā.
- Argosa Dievietes Hēras kulta centrs Senajā Grieķijā, kas atradās tagadējās pilsētas teritorijā.
- kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu.
- dzieviņ Dieviņ!
- dieviņš Dieviņi - mirušo dvēseles.
- dieviņi Dieviņš.
- Bintu Dievišķa antilope Rietumsahāras iedzīvotāju mitoloģijā, no kuras galvaskausa pirmais kalējs debesīs pagatvoja kapli un nokāpa uz zemes, lai iemācītu cilvēkiem apstrādāt zemi.
- serafims Dievišķa būtne ar trim spārnu pāriem; serafs; zēravs.
- viedība Dievišķa gudrība, apskaidrība.
- dievājība Dievišķā izjūta, sekošana dievišķajam paraugam.
- musica divina dievišķā mākla, baznīcas mūzika.
- nūmenons Dievišķā priekšstatījums.
- baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā.
- apgrēcināšana Dievišķās patiesības izpaudums, kas atklāj cilvēkā apslēpto grēku un izprovocē grēcinieku uz naidīgu konfrontāciju ar Dievu vai dievišķās patiesības paudēju.
- dievišķs Dievišķīgs (2).
- dievozols Dievišķīgs ozols.
- dievdots Dievišķīgs, Dieva sūtīts.
- dievējs Dievišķīgs, lielisks, krāšņs.
- ambrosīgs Dievišķīgs, nemirstīgs.
- dievisks Dievišķīgs.
- dievīgs Dievišķs (1).
- dievišķīgs Dievišķs (1).
- Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām.
- dievains Dievišķs, īpašs, izcili labs; dievbijīgs.
- dievaits Dievišķs.
- draudze Dievkalpojuma dalībnieki.
- pātarlaiks Dievkalpojuma laiks; lūgšanu laiks.
- Ordo Missae dievkalpojuma nemainīgā daļa.
- ordinārijs Dievkalpojuma nemainīgā daļa.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam; šādas runas rakstveida teksts.
- pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
- pātari Dievkalpojums baznīcā.
- naktspātari Dievkalpojums vai lūgšana naktī.
- dievlūgšana Dievkalpojums; arī dievvārdi.
- dievvārdi dievkalpojums.
- dievakalpājums Dievkalpojums.
- dievkalpošana Dievkalpojums.
- dievvārds Dievkalpojums.
- dieva kociņš dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- dievakoks Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- kārkliņi Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- kārkliņš Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- kūšņa Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- mājkārkliņš Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- vecpuiši Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- dievakoceņš Dievkociņš ("Artemisia abrothanum").
- Artemisia abrothanum dievkociņš.
- dievājs Dievkociņš.
- dievakociņš Dievkociņš.
- euphorbia Dievkrēsliņi un eiforbijas.
- rīcinaugs Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas; rīcins (1).
- rīcins dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas suga ("Ricinus communis"), augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas, Latvijā dažkārt audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ricinus Dievkrēsliņu dzimtas ģints.
- mandeļveida dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia amygdaloides").
- ciprešu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia cyparissias").
- asais dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia esula").
- Grifita dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia griffithii").
- saules dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia helioscopia").
- dedestiņu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia lathyris").
- miršu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia myrsinites").
- purva dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia palustris"), aizsargājams augs.
- dārza dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia peplus").
- daudzkrāsu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia polychroma").
- rīkšu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia virgata", arī "Euphorbia waldsteinii").
- dievmaizīte Dievmaize (parasti neliela).
- hostija Dievmaize.
- prosfora Dievmaizes nosaukums pareizticīgā baznīcā.
- gostija Dievmaizes trauks.
- patēna Dievmaizes trauks.
- baznīcas plada dievmaizīte.
- Dievamāte Dievmāte.
- notre-dame Dievmāte.
- Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m.
- madonna Dievmātes nosaukums (parasti Itālijā); dievmātes attēls (tēlotājā mākslā).
- panagija Dievmātes tituls Austrumu baznīcā; arī neliela, dārgakmeņiem rotāta svētbildīte (ovāls medaljons) ar Dievmātes attēlu, kuru pareizticīgo bīskapi nēsā ķēdītē uz krūtīm un kura norāda nēsātāja amatstāvokli.
- sakrilegijs Dievnama aplaupīšana; Dieva zaimošana.
- dievājs Dievojs - labs, cēls, skaists, derīgs, izdevīgs.
- zvērēties Dievoties.
- diepalīgs Dievpalīgs.
- Ea Dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs.
- džagernauts Dievs bez rokām un bez kājām, kas bija sevišķi populārs Bengālijā un Orisā; Džagannāths.
- Apsu Dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū; Abzu.
- diespas Dievs pasargā!
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
- Hnums Dievs radītājs Senajā Ēģiptē, viens no četriem galvenajiem demiurgiem, kuru iztēlojās kā podnieku.
- Pta Dievs seno ēģiptiešu reliģijā; sākotnēji (3. gt. p. m. ē.) uzskatīts par mākslas un amatu aizbildni.
- inšallā Dievs tā grib, islāmticīgo izteiciens.
- inschallāh Dievs tā grib, islāmticīgo izteiciens.
- teantrops Dievs un cilvēks.
- Ngai Dievs vairākās Austrumāfrikas valodās.
- molochs Dievs, kam upurēti cilvēki, sevišķi bērni, pirmdzimtie, Bībelē.
- debesu kungs dievs.
- Alah Dievs.
- augstējais Dievs.
- Debestēvs Dievs.
- die Dievs.
- Dieva (arī Kunga) vaigs Dievs.
- radītājs Dievs.
- theos Dievs.
- Visaugstākais Dievs.
- Visuvarenais Dievs.
- Visuzinātājs Dievs.
- dievāzītis Dievsunītis.
- dievs Dievsunītis.
- dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
- dievīgs Dievticīgs.
- dievturis Dievturības piekritējs, šīs kustības dalībnieks.
- amritams Dievu nemirstības dzēriens.
- himna Dievu slavinoša dziesma, ko izpilda dievkalpojumos un reliģiskos rituālos.
- trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva).
- Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām.
- dieva vārdi dievvārdi; dievkalpojums.
- dievvārdlaiks Dievvārdu laiks.
- diferencmuita Diferencētas muitas nodevas.
- dzimumlomas Diferenciācija sociāli fiksētās normās, gaidīšanās un rituālos meitenēm un zēniem, vīriešiem un sievietēm.
- asimetriskais diferenciālis diferenciālis, kas griezes momentu starp dzenamām vārpstām sadala nevienādi (piemēram, attiecībā 1:2, viena daļa uz priekšējo dzenošo tiltu, divas daļas uz diviem pakaļējiem dzenošajiem tiltiem).
- Košī problēma diferenciālvienādojuma atrisinājuma atrašana, ievērojot dotos sākumnosacījumus.
- digitalizācija Digitāla preparātu ievadīšana organismā, lai uzturētu digitāla glikozīdu koncentrāciju vēlamajā augstumā.
- DTV Digitālā televīzija.
- digitālā krāsu korekcija digitāls process, kas kompensē krāsu atšķirības, demonstrējot filmu uz kinoekrāna un televīzijā.
- brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu.
- blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
- piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iedimdēt Dimdot ievirzīties (kur iekšā).
- Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
- dinamiskā buferizācija dinamiska buferatmiņas sadale, kuru izpildot, vadības programmai katrai ievadizvades operācijai automātiski iedala buferi un ievada to atpakaļ buferpūlā.
- steks Dinamiska datu struktūra, no kuras dati tiek izņemti pretējā kārtībā nekā tajā ievietoti.
- Dengdīts Dinku (Dienvidsudāna) mitoloģijā - dievība debesu vērša izskatā, kas sūta zemei lietu.
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu.
- Bakhs Dionīsa vārds romiešu mitoloģijā - vīna darīšanas dievs.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- koplietojams resurss direktoriji, datnes, programmas, kā arī modemi, printeri, ploteri un citas ievadizvades ierīces, ko kopīgi izmanto datoru tīkla lietotāji.
- pleiras krustveida discisija discisija strutu evakuācijai empiēmā.
- angofrāzija Disfrāzijas veids, kurā starp vārdiem iesprauž atsevišķas stieptas skaņas, piem., patskaņus, divskaņus, nāseņus; novēro progresīvajā paralīzē.
- zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums.
- tagadnes neto vērtība diskontētās naudas plūsmas analīzes rādītājs, ko nosaka kā starpību starp nākamo naudas ieņēmumu un ietaupījumu un nākamo naudas izdevumu tagadnes vērtību.
- multipla diskriminācija diskriminācijas veids, kad cilvēks tiek nostādīts nelabvēlīgākā vai neizdevīgākā situācijā pēc vairākām diskriminācijas pazīmēm vienlaikus.
- sieviešu konsultācija dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
- radiodispečers Dispečers, kas savu uzdevumu veikšanai izmanto radiosakarus.
- darbvirsma Displeja ekrāna apgabals, kas imitē galda virsmu, dod iespēju lietotājam pārvietot objektus, sākt un beigt uzdevumu izpildi tāpat kā uz reālas galda virsmas.
- kešdarbe Displeja ekrānā izspīdinātas informācijas uzglabāšanas un ātras izguves process internetam pievienotajā datorā.
- uzvedne Displeja ekrāna izspīdināts teksts, kas norāda, ka lietotājam jāievada zināma informācija.
- elektroluminiscences displejs displejs ar plakanu ekrānu, ko parasti veido, izmantojot divas caurspīdīgas plates, starp kurām ievietots plāns gaismu emitējoša pildījuma slānis.
- rastra displejs displejs, kas izspīdina attēlus ekrānā, izmantojot skenēšanas līnijas; attēlu veido izgaismojot atsevišķus pikseļus uz katras no šīm līnijām.
- šķidro kristālu displejs displejs, kas veido rakstzīmes, izmantojot speciālus šķidrumā veidotus šablonus, kuri kļūst necaurspīdīgi, ja tiem pievada spriegumu.
- mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene.
- izlīdzinātājimpulsi Divas īsas impulsu sērijas televīzijas vilnī, kuras iestarpinātas pirms un pēc kadra sinhronizācijas impulsiem un kuru frekvence ir divreiz lielāka un platums uz pusi mazāks nekā rindu sinhronizācijas impulsiem; tādējādi saglabājas nemainīgs līdzstrāvas līmenis.
- skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām.
- labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu.
- ievērojams Divd. --> ievērot.
- nievājošs Divd. --> nievāt.
- rievots Divd. --> rievot.
- Svētas meitas divdabīgi sieviešu kārtas zemes un pazemes gari latviešu mitoloģujā.
- ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
- nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips.
- daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas.
- kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā.
- semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā.
- dorema Divdīgļlapju augu ģints dienvidos, no atsevišķām sugām iegūst amonjaka gumiju, ko lieto dažādu plāksteru pagatavošanai.
- čamarags Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, visas sugas narkotiski indīgi augi (sevišķi zemes stumbri un apakšējās lapas).
- malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās.
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
- biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
- vija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cuscutaceae"), pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhlorofila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
- heveja Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju (dievkrēsliņu) dzimtas ģints ("Hevea"), mūžzaļš koks, 12 sugas.
- binjons Divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi, gk. tropos un subtropos, sevišķi D-Amerikā, 800 sugu, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugus; bignonija.
- melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu.
- cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas).
- kakaoaugi Divdīgļlapju klases dzimta, kokaugi, retāk lakstaugi, lapas pamīšas, tropos, sevišķi Dienvidamerikā, \~1000 sugu.
- indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki.
- anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
- dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu.
- Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi.
- pāris Divi dejotāji - vīrietis un sieviete.
- divdeviņi Divi reiz deviņi - liela daudzuma apzīmējums.
- Hantaikas ezeri divi savstarpēji savienoti ezeri, atrodas Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Putoranas plato 73 m vjl.
- tereza Divi vadi, ko pievieno elektrotīklam, lai kādu spīdzinātu.
- kopnumurs Divi vai vairāki periodiska izdevuma numuri (pēc kārtas), ko izdevniecība apvienojusi vienā vienībā.
- komparaskops Diviem mikroskopiem pievienota ierīce vienlaicīgai divu dažādu priekšmetstiklu salīdzināšanai.
- divirbuļu krustābele divirbuļu vilkābele ("Crataegus laevigata").
- Crataegus oxyacantha divirbuļu vilkābeles "Crataegus laevigata" nosaukuma sinonīms.
- tačanka Divjūga atsperrati ar tajos uzstādītu balsta ložmetēju (pilsoņu karā Krievijā no 1918. līdz 1920. gadam).
- perfūzijas kanula divkārša caurule nepārtrauktai šķidruma pievadei ķermeņa dobumam un aizvadei no tā.
- bisistolija Divkāršs sistolisks tonis uz sirds galotnes, kambaru nevienlaicīgas sistoles pazīme.
- sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem.
- divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna.
- divmājnieki Divmāju augi - augi, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem vienas sugas augiem; piemēram, vītoli, apses.
- fruktidors Divpadsmitais mēnesis (no 18.-19. augusta līdz 17.-18. septembrim) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
- apakšnams Divpakāpju parlamenta daļa, kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
- fards Divrindu pantforma Austrumu tautu dzejā, kas ietver sevī īsu, aforistisku domugraudu.
- kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu.
- demogrāfiskās piramīdas divu analizējamo vecum struktūru (parasti vīriešu un sieviešu) vienlaicīgs attēlojums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām. Informācija par katru struktūru tiek attēlota pretējos virzienos.
- protokooperācija divu dažādu sugu organismu savstarpējās attiecības, kas izdevīgas abiem organismiem; abpusēji labvēlīgo koakciju veids.
- žākļveida zars divu līdzīga izmēra zaru saaugums, kas veidojas gk. lapu kokiem (kļavai, ievai, blīgznai, augļu kokiem), bet nav stiprs, tāpēc slodzes ietekmē viena daļa nolūst.
- divskanis divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; diftongs.
- diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
- superfetācija Divu olšūnu apaugļošanās divos atsevišķos ovulācijas periodos.
- konsensuālā savienība divu pieaugušu cilvēku attiecības, kuri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, bet nav noformējuši šīs attiecības likumā noteiktā kārtībā.
- partenomikse Divu sievišķo gamētu vai haploidālu šūnu saplūšana, kas izraisa somatisko partenoģenēzi.
- pārklāšana Divu televīzijas attēlu elektroniskas kombinēšanas paņēmiens, kad priekšplāns tiek ņemts no viena, fons - no cita avota.
- Dārlingtona slēgums divu vai vairāku bipolāro tranzistoru apvienojums, kurā kolektori savienoti kopā, veidojot saliktā tranzistora kolektoru, bet pirmā tranzistora emiters savienots ar nākamā tranzistora bāzi; šāds slēgums ir ekvivalents tranzistoram ar ievērojami lielāku strāvas pārvades koeficientu; saliktais tranzistors.
- vairākdatoru sistēma divu vai vairāku datoru saslēgums, kurā katrs dators izpilda kādu uzdevuma daļu, specifisku funkciju vai funkciju kombināciju.
- datu saķēdēšana divu vai vairāku datu elementu secīga sasaistīšana vienā veselumā, ko lieto ievadizvades kanālu vadības programmās, kā arī sarakstos, kuri izvietoti dažādās atmiņas vietās, uzrādot nākamo adresi.
- komplementaritāte Divu vai vairāku gēnu kopdarbība, kas dod tādu organisma īpašību, kādu nevar dot neviens no gēniem atsevišķi.
- superfekundācija Divu vai vairāku olšūnu apaugļošanās vienā un tai pašā ovulācijas periodā atsevišķu dzimumaktu laikā.
- Dumuzi Divupes lopkopības un auglības dievs, kas tika identificēts ar grieķu dievu Adonīdu; Tammuzs.
- annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
- biandrija Divvīrība; laulības forma, kurā sievai ir divi vīri.
- pusduplekss Divvirzienu datu apmaiņa starp attāliem datoriem, kas var tikai pārmaiņus, bet nevis vienlaicīgi pārsūtīt viens otram datus.
- dizainers dizainparauga autors, fiziskā persona, kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs; par dizaineru neuzskata personu, kas sniegusi tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nav devusi radoša rakstura ieguldījumu.
- Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu.
- gaspaža Dižciltīga sieva; kundze; laulāta draudzene.
- demoiselle Dižciltīga sieviete, jaunkundze.
- aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes.
- senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre; dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
- dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- izprāvīties Dižoties, sevi lielīt.
- ozols Dižskābaržu dzimtas ģints ("Quercus"), koks ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, daivainām lapām, sīkiem ziediem un augli - zīli.
- Lajziny Dlužņevas (Laizēnu) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
- Dmitrijeva-Ļgovska Dmitrijeva - pilsēta Krievijā.
- Dmitrovska-Orlovska Dmitrovskas pilsētas Krievijā, Orlas apgabalā, nosaukums 1929.-1992. g.
- Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē.
- kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula.
- Annengofskaja Dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ilenskaja Dobeles novada Īles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Nauditenskaja Dobeles novada Naudītes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Pankeļgofskaja Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
- Rengengofskaja Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs.
- retrojekcija Dobuma skalošana, ievadot šķidrumu.
- kurtums Dobums, kas izveidojies atsevišķos kartupeļos vai dārzeņos.
- pseidosiringomiēlija Dobumu veidošanās muguras smadzenēs attīstības traucējumu vai ievainojumu dēļ.
- kalšana dobumu, gropju, rievu veidošana ar kaltu pirms detaļas nostiprināšanas.
- kalšana kokapstrādē dobumu, gropju, rievu veidošana, kā arī virsmas apstrāde, fāzīšu nogriešana u. c. koka detaļu apstrāde, ko veic ar kaltu.
- izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu.
- ievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, ievest (kur iekšā).
- pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- dogarese Dodža sieva.
- kanons Dogma, noteikums, rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.
- marioloģija Dogmatiska mācība par svētās dievmātes Marijas personu.
- subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
- Jurugu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - dievība, kas personificē haosu, neauglību, sausumu, nakti un nāvi, kurš piedzimis šakāļa izskatā.
- rūsas doks doks, kurā ievietotos peldlīdzekļus var sagāzt uz sāniem, lai notīrītu vai nokrāsotu to zemūdens daļu.
- regests Dokumenta atstāstījums, kurš satur dokumenta devēja un ņēmēja vārdus, satura kopsavilkumu bez dokumenta tīri formālām daļām un dokumenta izdošanas vietu un laiku.
- izgriezt un ielīmēt dokumenta rediģēšanas paņēmiens, kas dod iespēju kādu iezīmētu dokumenta daļu (piemēram, tekstu, grafiku) izgriezt un ievietot kādā šī paša vai cita dokumenta noteiktā vietā.
- apstiprināts akreditīvs dokumentālais akreditīvs, ko bankas emitenta uzdevumā ir apstiprinājusi cita banka.
- iedzīvotāju saraksts dokumentāls ziņu avots par iedzīvotāju skaitu un sastāvu; pakāpeniski zaudē savu lomu sakarā ar reģistru sistēmu ieviešanu.
- hronika Dokumentālu materiālu kopa par aktuāliem notikumiem (presē, radio, televīzijā, kino).
- kredītvēsture Dokumentāri fiksētas ziņas par kredītiem, ko kāda persona ir ņēmusi un atdevusi.
- čeks Dokuments - rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina.
- dinamiskais objekts dokuments vai dokumenta daļa, ko ievieto izstrādājamajā dokumentā, izmantojot objekta sasaistes un iegultes tehniku.
- iegultais objekts dokuments vai dokumenta daļa, ko veido, izmantojot vienu lietojumprogrammu, un kas tiek pilnībā ievietots (iegults) izstrādājamajā dokumentā, kuru veido, izmantojot citu lietojumprogrammu.
- darba līgums dokuments, ar kuru darba devējs un darbinieks nodibina savstarpējas tiesiskas darba attiecības: darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt atbilstošus darba apstākļus.
- fitosanitārais sertifikāts dokuments, kas apliecina, ka konkrētajā kokmateriālu vai koka izstrādājumu eksporta kravā nav importētājvalstī ievešanai aizliegtu karantīnas kaitēkļu, koksnes slimību izraisītāju, nezāļu sēklu un tā atbilst importētājvalsts fitosanitārajām prasībām.
- valsts izglītības standarts dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību.
- brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
- pavaddokuments Dokuments, kas ir pievienots, piemēram, kādam sūtījumam.
- turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ.
- disbursmenta konts dokuments, kas satur kuģa aģenta ar kuģa apkalpošanu saistīto izdevumu uzskaitījumu.
- kommendātorijs Dokuments, ko bīskaps deva katoļu garīdzniekam kā amata apliecību vai kā ieteikšanas rakstu.
- pilnvara Dokuments, ko pilnvardevējs izdod pilnvarniekam, kas leģitimējas trešajam personām.
- vaku grāmata dokuments, kurā ierakstītas muižai maksājamās nodevas, maksātāju saraksti ar katram izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu, kā arī citi zemnieku pienākumi pret muižu.
- profesijas standarts dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām.
- parādzīme Dokuments, kurā parādnieks apliecina savu saistību ar aizdevēju, kreditoru.
- pavadzīme Dokuments, kuru pievieno pārvadājamām kravām vai piegādājamām precēm un kurā norādīts kravas vai preču daudzums, sortiments, cena u. tml.
- dokumenta attēla apstrāde dokumentu apstrāde, izmantojot to attēlus, ko parasti ievada datorā ar skeneri. Ar speciālas programmatūras starpniecību šie dokumenti tiek ievietoti dokumentu datu bāzē, kur tos ērti sameklēt.
- pakotne dokumentu, uzdevumu kopums
- abstrahēties Domās norobežoties (no kā), nepievērst uzmanību, (kam).
- doma Domāšanas saturs, tas, kam pievēršas domāšanas procesā.
- domāt tikai par savu ādu domāt tikai par sevi, savu drošību.
- baroka glezniecība dominēja virtuozas, dinamiskas, dekoratīvas kompozīcijas ar reliģisku un mitoloģisku tematiku, alegoriskiem motīviem, reprezentatīvi portreti, tajos ieviesās košas krāsas un brīvs, plašs otas triepiens.
- pamatēdiens Dominējošais ēdiens porcijā, veido vismaz 1/2 no kopējās porcijas apjoma un dod nosaukumu visam ēdienam; pārējo porcijas apjomu veido pamatēdienam atbilstīgas piedevas.
- teleskopiskais domkrats domkrats ar teleskopiski izbīdāmu spēkierīci, ko veido vairāki viens otrā ievietoti, parasti hidrauliski darbināmi, cilindri, kas, izbīdoties viens no otra, ievērojami palielina spēkierīces kopējo garumu.
- individuāls tiesību strīds domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- darba strīdi domstarpības, kas rodas starp darbinieku un darba devēju jautājumos par darba likumdošanas piemērošanu vai darba apstākļu un tā samaksas noteikšanu.
- ievirze Domu, runas satura u. tml. pievēršana (kam).
- Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina.
- Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
- Gundorovka Doņeckas pilsētas Krievijā, Rostovas apgabalā, nosaukums līdz 1955. g.
- magazīna Dore - bišu stropa medus telpas iekšējā daļa, kurā ievieto apkāres.
- kukuļāt Dot (parasti amatpersonai) naudu vai materiālas vērtības, lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- lienēt Dot aizdevumu.
- dadot Dot barības papildu devu mājlopiem vai mājputniem.
- iekukuļot Dot dāvanu (amatpersonai), lai veicinātu sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu.
- grūst Dot ēst, dzert (parasti nevērīgi).
- atmaksāties Dot ienākumus, kas sedz vai pārsniedz (piemēram, ražošanas, pirkšanas) izdevumus.
- samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- gruzanuķ Dot uzdevumu.
- dalīt Dot, izsniegt (no kopuma) katram viņa devu, normu.
- atmaksāt Dot, ļaut iegūt (ienākumus, kas sedz vai pārsniedz izdevumus).
- indeksēt Dot, pievienot indeksu.
- nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots.
- nozust Doties prom, parasti nepamanītam, nepievēršot sev uzmanību.
- supozitorijs dozēta zāļforma (tapiņa, svecīte) ievadīšanai taisnajā zarnā, makstī, urīnvadā, nāsī vai ārējā dzirdes kanālā.
- Drogičina Drahičina - pilsēta Baltkrievijā.
- jauktavnīca Draiska, pēc vīriešiem kāra sieviete.
- jauktuve Draiska, pēc vīriešiem kāra sieviete.
- jaukteve Draiskule, nerātne; pēc vīriešiem kāra sieviete.
- žepere Draiskulīga sieviete.
- zirgons Draiskulīgs, nevaldāms cilvēks vai lops.
- brālība Draudzība (starp atsevišķiem cilvēkiem, parasti vīriešiem).
- boifrends Draugs (meitenei, sievietei).
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli.
- Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās.
- Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva.
- iedrāzties Drāžot nejauši iegriezt (neparedzētā vietā vai sev).
- atdrāzties Drāžot sagriezties, ievainot sevi.
- skapulārs Drēbes gabaliņš ar Dieva vai svēto attēliem; katoļticīgie to nēsā aukliņā ap kaklu.
- skrodelene drēbnieka sieva.
- skrauķiene Drēbnieka sieva.
- maiņlieluma manekens drēbnieku manekens, kam var mainīt atsevišķu somatomēru garumus, tuvinot manekena izmērus individuālā pasūtītāja figūras vai tipfigūras lielumam.
- Turnuseverina Drobeta-Turnuseverina - pilsētas Rumānijā senāks nosaukums.
- drofa Drofu dzimta - putnu klases dzērvjveidīgo kārtas sīgu dzimta ("Otididae"), aizguvums no krievu valodas pēc lielās sīgas nosaukuma krieviski ("drofa").
- kairīns Droga pret drudzi, lielās devās paralizē nervu sistēmas darbību, samazina juteklību, rada galvas sāpes u. c.
- diakolācija Drogu ekstrahēšanas metode, liekot šķīdinātājam sūkties cauri drogai, kas ievietota garā, šaurā traukā.
- drošības aizsargjoslas drošības joslas, kas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem, to galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstinātā riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī veicināt vides un cilvēku drošību.
- likumbāzētā drošības politika drošības noteikumi, kurus nosaka vispārēji priekšraksti, kas jāievēro visiem datoru tīkla lietotājiem.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un interneta tīklu; aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas interneta tīkla lietotāju pieejas, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem interneta tīkla pakalpojumu izmantošanu.
- marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm.
- tehniskie noteikumi drošības un tehnoloģiskās prasības, kas jāievēro, iekraujot, pārvadājot un izkraujot kravas.
- autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli.
- garīties Drošināt sevi.
- drošinātāja ietvere drošinātāja sastāvdaļa, kurā ievieto vai iestiprina drošinātāja kūstošo ieliktni.
- karstumdrudzis Drudzis ar ievērojami augstu temperatūru.
- izvērses plate drukātā plate, ko pievieno datora kopnei, lai paplašinātu datora funkcionālās iespējas un palielinātu veiktspēju.
- meitasplate Drukātās shēmas plate, ko ievieto mātesplates kontaktligzdā, lai paplašinātu datora funkcionālās iespējas.
- memme Drukna, neveikla meitene.
- stebs Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- stebus Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- svempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- švempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- svempelis Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- stakāns Drukns, spēcīgs, bet neveikls vīrs.
- drūvīgs Drūms, ierāvies sevī; bailīgs, bikls.
- iedrupināt Drupinot ievirzīt (kur iekšā).
- piedrupināt Drupinot pievienot (pie kā, kam klāt).
- datrīt Drupinot pievienot.
- jumis Druvu auglības dievība (arī ar lielo sākumburtu).
- jauktā dubultspēle dubultspēle, kurā katrā pusē piedalās vīrietis un sieviete.
- vizuālā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponenti atsevišķi saskatāmi teleskopā vai attēlā.
- ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
- iedūcināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
- pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- dižtaure Dūdrags - āža rags, kam tievgalā ielikta zoss spalva un sānos 4 caurumiņi, ganu pūšamais instruments.
- billene Dulna sieviete.
- aizplīvurojums Dūmaka uz filmas negatīva vai kopijas, kuru rada nevēlama gaismas ķīmiskā iedarbība.
- glumda Dumja, neveikla sieviete.
- glumza Dumja, neveikla sieviete.
- glūmza Dumjš, neveikls cilvēks.
- dūcis Duncim līdzīgs nazis, kuru nevar saliekt.
- nevejnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Neveja" iedzīvotāji.
- Latevesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lateve" nosaukuma variants.
- Latevsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lateve" nosaukuma variants.
- Dondangenskaja Dundagas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- iedunēt Dunot ievirzīties (kur iekšā).
- Ugdana Dūņu dziedniecības kūrorts Krievijas Aizbaikāla amatā, 12 km no Čitas, sāļezera krastā, sanatorija.
- plaukstainis Dūrainis, kulainis; cimds, kam atsevišķi izveidots tikai īkstis (pretstatā pirkstainim).
- coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)".
- pārsadurties Durot ievainot sevi.
- iedurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu).
- sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
- sadurties Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes.
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
- apdurstīt Durstot (visapkārt), ievainot, arī pārdurt.
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus.
- atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu).
- Kažupe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā.
- Jeidas upe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā.
- Boles upe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā.
- Skujupe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā.
- Spilva Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā.
- pusdurvis Durvis ar atsevišķi atveramu augšējo daļu.
- bīdāmās durvis durvis ar neveramu, bet paralēli sānu sienai bīdāmu vērtni (vai vērtnēm).
- purpēt dusmās klusu runāt pie sevis
- pūčka dusmīga sieviete.
- niknpūce Dusmīga sieviete.
- pūcene Dusmīga sieviete.
- švirķele Dusmīga sieviete.
- uzne Dusmīga sieviete.
- dusmpūce Dusmīga, īgna sieviete, meitene.
- ellenīca Dusmīga, ķildīga, nesaticīga sieviete.
- zmeja Dusmīga, nejauka sieviete.
- pūrce Dusmīgi ņurdoša sieviete.
- purcene Dusmīgi ņurdoša sieviete.
- naķists Dusmīgs, ātrs, nevaldāms.
- zudināties Dusmoties (par neveiksmi, kļūdu).
- zudīties Dusmoties (par neveiksmi, kļūdu).
- biezaņķis Dūšīgs, neveikls cilvēks.
- bezmiera dvēseles dvēseles, kas nevar rast mieru.
- apokatastāze Dvēseļu atdzimšana un ieiešana vienībā ar Dievu.
- iedzīvotāju revīzija dvēseļu revīzija.
- dizigotiskie dvīņi dvīņi, kas attīstījušies no divām vai vairākām dažādām, atsevišķām zigotām.
- heteropāgs Dvīņu kroplība, kurā nevienāda lieluma dvīņi saauguši savā starpā ar vēdera priekšējo sienu.
- heterocefāls Dvīņu kroplis ar divām nevienāda lieluma galvām.
- czaofani Dzaofani - strādājošo jauniešu vienību locekļi Ķīnas "kultūras revolūcijas" laikā, pastāvēja 1966.-70. g.
- dzimsēvele Dzegēvele - ēvele rievu izēvelēšanai.
- uzrobene Dzegēvele - ēvele rievu izēvelēšanai.
- letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam.
- akatalekse Dzejas metrikā - pilnapjoma vīrišķās klauzulas jambos un anapestos, sievišķās klauzulas trohajos un un amfibrahijos, daktiliskās daktilos.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- meisterzingeri Dzejnieki un dziesminieki vācu pilsētās kuri savienojās sevišķos pulciņos un skolās ar saviem statūtiem; 17. gadsimtenī viņi sāka izzust, bet beidzamo skolu slēdza tikai 1839. gadā Ulmā.
- pentacrinus Dzeloņādainu jūras dzīvnieku ģints, sastopami sākot ar triasu līdz tagadnei, sevišķi juras nogulumos.
- krievpoga Dzeltenā krievpoga - dzeltenā skabioza, skabiozu suga ("Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama.
- Scabiosa ochroleuca dzeltenā skabioza jeb dzeltenā krievpoga.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos.
- izmaiņas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts vienceļa līnijā, kur ir ceļu izvērse vilcienu izmaiņai un apdzīšanai un kurā notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, atsevišķos gadījumos arī nelielas kravu operācijas.
- magnētoperācija Dzelzs u. c. magnētisku metālu šķembeļu izvilkšana no ievainotas acs (vai citiem orgāniem) ar magnētu palīdzību.
- ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības.
- armocements Dzelzsbetona paveids, ko izgatavo no smalkgraudainā smagā betona un stiegro ar tievu stiepļu sietiem.
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
- iedzelt Dzeļot ievainot (par kukaiņiem).
- histeroskopija Dzemdes apskate no iekšpuses ar mazu optisku instrumentu, ko ievada caur dzemdes kaklu.
- histerogrāfija Dzemdes dobuma rentgenogrāfija (ievadot kontrastvielu).
- endometrijs Dzemdes iekšējais slānis, kas sievietēm reproduktīvajā vecumā regulāri noārdās, proti, notiek menstruālā asiņošana.
- histerosalpingogrāfija Dzemdes un olvadu rentgenogrāfija, ievadot kontrastvielu.
- Šašti Dzemdību dieviete, jaundzimušo sargātāja.
- iedzenāt Dzenājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- pusass čaula dzenošā tilta korpusa daļa, kurā ievietota pusass.
- iesadzīties Dzenot dzīvniekus, ievirzīties kopā ar tiem.
- iedzīt Dzenot panākt, ka (cilvēks) ievirzās (kur iekšā).
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- klunkuris Dzērājs; neveikls cilvēks.
- Zerbenskaja Dzērbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- toddy Dzēriens no konjaka, ruma, viskija vai sarkanvīna maisījuma ar siltu ūdeni un tam pievienotu cukuru un citronu.
- raugeņa Dzēriens vai ēdiens, ko gatavo ieskābinot rudzu miltus, citreiz pievienojot arī speķi ar sīpoliem, vārītas pupas (skābajam variantam), žāvētus ābolus, cukuru, medu, kvasu (saldajam variantam).
- bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu.
- uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties.
- salāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras.
- deivalāt Dzērumā neskaidri runāt jaucot krievu un vācu valodas.
- dzēštaustiņš Dzēsējtaustiņš - tastatūras taustiņš, kurš dzēš pēdējo ievadīto rakstzīmi.
- kantomanija Dziedāšanu kaislība, kas piemīt it sevišķi dienvidu tautām.
- falsetisti Dziedātāji vīrieši, kas falseta balsī atskaņoja soprāna un alta partijas 16. gs. baznīcas koros, kuros bija aizliegts dziedāt sievietēm un kastrātiem.
- priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
- baznīcas kori dziedātāju kolektīvi, kas darbojas noteiktās draudzēs un piedalās dievkalpojumos.
- piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties (kāda dziedāšanai).
- atdziedāt Dziedot aizdzīt, dziedot novērst, dziedot pievilināt.
- iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu).
- iedziedāt Dziedot ievingrināt (parasti balsi).
- ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus).
- piebalsot Dziedot pievienoties (kāda dziedāšanai).
- iekšējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
- riņķa dziesma (tekstā) dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
- itifalli Dziesmas par godu Bakhum (priesteri Dionisa svētkos, par sievietēm apģērbušies, dziedādami nesa fallus).
- kancionāls Dziesmu grāmata, sevišķi Bohemijas brāļu draudzē.
- dzievinieks Dzievenieks.
- dzievnieks Dzievenieks.
- tiemezglaina dzija dzija, kas vietām ir resnāka, citur tievāka.
- efektdzija Dzija, ko iegūst, šķeterējot dažādas intensitātes groduma dzijas vai (un) šķeterēšanas laikā pievienojot baltas vai dažādas citas krāsas priekšdzijas gabaliņus.
- kāršana Dzijas ražošanas operācija, kurā izejvielu (vilnu, kokv., linšķiedru) sadala atsevišķās šķiedrās, tās iztaisno, sakārto, atbrīvo no piemaisījumiem, izveido karsumu - plānu audeklu, pēc tam karsuma grīsti.
- vēriens Dzijas, pavediena gabals, ko iever adatā.
- dzimze Dziļa rieva dēlī.
- atelpot Dziļi ievilkt elpu.
- iegremdēt Dziļi ievirzīt (piemēram, kādā dobumā).
- patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); neviltots.
- dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu un/vai muguras augšējo daļu.
- sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, nelaime, vilšanās, aizvainojums).
- Japas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna rietumu daļā, lielākais dziļums — 8527 m zjl., devītā dziļākā dziļvaga pasaulē.
- augsta dzimstība dzimstības līmenis, pie kura bērnu paaudzes ir ievērojami lielākas par viņu vecāku paaudzēm.
- dzimstības līmenis dzimšanas gadījumu biežums iedzīvotāju kopumā, to nosaka kā dzimušo skaita attiecību pretreproduktīvā vecuma sievietēm (vai dažkārt pret visiem iedzīvotājiem).
- dzimstības intensitāte dzimšanas gadījumu biežums konkrēta vecuma sievietēm (precīzāk dzimstības intensitāti raksturo rādītāji laulībā sastāvošām sievietēm).
- novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas.
- sieviešu dzimte dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti.
- zagss Dzimtsarakstu birojs jeb Valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļa (saīs. no krievu "zapis aktov graždanskogo sostojaņija"); zakss.
- emfiteuze Dzimtsnomas veids, kad neapstrādātu zemi atdeva beztermiņa valdīšanā personām, kas vēlējās tur apmesties un to apstrādāt.
- gonochronisms Dzimuma (kārtu) šķirtība, kad īpatnim ir tikai vai nu vīrišķie vai arī tikai sievišķie dzimuma dziedzeri.
- paiderastija Dzimuma dziņas apmierināšana, ievadot dzimuma locekli otra vīrieša tūplī.
- biseksuālisms dzimuma tieksme pret diviem dzimumiem, pret vīrieti un sievieti
- narvasadata Dzimumakta surogāta forma, koituss starp sievietes krūtīm.
- coitus a la vache dzimumakts no aizmugures, sievietei tupot uz ceļiem.
- ekvilīns Dzimumhormons grūsnu ķēvju urīnā, kas ietekmē sievietes dzimumorgānu augšanu un aktivitāti; no estrona atšķiras ar vienu papildu divkāršo saiti.
- oleogranulema Dzimumlocekļa ādas un zemādas iekaisums, ko izraisījuši ievadītie eļļainie šķidrumi (vazelīns, glicerīns, kampareļļa u. c.).
- introituss Dzimumlocekļa ievadīšana makstī vai citā dabiskā ķermeņa atvērumā dzimumakta nolūkos, penetrācija.
- aposporija Dzimumpaaudzes attīstīšanās nevis no sporām, bet no citām bezdzimuma paaudzes šūnām.
- lesbisms Dzimumtieksme sievietei pret sievieti; sieviešu homoseksuālisms.
- lesbiskā mīlestība dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- lesbiānisms Dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- sekundārais narcisisms dzimumtieksme, kas reiz bijusi vērsta uz citu ārēju mīlas objektu, atgriežas atpakaļ mīlestībā pret sevi.
- frigiditāte Dzimumtieksmes samazināšanās vai zudums sievietei; arī nespēja sasniegt orgasmu.
- gonohorisms Dzimumu diferenciācija, vīriešu un sieviešu dzimuma indivīdu dzimuma pazīmju atšķirība, pretstatā hermafrodītismam.
- uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā.
- LDL Dzirdes diskomforta slieksnis (angļu "loudness discomfort level").
- individuālā dzirdne dzirdne atsevišķu dzīvnieku dzirdināšanai (govīm piesietas turēšanas kūtīs, cūkām atnešanās aizgaldos u. tml.).
- dzirnavniece Dzirnavnieka sieva; dzirnavu īpašniece.
- patmalnīciene Dzirnavnieka sieva.
- skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu.
- Disna Dzisna - pilsēta Baltkrievijā.
- Disna Dzisna - upe Baltkrievijā (Dīsnas lejtece).
- rept dzīstot apaugt, izveidoties krevelei.
- sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa dalu).
- aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
- rapēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
- sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
- implants Dzīvā organismā sterili ievietots ilgmūžīgs biosavietojams keramikas, polimēru vai citu materiālu kaulu vai citu audu aizvietotājs.
- lotsianisms Dzīvās dabas evolūcijas koncepcija, kas organiskās pasaules evolūciju uzskatīja par procesu, kurā no mūžīgiem laikiem pastāvoši nemainīgi gēni kombinējoties dod jaunas sugas.
- aroģenēze Dzīvās dabas evolūcijas virziens, kam raksturīga organismu struktūras un funkciju komplicēšanās, aromorfoze.
- veismanisms dzīvās dabas iedzimtības un evolūcijas koncepcija, kas balstās uz hipotēzēm, kuras paredzējamūsdienu priekšstatus par gēnu diskrētumu, to lokalizāciju hromosomās un nozīmi ontoģenēzē.
- mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību.
- ortobioze Dzīvesveids, kad tiek ievērotas higiēnas prasības.
- autoģenēze Dzīvības evolūcija šādas teorijas skatījumā.
- spuluņģis Dzīvīgs, nevaldāms zēns, arī jauns vērsis.
- fizioloģiskā vaislas gatavība dzīvnieka fizioloģiskais stāvoklis, kad parādās dzimumdziņa, bet dzīvnieks vel nav tik nobriedis, lai radītu pilnvērtīgus pēcnācējus, sev nekaitējot.
- vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citām metodēm.
- biolokācija Dzīvnieka spēja noteikt kāda objekta vai sevis paša stāvokli telpā.
- heterotermiski dzīvnieki dzīvnieki (piemēram, ezis, susliks u. c.), kuriem pastāvīgas ķermeņa temperatūras periodi mijas ar ievērojamiem tās svārstību periodiem, ko izraisa apkārtējās vides temperatūras svārstības.
- ļempurs Dzīvnieks (ar īsām kājām), kas neveikli, gāzelējoties iet.
- ļēpurs Dzīvnieks (ar īsām kājām), kas neveikli, gāzelējoties iet.
- giandromorfa Dzīvnieks ar himmērisku konstitūciju: dažas tā daļas ir sievišķā, citas - vīrišķā tipa, ko nosaka attiecīgi dažādie hromosomu komplekti; sastopama kukaiņiem un putniem.
- svilpjaste dzīvnieks ar tievu asti.
- ieceļotājs Dzīvnieks vai augs, kas ieviesies no citurienes.
- pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma; atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
- lampausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis; lutausis; neveiklis, lempis; neaudzināts cilvēks.
- palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
- līkradzis Dzīvnieks, kas līkiem ragiem; govslopu, aitu un kazu pievārds.
- meklēšanās sinhronizācija dzīvnieku dzimumcikla uzbudinājuma fāzes un ovulācijas regulēšana ar hormonālo preparātu ievadīšanu organismā.
- emu eļļa dzīvnieku izcelsmes kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, izmanto roku krēmos un kosmētikā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- dzīvnieku migrācija dzīvnieku pārvietošanās, ko izraisa dzīves apstākļu maiņa vai dzīvnieku attīstības cikla likumsakarības; ir regulāra jeb periodiska migrācija un neregulāra migrācija; regulārā migrācija sevišķi raksturīga putniem.
- barības automāts dzīvnieku piebarošanas ierīce, no kuras tie var regulāri saņemt barību mazās devās.
- mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
- maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī.
- dzīvesforma Dzīvo organismu klasifikācijas vienība, ko iegūst, grupējot organismus pēc to atsevišķām ārējām pazīmēm vai dzīvesveida.
- Burtnieku nams dzīvojamais nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 38, tika uzcelts 1907. g. par uzņēmēja un mecenāta A. Dombrovska līdzekļiem, lai tajā ierādītu dzīvokļus ievērojamiem latviešu kultūras un mākslas darbiniekiem.
- istabpriekša Dzīvojamās mājas lievenis.
- servisa dzīvoklis dzīvoklis, kas tiek izīrēts un ir pielāgots personai ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, lai palielinātu personas iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi.
- kopējais dzīvoklis dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kura palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai.
- sēdenis dzīvošanā nometināts (krievu) karavīrs.
- iet šauro ceļu dzīvot, ievērojot kristietības normas, būt pazemīgam, pieticīgam, godīgam.
- iet plato ceļu dzīvot, neievērojot kristietības normas, darot ko nosodāmu.
- inokulācija Dzīvu mikroorganismu ievadīšana barotnē, augsnē, auga vai dzīvnieka organismā; uzsēšana; inficēšana.
- Kaidanova Dzjaržinska - pilsēta Baltkrievijā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Dzeržinska Dzjaržinska – pilsēta Baltkrievijā, tās nosaukums 1932.–1991. g.
- Vāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas jaunākais brālis.
- Prativāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas ļaunais ienaidnieks.
- Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks.
- Bazile Džanbatista Bazile - itāļu folklorists (Giambattista Basile; 1575.-1632. g.), vāca, apdarināja un izdeva tautas pasakas.
- Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
- tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
- balss komercija e-komercijas paplašinājums, kurā pasūtījums vai vaicājums interaktīvā režīmā tiek izpildīts, nevis lietojot skārienjūtīga telefona ekrānu, bet kā ievadmehānismu izmantojot personālā datora balss atpazīšanas ierīci vai/un programmu.
- Enki Ea - dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs.
- abba Ebreju (un pirmo kristiešu) lūgšanā uzruna Dievam.
- Ebreju Ebreju autonomais apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs - Birobidžana, platība - 36300 kvadrātkilometru, 185400 iedzīvotāju (2009.).
- haftara Ebreju dievkalpojuma lasījumi no praviešu grāmatām kā nedēļas posma noslēgums.
- kadišs Ebreju lūgšana, kurā parasti sava mirušā tēva vai mātes vārdā Dievu lūdz un slavē sērojošie bērni, lai gan ne nāve, ne sēras tajā nav pieminētas.
- Ādams Kadmons ebreju mistiskajā tradīcijā - jau pirms laika sākuma pastāvošais ideālā cilvēka prototips, kas sevī ietver gan materiālās, gan garīgās pasaules līdzību.
- Metatrons Ebreju mitoloģijā - Dievam vistuvākais eņģelis, kas tieši no Dieva saņem visus norādījumus un kas vadījis ebrejus cauri Sīnāja tuksnesim.
- Dalila Ebreju mitoloģijā - filistiešu skaistule, kas ar viltu uzzināja Samsona spēka noslēpumu (tas bija viņa matos) un nodeva viņu, slepus apgriežot tam matus.
- Šēts Ebreju mitoloģijā - pirmo cilvēku Ādama un Ievas dēls, kas viņiem piedzima pēc Ābela bojāejas.
- Zāra ebreju mitoloģijā - Sāra, vecākā patriarha Ābrahama sieva.
- Lilita Ebreju mitoloģijā - sieviešu kārtas dēmons, kas pavedina vīriešus, ir bīstams dzemdētājām un jaundzimušajiem.
- Estere Ebreju mitoloģijā - un Bībelē, Vecajā Derībā, tā paša nosaukuma grāmatas varone, valdnieka Kserksa I jaunā sieva, kas izglāba ebrejus no iznīcināšanas Persijā.
- Sāra Ebreju mitoloģijā - vecākā patriarha Ābrama sieva, kurai ilgstoši nebija bērnu, un kad viņi bija jau krietni gados, piedzima Īzāks.
- Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu".
- Ahtariēls Ebreju mitoloģijā - viens no trim eņģeļiem, kuri ebreju valodā lasītās lūgšanas pin vainagos un liek galvā vienīgajam un svētajam Dievam.
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
- Rafaēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - eņģelis, pusdievišķa būtne, Dieva pavadonis un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
- Ūriēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, Enoha pavadonis viņa vīzijās, Dieva kalpotājs un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
- tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
- pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti, tievu kātiņu.
- Kotļinas svīta ediakarana (venda) stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 827,5-871,9 m dziļumā.
- skrambali Ēdiena piedeva no ceptu tauku gruzdumiem.
- gremži Ēdiena piedeva, uz pannas sacepināti tauku gabaliņi.
- aizbere Ēdiena piedeva.
- viltotais zaķis ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
- žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- vinegrets Ēdiens - sīki sagrieztu dārzeņu, gaļas vai zivju maisījums, kam pievienotas piedevas, garšvielas.
- ļuļa kebabs ēdiens no aitas maltās gaļas: nelielas kotletes vai desiņas ar pikantām piedevām un garšvielām.
- plovs Ēdiens no rīsiem un gaļas, dārzeņiem, augļiem ar dažādu garšvielu piedevām.
- bizirairairā Ēdiens no sakaltušas rupjmaizes, ko pārlej ar vārošu ūdeni, pieliek upeņu ievārījumu un pārkaisa ar kanēli.
- kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām.
- salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
- saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
- saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldēdiens.
- omlete Ēdiens, ko gatavo no olām, kurām parasti pievieno miltus, pienu.
- matlots ēdiens: zivju gabaliņi sarkanvīna mērcē ar dažādām piedevām.
- piedot Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus.
- piedot Ēdinot (dzīvnieku), pievienot (tā) barībai (ko) papildus.
- stolovaja Ēdnīca (parasti Krievijā).
- iesildīties Ēdot vai dzerot (ko siltu), izraisīt sevī siltuma sajūtu.
- dajemt Ēdot, dzerot paņemt klāt (kādas piedevas).
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sadalietaise Eelektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem.
- Meresgera Ēgiptiešu mitoloģijā - čūsku dieviete, kas dzīvoja kalna virsotnē, no kura pavērās skats uz Tēbu (mūsdienu Luksoras) faraonu kapenēm.
- Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā.
- mako Ēģiptes kokvilna, viena no vērtīgākajām kokvilnām, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas.
- mehdī Ēģiptieša Muhameda Ahmeta pievārds, kas 1881. gadā Sudānā rīkoja sacelšanos.
- osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos.
- Naunete Ēģiptiešu dievība, kas simbolizē pirmatnējos ūdeņus, un kopā ar savu vīriešu kārtas analogu Nunu ietilpa ogdoādē, ko veidoja astoņus haosa spēkus personificējošas dievības.
- Anubiss Ēģiptiešu dievs ar šakāļa galvu, kurš aizved mirušās dvēseles veļu valstī uz Ozirisa tiesu un palīdz tiesai nosvērt veļa sirdi.
- Serāpis Ēģiptiešu dievs, kas valdīja pār miroņu valsti.
- Sebaks Ēģiptiešu dievs, kuram bija svēts krokodīls; to iztēloja ar krokodīla galvu; Sebeks.
- Apiss Ēģiptiešu mitoloģijā - arhaisks auglības dievs, kura svētais dzīvnieks un iemiesojums bija melns vērsis ar īpašām pazīmēm uz ķermeņa un baltu zīmi pierē.
- ogdoāde Ēģiptiešu mitoloģijā - astoņu pirmatnējo dievību grupa, kas personificē haosa spēkus, sastāvēja no četriem dievību pāriem.
- Taīta Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete un aizgādne, valdnieku un mirušo apģērba sargātāja tempļos.
- Hedihata Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete, kas rūpējās galvenokārt par baltā audekla izgatavošanu mūmija autiem un apsējiem.
- Heketa Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dieviete, grūtnieču aizbildne, palīdze dzemdībās, aizkapa pasaulē viņa apsargāja mirušos.
- Mins Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, kas sekmē cilvēku dzimšanu un lopu vairošanos, viņam par godu rīkoja ražas novākšanas svētkus.
- Ozīriss ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, vēlāk arī aizkapa pasaules valdnieks.
- Sokars Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības un mirušo valstības dievs.
- Nefertums Ēģiptiešu mitoloģijā - augu valsts dievs, kuru pielūdza galvenokārt Memfisā.
- Nemti Ēģiptiešu mitoloģijā - austrumu, tuksneša un jūrasceļu dievs, kuru attēloja vanaga veidolā.
- Ihēta Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete - debesu govs, kas dzemdējusi sauli.
- Nuta ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, kuras ķermeni pārklāj zvaigznes; katru vakaru viņa aprij sauli un katru rītu no jauna dzemdē to.
- Hathora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, senākajos mītos minēta kā debesu govs, kas dzemdējusi sauli.
- Hatora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu un pazemes dieviete; bieži govs veidolā ar Saules disku starp ragiem.
- Muta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Amona sieva un dieva Honsa māte.
- Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem.
- Hapi Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, Nīlas upes personifikācija, ko pielūdza kā valgmes un dzīvības devēju.
- Nauneta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, pirmatnējo ūdeņu personifikācija, kura kopā ar savu vīru Nunu ietilpa dievišķajā astotniekā - ogdoādē.
- Taurta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, sieviešu un bērnu aizstāve.
- Mafdeta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - atriebēja, kas iemiesojās gepardā.
- Renenuteta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - čūska, tīrumu un ievāktās ražas sargātāja.
- Mātita Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - lauva, kuras kults bija izplatīts Augšēģiptē.
- Pahta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - lauva, valdniece tuksnesī, kas atradās austrumos no ēģiptiešu zemēm.
- Serketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - mirušo aizgādne, dieva Ra meita, kas palīdz viņam uzveikt ienaidniekus.
- Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem.
- Nehbeta ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete pirmsdinastiskos laikos Augšēģiptes pilsētā Nehenā; viņas emblēma un svētais dzīvnieks bija klija.
- Selketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete skorpions, kuras pārziņā bija dzemdības un kura uzraudzīja mumificētos ķermeņus bēru laikā.
- Menketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, alus darītāju aizgādne, bija saistīta ar mirušo kultu.
- Iusata Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Atuma roka; viņas svētais koks ir akācija.
- Uto ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Ra Acs un faraona sargātājdieviete, kuras svētie dzīvnieki bija kobra un mangusts, kulta centrs bija Buto pilsēta (Nīlas deltā); Uadžeta.
- Nehebkau Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, kas iemiesojās čūskas veidolā, kuru pielūdza kā laika, auglības un uztura dievu.
- Sopdu Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, kas sargāja valsts austrumu robežu.
- Nuns Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, pirmatnējo ūdeņu, pasaules okeāna un sākotnējā haosa personifikācija.
- Ptahs ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, sākotnēji kā visa esošā radītājs, vēlāk mākslas un amatu aizbildnis; Pta.
- Šesemu Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, vīndaru aizgādnis, bija atbildīgs arī par eļļas spiešanu balzamēšanai.
- Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
- Neperi Ēģiptiešu mitoloģijā - graudu dievs, kas sekmēja labu ražu, un arī alus dievs, bija saistīts ar aizkapa pasauli, mirušo kultu un atdzimšnu.
- Sešata Ēģiptiešu mitoloģijā - gudrības dieva Tota māsa, sieva vai meita, rakstības dieviete, celtniecības un zināšanu aizbildne, rakstīšanas un skaitļošanas mākas sekmētāja, rakstu sargātāja.
- Huhs Ēģiptiešu mitoloģijā - Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievieti Hauhetu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu.
- Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva.
- Sia Ēģiptiešu mitoloģijā - izziņas un gudrības dieviete, kuru parasti attēloja līdzās dievam Totam.
- Monts Ēģiptiešu mitoloģijā - kara dievs, pie kura griezās, lai faraonam nodrošinātu uzvaru pār ienaidnieku.
- Sehmeta Ēģiptiešu mitoloģijā - kara un postošās saules tveices dieviete, dieva Ra meita, dieva Ptaha sieva un dieva Nefertuma māte.
- Ašs Ēģiptiešu mitoloģijā - Lībijas tuksneša dievs, kas bija labvēlīgs ceļiniekiem, kuri ar karavānām devās cauri tuksnesim.
- Upesa Ēģiptiešu mitoloģijā - liesmu dieviete, kas sadedzināja dievu ienaidniekus, dievietes Tefnutas emanācija.
- Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu.
- Hatmehita Ēģiptiešu mitoloģijā - Mendesas pilsētas dieviete, kuru attēloja kā sievieti ar zivi uz galvas.
- Honss Ēģiptiešu mitoloģijā - mēness dievs, laika, skaitļu un skaitīšanas dievs.
- Apops Ēģiptiešu mitoloģijā - milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums, gaismas un kārtības aizstāvja, saules dieva Ra pretmets un ienaidnieks.
- Īhi Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas dievs, dievietes Hatoras un dieva Hora dēls.
- Merta Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas un dziedāšanas dieviete, dieviem veltīto himnu dziedātāju aizgādne.
- Petesuhs Ēģiptiešu mitoloģijā - Nīlas dievība.
- Nīls Ēģiptiešu mitoloģijā - Nīlas upes dievs.
- Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu.
- Mahess Ēģiptiešu mitoloģijā - pērkona, vētru, tumsas un vēja dievs, kas personificēja bailes no stihiskajiem un draudīgajiem dabas spēkiem.
- Sopdeta Ēģiptiešu mitoloģijā - planētas Sīriuss dieviete un mirušo aizgādne, Jaunā gada, tīra ūdens un plūdu dieviete.
- Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
- Tots ēģiptiešu mitoloģijā - rēķināšanas, rakstības un gudrības dievs, kurš pēcnāves tiesā atzīmēja dvēseļu svaru; to attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar ibisa galvu vai kā pērtiķi; Džehuti.
- Amenteta Ēģiptiešu mitoloģijā - rietumu - mirušo valstības dieviete, kas mirušos sagaidīja atplestām rokām.
- Mneviss Ēģiptiešu mitoloģijā - saules dievs, ko attēloja kā melnu vērsi, starp kura ragiem atradās saules disks.
- Hepri Ēģiptiešu mitoloģijā - saules dievs, rīta saule, demiurgs, kas iemiesojās skarabejā.
- Taverete Ēģiptiešu mitoloģijā - sieviešu un bērnu aizgādne, kas palīdzēja mirušajiem atdzimt Nuna pirmatnējos ūdeņos.
- Šu Ēģiptiešu mitoloģijā - starp debesīm un zemi esošā gaisa dievs, viens no Visuma pirmsākumiem un pirmelementiem, viens no mirušo tiesas kolēģijas locekļiem.
- Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils.
- Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole.
- Kuks Ēģiptiešu mitoloģijā - viena no divām pirmatnējām (otra - Kaukete) dievībām, kas simbolizē tumsu un piederēja pie astoņu pirmatnējo dievību grupas - ogdoādes.
- Kaukete Ēģiptiešu mitoloģijā - viena no divām pirmatnējām (otra - Kuks) dievībām, kas simbolizē tumsu un piederēja pie astoņu pirmatnējo dievību - ogdoādes.
- Ra ēģiptiešu mitoloģijā - viens no galvenajiem dieviem, saules dievs, kura svētais dzīvnieks bija piekūns.
- Akers Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs un mirušo aizgādnis, ko parasti attēloja čūskas vai lauvas veidolā.
- Gebs Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, debesu dievietes Nulas vīrs, Ozīrisa un Izīdas tēvs.
- Tatenens Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, kura kulta centrs bija Memfisas pilsēta.
- Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis.
- Apsis Ēģiptiešu mitoloģijā auglības dievs vērša izskatā, pielūgts Memfisā.
- Ewahden Ehwagen - Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- euforbiaceae Eiforbiju dzimta jeb dievkrēsliņaugi.
- manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu.
- heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- palls Eiharistiskā dievkalpojuma piederums Romas katoļu baznīcas misē - četrstūrveida, ar baltu drānu apšūts apsegs bīķerim un patēnai.
- sarisimi Einuhi Jūdejā, kas sevi kastrēja, lai sasniegtu pilnību un tiktu uzskatīti par gudrajiem.
- Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita.
- UNICE Eiropas Darba devēju asociāciju konfederācija (fr. "Union des Industries de la Communaute europeenne"), izveidota 1958. gada martā, mītne atrodas Briselē.
- CERD Eiropas Izpētes un attīstības komiteja (fr. "Comite europeen de la recherche et du developpment").
- programma "Socrates" Eiropas Kopienas rīcības programma izglītībā, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas dimensiju visos izglītības līmeņos, uzlabotu valodu zināšanas, veicinātu izglītības iestāžu sadarbību, pieredzes apmaiņu un jauninājumu ieviešanu.
- galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas.
- Cedefop Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (fr. "Centre Europeen pour le developpement de la formation professionnelle").
- eirobudžets Eiropas Savienības budžets, kas ietver visus plānotos ienākumus un izdevumus dažādiem pasākumiem, kurus Eiropas Savienība īsteno viena gada laikā.
- EMU Eiropas Savienības ekonomiskā un monetārā ūnija (angļu "Economic and Monetary Union"), darbību uzsāka 1999, kopējo valūtu (eiro) ieviesa 2002.
- SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development").
- ECDC Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ("European Centre for Disease Prevention and Control").
- undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra.
- eirozona Eiropas valstu kopa, kur ieviesta vienotā Eiropas Savienības valūta eiro.
- Codest Eiropas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komiiteja (fr. "Comite de developpment europeen de la science et de la technologie").
- ladinosi eiropiešu vīriešu unindiāņu sieviešu bērni Dienvidamerikā.
- lusobrazīlieši Eiropiešu, sevišķi portugāļu ieceļotāju pēcinieki Brazīlijā.
- gāts Eja zivju aizsprostā, lai tās ievadītu ventera veida tīklā.
- kuloārs Eja, kas savieno divas istabas; pastaigas telpa, it sevišķi parlamentos.
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
- klondavāties Ejot nest, vilkt sev līdzi (priekšmetus); dzīt sev līdzi (dzīvniekus).
- pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
- iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
- ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
- sanitārtehniskās ierīces ēkas iekšējam kanalizācijas tīklam pievienotas ierīces notekūdeņu uzņemšanai.
- vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
- etaža Ēkas stāvs, atsevišķas telpas vai telpu kopas līmenisks nodalījums būves kompleksā.
- Obasi Nsi ekoju (Nigērija) mitoloģijā - zemes dievība, kas dod auglību un kopā ar Obasi Osu kā māte un tēvs ir radījuši pasauli un visas lietas tajā.
- Obasi Osa ekoju (Nigērija) mitoloģijā debesu un pērkona dievs, kopā ar Obasi Nsi radījuši arī pirmos cilvēkus uz zemes.
- dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas.
- mehāniskais ekonomaizers ekonomaizers ar mehānisko pievadu.
- sholastika Ekonomikas teorijas virziens, kura pārstāvji uzskatīja, ka pētījumi ir jābalsta nevis uz loģikas likumiem un pieredzi, bet uz autoritāšu viedokli.
- mikroekonomika Ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus, produkcijas un preču veidus u. tml.
- sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu.
- kara komunisms ekonomiskā politika Krievijā pilsoņu kara laikā 1918.-1921. g., kas ietvēra uzņēmumu nacionalizāciju, pārtikas rekvizīciju sistēmu, vispārēju darba klausību, preču - naudas apgrozības sfēras sašaurināšanu
- Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku.
- norēķins ekonomiskas attiecības, kas veidojas starp fiziskām un juridiskām personām, realizējot preces un pakalpojumus, veicot samaksu par darbu, maksājot nodokļus, nodevas utt.
- OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (angļu "Organization for Economic Cooperation and Development").
- rūpniecības apvērsums ekonomisko un sociāli politisko pārmaiņu sistēma, kas saistīta ar pāreju uz mašinizētu ražošanu; rūpnieciskā revolūcija.
- determinisms Ekonomisku uzdevumu risināšana, ignorējot nenoteiktības faktorus.
- ekoloģiskā efektivitāte ekosistēmas enerģijas plūsmas kvantitatīvais mērs; ekosistēmas vai atsevišķas barošanās ķēdes produkcija un tajā ietvertā enerģija ar katru nākamo posmu samazinās, jo noteikta tās daļa ir nepieciešama esošā posma dzīvības procesu uzturēšanai; uz nākamo ķēdes posmu pāriet ne vairāk kā 20% iepriekšējā posma produkcijas, bet vairākumā gadījumu — \~10%.
- triptihekrāns Ekrāns, kas sastāv no trim atsevišķām daļām, uz centrālā ekrāna demonstrē galveno epizodi, uz malējiem tai pašā laikā - to papildinātājas epizodes.
- klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
- klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
- riteņekskavators Ekskavators, kas pārvietojas uz riteņiem (nevis kāpurķēdēm).
- kavalēristu osteoma eksostoze vietā, kur piestiprināts augšstilba garais vai lielais pievilcējmuskulis.
- holeragēns Eksotoksīns, ko producē holeras vibrions un kas veicina elektrolītu un ūdens sekrēciju tievajā zarnā holeras gadījumā.
- iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
- kompleksā ekspertīze ekspertīze, kurā vienlaikus tiek pieaicināti vairāki dažādu profesiju speciālisti un kuras rezultātā eksperti katrs savā specialitātē sastāda atsevišķu atzinumu.
- glosālijas Ekstātiskas runas nesaprotamā valodā, kuras izsaka Dieva gara piedzīvojumu.
- Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā.
- eku Ekur; lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
- Kiririša Elamiešu (vēst. Irāna) mitoloģijā - dieviete - māte, dievu māte, kuru pielūdza visā Elamas valstī.
- silfons Elastīgs elements plānsienu šķērsrievota trauka vai caurules veidā: lieto par jutīgo elementu hidrosistēmās un pneimosistēmās.
- sars Elastīgs, samērā tievs kāda materiāla elements (parasti sukā, otā).
- mats elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
- mats elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
- elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
- relejaizsardzība Elektriska iekārta elektrisko sistēmu atsevišķo elementu aizsardzībai, kas īsslēguma gadījumā konstatē bojāto elementu un automātiski atslēdz no nebojātās sistēmas daļas, bet bīstamas pārslodzes vai pārsprieguma gadījumā signalizē par to vai pēc noteikta aiztures laika atslēdz šo elektriskās sistēmas daļu.
- lineāra elektriskā ķēde elektriskā ķēde, kurā nav neviena nelineāra elementa.
- elektriskā ķēde ar koncentrētiem parametriem elektriskā ķēde, kuras aprēķinos var neievērot tās elementu patiesos izmērus un pieņemt, ka elektriskie un magnētiskie lauki pastāv tikai atsevišķos ķēdes elementos, kam piemīt kapacitāte un induktivitāte, bet enerģijas pārveidošana notiek elementos, kam piemīt aktīvā pretestība.
- elektriskā ķēde ar izkliedētiem parametriem (garā līnija) elektriska ķēde, kuras ģeometriskie izmēri ir lieli vai arī strāvas frekvence ir augsta un aprēķinos jāievēro pretestības, kapacitātes, induktivitātes un noplūdes vadītspējas izkliede pa visu ķēdi.
- pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
- pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
- akumulatora kapacitāte elektriskā lādiņa lielums, kuru tas izlādējoties var atdot barojamā ķēdē; praksē to mēra nevis kulonos ( C ), bet ampērstundās (Ah); 1 Ah = 3600 C.
- gaismekļa armatūra elektriskās kvēlspuldzes aprīkojumu kopums tās nostiprināšanai, elektriskās strāvas pievadīšanai, gaismas plūsmas izkliedēšanai un aizsardzībai no mehāniskiem bojājumiem.
- elektriskās ķēdes zars elektriskās ķēdes (shēmas) posms, kurā plūst viena un tā pati elektriskā strāva un no kura nenozarojas neviena cita strāva.
- īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību; atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana.
- kontaktgredzens Elektriskās mašīnas rotora konstrukcijas elements, kam pievieno rotora tinuma izvadu.
- pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
- elektriskā izolācija elektriskās strāvas nevadītājs (dielektriķis, izolators), ar ko vadītājs norobežots no apkārtējiem priekšmetiem.
- indukcija Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
- jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
- zibatmiņa Elektriski pārprogrammējamai lasāmatmiņai līdzīga energoneatkarīga atmiņa, ko var dzēst un pārprogrammēt, tā operē nevis ar atsevišķiem bitiem, bet ar veseliem datu blokiem.
- superpozīcijas princips elektrisko ķēžu aprēķinu princips, ko lieto, aprēķinot lineāras elektriskas ķēdes ar vairākiem avotiem (analizē katra avota darbību atsevišķi, lai pēc tam rezultātus summētu).
- pjezoelektriskais efekts elektrisko lādiņu veidošanās uz ķermeņa virsmas mehānisku deformāciju rezultātā un mehānisku deformāciju rašanās, ja ķermeni ievieto elektriskajā laukā.
- videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
- monofonija Elektroakustiska skaņas signāla vienkanāla pārraide; tā ir vienkārša un ekonomiska, taču klausītājiem nedod priekšstatu par atsevišķu skaņas avotu izvietojumu telpā.
- mikrofonēšana Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonefekts.
- mikrofonefekts Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonēšana.
- elektrode Elektrods - elektrību vadošs konstruktīvais elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai no tās izvada elektrisko strāvu.
- stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās.
- pretelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēka paveids, kas darbojas pretī elektriskās enerģijas pievadītajam spriegumam.
- nullēšana Elektroiekārtas korpusa savienošana ar nullvadu. t. i., vadu, kas pievienots barojošā ģeneratora vai transformatora zemētai neitrālei. Lieto zemsprieguma tīklos, lai paaugstinātu elektroiekārtas apkalpojošā personāla drošību.
- zemētājspaile Elektroiekārtas spaile, kas paredzēta zemējumvada pievienošanai.
- sadalne Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem; elektrosadalietaise.
- elektrosadalietaise Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem.
- levogramma Elektrokardiogrāfijas līkne ar ass deviāciju pa kreisi; norāda uz sirds kreisā kambara hipertrofiju.
- pirmscaursites elektroluminiscence elektroluminiscence, kas vērojama luminoforos, piemēram, cinka sulfīdā (ZnS), kuri ievietoti starp kondensatora klājumiem, kuriem pielikts maiņspriegums.
- relatīvistiskā elektrodinamika elektromagnētiskā lauka teorijas četrdimensiju formulējums, ievērojot speciālās relativitātes teorijas principus.
- molekulu spektri elektromagnētiskā starojuma sadalījums, molekulai to izstarojot vai absorbējot sev raksturīgā veidā; vērojami joslu veidā spektra ultravioletajā, redzamajā vai infrasarkanajā daļā.
- ceļmagnēts Elektromehāniska ierīce, kas elektromehāniskā telefona centrālē nodrošināja atsevišķa meklētāja (3) pacelšanās kustību.
- kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
- elektronstaru lampa elektronierīce, kas ar vienu vai vairākiem elektronstariem pārveido signālus, piem., elektriskus signālus pārvērš redzamos attēlos vai attēlus - televīzijas signālos; katodstaru lampa.
- komutators elektroniska aizdedzes sistēmas ierīce, kas automātiski atvieno un pievieno strāvu indukcijas spoles primārajam tinumam.
- tekstrunas pārveidotājs elektroniska ierīce, kas, izmantojot runas sintezatoru, pārveido datorā ievadīto tekstu vai kādu tā daļu runas ekvivalentā, tādējādi sagatavojot tā izvadi runas formā.
- e-mazumtirdzniecība Elektroniskā mazumtirdzniecība - atsevišķu preču pārdošana, izmantojot internetu.
- programma Pine elektroniskā pasta programma, ko izmanto operētājsistēmas _UNIX_ vidē, ietver teksta redaktoru un iespēju pievienot datnes nosūtāmajiem e-pasta ziņojumiem.
- apziņošana elektroniskā pasta ziņojuma nosūtīšana kādai datoru tīkla intereškopai vai adresātu sarakstam, nevis individuālam adresātam.
- piesaistne Elektroniskā pasta ziņojumam pievienota datne.
- atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā.
- paketapstrāde Elektroniskā skaitļotāja (lieldatora) darba režīms, kurā vairākas programmas tiek ievadītas un apstrādātas secīgi (pretstatā dialogrežīmam), tiklīdz atbrīvojas nepieciešamie resursi.
- skenēšana elektroniska virsmas vai attēla notaustīšana, elektronu staram virzoties pa šaurām, paralēlām joslām; attēlu ievadīšana datora atmiņā ar šādu notaustīšanu.
- surogātpasts Elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu.
- ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - nosodošs ziņojums, ko nosūta lietotājam, kurš nav ievērojis tīkla etiķeti, piemēram, ir aizvainojis kādu citu lietotāju vai uzbāzīgi iztirzājis jautājumu, kas citus lietotājus neinteresē.
- elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
- elektronizācija Elektronisko informĀCIJAS pārraides un datu apstrādes līdzekļu plaša izmantošana un jaunu elektronikas lietošanas iespēju meklēšana un ieviešana.
- operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
- operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
- kabeļtelevīzijas tīkls elektronisko sakaru tīkls, kas paredzēts galvenokārt radio vai televīzijas programmu raidīšanai vai publiskai izplatīšanai.
- ikonoskops Elektronlampa pārraidāmā attēla pārveidošanai elektriskos signālos, ko lieto televīzijā.
- deģenerētā elektronu gāze elektronu gāze, kuras statistiskajai aprakstei nevar lietot klasisko statistiku, bet jāizmanto kvantu statistika.
- rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
- izvērses ģenerators elektroshēmas kamerā vai kineskopā, kas ģenerē zāģveida vilni, lai virzītu signālu vai televīzijas rastru veidojošo katodstaru kūli.
- pārvietojamā elektrostacija elektrostacija transportlīdzekļos (automobiļos un to piekabēs, uz dzelzceļa platformām, plostiem); sastāv no primārā dzinēja, elektromašīnģeneratora, sadales iekārtas, relejaizsardzības un signalizācijas ierīcēm un kabeļiem patērētāju pievienošanai; paredzēta īslaicīgai izmantošanai vietās, kas atrodas tālu no stacionārajiem elektrotīkliem; biežāk lieto dīzeļelektrostaciju.
- lice Elektrotehnikā vairāku tievu kopā savītu stieplīšu vads, ko lietoja zvanu auklām, radio antenām u. tml.
- vilces apakšstacija elektrotehnisko iekārtu komplekss, kas elektrificētajās līdzstrāvas dzelzceļa līnijās pazemina pievadītās trīsfāžu strāvas spriegumu un pārveido to līdzstrāvā.
- galvanizācija Elektroterapijas metode - zema sprieguma līdzstrāvas pievadīšana ķermenim.
- interferencterapija Elektroterapijas metode, kurā lieto divas sinusoidālas maiņstrāvas ar 3000-5000 Hz frekvenci, no kurām vienai ir mainīga frekvence; summējoties šīs strāvas rada atsevišķus strāvas impulsus.
- elektroforēze Elektroterapijas veids, kad elektriskā lauka iespaidā organismā caur ādu ievada medikamentu jonus.
- patvaļīgs stāvoklis elementa vai iekārtas nenoteikts stāvoklis, kā arī nedefinēta signāla vērtība. Sistēmās ar lielu teorētiski iespējamo stāvokļu skaitu šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu tos signālu, elementu vai iekārtu stāvokļus, kas nav definēti konkrēta uzdevuma risināšanas algoritmā.
- primitīvs elementāra struktūra, ko nevar sadalīt vienkāršākos elementos un ar kuras palīdzību var veidot sarežģītus objektus.
- ķīmiskais ekvivalents elementārobjekts (atoms, molekula, jons utt.) vai nosacīta tā daļa, kas ķīmiskajā reakcijā var pievienot vai atbrīvot vienu ūdeņraža jonu vai vienu elektronu.
- primitīvs elementārs veidojums, kuru nevar sadalīt vienkāršākos elementos un ar kura palīdzību var veidot sarežģītākus objektus.
- pavadoņelementi Elementi (gk. Cd, In, Ge, Ga, Re, Hf.), kas rūdās neveido patstāvīgus minerālus, bet kopā ar citiem elementiem veido izomorfus u. c. savienojumus.
- serdenis Elements, ko ievieto veidnē, lai lējuma iekšējam dobumam veidotu vēlamo formu.
- leģētājelements elements, ko pievieno metālam vai metālu sakausējumiem (arī nemetāliem). lai uzlabotu tā fizikālās vai ķīmiskās īpašibas.
- atgriezeniskā saite eletroniskas iekārtas (piemēram, pastiprinātāja) izejas signāla pievadīšana atpakaļ ieejai, lai mainītu iekārtas parametrus.
- Stepnoje Elista, pilsēta Krievijas Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
- dievelis Elks, dieveklis.
- dievoklis Elks, dieveklis.
- eidols Elks, dieveklis.
- idols Elks, dieveklis.
- mienis Elks, dieveklis.
- svēteklis Elks, dieveklis.
- elkadievs Elks, elkdievība.
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu, piemēram, ārstēšanās nolūkā).
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos līdz ar gaisu (piemēram, smaržu).
- žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss.
- elzevīrs Elzevīra burti - burti, kurus izveidojuši ievērojamie holandiešu grāmatu iespiedēji un izdevēji Elzevīri (16. gs. beigas - 18. gs. sākums).
- oleoartroze Eļļa locītavas dobumā, kas ievadīta terapijas nolūkā.
- spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
- menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā.
- embolektomija Embola operatīva izņemšana; tiešā e., ko veic, atverot asinsvadu un izņemot embolu; netiešā e., ko veic ar instrumentu vai īpašu katetru, kurš ievadīts asinsvadā pa iegriezumu asinsvada sienā.
- gonadoģenēze Embrija gonādu attīstība, kuras raksturīgas vīriešu vai sieviešu dzimumam.
- svešemisija Emisijas norise ar sevišķa emisionāra palīdzību.
- psihiskā atkarība emocionāla diskomforta depresijas rašanās, ja pārtrauc vielas ievadīšanu.
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- empiriosimbolisms Empiriokriticisma paveids, kas atzīst, ka sajūtas un domāšanas konstrukcijas ir simboli, nevis mater. pas. atspoguļojums; šie simboli ir vienīgā realitāte.
- novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija.
- Emsa Emsas stāvs - Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs.
- pseidocefalocēle Encefalocēle, kas radusies galvaskausa slimības vai ievainojuma dēļ.
- Britu enciklopēdija enciklopēdija angļu valodā, viens no vecākajiem universāliem enciklopēdiskiem izdevumiem pasaulē, pirmo reizi izdota Edinburgā (1768-71), 1920 redakcija pārcēlās uz Čikāgu, ASV.
- stents Endoprotēzes veids, ko ievada bojātajā asinsvadā.
- Ainejs Enejs - viens no drošsirdīgākajiem Trojas aizstāvjiem, mirstīgā vīrieša u dievietes Afrodītes dēls, romiešu Jūliju dzimtas mitoloģiskais ciltstēvs.
- neatkarīgais ražotājs energoapgādes komersants, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā ir iekļauts.
- lasāmatmiņa Energoneatkarīga datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kuras saturu ieraksta tās izgatavotājs un kuru datora darbības gaitā nevar mainīt.
- termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
- siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
- starpvalstu savienojums enerģijas pārvades līnija, kas saista atsevišķās valstīs izvietotas pārvades sistēmas.
- dielektriskie zudumi enerģijas zudumi, kas rodas dielektriķī, kurš ievietots mainīgā elektriskajā laukā.
- žvikstele Enerģiska, veikla sieviete.
- Pokrovska Engelsa, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1931. g.
- Angernskaja Engures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- piepjkaruļnieks Ēnvaboļu dzimtas ģints ("Orchesia"), uz piepēm dzīvojošas vaboles 2-5,5 mm garumā, ziemo koku kreves plaisās un zemsegā, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- kalikreīns Enzīms, kas iedarbojas asins plazmā ievainojuma vai bakteriāla iekaisuma gadījumā, veidojot audu hormonus kinīnus, kas savukārt veicina brūču dzīšanu.
- oksigenāze Enzīms, katalizē substrāta oksidēšanu, pievienojot tam molekulārā skābekļa vienu vai abus skābekļa atomus.
- ķerubs Eņģelis jūdaismā un kristietībā; Dieva troņa vai paradīzes vārtu sargi; spārnoti lauvas ar sievietes galvu.
- Moroni Eņģelis, kurš esot palīdzējis Džozefam Smitam pārtulkot no Amerikas agrākajiem iedzīvotājiem saņemto dievišķo atklāsmi zelta plākšņu veidā, uz kurām rakstīti teksti senās valodās, un kas kļuva par pamatu Mormoņu grāmatai.
- prieka vēsts Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26).
- Melisa Epidamas pilsētā, kur medus rūpals bija sevišķi attīstīts, tā sauca Dēmetras un Artemīdas priesterienes.
- dievvērsiņš Ērču sugas kukainis, dieva vērsiņš.
- Erivaņa Erevānas pilsētas Armēnijā nosaukums līdz 1936. g.
- divgalvainais ērglis ērglis ar divām galvām; iesākumā likts vācu-romiešu (austriešu) ķeizaru un krievu caru ģerboņos.
- Ergeļskaja Ērgļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- kollektīvviļķi Ērģeļu mehānisma ierīces, kas ļauj ievest spēlē uzreiz vairākus reģistrus.
- rudais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus phoenicurus"), kas bieži, bet nevienmērīgi sastopama Latvijā.
- sārtene Ēriku dzimtas ģints ("Erica") atsevišķas sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas).
- TED Eritēmas sliekšņa deva (angļu "threshold erythema dose").
- izohemaglutinācija Eritrocītu aglutinācija, tiem pievienojot tās pašas sugas cita indivīda asinis.
- izohemolīze Eritrocītu līze, ievadot tās pašas sugas cita indivīda serumu.
- anizopoikilocitoze Eritrocītu nevienāds lielums un forma.
- anizocitoze Eritrocītu nevienāds lielums.
- krenācija Eritrocītu sarukšana, ko panāk, pakļaujot tos gaisa ietekmei vai ievietojot hipertoniskā nātrija hlorīda šķīdumā; to izskats sāk atgādināt zobratu.
- narcisms Erotisma veids - iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās par savu skaistumu; narcisisms.
- ILUVUMED Es mīlu tevi jo dienas jo vairāk (angļu "I love you more each day"; īsziņās).
- IUTLUVUBIAON Es tevi mīlēju, bet viss ir cauri (angļu "I used to love you but it's all over now"; īsziņās).
- ILUVU Es tevi mīlu (angļu "I love you"; īsziņās).
- Jesentuki Esentuki, pilsēta Krievijas Stavropoles novadā.
- Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam.
- eskimosu valoda eskimosu-aleutu valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu (Grenlandes eskimosiem) un krievu alfabēts (Āzijas eskimosiem).
- ēdmiņa Ēsma - barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai.
- ēda Ēsma medījamo dzīvnieku vai zivju pievilināšanai.
- apellenti Ēsmas, dzīvnieku pievilināšanas līdzekļi.
- savalnī ēst ēst atsevišķi, par sevi.
- daēst Ēst klāt ko, piemēram, maizi, piedevas, šķidram vai taukvielām bagātam ēdienam.
- (likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu, apmierināt kāri pēc kā sevišķi garšīga.
- likt uz kārā zoba ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu.
- acetīns Esteris, kas rodas ja glicerīna molekulai pievienojas viena, divas vai trīs etiķskābes molekulas; atrodams zivju eļļā un sviestā.
- mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
- folikulīns Estrons - viens no sieviešu dzimumhormoniem, kas veidojas olnīcās.
- uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
- sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
- echeveria Eševērijas.
- bandrole Etiķete, uz preces uzlīmēta zīmīte, kas liecina, ka akcīzes nodeva ir samaksāta.
- celosolvi Etilēnglikola monoēteri; lieto celulozes esteru un dažādu laku un krāsu materiālu šķīdināšanai, raķešu degvielas piedevām u. c.
- etilēšana Etilgrupas ievešana organiskos savienojumos, ko panāk gk. vai nu ar dietilsulfāta vai etilhlorīda palīdzību.
- gaučo Etniska grupa Argentīnā un Urugvajā, radās 16.-17. gs. no spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācējiem.
- olsterieši Etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā), runā angļu valodas dialektā ar īru vārdu piejaukumu, cēlušies no angļu un skotu kolonistiem (ieceļojuši gk. XVII gs. pēc īru sacelšanās apspiešanas), ar kuriem daļēji saplūduši vietējie īri, un paši sevi dēvē par angloīriem un skotoīriem, ticīgie - protestanti (anglikāņi, prezbitāņi u. c.).
- etnoģeogrāfija Etnogrāfijas palīgnozare, kas pētī dažādu etnisko grupu izvietojumu, apdzīvojuma formas, valstu etnisko sastāvu, atsevišķu tautu un grupu skaita dinamiku valstī un aiz tās robežām.
- škaraji Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā.
- tapanti Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā.
- kamčadali Etnogrāfiska grupa Kamčatkā, Čukču pussalā un Ohotskas jūras piekrastē (Krievijā), ar krievu ieceļotājiem saplūdušo itelmeņu, korjaku un čuvanu pēcteči, runā krievu valodā.
- čuvani Etnogrāfiska grupa Krievijas galējos ziemeļaustrumos, Anadiras baseinā, parasti tiek pieskaitīti pie čukčiem.
- negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms.
- čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem.
- kaitagi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos, priekškalnēs, tuvu radniecīgi dargiem un ar tiem saplūst, runā dargu valodas dialektā.
- truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm.
- suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
- Larāns Etrusku (vēst. Vidusitālija) mitoloģijā - kara dievs, atbilst grieķu Arejam un romiešu Marsam.
- Vanta etrusku mitoloģijā - aizkapa pasaules sieviešu kārtas dēmons, nāves personifikācija, viņas pastāvīgie atribūti ir tīstoklis, lāpa, zobens, čūskas, kas apvij rokas, atslēga; dažkārt tiek identificēta ar grieķu fūrijām.
- Tagēts etrusku mitoloģijā - augstākā dieva Jupitera dēls, bērns, kam piemita pareģa gudrība un pieredze zīlēšanas mākslā.
- Fuflunss etrusku mitoloģijā - augu valsts un auglības dievība, tiek identificēts ar grieķu Dionīsu un romiešu Silvānu.
- Tins etrusku mitoloģijā - debesu dievs un pērkona pavēlnieks, kas pavēl ar trim zibens kūļiem, kopā ar Uni un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi.
- Satre etrusku mitoloģijā - dievība, ar kuras vārdu saistīts priekšstats par zelta laikmetu - pārpilnības un vispārējas vienlīdzības laikmetu.
- Aplu etrusku mitoloģijā - dievība, kas atbilst Apollonam grieķu mitoloģijā, viņa vārds atrodams uz etrusku pieminekļiem 5. - 4. gs. p. m. ē.
- Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva.
- Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību.
- Menrva etrusku mitoloģijā - māšu dieviete un dzemdētāju sargātāja, amatu un amatnieku aizgādne un karotāja, etrusku pilsētu aizstāve.
- Tēzana etrusku mitoloģijā - rītausmas dieviete, kuras vārds saglabājies uz trim etrusku spoguļiem un uz mūmijas apbedīšanas plīvura, tika attēlota kā jauna, pievilcīga sieviete.
- Kulsans etrusku mitoloģijā - romiešu Jānam līdzīgs dievs ar četrām sejām, kas simbolizēja četrus debesu reģionus.
- Codex Bezae evaņģēliju un Apustuļu darbu grieķu un latīņu teksta, kā arī 3. Jāņa vēstules fragmenta latīņu teksta manuskripts, kuru 1581. g. Kembridžas universtātei uzdāvināja šveiciešu rakstnieks T. Bēza.
- Heidelbergas katehisms evaņģēliski reformētās baznīcas 1563. gadā Heidelbergā pieņemtais katehisms.
- glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts.
- dzegēvele Ēvele rievu izēvelēšanai.
- rievēvele Ēvele rievu veidošanai.
- šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni.
- ieēvelēt Ēvelējot ievainot.
- ieēvelēt Ēvelējot ieveidot (rievu).
- Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja.
- tēšana Ēvelēšanai analoģisks griešanas process ar tēsējinstrumenta virzes (parasti vertikālu) kustību; izmanto neapaļas formas caurumu, iekšējo rievu un zobu virsmu apstrādei.
- Sprūšu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Sprūšu un Atmatu mājām, kas tagad ir kokiem apaudzis paugurs (augstums rietumu pusē \~20 m, garums \~60 m, platums \~40 m).
- Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus.
- izplestā evernija everniju suga ("Evernia divaricata"), Latvijā aizsargājama.
- vidējā evernija everniju suga ("Evernia mesomorpha"), Latvijā aizsargājama.
- plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā.
- evolucionists Evolūcijas teorijas, evolucionisma piekritējs.
- Dziļais ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība - 11,4 ha; Kovaļevska ezers.
- Drūkšu ezers ezers Augštaitijas augstienē, 141,6 m vjl., uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas (~3 km no Latvijas robežas), platība - 4450 ha, dziļums - līdz 32 m, 5 salas, līčains.
- Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers.
- Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers.
- Aboļes ezers ezers Baltkrievijā (_Abole, voziera_), Vitebskas apgabala rietumu daļā.
- Ababjas ezers ezers Baltkrievijā ("voziera Ababja"), Vitebskas apgabala ziemeļrietumos, Braslavas ezeru nacionālajā parkā.
- Narača ezers ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas.
- Nampo salas ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas.
- Absternas ezers ezers Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā.
- Asvejas ezers ezers Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļos 131 m vjl., platība - 5280 ha, dziļums - līdz 7,5 m, stipri aizaudzis.
- Raču ezers ezers Balvu novada Medņevas pagastā, platība - 1 ha.
- Lielais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 102,2 m vjl. platība — 21,3 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums — līdz 1,1 m; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers.
- Mazais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 103 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - 0,2 km, Mežaja ezers; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers.
- Pekuļņeiska ezers ezers Beringa jūras piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomā apvidus dienvidu daļā, platība - 435 kvadrātkilometri, notece uz Beringa jūru.
- Čornojes ezers ezers Brigu pagastā un Krievijā, kopējā platība - 24 ha; Černoja ezers; Zaleskoje ezers.
- Baltais ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, uz Baltkrievijas robežas, 159,5 m vjl., platība — 41,3 ha (Latvijā 35,3 ha), garums — 1,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs ezers, aizaugums — tikai 8%; Belojes ezers.
- Zaborovjes ezers ezers Goliševas pagastā, platība - 9 ha.
- Peipuss Ezers Igaunijā un Krievijā (Pleskavas apgabalā) 30 m vjl., Igaunijai pieder 44% ezera teritorijas, Krievijai - 56%, platība - 3555 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 15 m, daudz salu.
- Hāmūns Ezers Irānas kalnienes Sistānas beznoteces ieplakā \~500 m vjl., Irānā pie robežas ar Afganistānu, bezlietus periodā sadalās vairākos atsevišķos ezeros.
- Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja.
- Reindīra ezers ezers Kanādā (angļu val. "Reindeer Lake"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Lorensa augstienē 350 m vjl., platība - 6650 kvadrātkilometru, garums - 245 km, platums - 56 km, dziļums - līdz 60 m.
- Greitbērleiks Ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri.
- Umbezers Ezers Kolas pussalā 152 m vjl., Krievijas Murmanskas apgabalā, platība - 422 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 115 m, notece pa Umbu uz Kandalakšas līci Baltajā jūrā.
- Lovezers Ezers Kolas pussalā 153 m vjl., Krievijā, Murmanskas apgabalā, platība - 200 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 35 m, tektoniskas izcelsmes, notece pa Voroņju uz Barenca jūru.
- Čornoje Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā un Baltkrievijā.
- Baltais ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā uz Baltkrievijas robežas, kopējā platība — 141,3 ha; Baltezers; Belojes ezers; Beloje (Baltkrievijā).
- Kučukas ezers ezers Krievijā, Altaja novadā, platība — \~200 kvadrātkilometru.
- Teļecas ezers ezers Krievijā, Altaja Republikas austrumos 436 m vjl., platība - 223 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 325 m, garums - 78 km, vidējais platums - 3 km, ietek \~70 upju, iztek Obas labā satekupe Bija.
- Lača Ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega.
- Aidikuls ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos.
- Čebarkuls Ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabalā.
- Čukčagiras ezers ezers Krievijā, Habarosvskas novadā, 70 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 6 m, daudz augstu (līdz 60 m) mežainu salu.
- Bolons Ezers Krievijā, Habarovskas novadā, 18,7 m vjl., platība - 338 kvadrātkilometri, garums - \~70 km, platums - līdz 20 km, dziļums - 3-4 m; Nuriodžals, Boulenodžals.
- Jenisjervi Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā ("Jaenisjaervi"), uz Somijas robežas 64 m vjl., platība - 200 kvadrātkilometri, garums - 26 km, platums - līdz 14 km, vidējais dziļums - 12 m, lielākais - 57 m, pēc Jenisjoki aizsprosta uzcelšanas pārvērsts ūdenskrātuvē.
- Ņuks Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā, Rietumkarēlijas augstienes ziemeļu daļā 134 m vjl., platība - 214 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 40 m, līčains, daudz salu.
- Kerets Ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļos 91 m vjl., platība - 275 kvadrātkilometri (kopā ar salām), vidējais dziļums 4,5 m, lielākais dziļums - 26 m, \~130 salu (kopējā platība - 50 kvadrātkilometru).
- Topezers Ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 109 m vjl., platība - 986 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 56 m, krasta līnija izrobota.
- Tikšes ezers ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā, 111 m vjl., platība - 209 kvadrātkilometri (kopā ar salām - 232 kvadrātkilometri), dziļums - līdz 40 m.
- Gaļičas ezers ezers Krievijā, Kostromas apgabalā 101 m vjl., platība — 7540 ha, dziļums — līdz 4,5 m, krasti zemi, dūņains.
- Labazs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā 47 m vjl., platība - 470 kvadrātkilometru, ietek - Ņelzja un Jema, iztek - Bogaņida, caurteka savieno ar Hargi ezeru.
- Jesejs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži.
- Kovdezers Ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri.
- Imandra Ezers Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas rietumos 127 m vjl., platība - 812 kvadrātkilometru, garums - >100 km, vidējais dziļums - 13 m, lielākais - 67 m, daudz līču, zemesragu, >140 salu.
- Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā).
- Bustahs Ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas-Indigirkas zemienē 7 m vjl., platība – 249 kvadrātkilometri; Buusaahs.
- Bologoje Ezers Krievijā, Tveras apgabalā, šīs pilsētas teritorijā.
- Kubenas ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā 100 m vjl., platība — 648 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — \~3 m, garums — \~60 km, platums — līdz 15 km, ietek \~30 upju, iztek Suhona.
- Belojes ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā, 113 m vjl., ir Volgas-Baltijas ūdensceļa sastāvdaļa, platība — 1290 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 20 m.
- Kulundas ezers ezers Krievijas Altaja novadā, Kulundas līdzenumā 98 m vjl., sekls, rūgti sāļš, bez notekas, platība — 728 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 4 m, glaubersāls ieguve.
- Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera.
- Udils Ezers Krievijas Habarovskas novadā, Amūras lejteces kreisajā krastā 2,6 m vjl., platība - 330 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5 m, garums - 50 km, platums - 9 km.
- Orels Ezers Krievijas Habarovskas novadā, platība - 314 km^2^, dziļums - līdz 3,8 m, krasti zemi, purvaini.
- Vištītis Ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā pie Lietuvas robežas 173 m vjl., platība - 1787 ha, cauri tek Prēgeles pieteka Pissa.
- Sjamezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 106 m vjl., platība - 266 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 24 m, 80 salu ar kopējo platību 4,3 kvadrātkilometri, krasti zemi, smilšaini, akmeņaini.
- Segezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m.
- Vigezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas austrumu daļā, platība - 1285 km^2^, kopš 1933. g. ietilpst Baltās-Baltijas jūras kanāla sastāvā, daudz salu (kopējā platība - 130 km^2^).
- Vodlezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikas dienvidaustrumu daļā 136 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 16 m, \~200 salu.
- Pēezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 100 m vjl., platība - 659 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 49 m, >30 salu (kopējā platība - 96 kvadrātkilometri), krasti augsti, stāvi, klinšaini.
- Otradnoje Ezers Krievijas Ļeņingradas apgabalā, uz rietumiem no Lādogas ezera, 19 m vjl., platība 6600 ha.
- Pleskavas ezers ezers Krievijas Pleskavas apgabalā, pie robežas ar Igauniju, 30 m vjl., platība — 710 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 12 m, zemi krasti.
- Mogotojevo Ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers.
- Aitars ezers Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta zemienē.
- Vože Ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru.
- Maničgudils Ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini.
- Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers.
- Peiteļa ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā (~40% platības) un Krievijā (~60%), 107,6 m vjl., platība - 347 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 2,0 km, lielākais dziļums - 2,2 m, aizaugums - niecīgs; Pītelis; Piteļa ezers.
- Sleinovas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 25,4 ha, garums — \~1,2 km, lielākais platums — 0,5 km; Sleinavu ezers; Sleinova ezers; Sleiņevas ezers.
- Okuņovka Ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 1,9 ha; Okunevkas ezers; Okuņevkas ezers; Rokuņoka ezers.
- Zubru ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,3 ha; Šaševskas ezers; Zubrovas ezers; Zubovas ezers.
- Davilnītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 2,5 ha; Davelnīša ezers; Delvenīša ezers; Develnīša ezers; Develnīšu ezers; Sila ezers.
- Lodumas ezers ezers Medņevas pagastā, platība — 2,6 ha, garums — \~700 m, platums — līdz \~100 m; Loduma ezers; Lodumu ezers.
- Ilziņa ezers ezers Medņevas pagastā, platība — 3,1 ha; Ilziņu ezers.
- Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers.
- Mamrijs Ezers Polijā ("Mamry"), Vamrijas-Mazūrijas vojevodistē, Mazuru ezeru augstienes ziemeļos, 116 m vjl., platība - 104,4 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 43,8 m, glaciālas izcelsmes, daudz salu un pussalu.
- Ņegocins Ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, platība - 2670 ha.
- Līduča Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 3,2 ha; Leidaču ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Medņevkas ezers; Pidaču ezers.
- Kugras ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - 11,8 ha; Kurgas ezers; Puškrieva ezers; Puškrievu ezers; Puškrīvu ezers.
- Grigorija ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 13,4 ha; Grigorjeva ezers.
- Služevas ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 6,2 ha; Nušina ezers; Nušinas ezers; Nušino ezers; Služeva ezers; Služinas ezers; Služinu ezers.
- Iugulovs Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers.
- Škeņevas ezers ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība — 6,8 ha; Šķeņevo; Šķeņovas ezers.
- Kovšu ezers ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienvidrietumu daļā, platība - 22 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,8 m, dibens dūņains, ūdenszāles; Kauša ezers; Kovševas ezers; Rēzeknes ezers.
- Šiķana ezers ezers Salienas pagastā, pie Baltkrievijas robežas, platība - 2,3 ha; Sikjana ezers; Sikjanka ezers; Šikjana ezers; Šikjanka ezers.
- Sitas ezers ezers Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, Latvijā tikai tā ziemeļu gals 43,1 ha platībā, kopējā platība - 186 ha, garums - 3,8 km, vidējais dziļums - 5,3 m.
- Beļanu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, 149,8 m vjl., platība - 94 ha, no tiem Latvijā 55,4 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs ezers, aizaugums - 23%; Balta ezers; Baltais ezers; Baltezers.
- Kirjaņiška Ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers.
- Klievezers Ezers Smiltenes pilsētas dienvidu nomalē, 126,1 m vjl., platība - 3,3 ha, garums - 300 m, lielākais platums - 150 m, viens no Smiltenes ezeriem; Klievu ezers.
- Pihejervi Ezers Somijā, Dienvidsomijas reģiona austrumos, uz Krievijas robežas 80 m vjl., platība - 225 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 32 m.
- Staškeviča ezers ezers Šēderes pagastā, platība - 3,6 ha; Staskeviča ezers.
- Grīvas ezers ezers Šķaunes pagastā, 1966. g. meliorācijas darbos līmenis pazemināts no 158,8 m līdz 156,9 m vjl., platība samazinājusies no 58,4 ha līdz 6 ha, vidējais dziļums — 0,2 m; Grēvas ezers; Greves ezers; Grēves ezers; Greivas ezers; Greives ezers.
- Gordojas ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 45,3 ha; Gardovas ezers; Gordevas ezers; Gordovas ezers; Gordojs; Gordovaja ezers.
- Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci.
- Hankas ezers ezers Tālajos Austrumos, Krievijā (Piejūras novadā) un Ķīnā (Heilundzjanas provincē), platība — 4190 kvadrātkilometru, garums — \~90 km, platums — 68 km, lielākais dziļums — 10,6 m, izveidojies tektoniskā depresijā 68 m vjl.
- Terehols Ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā.
- Maksimovas ezers ezers uz Baltkrievijas un Latvijas robežas, Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 46 ha (Latvijā 16,1 ha), garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums Latvijas daļā — 1,3 m, eitrofs, stipri aizaug; Maksimova ezers; Maksimovo ezers.
- Seligers Ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu.
- Žižicas ezers ezers Valdaja augstienes dienvidrietumu nogāzē 163 m vjl., Krievijas Pleskavas apgabala dienvidaustrumos, platība 5130 ha, dziļums - līdz 8 m.
- Vivi Ezers Vidussibīrijas plakankalnē 256 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 229 km^2^.
- Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru.
- Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers.
- Ievalča ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ievalču ezers; Ievalču-Auļu ezers.
- Ķevju ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 1,5 ha; Ķevu ezers; Ķēvu ezers.
- Pjasina ezers ezers Ziemeļsibīrijas zemienes dienvidu daļā 33 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība — 735 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 10 m, iztek Pjasina.
- Rajevkas ezers ezers Zilupes līdzenumā, Kreiču purvā, Ludzas novada Blontu pagastā, 107,4 m vjl., platība - 42,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km, lielākais dziļums - 3,3 m, distrofs, maz aizaudzis; Rajevas ezers; Rājevas ezers; Rojevkas ezers; Ņīvu ezers.
- Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers.
- Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda.
- Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš.
- brahmačarja Ezoterismā - "ceturtā atturēšanās", kas prasa ievērot domu, vārdu un darbību tīrību, iesvētīšanu ar zvēresta pieņemšanu, celibāta stāvokļa ievērošanu, lai varētu veikt astrālos ceļojumus.
- Tāra Ezoterismā - glābējs jeb Dievišķā Māte, Šivas līdzgaitniece.
- kovu Ezoterismā - studēt un pētīt okultās zinības, kā arī labot tās kļūdas, kas ieviesušās ieprikšējās mācībās.
- sat Ezoterismā absolūtā esamība, tīrā būtne, jeb augstākais Es, ko var sasniegt sevi pārvarot un pietiekami ilgi gaidot.
- sidha Ezoterismā cilvēks, kas izgājis caur daudziem iemiesošanās cikliem un ir sasniedzis pusdievišķības attīstības pakāpi.
- bhakts Ezoterismā cilvēks, kurš pielūdz Dievu, uzticīgs tā sekotājs.
- vaidhibhakti Ezoterismā Dieva pielūgsme, it sevišķi ievērojot daudz rituālu un ceremoniju.
- bhadža Ezoterismā dieva pielūgsmes veids dziedot.
- deva Ezoterismā dievišķā būtne, kas ir daudz augstāk attīstīta nekā cilvēks.
- īšvara Ezoterismā Dievišķais Devējs, pilnīga būtne, kas jūt līdzi cilvēcei, jo pati ir izgājusi visus eksistences lokus.
- min Ezoterismā liktenis un dievu noteiktā kārtība.
- fa Ezoterismā likumi un noteikumi, kas jāievēro, lai attīstītos.
- numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam.
- joginī Ezoterismā sieviete, kas praktizē jogu.
- gurubhāginī Ezoterismā sievietes, kas mācās pie viena un tā paša garīgā skolotāja.
- mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
- vidžnana Ezoterismā tas, ko cilvēks iegūst pēc daudzu gadu apceres, tā ir dziļa izpratne par Dievu.
- bhagavats Ezoterismā termins, ar kuru izsaka kāda personīgo Dievu.
- faidešīns Fajs - vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai.
- riska faktori faktori, kas var palielināt vai mazināt uzņēmējdarbības, kapitālieguldījumu, darījumu risku: valsts ekonomikas attīstības līmenis, dabas katastrofas, darījumu partneru neveiksmes u. tml.
- sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
- bezprātība Fakts, rīcība, ko nevar atzīt par saprātīgu.
- Imhoteps Faraona Džosera (27. gs. p. m. ē.) arhitekts, priesteris un ministrs, vēsturiska persona, kas tika pielūgts kā pusdievs, gudrības, ārstniecības un maģijas aizgādnis.
- PCF Faringokonjuktivālais drudzis (angļu "pharyngoconjunctival fever").
- dozoloģija Farmakoloģijas nozare, kas aptver mācību par zāļu devām.
- summācija Farmakoloģiskais koerģisms, kad medikamentu kopējā iedarbība pārsniedz visu atsevišķo medikamentu iedarbību summu.
- glamroks Fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; glamrock; "glam rock".
- fašizācija Fašistisku metožu, paņēmienu, ideoloģijas ieviešana (valstī, valsts iestādēs, organizācijās).
- imigrants Faunas elements (suga, ģints), kas evolūcijas procesā cēlies citā teritorijā, bet ieceļojis un iedzīvojies (spēj eksistēt un vairoties) konkrētā teritorijā.
- Starptautiskā informācijas apstrādes federācija federācija dibināta 1960. g. un tās uzdevums ir attīstīt starptautisku sadarbību, stimulēt pētījumus, izstrādes un to praktiskos pielietojumus datu apstrādes jomā, kā arī veicināt informācijas apmaiņu un speciālistu sagatavošanu.
- fēmes Fēmes tiesas - slepenas tiesas viduslaikos Vācijā, kuras nežēloja nevienu noziedznieku, arī no augstākām šķirām.
- feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību cīnītāja.
- feministu valoda feminismam raksturīgi centieni izskaust pieņēmumu, ka valodā un rakstībā labskanīgāka ir vīriešu un nevis sieviešu dzimte.
- Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja.
- obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (Krievijā līdz 1861. g.).
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11 gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- ciltsvietība Feodālās hierarhijas sistēma Krievijā 15.-17. gs.; dižciltīgākas izcelsmes feodālis varēja pretendēt uz augstāku amatu un pie galda uz vietu tuvāk valdniekam.
- apanāžas zemnieki feodāli atkarīgie Krievijas lauku iedzīvotāji, kas piederēja cara ģimenes locekļiem.
- holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem.
- bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Krievzemē 10.-17. gs.).
- senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāliem vai pilsētām; senjorijas īpašnieks.
- investitūra Feodālismā - ceremonija, kurā vasalim nodeva feodu.
- brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi.
- pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; arī vāka.
- vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija: arī pagasts (1).
- sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam.
- dvēseļu revīzija feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis.
- raganu prāva feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
- iedalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās sadaloties Kijevas Krievzemei, un vēlāk, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm.
- Dalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm.
- hidrolāzes Fermenti, kas šķeļ saliktas organiskas vielas, hidrolīzes procesā tām pievienodami ūdeni; izplatītas augu un dzīvnieku šūnās.
- hidrāze Ferments, kas katalizē ūdens molekulas pievienošanos savienojumam bez hidrolīzes.
- liāzes Fermentu klase; veicina atomu vai atomu grupu atšķelšanos no substrāta, veidojot dubultsaites, vai minēto atomu pievienošanos dubultsaitēm.
- erepsīns Fermentu maisījums, ko atdalatievās zarnas gļotāda un kas šķeļ polipeptīdus aminoskābēs.
- fibrilloģenēze Fibrillu veidošanās un attīstība, sevišķi saistaudos.
- fibriloģenēze Fibrillu veidošanās un attīstība, sevišķi saistaudos.
- sufidūciants Fiduciārs, kurš kādas atsevišķas mantas pārvaldīšanu uzticējis citai personai.
- Suva Fidži galvaspilsēta (angļu val. "Suva"), osta Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 207000 iedzīvotāju (2007. g.).
- pārneses simetrija figūras periodiska sakrišana ar sevi, ja figūru pārvieto kādas taisnes virzienā.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
- ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties.
- stingkadrs fiksēts, sastindzis kadrs, atsevišķs attēls.
- hīlings Filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā; hīlerisms.
- Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
- Fillingene Fillingenes-Šveningenes pilsētas rietumu daļa ("Villingen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
- paralēlisms Filoģenētiski radniecīgu organismu grupu evolūcija līdzīgā virzienā.
- FBR Filologu biedrības raksti, turpinājumizdevums, iznāca 1921.-40. g. Rīgā (20 laidienu).
- demiurgs Filozofijā - radošais elements, radošais sākums; teoloģijā - Dievs kā pasaules radītājs.
- sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties.
- sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml vienību.
- sevišķais Filozofijas kategorija, kas izsaka vispārīgā un atsevišķā organisku vienību.
- metafizika Filozofijas nozare, kas pievēršas "esamībai", "zināšanai" un vispār pirmpamatiem un interesējas par realitātes dziļāko būtību.
- spekulatīvā filozofija filozofijas sistēmas, kuru pamatā ir atziņa, ka zināšanas iegūstamas nevis empīriskas pieredzes ceļā, bet gan ar intelektuālu intuīciju, pārjutekliski vai abstraktu prātojumu ceļā u. tml.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
- atspoguļošana Filozofiska kategorija; vispārīga matērijas īpašība, materiālu sistēmu spēja ar pārmaiņām sevī atveidot citu sistēmu iedarbību.
- antropoloģisms Filozofiska koncepcija, kas sabiedriskās dzīves parādības skaidro ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām.
- revēlantisms Filozofiski teoloģiska mācība par Dieva atklāšanos, parādīšanos.
- iefiltrēt Filtrējot (šķidrumu, gāzi) ievirzīt (kur iekšā).
- divsekciju filtrs filtrs, kas sastāv no diviem atsevišķos nosēdtraukos ievietotiem filtrējošiem elementiem.
- riska samazināšanas princips finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus.
- čartists Finanšu analītiķis, kas specializējies biržu kursu evolūcijas prognozēšanā, pamatojoties uz grafiku aprēķiniem (kursu kustības grafikiem).
- postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
- reirisms finanšu ministra Jāņa Reira ieviestās reformas.
- Kroņa palāta finanšu ministrijas institūcija valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (cariskajā Krievijā līdz 1917.gadam)
- kamerālvalde Finanšu ministrijas institūcija valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai Krievijā 1775.-1917.; kroņa palāta.
- kontu maksājumu programmatūra finanšu operāciju programmatūra, kas nodrošina organizāciju un pārdevēju savstarpējo norēķinu izpildi; tā aprēķina maksājamās summas, nosaka daļēju maksājumu izpildes nepieciešamību, apstrādā pārdevēju kredītnoteikumus un tirdzniecības nodokļus.
- kopne UNIBUS firmas _DEC_ izstrādāta asinhrona datorkopne, ko galvenokārt izmanto minidatoros (piemēram, _PDP-11_), lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm; to veido 56 paralēlas līnijas, dati un adreses tiek pārraidītas pa atsevišķām līnijām.
- arhitektūra SNA firmas _IBM_ datoru tīklu daudzslāņu arhitektūra (angļu "Systems Network Architecture"), kurā definētas atsevišķu slāņu funkcijas un to savstarpējā saistība.
- sistēmas pārvaldības serveris firmas _Microsoft_ izstrādāta līdzekļu kopa, kas palīdz pārvaldīt lokālajam tīklam pievienotus personālos datorus.
- interaktīvs ciparvideo firmas "General Electric" izstrādāta tehnoloģija, kas ļauj datoram, tāpat kā televizoram attēlot ekrānā kustīgus videoattēlus.
- aizsargrežīms Firmas "Intel" mikroprocesoru darbības režīms, kas nodrošina virtuālo atmiņu un vairākuzdevumu režīmu, dodot iespēju vienlaicīgi izpildīt vairākas programmas.
- programmkomponentu objektmodelis firmas "Microsoft" attīstīta tehnoloģija komponentu izstrādāšanai, kas ļauj jaunizstrādātos komponentus asamblēt programmās, vai arī tos var pievienot tām esošajām programmām, kas tiek izpildītas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē, lai paplašinātu šo programmu funkcionālās iespējas.
- radošā grāmatvedība firmas kontu organizēšana un atainošana tādā formā, kas šai firmai ir ērta un izdevīga, taču radīta, liberāli un neortodoksāli interpretējot vispārīgos noteikumus par grāmatvedību.
- tālmanis Firmas pārdevējs, kas veic izbraukumus, lai realizētu preces uz nomaksu.
- telefonijas lietojumprogrammu saskarne firmu _Microsoft_ un _Intel_ programmatūras saskarne, kas nodrošina operētājsistēmas _Windows_ vidē strādājošos datorus ar telefona pakalpojumiem - ar iespēju klienta programmām īstenot piekļuvi balss pakalpojumiem serverī; tā nodrošina balss pakalpojumus gan atsevišķam datoram, gan arī lokālajam tīklam.
- uzlabotā konfigurācijas un barošanas bloka saskarne firmu "Microsoft", "Intel" un "Toshiba" izstrādāta barošanas pārvaldības standartizēta saskarne, kas ļauj personālajam datoram vadīt barošanas sprieguma padevi dažādām ar šo datoru savienotām perifērijas ierīcēm.
- firstiene Firsta sieva vai meita.
- eksplorācija Fizikāla izmeklēšana diagnozes nolūkā, sevišķi iekšējo orgānu palpācija.
- anizotropija Fizikālo īpašību nevienādums dažādos virzienos.
- superpozīcijas princips fizikāls princips, pēc kura no atsevišķiem elementāriem procesiem salikta procesa rezultējošais efekts ir vienāds ar elementāro procesu radīto efektu summu.
- magnetizēšana Fizikāls process, kas norisinās magnētiķī, ja to ievieto arēja magnētiskajā laukā un tādējādi panāk feromagnētiķa summārās magnetizācijas palielināšanos ārējā lauka magnētiskās indukcijas virzienā.
- hidrotubācija Fizioloģiskā šķīduma ievadīšana olvados, lai noteiktu kanālu caurejamību.
- postmenopauze Fizioloģisks periods sievietes dzīvē pēc menopauzes.
- menopauze Fizioloģisks periods sievietes dzīvē pēc menstruāciju izbeigšanās.
- siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā.
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- pašnodarbinata persona fiziska persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju kā algots darbinieks, un neieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
- ķīlas devējs fiziska persona, kas ieķīlā savu īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.; ieķīlātājs.
- apsargājamais objekts fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi.
- pieteicējs Fiziska vai juridiska persona civilprocesā, pec kuras pieteikuma vai sūdzības tiesa ierosina un izskata sevišķā turēšanas kārtībā lietas vai lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām.
- ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
- ķīlas turētājs fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- aģents fiziska vai juridiska persona, kura par noteiktu atlīdzību pilnvarota rīkoties citas personas interesēs un uzdevumā.
- uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.
- bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.
- pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
- kā bez kauliem fiziski nevarīgs, ļengans, bez spēka; arī ļoti lunkans
- piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums; ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš.
- pilates Fizisku vingrinājumu komplekss, ar kuru palīdzību, izmantojot dažādus palīglīdzekļus, tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, pareiza elpošana.
- kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka.
- venogrāfija Flebogrāfija - rentgenoloģiska vēnu izmeklēšana pēc kontrastvielas ievades.
- lūzeris Flegmatisks, nolaidīgs, nevīžīgs.
- fluīda kondicionēšana fluīda īpašību pielāgošana tehniskajām vai higiēniskajām prasībām – nevēlamo piemaisījumu atdalīšana, vēlamās temperatūras uzturēšana u. c.; kondicionē hidroiekārtā lietojamo eļļu un dažādiem nolūkiem lietojamo gaisu.
- fluorizācija Fluora sāļu pievienošana dzeramajam ūdenim, lai mazinātu saslimstību ar zobu kariesu.
- rīrekrāns Fona ekrāns, uz kā attēlu rāda no otras puses; to izmanto televīzijā un filmu uzņemšanā.
- korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi.
- biržas vērtība fondu birža reģistrētas atsevišķas akcijas biržas kurss, pareizināts ar sabiedrības kopējo akciju skaitu.
- protēze Fonētikā - segmenta pievienošana vārda sākumā.
- akustiskā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrejpazīme, kas primāri balstās uz segmenta akustisko, nevis artikulāro raksturojumu.
- artikulārā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrējpazīme, kas primāri balstās uz segmenta artikulāro (nevis akustisko) raksturojumu (latviešu valodas fonooloģijā - labiāls, nazāls, priekšējs).
- metriskā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgām tiek uzskatītas ritmiskas parādības, sevišķi uzsvars.
- Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- Mavu-Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - galvenais dievs - demiurgs, kas radījis visus pārējos dievus.
- Agbe Fonu un dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievību pavēlnieks, kas kopā ar savu sievu valda pār ūdeņiem.
- Da Zodži fonu un dahomeju (Togo, Āfrika) mitoloģijā - zemes dievu panteona augstākais dievs.
- Djo Fonu un dahomeju (Togo) mitoloģijā - dieva Mavu-Lizas dēls.
- sertificēšana Formālas pieņemšanas un pārbaudes process vai rakstiskas garantijas izsniegšana, kas apliecina, ka sistēma vai tās komponents atbilst noteiktām prasībām un ir izmantojams paredzēto uzdevumu risināšanai.
- faktiskais standarts formāti, valodas vai protokoli, kas pilda standartu funkcijas nevis tāpēc, ka tos būtu apstiprinājušas standartizēšanas organizācijas, bet gan tāpēc, ka tos plaši izmanto un atzīst par standartiem ražotāji.
- kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis.
- leikocitārā formula formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
- nevienādība formula, kurā divas izteiksmes savieno nevienādības zīme (<, ≤, >, ≥, ≠).
- Fornax Fornāka - romiešu pavarda un labības kaltējamo krāšņu svētku dieviete.
- fornakālijas Fornakāliju svētki - romiešu labības kaltēšanas svētki februārī, kas veltīti dievietei Fornākai.
- Fortaleksandrovska Fortševčenko pilsētas (līdz 1899. g. - apdzīvotās vietas) Kazahstānā nosaukums 1857.-1939. g.
- Fortševčenka Fortševčenko pilsētas Kazahstānā nosaukums 1939.-1992. g.
- slēdzis fotoaparāta mehānisms, kas regulē ievietotā gaismjutīgā materiāla precīzu dozētu ekspozīcijas laiku.
- fotokorespondents Fotogrāfs, kas strādā periodiskajiem izdevumiem vai televīzijas raidījumiem.
- plumbikons Fotokonduktīva televīzijas pārraides lampa, kas izveidota uz vidikona bāzes, bet ar svina oksīda uztvērējelektrodu.
- miecēšana Fotomateriāla apstrādāšana pirms attīstīšanas kālija hroma alauna, kālija alumīnija alauna vai formalīna šķīdumā vai fiksāžā, kurai pievienotas šīs vielas, lai palielinātos mitra emulsijas slāņa mehāniskā izturība.
- blondā bestija Fr. Nīcšes apzīmējums (1887) tām Eiropas civilizētām rasēm (sevišķi ģermāņu), kas zvēriski izturas pret citām tautām un dēvē tās par barbariem.
- fragmentists Fragmentu rakstnieks vai izdevējs.
- otzovisti Frakcionāra grupa Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, kas izveidojās 1908. gadā un prasīja atsaukt pārstāvjus no legālajām organizācijām.
- frakcionēšana kondensējot frakcionēšana, kurā gāzu maisījumu sadala, to pakāpeniski atdzesējot un radušos kondensātus savācot atsevišķi.
- frakcionēšana destilējot frakcionēšana, kurā šķidros maisījumus sadala frakcijās destilējot un noteiktos temperatūras intervālos, atkarībā no maisījuma viršanas temperatūras, savāc katru frakciju atsevišķi (piemēram, destilējot naftu, iegūst benzīna, ligroīna, solāreļlas u. c. frakcijas).
- meroskopija Frakcionēta sirds auskultācija; sirds cikla fāžu atsevišķa auskultācija.
- merveilleuse Francijā 18. gs. beigās nosaukums sievietei, kas dūrās acīs ar pārspīlētu modi: grieķu tunikas atdarinājumu vai kupliem brunčiem.
- rēbus Francijā XV gadsimtenī savādas paskvillas, ar kurām pajaci karnevālā smīdināja ļaudis.
- mutondors Francijas 13.-15. gs. monēta ar Dieva jēra un krusta karoga attēlu.
- Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi.
- federāti Francijas buržuāziskās revolūcijas laikā 18. gs. beigās - brīvprātīgie, kas revolucionāro cīņu sākumā devās uz fronti un sevi tā sauca sakarā ar to, ka viņu lozungs bija Francijas apvienošana uz komūnu revolucionārās brālības pamatiem.
- burbons Francijas karaļu dinastijas (1589.-1792. g., atsevišķos periodos arī 19. gs.) pārstāvis.
- Luāra Francijas lielākā upe ("Loire"), garums - 1012 km, izteka Sevēnos 1424 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Biskajas līcī.
- reskripcija Francijas pirmajā revolūcijā valsts parādu obligācijas, ko izlaida asignāciju dzēšanai.
- Piektā republika Francijas Republika pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas 1958. g. kura piešķīra prezidentam (Šarlam de Gollam) lielu varu.
- restaurācija Francijas vēstures periods - laiks, kad valstī atjaunojās Burbonu dinastijas vara, kas bija gāzta Lielās franču revolūcijas laikā; pirmā Restaurācija - no 1814. līdz 1815. g., otrā - no 1815. līdz 1830. g., kad pēc Jūlija revolūcijas Burbonu dinastija izbeidzās.
- Marianna Francijas, īpaši Francijas Republikas, simbols - jauna sieviete ar frīģiešu kapuci.
- trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai.
- ekacēzijs Francijs; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 87. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
- terciarka franciskāņu 3. ordeņa locekle, fanātiska dievlūdzēja.
- klarises Franciskāņu ordeņa sieviešu atzars; klarisas.
- klarisietes Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215 dib. Asīzes Klāra; klarisas.
- klarisas Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215. g. dibinājusi Asīzes Klāra.
- imortels Franču akadēmijas ("Académie francaise") locekļu apzīmējums; ievēl uz mūžu.
- lē Franču deviņrindu strofa, ko veido trīs trīsrindes, kur katra panta trešā rinda ir īsa, dažreiz pat citā pantmērā.
- bergsonisms Franču filozofa A. L. Bergsona mācība, "procesuālā filozofija", kas galveno nozīmi piešķir kustībai, izmaiņām un evolūcijai.
- sic et non franču filozofa un teologa P. Abelāra (1079.-1142. g.) ieviests pretēju pieņēmumu argumentācijas paņēmiens.
- babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem.
- messidor Franču lielās revolūcijas kalendāra 10. mēnesis (no 20. jūnija līdz 19. jūlijam).
- muscadin Franču lielās revolūcijas laikā rojālistu partijas piekritēju palama.
- ležislative Franču likumdevēju sapulce, ko sasauca Parīze 1791. g. 1. oktobrī un kas savus darbus beidza 1792. g. 20. septembrī.
- plivioze Franču revolūcijas kalendārā 5. mēnesis (no 20. janv. līdz 18. febr.).
- septidi Franču revolūcijas kalendārā dekādes 7. diena.
- karmanola Franču revolucionāru dziesma (1792. g.) ar deju; karmaņola.
- marseljēza Franču revolucionāru dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
- almānists Franču Sociālrevolucionārās strādnieku partijas loceklis (1890-1905).
- Zilbārdis Franču tautas pasaku varonis, bruņinieks, kas nogalinājis vienu pēc otras savas sešas sievas (to ziņkārības dēļ).
- FCA Franko pārvadātājs (angļu "free carrier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās nomuitotas nodotas eksportēšanai pircēja nosauktā pārvadātāja rīcībā noteiktā vietā vai punktā.
- Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes.
- esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci.
- frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- joslas platums frekvenču diapazons, kas ir starpība starp caurlaižamo frekvenču augšējo un apakšējo robežu, ja sakaru kanālā ir viena caurlaides josla; ja sakaru kanālā ir vairākas caurlaides joslas, tad joslas platumu veido atsevišķo frekvenču joslu platumu summa.
- metoposkopija Frenoloģijas metode - cilvēka rakstura un garīgo spēju noteikšana pēc pieres un sejas rievām.
- iefrēzēt Frēzējot (1) ieveidot.
- pretfrēzēšana Frēzēšana, kurā griešanas virziens ir pretējs padeves virzienam.
- Mēns Frīģiešu (Mazāzijas ziemeļrietumi) mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Anatolijā, viņš bija dievs - dziedinātājs un kapa vietu aizgādnis.
- Atiss Frīģiešu mitoloģijā - auglības dievs, Kibeles mīļotais, atbilst Adonīdam un babiloniešu Tammuzam.
- koribanti Frīģiešu priesteri, kas kalpoja dievei Kibelei.
- fūgveida Fūgveida izklāsts - polifons veidojums sevišķi baroka laikmetā, visbiežāk kāda cikla finālā.
- rekursīva funkcija funkcija, kas attēlo naturālo skaitļu kopu sevī un izsakāma ar galīgu skaitu pamatoperatoru un elementāru funkciju.
- rekursīvā funkcija funkcija, kas definēta, izmantojot pati sevi; to izmanto lietišķajā matemātikā, lai pētītu funkciju izskaitļošanas efektivitāti.
- ķīmiskais potenciāls funkcija, kas raksturo termodinamisko sistēmu un rāda, par cik pieaug sistēmas termodinamiskais potenciāls, ja tai pievieno kāda noteikta veida daļiņu.
- sistēmas pārvaldība funkcija, ko izpilda sistēmas administrators un kas ietver sevī sistēmas periodisku kontroli un modificēšanu, lai panāktu tās efektīvu darbību.
- mērķfunkcija funkcija, kuras vērtībai optimizācijas uzdevumos tiek meklēts maksimums vai minimums.
- loma funkcija, uzdevums; nozīme.
- rekursija Funkciju, procedūru vai procesu aprakstīšanas veids, kuru izmantojot, šīs funkcijas, procedūras vai procesi tiek izteikti paši ar sevi.
- literārā sarunvaloda funkcionālās valodas paveids jeb stils - sarunvaloda, kurā visos valodas līmeņos (fonētikā, gramatikā, leksikā) ievēro literārās valodas normas.
- traumatiskā neiroze funkcionāli nervu sistēmas traucējumi pēc nelaimes gadījuma vai ievainojuma.
- heterohronisms Funkcionāli saistītu audu, piem., nerva un muskuļa hronaksiju nevienādība.
- terminālis funkcionāls bloks datu ievadei sistēmā vai sakaru tīklā un izguvei no tiem.
- daļsaistes bloks funkcionāls bloks, ko izmanto staciju pievienošanai gredzentīklam un atvienošanai no tā, nepārtraucot gredzentīkla darbību.
- Sereda Furmanovas pilsētas Krievijā nosaukums līdz 1941. g.
- paketētā krava gabalkrava, kas komplektēta kravas vienībās (paketēs) no atsevišķiem iesaiņotiem vai nesaiņotiem gabaliem. Paketēto kravu visbiežāk pārvadā, komplektētu uz paletes. Paketēto kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita.
- iesaiņotā krava gabalkrava, kuru pārvadā iesaiņotu, ar taru, piemēram, iesaiņots cements, pudeles kastēs, televizori u. tml., to uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita.
- paketēšana gabalkravas pakešu veidošanas operācija, sīkākas kravas vienības apvienojot lielākās. Vajadzības gadījumā lielinātās kravas vienības atsevišķi iesaiņo un nostiprina.
- štuks Gabals, atsevišķa vienība; dzīva būtne (kā skaita vienība).
- kubucis Gabals; tas kurā izdalās atsevišķi gabali (piemēram, biezpiens).
- Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis).
- termidors Gada 11. mēnesis (19. jūlijs -17. augusts) pēc Francijas Lielās revolūcijas kalendāra.
- septembris Gada devītais mēnesis.
- speciālais dzimstības koeficients gada laikā dzimušo skaita attiecība pret kopējo sieviešu skaitu reproduktīvajā vecumā (parasti 15-49 gadu vecumā).
- ģērbties Gādāt sev drēbes.
- vilkt Gādāt, nest (ko, parasti sev).
- kazuālijas Gadījuma dievkalpojumi (piemēram, kristīšana, laulāšana, izvadīšana).
- attaisnota prombūtne gadījumi, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ un viņam tiek saglabāta darba vieta "Darba likumā" paredzētos gadījumos.
- pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības.
- kāzuss Gadījums, atsevišķs fakts.
- sievietes impotence gadījums, kad dzimumorgānu sāpīguma dēļ sieviete nav spējīga dzimumaktam.
- pašemisija Gadījums, kad jaunizlaisto akciju, obligāciju, konvertiblo bonu vai citu vērtspapīru novietošana publikā tiktāl nodrošināta, ka pati emisija var norisināties bez sevišķa emisionāra starpniecības.
- Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols.
- nelaimes gadījums gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
- samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
- gadīties pa kājām (kādam) gadīties nevēlami, bīstami tuvu.
- piemesties Gadīties, rasties (par ko nevēlamu).
- precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
- māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- senele Gados vecāka sieviete.
- dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi.
- annāles Gadskārtējs izdevums.
- vecā stila kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas; Jūlija kalendārs.
- Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs.
- jaunā stila (arī Gregora) kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma.
- padsmitgadi Gadu skaits (cilvēkam) robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
- vidējais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgo vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākas dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī; visbiežāk šo rādītāju aprēķina atsevišķi vīriešiem un sievietēm.
- Gžatska Gagarina, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1968. g.
- slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai kādam atriebtos, nodarītu ko ļaunu.
- nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
- nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.).
- iegaiņāt Gaiņājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana.
- hidropneimogonija Gaisa ievadīšana locītavas dobumā, lai konstatētu izplūdumu vai citu patoloģiju.
- aerācija Gaisa ievadīšana reakcijas zonā.
- pneimoperitonejs Gaisa ievadīšana vēderplēves dobumā diagnostikas vai terapijas nolūkā.
- pneimomediastins Gaisa ievadīšana videnē rentgenoloģiskas izmeklēšanas nolūkā.
- vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
- aerofors Gaisa pievadītājs; bojāta gaisa tīrītājs, atjaunotājs; aparāts gaisa ievadīšanai plaušās asfiksijas gadījumos.
- kaupers Gaisa sildītājs domnas iekārtā, kurā, sadedzinot gāzi, uzsilda domnā ievadāmo gaisu.
- aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem.
- pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai ārstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
- mākslīgais pneimotorakss gaisa vai citas gāzes ievadīšana pleiras dobumā plaušu tuberkulozes ārstēšanas nolūkā.
- velosipēda tipa šasija gaisakuģa balstu sistēma, kas sastāv no pamatbalstiem zem fizelāžas un palīgbalstiem spārna galos atbalstam manevrēšanas laikā un stāvvietā.
- paplāksnis Gaisakuģa konstruktīvais elements, ko izmanto aerodinamisko spēku izmaiņai vai atsevišķu agregātu aizsardzībai no applūstoša gaisa.
- gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers.
- pilotāža Gaisakuģa vadīšana, izpildot ar to telpiskus manevrus (pilotāžas figūras): virāžu, slīdēšanu, kabrēšanu, pikēšanu, apvērsi, mucu, nāves cilpu u. c.
- drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
- pretapledošanas ierīce (sistēma) gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu.
- pretapledošanas ierīce gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu.
- Fēbs Gaismas dieva Apolona otrs vārds.
- Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu.
- akustooptiskā difrakcija gaismas difrakcija neviendabīgā vidē, kas radīta ar ultraskaņas viļņiem.
- magazīnas kārba gaismas izolēta kārba ar divām spolēm (tīrajai filmai un eksponētajam filmas materiālam), ko pievieno kamerai.
- likarni Gaismas nesējs, devējs; logi bēniņu jumta daļā vai kupolā.
- meteors gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā; krītošā zvaigzne.
- magnetorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana, gaismai ejot cauri vielai, kas ievietota magnētiskajā laukā; Faradeja efekts.
- saspiests gaiss gaiss (parasti telpā), kurā ir nevēlami piemaisījumi, kurā ir grūti elpot.
- oreola efekts gaišs aplis ap intensīvāk apgaismotajām kadra daļām, ko rada gaismas atstarošanās no kinolentes pretējās virsmas; efekts, kas izraisa oreola parādīšanos ap objektiem televīzijas attēlā.
- pienācīgā gaita gaita, kas, ejot ar vēja pilnām burām, ļauj izdarīt jebkuru nepieciešamo manevru.
- Gēja Gāja, grieķu mitoloģijā - dievu un visas dzīvibas matē, zeme.
- Cegeļņa Gajevā Cegeļņa - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Gajewo Gajevas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- izlūkgājiens Gājiens, kurā veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
- iešērēšana Gala ievēršana blokā.
- šērēšana Gala ievēršana blokā.
- cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums; celu dēlītis.
- laiba Galdiņš, ar kuru šķērē, kurā ievērtas dzijas.
- galdelis Galds (nievājoši).
- trakie Galēji kreisā politiskā virziena pārstāvji Lielās franču revolūcijas laikā, kas aizstāvēja zemāko slāņu sociāli ekonomiskās intereses; tiecās padziļināt revolūciju.
- melnsimtnieks galēji reakcionāru organizāciju biedrs 20. gs. sākumā Krievijā.
- mičuļevskieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mičuļevka" iedzīvotāji.
- Mičuļovka Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mičuļevka" nosaukuma variants.
- soboļevkieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Soboļevka" iedzīvotāji.
- Goļanskaja Galēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu pāriem.
- fiasko Galīga neveiksme, neizdošanās.
- monoīds Galīgas elementu kopas visu viennozīmīgo attēlojumu sevī (transformāciju) kopa.
- Sucels Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, Nantosueltas vīrs, viņa ikonogrāfiskais simbols ir koka āmurs.
- Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā.
- hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību.
- kambarkungs galminieks cara Krievijā un dažās citās monarhistiskās valstīs.
- kamarilja Galminieku grupa, kliķe, kas ar intrigām valsts lietas ietekmē sev par labu.
- noraukties Galotnē kļūt tievākam, slaidākam.
- paplašinātā galotne galotne kopā ar citu noteiktas gramatiskās nozīmes izteikšanai tai pievienotu morfēmisku elementu.
- rēvrēpe Gals vai trose, ar kuru pievelk un piestiprina pie grotbomja ierēvētas buras šotstūri; rēvrēps.
- čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties.
- pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu).
- fontanela Galvas kausa sprauga, kādas jaunpiedzimušiem atrodas starp atsevišķiem tā kauliem.
- diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
- pneimoencefalogrāfija Galvas smadzeņu diagnostiskā izmeklēšana, kurā par kontrastvielu lieto skābekli vai gaisu, ko ievada ar punkciju.
- decerebrācija Galvas smadzeņu funkciju zudums, kas radies pēc smaga ievainojuma, asiņošanas vai skābekļa trūkuma.
- kroka Galvas smadzeņu puslodes vai smadzenīšu virsmas daļa, kas atrodas starp divām rievām.
- encefalopunktūra Galvas smadzeņu, sevišķi cisternas punkcija.
- cefalotetāns Galvas tetāns, stingumkrampji pēc galvas ievainojuma.
- bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
- auts Galvassega, ko jaunajai sievai apsien noņemtā vainaga vietā.
- Uraltavs Galvenā Dienvidurālu ūdensšķirtnes grēda, atrodas gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - \~300 km, augstums - līdz 1068 m, kristāliski slānekļi, kvarcīti, filīti.
- lielkņaziste Galvenā kņaziste (feodālajā Krievijā).
- glavļits Galvenā literatūras pārvalde (no abreviatūras krievu valodā) Padomju Savienībā, iestāde, kas veica cenzūras funkcijas.
- GULAG Galvenā nometņu pārvalde (krievu "Glavnoje Upravļeņije LAGerej"), Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma.
- sānpārvads Galvenā pārvada daļa dažos spēkratos pārnesumskaitļa un (vai) klīrensa palielināšanai; parasti sastāv no viena vai diviem zobratu pārvadiem, kas iebūvēti dzenošā tilta korpusā, atsevišķā korpusā vai ritenī.
- ķermenis Galvenā sastāvdaļa (piemēram, orgānam), kurai pievienotas citas daļas.
- pamatievirze Galvenā, nozīmīgākā ievirze.
- ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, cariskajā Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
- Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs.
- Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas.
- Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
- Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs.
- virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai).
- clou galvenais pievilkšanas, intereses punkts; _burtiski_: "nagla".
- iedzīvotāju ienākuma nodoklis galvenais tiešais nodoklis, kas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldību budžetos; Latvijā to veido: 1) algas nodoklis, ko par darbinieka ienākumiem maksā darba devējs; 2) patentmaksa -pašvaldību noteikts avansa maksājums par dažu veidu saimniecisku darbību; 3) nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tā nav apliekama ar uzņēmuma nodokli; 4) nodoklis no citiem ienākumiem.
- Karats galvenais varonis rietumsemītu vēsturiskā mītā, leģendā, viens no nevainīgiem cietējiem, kuru dažkārt identificē ar Mintannijas valsts dibinātāju Kirtu 16. gs. p. m. ē. vai arī atzīst par leģendārā vai reālā ugaritiešu valdnieka dēlu.
- šefredaktors Galvenais, atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors; izdevniecības redakcijas vadītājs.
- pamatuzdevums Galvenais, nozīmīgākais uzdevums.
- programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
- rekommendācija Galvošana par personu vai lietu, tās ieteicot otra gādībai vai ievērībai; uzslava; rekomendācija.
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audz;etiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
- kapele Gaļas zupa, kurai pievienoti atdzisuši vārīti kartupeļi.
- karijs Gaļas, zivju vai dārzeņu ēdiens ar daudzu garšvielu piedevu; arī daudzkomponentu garšviela.
- toksaskaridoze Gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība specifiska cērme, kas parazitē pieaugušu dzīvnieku tievajā zarnā un kuņģī; invadējas alimentāri.
- hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta.
- disgammaglobulinēmija Gammaglobulīnu nenormāls saturs asinīs, piem., atsevišķo tipu disproporcija vai nenormālu sastāvdaļu piemaisījums.
- Njame Ganas akanu mītos - dieviete māte, kas radījusi pasauli, identificēta ar mēnesi.
- sedi Ganas sedi - naudas vienība Ganas Republikā, sīknauda - peseva.
- GHS Ganas sedi; Ganas Republikas valūtas kods, sīknauda - peseva.
- kvēpi Gandrīz tīrs ogleklis, ko iespiežamo krāsu pagatavošanai iegūst, aprobežotā gaisa pievadījumā sadedzinot organiskas vielas un eļļas.
- Selvanga Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - dievs - pitons, ūdeņu un zivju pavēlnieks, kurš dāvā arī bērnus, tā svētību izlūdzās jaunais pāris.
- Kibuka Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - kara dievs, dieva Mukasa jaunākais brālis, kas tika nosūtīts uz zemi palīdzēt karā.
- Vanga Gandu (Viktorijas ezers) mitoloģijā - dievs, dieva Musisi tēvs.
- Katonda gandu mitoloģijā demiurgs, kas radīja pasauli, dievus, cilvēkus, dēvēts arī par "dievu tēvu", taču dievību panteonā ieņēma maznozīmīgu vietu.
- kanneliras Gar kolonnām un citur pusapaļas rieviņas.
- lamsters Gara auguma cilvēks, kas neveikli staigā.
- koiza Gara auguma neizskatīga sieviete.
- koizaka Gara auguma neizskatīga sieviete.
- koizika Gara auguma neizskatīga sieviete.
- škora Gara auguma sieviete.
- žeicka Gara auguma un tieva sieviete.
- slandzene gara auguma, kalsna sieviete.
- garizmēra gara izmēra; tāds, kura garums ievērojami pārsniedz pārējo dimensiju izmērus.
- šķetra Gara kalsna sieviete.
- ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
- karpis Gara koka kārts ar speciālu āķveida apkalumu resnākajā galā, ar kuru var pievilkties vai atgrūsties.
- duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu.
- žņaika Gara rīkste, tieva kārts.
- šāleja Gara sieviete.
- žalga Gara sieviete.
- likste Gara tieva kārts salmu kūlīšu nostiprināšanai salmu jumtā.
- cērpa Gara zāle, sevišķi purvā; zāles cinis.
- kanāls Gara, doba ierīce, ietaise (piemēram, vēdināšanai, atkritumu aizvadīšanai, siltuma pievadīšanai).
- žeiksts Gara, kalsna sieviete.
- toirene Gara, neglīta sieviete.
- žeiga Gara, neveikla sieviete.
- obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements.
- stols Gara, plata šalle, ko sievietes nēsā ap kaklu vai liek ap pleciem; plecu šalle.
- serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
- galerija Gara, šaura, segta telpa, kas savieno celtnes atsevišķas daļas.
- sleida Gara, tieva meitene vai sieviete.
- jaikstiņa Gara, tieva sieviete.
- bičauka Gara, tieva, bet ļoti izturīga virve laivu vilkšanai.
- spīna Gara, tieva, lokana rīkste, stiba.
- jubilus Garāka melodiska frāze uz viena vokāļa, sevišķi gregoriskos dziedājumos.
- Kemijoki Garākā upe Somijā (somu val. "Kemijoki"), Lapzemē, garums - 552 km, sākas Mānselkes augstienes austrumu malā pie Krievijas robežas, ietek Botnijas līča ziemeļu galā.
- eksporta kredīta garantija garantija, kas garantijas ņēmēja labā tiek sniegta zaudējumu segšanai, kuri radušies garantijas ņēmējam, ja pircējs nav veicis samaksu saskaņā ar noslēgto eksporta līgumu eksportētāja kredīta gadījumā vai aizdevuma līgumu pircēja kredīta gadījumā.
- pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt.
- šķesta Garas sievietes palama.
- špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai.
- klingas Garas, tievas kājas (cilvēka).
- boksgarāža garāža, kas veidota kā atsevišķa izolēta telpa (bokss) viena vai dažu spēkratu novietošanai, ar vienām gala durvīm (vārtiem).
- rafe Gareniska rieva kramaļģes vāciņā.
- nomala Gareniski zāģēta baļķa malējais dēlis, kam vienā pusē atstāts koka tievgaļa apaļums; nomalis.
- priekštīkls Garens tīkls, ko piestiprina pie galvenā tīkla, lai noķertās zivis nevarētu izkļūt.
- pudele garens trauks ar tievāku augšdaļu (parasti šķidruma uzglabāšanai).
- lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
- Gargždi Gargždu sērija - apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
- sinode Garīdzniecības institūcija ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā); garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
- introdukcija Garīdznieka ievešana amatā.
- nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei.
- oficiants Garīdznieks, kas darbojas līdzi dievkalpojumā.
- liturgs Garīdznieks, kas vada dievkalpojumu.
- retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
- bhakti Garīgā treniņa sistēma, kuras pamatā ir pilnīga uzticība un pakļaušanās savai dievībai vai savam guru kā dievības pasaulīgajam iemiesojumam.
- sidhi Garīga un psihofiziska pilnība, spējas, ko iegūst ar garīgajām praksēm, kā telepātija, levitācija, telekinēze u. c., ar kurām slaveni tantrisma jogi.
- auditors Garīgas mācību iestādes (arī dažu civilu mācību iestāžu) audzēknis, kas skolotāja uzdevumā pārbaudīja savu biedru paveiktos mājas uzdevumus.
- jence Garīgi aprobežota, neveikla sieviete.
- vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
- rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei.
- atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam.
- Dumbrāji Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
- Garkalne Garkalnes pagasts - no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā.
- pa gāžam garlaicībai, pa niekam, nevajadzīgi.
- Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m.
- dekrustācija Garozas, kreveles atlobīšanās.
- saucējs Gars, kas nomaļās vietās maldina cilvēku, aicinot sev līdzi.
- padievs Gars, pārdabiska būtne; elku dievs.
- Garsenskaja Gārsenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- raiška Garš lakats, ar ko sieviete sien ap galvu.
- grēku krekls garš rupja auduma krekls, ko uzvilka (līdz 18. gs.) uz kailas miesas sievietēm, kas bija dzemdējušas bērnu bez laulības, un lika viņām stāvēt publiskā vietā vispārējam apsmieklam.
- talma Garš sieviešu apmetnis bez piedurknēm.
- linkaine Garš sieviešu galvas lakats.
- atstarpēšanas taustiņš garš taustiņš tastatūras apakšdaļā, kas ievada atstarpes rakstzīmi.
- luize Garš un slaids cilvēks (galvenokārt par sievieti).
- stāminis Garš vīriešu krekls bez piedurknēm, kuram no audekla atsevišķi izgriezts nepieciešamais materiāls; audekla gabals, kas nepieciešams šādam vīriešu kreklam.
- banāns Garš, neveikls cilvēks.
- štalmaks Garš, neveikls cilvēks.
- stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā); arī cīpsla.
- piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām.
- slieka Garš, tievs cilvēks (parasti sieviete).
- garbizonis Garš, tievs cilvēks.
- stādaigs Garš, tievs cilvēks.
- laikrādis Garš, tievs un nomizots kadiķa jeb paegļa, arī egles zars, kas guleniski piestiprināts pie ēkas ārsienas, rāda nākamos laika apstākļus; barometra priekštecis.
- pušča Gārša - biezs, grūti caurejams liels meža masīvs (Baltkrievijā un Polijā).
- acibels Garšviela, asa piedeva gaļas ēdieniem, ko iegūst vārot bārbeļu pulvera mērci ar sarkanajiem pipariem un sāli.
- pazemes valstība garu mājvieta pēc ķermeņa nāves; daudzās reliģijās tā ir ēnaina pusreāla vieta, kurā valda nāves dievs.
- filārijas Garu un tievu parazīttārpu dzimta nematožu klasē, ko pārnēsā odi; izraisa vairākas cilvēku un dzīvnieku slimības.
- veršoks garuma mērs (senā krievu mēru sistēmā, kas izmantota arī Latvijas teritorijā), aršinas sešpadsmitdaļa (1,75 collas) jeb 44,445 mm.
- aršīna Garuma mērvienība - 0,71119 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Afganistānā tikai vilnas audumiem - 1,120 m, pārējiem - 1,025 m; Bulgārijā - 0,670 m.
- versts Garuma mērvienība - 1066,8 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- ass Garuma mērvienība - 2,13357 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); senāk - atstatums starp pirkstgaliem pilnā roku atvēzienā (6-7 pēdas); dažādās valstīs robežās starp 1,6-2,5 m.
- colla Garuma mērvienība - 2,54 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā) vai 2,36 centimetri (vācu mērvienību sistēmā), arī 1/12 pēdas = 24,74 mm; un decimālcolla = 1/10 pēdas = 29,69 mm.
- pusversts Garuma mērvienība - 533,4 m (puse versts) vecajā krievu mērvienību sistēmā.
- sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Latvijā lietots 1845.-1924. g. vienāds ar 213,36 cm (3 aršīnas vai 7 pēdas).
- līnija Garuma mērvienība - aptuveni 2,5 milimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- pēda Garuma mērvienība - aptuveni 30,48 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- vārīt Gatavot (ēdienu), ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
- knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi; ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
- Adzeļskaja Gaujienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- nomuļļāt Gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi, paveikt.
- nūžīgi Gausi, tūļīgi, neveikli.
- tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- muļļa Gauss, neveikls cilvēks.
- saums Gavēnis, kas jāievēro islāmticīgajiem ramadānā; viens no pieciem islāma pīlāriem.
- Gavezenskaja Gaviezes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas.
- ļekurot Gāzelēdamies, neveikli iet, streipuļot.
- iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
- aizlumpāt gāzelējoties, grīļojoties neveikli aiziet.
- tantaļu tuntuļu gāzelējoties, neveikli.
- vakuums gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; arī telpa, kurā nav vielas; ideāli šāds stāvoklis nav panākams; fizikālajās tehnoloģijās par vakuumu dēvē tilpumu, kurā gaisa spiediens ir ievērojami zemāks par atmosfēras spiedienu, raksturojot šo tilpumu ar vakuuma dziļumu.
- toniks Gāzēts minerālūdens ar hinīna piedevu.
- kokakola gāzēts tonizējošs dzēriens, kas satur kolas sēklu piedevu.
- filtrējošā gāzmaska gāzmaska, kas ieelpojamo gaisu attīra filtrā, kurš ievietots gāzmaskas kārbā.
- turbokompresors Gāzturbīnu dzinēja daļa, kas sastāv no kompresora un tā pievadturbīnas uz vienas vārpstas.
- iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas.
- iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
- genomu mutācijas genoma izmainīšanās par atsevišķām hromosomām vai veseliem haploidāliem hromosomu komplektiem.
- Gilgeričaja Gjuļgeričaja, upe Krievijas Dagestānas Republikā.
- glābināt Glabāt ievākto ražu.
- aizslēgt (ar) deviņām atslēgām glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; glabāt lielā slepenībā.
- labunīte Glaimojamais vārds sievietes uzrunai; mīlule.
- glemroks Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glamrock; "glam rock".
- glamrock Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; "glam rock".
- glemūrs Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums, ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy".
- glamour Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamy"; glemūrs.
- glamy Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; glemūrs.
- lužināt Glāstīt (ar mitru roku mīklas kukuli pirms ievietošanas krāsnī).
- trichoseptoria Gleosporiju ģints sēņu grupa, ko dažkārt nodala atsevišķā gintī.
- krakelūra Gleznas krāsu slāņa plaisājums, kas rodas gk. tikko pabeigtā darbā, nevienmērīgi žūstot krāsai, un aptver visu gleznas virsmu.
- Pieta Gleznotas vai no koka vai cita materiāla darināts Dievmātes tēls ar mirušo Jēzu Kristu uz ceļiem.
- pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā.
- sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
- gatve Globālā tīmekļa dokumentu kopums, kuros aprakstīti komerciālie produkti un pakalpojumi, ko parasti sniedz kāds atsevišķs interneta pakalpojumu sniedzējs.
- iekļautais skatītājs globālā tīmekļa pārlūkprogrammas, kas ļauj citas lietojumprogrammas izmantot kā pārlūkprogrammas sastāvdaļas, atšķirībā no palīglietojumprogrammām, kas tiek izmantotas atsevišķi.
- apoferitīns Globulīnu tipa proteīns tievās zarnas gļotādas šūnās; piesaistot dzelzi, veido feritīnu.
- splains Gluda gabaliem polinomiāla funkcija, ko definē kā polinomu (vai cita veida funkciju) katrā no dotā intervāla daļām; izmanto skaitļošanas matemātikas uzdevumos.
- sukdzija Gluda, mīksta dzija, kas vērpta no izsukātas vilnas (kokvilnas), kas nav apstrādāta ķemmašīnā un līdz ar to kvalitātē atpaliek no ķemmdzijas; izmanto arī ševjota ražošanā.
- regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot.
- iegludināt Gludinot ieveidot.
- šļencka Gļēva vai neveikla sieviete vai ķēve.
- mīksts Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu).
- lēpa Gļēvs, neveikls cilvēks.
- ļāps Gļēvs, neveikls kustībās, darbā.
- vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
- drebulis Gļēvulis; nervoza, nevarīga persona.
- pneumatiķis Gnosticisma klasifikācijā kam nav tikai vielisks vai dvēselisks, bet arī garīgs raksturs, kas padarot to spējīgu atzīt Dievu.
- Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika.
- demiurgs Gnosticismā: ļauna, nepilnīga būtne, pasaules radītāja (pretstatā pilnīgajai būtnei - Dievam).
- Nepazīstamais Dievs gnostiķi izmantoja šo nosaukumu, lai apzīmētu Absolūto Dievību, kas radījusi Pasaules Saprātu un Pasaules Dvēseli.
- plēroma Gnostiķiem gaismas jūra, dievības miteklis.
- aioni Gnostiķu mācībā būtnes, kas vidū starp Dievu un cilvēkiem.
- pleroma Gnostiskās metafizikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu divpadsmit ārpus laika un telpas eksistējošo absolūtās Dievības aspektu kopumu.
- parastā vīksna gobu suga ("Ulmus laevis"), kas Latvijā sastopama gk. upju sanešu augsnēs.
- vālī Goda tituls islāmā; to piešķir svētajiem, kā arī gudrajiem un garīdzniekiem, it sevišķi sūfiju skolotājiem.
- devots Godbijīgs, padevīgs, dievbijīgs.
- godcienība Goddevība.
- pagodāt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā); pagodināt (2).
- pagodināt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā).
- klausīties kā evaņģēlijā goddevīgi, bijīgi, ar lielu paļāvību, uzticību klausīties.
- godcienīgs Goddevīgs.
- ar godu godīgi, ievērojot sabiedriski ētiskās normas
- padievināt Godināt kā dievu, dievināt.
- 4. bauslis Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis.
- GP Gods (Dievam) Tēvam (lat. "Gloria Patri").
- mišenskieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Mišenski" iedzīvotāji.
- Mišenskī Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Mišenskie" nosaukums latgaliski.
- svetlicieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Svetlica" iedzīvotāji.
- zarečieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji.
- zarečjieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji.
- goniodiscus Goniodiscus ruderatus - brūnās rievpolītes "Discus ruderatus" nosaukuma sinonīms.
- GAZ Gorkijas automobiļu rūpnīca (krievu "Gorkovskij avtozavod"), atrodas Ņižņijnovgorodas pilsētā, kas padomju laikā saucās Gorkija.
- gaziks Gorkijas automobiļu rūpnīcas (Ņižņijnovgorodā Krievijā) ražotais vieglais automobilis ar brezenta jumtu (1930. gadu modelis).
- Oirotura Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums 1932.-1948. g.
- Ulala Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Naihora Gornozavodska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- iegorīties Goroties ievirzīties (kur iekšā).
- gospeļmūzika Gospelis - afroamerikāņu evaņģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids; gospels.
- gospels Gospelis - Amerikas nēģeru evanģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids.
- gotlandiešu Gotlandiešu valodā runā atsevišķos Gotlandes apgabalos, raksturīgs dziedošais tonis un vairāki no senās valodas saglabājušies vienkāršie patskaņi un divskaņi, kā arī jaunveidoti divskaņi.
- austrumgoti Gotu ciltis, kas dzīvoja uz austrumiem no Dņestras Dienvidkrievijas stepēs līdz Donai.
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
- Audumla Govs skandināvu mitoloģijā, kas izveidojās no sarmas un baroja milzi Īmiru ar savu pienu, no akmeņiem izlaizīja visu dievu tēvu Buri.
- spertene Govs vai ķēve, kas bieži sper; dusmīga sieva.
- iegrābāt Grābājot ievirzīt (kur iekšā); iegrābstīt.
- graba Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta.
- grabasts Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta.
- kuža Grabažas, muļķīgas, nevajadzīgas lietas, blēņas, lupatas.
- sagrābties Grābjot iegūt sev (kā lielāku daudzumu).
- iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā).
- piegrābt Grābjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iegrābstīt Grābstot ievirzīt (kur iekšā); iegrābāt.
- sagramstīties Grābstot, grābājot savākt sev (ko) lielākā daudzumā; grābstot, grābājot savākt sev (kā lielāku daudzumu).
- piegramstīties Grābstot, grābājot savākt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; grābstot, grābjot savākt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- grāfiene Grāfa sieva vai meita.
- J-līkne Grafiks, kas attēlo naudas devalvācijas varbūtējo ietekmi uz maksājumu bilanci.
- rastrgrafika Grafiku vai zīmējumu attēlošanas veids, kurā līnijas displeja ekrānā veidotas no atsevišķiem punktiem (rastra elementiem).
- apcirpšana Grafiska attēla rediģēšana, kurā apgriež attēla malas vai atmet nevajadzīgās daļas, lai to varētu ievietot atvēlētajā displeja ekrāna laukumā.
- rotājums Grafiskā un tipogrāfiskā nozīmē dekoratīvas piedevas: ornaments, viņetes u. c. pie burta nepiederīgs materiāls.
- dokumenta logs grafiskajā lietotāju saskarnē - lietojumloga daļa, kas tiek izdalīta atsevišķam dokumentam.
- hieroglifs Grafisks simbols, kas apzīmē jēdzienu, vārdu vai skaņu grupu, retāk atsevišķu skaņu.
- Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.).
- Devona Grāfiste Lielbritānijā ("Devon", arī "Devonshire"), Anglijas dienvidaustrumos, Kornvolas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Eksetera, platība - 6707 kvadrātkilometri, 1185500 iedzīvotāju (2017. g.).
- iegraizīt Graizot ievirzīt (kur iekšā).
- iegraizīt Graizot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
- sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- hagāda Grāmata (bieži vien bagātīgi ilustrēta), kurā aprakstīts, kā jāietur ebreju Lieldienu maltīte, ievietoti Lieldienām domāti dziesmu un lūgsnu teksti un stāsts par jūdu iziešanu no Ēģiptes.
- publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā.
- kitāb Grāmata, sevišķi korāns.
- oriģināliesējums Grāmatas izdevēja iesējums.
- edicija Grāmatas izdevums, sevišķi runājot par kādu kritiski pārbaudītu avota pirmizdevumu vai pārspiedumu.
- oriģinālizdevums Grāmatas pirmais izdevums; autora dzīves laikā un pēc viņa nāves pirmā izdevēja izdoti sacerējumi un rakstu krājumi.
- palīggrāmatas Grāmatas vai reģistrs, kas paredzēts virsgrāmatas kontu atsevišķu darbību iegrāmatošanai.
- parateksts Grāmatas vāka noformējums, autora vārds, virsraksts, priekšvārds, ievads, ilustrācijas vai izmantoto tekstu atsauces, kas tiek pievienoti, sagatavojot tekstu izdošanai.
- bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam.
- diaireze Gramatikā šķirtne starp 2 līdzās stāvošiem patskaņiem (vokāļiem), kas izrunājami atsevišķi.
- kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu.
- kontekstneatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulu kreisajā pusē var būt tikai viens atsevišķs palīgsimbols, bet labajā - pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdīte.
- teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
- grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks; grāmatu pārdevējs.
- apgāds Grāmatu izdevējfirma; uzņēmums, kas savā vārdā apgādā un izplata preses, literārus, mūzikas, tēlotājas mākslas vai fotogrāfiskus darbus.
- grāmatizdevējs Grāmatu izdevējs.
- librairus Grāmatu norakstītājs un tirgotājs; viduslaikos grāmatu aizdevējs un tirgotājs.
- analojs Grāmatu paliktnis - četrstūrains galdiņš ar slīpu virsmu, uz kura, diakonam lasot evaņģēliju, tiek nolikti Svētie Raksti.
- grāmatnesis Grāmatu pārdevējs, kolportieris, kas tirgojas ar grāmatām, tās iznēsājot.
- speķis Grāmatu saliktuvēs apzīmējums vieglam un izdevīgam aprēķina salikumam (beigu lappuses, stāvošs salikums, dzejas utt.).
- pierīkojums Grāmatu spiestuvēs iespiežamās formas sagatavošana spiedumam, sevišķi augstāko un zemāko daļu izlīdzināšana vienmērīgam iespiedumam.
- subskripcija Grāmatu tirdzniecībā iepriekšēja parakstīšanās uz grāmatām, rakstu sērijām u. c. lielāka apmēra izdevumiem.
- apgādātājs Grāmatu, žurnālu, laikrakstu izdevējs.
- apgādnieks Grāmatu, žurnālu, laikrakstu izdevējs.
- debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
- virsgrāmata Grāmatvedības kopsavilkuma pamatdokuments, kurā parādīti rezultatīvie rādītāji par atsevišķiem grāmatvedības pārskatiem un kontiem.
- reskonts Grāmatvedības palīggrāmata ar atsevišķu kontu katram klientam un piegādātājam.
- zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā.
- uzkrāšanas princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos ieņēmumi un izdevumi jānorāda ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas un izdošanas laiku.
- piesardzības princips grāmatvedības pamatnostādne: uzskaitē ieņēmumi jānorāda tikai tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumi (zaudējumi) jāreģistrā jau tad, kad paredzama to iespējamība.
- divkāršā ieraksta metode grāmatvedības reģistru ierakstu metode, kad vienu un to pašu darījumu par vienu un to pašu summu ieraksta divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā, viena konta debetā un ar to saistītā (korespondējošā) otra kont kredītā, ievērojot noteikto kontu plānu un darījuma būtībai atbilstīgu kontu korespondenci.
- lietpratēja uzdevums grāmatvedības reģistru kārtošana, finansu pārskatu analīze un maksātspējas noteikšana, konsultācijas grāmatvedības, nodokļu, iekšējās kontroles un citos jautājumos, kā arī citu ar grāmatvedību un revīziju saistītu pakalpojumu sniegšana.
- porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
- Gramzdenskaja Gramzdas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- novadas Grants novadas - pienākums (zemniekiem) pievest granti ceļa uzturēšanai.
- graudniece Graudnieka sieva.
- granēšana Graudošana, rievošana, plūksnāšana; krāsaina iespieddarba reljefa apstrāde.
- cukurgrauds Graudu cukura atsevišķs gabals.
- četverka Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 18. gs., 19. gs. un 20. gs. sākumā - 6,55942 litri.
- osmina Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 104,95 litri.
- četverte Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā, 209,909 litri.
- deguns Graudu, augļu tievākais gals.
- spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai.
- muižu dedzināšana grautiņu un dedzināšanas gadījumi 1905. g. revolūcijas laikā, kas Kurzemes un Vidzemes guberņās reģistrēti 459 muižās (no 1095).
- dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā.
- iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem.
- aprimusi grava grava, kas tālāk vairs neveidojas.
- iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
- Runda Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Timofejevka" otrs nosaukums.
- iegrebt Grebjot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, attēlu).
- Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas.
- zvaigžņu gredzentīkls gredzentīkls, kurā vairākas stacijas sagrupētas un pievienotas tīklam ar daļsaistes blokiem; šāda tīkla konfigurācija ļauj stacijas pievienot tīklam un atvienot no tā bez tīkla darbības traucējumiem.
- Dobeles struktūra gredzenveida struktūra, kas izveidojusies devona iežos gandrīz 800 m dziļumā, neskarot dziļāk ieguļošos silūra, ordovika un kembrija iežus.
- korāļnotis Gregorisko korāļu nošu raksts pirms mensurālraksta ieviešanas.
- plagiocefālija Greiza galva, kuras asimetrija radusies no nevienmērīgas vainagveida šuvju pārkaulošanās.
- iegremdēt Gremdējot ievirzīt (gāzē).
- iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
- mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- siekalu dziedzeri gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā.
- resnā zarna gremošanas trakta beigu daļa, kas lokveidā ietver tievo zarnu.
- kuņģis Gremošanas trakta paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
- spožais gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus laevis").
- grevillea Grevileja.
- raupjā grevileja grevileju suga ("Grevillea robusta").
- krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju.
- papeterija Grezni vāki vai kartona soma, kur ievietot rakstāmā papīra loksnes, vēstuļu papīru, aploksnes u. tml.
- starptituls Greznos izdevumos grāmatas atsevišķās daļas atdala ar atsevišķām lapām un uzrakstiem.
- peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai.
- notomīties Gribēt (kaut ko) teikt, bet (dēļ stostīšanās) nevarēt pateikt.
- sūnīties gribēt kur iet, skriet, lēkt vai sniegties, bet škēršļu dēļ nevarēt.
- Nemesīda Grieķiem pirms sajēgums, kas apzīmē dievu dusmas par pasaules kārtības traucējumu.
- Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas.
- tau grieķu alfabēta deviņpadsmitais burts (Τ, τ).
- jota grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
- akatists Grieķu baznīcā slavas dziesma Dievmātei, ko dziedāja kājās stāvot.
- margarīts Grieķu baznīcā trauks, kur glabā svētītu dievmaizi.
- apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu); ļoti skaists, harmonisks.
- Kora Grieķu dievietes Dēmetras meita, mītos un kultā identificēta ar Aīda sievu Persefoni.
- Hēsiods Grieķu dziesminieks ("Hēsiodos"; ap 700. g. p. m. ē.), poēma heksametrā "Darbi un dienas", eposā "Teogonija" aprakstīta sengrieķu dievu ģenealoģija, kā arī pasaules radīšanas process.
- Ksantipe Grieķu filozofa Sokrata sieva, kuras vārds kļuvis par ļaunas un ķildīgas sievietes apzīmējumu.
- Andromahe grieķu mitoloģijā - "Iliādā" apdziedātā Trojas valdnieka dēla Hektora sieva; uzticības un mīlošas sievas apzīmējums.
- Eifrosine Grieķu mitoloģijā - "prātīgi domājošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
- Sfinksa grieķu mitoloģijā - "žņaudzēja", briesmonis ar sievietes galvu, putna spārniem un lauvas ķermeni, viens no Ehidnas un Tīfona briesmīgajiem pēcnācējiem.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Adrasta meita, Īla sieva, Trojas valdnieka Lāomedonta māte.
- Taltibijs grieķu mitoloģijā - Agamemnona vēstnesis, kas kopā ar Agamemnonu piedalījās Trojas karā un izpildīja viņa uzdevumus un tika uzskatīts par aizbildni vēstnešiem kas veica valsts sūtņu misiju.
- Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri.
- Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls.
- Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā.
- Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu.
- Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu.
- Alkione grieķu mitoloģijā - Aiola meita, tesāliešu valdnieka Kēika sieva, kas ielēca jūrā, un dievi viņu pārvērta par zivjdzenīti (gr. val. - alkione).
- Salmonejs grieķu mitoloģijā - Aiola un Ainaretes dēls, Krēteja, Sīsifa un Atamanta brālis, kuru Zevs sodīja par nekaunīgu lepnību nosperot ar zibeni.
- Amfoters grieķu mitoloģijā - Akarnāna brālis; atriebjot tēva nāvi viņi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu.
- Arsinoja grieķu mitoloģijā - Alfesiboja, Psofīdas valdnieka Fēgeja meita, Alkmaiona sieva.
- Alfejs grieķu mitoloģijā - Alfijas (Alfejas) upes dievs Peloponēsā, titānu Okeāna un Tētijas dēls.
- Antiope Grieķu mitoloģijā - amazoņu karotāja, valdnieces Hipolites māsa, Tēseja sieva.
- Pentesileja Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, dieva Arēja un Otreras meita.
- abaskantors Grieķu mitoloģijā - amulets, ko nēsāja, lai cilvēku nevarētu noburt.
- Erimants grieķu mitoloģijā - Apollona dēls, ko padarīja aklu Afrodīte, kad viņš nejauši bija redzējis dievieti peldamies; atriebjoties viņš nogalināja Adonīdu.
- Lins grieķu mitoloģijā - Apollona un Argosas valdnieka meitas Psamates dēls, ko māte atdeva audzināšanā ganiem, un vēlāk to saplosīja suņi.
- Aristajs grieķu mitoloģijā - Apollona un nimfas Kirēnes dēls, kurš deva cilvēkiem medību, ārstniecības, pareģošanas, gana un biškopja zināšanas.
- Aktainons grieķu mitoloģijā - Apollopna un Kirēnas mazdēls, kaislīgs mednieks, kurš nejauši redzēja dievieti Artemīdu peldamies, tāpēc tika pārvērsts par briedi, kuru saplosīja paša medību suņi.
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
- Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu.
- Danaja Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Akrisija meita; tika ieslodzīta tornī, bet Zevs to slepus apmeklēja zelta lietus veidā, un Danajai piedzima dēls Persejs.
- Eirifīle Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Talaja meita un pareģa Amfiarāja sieva.
- danaīdas grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Danaja 50 meitas, kas kāzu naktī nogalina savus vīrus un saņem dieva sodu - pēc nāves pazemes valstība liet ūdeni mucā, kam nav dibena.
- Īo Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Īnaha meita, kuru Zevs piegulēja mākoņa veidolā un viņa dzemdēja dēlu Epafu, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku.
- Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Aristomaha dēls, viens no Hērakleidu paaudzes, pēc uzvaras pār Agamemnona pēcnācējiem viņam tika Agrosa, kuru viņš nodeva savai meitai Hirneto un viņas vīram Dēifontam, ignorējot savus dēlus.
- Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli.
- Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku.
- Arkāds grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Zeva un nimfas Kallisto dēls, ko vēlāk Zevs pārvērta Lielā Lāča zvaigznāju, bet Kallisto par Mazā Lāča zvaigznāju.
- Orions grieķu mitoloģijā - Artemīdas iemīļotais, kuru tā aiz greizsirdības nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā.
- Pārksiteja grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja sieva, kas karā ar Eleisīnu atēniešu uzvaras dēļ upurēja savas meitas.
- Ikarijs grieķu mitoloģijā - atēnietis, Ērigones tēvs, kurš deva patvērumu Dionīsam, kas bija atnesis vīnogulāju dēlu Stafilu (burtiski "ķekaru") dzemdējušās Ērigones mīļotajam.
- Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu.
- Prokrīda Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Erehteja meita, mednieka Kefala sieva, viņu dēls bija Arkīsijs, Odiseja vectēvs.
- Filomēla Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, kuras māsa Prokne bija Trāķiešu valdnieka Tēreja sieva.
- Prokne Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, Trāķijas valdnieka Tēreja sieva.
- Erihtonijs Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, dievu Hēfaista un Gajas dēls, kas iedibināja lielos Panatēnajus, pilsētas svarīgākos ikgadējos svētkus.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni.
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu.
- Mnēmosine grieķu mitoloģijā - atmiņas dieviete, cēlusies no titānu dzimtas, Urāna un Gajas meita, dzemdējusi Zevam deviņas meitas - mūzas.
- Nemese grieķu mitoloģijā - atriebes dieve, kas soda par noziegumiem.
- erīnijas grieķu mitoloģijā - atriebības, lāsta un soda dievietes, kuras dzemdējusi Gaja, uzsūkdama kastrētā Urāna asinis; eimenīdas.
- satīri Grieķu mitoloģijā - auglības dēmoni, kas kopā ar silēniem ietilpst dieva Dionīsa pavadoņu pulkā.
- Dionīss grieķu mitoloģijā - auglības un vīnkopības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilst Bakhs.
- Dēmetra grieķu mitoloģijā - auglības, zemkopības un laulības dieviete, Krona un Rejas meita, Zeva māsa un sieva, kas viņam dzemdējusi Persefoni.
- Hēra grieķu mitoloģijā - augstākā Olimpa dieviete, laulības un precēto sievu aizbildne, Zeva māsa un sieva; romiešu mitoloģijā - tai atbilda Jūnona.
- zeltvilnas aunāda grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis.
- Eirs Grieķu mitoloģijā - austrumvējš, kas mīt Arābijā un Persijas pakalnos, viņš bija titāna Astreja un ausmas dieves Ēosas dēls.
- Antikleja Grieķu mitoloģijā - Autolika meita, Itakas valdnieka Lāerta sieva un Odiseja māte.
- Plūts Grieķu mitoloģijā - bagātības un zemes auglības dievs, kuru attēlo kā mazuli, Dēmetras un Krētas zemkopības dieva Īasiona dēls.
- Pelops Grieķu mitoloģijā - bagātnieka Tantala dēls, kuru tēvs nogalināja un dzīrēs uzaicinātajiem dieviem pasniedza kā cienastu, bet dievi viņu atdzīvināja.
- Osa Grieķu mitoloģijā - baumu personifikācija, dievu valdnieka Zeva vēstnese, kas ļoti ātri pienes cilvēkiem ziņas no Zeva.
- Lāodameja grieķu mitoloģijā - Bellerofonta meita, kas Zevam dzemdēja Sarpēdonu.
- Pītons Grieķu mitoloģijā - briesmīga čūska, ko radījusi zemes dieviete Gaja, to nogalināja Apollons.
- Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja.
- Empūsa Grieķu mitoloģijā - briesmone, krēslas un burvību dievietes Hekates pavadone, sieviešu dzimtes ļaunais gars.
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs.
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
- Fēnikss Grieķu mitoloģijā - brīnumputns, kas dzīvo 500 gadus, sadedzina sevi ligzdā un turpat no pelniem atdzimst.
- moli Grieķu mitoloģijā - burvju zālīte, kuru dievs Hermejs iedeva Odisejam, kad viņš bija nokļuvis burves Kirkes salā.
- Deikalions Grieķu mitoloģijā - cilvēku ciltstēvs, titāna Prometeja dēls, kurš kopā ar savu sievu Pirru izdzīvoja Zeva uzsūtītajos grēku plūdos.
- Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu.
- Biarejs grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, viens no trim brāļiem, Poseidona meitas vīrs.
- Gijs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Kots Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Briarejs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kurš palīdz dievu jaunajai paaudzei, kas pasaules uzbūvē iedibina kārtības principu, un Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Foibe Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, Apollona un Artemīdas vecāmāte.
- Alekto Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, atriebības dieviete erīnija, kas mīt Aīda pazemes valstībā, tās izskats ir atbaidošs - tā ir vecene ar lunkanām čūskām matu vietā.
- Teja Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, saules dieva Hēlija, rītausmas dievietes Ēosas un mēness dievietes Selēnas māte.
- Amfiktions grieķu mitoloģijā - Deikaliona un Pirras dēls, Atikas valdnieka Kranaja meitas vīrs, sākumā valdīja Termopilās, vēlāk gāza savu sievastēvu un 12 gadus valdīja Atēnās.
- kēres Grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dievietes Niktes bērni, kas cilvēkiem nes nelaimi un nāvi.
- Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte).
- pierīdas Grieķu mitoloģijā - deviņas māsas, kurām bija brīnišķīgas balsis, bet dēļ iedomības tika pārvērstas par žagatām.
- Soters Grieķu mitoloģijā - dieva - sargātāja vārds.
- Aristejs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Kirēnes dēls, zemkopības un lopkopības dievība.
- Asklēpijs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Koronīdas dēls, ko izaudzināja kentaurs Heirons, ārstniecības dievs; tas pats, kas Eskulāpijs romiešu mitoloģijā.
- Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls.
- Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā.
- Dafnīds Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja un kādas nimfas dēls bukoliskās dzejas aizsācējs.
- Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Iakhs grieķu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar Dēmetru, Persefoni, Dionīsu un Eleisīnas mistērijām, Dēmetras dēls vai tās audzēknis, arī Persefones un Zeva dēls, viena no Zagreja hipostāzēm, arī Dionīsa un nimfas Auras dēls, dažkārt uzlūkots par Dēmetras vīru, identificēja ar Dionīsu un Bakhu.
- Peans Grieķu mitoloģijā - dievība, kas uzveic ļaunos spēkus; Olimpa dievu dziednieks.
- Dike Grieķu mitoloģijā - dieviete, dievu valdnieka Zeva un taisnības un likumības dievietes Temīdas meita, taisnības dieviete, viena no horām.
- Gaja Grieķu mitoloģijā - dieviete, kas personificē zemi, viena no pirmajām dievībām, kas radās no Haosa.
- Kloto Grieķu mitoloģijā - dievietes Niktes meita, likteņa dieviete moira, vērpēja, kas vērpj cilvēka dzīves pavedienu.
- horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes.
- Areions grieķu mitoloģijā - dievišķs zirgs, kas prata runāt; Poseidona un Dēmetras dēls, kas karagājienā pret Tēbām piederēja Adrastam un izglāba viņu.
- Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta.
- Paiāns grieķu mitoloģijā - dievu dziednieks, kas izārstējis Aīdu un Areju; arī citu dziedinātāju dievu epitets.
- Epafs Grieķu mitoloģijā - dievu pavēlnieka Zeva un Īo dēls, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku.
- Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas.
- Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne).
- Polideiks Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Kastoru pazīstami kā Dioskūri.
- Kastors Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Polideiku pazīstami kā Dioskūri.
- Amfions Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Tēbu valdnieka meitas Antiopes dēls, Zēta dvīņubrālis.
- Eirēne Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, dieviete - miera personifikācija.
- Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju.
- Einomija Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, viena no horām - likumības personifikācija.
- Eileitija Grieķu mitoloģijā - dievu Zeva un Hēras meita, dzemdību dieviete un dzemdību aizgādne.
- menādas grieķu mitoloģijā - Dionīsa pavadones, kas apvijušās ar vīnstīgām un vīnogulāju lapām barā seko dievam, savā ceļā visu saplosot un sadauzot ar nūjām (tirsiem).
- Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo.
- Antinojs Grieķu mitoloģijā - dižciltīgākais un nekaunīgākais no Itakas valdnieka Odiseja sievas Pēnelopes preciniekiem.
- Driope grieķu mitoloģijā - Driopa meita, dieva Hermeja iemīļotā, dieva Pāna māte.
- Hīls grieķu mitoloģijā - driopu cilts valdnieka Teiodamanta (variants; Teiomena) un nimfas Menodikes dēls, izcili skaists jauneklis, kuru paņēma pie sevis Hērakls.
- Mahāons Grieķu mitoloģijā - dziedniecības dieva Asklēpija dēls, kas no tēva bija mantojis ārstniecības mākslu un pie Trojas izārstēja daudzus varoņus.
- Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru.
- Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās.
- Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu.
- Triptolems Grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka dēls, kuram dieviete Dēmetra uzdāvināja zelta ratus ar spārnotiem pūķiem un iedeva kviešu graudus.
- Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Keleja un viņa sievas Metaneiras dēls, kuru audzināja Dēmetra, kas šajā ģimenē bija radusi patvērumu savos klejojumos, meklējot meitu.
- Pirra Grieķu mitoloģijā - Epimeteja un Pandoras meita, titāna Prometeja dēla Deikaliona sieva, viņi abi bija vienīgie, kas izdzīvoja Zeva uzsūtītos pasaules plūdos.
- Kasiopeja Grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdniece, Andromedas māte, kura lielījās nereīdām ar savu skaistumu, un ar to saniknoja jūras dievu Poseidonu.
- Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta.
- Alkinojs Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieks Sherijas salā, Amfiarāja un Eirifīles dēls, jūras dieva Poseidona mazdēls.
- Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību.
- Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Koronīda grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Koroneja meita, ko vajāja Poseidons; lai glābtu no dieva mīlas iekāres, Atēna pārvērta viņu par vārnu.
- Tihe Grieķu mitoloģijā - gadījuma dieviete, kas simbolizē pasaules mainību un nepastāvīgumu, dzīves notikumu gadījuma raksturu.
- Dafne Grieķu mitoloģijā - Gajas un upju dieva Pēneja meita, kas, glābdamās no Apolona mīlestības, lūdza tēvam palīdzību, un dievi viņu pārvērta par lauru koku.
- Dione grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna meita vai viena no okeanīdām; Homēram viņa ir Zeva sieva un Afrodītes māte; arī viens no Afrodītes vārdiem.
- Pāns grieķu mitoloģijā - ganāmpulku un mežu dievs, visas dabas aizbildnis; attēlots kā vīrietis ar āža kājām, ragiem, bārdu un asti; romiešu mitoloģijā tam atbilda Fauns.
- Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši.
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu.
- Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu.
- Tēlefs grieķu mitoloģijā - Hērakla un Arkādijas valdnieka Aleja meitas Auges dēls, kas pēc klejojumiem kļuva par Mīsijas valdnieku, viņu kļūdas pēc ievainoja Ahileja šķēps.
- Makarija Grieķu mitoloģijā - Hērakla vienīgā meita, ko dzemdējusi Dējaneira, viņa upurēja sevi dievietei Persefonei, lai nodrošinātu uzvaru saviem brāļiem.
- Periboja grieķu mitoloģijā - Hiponoja meita, kas kļuva par Kalidonas valdnieka Oineja otro sievu pēc viņa pirmās sievas Altajas bojāejas (variants: Hiponojs aizsūtīja viņu pie Oineja pēc tam, kad viņu bija savaldzinājis dievs Arejs).
- Hrīss grieķu mitoloģijā - Hrīsa mazdēls, Agamenona un Hriseīdas dēls, ko māte uzdeva par Apollona dēlu.
- palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību.
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
- Lāomedonts Grieķu mitoloģijā - Īla un Eiridikes dēls, Trojas valdnieks, kam dievi Apollons un Poseidons uzcēla un nocietināja pilsētas mūrus.
- gorgonions grieķu mitoloģijā - īpašs vairogs ("Γοργόνειον") ar piestiprinātu gorgonas Medūzas galvu, visbiežāk to izmantoja Atēna un Zevs.
- Panakeja Grieķu mitoloģijā - izdziedināšanas personifikācija, dziedināšanas dieva Asklēpija meita.
- Hēbe grieķu mitoloģijā - jaunības dieviete, Zeva un Hēras meita, nektāru un ambrozijas pasniedzēja Olimpā.
- Dorīda Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Okeāna un Tētijas meita, okeanīda, jūras dieva Nēreja sieva un māte 50 nereīdām.
- Kerkions Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidina un nimfas Argiopes dēls, kas valdīja Eleisīnā un visiem iedvesa šausmas ar savu nežēlību.
- Busirīds Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona dēls, Ēģiptes valdnieks, kura zemi deviņus gadus postīja sausums.
- Bizants Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un Keroesas dēls, Bizantijas pilsētas dibinātājs.
- Pelijs Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un mirstīgās sievietes Tīro dēls, tesāliešu varonis, kas sagrāba varu Iolkā.
- Agēnors Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Tiras un Sīdonas valdnieks.
- Tetīda Grieķu mitoloģijā - jūras dieve, Nēreja meita, mirstīgā Pēleja sieva un varoņa Ahilleja māte.
- Forkijs Grieķu mitoloģijā - jūras dievība, zemes dievietes Gajas un pirmatnējo ūdeņu dievības Ponta dēls, kurš kopā ar savu māsu Kēto radījis daudzus briesmoņus - gorgonas, grajas, Ehidnu un čūsku, kas sargā zelta ābolus.
- Eiriale Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītā briesmone, viena no trim māsām gorgonām.
- Steno Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais briesmonis, gorgona, viena no trim māsām.
- Ladons grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais pūķis, kas apsargāja zelta ābolus hesperīdu dārzā.
- Trītons grieķu mitoloģijā - jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti, jūras dieva Poseidona un skaistās nereīdas Amfitrītes dēls, mīt jūras dzelmē zelta mājā.
- Poseidons grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Krona un Rejas dēls, Zeva, Dēmetras, Hēras, Aīda un Hestijas brālis, Amfitrītes vīrs.
- Protejs grieķu mitoloģijā - jūras dievs, kuram piedēvēja spēju pareģot un mainīt savu izskatu.
- Nērejs Grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Ponta un Gajas dēls, saukts arī par "jūras veci", jo bija vecāks par jūru valdnieku Poseidonu, viņam piemita pareģa spējas, un viņš varēja mainīt savu veidolu.
- Klimene Grieķu mitoloģijā - jūras nimfa, titāna Japeta sieva, Prometeja, Atlanta, Epimeteja un Menoitija māte.
- Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi.
- Dējaneira Grieķu mitoloģijā - Kalidonas valdnieka Oineja un Alfejas meita, varoņa Hērakla sieva.
- Eiadne grieķu mitoloģijā - Kapaneja sieva, kura nevēlējās dzīvot ilgāk par savu vīru un metās viņa bēru sārtā.
- Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs.
- Flegijs Grieķu mitoloģijā - kara dieva Araja dēls, cilts vadonis Boiotijā.
- Enīo grieķu mitoloģijā - kara dieviete, Areja pavadone, viņa meita vai māsa, kas kaujas laikā rada apjukumu
- Arejs grieķu mitoloģijā - kara dievs, kam raksturīga ļaunprātība un nodevība, tas pats, kas romiešu mitoloģijā - Marss; Aress.
- Atēna grieķu mitoloģijā - kara, uzvaras, gudrības, mākslas un amatniecības dieviete, Zeva meita; romiešu mitoloģijā - Atēnai atbilda Minerva.
- moira grieķu mitoloģijā - katra no trim likteņa dievietēm, trim māsām (Kloto, Lahese un Atropa), Zeva un Temīdas meitām.
- gigantomahija Grieķu mitoloģijā - kauja starp Olimpa dieviem un milžiem, kas bija radušies no Gajas (zemes) vietā, kur nopilēja kastrētā Urāna asinis, kaujā uzvarēja Olimpa dievi.
- Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu.
- Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
- Periboja grieķu mitoloģijā - korintiešu valdnieka Poliba sieva, kas pieņēma Edipu, izārstēja viņu un kļuva par viņa pamāti.
- Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku.
- Argo Grieķu mitoloģijā - kuģis, ar kuru 50 argonauti devās uz Kolhīdu pēc zeltvilnas aunādas.
- Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Lakedaimona un Spartas meita, Agrosas valdnieka Akrisija sieva, Danajas māte.
- Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri.
- Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās.
- Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi.
- koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem.
- Krētas vērsis grieķu mitoloģijā - liels, skaists vērsis, ko Poseidons bija dāvājis Mīnojam, kad Krētas valdnieks bija svinīgi apsolījis jūram dievam upurēt to radību, kas izpeldēs no jūras.
- Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu.
- Oīlejs Grieķu mitoloģijā - lokru valdnieks, jūras dieva Poseidona mazdēls, viens no argonautiem un Trojas kara varoņa Ajanta Oilīda tēvs.
- Hestija grieķu mitoloģijā - mājas pavarda dieviete; atbilst romiešu Vestai.
- Nefele Grieķu mitoloģijā - mākoņu dieviete, kura miniju cilts vadonim Boiotijā Atamantam dzemdēja dēlu Frisku un meitu Helli.
- Periboja grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieka Alkatoja meita, Telamona sieva un Ajanta māte; pēc kādas versijas, pēc Ajaka piedzimšanas viņa kļuva par Tēseja sievu.
- Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju.
- Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
- Kirēne Grieķu mitoloģijā - mežu un pļavu nimfa, lapitu valdnieka Hipseja meita, kura bija kareivīga un nevaldāma, mīlēja medīt, aizstāvēja mājdzīvniekus.
- Tanats grieķu mitoloģijā - miega dieva Hipna dvīņubrālis un Nakts (Niktes) dēls, nāves personificējums.
- Hipns Grieķu mitoloģijā - miega dievs, dievietes Niktes (Nakts) dēls, nāves likteņa dievību moiru un atriebības dievietes Nemeses brālis.
- Morfejs grieķu mitoloģijā - miega un sapņu dievs, viens no miega dieva Hipna dēliem.
- Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu.
- Erots grieķu mitoloģijā - mīlas dievs, dievietes Afrodītes dēls, kurš līdzās Haosam, Gajai un Tartaram ir viens no četriem kosmogoniskajiem pirmsākumiem.
- Atlants grieķu mitoloģijā - milzis jeb titāns, Prometeja brālis, ko Zevs sodījis, likdams uz pleciem turēt debess jumu.
- Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto.
- Atamants Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadonis Boiotijā, valdnieka Aiola dēls un mākoņu dievietes Nefeles iemīļotais.
- Helle Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles meita, Friksa māsa.
- svētlaimīgo salas grieķu mitoloģijā - mirušo valstības apgabals, parasti identificēts ar Elisiju, bet reizēm uzskatīts par atsevišķu paradīzi
- Erīda grieķu mitoloģijā - naida un ķildu dieviete, radīja strīdu starp Hēru, Atēnu un Afrodīti, kas bija par iemeslu Trojas karam.
- Pārksiteja grieķu mitoloģijā - najāda, atēniešu valdnieka Erihtonija sieva, Pandīona māte.
- Hēsione grieķu mitoloģijā - Nauplija sieva, Palamēda māte.
- Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieka Likurga sieva, Ofelta (Arhemora) māte (viņam par godu tika iedbinātas Nemejas spēles).
- Likurgs grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieks, kam pirāti pārdeva Hipsipili.
- Ananke Grieķu mitoloģijā - nenovēršamības un nepieciešamības dieviete, cilvēku likteņu lēmēju - moiru māte.
- Moloss grieķu mitoloģijā - Neoptolema un Andromahes dēls (pēc Trojas ieņemšanas viņa kļuva par Neoptolema gūstekni, pēc Neoptolema nāves Andromahe pārcēlās uz Ēpeiru un kļuva par Helena sievu), kurš mantoja valdnieka varu Ēpeirā pēc tās valdnieka Helena nāves.
- Lisa Grieķu mitoloģijā - neprāta dieviete, ko dieviete Nikte radīja no Urāna asinīm.
- Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru.
- Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem.
- Periboja grieķu mitoloģijā - nimfa, Ikarija sieva, kas viņam dzemdēja vairākus dēlus un meitu Pēnelopi.
- Salmakīda grieķu mitoloģijā - nimfa, kura karsti iemīlēja Hermafrodītu, taču pretmīlu viņa neguva; pēc viņas lūguma dievi savienoja vienā divdzimumu būtnē.
- Hariklo Grieķu mitoloģijā - nimfa, Tēbu pareģa Teiresija māte, pēc kuras lūguma dieviete Atēna, kas Teiresijam bija atņēmusi acu gaismu, dāvāja viņam pareģa spējas.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - nimfa, upes dieva Aheloja meita, Ganimēda māte.
- Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju.
- Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni.
- Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu.
- Karpo grieķu mitoloģijā - nobrieduša augļa dievība.
- dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd.
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Odiseja un Eiipes (Ēpeiras valdnieka Tirimma meitas) dēls, kurš piedzima pēc Odiseja aizceļošanas, jau pieaudzis devās uz Itaku, kur tika nogalināts.
- Sperhejs Grieķu mitoloģijā - Okeāna un Tētijas dēls, Sperhejas upes dievs Tesālijā.
- Reja grieķu mitoloģijā - Olimpa dievu māte, titanīda, Gajas un Urāna meita, Krona sieva.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls.
- Klitija grieķu mitoloģijā - Pandareja meita, boiotiešu valdnieka Amintora mīļākā, kuras dēļ viņš kļuva nevērīgs pret savu sievu.
- Aīds grieķu mitoloģijā - pazemes dievs, mirušo ēnu valstības valdnieks, kā arī pati šī valstība; arī Plūtons.
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus.
- Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja.
- Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja.
- Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs.
- titāni Grieķu mitoloģijā - pirmās paaudzes dievi, kurus radīja debesu dievs Urāns un zemes dieviete Gaja.
- Ponts Grieķu mitoloģijā - pirmatnējo ūdeņu dievība, ko radījusi zemes dieviete Gaja.
- Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
- Altaja grieķu mitoloģijā - pleironiešu valdnieka Testija meita, Kalidonas valdnieka Oineja sieva, Meleagra māte.
- Kikns grieķu mitoloģijā - Poseidona un Kalikes dēls, Tena un Hēmitejas tēvs, pēc pirmās sievas nāves viņš apprecēja Filonomi, kura vēlāk apmeloja audžubērnus.
- Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
- Glauks Grieķu mitoloģijā - Poseidonam pakārtots jūras dievs.
- Arahne grieķu mitoloģijā - prasmīga rokdarbniece, kura aušanas sacensībās izaicināja Atēnu un kuru dieviete par sodu pārvērta par zirnekli.
- eimenīdas grieķu mitoloģijā - pret noziedzniekiem, kas savus pārkāpumus nožēlo, labvēlīgas dievietes, erīniju (fūriju - romiešu mitoloģijā) pārvērtības forma.
- Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu.
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju.
- Pandora grieķu mitoloģijā - Prometeja brāļa sieva, kas, neievērodama aizliegumu, atver lādi, kur glabājas cilvēces nelaimes; tās izplatās pa visu pasauli.
- Hēsione grieķu mitoloģijā - Prometeja sieva, viena no okeanīdām.
- Alfesiboja grieķu mitoloģijā - Psofīdas valdnieka Fēgeja meita, Alkmaiona sieva (citā mīta variantā - Arsinoja).
- Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai.
- Memnons Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas dēls, Etiopijas valdnieks, Trojas kara varonis, kas pārņēma trojiešu karaspēka vadību pēc Hektora nāves.
- Nots Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas un Astraja dēls, dienvidu vēja personifikācija, kas nesa mitrumu un miglu.
- Hermejs grieķu mitoloģijā - sākumā lopkopju un ganu dievs, vēlāk Olimpa dievu vēstnesis, arī tirdzniecības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilda Merkurs.
- Marsijs Grieķu mitoloģijā - satīrs, kas atrada dievietes Atēnas pamesto flautu un iemācījās to lieliski spēlēt.
- heliādi grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija dēli, Faetons (dzimis laulībā ar nimfu Klimeni) un septiņi brāļi, kas piedzima Afrodītes meitai nimfai Rodai un bija slaveni kā gudri astrologi.
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
- Pāsifaja Grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija meita, Krētas valdnieka Mīnoja sieva, Mīnotaura māte.
- heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem.
- Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt.
- kurēti grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un zemes dievietes Gajas bērni, Rejas-Kibeles pavadoņi, dēmoni.
- Hēlijs grieķu mitoloģijā - saules dievs, titānu Hiperiona un Tejas dēls, Selēnes un Ēosas brālis, sena pirmsolimpiska dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību un arī soda ar aklumu noziedzniekus.
- epigoņi Grieķu mitoloģijā - septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām kritušo varoņu dēli, kuri pēc desmit gadiem devās jaunā karagājienā pret Tēbām, lai atriebtu savu tēvu nāvi.
- Semiramīda Grieķu mitoloģijā - sīriešu dievietes Derketo meita, kas bijusi atstāta kalnos, kur to barojuši baloži un audzinājuši gani, vēlāk kļuva par Babilonas valdnieka sievu un pēc nāves pārvērtusies par balodi.
- Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību.
- Dēidamija Grieķu mitoloģijā - Skīras salas valdnieka Likomēda meita, pie kura jūras dieva Nereja meita Tetīda pirms Trojas kara slēpa savu dēlu Ahileju.
- Morfijs grieķu mitoloģijā - spārnota dievība, viens no Hipna (miega) dēliem, kurš pieņemdams dažādu cilvēku veidolus parādās ļaudīm sapņos.
- harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts.
- Hiakints Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Amikla dēls, dieva Apollona mīlulis, kuru Apollons diska mešanas sacīkstēs nejauši nosita ar disku.
- Lēda Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja sieva, Helenas, Klitaimnēstras un Dioskūru (Kastora un Polideika) māte.
- Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu.
- Sterope grieķu mitoloģijā - Sterope, Aheloja sieva, sirēnu māte.
- Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs.
- Erimants grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Arkādijā.
- Nīls grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Ēģiptē, Okeāna un Tētijas dēls.
- Āsops grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs, , kuram bija 12 dēli un 2 meitas - pilsētu un salu eponīmi.
- Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā.
- kikoni grieķu mitoloģijā - tauta ar ko sastapās Odisejs un viņa ceļabiedri, kad viņi devās projām no Trojas.
- Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs.
- Ino Grieķu mitoloģijā - Tēbu dibinātāja Kadma meita, boiotiešu valdnieka Atamanta otrā sieva, Friksa un Helles pamāte.
- Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss.
- Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām.
- Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta sieva.
- Megara grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta vecākā meita un Hērakla pirmā sieva.
- Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips.
- Dirke grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lika sieva, kas vajāja Zeva iemīļoto Antiopi, bet tika sodīta ar nāvi - viņu piesēja mežonīgam vērsim pie ragiem.
- Antiope Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Nikteja meita, kura palika grūta no dievu valdnieka Zeva un bailēs no tēva dusmām aizbēga no Tēbām, Amfiona un Zēta māte.
- Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā.
- Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku.
- Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu.
- Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju.
- Eristihtons Grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka dēls, kas, neklausīdams dievietes Dēmetras brīdinājumam, izcērt viņas svēto birzi.
- Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti.
- Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls.
- Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls.
- Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju.
- plejādas Grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones septiņas meitas, kuras visas, izņemot vienu - Meropi, kļuva par dievu sievām.
- Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības.
- Aiēts Grieķu mitoloģijā - titāna Krona un titanīdas Rejas dēls, dievu valdnieka Zeva un jūras dieva Poseidona brālis - veļu valstības valdnieks, kā arī pati pazemes valstība.
- Lēto Grieķu mitoloģijā - titanīda, Koja un Foibes meita, kas no Zeva ieņēma dvīņus Apollonu un Artemīdu.
- Asterija Grieķu mitoloģijā - titanīdas Foibes meita, Lēto māsa, krēslas un burvības dievietes Hekates māte.
- Japets Grieķu mitoloģijā - titāns, debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, Prometeja tēvs, kopā ar citiem titāniem cīnījās ar dievu valdnieku Zevu, kas viņus uzveica un nogāza Tartarā.
- Krons Grieķu mitoloģijā - titāns, dievietes Gajas (zemes) un dieva Urāna (debesu) dēls, kurš kļuva par debesu valdnieku, līdz viņu gāza viņa dēls Zevs; orfismā - Hrons.
- Hiperīons Grieķu mitoloģijā - titāns, Saules dieva Hēlija tēvs.
- Āzija grieķu mitoloģijā - titānu Okeāna un Tētijas meita, titāna Japeta sieva, kuram viņa dzemdējusi Prometeju, Menoitiju, Epimeteju un Atlantu.
- Teāno grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieka Kiseja meita, trojieša Antēnora sieva, kas labvēlīgi izturējās pret ahajiešiem.
- Eimolps Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, kas devās palīgā Eleisīnai karā pret Atēnām, tiek uzskatīts par Eleisīnas mistēriju iedibinātāju un slavenu dziedoni.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Trāķijas dziedoņa Orfeja sieva, kas mira no čūskas kodiena neilgi pēc kāzām.
- Fillīda Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieka Sītona meita, kura nomira no bēdām, kad nevarēja sagaidīt savu vīru atgriežamies.
- Tērejs Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, saskaņā ar dažiem mītiem kara dieva Areja dēls.
- haritas grieķu mitoloģijā - trīs skaistuma un līksmes dievietes: Aglaja, Eifrosine, Talija; romiešu mitoloģijā - tām atbilst grācijas.
- Pēnelope grieķu mitoloģijā - Trojas kara varoņa Odiseja sieva, kas palika uzticīga savam vīram viņa 20 gadu ilgās prombūtnes laikā; uzticīgas sievietes simbols.
- Skamandrs Grieķu mitoloģijā - Trojas līdzenuma upes dievs, kas bija saistīts ar Trojas valdnieku dzimtu.
- Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte.
- Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai.
- Hēsione Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Lāomedonta sieva.
- Kasandra grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, pareģe, kuras ļaunu vēstījošajiem pareģojumiem neviens netic.
- Helens Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, kam piemita pareģa spējas.
- Dēifobs Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, varoņa Hektora brālis.
- Hēfaists Grieķu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (seno romiešu mitoloģijā - Vulkāns).
- Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus.
- Ēridana Grieķu mitoloģijā - upe, upes dieva Okeāna un dievietes Tētijas meita.
- Narkiss Grieķu mitoloģijā - upes dieva Kēfisa un nimfas Leiriopes dēls, skaists jauneklis, kurš iemīlējās savā atspulgā un nomira aiz mīlas pret sevi.
- Teikrs grieķu mitoloģijā - upes dieva Skamandra dēls, frīģiešu cilts teikru eponīms, viņa meita Batija kļuva par Dardana sievu, tādējādi viņš kļuva par trojiešu valdnieku ciltstēvu.
- Driops grieķu mitoloģijā - upes dieva Sperheja dēls, driopu cilts valdnieks un eponīms, Driopes tēvs.
- Ahelojs Grieķu mitoloģijā - upes dievs Aitolijā, titāna Okeāna un titanīdas Tērijas dēls.
- Ladons grieķu mitoloģijā - upes dievs Arkādijā, Okeāna un Tētijas dēls, Dafnes tēvs.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
- Nīke grieķu mitoloģijā - uzvaras personifikācija, atbilst romiešu Viktorijai; viens no uzvaras dievietes Atēnas epitetiem.
- Lāodameja grieķu mitoloģijā - valdnieka Akasta meita, Prtesilāja sieva.
- Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu.
- Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti.
- Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam.
- Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais.
- Likurgs Grieķu mitoloģijā - valdnieks Trāķijā, kas vērsies pret dieva Dionīsa kulta ieviešanu, par ko tika sodīts ar vājprātu un nogalināja savu dēlu.
- Talojs Grieķu mitoloģijā - vara milzis, kas sargāja Krētas salu, viņam bija tikai viena dzīsla, kas pildīta ar dievu asinīm; tiek uzskatīts arī par pirmo robotu pasaulē.
- Tīdejs Grieķu mitoloģijā - varonis, Kalidonas valdnieka Oineja un viņa otrās sievas Peribojas dēls.
- Frikss Grieķu mitoloģijā - varonis, miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles dēls, Helles brālis.
- Hērakls Grieķu mitoloģijā - varonis, pusdievs, Zeva un Alkmēnes dēls, kurš veicis 12 varoņdarbus.
- Persejs grieķu mitoloģijā - varonis, Zeva un Danajas dēls, kas nocērt galvu Medūzai, no jūras briesmoņa atbrīvo Andromedu, nodibina Mikēnas.
- Kalliope grieķu mitoloģijā - vecākā no deviņām mūzām, episkās dzejas un zinātnes aizbildne.
- Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu.
- Eols grieķu mitoloģijā - vēju dievs Aiols.
- Aiols grieķu mitoloģijā - vēju dievs, kas mīt Aiolijas salā, sešu dēlu un sešu meitu tēvs; Eols.
- Higieja Grieķu mitoloģijā - veselības personifikācija, ārstniecības dieva Asklēpija meita.
- Zagrejs grieķu mitoloģijā - viena no arhaiskām dieva Dionīsa hipostāzēm, Krētas Zeva un dievietes Persefones dēls, kuru saplosīja Hēras atsūtītie titāni.
- Polihimnija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, Zeva un Mnēmosines meita, nopietnās, himniskās poēzijas mūza; viņai piedēvē liras izgudrošanu, tiek attēlota iegrimusi domās ar tīstokli rokās.
- Urānija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, astronomijas aizgādne, Zeva un Mnēmosimes meita, parasti attēlota ar globusu un rādāmo kociņu rokā.
- Talija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, komēdijas un vieglās dzejas aizbildne, parasti attēlota ar komisku masku rokās un efejas vainagu galvā; no Apollona viņai dzimuši koribanti, no Zeva - palīki.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - viena no okeanīdām, Okeāna un Tētijas meita, Hrīsāora sieva, kas viņam dzemdējusi trīsgalvaino milzi Gērionu.
- Tētija grieķu mitoloģijā - viena no senākajām dievietēm, titanīda, Gajas un Urāna meita, sava brāļa Okeāna sieva, ar kuru kopā viņa radījusi visas upes un trīstūkstoš okeanīdu.
- Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu.
- Peirēne grieķu mitoloģijā - viena no upes dieva Aheoja 12 meitām (variants: upes dieva Āsopa meita), Poseidona mīļākā, kas dzemdēja Poseidonam divus dēlus - Leheju un Kenhreju.
- Zefīrs grieķu mitoloģijā - viens no Astraja un ausmas Eosas dēliem, Boreja un Notas brālis, rietumu vēja dievs.
- Priāps grieķu mitoloģijā - viens no auglības dieviem, dārzu un ganāmpulku dievs, vīnkopības un zvejniecības aizbildnis.
- kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis".
- Urānija grieķu mitoloģijā - viens no mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārdiem, šai aspektā viņa pauž pacilājošo, debesīm tuvinošo, nevis miesisko mīlestību.
- Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
- Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
- Prometejs grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas Olimpā nolaupīja uguni un iemācīja to lietot cilvēkiem, kā arī iemācīja tiem dažādus amatus, lasīšanu un rakstīšanu; Zevs par to viņu liek piekalt pie klints.
- Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā.
- Hespers grieķu mitoloģijā - visskaistākās zvaigznes - Vakara zvaigznes dievs; romiešu mitoloģijā to dēvēja par Luciferu.
- Persefone grieķu mitoloģijā - zemes auglības dieviete, pazemes valdniece, Zeva un Dēmetres meita, Aīda sieva.
- Atīds grieķu mitoloģijā - zemes auglības dievs, kura kults ir saistīts ar pavasara nāves un atdzimšanas svētkiem, kas sākotnēji radušies Frīģijā.
- Kekrops Grieķu mitoloģijā - zemes dievība, puscilvēks, pusčūska, kuru dzemdējusi zemes dieviete Gaja, bijis pirmais valdnieks Atikā.
- Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
- Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos.
- Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis.
- Eiterpe grieķu mitoloģijā - Zeva un Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām, mūzikas un liriskās dzejas aizbildne, tiek attēlota ar dubultflautu, no upes dieva Strīmona viņai piedzimis dēls Rēss.
- Aiāks Grieķu mitoloģijā - Zeva un nimfas Aigīnas dēls, Ahilleja un Ajanta vectēvs.
- Dardans grieķu mitoloģijā - Zeva un plejādas Elektras dēls, Trojas valdnieku ciltstēvs, Dardanijas dibinātājs un šī novada valdnieks.
- Artemīda grieķu mitoloģijā - Zeva un titanīdas Lēto meita un Apollona māsa, sākumā auglības, medību un mēness dieviete, vēlāk - sieviešu nevainības sargātāja un dzemdētāju aizstāve; atbilst Diānai seno romiešu mitoloģijā.
- Tallo Grieķu mitoloģijā - ziedošo augu dieviete, to sargātāja, viena no horām - dievietēm, kuras pārzināja gadalaiku maiņu.
- Borejs grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja dievs, titanīdu Astrejas (zvaigžņotās debess) un Ēosas (rītausmas) dēls, Zefira un Nota brālis, tiek attēlots kā varens dievs ar spārniem un gariem matiem
- Bēls grieķu mitoloģijā – Ēģiptes valdnieks, jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Agēnora (Eiropas tēva) dvīņubrālis, Aigipta un Danaja tēvs.
- Telesfors Grieķu mitoloģijā atveseļošanās dievs, Asklēpija un Higieijas pavadonis.
- seirēnes Grieķu mitoloģijā jūras nāras: brīnumskaistas jaunavas ar zivs asti vai arī putni ar jaunavu sejām; tās ar savām dziesmām pievilināja ceļiniekus un tad tos saplosīja un aprija.
- Nikte Grieķu mitoloģijā nakts dieviete.
- Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci.
- stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos.
- Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu.
- Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā.
- daimonisks Grieķu reliģijas mācībā sevišķs stāvoklis cilvēkā, kad viņš vai nu laba, vai ļauna gara pārņemts.
- kalathos Grieķu sieviešu darba grozs vilnas uzglabāšanai; arī līdzīgs māla trauks.
- pronāoss Grieķu svētnīcas priekšdaļa pie ieejas, kur stāvēja dieva tēls.
- pigmaji Grieķu teikās punduru tauta, kas nerimstīgi karoja ar dzērvēm; viņi uzbruka gulošam Hēraklam, kas tos visus ievīstīja lauvas ādā.
- apoksiomens Grieķu tēlnieka Līsipa ievērojamais bronzas atlēta tēls, kura Marmora kopija atrodas Vatikānā.
- Palaimons Grieķu un romiešu jūras dievs, kas apsargāja bojā gājušu kuģu ļaudis.
- Anhīss Grieķu un romiešu mitoloģijā - Dardanijas valdnieks, kuru bija iemīlējusi dieviete Afrodīte, viņu dēls Ainejs kļuva par Trojas varoni un romiešu ciltstēvu.
- nimfa grieķu un romiešu mitoloģijā - daudzas dabas dievības, jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis.
- Plūtons Grieķu un romiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības valdnieka - dieva Aīda vārdiem.
- lektika grieķu un romiešu nesamais krēsls; Grieķijā to lietoja gk. dižciltīgas dāmas; Romā tās lietošana bija sevišķā kārtas privilēģija.
- kristus Grieķu vārds, kas atbilst vārdam mesija; sākotnēji to attiecināja uz Jēzu no Nācaretes, bet vēlāk tas sāka funkcionēt vairāk kā Jēzus vārds un nevis tituls.
- Himēns Grieķu vedību dievs.
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- nožēlošana Griešanās pie Dieva sirdsapziņas pārmetumos par kādreiz izdarīto.
- pamatkustības griešanas un padeves kustības griešanas procesā.
- sāvarga Grievalga - zirga aizjūga piederums, saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi.
- savalgs Grievalgs.
- ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
- grūta griešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas griešanai nepieciešamā spēka palielināšanās virs normālā; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir nodilušas nevienmērīgi vai arī ja eļļošana bijusi nepietiekama vai nekvalitatīva.
- aizķergriešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas nevienmērīga griešanās ar aizķeršanos vai ar pārtraukumiem; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir izdrupušas vai starp tām iekļuvuši svešķermeņi.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- ievirpošanas grieznis grieznis gredzenveida rievu apstrādei.
- vītnes grieznis grieznis vītnes ievirpošanai.
- buksēt Griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
- iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm).
- sasagriezties Griežot celu dēlīti ar ievērtu dziju tikt austam (par jostām).
- iegriezt Griežot ievainot, iebojāt.
- iegriezt Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu).
- iegriezt Griežot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, robus).
- iegriezums Griežot ieveidota zīme, raksts (kādā virsmā).
- iegriezt Griežot ievirzīt (kur iekšā).
- iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni.
- piegriezt Griežot pievienot (pie kā, kam klāt).
- iegriezt Griežot radīt ievainojumu, bojājumu (kur).
- iesagriezties Griežot tikt ieveidotam (par robiem, zīmēm).
- iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
- sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
- iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem.
- Euphorbia griffithii Grifita dievkrēsliņš.
- iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
- aizgumzāt Grīļojoties neveikli attālināties.
- piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
- Hromas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 105 km, platums vidusdaļā -20 km, dziļums — <1 m.
- Čošas līcis grīvlīcis Barenca jūras dienvidaustrumos, pie Kaņina pussalas (Krievijā), garums - 110 km, lielākais platums130 km, dziļums - līdz 55 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4,3 m.
- Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m.
- Jeņisejas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidu daļā, starp Gidanas un Taimiras pussalu (Krievijā), Jeņisejas grīvas turpinājums, garums — 225 km, platums pie ieejas — \~150 km, dziļums — 6-20 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m.
- Buorhajas līcis grīvlīcis Laptevu jūrā, uz dienvidaustrumiem no Ļenas deltas, garums - 120 km, platums pie ieejas - 110 km, lielākais dziļums - 18 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,3 m, ledus sega gandrīz visu gadu.
- Udas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras rietumos, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 100 km, platums — \~85 km, dziļums — līdz 36 m, krasti klinšaini, gultnē daudz oļu, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 7,3 m.
- griveņiks Grivna - sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam).
- Māliņi Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
- Grobinskaja Grobiņas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- māte Grope, rieva koka detaļu savienošanai.
- iegropēt Gropējot ieveidot (kur).
- grotbura ar vaļēju apakšējo līķi grotbura, kuras apakšējais līķis nav paredzēts ievilkšanai grotbomja gropē.
- rēvlente Grotburas apakšējai malai paralēli piešūta lente, kurā var būt izveidoti nelieli apaļi caurumiņi (gāķeni) reilīnes ievēršanai vai piešūtas rēvsaites.
- savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
- karpeļgrozs Grozs, kas paredzēts kartupeļu ievietošanai.
- drauza Grubuļaina, kreveļaina miza (piemēram, kartupeļiem).
- rumpačains Grubuļains, nelīdzens, nevienāds.
- rumpučains Grubuļains, nelīdzens, nevienāds.
- līnija Grumba, rieva (ādā).
- švīka Grumba, rieva (ādā).
- červele Grumba, rieva.
- vaga Grumba, rieva.
- krumbains Grumbains, rievots.
- vagojums Grumbojums, rievojums (sejā, tās daļā).
- grunts uzlabošana grunts materiāla fizikālo īpašību uzlabošana, pievienojot citus materiālus, arī saistvielas, kas tomēr būtiski nepalielina tā mehāniskās īpašības.
- grunts stabilizēšana grunts uzlabošana, pievienojot citus materiālus, īpaši saistvielas, kas padara grunti salizturīgu un noturīgu pret ūdens iedarbību, palielina stiprību.
- aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos.
- vienums Grupas atsevišķs elements.
- grupas attīstības posmi grupas dzīves cikla secīgas stadijas: 1) grupas veidošanās: 2) konfrontācijas jeb konfliktu posms; 3) normu ieviešanas posms; 4) produktīva darba posms; 5) izformēšanās jeb noslēguma posms.
- slēgta grupa grupas organizācijas veids kurā no tās sākuma līdz beigām piedalās vieni un tie paši dalībnieki, kas nodrošina augstāku konfidencialitātes pakāpi, lielāku psiholoģisko drošību un uzticēšanos, nemainīgais dalībnieku sastāvs ļauj ievērot iepriekš izstrādātā tematiskā plāna secīgumu.
- atvērta grupa grupas organizācijas veids, kurā grupas dalībnieki var pievienoties jebkurā tās darbības posmā, ja saskaras ar problēmām, uz kuru risināšanu ir vērsta konkrētās grupas darbība, vai arī ja nonāk līdzīgā dzīves situācijā kā citi grupas dalībnieki.
- supergrupa grupas, kuru dalībnieki jau pirms kopīgās darbības uzsākšanas guvuši ievērību citās grupās vai arī individuāli.
- nodalīt Grupējot nošķirt, atdalīt atsevišķi (no ka).
- sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
- sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- kroņstikls Grūti kūstošs, pilnīgi bezkrāsains kālija silikātu stikls ar borskābes vai fosforskābes piedevu, ko izmanto optisko rīku un ķīmisko laboratoriju trauku izgatavošanai.
- pirmslaulību grūtniecība grūtniecība sievietei, kuras laulība vēl nav noslēgta.
- nevēlama grūtniecība grūtniecība, kuru viens vai abi partneri uzskata par nevēlamu.
- grūtniecības koeficients grūtniecības iestāšanās skaita attiecība pret vidējo reproduktīvajā vecumā esošo sieviešu skaitu noteiktā laika periodā.
- akiēze Grūtniecības neiestāšanās, sievietes neauglība.
- intrauterīnā kontracepcija grūtniecības novēršana, ievietojot dzemdē kādu līdzekli vai ierīci.
- aklēze Grūtniecības trūkums, sievietes neauglība.
- suits Grūts, smags; lieks, nevajadzīgs.
- kistīņi Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīnieši.
- kistīnieši Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīņi.
- mohevi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevijas vēsturiskajā novadā, atšķiras ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
- hevsuri Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevsuretijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- džvari Gruzīnu mitoloģijā - atsevišķu kopienu, ciemu, apvidu aizgādņi, kas pakļauti augstākajam pavēlniekam dievam Gmerti.
- Gmerti Gruzīnu mitoloģijā - augstākais debesu dievs, demiurgs, pasaules kārtības iedibinātājs un uzturētājs.
- Boči Gruzīnu mitoloģijā - dievs, kas valda septiņos Kaukāza kalnu grēdas atzaros, sākotnēji bija auglības dievs un dzīvnieku aizgādnis.
- Dalī Gruzīnu mitoloģijā - medību dieviete, savvaļas dzīvnieku aizgādne.
- Armazi Gruzīnu mitoloģijā - senākā dievība, debesu, pērkona, lietus un augu valsts pavēlnieks, kā arī dievs karotājs.
- Giorgi Gruzīnu mitoloģijā - zemkopības aizgādnis, debesu uguns un pērkona pavēlnieks, mednieks, kas iznīcina meža zvērus, pēc kristietības ieviešanas tika pielīdzināts svētajam Georgam.
- Berika Gruzīnu mitoloģijā – auglības dievība, ko attēloja āža izskatā un kas simbolizēja dabas atdzimšanu pavasarī.
- Kviria gruzīnu mitoloģijā — dievība, pēc Austrumgruzijas kalniešu priekšstatiem lokālo kopienas dievību pavēlnieks, starpnieks starp augstāko dievu Gmerti un cilvēkiem.
- Pirkuši gruzīnu mitoloģijā — dievišķais kalējs.
- Dali gruzīnu mitoloģijā — medību dievība, meža zvērnu aizbildne.
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
- iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
- dagrūst Grūžot ievirzīt kur iekšā.
- piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piegrūst Grūžot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- dagrūst Grūžot pievirzīt pie kā.
- sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- rūsa Gružu, saslauku, arī nevajadzīgu, nederīgu priekšmetu kopums.
- catopidae Gružvaboļu dzimtas "Cholevidae" nosaukuma sinonīms.
- catops Gružvaboļu sugu grupa, kas senāk bija iekļauta līķvaboļu dzimtā kā atsevišķa ģints.
- Honojeta Gudinafas salā (Melanēzija) mītošo kalaunu dievība čūskas veidolā.
- Rubeņu ezers Gudļevas ezers Rušonas pagastā.
- sophia Gudrība; arī Dieva personificētā gudrība.
- Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji.
- Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
- Bellavskaja Gulbenes novada Beļavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Druvenskaja Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Golgovskaja Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Gulbītis Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Novoguļbenskaja Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ļeiskaja Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Līgomuiža Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Silava Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" daļa, agrāk atsevišķs ciems.
- Litenskaja Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ļizumskaja Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ramkauskaja Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Stomerskaja Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Zamok-Tirzenskaja Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- papildgulta Gulta, ko pēc nepieciešamības var ievietot viesnīcas numurā, kur, piemēram, nakšņo ģimene ar bērniem.
- šļauties Gulties (nevīžīgi).
- gāzstatiskais gultnis gultnis, kura nestspēju rada ievadītā saspiestā gaisa vai citas gāzes statiskais spiediens.
- aerostatiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana, eļļas vietā pievadot gaisu ar noteiktu statisko spiedienu; darbības princips līdzīgs kā hidrostatiskajā eļļošanā.
- hidrostatiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana, pievadot eļļu ar statisko spiedienu.
- gāzstatiskā eļļošana gultņu vai vadotņu eļļošana, eļļas vietā pievadot gāzi (parasti gaisu) ar noteiktu statisko spiedienu.
- stratum Guļas, atrašanās vieta; sega, slānis, sevišķi anatomijā (audu kārta).
- kaķēt Guļbūvē liekama baļķa apakšpusē visā garumā izcirst ieapaļu rievu.
- buzis Gumijas, metāla, zīda vai cita materiāla cilindrisks kāts ar vienmērīgi pieaugošu resnumu; to lieto, piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla mehāniskai paplašināšanai, medikamentu ievadīšanai vai sašaurinājuma lokalizācijas un pakāpes noteikšanai.
- ieveramā gumija gumijota lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
- Stevena gundega gundegu suga ("Ranunculus stevenii"), Latvijā sastopama ļoti reti
- Kalvarja Gura Kalvarja - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
- Neihauzene Gurjevska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- staru gurnģērbs gurnģērbs, kas aptver iegurni un (ar staru stilbdaļām) katru kāju atsevišķi (piemēram, džinsi, stilbbikses, dungriņi).
- Gumbinnene Guseva - pilsēta Kaļiņingradā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Gusinoozerska Gusinoozjorska - pilsēta Krievijā.
- dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko darīt).
- ieplēsties Gūt ievainojumu.
- sisties Gūt ievainojumus (piemēram, transportlīdzekļu avārijā).
- parādīt (arī uzrādīt) klasi gūt izcilus, ievērojamus panākumus.
- uzrādīt (arī parādīt) klasi gūt izcilus, ievērojamus panākumus.
- plūkt laurus gūt lielus panākumus, atzinību, ievērību.
- remdēties Gūt mierinājumu, kļūt mierīgam (pēc, parasti nevēlama, fizioloģiska vai psihiska stāvokļa).
- nopelnīties Gūt peļņu sev.
- smelties Gūt sev (piemēram, spējas, spēku), arī rast sev (ierosmi, idejas).
- pelnīt maizi ar muti gūt sev labumu, lišķējot kādam, iztapīgi runājot.
- ievarināties Gūt spēkus un ievingrināties.
- gūžu apkārtmērs gūžu lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; sieviešu plecģērbu un gurnģērbu lielumu skalas vadmērs.
- Tapiava Gvardeiska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- kavalergardi gvardes kavalērijas pulks Krievijas impērijā (pastāvēja no 1799. līdz 1917. g.), kura virsnieki piederēja pie augstākās aristokrātijas aprindām.
- nivhu valoda ģenealoģiski izolēta valoda, rakstība no 1932. g. latīņu alfabētā, no 1937. g. - pamatā krievu alfabēts.
- lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas.
- bāzes slodzes ģeneratoragregāts ģeneratoragregāts, kuru paredzēts darbināt ar nominālai slodzei tuvu slodzi tik ilgi, cik tas ir ekonomiski izdevīgi.
- amplifikācija Ģenētikā - neiedzimstoša daudzkārtēja (bieži tūkstoškārtēja) atsevišķa genoma rajona (gēna vai plazmīdas) replicēšanās.
- Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite.
- ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās.
- ģenētiskā daudzveidība ģenētiskās atšķirības starp indivīdiem populācijas vai sugas ietvaros, kas nodrošina sugas spēju pielāgoties jauniem vides apstākļiem evolūcijas procesā; tās padara iespējamu arī mērķtiecīgu, apzinātu izlasi.
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
- diastrofisms Ģeoloģijas termins, ar ko apzīmē visus tektoniskos procesus, kuru rezultātā notiek ievērojamas pārmaiņas zemes garozas struktūrā.
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas.
- Žagatu klintis ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, platība - 1,5 ha, 10 m augsts augšdevona iežu atsegums.
- Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums.
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
- Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas.
- Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m).
- Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m.
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; Ērgļu klintis; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi.
- Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m.
- Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
- Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums.
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums.
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m.
- Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m).
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis.
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis.
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
- Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m.
- Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m.
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi.
- Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā.
- Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs.
- putekšņu analīze ģeoloģiski bioloģiska metode aizvēsturisko laiku augu valsts un klimatisko izmaiņu pētīšanai, analizējot fosilos putekšņus un sporas, it sevišķi kūdras purvu slāņos.
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
- Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti.
- neeiklīda ģeometrija ģeometrija, kas atšķiras no Eiklīda ģeometrijas ar citādu paralēļu aksiomas formulējumu (Lobačevska, Rīmaņa ģ.).
- konstrukcijas uzdevumi ģeometrisku uzdevumu klase, kuri risināmi ar dotajiem instrumentiem (parasti ar cirkuli un lineālu bez iedaļām); piemēram, leņķa bisektrises konstruēšana.
- jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā.
- ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms.
- ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos).
- gurnģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz gurniem, daļēji vai pilnīgi aptver iegurni un abas kājas (atsevišķi vai kopā) jebkādā garumā.
- sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi).
- ģerevjannijs Ģerevjannijs banģits - šķūnīšu un pagrabu apzadzējs.
- Drūdes ģermānu mitoloģijā - sieviešu kārtas nakts gari - lietuvēni, kuri biedē guļošos, kaitē bērniem un mājdzīvniekiem, kā arī nodarbojas ar ļaunprātībām.
- vandali Ģermāņu cilts, tauta, kas 445. gadā izlaupīja Romu un izpostīja pie tam lielu pulku ievērojamu mākslas darbu.
- Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu.
- Votans Ģermāņu mitoloģijā - augstākā dieva Odina vārds.
- Mjelnirs Ģermāņu mitoloģijā - burvju veseris un cirvis dieva Tora galvenais ierocis, kas šķīla zibeņus.
- Nanna Ģermāņu mitoloģijā - dieva Baldra meita, kura no bēdām nomira, kad Baldrs tika nonāvēts.
- Sigina Ģermāņu mitoloģijā - dieviete, krāpnieka Lokija sieva, kas sodīto Lokiju sargāja no čūsku indes.
- Irmins Ģermāņu mitoloģijā - galvenais dievs, ko godāja galvenokārt herminonu cilšu apvienība, vēlāk arī sakši.
- Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu.
- Tuisto Ģermāņu mitoloģijā - no zemes dzimusi dievība, divdzimumu būtne, kura dēla dēli ir trīs ģermāņu lielāko cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu ciltstēvi.
- Manns Ģermāņu mitoloģijā - pirmais cilvēks, no zemes dzimušā dieva Tuisto dēls, triju ģermāņu cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu - pirmsencis un ciltstēvs.
- Sigmunds Ģermāņu mitoloģijā - varonis, dieva Odina pēcnācējs, kurš kļuva par Odina dāvāta zobena īpašnieku.
- Nerta ģermāņu mitoloģijā - zemes un auglības dieviete.
- heruļi Ģermāņu tauta, kas pēc dabas nevaldāma un mežonīga, ilgi pretojās kristīgās ticības pieņemšanai, līdz 6. gs. dzīvoja ap Donavas lejteci.
- mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos.
- Vodans ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - dievu tēvs, pasaules radītājs un kara dievs; Odins.
- Gudrūna ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - episks tēls, varoņa Sigurda (Zīgfrīda) sieva, viena no centrālajām figūrām mitoloģiski episkajos vēstījumos par t. s. lielās tautu staigāšanas laiku sākumu.
- tursi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - milži jotuni, dievu āsu pretinieki.
- Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem.
- Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda.
- ģimenes budžets ģimenes ienākumu un izdevumu apjoms un saraksts.
- Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
- kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus.
- ģimenes vajadzības ģimenes un tās atsevišķu locekļu prasība pēc konkrēto vērtību realizēšanas garīgajā (izziņas, tikumiskās un estētīskās vajadzības), materiālajā un sociālajā jomā.
- alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā.
- Išoko Hadzapu (Tanzānija) mitoloģijā - saules dievs, demiurgs, kultūrvaronis.
- Gaina Hajna - upe Baltkrievijā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
- Hakasija Hakasijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Sibīrijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Abakana, platība - 61600 km^2^, 538000 iedzīvotāju (2009.).
- anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru.
- halogenēšana Halogēna atomu ievadīšana organiskā savienojuma molekulā, aizvietojot ūdeņraža atomus vai pievienojot dubultsaitēm vai trīskāršajām saitēm.
- bromēšana Halogenēšana ievadot organiskā savienojuma molekulās broma atomus.
- banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba.
- Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām.
- Gorodoka Haradoka - pilsēta Baltkrievijā.
- ermonikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
- ermoņikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
- plēšene Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
- Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina.
- Telepins Hatu-hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa un auglības dievs, kas pazūd un atrodas vai mirst un no jauna atdzimst.
- Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoloģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem.
- Lono Havajiešu (Okeānija) mitoloģijā - debesu, miera un kultūraugu dievs, kas citur Okeānijā tiek saukts par Rongo.
- He He Sjaņgu - daoisma mitoloģijā - astotā no astoņiem nemirstīgajiem, vienīgā sieviete.
- Verbascum chaixii Heiksa deviņvīruspēks.
- saliformins Heksametilentetramina salicilāts, balts kristālu pulveris ar pastiprinātu heksametilentetramina iedarbību; deva ap 0,5 g.
- rudens helēnija helēniju suga ("Helenium autumnale"), kuras atsevišķas šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
- zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts.
- senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
- makrakantorinhoze Helmintoze, ko cūkām tievajā zarnā ierosina dzelkņgalvis, kāpurus pārnēsā maivaboles un bronzas vaboles, ko cūkas apēd rakņājoties pa zemi.
- HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
- hercogiste Hercoga (1) valsts; atsevišķa feodālās valsts daļa.
- hercogiene Hercoga sieva.
- Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā.
- Mukuru hereru mitoloģijā - ciltstēvs, kultūrvaronis un demiurgs, kurš ar sievu bijuši pirmie cilvēki pasaulē, kas kopā ar lopiem "izgājuši" no koka Omumborombonga, iedibinājis tabu, iniciācijas, upurēšanas u. c. rituālus un paražas.
- ādamīti Herētiķu (ķeceru) kustības dalībnieki, kuru mācības pamatā bija aicinājums atgriezties nevainībā, kādā atradās Ādams radīšanas brīdī.
- nestoriānisms Herētiska kristiešu mācība, kuras piekritēji apgalvoja, ka Kristus inkarnāciju veido divas savstarpēji nesaistītas personas - cilvēciskā un dievišķā.
- androgīnisms Hermafrodītisms; sievietēm pseidohermafrodītisms.
- Hēlevēgs Hermanis Hēlevēgs (? - 1490. g.) - Rīgas rātes sekretārs, kas 1479. g. kļuvis par rātes locekli.
- psīhopomps Hermeja pievārds: dvēseļu vadītājs, jo tas vadīja aizgājušo dvēseles uz viņpasauli.
- heterofioze Heterofīdu ierosināta slimība; parazīti no tievās zarnas var iekļūt sirds muskulī pa limfvadiem.
- ovogāmija Heterogāmijas variants, kad mazākā vīrišķā gameta piekļūst pie lielākās, nekustīgās sievišķās gametas un saplūst ar to.
- makrospora Heterosporaugu sievišķā gametofīta sākotnējā šūna; megaspora.
- Aruna Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - jūras dievs; pazemes valstība, kurp saule aiziet naktī, bet rītā no jūras debesu augstumos paceļas saules dievs.
- Arma Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - mēness dievs, kurā atspoguļoti sakrālie priekšstati par mēnesi kā ļaunuma un slimību avotu (pretstatā saulei).
- Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes.
- Illujanka Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kas saistīts arī ar ūdens stihiju.
- Istans Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - visvarens saules dievs, kas valda pār pārējiem dieviem, cilvēkiem un dzīvniekiem.
- Kamrusepa Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - zemes dzīļu dieviete, galvenā dieva Istana līdzgaitniece, kurai piemīt burves spējas.
- Pirva Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turvcija) mitoloģijā - dievs, kas saistīts ar karu un mirušo valstību.
- Lelvani hetu un hatu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievība, kas dievu hierarhijā ierindota pēc Negaisa un Saules dieva, bet pirms Telepina.
- Tešubs Hetu, hurriešu un urartu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, jaunās paaudzes dievs, kas saceļas pret savu tēvu Kumarbi un kļūst par dievu saimes pavēlnieku.
- hevea Hevejas.
- Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka.
- havelock Hevloks.
- haveloks Hevloks.
- Iahsari Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - augstākā dieva Gmerti bērns, debesu sūtnis, kas nolaižas no debesīm krusta vai kolonnas veidolā.
- Kopala Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - lokāla dievība, kas cīnās pret dēviemun un tos uzveic, palīdz slīcējiem vai tiem, kurus aprakusi sniega lavīna, palīdz dziedināt noburtos vai garīgi slimus cilvēkus.
- homogāmija Hibrīda vīrišķo un sievišķo gametu līdzība pēc atsevišķiem gēniem vai to kombinācijām.
- heterozigoze Hibrīdu rašanās, savienojoties ģenētiski nevienādas konstitūcijas gametām.
- matroklinālā iedzimšana hibrīdu un mātformas līdzība, ko nosaka citoplazmatiskā iedzimtība, mātes efekts vai vecāku nevienādā ploiditātes pakāpe.
- izols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, kas izgatavots no gumijas un bitumena, pievienojot plastifikatorus un antiseptiķus; bioloģiski noturīgs, salizturīgs, elastīgs.
- folijizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, plāna rievota vai gluda alumīnija folija, kas no apakšas pārklāta ar bitumena vai gumijas aizsargkārtām.
- lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze.
- higeiolatrija Higiēnas principu stingra ievērošana.
- hiloreja Hila izplūdums krūšu limfvada ievainojuma gadījumā.
- Hildenbrandia rivualis hildenbrandiju suga, kas Latvijā plaši izplatīta straujās upēs ēnainās vietās uz akmeņiem, gliemežvākiem, kur veido karmīnsarkanas garozveida kreves.
- Hildenbrandia prototypus hildenbrandiju suga, kas Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē līdz 2 m dziļumam uz iežiem veido dzeltenbrūnas līdz sarkanas kreves.
- hīlerisms Hīlings - filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā.
- biezkāte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Inoloma").
- gļotpēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Myxacium").
- gļotgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Phlegmacium").
- jostene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Telamonia").
- zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
- makstsēne Himēnijsēņu klases mušmiru dzimtas mušmiru ģints sēņu grupa, kas pēc senākas klasifikācijas, līdz 20. gs. 90. gadiem bija atsevišķa mušmiru dzimtas ģints (bijušais nosaukums "Amanitopsis").
- sarene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes") atsevišķas sugas.
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
- Dēvi Šri hindu (Rietumindonēzija un Malaizija) mitoloģijā - auglības un skaistuma dieviete, zemkopības un galvenokārt rīsa audzēšanas aizgādne un aizsācēja.
- Maja hindu mitoloģijā - asura celtnieks, viens no daitjām, Vipračiti un Diti dēls, kuru bija pametusi sieva.
- Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā.
- bhagavats hindu mitoloģijā - augstāko panteona dievību epitets.
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
- Bali Hindu mitoloģijā - daitju valdnieks, kas ar askēzi un tikumīgu dzīvi bija iemantojis varu visās trijās un piedraudējis dievam Indram atņemt tam pasaules valdnieka godu.
- lokapalas Hindu mitoloģijā - debespušu dievības un sargi, sākotnēji mītos pieminēti četri, bet vēlāk to skaits pieaug līdz astoņiem.
- bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās.
- nāgas Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas Kadru bērni - pusdievišķas būtnes ar čūskas rumpi un vienu vai vairākām cilvēka galvām.
- nakšatras Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas, kuras identificēja ar zvaigznājiem Mēness ekliptikā.
- svarga Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīze (Indraloka), kas atrodas svētā Meru kalna virsotnē.
- Amarāvatī Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīzes Indralokas tūkstošvārtu galvaspilsēta, kurā mīt nemirstīgie un karā bojā gājušie varoņi.
- Goloka Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas paradīze, kura atrodas svētā Meru kalna dienvidu nogāzēs un caur kuru tek debesu upe.
- Balarāma Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas vecākais brālis, kas piedalījās daudzos Krišnas varoņdarbos.
- Skanda Hindu mitoloģijā - dieva Šivas un dievietes Pārvatī dēls, kurš piedzima ar sešām galvām, 12 rokām un 12 kājām.
- Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks.
- avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras.
- Rukminī Hindu mitoloģijā - dievietes Lakšmī avatāra (iemiesojums), viena no dieva Krišnas sievām - pirmā sieva.
- Surabhi Hindu mitoloģijā - dievišķā govs, kas izpilda jebkuru sava īpašnieka vēlēšanos.
- amrita Hindu mitoloģijā - dievišķa nemirstības dzira, ko ieguva, kad dievi un asuras kūla okeānu.
- Vāmana Hindu mitoloģijā - dievišķais punduris, dieva Višnu piektā avatāra (iemiesojums).
- mātri hindu mitoloģijā - dievišķās mātes, kas personificē dabas radošos un postošos spēkus.
- Dharma hindu mitoloģijā - dievišķs prātnieks, arī taisnības dievs, kas personificē jēdzienu "dharma", t. i. likumu, morālo, tiesisko kārtību, likumību.
- Harihara hindu mitoloģijā - dievišķs tēls, kas apvieno sevī Višnu (Hari) un Šivas (Hara) iezīmes.
- Dhanvantari Hindu mitoloģijā - dievu dziednieks, acīmredzot sākumā identificēts ar sauli, "kas virzās pa loku".
- Tāra Hindu mitoloģijā - dievu skolotāja Brihaspati sieva, kuru nolaupīja mēness dievs Soma, kā rezultātā viņai piedzima dēls Budha.
- Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu.
- džagannātha Hindu mitoloģijā - īpaša dievu Višnu-Krišnas forma, ko jo sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā.
- Džagannātha hindu mitoloģijā - īpaša Višnu-Krišnas forma, ko sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā.
- Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko.
- Kailašs hindu mitoloģijā - kalns, ko uzskata par dieva Šivas, kā arī dieva Kuberas mājoklis
- Mīnākšī Hindu mitoloģijā - karotāja dieviete, Šivas sieva.
- Rati Hindu mitoloģijā - mīlas kaisles dieviete, mīlas dieva Kāmas sieva.
- Mahara Hindu mitoloģijā - milzīgs jūras briesmonis, kas līdzīgs valim, krokodilam, haizivij, delfīnam un bija vairāku dievu jājamdzīvnieks.
- dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus.
- Patala Hindu mitoloģijā - pazemes valstība, kas sadsalīta septiņos reģionos, kuros mīt dažādas dievības, kuras nostājas pret debesu dieviem.
- Satrādžits hindu mitoloģijā - personāžs, kas saņēma dāvanā saules dieva burvju akmeni, kas tikumīgam īpašniekam kļuva par neizsīkstošu zelta avotu un aizstāvi pret visām nelaimēm, bet nekrietnam īpašniekam tas nesa bojāeju.
- jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās.
- kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti.
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
- Sīta Hindu mitoloģijā - Rāmas sieva, uzarta lauka dieviete.
- Bhāratī Hindu mitoloģijā - recitācijas un svētsvinīgas dziedāšanas dieviete, kas kopā ar dievietēm Sarasvati un Ilu veido triādi.
- Mandara hindu mitoloģijā - svētais kalns, kur mīt dažādas dievības un pusdievišķas būtnes (jakšas, gandharvas, kinnaras u. c.).
- Ardhanārī hindu mitoloģijā - Šivas (dievības vīrišķās izpausmes) un Pārvatī (sievišķās izpausmes) apvienojums, hermafrodītiska dievība; personificēts dieva un viņa šakti apvienojums, kas izteic ideju par sievišķo un vīrišķo funkciju vienotību dievības kreatīvajā darbībā.
- Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa.
- Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām.
- Šeša Hindu mitoloģijā - tūkstošgalvaina čūska, kas tur zemi un ir dieva Višnu guļvieta tad, kad viņš pasaules radīšanas starplaikos atpūšas okeānā.
- Vaitaranī hindu mitoloģijā - upe, kas tek nāves dieva Jamas valstībā vai, pēc citiem aprakstiem, kas atdala dzīvo pasauli un mirušo valstību.
- kauravas hindu mitoloģijā - valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, pāndavu brālēni un antagonisti, viņi visi iet bojā Kurukšetras kaujā.
- Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī.
- Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu.
- Mohinī Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnas avatārām, kad viņš iemiesojās daiļā sievietē.
- Narasinha Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) - cilvēks lauva, kurš atbrīvo zemi no dēmona varas.
- Matsja Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) zivs veidolā.
- Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas.
- Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni.
- Bāna Hindu mitoloģijā - viens no daitjām, Bali dēls - tūkstošrokains dēmons, dieva Šivas draugs un dieva Višnu ienaidnieks.
- Amsruds Hindu mitoloģijā - viens no Indijas skaistākajiem varoņiem, dieva Krišnas mazdēls.
- Durga Hindu mitoloģijā - viens no Šivas sievas daudzajiem vārdiem tās draudīgajā hipostāzē.
- Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija.
- Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām.
- Varāha Hindu mitoloģijā – dievišķais meža kuilis, dieva Višnu trešā avatāra (iemiesojums).
- kauravi Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - Kuru pēcteči, valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, dēmonu asuru iemiesojums, pāndavu brālēni un pretinieki.
- Kuntī Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Vasudevas māsa un Pāndu sieva.
- Judhišthira Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - vecākais no brāļiem pāndaviem, valdnieka sievas Kuntī un dieva Brahmas dēls.
- dharma Hinduismā - apziņa, ka tu piederi pie noteiktā veidā kārtotas pasaules un tātad tev ir tikumisks pienākums atzīt visas savas saistības, kas izriet no tavas vietas dzīvē.
- brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu.
- Devī Hinduismā - Šivas sieva un arī viena no Šivas sievišķajām inkarnācijām.
- prasāda Hinduismā - templī vai mājās pagatavots, parasti veģetārs ēdiens, ko vispirms piedāvā dievībai un tad kā svētību izdala ticīgajiem.
- Kālī Hinduismā - viena no Šivas sievišķajām avatārām, nāves dieviete, dēmonu iznīcinātāja, baismīgākā hinduisma dieviete.
- ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
- Lakšmī Hinduisma bagātības un dailes dieviete, Višnu sieva; viņas svētki ir Divāli.
- bhogs Hinduismā cilvēks, kas nolēmis brīvprātīgi ziedot sevi dievībai.
- Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu.
- krišnaīts Hinduisma dievības Krišnas pielūdzējs; 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- pūdža Hinduisma dievības tēla godināšanas rituāls - mantru dziedāšana, mudru izpildīšana, svēto tekstu lasīšana un upurēšana.
- jonilinga Hinduisma kulta statuete - dažkārt visai ievērojamu izmēru skulptūra, kas attēlo stilizētas sievišķās ģenitālijas, virs kurām attēlots eriģēts vīrieša dzimumloceklis.
- abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki.
- Pārvatī hinduisma mitoloģijā - viens no Šivas sievas vārdiem ("kalniete"), kura, līdzīgi Šivam, ir vienlaikus skaista un biedējoša.
- Sarasvatī Hinduismā patiesības dieviete un pasaules radītāja Brahmas sieva.
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
- ātmans Hinduismā un budismā - individuāla dvēsele kā dievišķā pasaules gara izpausme cilvēkā.
- samādhi Hinduismā un budismā - pilnīga iegrimšana meditācijā, tieša dievības uztveršana un saplūšana ar to.
- bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu.
- sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā.
- ganapatja Hinduistu dieva Šivas debesu pasaule vai ekstātiska svētlaime, kādā dzīvo tās iemītnieki.
- Dasara Hinduistu rudens svētki par godu dievietei Kālī.
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
- euchinīns Hinīna etilogļskābes esters, baltas adatas, lieto hinīna vietā, sevišķi bērnu praksē, jo tam niecīga, tikko jūtama rūgtuma garša un nav blakus darbības parādību.
- hininizācija Hinīna ievadīšana organismā, piem., malārijas profilaksei.
- meditācija Hipnotiska iedziļināšanās sevī.
- narkohipnoze Hipnozes stāvoklis, ko panāk, ievadot narkozes līdzekli.
- mikroadenoma Hipofīzes adenoma, kuras diametrs - <10 mm un kuras lokalizāciju nevar noteikt ar parastajām rentgenizmeklēšanas metodēm.
- ģenerālhipotēka Hipotēka uz visu ķīlas devēja mantu.
- fenotipoloģija Hipotētiska mācība par cilvēka organisma pazīmju un īpašību atspoguļojumu cilvēka raksturā; mēģinājumi apvienot izpratni par atsevišķu orgānu funkcijām un funkcionēšanas mehānismu (fizioloģiju) ar psiholoģiju; fenotipu grupēšana.
- klārisms Hipotētiska mācība par esošā saskaldījumu tumšā, sajukušā īpatņu un skaidrā Dieva pasaulē.
- tārpeja Hipotētiska tieva laiktelpas caurule, kas var savienot divus tālu vienu no otra esošus gandrīz plakanus laiktelpas apgabalus.
- citoblastēma Hipotētisks pamatšķidrums, no kura varētu būt veidojušās šūnas, atbilstoši atsevišķu 19. gs. zinātnieku uzskatiem.
- preeksistence Hipotēze par cilvēka dvēseles, visas pasaules jeb atsevišķu būtņu, lietu un lielumu iepriekšējo esamību kādā pārjutekliskā pasaulē pirms parādīšanās jutekļiem tveramā veidā.
- psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā.
- Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.).
- histiocitoze Histiocītu proliferācija, sevišķi limfmezglos u. c. hematopoētiskās sistēmas orgānos.
- hitlerisms Hitlera fašistiskās diktatūras režīms, tā atsevišķa izpausme; šīs diktatūras ideoloģija.
- Nunguja Hivaru (Ekvadora) mitoloģijā - dieviete, zemkopības un zemes auglības aizgādne.
- Glubokoje Hlibokaje, pilsēta Baltkrievijā.
- nairīts Hloroprēnkaučuku tirgus nosaukums Krievijā.
- sālsskābe Hlorūdeņraža ūdens šķīdums; pārtikas piedeva E507, skābuma regulētājs, modificētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- elzevīras Holandiešu grāmatu iespiedēju Elzevīru (16. gs. beigas - 18. gs. sākums) izdoti iespieddarbi.
- ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts.
- Maoka Holmska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- hiloteisms Holozoisma paveids, kas vielā redz dievību, izplatīts primitīvās tautās.
- lesbiete Homoseksuāla sieviete, kas piekopj dzimumsakarus ar sievieti; nosaukums pēc Lesbas salas Egejas jūrā.
- tribadija Homoseksuālisma paveids, sieviešu savstarpēja kopošanās; lesbisms.
- lesbisks Homoseksuāls (par sievieti), nosaukums pēc Lesbas salas, kurā dzīvoja grieķu dzejniece Sapfo.
- elektrohonēšana Honēšanas veids, kurā sagatavi ievieto elektrolītā, pieslēdz anodam, bet hongalvu - katodam, apstrādāto virsmu pulējot, var iegūt spoguļvirsmu.
- Kokijangvuti Hopi (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - dievība, ko radījis pasaules radītājs, lai uz zemes būtu dažādas dzīvas būtnes.
- sistava Horizontālo aužamo stāvu detaļa - ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
- rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai.
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju.
- kempferis Horizontāls vai vertikāls balsta koks loga rāmja vidū (pie kura piestiprina atsevišķas loga daļas).
- rastrs horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā; katra rastra līnija sastāv no punktiem, ko sauc par pikseļiem; pikseļus var izgaismot atsevišķi, tādējādi veidojot rakstzīmes un grafiku.
- Gorki Horki, pilsēta Baltkrievijā.
- hormonālā regulācija hormonu ievadīšana dzīvniekam, lai ierosinātu, stimulētu vai sinhronizētu dzimumuzbudinājumu vai atnešanos noteiktā laikā.
- pretapaugļošanās tabletes hormonu preparāts sievietēm.
- vīteņhortenzija Hortenziju dzimtas hortenziju ģints ("Hydrangea") atsevišķu krūmveida liānu sugu nosaukums.
- Heitsi-Eibibs hotentotu cilšu mitoloģijā - centrālais personāžs, pirmsencis, lietus dievība, kultūrvaronis, triksters; Heigeips; Heisibs; Kabips; Tsui-Goabs; Tikva.
- akrocentriskās hromosomas hromosomas ar izteikti nevienāda garuma pleciem.
- telomēra Hromosomas pleca gals, kuram nevar piesaistīties fragmenti.
- dzimumhromosomas Hromosomu pāris, viens no 23 cilvēka hromosomu pāriem, kas ir atšķirīgs sievietēm (XX) un vīriešiem (XY).
- hromomēra Hromosomu vielas sabiezinājumi, paplašinājumi, kas ar gaismas mikroskopu sevišķi labi saskatāmi leptotēmā un pahitēnā, kā arī divspārņu siekalu dziedzeru gigantiskajās hromosomās šķērsdisku veidā.
- ozena Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
- ozēna Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
- adenoze Hroniska dziedzeru un it sevišķi limfmezglu slimība.
- mieloleikoze Hroniska, ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība ar mieloīdo audu, gk. granulocītu, hiperplāziju un metaplāziju; noris ar ievērojamu liesas un aknu palielināšanos, anēmiju, hemorāģiskās diatēzes parādībām, leikocītu skaita palielināšanos un mielocītiem perifēriskās asinīs.
- oleoma Hronisks iekaisuma perēklis vietā, kur parenterāli ievadīta eļļa.
- guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu.
- orenda Huro indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
- Ullikummi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - akmens milzis, dieva Kumarbi un Klints dēls, dieva Tešuba un viņa svētās pilsētas Kummes ienaidnieks.
- Kumarbi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - dieva Anu dēls, dievu tēvs, arī graudu dievs; viņam varu atņēma viņa dēls Tešubs.
- Hebata Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva.
- Kužuhs Hurriešu (vēst. Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - mēness dievs, ko attēloja ar pusmēnesi uz galvas.
- Vurunsemu Hurriešu un hetu mitoloģijā - saules dieviete, valdnieces sargātāja un aizstāve, kura kaujās palīdzēja gūt uzvaru.
- Ale Ibo (Nigērija) mitoloģijā - zemes un auglības dieviete, kas radīja zemi un augu valsti, no viņas bija atkarīga raža, saukta arī Ali, Ana, Ani un Aija.
- centrifugālisms Ide pirmdzejā ievērota tendence vārdu izkārtojumā rindā: īsākie vārdi atradās rindas sākumā, garākie - rindas beigās.
- hipogramma Ide pirmdzejas skaniskās organizācijas veids, kurā atslēgas vārda (dievības, sakrālas, maģiskas darbības u. tml.) skaņas tiek pastiprināti bieži atkārtotas citos teksta vārdos.
- nepāliešu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, lieto devanāgari rakstu.
- kurdu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstība ir Irānā (pamatā arābu alfabēts), kā arī Aizkaukāzā un Vidusāzijā (krievu alfabēts).
- tatu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- osetīnu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu piemin, no 10. gs. grieķu rakstā, mūsdienu rakstības pamatā krievu alfabēts.
- tadžiku valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu pieminekļi no 9. gs. 2. p.; rakstības pamatā arābu, no 1940. g. krievu alfabēts.
- krievu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda; lieto krievu rakstu.
- frīģiešu valoda ide valodu saimes valoda, lietota Mazāzijā, saglabājušies tikai atsevišķi uzraksti (7. gs. p. m. ē. - 4. gs. m. ē.).
- trāķiešu valoda ide valodu saimes valoda; saglabājušies daži uzraksti no 6.-3. gs. p. m. ē., kā arī atsevišķi vārdi antīko un Bizantijas autoru darbos.
- ideāls Ideālam atbilstošs; nevainojams, priekšzīmīgs, pilnīgs.
- nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas.
- ģeotelpisko datu kopa identificējams ģeotelpiskās informācijas sakopojums vai datubāze, kam ir noteikts turētājs un kas ietver atsevišķas nozares ģeotelpiskās informācijas pamatdatus, ar noteiktu izmantošanas mērķi.
- nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piemēram, mūsdienu Krievijā).
- feminisms Ideoloģisks strāvojums un politiska kustība, kas cīnās par sieviešu līdztiesību un sociālo līdzvērtību (izveidojusies 18. gs.).
- ievilbināt Ieaicināt, ievilināt.
- iesudzināt Ieaudzēt, ieviest (mājdzīvniekus, to šķirni, sugu).
- šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- iestūķēt Iebāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
- ieberzēties Ieberzēt sevi.
- iegumdīt Iebīdīt, ievirzīt.
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem; kāpnes (1).
- Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m.
- atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos; ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks.
- rūsi Ieceļotāji senkrievu valstī, kuru 9. gs. nodib. Rjuriks.
- iecirtums Iecirstā vietā; cērtot ieveidotais, radītais robs.
- bajārene Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
- bajāriene Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
- bajāriete Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
- aizpogāt Iedabūt, ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).
- meža kategorija iedalījuma vienība, kas noteikta mežu iedalīšanai atkarībā no tautsaimnieciskas un ekoloģiskas nozīmes vai galvenā uzdevuma.
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.).
- skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
- atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
- ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai.
- paseksnis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseknis (1).
- paseknis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseksnis (1).
- pasekne Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; paseknis (1); paseksnis (1).
- atrasties Iedomāties sevi (par to, kas patiesībā nav).
- bālā grēfiene iedomīga, lepna, arī vārga sieviete.
- grēfene Iedomīga, pretencioza sieviete.
- grēpene Iedomīga, pretencioza sieviete.
- grācija Iedomīga, uzpūtīga sieviete.
- cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi.
- atdot Iedot citam, nepaturēt sev.
- dots Iedotais, dāvana, deva.
- vēnas punkcija ieduršana vēnā ar dobu adatu, lai veiktu asins pārliešanu, asins nolaišanu, ievadītu vēnā zāles u. tml.
- iedvesmoties Iedvesmot (1) sevi, arī rast iedvesmu.
- sazāļoties Iedzert, iešļircināt sev zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
- uzdūšāties Iedzert, lai radītu sev drosmi.
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- ģenētiskā mainība iedzimstošas atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka dažādas gēnu alēļu kombinācijas un mutācijas; tā ir svarīga dzīvo organismu īpašība, kas nepieciešama sugas eksistencei mainīgos apkārtējās vides apstākļos, kā arī materiāls evolūcijai un selekcijai.
- resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.
- cillosoma Iedzimtas kroplības veids ar laterālu, galvenokārt vēdera apakšējās daļas eventrāciju; eventrācijas pusē trūkst apakšējās ekstremitātes vai tā nepilnīgi attīstīta.
- funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā.
- oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos.
- iedzīvotāju vecuma piramīda iedzīvotāju dzimuma un vecuma sadalījums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām; informācija par vīriešiem un sievietēm tiek attēlota pretējos virzienos.
- algas nodoklis iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, ko par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devājs.
- patentmaksa Iedzīvotāju ienākuma nodokļa veids - ikgadējs maksājums par tiesībām nodarboties ar atsevišķa veida saimniecisko darbību (individuālo darbu).
- dzimumvecumstruktūra Iedzīvotāju sastāva raksturojums, ko izsaka attiecība starp vīriešu un sieviešu skaitu un starp iedzīvotāju skaitu dažādās vecumgrupās.
- raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs; šī starpslāņa pārstāvji.
- apsaēsties Ieēdot ko nevēlamu, kļūt tādam, kam izraisās nepatīkama, mokoša, vemšanas pirmssajūta.
- tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
- uškurs Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai.
- uzkuris Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai.
- uzkurs Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai.
- Klausies un pako! iegaumē, ievēro!
- iezīmēt Iegaumēt, ievērot.
- iegrābties Iegrābt sev (parasti nelielu daudzumu).
- pabāzt zem ūdens iegremdēt, ievirzīt (ko) ūdenī tā, ka ūdens (to) nosedz, pārklāj
- zambāt Iegriezt, ievainot.
- bakši Iegriezumi pastalas malējā daļā auklas ievēršanai.
- ķīmenes Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
- ķīmeni Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
- ķimeņi Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
- ķimines Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
- ķimini Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
- epitome Iegriezums, ievainojums.
- ķimene Iegriezums, rieva (koka traukiem) dibena ielikšanai.
- pavārsis Iegriezums, robs pastalu sānos auklas ievēršanai.
- iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- paiet zem ūdens iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem; arī noslīkt.
- iegurt Iegrimt, ievirzīties dziļāk šķidrumā (piemēram, par sēnēm, ogām, tām vāroties).
- iepravīt Iegrozīt, ievirzīt, ieregulēt (tā, kā vajadzīgs).
- sniegums ieguldījums, devums
- artava Ieguldījums, devums.
- saguldīt Ieguldīt (parasti ievērojamus naudas līdzekļus).
- iekšējā pelvimetrija iegurņa iekšējā lieluma noteikšana, ievadot roku makstī.
- sadabūt Iegūt (ievainojumu), saslimt (ar ko).
- piedabūties Iegūt (ko nevēlamu, piemēram, kukaiņus, slimības).
- tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu, piemēram, slimību).
- pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
- ielīst bez ziepēm iegūt labvēlību ar padevību un glaimiem.
- nomakšķerēt Iegūt par līgavaini vai līgavu, vīru vai sievu.
- iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
- ietvarstīt Iegūt sev (saķerot), kaut ko tvarstīt.
- notiekties Iegūt sev.
- vākt Iegūt, gādāt (sev barību) - par dzīvniekiem.
- izadabūties Iegūt, izgādāt sev, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- paņemt Iegūt, panākt, ka iegūst sev (ko patīkamu, derīgu); aizgūt, arī piesavināties (ko).
- iegodīt Iegūt, pelnīt, ievākt augļus.
- mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas).
- iesliept Ieiet, ievilkties.
- ieķēpāt Iejaukt (nevēlamā situācijā).
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā).
- piejukt Iejūkot pievienoties (pie kā, kam klāt).
- tofs Iekaisuma granuloma, radusies no organisku vai neorganisku sāļu izgulsnēšanās audos, sevišķi podagras urātu mezgli.
- čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem.
- iesamīties Iekāpt, iebrist, parasti neviļus, negribēti.
- pašielaidējs Iekārta (kā) ievirzīšanai mašīnā, ierīcē u. tml.
- ievadiekārta Iekārta (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju.
- ieeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) ievadīšanai (piemēram, ierīcē).
- telekinoiekārta Iekārta kinofilmu demonstrēšanai televīzijā.
- telekinoprojektors Iekārta kinofilmu demonstrēšanai televīzijā.
- aukstummašīna Iekārta mākslīgai temperatūras pazemināšanai (dzesēšanai), izmantojot pievadīto enerģiju (piem., elektroenerģiju).
- frekvences kvantu standarts iekārta sevišķi precīzas un stabilas frekvences elektromagnētisko svārstību ģenerēšanai, kurā izmanto atomu, molekulu vai jonu kvantu pārejas starp to diskrētajiem enerģijas līmeņiem.
- priekšvērpējs Iekārta, kas padara šķiedru lenti tievāku un grodāku.
- maģistrāles pievienotājbloks iekārta, kas paredzēta datoru tīkla stacijas pievienošanai maģistrāles kabelim, izmantojot atzarkabelii; ar maģistrāles pievienotājbloka starpniecību ir iespējams staciju pieslēgt datoru tīklam vai arī to apiet.
- bloks Iekārtas elementu kopums, kas veic noteiktas funkcijas un kas konstruktīvi izveidots kā atsevišķs funkcionāls mezgls.
- īpruovāt Iekārtot (izdevīgā darbā), ielikt kādu priekšmetu (piemēram, skrūvi) vietā.
- iešībēt Iekārtot (kādā, parasti labā, izdevīgā) viet, darbā.
- ielikt Iekārtot (piemēram, darbā), ievietot (piemēram, iestādē).
- pievietot Iekārtot, ievietot (kādu kur, pie kā), parasti uz neilgu laiku.
- teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- iešībēties Iekārtoties (kādā, parasti labā, izdevīgā) vietā, darbā.
- kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas pievada elektrisko enerģiju transportlīdzekļiem pa slīdošu kontaktu no kontaktvada.
- pievadtīkls Iekārtu, ietaišu u. tml. tīkls (kā) pievadīšanai.
- iekarpīties Iekašņāt sevi.
- iepludināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam).
- ieplūdināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam).
- iemiesot Iekļaut (sevī), arī būt par (kā) materiālo izpausmi.
- ievadīt Iekļaut (vielu kā sastāvā), pievienot (vielu kādam sastāvam).
- ievest Iekļaut, ieviest (kādā sistēmā, piemēram, apzīmējumu, jēdzienu).
- ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko); pievienoties.
- iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- iepeņķēties Iekļūt nepatikšanās; iesaistīties (kādā nevēlamā pasākumā).
- iekrāties Iekrāt sev.
- iekramstīt Iekrāt, ievākt (krējumu).
- vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai.
- lēvars Iekšas (sevišķi zivju).
- lēvere Iekšas (sevišķi zivju).
- pūtes motors iekšdedzes virzuļmotors, kurā degvielas sadegšanai nepieciešamo gaisa daudzumu pievada ar spiedienu.
- vandeja Iekšējās opozīcijas centrs - nosaukums cēlies no Vandejas departamenta ziemeļrietumu Francijā, kas bija galvenais kontrrevolūcijas centrs Lielās franču revolūcijas laikā 18. gs. beigās.
- pelviskopija Iekšējo dzimumorgānu izmeklēšana mazajā iegurnī ar endoskopa ievadīšanu caur ādu (ar atsāpināšanu vai narkozē).
- NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām.
- ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā); strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
- iepasēt Ielaikot; ievietot; pielāgot.
- ieļauties Ielaisties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
- ļaupete Ielasmeita, netikla sieviete.
- ļaupetene Ielasmeita, netikla sieviete.
- Josemitu ieleja ieleja — atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums — 11 km, platums — 800-1600 m, dziļums — līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām.
- Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai.
- Bezengi ielejas šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā, Bezengi sienā, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums - \~14 km, platība - >40 kvadrātkilometru, noslīd līdz 2000 m vjl.
- apakšjūras ielejas ielejveidīgas rievas jūras (vai ezera) dibenā, virszemes ieleju turpinājumā.
- Gdaņskas līcis ielīcis Baltijas jūras dienvidos, Krievijas un Polijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 74 km, platums — pie ieejas 107 km, dziļums — līdz 115 m.
- iesalieties Ieliet sev.
- iesprausties Ielikt sev (mutē, zobos, piemēram, pīpi).
- ieķēzīt Ielikt, ievietot (kur ko netīru, bojātu u. tml.).
- iesēdināt Ielikt, ievietot.
- iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
- falte Ieloce (sieviešu apģērbā); plisējums.
- aicināties Ielūgt, aicināt sevi.
- davuicīt Iemācīt (ko nevēlamu).
- iepratināt Iemācīt, ievingrināt.
- sabāzt (arī iebāzt) galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi.
- ieprasties Iemācīties, ievingrināties.
- ievilt Iemānīt, ievilināt.
- iematot Iemašot - ievākt atlīdzību par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
- atmērkt Iemērkt atsevišķi.
- personificēt Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā.
- dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu.
- samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
- aizdevu procenti ienākums no jebkāda veida naudas aizdevuma.
- proficīts ienākumu pārsvars pār izdevumiem valsts budžetā.
- ievazāt Ienest līdz ar ko citu (kur iekšā ko nevajadzīgu).
- iekamāt Ienest, ievilkt (kaut ko smagu).
- ietaskāt Ienest, ievilkt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- augstu kāpt ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli, iegūt lielu materiālu nodrošinātību.
- augstu uzkāpt ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli.
- pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai; nomainīties (1).
- nomainīt Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai.
- izlietotais iepakojums iepakojums vai iepakojuma materiāls, kas nav izmantojams tā sākotnējam uzdevumam un kvalificējams kā atkritumi.
- atkārtoti lietojamais iepakojums iepakojums, kuru var izmantot atkārtoti tā sākotnējam uzdevumam.
- nosce te ipsum iepazīsti pats sevi.
- stādīties priekšā Iepazīstināt (kādu) ar sevi.
- stādīties Iepazīstināt (kādu) ar sevi.
- iepazīstināties Iepazīstināt ar sevi.
- kļeiķ kadri iepazīties ar sievietēm.
- iesaperināties Ieperināties; arī ieviesties.
- Čujas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, 1750-2000 m vjl., Krievijas Altaja Republikā, garums rietumu-austrumu virzienā — \~70 km, platums — līdz 40 km, paugurains līdzenums, kalnu pļavu augsnes.
- Kurajas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, Čujas vidustecē, Krievijas Altaja Republikā, 1500-1600 m vjl., garums — 25 km, platums — līdz 20 km.
- Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m.
- Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes.
- Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m.
- Barguzinas ieplaka ieplaka starp Barguzinas un Itakas grēdu, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums — >200 km, platums — līdz 35 km, augstums — 470-600 m.
- Akdžakajas ieplaka ieplaka Turkmenistānas ziemeļrietumu daļā, Dašoguzas vilajetā, devītā zemākā sauszemes ieleja pasaulē - 76 m zjl., ielejas garums - \~50 km, platums - \~6 km.
- smelties Ieplūstot (priekšmetā), pildīt (to), parasti nevēlami (par ko šķidru).
- klipkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā; no šīs kopas izvēlas atsevišķus objektus un iesprauž veidojamajos dokumentos.
- izgriezumkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā.
- PMP Iepriekšējais menstruālais cikls (angļu "previous menstrual period").
- zaudēšana iepriekšējās attieksmes (pret sevi) neizraisīšana
- prolegomena Iepriekšējas piezīmes, kāda raksta ievads vai priekšvārds; prolegomenas.
- preliminārs Iepriekšējs; tāds, kas attiecas uz ievadu, priekšdarbiem u. tml.
- insuflācija Iepūšana, pūtiens; pulveru vai gāzveida līdzekļu ievadīšana organisma dobumos, audos, vados (elpošanas, gremošanas).
- izpeicība Ieradums palutināt sevi.
- lauks ieraksta daļa ar patstāvīgu funkcionālu nozīmi, ko datora programma apstrādā kā atsevišķu datu elementu.
- hronoloģiskie grāmatvedības ieraksti ieraksti saimniecisko darījumu reģistrācijas žurnālā dienu un mēnešu secībā, bet atsevišķas dienas ietvaros - darījumu kārtas numuru secībā.
- analītiskie grāmatvedības ieraksti ieraksti, kas atspoguļo atsevišķu uzņēmuma īpašuma objektu vai to avotu atlikumu, kā arī minēto atlikumu izmaiņu detalizētu uzskaiti.
- ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā.
- apciemot Ierasties (parasti ar īpašu nolūku, uzdevumu).
- raudziņš ieraugs (mazā traukā, ko vēlāk pievieno visai mīklai).
- činavnieks Ierēdnis (Krievijā līdz 1917).
- bezpartejiska valdība ierēdņu valdība, kuru veido uz zināmu termiņu (terminēta valdība), ar nolūku ievērot konstitucionālu normu - organizēt valdību laikā
- pasportizācija Iereģistrēšana noteikta veida dokumentos; reģistrācijas apliecību ieviešana.
- vagona bukse ierīce (kārba, kurā ievietots gultnis), kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānvirzi braukšanas laikā.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
- sprendzbuks Ierīce aitu kūtī, ar ko nosprosto aitas galvu, ja tā nevēlas zīdīt jērus.
- ātršuvējs Ierīce aktu vākos vai mapē atsevišķu papīra lapu iestiprināšanai, sasaistīšanai.
- diaskops ierīce atsevišķu fotouzņēmumu demonstrēšanai telekamerā.
- menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē.
- mūrdzītne Ierīce detaļu pievienošanai pie mūra.
- pussummators Ierīce divu bināru skaitļu atsevišķu pozīciju summas aprēķināšanai.
- momentoskops ierīce dīzeļmotora augstspiediena sūkņa degvielas padeves momenta noteikšanai.
- eļļotājs Ierīce eļļas padevei tieši pie berzes virsmām.
- kopula Ierīce ērģelēs, kas atļauj vairākas ērģeļu klaviatūras tā saistīt, ka uz vienas spēlējot nospiežas arī citu attiecīgie kauliņi un līdz ar to pievienojas tiem atbilstošo stabuļu skaņas.
- astrokompass Ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora.
- giljotīna Ierīce galvas nociršanai, izpildot nāves sodu, ieviesta Francijā Lielās Francijas revolūcijas laikā 1792. g. pēc doktora Giljotēna ieteikuma, pirms tam lietota Skotijā.
- termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
- urva Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
- urve Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
- šļūce ierīce kokmateriālu priekšgalu ievietošanai, tos treilējot.
- kimoskops Ierīce kustības, sevišķi asins plūsmas novērošanai.
- līnmetējs Ierīce līnes padošanai uz citu kuģi vai krastu - raķešpistole ar papildu rokturi, raķeti un 400 m garu līni, kas ievietota speciālā kastē.
- flinderbārs Ierīce magnētiskā kompasa deviācijas iznīcināšanai.
- deflektors Ierīce magnētiskā kompasa deviācijas mērīšanai un likvidēšanai.
- epilators Ierīce nevēlama apmatojuma noņemšanai: matiņus izrauj ar visu sakni.
- audiofiltrs Ierīce nevēlamo frekvenču atdalīšanai skaņas ierakstā.
- pasete Ierīce pavedienu ievēršanai šķietā.
- korobats Ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli.
- pelvimetrs Ierīce sievietes iegurņa mērīšanai.
- siltumakumulators Ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās; lieto dažādās ierīcēs enerģētisko slodžu izlīdzināšanai nevienmērīgas siltuma piegādes gadījumā; tvaika un ūdens akumulators siltumu uzkrāj ar karstu ūdeni; termoakumulators.
- kazleņš Ierīce skaidu ievietošanai, jumjot jumtu.
- stereomikrometrs Ierīce stereoskopisku uzņēmumu atsevišķo punktu dziļuma koordinātu mērīšanai.
- citometrs Ierīce šūnu, sevišķi asinsķermenīšu skaitīšanai.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- pantogrāfs Ierīce uz elektriskā transportlīdzekļa jumta elektriskās enerģijas pievadei no kontaktvada.
- reverberators Ierīce vai sistēma, ar kuru elektroakustiskās pārraides traktā imitē reverberācijas (pēcskaņas) signālu; ar to var formēt arī atbalsis, atkārtojumus u. c. skaņu efektus.
- lauksaimniecības mašīnu sakabe ierīce vairāku mašīnu pievienošanai traktoram, lai pilnīgāk izmantotu tā jaudu.
- trossavilcējs Ierīce vanšu un štagu nospriegošanai, izmantojot taļļās ievērtas troses.
- sadalītājs Ierīce vienmērīgai regulējamai materiālu (piem., kaļķakmens, stikla šihtas un betonmaisījuma) padevei no bunkuriem un teknēm uz transportierīcēm un pārstrādes iekārtām.
- kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai; aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
- kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
- manoptoskops Ierīce, ar kuru nosaka katras acs redzes spēju atsevišķi.
- anizeikometrs Ierīce, ar kuru noteic attēlu nevienādību abās acis.
- bukloke Ierīce, ar kuru pievilina stirnu tēviņus, atdarinot viņu balsi.
- klizma Ierīce, ar kuru veic šādu ievadīšanu.
- sargs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) nevēlama novēršanai (parasti kādā sistēmā).
- ievads Ierīce, iekārta, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
- sūknis ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
- magazīna Ierīce, ietaise, korpuss, sistēma (kā vienveidīga, piemēram, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
- skenējošais pārveidotājs ierīce, kas datora videoizvadi pārveido televīzijas standartsignālos, tādējādi ļaujot televīzijas ekrānu izmantot kā datora displeju.
- digitālais prožektors ierīce, kas dod iespēju ar digitāliem līdzekļiem panākt prožektora apgaismojuma efektu talevīzijas attēlā.
- televizora pierīce ierīce, kas ļauj izmantot televizoru kā lietotāja saskarni ar internetu; faktiski tas ir specializēts dators, kurā ir instalēta globālā tīmekļa pārlūkprogramma un galvenās interneta programmas, t. sk. _TCP/IP_ protokolu saime.
- aizmugures plate ierīce, kas nodrošina datu apmaiņu starp datora blokiem un tā perifērijas ierīcēm, tā satur daudzkontaktu spraudņu ligzdas, kas pievienotas pie datora iekšējām ķēdēm vai kopnēm; perifērijas ierīces pieslēdz pie ligzdām, izmantojot saskarnes plates.
- ievadizvades ierīce ierīce, kas nodrošina informācijas ievadi datorā vai izvadi no tā.
- universālās secīgās kopnes centrmezgls ierīce, kas palielina datora kopnes _USB_ portu skaitu; tā tiek pievienota datoram kopnes _USB_ pieslēgvietā.
- elektriskā mašīna ierīce, kas pārveido mehānisko enerģiju elektriskajā vai elektrisko – mehāniskajā enerģijā, vai arī pārveido atsevišķus elektriskās enerģijas parametrus (strāvas veidu, spriegumu, frekvenci, fāžu skaitu u. c.).
- vides vārteja ierīce, kas pārveido multivides ievadu mugurkaultīklā un otrādi. Pārraides vides vārteja var būt, piemēram, _IP_ vārteja vai shēmu komutācija.
- ISDN termināļa adapters ierīce, kas pievieno datoru tīkla _ISDN_ ciparlīnijai.
- automātiskais telefonatbildētājs ierīce, kas pievienota telefonam un reaģējot uz ienākošo zvanu, atskaņo iepriekš ierakstītu paziņojumu.
- kontrollers Ierīce, kas vada datu apmaiņu starp datora centrālo procesoru un citiem tā funkcionālajiem blokiem (atmiņu, displeju, tastatūru printeri u. c. ārējām iekārtām), atbrīvojot no šā uzdevuma izpildes centrālo procesoru.
- kontrolieris ierīce, kas vada datu apmaiņu starp datora centrālo procesoru un citiem tā funkcionālajiem blokiem (atmiņu, displeju, tastatūru, printeri u. c. ārējām iekārtām), atbrīvojot no šī uzdevuma izpildes centrālo procesoru.
- bremžu krāns ierīce, kas vada saspiestā gaisa padevi no resivera uz transportlīdzekļa bremžu kamerām.
- termināļa serveris ierīce, kas, izmantojot vienu sakaru kanālu, ar kombinēta signāla palīdzību ļauj pievienot resursdatoram vairākus modemus vai termināļus.
- pieslēgvietas replikators ierīce, ko izmanto, lai savienotu perifērijas ierīces ar klēpjdatoru. Visas šī datora ierīces ir pastāvīgi pievienotas pieslēgvietas replikatoram, kas tās ātri pievieno datoram.
- aparatūrpārraugs Ierīce, ko pievieno datora aparatūras shēmām un kas nolasa elektriskos signālus, lai analizētu datora veiktspēju.
- žiroskopiskā ierīce ierīce, kurā ietilpst žiroskops, kā arī elektriskais vai pneimatiskais dzinējs, devēji, pastiprinātāji u. tml.
- sensors ierīce, kuras uzdevums ir noteikt kāda objekta fizikālo stāvokli vai tā fizikālo kvalitāti un pārveidot to datora ieejas signālā.
- kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
- datu ķēdes galiekārta ierīču kopums datu pārraides tīklos, kas no datu galiekārtas saņemtos datus pārveido formā, kas piemērota to pārsūtīšanai pa datu pārraides līniju; tas var būt atsevišķs funkcionāls bloks vai arī konstruktīvi iekļauties datu galiekārtā.
- elektroarmatūra ierīču kopums, ar kurām nostiprina elektriskā apgaismojuma iekārtas, pievada tām strāvu, pasargā no bojājumiem u. c.
- kanāls Ierīču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
- prizmatiskais ierievis ierievis, kas mazāk ietekmē detaļu centrēšanos un dod iespēju detaļas pārbīdīt garenvirzienā, lieto kustīgos iierievja savienojumos.
- segmentierievis Ierievis, kas piemērots precīziem savienojumiem nelielās slodzēs.
- mīriorāma Ierīkojums, ar kuru no atsevišķi uzzīmētiem skatiem var sastādīt lielu pulku jaunu skatu.
- instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
- limited Ierobežota atbildība, parasti saīsinātā veidā "Ltd." vai "Ld." pievienots angļu valodā uzņēmuma nosaukuma priekšā.
- aukstais ierocis ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
- prettanku ieroči ieroči, kuru galvenais uzdevums ir cīnīties pret tankiem u. c. bruņotām kaujas mašīnām.
- glabāšana Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu turēšana atļautā vietā, ievērojot noteiktās drošības prasības.
- aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās.
- pieteikties Ierodoties (kur), oficiāli piereģistrēt sevi.
- atsavesties Ierodoties kur, paņemt sev kādu līdzi.
- pierasties Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai).
- pavest Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu); pavedināt (1).
- ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm).
- ķibuļi Iesācēju neveikli uzrakstīti burti.
- ieķezēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķibelēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- iepiņķerēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- iepīt Iesaistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
- sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus).
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
- skriet postā (arī nelaimē) iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- iesapīties Iesaistīties kādā, parasti nevēlamā, darbībā, pasākumā.
- iepiņķerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (kādā nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķeskāties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķezēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķimerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
- paņemt Iesākt dziedāt (piemēram, kādā toni, tempā); ievadīt, iesākt (kā atskaņojumu).
- iejāties Iesākt jāt un pierast pie jāšanas; ievingrināties jāšanā.
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
- iegramzdot Iesākt rīvēt; sarīvēt kādu daļu (no kā) un pievienot (kam).
- iegremzdot Iesākt rīvēt; sarīvēt kādu daļu (no kā) un pievienot (kam).
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- aizvaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievaidēties.
- aizvankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievankšķēties.
- aizvīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievīteroties.
- aizvizēties Iesākt vizēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ievizēties.
- iežļakstēties Iesākt žļakstēt, atskanēt atsevišķam žlakstam.
- ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu).
- informācijas lielceļš iesauka sistēmai, kas sevī apvieno ziņojumdēļa pakalpojumus, tiešsaistes un vēl citus pakalpojumus, kuri ļauj lietotājiem iegūt informāciju no telekomunikāciju tīkliem.
- kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu.
- ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā); ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
- pietupināt Iesēdināt, ievietojot tupus (vairākus, daudzus kādā telpā, transportlīdzeklī).
- iesekt Iesegt; piesprādzēties, nostiprināties, ieviesties.
- ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
- sējums Iesiets, īpašā mapē ievietots, arī vākos iesiets (dokumentu) kopums.
- uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
- skābulis Ieskābētu rudzu miltu ēdiens, ēdiena piedeva pie kartupeļiem.
- iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- laupīte Ieskrambājums, viegls ievainojums.
- ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt.
- inkorporēšana Ieslēgšana savā sastāvā, citu organizāciju pievienošana.
- ievilkt Ieslēpt, ievirzīt dziļāk (apģērbā ķermeņa daļu).
- iešļūdēt Ieslīdēt, ievirzīties.
- iestatīt Iesliet, ievietot, parasti stāvus (kur iekšā).
- iestutēt Iesliet; ievietot atbalstam.
- iesmelties Iesmelt sev (ko).
- iesasmelties Iesmelties parasti neviļus, negribēti.
- iesma Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai.
- iesmis Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai.
- iemočkāt Iespaidīt, ievietot (kur iekšā, parasti nekārtīgi).
- karstā spraudnēšana iespēja datora darbības laikā ar spraudņiem tam pievienot vai no tā atvienot ierīces tā, ka operētājsistēma automātiski uztver izdarītās pārmaiņas.
- mikrokartīte Iespieddarba atsevišķu lappušu samazināta fotokopija, kuru lasa ar speciālu palielinātāju.
- grāmata Iespieddarbs - iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
- ietvert Iespiest, ievērt.
- griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.).
- aiztriēkšt Iespiežoties ar asām malām vai beržot, ievainot.
- iesprausties Iespraust sev (apģērbā).
- aģentūra iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
- orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozarē.
- dienests iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus.
- nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes institūcijas vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā); celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
- lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu; šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
- ISMN aģentūra iestāde, kas piešķir starptautiskos standartnumurus nošu izdevumiem (standarts LVS ISO 10957), konsultē par ISMN sistēmu un tās lietojumu, informē par nošu izdevējiem Latvijā un pasaulē, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūtvienība.
- muitnīca Iestāde, kur tiek pārbaudītas no ārzemēm ievestās preces un bagāža; agrāk arī robežbarjera, pie kuras tika iekasēta muitas maksa, iebraucot kādā pilsētā.
- mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem); mašīna.
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija.
- studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
- galds Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
- sagādnieks Iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi (2).
- piestādīties Iestādīt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iestādīt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- spirt iestarpināt, iespraukties, ievietot.
- iekārtoties Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā).
- aizstenēties Iestenēties, ievaidēties.
- ieslīgt Iestigt (piemēram, kādos nevēlamos uzskatos).
- darbeklis Iestrādāts sieviešu rokdarbs, adīklis.
- iniciācija Iesvētīšana, ievadīšana.
- konsekrācija Iesvētīšana; personu vai lietu nošķiršana kalpošanai Dievam.
- konsekrēšana Iesvētīšana; personu vai lietu nošķiršana kalpošanai Dievam.
- capāt Iet (neveikli).
- stuidīt Iet (neveikli).
- stumties Iet (parasti ar pūlēm, grūtībām, atbrīvojot sev ceļu).
- lauzt sprandu iet bojā; piedzīvot nelaimi, neveiksmi.
- duzenēt Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
- duzot Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
- koklēt Iet lempīgiem, nevīžīgiem soļiem.
- koizāt Iet lieliem, neveikliem soļiem.
- iet pēc azimuta iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
- stibīt Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibināt.
- stibināt Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibīt (2).
- klomzāt Iet smagiem, neveikliem soļiem.
- līst priekšā iet, neievērojot rindas kārtību.
- delverēt Iet, nevienādi soļojot, klūpot.
- pleznot Iet, pārvietoties smagiem, neveikliem soļiem, arī gāzelēdamies.
- loskāt Iet, staigāt, arī kustēties, darboties (parasti neveikli, smagiem soļiem).
- leskāt Iet, staigāt, parasti neveikli, nevīžīgi, lieliem soļiem.
- ploskāt Iet, staigāt, parasti nevīžīgi (pa dubļiem, peļķēm).
- velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
- ieterene Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva; ietere, ietrene.
- ietrene Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva; ietere.
- ietere Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva.
- ieteikties Ieteikt sevi, piedāvāties (par ko); pieteikties.
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
- Deņevas strauts ietek Deņevas ezerā Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, garums — 11 km.
- atblāzma Ietekme (ko rada kāds ievērojams notikums, parādība).
- spiest pie zemes ietekmēt (kādu) tā, ka tas, parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
- skart Ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- ieauties Ietērpt sev kājas (apavos, zeķēs).
- ieiet Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā) - par noteiktu daudzumu.
- ietūstīt Ietīstīt, ievīstīt; ietīstot, ievīstot (kur), paslēpt.
- aizvīstīt Ietīt, aiztīt, ievīstīt.
- ietiņāt Ietīt, ievīstīt (atkārtoti).
- aiztīņāt Ietīt, ievīstīt, aizsegt.
- aizvīkstīt Ietīt, ievīstīt.
- apčužināt Ietīt, ievīstīt.
- ievicināt Ietīt, ievīstīt.
- sitināt Ietīt, ievīstīt.
- tunturēt Ietīt, ievīstīt.
- tutaļāties Ietīties, ievīstīties (daudzos apģērbos).
- iekūņoties Ietīties, ievīstīties (kur iekšā) - par cilvēku.
- apģuģināties Ietīties, ievīstīties (visapkārt).
- tuntelēties Ietīties, ievīstīties daudzos apģērbos.
- satūļāties Ietīties, ievīstīties, satuntulēties.
- aizvīstīties Ietīties, ievīstīties.
- aptīņāties Ietīties, ievīstīties.
- bambināties Ietīties, ievīstīties.
- iekužņāties Ietīties, ievīstīties.
- ieriesties Ietīties, ievīstīties.
- ņūņāties Ietīties, ievīstīties.
- sabuģenēties Ietīties, ievīstīties.
- sakubināties Ietīties, ievīstīties.
- ietuntuļāties Ietuntuļoties; ievīstīties.
- aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas).
- Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
- garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci.
- Cesvaines pagasta teritorija ietver daļu no pirmskara Cesvaines pagasta, pievienota visa pirmskara Grašu, Kārzdabas un Kraukļu pagasta teritorija, kā arī neliela daļa pirmskara Oļu pagasta teritorijas.
- Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam.
- Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Rietumkursas, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Kursas zemienes Pieventas līdzenumu.
- nest Ietvert (sevī) kā organisku sastāvdaļu.
- aptvert Ietvert sevī (parasti lielu daudzumu, arī ko plašu).
- saturēt Ietvert sevī, savā sastāvā.
- inkorporēt Ietvert sevī; pievienot; iekļaut.
- glabāt (savā) sirdī Ietvert, slēpt sevī.
- ieve Ieva.
- smerdelis Ieva.
- piedzinējs Ievācējs, piedziņas (2) realizētājs.
- piemaukt ievācot (no zemes izvelkot) piepildīt.
- kā ievada iespraudumu, kas norāda uz paustās informācijas avotu vai uz autora subjektīvo atttieksmi pret pausto informāciju
- un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu.
- propilajs Ievada raksti.
- a ievada salikta teikuma daļu ar pretstata nozīmi; [bet]{s:6}
- tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu.
- ģeometriskās transformācijas ievadattēla pārveidošana izvadattēlā, veicot izmaiņas ievadattēla ģeometriskajās īpašībās.
- preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā; tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
- Inglingu sāga ievaddaļa Snorri Sturlasona sāgā "Heimskringla", balstās uz 10. gs. sarakstīto islandiešu episko dziesmu ("Ynglinatal"), kurā, starp citu, ir ziņas par Inglingu dzimtas karaļiem; "Sāga par Inglingiem".
- optiskais lasītājs ievades ierīce, kas atpazīst ar rakstāmmašīnu, printeri vai tipogrāfiski veidotas rakstzīmes un svītrkodus, un pārveido tos atbilstošos ciparsignālus.
- Ehwagen Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- grafiskā ievade ievadierīce grafisko datu ievadīšanai datorā (piemēram, ciparotājs).
- rakstzīmju lasītājs ievadierīce standarta vai stilizētu rakstzīmju lasīšanai tieši no dokumenta.
- kursorbumba ievadierīce, ar kuru displeja ekrānā pārvieto kursoru, grozot šajā ierīcē iebūvētu lodveida manipulatoru.
- ciparotājs Ievadierīce, ar kuru operators veic grafiskās informācijas pārveidošanu cipardatos un to ievadīšanu datorā.
- gaismas zīmulis ievadierīce, kas izmanto gaismjutīgu irbuli, lai zīmētu attēlus displeja ekrānā vai uz grafikas planšetes.
- rādītājierīce Ievadierīce, ko izmanto, lai vadītu kursora kustību vai veidotu grafiskus attēlus displeja ekrānā, piem., pele, kursorbumba, kursorsvira, dažādi gaismas zīmuļi.
- ievades mezgls ievadierīce.
- isagogika Ievadījums kādā zinātnē, sevišķi Bībelē.
- intromisija Ievadīšana, ielaišana.
- uzlādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko enerģiju.
- pielādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko lādiņa; uzlādēt.
- uzņemt Ievadīt (barības vielas u. tml.) organismā (par augiem, to daļām).
- vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
- potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
- pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
- čipēt Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
- čipot Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
- iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), pavēstīt par (kāda laika posma) sākšanos.
- iepirst Ievadīt (kur) vēdera gāzes.
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā.
- iesākt Ievadīt (mūža, darba gaitu u. tml.) pašu pirmo posmu.
- nitrēt ievadīt (organiskā savienojumā) nitrogrupu NO~2~.
- iešļircināt Ievadīt (piemēram, ar dzeloni šķidrumu koduma, dūruma vietā) - par dzīvniekiem.
- iepotēt Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu).
- injicēt Ievadīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu.
- sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu; ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
- ozonēt Ievadīt (vielā, vielu maisījumā) ozonu.
- aminēt Ievadīt aminogrupu organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā.
- arilēt Ievadīt arilgrupu kādā organiskajā savienojumā.
- vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
- iekūpināt Ievadīt dūmus.
- gāzēt Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (plaušas); ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (kādu).
- halogenizēt Ievadīt halogēnu organiska savienojuma sastāvā.
- iedirst Ievadīt izkārnījumus.
- katetrizēt Ievadīt katetru (ķermeņa dobumā, asinsvadā).
- ieņemt Ievadīt organismā (iedzerot, apēdot).
- pārpotēt Ievadīt organismā (piemēram, saslimušus audus no cita organisma) pētnieciskā nolūkā.
- sapotēt Ievadīt organismā vakcīnas (pret vairākām slimībām).
- iesākt Ievadīt pašu pirmo laika posmu (kādā darbā, periodā u. tml.).
- plastificēt Ievadīt plastifikatoru (vielā, materiālā).
- izdarīt poti ievadīt poti organismā.
- iespirināt Ievadīt spiras (kur iekšā, par aitu).
- sulfurēt Ievadīt sulfogrupu organiska savienojuma molekulā.
- tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
- izlīdzināt kursu ievadīt transportlīdzekli paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
- elpināt Ievadīt un izvadīt (kādam) no plaušām gaisu.
- iezvanīt Ievadīt, iesākt (ko jaunu).
- atvadīt Ievadīt, iestumt atpakaļ.
- rādīt ceļu (kādam) ievadīt, ievirzīt dzīvē, darbā; mācīt, dot padomu.
- lasēt Ievadīt, vest ostā.
- detubācija Ievadītas (intubācijas) caurules izņemšana.
- darbu rinda ievadīto darbu saraksts, kuru izpilde vēl nav iesākta.
- I/O ievadizvade.
- displejs Ievadizvades ierīce, kas ar ekrāna starpniecību dod iespēju dažādās informācijas sistēmās, automātiskajās vadības sistēmās, informācijas un mērsistēmās vizuālā veidā ievadīt un izvadīt tekstu un dažāda veida grafisku informāciju.
- datorterminālis Ievadizvades ierīce, kas pievienota datoram vai datoru tīklam datu ievadīšanai un izvadīšanai, parasti apgādāta ar tastatūru un displeju.
- baitmultipleksais kanāls ievadizvades kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu vairāku, lēnu ievadizvades ierīču darbību
- BIOS ievadizvades pamatsistēma (angļu "Basic Input/Output System").
- sistēma BIOS ievadizvades pamatsistēma (angļu "Basic Input/Output System").
- spēļu pieslēgvieta ievadizvades pieslēguma vieta multivides papildierīču pievienošanai. Parasti tā ir 15 kontaktu ligzda personālā datora aizmugurē.
- paralēlā pieslēgvieta ievadizvades pieslēgvieta informācijas ātrai sinhronai pārsūtīšanai pa paralēlām līnijām starp datoru un ārējām ierīcēm (piemēram, paralēlo printeri).
- seriālā pieslēgvieta ievadizvades pieslēgvieta, kas nodrošina secīgu (bitu pēc bita) informācijas pārsūtīšanu starp datoru un tā ārējām ierīcēm (piemēram, modemiem, pelēm, skeneriem, seriāliem printeriem u. c.).
- atmiņas tiešpiekļuve ievadizvades procesa piekļuves metode operatīvajai atmiņai programmas izpildes laikā; DMA.
- ievadnieks Ievadnieki.
- ievadnieki Ievadnieks.
- rektāli Ievadot pa taisno zarnu (piem., medikamentus).
- a Ievadot salikta teikuma daļu ar pretstata nozīmi.
- apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
- ievads Ievadraksts.
- priekšruna Ievadruna.
- priekšvārdi Ievadruna.
- ievada Ievads (1).
- ievadījiens Ievads (1).
- ievadvārdi Ievads (2).
- prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
- ieskaņa Ievads, ievadījums, arī sākums (kādai norisei, notikumam).
- prelūdija ievads, priekšspēle, sākums.
- ievediens Ievads, priekšvārds.
- ieskaņa Ievads, sākuma posms (parasti skaņdarbā, arī daiļdarbā).
- ievadskaņa Ievadtonis.
- aizsēkties Ievaidēties, iestenēties.
- aizavaidēties Ievaidēties.
- iekaukties Ievaimanāties spalgā, stieptā balsī.
- iegaudoties Ievaimanāties; arī skaļi ieraudāties.
- aizvaimanāties Ievaimanāties.
- savaimaņāt Ievaimanāties.
- vulnerabilitāte Ievainojamība.
- izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
- mielodelēze Ievainojuma radīts muguras smadzeņu perēkļveida bojājums ar smagu paralīzi.
- pušums Ievainojums, brūce.
- tasa Ievainojums, iegarena rēta.
- iegriezums Ievainojums, kas radies iegriežot.
- sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
- cirte Ievainojums, pušums.
- grieziens Ievainojums.
- ieplēsums Ievainojums.
- nekrohormoni Ievainojumu hormoni, kas rodas no ievainotām šūnām un, stimulējot veselo šūnu dalīšanos, veicina rētu dzīšanu.
- gāzes gangrēna ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
- tērēt ievainot
- caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli).
- apkalačīt Ievainot (parasti nobrāzt).
- aizdurt Ievainot ar dūrienu.
- pārdzernēt Ievainot ar ko asu.
- ievainoties Ievainot sevi.
- aizkart Ievainot, aizskart.
- apskambāt Ievainot, apdauzīt, sabojāt.
- aizmizot Ievainot, atplēšot mizu (kokiem).
- aizdeldēt Ievainot, izpostīt.
- kapāt Ievainot, nonāvēt (ar šaujamieroci).
- kapāt Ievainot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
- cirst Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku).
- pārbrāzt Ievainot, sasist.
- aizbendēt Ievainot.
- ienāvēt Ievainot.
- ierenīt Ievainot.
- ievaiņāt Ievainot.
- ievaiņot Ievainot.
- rēnīt Ievainot.
- savaiņot Ievainot.
- brūce Ievainota audu vieta (augiem).
- brūce Ievainota audu vieta (cilvēkam vai dzīvniekiem).
- piešaušana Ievainota dzīvnieka nošaušana medībās.
- uretrorāfija Ievainota urīnizvadkanāla sašūšana.
- pēpa Ievainota vieta, brūce (bērnu valodā).
- iedarīties Ievainoties.
- sadzievāties Ievainoties.
- apsula Ievainoto bērzu sula pavasarī, kas sarecējusi, sabiezējusi.
- pušains Ievainots, savainots.
- pušs Ievainots.
- ieselēties Ievairoties, savairoties (kur).
- ieselināties Ievairoties, savairoties (kur).
- ievaislināt Ievaislot.
- apvaidzēties Ievajadzēties.
- iesavajadzēties Ievajadzēties.
- pavajadzēties Ievajadzēties.
- uzvajadzēties Ievajadzēties.
- ieviena Ievājs; ieviens.
- ievaine Ievājs.
- ievāja Ievājs.
- ievenis Ievājs.
- ieviens Ievājs.
- ievulājs Ievājs.
- sakāpt Ievākt (medu no biškokiem).
- iemašot Ievākt atlīdzību par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
- piekāpt Ievākt pietiekoši daudz medus kāpjot bišu kokos.
- apglābināt Ievākt ražu, paglabāt.
- apdruvāties Ievākt ražu.
- apvākt Ievākt tīrumu augļus.
- zondēt Ievākt ziņas (par ko).
- izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
- ieražot Ievākt, noglabāt (ražu), iegūt.
- iezvejot Ievākt.
- ievadāties Ievākties, iekravāties (jaunā dzīvesvietā).
- apkravāties Ievākties, iekravāties.
- iekortelēties Ievākties; ieņemt vietu; apmesties uz dzīvi; iekārtoties (telpās, dzīvesvietā).
- izvērtēšana Ievākto datu apstrāde.
- kopievākums Ievākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- Ievalču-Auļu ezers Ievalča ezers Dzērbenes pagastā.
- Auļu ezers Ievalča ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- sateces līnija ievalka (3); tālvegs.
- iestaigāt Ievalkāt (apavus).
- ienasāt Ievalkāt.
- ienesāt Ievalkāt.
- ienēsāt Ievalkāt.
- ienesāties Ievalkāties.
- ienēsāties Ievalkāties.
- iesanasāties Ievalkāties.
- iesavalstīties Ievalstīties.
- ievarzāties Ievarāties.
- zaptsburka Ievārījuma burka.
- povidla Ievārījums, ko pagatavo no augļu biezeņa.
- džems Ievārījums, kurā augļi vai ogas ir biezā, sarecējušā sīrupā.
- vareņa Ievārījums.
- varenija Ievārījums.
- zapte Ievārījums.
- zapts Ievārījums.
- ievirt Ievārīt (parasti ievārījumu).
- zaurcevaķ Ievārīt čefīru.
- ievārškas Ievāršķis (2).
- padus Ievas.
- uzvazāt Ievazāt (slimību).
- ievadīt Ievazāt, (mikrobus, netīrumus kur, piemēram, brūcē).
- ievēsināt Ievēcināt.
- antidempinga nodeva ievedmuitas nodevas veids, kas nodrošina valsts iekšējā tirgus aizsardzību pret preču ievešanu par dempinga cenām.
- Javane Ievedne, Pededzes pieteka.
- Siseņu upīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte.
- Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km.
- ieveids Ieveidojams (1).
- ieveids Ieveidojums (2).
- iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu).
- ieart Ieveidot (kādā virsmā rievu, vagu) - par ko smagu, kas virzās vai tiek virzīts.
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu); padarīt (ko) rievainu.
- ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu).
- ierobot Ieveidot (kādā virsmā robu).
- ievagot Ieveidot (kur vagu).
- iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
- ielikt Ieveidot (parasti ilgviļņus).
- iepaltēt Ieveidot ieloces.
- ielocīt Ieveidot ielocījuma līniju.
- iekrokot Ieveidot krokas (kur).
- iekrokāt Ieveidot krokas, ieloces.
- iegrumbāt Ieveidot krokas.
- iekruzuļot Ieveidot kruzuļus (kur).
- ielasīt Ieveidot rotājumu, ielokot pavedienu audumā.
- saondulēt Ieveidot.
- saveidot Ieveidot.
- iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem).
- iegulties Ieveidoties (par matiem).
- apakšnams Ievēlējamā palāta Anglijas parlamentā; pārstāvju palāta.
- savēlēt Ievēlēt (vairākus, daudzus).
- iebalsāt Ievēlēt.
- iebalsot Ievēlēt.
- arodkomiteja Ievēlēta arodorganizācijas vadības institūcija.
- pagasta vietnieki ievēlēta pagasta pašpārvaldes institūcija.
- vietniekpulks Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
- biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
- prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs).
- vecajs Ievēlēts prezbiteriešu baznīcas vecākais.
- ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
- valsts prezidents ievēlēts vienpersonīgs valsts galva zemēs ar republikānisku valsts iekārtu, katrā valstī prezidenta institūts, tā funkcijas un pilnvaras tiek noteiktas konstitūcijā un citos likumos.
- reducējams Ievelkams, atgriežams agrākajā stāvoklī (mežģījums, trūce).
- iebukurēt Ievelt (ko smagu).
- ieripuļot Ievelt.
- ieripuļoties Ievelties.
- iesavelties Ievelties.
- rizinka Ieveramā gumija.
- reprezentatīvs ievērības cienīgs.
- NB Ievēro labi (latīņu "nota bene").
- mikrominiaturizācija Ievērojama (piemēram, aparātu, ierīču) izmēru, masas samazināšana.
- dīva ievērojama aktrise, dziedātāja u. tml.
- centrs Ievērojama apdzīvota vieta (piemēram, liela pilsēta).
- remi Ievērojama beļģu cilts Senajā Gallijā, kas kļuva par romiešu sabiedrotajiem.
- nefromegālija Ievērojama nieres palielināšanās.
- goda vieta ievērojama nozīme, nozīmīga vieta
- gelugpa Ievērojamākā no četrām galvenajām Vadžrajānas skolām, ko sauc arī par "Dzelteno cepurīšu sektu".
- Scala Ievērojamākais Itālijas operteātris "Teatro alla Scala" Milānā.
- Kapitolijs Ievērojamākais Senās Romas paugurs un cietoksnis, kas no 12. gs. atkal ir Romas pilsētas centrs.
- pirmais Ievērojamākais; izcilākais.
- agrārā revolūcija ievērojamas pārmaiņas viduslaiku lauksaimniecībā 11.-13. gs. - tehniskie jaunumi un uzlabojumi.
- kulorumi Ievērojamas slepenas, mistiskas Filipīnu sektas biedri.
- Hohenštaufi Ievērojamas viduslaiku valdnieku dzimtas locekļi, kas 1138.-1254. g. bija ķeizari.
- ievērojamā mērā ievērojami (4).
- spīdināties Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
- uzsist (arī uzcirst) cenu ievērojami paaugstināt cenu.
- Rubenes pagasta teritorija ievērojami palielinājusies padomju laika pārkārtojumos gk. uz pirmskara Bebrenes un Asares pagastu rēķina.
- sadzīt Ievērojami palielināt (piemēram, kā cenu).
- sadzīt Ievērojami palielināt (piemēram, tempu).
- divkāršot Ievērojami palielināt, pastiprināt (piemēram, spēku, jūtas).
- piemilzt Ievērojami palielināties apjomā (par mākoņiem).
- pieblīst Ievērojami palielināties apjomā.
- pieblīzt Ievērojami palielināties apjomā.
- saaugt Ievērojami palielināties kādā vietā, vidē (par parādībām dabā).
- deformēt Ievērojami pārveidoti attēlot mākslas darbā (priekšmetu, parādību).
- deformācija Ievērojami pārveidots (priekšmeta, parādības) attēlojums mākslas darbā.
- sabojāt Ievērojami pasliktināt (piemēram, attiecības, psihisku stāvokli).
- sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
- nosist Ievērojami pazemināt (piemēram, algu, cenu).
- nosist cenu ievērojami pazemināt cenu.
- oftalmomalācija Ievērojami pazemināts intraokulārais spiediens; acābola sarukums.
- atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus.
- puscena Ievērojami samazināta cena.
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m.
- Tērners Ievērojams angļu gleznotājs Džozefs Melords Viljams Tērners ("Turner", 1775.-1851. g.).
- Ovīdijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas mākla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem.
- stārhitekts Ievērojams arhitekts, kura darbi slaveni pasaules līmenī.
- diždēls Ievērojams dēls.
- diždzejnieks Ievērojams dzenieks.
- dzimstības uzplaukums ievērojams dzimstības un dzimušo skaita pieaugums noteiktā laika posmā pēc zemas dzimstības perioda, parasti pēc kara.
- Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei.
- notikums ievērojams fakts, izcila, nozīmīga parādība.
- marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu.
- annus mirabilis ievērojams gads.
- sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
- makroplanocitoze Ievērojams makroplanocītu skaits kuņģa vēža slimnieku asinīs.
- Valsts Ermitāža ievērojams mākslas muzejs Sanktpēterburgā.
- epopeja Ievērojams notikums, varoņdarbs.
- atvars Ievērojams padziļinājums, bedre (parasti upes līkumā).
- liels (arī plats, svarīgs) solis (uz priekšu), arī solis uz priekšu ievērojams panākums, sasniegums (kā norisē, attīstībā).
- svarīgs (arī liels, plats) solis (uz priekšu) ievērojams panākums, sasniegums (kā norisē, attīstībā).
- hailaits ievērojams sasniegums; būtisks moments (angļu "highlight").
- dižtautietis Ievērojams tautietis vai novadnieks.
- liels Ievērojams, izcils (par cilvēku).
- leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
- vendīgs Ievērojams, neparasts, veikls, gudrs; ērmots, jocīgs.
- nobils Ievērojams, pazīstams, krietns, augstsirdīgs, cēls, cildens.
- plejāde Ievērojamu cilvēku kopums, kurus saista kopīgi uzdevumi, kopīgi uzskati u. tml.
- plejāda Ievērojamu darbinieku kopa.
- apgaismojums Ievērojot (ko), no kāda viedokļa, no kādām pozīcijām.
- atkarā Ievērojot (ko), saskaņā (ar ko); atkarībā.
- spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- pieturēties Ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā; balstīties, pamatoties (uz ko).
- turēties Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- nociklēties Ievērot (tikai ko vienu).
- konspirēties Ievērot konspirāciju.
- stāvēt (stingri) uz zemes ievērot reālo situāciju.
- rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (kāda) gribu, vajadzības u. tml.
- rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus).
- iezināt Ievērot, iegaumēt; iemācīties.
- iezīmot Ievērot, iegaumēt.
- iezināties Ievērot, iegaumēt.
- taumēt Ievērot, iegaumēt.
- ģidāt Ievērot, manīt.
- nogaumēt Ievērot, nojaust, sajēgt.
- vadīties Ievērot, ņemt vērā (ko) savā darbībā, rīcībā.
- likt svaru (uz ko) Ievērot, ņemt vērā.
- raudzīties Ievērot, ņemt vērā.
- skatīties Ievērot, ņemt vērā.
- piefiksēt Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
- aizzīmāt Ievērot, pamanīt.
- ielāgot Ievērot, pamanīt.
- iesavērties Ievērot, pamanīt.
- savērot Ievērot, paturēt prātā.
- iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
- nomatīt Ievērot, sajust.
- jēgot Ievērot, uzmanīt.
- ieraudzīt Ievērot, uztvert (psihisku stāvokli, rakstura, personības īpašības).
- iezīmāt Ievērot; pazīt pēc kādām pazīmēm.
- cienīt Ievērot; respektēt.
- likt (arī ņemt) vērā ievērot.
- ņemt (arī likt) vērā ievērot.
- paturēt vērā ievērot.
- turēt vērā ievērot.
- iecemīt Ievērot.
- ieprātot Ievērot.
- iesakopties Ievērot.
- ietaumēt Ievērot.
- ievēroties Ievērot.
- narstīt Ievērt (auklu).
- ieķemmēt Ievērt (dziju) šķietā.
- iešērēt Ievērt galu vai trosi blokā.
- ienītēt Ievērt nītīs (šķērus).
- ienītīt Ievērt nītīs (šķērus).
- ievalcīt Ievērt pavedienu.
- iešērēt šotis ievērt šotis blokos un augās.
- apvērt Ievērt, ievilkt (visapkārt auklas, saites, parasti pastalām, vīzēm).
- iesavērties Ievērties.
- introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu).
- ielavīt Ievest (labību).
- ievizināt Ievest (par transportlīdzekli).
- importēt Ievest (preces, kapitālu) no ārzemēm.
- ievazāt Ievest līdz ar sevi (kur iekšā ko nevēlamu) - parasti par transportlīdzekļiem.
- ievazāt Ievest līdz ar sevi vai līdz ar ko citu (kur, piemēram, infekcijas slimību ierosinātājus).
- sasavadāties Ievest sev līdzi (vairākus, daudzus cilvēkus).
- ievietot Ievest un novietot (kur dzīvnieku).
- ielēžāt Ievest, iebraukt (ar ragavām, kamanām); ievizināt.
- sadzīt Ievest, iedabūt (ko kur iekšā).
- iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā).
- iešķūtēt Ievest.
- aizstājējprodukti Ievesti produkti, kas aizstāj pārstrādes operāciju rezultātā radušos produktus.
- immisija Ievešana valdījumā no tiesas puses.
- pievadāt Ieviest (atvedot to no kādas citas vietas).
- ievest Ieviest (kādu jauninājumu).
- aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē).
- dekretēt Ieviest (ko) ar likumu, dekrētu.
- aizvadāt Ieviest (piemēram, augu, dzīvnieku sugu, šķirni).
- automatizēt Ieviest automātus (kādā nozarē, uzņēmumā).
- pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
- pieselēt Ieviest jaunu liellopu šķirni.
- pieselt Ieviest jaunu liellopu šķirni.
- kibernetizēt Ieviest kibernētiskas ierīces (piemēram, uzņēmumā, tā daļā).
- konveijerizēt Ieviest konveijerus.
- mehanizēt Ieviest mašīnas, mehānismus, ierīces (piemēram, darba procesā).
- matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.).
- motorizēt Ieviest motorus (kādā nozarē, uzņēmumā); apgādāt ar motoriem (ierīci, iekārtu).
- iztēzgāt Ieviest nekārtību, izvazāt.
- sovietizēt Ieviest padomju iekārtu.
- rūpnieciskot Ieviest rūpniecībai raksturīgās darba metodes (kādā nozarē, uzņēmumā u. tml.).
- pārņemt Ieviest valodā kā apzīmēšanai (citas valodas vārdu, vārdu savienojumu u. tml.), pielāgojot (to) savas valodas sistēmai.
- pieņemt Ieviest, iedibināt (parasti pēc iepriekšējas savstarpējas vienošanās).
- pieņemt Ieviest, iedibināt (pēc paraduma, tradīcijas).
- iedzīvināt Ieviest, īstenot, realizēt.
- ievest kārtību ieviest, nodibināt kārtību.
- iekārtot Ieviest, nodibināt noteiktu kārtību.
- nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
- ieselināt Ieviest; ieaudzēt.
- iesugot Ieviest; ieaudzēt.
- Zviedrijas mēru sistēmas kanna ieviesta 1665. g. = \~2,62 l.
- iekārtojums Ieviesta, nodibināta kārtība (piemēram, kādā norisē).
- insekcēt Ieviesties (kādā teritorijā) - par kukaiņiem.
- pieviesties Ieviesties (kur) lielāka daudzumā (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
- ieperināties Ieviesties (par dzīvniekiem, mikroorganismiem).
- pastāt Ieviesties (par dzīvniekiem).
- iesataisīties Ieviesties (par grauzējiem, kāpuriem u. tml.).
- iemesties Ieviesties (par parazītiem).
- iesamesties Ieviesties (parasti par kukaiņiem, kāpuriem).
- papanavāt Ieviesties (piemēram, par grauzējiem).
- ieceļot Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
- ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem).
- ieaugļoties Ieviesties un pavairoties.
- iesugoties Ieviesties, ieaugt (lielākā daudzumā).
- piejemt Ieviesties, iedibināties (par paražām).
- ievērsties Ieviesties, ielavīties.
- ieriesties Ieviesties, ierasties.
- iedzīvināties Ieviesties, īstenoties, realizēties; tikt ieviestam, īstenotam, realizētam.
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību).
- pieselēties Ieviesties, pievairoties.
- apviesties Ieviesties, sarasties zem kaut kā.
- pieperināties Ieviesties, savairoties (lielākā daudzumā) - par dzīvniekiem.
- piesapladīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem).
- piesaperināties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem).
- piesataisīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem).
- ieselīties Ieviesties, savairoties.
- iezelties Ieviesties, sazelt 1.
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
- iesavadāties Ieviesties; tikt ieviestam.
- iesaviesties Ieviesties; tikt ieviestam.
- iecistēt Ieviesties.
- iestiproties Ieviesties.
- ievesties Ieviesties.
- ieviersties Ieviesties.
- ieviesoties Ieviesties.
- ievirst Ieviesties.
- ievirsties Ieviesties.
- pavirsties Ieviesties.
- intelekta koeficients ieviests vācu psihologa V. Šterna darbos kā intelektuālās attīstības līmeņa kvantitatīvais rādītājs, kas var būt izmērāms ar intelekta testiem.
- ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību; rezultāts --> ieslodzīt (2).
- tupināt Ievietot (apcietinājuma, cietuma).
- sadrenāt Ievietot (augsnē) drenas.
- iebetonēt Ievietot (betona masu) veidnēs.
- iesēdināt Ievietot (cietumā, apcietinājumā).
- ietupināt Ievietot (cietumā, apcietinājumā).
- iespundēt Ievietot (cietumā).
- iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu glabājot, transportējot.
- iemest Ievietot (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
- stacionēt Ievietot (kādu) stacionārā 1(1).
- iečaukstēt Ievietot (kaut ko) sniegā ar čaukstošu skaņu.
- spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
- novietot Ievietot (kur dzīvnieku), panākt, ka (dzīvnieks) atrodas, uzturas (kur).
- ieklāt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu; ieveidot segumu (kur).
- iesegt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
- ietilpināt Ievietot (kur iekšā priekšmetus).
- ievākt Ievietot (kur iekšā, piemēram, kādā telpā priekšmetu).
- iestiprināt Ievietot (kur iekšā) un nostiprināt.
- ierūmēt Ievietot (kur iekšā).
- iespīlēt Ievietot (mazā, šaurā vietā).
- iecept Ievietot (mīklā) un izcept.
- sēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
- uzsēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
- iesviest Ievietot (parasti ar varu).
- ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aplokā) tā, ka netiek laukā.
- ieserot Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā).
- iesērt Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā).
- ielikt Ievietot (piemēram, cietumā).
- dot Ievietot (piemēram, kādā tekstā).
- iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā).
- ierakstīt Ievietot (piemēram, rakstu, parasti periodiskā izdevumā).
- ielauzt Ievietot (salikuma rindas klišejas) iespiešanai gatavojamā formā (lappusē, slejā).
- hospitalizēt Ievietot (slimnieku) stacionārā ārstniecības iestādē.
- iesalikties Ievietot (sludinājumu).
- iesprostot Ievietot (sprostā, iežogojumā u. tml.) tā, ka netiek laukā.
- salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
- ielikt Ievietot (tekstu, attēlu, materiālu par ko, parasti laikrakstā, žurnālā).
- gasiķ Ievietot cietuma kamerā.
- brosiķ Ievietot cietumā vai īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.
- iemest cietumā ievietot cietumā.
- iesviest cietumā ievietot cietumā.
- ietupināt (arī iesēdināt) aiz restēm ievietot cietumā.
- okunuķ Ievietot cietumā.
- iecukurot Ievietot cukurā (parasti ogas, augļus), ļaujot tam iesūkties.
- ieguldīt Ievietot guļus (kur iekšā, parasti cilvēku).
- ieguldīt Ievietot horizontāli (kur iekšā priekšmetu).
- puļnuķ Ievietot kamerā vēl vienu cilvēku.
- iebedīt Ievietot kapā (līķi).
- ieslāņot Ievietot kārtām, slāņiem (kur iekšā).
- ieraugot Ievietot kodinātājā.
- uzņemt kravu ievietot kravu transportlīdzeklī.
- ielikt latas ievietot latiņas (latas) buras latkabatās.
- spieķot ievietot ritenī spieķus.
- iesārmot Ievietot sārmā.
- saspraišļot Ievietot spraišļus 1(1).
- spraugt Ievietot starp.
- aizstiklot Ievietot un nostiprināt stiklu.
- iemērkt Ievietot, iegremdēt (traukā ar šķidrumu vai kādu masu).
- iepaust Ievietot, iekļaut (kādā tekstā).
- iemastīt Ievietot, ielāgot.
- iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- iepaunot Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- iepaunoties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- iesēdināt Ievietot, iestiprināt (izkapts asmeni) kātā.
- ietvert Ievietot, iestiprināt (kur iekšā priekšmetu).
- pildīt Ievietot, iestrādāt (ko) gatavojamā produkta iekšienē; gatavot (produktu), iekļaujot (tā) iekšienē ko.
- iedziļināt Ievietot, izveidot noteiktā dziļumā (parasti celtni, tās daļas).
- kritināt Ievietot, ļaut iekrist (gropēs u. tml.).
- iestarpināt Ievietot, novietot (piemēram, priekšmetu) starp ko.
- ieknīpet Ievietot, novietot vajadzīgajā vietā (kaut ko smagu).
- atšāstīt Ievietot, pievienot.
- iestellēt Ievietot; novietot; iebūvēt, iestiprināt (detaļu celtnē).
- iekombinēt Ievietot.
- iekrāmēt Ievietot.
- iekronēt Ievietot.
- ievietēt Ievietot.
- žākstīt Ievietot.
- ieguldīties Ievietoties guļus.
- ieslieties Ievietoties stāvus (kur iekšā) - par cilvēku.
- ieņemt vietu Ievietoties, aizņemot kādu platību, telpu.
- ierūmēties Ievietoties, iekārtoties kādā (parasti nelielā, šaurā) vietā, telpā.
- ieilgt Ievilcināt.
- satābināt Ievilināt (vairākus).
- aizviļināt Ievilināt, aizvilināt.
- aizvilstīt Ievilināt, aizvilināt.
- iemusināt Ievilināt, uzkūdīt uz kaut ko.
- iemaldināt Ievilināt.
- ievilstīt Ievilināt.
- ieviļināties Ievilināties.
- iegriezt Ievilkt (izmežģītu locītavu).
- ietērpt Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos).
- aizšvīkāt Ievilkt ar nagu zīmi (novelkot svītru).
- apvaržot Ievilkt auklas lūku apavos, vīzēs.
- iešņaukt Ievilkt degunā.
- atspūsties Ievilkt elpu.
- ieņemt Ievilkt jahtā (kuģī) enkurķēdi, enkurtrosi, galu utt.
- aizskrambāt Ievilkt nedziļu skrambu; _(biežāk)_ ieskrambāt.
- ieklūgāt Ievilkt spainim klūgu; ar klūgām sasiet.
- iemiegt Ievilkt starp kājām, (asti).
- randīt Ievilkt zīmes.
- ievēcināt Ievilkt, ievēdināt.
- sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
- ietrusnīt Ievilkt.
- ievecēties Ievilkties (7).
- iesavilkties Ievilkties (par vielu, uzlējumu u. tml.).
- sējvadziņa ievilkts vai iespiests padziļinājums augsnes virskārtā sēklu ievietošanai.
- bufe Ievilkts, sakrokots volāns.
- ierāvums Ievilkums.
- ievilnīt Ieviļņot (1).
- ievilnīt Ieviļņot (2).
- ieveldrēt Ieviļņot, ļodzīgā gaitā ienākt, ieiet.
- ielocīt kaulus ievingrināt locekļus, locītavas.
- ielauzīt Ievingrināt.
- ielocīt Ievingrināt.
- ievingurēt Ievingrināt.
- dasamanīties Ievingrināties kādā darbā; apgūt darba prasmi.
- ielidināties Ievingrināties lidot.
- iesastaigalēties Ievingrināties staigāšanā, parasti, ja sāp kājas.
- iesastaigāties Ievingrināties staigāšanā, parasti, ja sāp kājas.
- ietīrīties Ievingrināties tīrīt.
- iegudrēties Ievingrināties, iemanīties.
- iepravīties Ievingrināties; iemanīties.
- ielobīties Ievingrināties.
- iepratināties Ievingrināties.
- ievingurēties Ievingrināties.
- ievirpot Ievirpuļot (1).
- ievirpot Ievirpuļot (2).
- dispozīcija Ievirze - indivīda sliecība noteiktā veidā uztvert dzīves un darbības apstākļus un tajos rīkoties.
- orientācija ievirze, nostāja, piemēram, politiskā orientācija.
- uzstādījums ievirze; aktuālas problēmas pieteikums; diskusijas aizsākums.
- piedzīt Ievirzīt (ko kur) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
- saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
- salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
- ielaist Ievirzīt (kur iekšā, parasti lejup).
- ieraidīt Ievirzīt (kur iekšā, piemēram, bumbu, ripu).
- iedzīt Ievirzīt (kur iekšā) - par parādībām dabā.
- ienest Ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
- iekārt Ievirzīt (kur iekšā) un pakārt.
- iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), paslēpt, neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
- ieviļņot Ievirzīt (kur) - par viļņiem.
- ielaist Ievirzīt (piemēram, izcilni iedobumā) tā, ka cieši iekļaujas.
- iegremdēt Ievirzīt (piemēram, smiltīs, graudos) tā, ka (tie) apklāj.
- sasaut Ievirzīt ar lizi krāsnī (maizes klaipus).
- iegremdēt Ievirzīt dziļumā uz leju tā, ka nav redzams; ievietot, izbūvēt dziļumā (zem kā).
- iepūst Ievirzīt gaisa strāvas (kur iekšā) - par vēju.
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs).
- izspēlēt Ievirzīt kāršu spēlē (kārti).
- ievazāt Ievirzīt līdz ar ko citu (organismā, organisma daļā ko kaitīgu, nevēlamu).
- ieskandēt Ievirzīt skaņu (kur, kam ausīs).
- ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par cilvēku.
- ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par dzīvniekiem.
- ieraut Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu); ievilkt (4).
- ievilkt (arī ieraut) vēderu ievirzīt vēdera sienu uz iekšu.
- ieurbt Ievirzīt, iestiprināt izurbtā caurumā kādu detaļu (piemēram, tapu).
- iegriezt Ievirzīt, panākt, ka ievirzās (kur iekšā), mainot iepriekšējo kustības virzienu.
- iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
- iestellēt Ievirzīt; iesūtīt.
- ievirzināt Ievirzīt.
- ielocīties Ievirzīties (kā) ielocē.
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
- ievest Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļiem, takām u. tml.
- ieiet Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļu.
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu, gāzi.
- iebraukt Ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
- ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem.
- ietiekties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, taku.
- iedziļināties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ierīci.
- iezuzēt Ievirzīties (kur iekšā) ar žūžošu skaņu.
- ieļepatāt Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieļēpatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieklidzināt Ievirzīties (kur iekšā) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
- iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplakt.
- ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos.
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā).
- iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- iekustēties Ievirzīties (kur iekšā).
- iejukt Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai).
- iejaukties Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā), pievienoties (baram, drūzmai).
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam; kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
- iegrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam.
- iesakosties Ievirzīties ķermeņa daļā (par kukaini).
- ienirt Ievirzīties pilnīgi zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
- piesadurties Ievirzīties spiediena rezultātā (apģērbā, arī ķermenī, tā daļā) un ievainot (par vairākiem asiem, smailiem priekšmetiem).
- iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
- ierauties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu).
- ievilkties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu).
- ieplakt Ievirzīties uz iekšu (parasti par seju, tās daļām).
- ienirt Ievirzīties zem ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli.
- iegrimt Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
- iebraukt Ievirzīties, ieslīdēt.
- iesērēt Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos).
- ievirzināties Ievirzīties.
- iekritis Ievirzīts uz iekšu (par ķermeņa daļām).
- iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts; stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā).
- sačunčalot Ievīstīt, biezi saģērbt.
- sapumpuļot Ievīstīt, biezi saģērbt.
- sapoināt Ievīstīt, ietērpt.
- iekūņot Ievīstīt, ietīt, ietērpt.
- ietilināt Ievīstīt, ietīt.
- nūņāt Ievīstīt, ietīt.
- sapangāt Ievīstīt, silti saģērbt.
- ietutināt Ievīstīt, visapkārt atbalstīt.
- apglābt Ievīstīt; izglābt, paglābt.
- ievīkstīt Ievīstīt.
- iejozties Ievīstīties, ieterpties.
- sapoināties Ievīstīties, ietērpties.
- nūņāties Ievīstīties, ietīties.
- iebozties Ievīstīties, satuntulēties.
- balzīties Ievīstīties.
- bāzīties Ievīstīties.
- ievīkstīties Ievīstīties.
- iesnāt Ievīt.
- ieviznīties Ievizēties.
- ievižņoties Ievizēties.
- ievene Ievoga.
- ievājs Ievu audze; ievām apaugusi vieta.
- Cyphon padi ievu dumbrvabole.
- parastā ieva ievu suga ("Padus avium syn. Padus racemosa", arī "Prunus padus" un "Cerasus padus").
- Yponomeuta evonymellus ievu tīklkode.
- Hyponomeuta evonymella ievu tīklkodes ("Yponomeuta evonymellus") nosaukuma sinonīms.
- Hyponomeuta malinella ievu tīklkodes ("Yponomeuta malinella") nosaukuma sinonīms.
- ievziedi Ievu ziedi.
- ievu-auzu laputs ievu-labības laputs.
- rhopalosiphum Ievu-labības laputs.
- gars Iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.); arī ievirze.
- punktēt Iezīmēt ar punktiem, veidot no atsevišķiem punktiem; klāt ar punktiem.
- Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m).
- akmeņogles Iezis un derīgais izraktenis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
- rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
- matungulani Ifugao (Lusonas sala, Filipīnas) mitoloģijā - 168 galveno, visās četrās pasaulēs mītošo dievību grupa, šīs tautas galvenais kulta objekts.
- igarkieši Igarkas pilsētas un apkārtnes (Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos) iedzīvotāji.
- Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Ida-Viru maakond"), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arā ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers .
- Jegevas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Jõgeva maakond"), administratīvais centrs - Jegeva, platība - 2603,83 km^2^, 30840 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Tartu, Viljandi, Jervas, Rietumviru un Austrumviru apriņķi, austrumos apskalo Peipusa ezers.
- Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis.
- Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers.
- Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers.
- Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju.
- Veru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Võru maakond”), administratīvais centrs - Veru, platība - 2305,44 km^2^, 33170 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Valgas un Pelvas apriņķi, kā arī ar Latviju un Krieviju.
- Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie Baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru.
- Peko Igauņu (setu) mitoloģijā - auglības, mājas un ražas dievs.
- Tāra Igauņu mitoloģijā - debesu un pērkona dievs.
- Aeike Igauņu mitoloģijā - dievs, kurš savāca mākoņus un sagatavoja zibeņus.
- Pikne Igauņu mitoloģijā - pērkona un lietus pavēlnieks, auglības devējs.
- grillums Īgnums, slikta iedoma; viegls neveselīgums.
- Ījevka Ījevkas strauts - Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā.
- Ijevkas strauts Ījevkas strauts, Rītupes pieteka.
- elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas.
- Eleisīnas mistērijas ikgadēji reliģiskie svētki, kas notika Dēmetras templī Eleisijā (Atēnās), ar mistiskiem rituāliem par godu dievietei Dēmetrai, Persefonei un dievam Dionīsam.
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- interneta mēneša pārskats ikmēneša pārskats, ko gatavo interneta pētniecības uzdevumu grupas, lai iepazīstinātu ar dalības organizāciju veiktajiem darbiem un atklātajām problēmām, kuras saistītas ar interneta attīstību.
- WWREM Iknedēļas neatliekamās medicīnas internetapskats (angļu "Weekly Web Review in Emergency Medicine").
- Ikskjuļskaja Ikšķiles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- uzņēmuma ieguvējs ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņēmuma pārejas rezultātā iegūst darba devēja statusu.
- uzņēmuma nodevējs ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņēmuma pārejas rezultātā zaudē darba devēja statusu.
- parafilija Ikviena psihoseksuāla novirze, kam raksturīga seksuāla tieksme uz pretdabiskiem objektiem, sevis vai seksuālā partnera pazemošana u. tml.; ietver ekshibicionismu, fetišismu, pedofiliju, seksuālo sadismu, seksuālo mazohismu u. c.
- ginopātija Ikviena sieviešu slimība.
- peptons Ikviens proteīnu daļējas hidrolīzes produkts; šķīst ūdenī, neizgulsnējas karsējot, pievienojot sārmu vai piesātinātu amonija sulfāta šķīdumu.
- atvalkāt Ilgāku laiku draudzēties, saieties, bet neapprecēt, piekrāpt (sievieti).
- nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
- nosakasīties Ilgāku laiku kasīties; kasoties ļoti sakairināt, ievainot (ādu).
- sapirināties Ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
- nočunčāties Ilgāku laiku lēnām un nevīžīgi strādāt.
- nomākt Ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- salamžāt Ilgāku laiku nepārtraukti neveikli staigāt.
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
- spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli; arī mākt (1).
- mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
- nosalasities Ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru).
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to).
- nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
- noķērnāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi; arī noķēpāties (3).
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- saklencēt Ilgāku laiku, bez pārtraukuma, neveikli, klibojot iet.
- izpūšļoties Ilgāku laiku, daudz appūst dziedinot vai ļaut sevi izdziedināt ar pūšanu.
- izdievoties Ilgāku laiku, daudz dievoties (1).
- izdievoties Ilgāku laiku, daudz dievoties (2).
- izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu).
- nokašāties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
- nokasīties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
- izalūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties (parasti Dievu).
- atskust Ilgāku laiku, daudz mizot (nevārītus kartupeļus).
- noslampāties Ilgāku laiku, daudz nevīžīgi, lieliem soļiem staigāt; nevīžīgi, lieliem soļiem staigājot, nogurt.
- izelsoties Ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu.
- izpļēguroties Ilgāku laiku, daudz žūpojot sevi izpostīt.
- izčammāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
- izčommāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
- nomīties Ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties.
- apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
- sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām); sastāvēties.
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
- čūlot Ilgi nedzīt; būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- trezierēt Ilgi un jautri kaut ko nevajadzīgu runāt.
- auklēties Ilgi un nevajadzīgi saudzēt, kopt (kādu).
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
- žulnīt Ilgi, nevajadzīgi mazgāt.
- nočumalāt Ilgi, neveikli un bez rezultātiem strādāt.
- ķemerēties Ilgi, neveiksmīgi ap sīku lietu knibināties.
- simbioze Ilgstoša dažādu sugu organismu kopdzīve, kas parasti ir abpusēji izdevīga.
- sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
- nīkt Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
- izkaukāt Ilgstoši kaucot, izraisīt (ko nevēlamu) - par suni.
- apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
- karsēties Ilgstoši ļauties karstuma iedarbībai; ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
- piekladzināt (pilnas) ausis ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- piekladzināt pilnas ausis ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
- aizdevēja gada ieņēmums ilgtermiņa aizdevuma ikgada ieņēmums, kuru aizdevējs saņem visā parāda atmaksāšanas laikā.
- hipotēku kredīts ilgtermiņa aizdevums, kas paredzēts mājas vai dzīvokļa iegādei, kā arī to remontam vai celtniecībai.
- Šlosbergskaja Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Prodenskaja Ilūkstes apriņķa Prodes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lassenskaja Ilūkstes novada Eglaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- magazīna ilustrēts periodisks izdevums ar izklaidējošu vai pamācošu saturu.
- ilūzija iluzionista programmas numurs, atsevišķs priekšnesums.
- Ilziņu ezers Ilziņa ezers Medņevas pagastā.
- Elneta Iļeta - upe Krievijā, Marijelas Republikā, tās nosaukums mariešu valodā.
- dublets Imitēts dārgakmens, kas salīmēts no diviem atsevišķiem gabaliem, no kuriem augšējais ir īsts dārgakmens.
- immūnizēšana Immūnvielu ievadīšana organismā.
- kontagiozais impetigo impetigo ar virspusējām pustulām un slāņainām dzeltenām krevelēm.
- impetiginizācija Impetigo pievinošanās citai ādas slimībai.
- preludēt Improvizējot spēlēt kā ievadu.
- nespecifiskā imunitāte imunitāte, kas rodas, ievadot mikroorganismus, kuros ir grupu antigēni.
- pasīvā imunitāte imunitāte, ko iegūst bērns ar mātes antivielām caur placentu vai kas iegūta, ievadot parenterāli gatavas antivielas.
- pasīvā imunizācija imunizācija, ievadot organismā antivielas.
- aktīvā imunizācija imunizācija, ievadot organismā novājinātus vai nedzīvus infekcijas slimības ierosinātājus.
- imūnpatoloģija Imunoloģijas nozare, kas pētī cēloņus, kāpēc atsevišķos gadījumos, antigēnam reaģējot ar antivielām, organisma aizsargspējas nevis pastiprinās, bet pavājinās, apraksta šo gadījumu klīniskās pazīmes un dod norādījumus, kā no tiem izsargāties vai kā tos ārstēt.
- Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju.
- nopietns incidents incidents, kurā ievērojami palielinās aviācijas negadījuma varbūtība.
- Hincenbergskaja Inčukalna pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- kopindekss Indekss, ko veido indeksējamais elements (pati parādība) un samērotājs, t. i. elements, kas būtiski kopīgs saliktās parādības atsevišķiem elementiem un tāpēc izsaka to iekšējo kopsakaru.
- dabas piesārņojums indes, kuru izplatīšanai dabā ir neparedzēta sun nevēlamas sekas, piemēram, rūpniecības atkritumi, automašīnu izplūdes gāzes, kukaiņu apkarošanas līdzekļi.
- indeva Indeve.
- indieva Indeve.
- algonkini Indiāņu cilšu grupa (odžibvi, delavari, mohikāņi, kri, naskapi, montaņi, mikmaki u. c.) Ziemeļamerikā, valodas pieder pie algonkinvakašu saimes un veido atsevišķu tās grupu.
- tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss).
- šaktisms Indiešu augstākās dievietes Šakti kults, viena no trim galvenajām hinduisma formām.
- Kabīrs Indiešu dzejnieks un himnu autors (dzīvoja aptuveni 1440.-1518. g.), kas ietekmēja agrīnā sikhisma attīstību; centās sintezēt islāmu un hinduismu, vērsās pret kastu sistēmu un apgraizīšanu un mācīja par Dieva mīlestību, atdzimšanu un atbrīvošanos.
- bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā.
- čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
- Madhva Indiešu filozofs (1197.-1280. g.), kurš vēršoties pret Šankaras monismu izveidoja duālistisku skolu; viņš pielūdza Višnu un uzskatīja, ka Dievs ir uz mūžiem nošķirts no dabas pasaules.
- Padmasambhava Indiešu mistiķis un tantriķis (okultists), kurš 762. gadā pēc Tibetas valdnieka Hri Srongldeubcana aicinājuma ieviesa budismu Tibetā.
- Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras.
- asūri Indiešu mitoloģijā - dēmoni, sākotnēji mītos raksturoti kā dievu pretinieki, taču vēlākajā tradīcijā tie galvenokārt ir cilvēku ienaidnieki.
- Lakšmana Indiešu mitoloģijā - dievišķā varoņa Rāmas (Višnu septītās avatāras) brālis un draugs, kas palīdzēja Rāmam veikt daudzus varoņdarbus.
- Jakšasi Indiešu mitoloģijā - dievišķas būtnes, kas piedzima vienlaikus ar rakšasiem, bet atšķirībā no tiem ir noskaņoti pret cilvēkiem labvēlīgi.
- kritajuga Indiešu mitoloģijā - ideālais laiks, kas ildzis 1728000 gadu, kad cilvēki dzīvojuši bez rūpēm un nepazinuši slimības, un visi zemojušies tikai vienam dievam.
- Šrī Indiešu mitoloģijā - labklājības ("šrī") dieviete, saukta arī Lakšmī ("laime").
- kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu.
- tretajuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc kritajugas, kas ildzis 1296000 gadu, kad pasauli pamazām piemeklējušas dažādas nelaimes, šajā laikā sākusies upurēšana dieviem.
- Nirriti indiešu mitoloģijā - nāves dieviete, Adharmas sieva vai meita, personificēts sabrukums, iznīcība, nāve.
- dakines Indiešu mitoloģijā - niknas un nežēlīgas sieviešu dzimuma dēmones, kas spēj lidot pa gaisu, parasti tās ir dievietes Kali pavadones.
- Ušase Indiešu mitoloģijā - Pradžāpati meita, rītausmas dieviete.
- gandharvi Indiešu mitoloģijā - pusdievi, kas mājo gaisā un ūdeņos; indiešu klasiskajā mitoloģijā - tie ir debesu spēlmaņi un dziedoņi, apsaru pavadoņi.
- Ganešs Indiešu mitoloģijā - vadonis zemākām dievībām, kas pavada Šivu.
- Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei.
- Durodhāna Indiešu mitoloģijā - vecākais no brāļiem kauraviem, valdnieka Dhritaraštas un viņa sievas Gandharas dēls.
- prithivi Indiešu mitoloģijā - zemes dievība, kas radusies, mitoloģizējot un piešķirot personiskas īpašības zemei.
- ribhu Indiešu mitoloģijā dieviem līdzīgas būtnes, skaitā 3, kas raksturojas ar veiklību mākslās.
- riši Indiešu mītos - gudrie un gaišreģi, kas parasti darbojas kopā ar dieviem.
- Ardžuna Indiešu princis, viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs.
- siki Indiešu reliģiskās kustības locekļi; sikisms radās 16. gs. sāk., nošķiroties no hinduisma; tic vienam dievam un noliedz kastu sistēmu; tic dvēseles pārceļošanai un tiecas sasniegt nirvānu; sikhi.
- šakti Indiešu tantrisma rituālajā praksē - vispagodinošākais tituls sievietei, kura piedalās tantriskajos rituālos.
- brahmans Indiešu tradīcijā pasaules dvēsele, visa pirmsākums, absolūts, dievišķs Visuma gars.
- hukā Indiešu ūdenspīpe, kas ieviesusies arī Āfrikā un citur.
- pāpadas Indiešu virtuves ēdiens: no atsevišķu pākšaugu miltiem pagatavotas vafeles jeb skraukšķīgas pankūkas.
- Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m).
- strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs.
- gosāins Indijā apzīmējums cilvēkam, kas nodevies reliģiskām pārdomām.
- šrīmatī Indijā izplatīts uzrunas veids sieviešu dzimuma personai, gan jaunkundzei, gan kundzei.
- Baranagara Indijas lielpilsētas Kalkātas ziemeļu priekšpilsēta un municipalitāte ("Baranagar"), Hugli kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, 248500 iedzīvotāju (2012. g.).
- sikhisms Indijas reliģiski reformātiska kustība, vēlāk reliģija, kas radās 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība; sikisms.
- Damāna un Diu Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, sastāv no divām atsevišķām daļām, no kurām katra atrodas savā Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, administratīvais centrs — Damāna, platība — 112 kvadrātkilometru, 188000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas — gudžaratu, angļu.
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
- atmiņas atslēga indikators, kas saistīts ar vienu vai vairākiem atmiņas blokiem. Šo bloku izmantošanai nepieciešams, lai izpildāmajam uzdevumam būtu atbilstošā aizsargatslēga.
- klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
- pašrefleksija indivīda apzināts sevis izzināšanas un pārraudzīšanas process, vienlaikus pašam esot gan novērotājam, gan tam, kuru novēro.
- netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai.
- reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību.
- individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām; katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
- subsumpcija Indivīda loģiskā pakārtošana veidam vai veida sugai, vispār kāda atsevišķa gadījuma izskaidrošana ar norādījumu, ka tas izriet no kāda vispārēja likuma.
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
- pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
- neatkarīga dzīve indivīda spēja būt atbildīgam par sevi un neatkarīgam no apkārtējo aprūpes, labklājības vai attiecībām.
- dzimumorientācija Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumievirze.
- dzimumievirze Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumorientācija.
- androgīns Indivīds ar vīrišķām un sievišķām dzimumpazīmēm; divdzimumu.
- sociālā funkcionēšana indivīdu spējas sociāli pieņemamā veidā apmierināt fiziskās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības, spējas veikt attiecīgā vecumposma dzīves uzdevumus un pildīt atbilstošas sociālās lomas, kuras nemitīgi tiek pakļautas apkārtējās vides ietekmei un ietver sabiedrības gaidas un objektīvās prasības.
- mikrodemogrāfija indivīdu, ģimeņu un mājsaimniecību demogrāfiskās attīstības atsevišķo pušu vai stadiju pētījumi.
- agnomens Individuāla iesauka, ko varēja fakultatīvi pievienot cilvēka vārdam Senajā Romā.
- geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
- idiolekts Individuālais kādas valodas paveids, atsevišķa indivīda valoda; atsevišķa indivīda valodas sociālo, profesionālo, teritoriālo u. c. īpatnību kopums.
- mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
- aizsargtērps Individuālie aizsardzības līdzekļi, kas aizsargā ādu un apģērbu no indīgajām vielām, kā arī no citiem nevēlamiem faktoriem.
- medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina.
- medības ar suņiem individuālo un kolektīvo medību veids; medības parasti ir sekmīgākas, jo suns spēj vieglāk atrast medījamo dzīvnieku; suņi ir neaizvietojami ievainoto vai nomedīto dzīvnieku atrašanā.
- slāvu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu) un dienvidslāvu (serbu, bulgāru, horvātu, slovēņu, maķedoniešu, melnkalniešu) valodas.
- baltkrievu valoda indoeiropiešu valodu saimes slāvu valodu grupas (austrumslāvu apakšgrupa) valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- abhišekā Indusu reliģiju rituālos - pielūdzamā dieva tēla apslacīšana ar ūdeni vai citiem šķidrumiem.
- sekundāra infekcija infekcija, kas pievienojusies primārajai, iepriekšējai infekcijai.
- aspergiloze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēno aspergilu ģints mikroorganiskas sēnes; biežāk slimo jaunputni, it sevišķi ūdensputni, retāk govis, aitas, cūkas; var saslimt arī cilvēks.
- karšu katalogs informācija par karšu tematiku, saturu, izdošanas laiku, vietu, autoru, apkopota atsevišķa izdevuma vai digitālā formā.
- televīzija Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā; televīzijas raidījums, televīzijas pārraide.
- datnes apraksts informācija, kas ietver sevī datnes nosaukumu, versijas numuru, pēdējās izmantošanas datumu un laiku, kā arī datnes derīguma termiņu un ierakstu struktūru.
- uzdruka Informācija, kas ir uzdrukāta vai uzspiesta uz kartes vai plāna papildus sākotnēji uzdrukātai informācijai, lai pievērstu uzmanību datiem, kam ir īpaša nozīme vai kas ir paredzēti īpašiem mērķiem.
- kājene Informācija, kas teksta apstrādes vai lappušu izkārtojuma programmās atkārtojas (lappuses numurs, dokumenta vai izdevuma nosaukums u. c.) un ko parasti drukā izdevuma vai dokumenta lappuses beigās.
- ievade Informācija, ko apstrādei datorā ievada ar ievadierīču starpniecību vai no datnēm, kas glabājas datora diskatmiņā.
- dati Informācija, ko ievada datorā un ko apstrādā ar datoru.
- lietotāja objekts informācija, ko lietotājs ievada lietojumprogrammā; šo terminu parasti izmanto firmas _IBM_ izstrādātajā kopējā lietotāju piekļuves arhitektūrā.
- mākoņošana Informācijas apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja iesūtītais uzdevums tiek apstrādāts dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros.
- zīmuļievade informācijas ievade datorā ar zīmuli (irbuli), rakstot uz speciālas planšetes.
- runas ievade informācijas ievadīšana datorā, izmantojot runas pazīšanas tehnoloģiju.
- hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā.
- informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
- masveida (arī masu) komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- masu komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- telesakari Informācijas pārraide pa sakaru līnijām no viena raidītāja uz vienu vai vairākiem uztvērējiem ar telegrāfa, telefona, radio, televīzijas, datoru tīklu u. c. sistēmu palīdzību; telekomunikācijas.
- telekomunikācija Informācijas pārraide pa sakaru līnijām no viena raidītāja uz vienu vai vairākiem uztvērējiem ar telegrāfa, telefona, radio, televīzijas, datoru tīklu u. c. sistēmu palīdzību.
- seriālā pārraide informācijas pārsūtīšana veseliem datu blokiem, kas seko viens aiz otra; atsevišķu bitu sūtīšanas gadījumā datu saņēmējs atsevišķos bitus apvieno datu blokos.
- videoteksts Informācijas sistēma, kurā informācija no distancēta datora tiek atspoguļota uz televizora ekrāna.
- kriptogrāfija Informācijas teorijas nozare, kas pētī ziņojumu kodēšanas un dekodēšanas metodes aizsardzībai pret nevēlamu nolasīšanu; kriptoloģija.
- IBIDS Informācijas, bibliotēku un izdevniecību darba standartu sistēma.
- stentors Infuzorija ar nevienmērīgu skropstiņu sadalījumu.
- Ingušija Ingušijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Magasa, platība - 3600 kvadrātkilometru, 508000 iedzīvotāju (2009.).
- injicēšana Injekcija - šķidru vielu ievadīšana audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu.
- šimutsja Injicēt sev narkotikas.
- špricēties Injicēt sev narkotikas.
- pulsatio Injūrijas (personas aizskāruma) pakāpe romiešu tiesībās - sitieni bez ievainojumiem.
- Mama Kilija inku (vēst. Peru, Bolīvija, Ekvadora) mitoloģijā - mēness dieviete, saules dieva Inti māsa un sieva.
- Mamakilja Inku (vēst., Dienvidamerika) mēness dieviete, saules dieva Inti māsa un sieva.
- Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem.
- Iljapa Inku mitoloģijā - vētru un laikapstākļu dievs, kas tika pielūgts kā auglīgo lietu nesējs.
- Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks.
- Kuiču Inku varavīksnes dievs, viens no Saules dieva Inti un mēness dievietes Mamakiljas pavadoņiem.
- kvalifikātors Inkvizīcijas tiesas loceklis, kura uzdevums bija atklāt noziegumu.
- sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību.
- virspavēlniecība Institūcija (orgāns), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- palīgorgāns Institūcija (piemēram, iestādē, organizācijā), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
- nomofilakija Institūcija Senajās Atēnās, kas sastāvēja no 7 pilsoņiem, kuru uzdevums bija valsts dokumentu glabāšana, tautas sapulces un Piecu simtu padomes sēžu uzraudzība; līdzīga institūcija bija arī citās Senās Grieķijas polisās.
- frakciju padome institūcija, kas apvieno pa vienam pārstāvim no katras frakcijas un bloka - lai saskaņotu darba kārtībā esošos jautājumus - ir padomdevēja tiesības.
- sociālās rehabilitācijas centrs institūcija, kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kuras galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju.
- seviem Instr. --> sevis.
- nelegālā instrukcija instrukcija, kuru dotajā režīmā nevar izpildīt.
- zobs Instrumenta vai ierīces atsevišķs elements, darbarīka dala, parasti kā griešanai vai atdalīšanai.
- priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu; plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas); arī ievads; prelūdija.
- nonets Instrumentāls skaņdarbs deviņiem instrumentiem; ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji.
- antrofori Instrumenti, ar ko zāles ievada šauros kanālos, pagatavoti no želatīna pārklātas spirāles.
- encefalometrs Instruments galvaskausa mērīšanai, lai noteiktu atsevišķu smadzeņu apvidu lokalizāciju.
- intubators Instruments intubācijas caurules ievadīšanai.
- Kolonga deflektors instruments magnētiskā kompasa deviācijas lieluma mērīšanai un novēršanai.
- kavernoskops Instruments plaušu kavernas apskatei; to ievada kaverna caur ribstarpu.
- skrūvgriezis Instruments skrūvju skrūvēšanai - rokturī iestiprināts viengabala stienis ar speciāli veidotu galu, kas atbilst skrūves galvas rievas vai padziļinājuma formai.
- segregators Instruments, ar ko iespējams iegūt urīnu no katras nieres atsevišķi.
- ķimeņgrauzis Instruments, ar ko izgriež rievas koka trauka dibena ielikšanai.
- anortoskops Instruments, kas apvieno divus atsevišķus attēlus vienā kvalitatīvā vizuālā tēlā.
- balonkatetrs Instruments, ko ievada asinsvados diagnostiskos un ārstnieciskos nolūkos.
- uzņēmuma resursu plānošana integrēta informācijas sistēmas veidošana, lai apkalpotu visas uzņēmuma nodaļas; tajā ietilpst ražošanas procesa programmatūra, ievades secība, ienākumu un izdevumu konti, virsgrāmata, pirkumi, transporta saimniecība, noliktavu saimniecība un cilvēku resursi.
- divrindu korpuss integrēto shēmu standartkonstrukcija, kurā ievietotās mikroshēmas izvadi izveidoti kā kontaktkājiņas, kas izvietotas abās garākajās šī moduļa malās.
- apkopojumi Intelektuāla operācija, ar kuras palīdzību vispārējo normu veido, balstoties uz dažiem atsevišķiem gadījumiem, vispārējas normas ietvaros atsevišķu gadījumu neizolē.
- trešais viedoklis intelektuāļu nostāja 20. gs. 50. gados, kuri aukstā kara laikā kā indivīdi nevēlējās nostāties kādā lielvaru bloku pusē.
- intensifikācija Intensitātes palielināšana vai palielināšanās; pastiprināšana; uzlabošana, kuras mērķis ir iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana; paspilgtināšana.
- piepūlēt Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri).
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt; intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās.
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt; intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- sasapņoties Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt; intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- sapūlēties Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku stāvokli, arī saslimt.
- audiotekss Interaktīva datora un lietotāja sadarbības sistēma, kas paredz, ka lietotājs uz jautājumu, ko tam balsī pa telefonu uzdevis dators, atbild nospiežot sava telefona tastatūras taustiņu.
- CD-I Interaktīvs kompaktdisks - īpašs CD-ROM disks ar attēliem un video (angļu "CD Interactive"); attēlu var skatīties datora ekrānā vai televizorā.
- frukts Interesants, ievērības cienīgs cilvēks.
- atraktīvs interesants, pievilcīgs; tāds, kas piesaista.
- regulēta intereškopa intereškopa, ko pārvalda cilvēks ar šķīrējtiesneša pilnvarām, kurš rūpējas, lai tiktu ievērots diskusijas temats un lai diskusija sekmētu noteiktas problēmas iztirzāšanu.
- interiorizēt Internalizēt - apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u.tml.).
- interneta televīzija interneta pakalpojums televīzijas izmantošanai mājās.
- interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem.
- pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju.
- seksta Intervāls - astoņi vai deviņi pustoņi.
- lielā seksta intervāls - deviņi pustoņi.
- tuvība Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1).
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
- hipervitaminoze Intoksikācija no pārmērīgi lielām viena vai vairāku vitamīnu (gk. A vai D vitamīna) devām.
- teliolimfocīts Intraepiteliāls limfocīts, ko atrod epitēlijā, īpaši tievajā zarnā.
- Boļšojinzera Inzeras upes (Krievijā, Baškortostānas Republikā) augšteces nosaukums Dienvidurālos, Jamantava piekājē.
- spēļu vadības adapters īpaša adaptera karte ar pieslēgvietu kursorsviras vai spēļvadnes pievienošanai datoram, lai to varētu izmantot datorspēlēm.
- saspriegot Īpašā apstrādē, parasti ievērojami, palielināt (kā) mehānisko spriegumu.
- penitenciārijs Īpaša ASV cietumu sistēma, kur spaidu darbi apvienoti ar lūgšanām un dievkalpojumiem.
- privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem; izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
- damno Īpaša maksa, ko banka no klienta iekasē (virs komisijas naudas, procentiem un pasta izdevumiem) par citpilsētu inkaso vekseļa diskontēšanu.
- STAR Īpaša reģionālās attīstības telekomunikāciju darbība ("special telecommunications action for regional development").
- zīmognodeva Īpaša valsts nodeva, ko iekasē par dokumentu noformēšanu civiltiesiskos darījumos.
- aizsargcepure Īpaša, izturīga materiāla stingra cepure, kas pasargā galvu no kā nevēlama, kaitīga; bruņucepure; ķivere.
- palete Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas.
- izvērses kopne īpašas datora kopnes un protokolu kopums, kas ļauj paplašināt datora funkcijas un resursus, pievienojot tam izvērses plates un perifērijas ierīces.
- manevru lokomotīve īpašas konstrukcijas lokomotīve manevrēšanai un vagonu pārvietošanai pa stacijas sliežu ceļiem.
- nagans Īpašas sistēmas revolveris.
- preference Īpaši atvieglota muitas nodeva, ko valsts noteic no citas valsts (vai valstu grupas) ievedamām atsevišķām (vai visām) precēm.
- pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
- jumstiņš īpaši izveidots koka dēlītis (jumta segumam), ar rievu vienā malā un nosmailinātu otru malu.
- uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- izlūkošana īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ur iegūt informāciju par ārvalstu valdību, to institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un darbību.
- amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei.
- riti Īpaši rituāli un ceremonijas, kuriem ierādīta nozīmīga vieta dievkalpojumos vai personas dzīvē.
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- akrobātiskais lidojums īpaši veikti gaisakuģa manevri ar ātru telpiskā stāvokļa maiņu, neparastu telpisko stāvokli un neparastām ātruma izmaiņām.
- īpat Īpaši, sevišķi.
- parvien Īpaši, sevišķi.
- priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
- aditīvās īpašības īpašības, kas aritmētiski summējas no atsevišķu komponentu īpašībām, izveidojoties vielu maisījumam vai ķīmiskam savienojumam (piemēram, silikātstiklu izplešanās koeficients, blīvums u. c. summējas no to veidojošo oksīdu attiecīgiem lielumiem).
- tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas.
- vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa.
- valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
- vangs Īpašs mistiskas iesvētīšanas veids vadžrajānas skolās, kuras laikā iesvētāmais psihisko enerģiju jeb svētību saņem tieši no sava guru vai izraudzītās dievības (idama).
- linkaitis Īpašs tautiskās galvassegas veids sievietēm, garš lakats; linkainis.
- seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā.
- akurātīgs Īpašs, sevišķs.
- normālskolas Īpašu skolu nosaukums, kas cēlies romāņu zemēs, tā sauca paraugskolas, kas bija pievienotas kādam skolotāju semināram, vēlāk jebkura skola, kas darbojās ar valdības vai pašvaldības noteiktu mācības programmu.
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes.
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību.
- ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
- pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
- kopīgs īpašums īpašums, kuru kopīpašnieks var izlietot vienīgi kopīgi ar pārējiem kopīpašniekiem, jo viņam nepieder atsevišķa domājamā daļa, ar kuru tas varētu patstāvīgi rīkoties.
- apelativācija Īpašvārda pārtapšana par sugas vārdu (nepievienojot papildu vārddarināšanas līdzekļus).
- fitonīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu augu (parasti koku).
- hrematonīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu priekšmetu.
- poreionīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu transportlīdzekli.
- teonīms Īpašvārds, kas nosauc dievību.
- kserofilija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- kseromorfija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru.
- kāsaiņi Īpatnēji austi un šūti sieviešu svārki ar izšuvumiem.
- automazohisms Īpatnējs mazohisma paveids, kad attiecīgās personas, nevienu citu neiesaistot, moka pašas sevi.
- pseidoloģija Īpatnējs melošanas veids ar fantāzijām, ko piekopj atsevišķi psihopāti, sevišķi histēriska rakstura personas.
- kimatijs Īpatnējs rotas veids sengrieķu arhitektūrā, ko lieto kā atsevišķu būvlocekļu (arhitrava, geisona, kapitella) vainagu, bet ne kā lielu būves daļu augšas noslēgumu.
- raksturība Īpatnība, sevišķi raksturīga iedaba.
- dievots Īpatnīgs, raksturīgs, piederīgs; rets, savāds, dīvains, ievērojams, neredzēts, nedzirdēts.
- Ippikskaja Ipiķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ipuca Iputa - upes lejteces nosaukums Baltkrievijā.
- tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- publiski tiesisko līgumu klasifikācija ir: dibināšanas līgumi; kompetenci sadalošās vienošanās; vienošanās par pilnvaru deleģēšanu; programmu politiskie līgumi par draudzību un sadarbību; funkcionālās pārvaldes vienošanās; valstisko un nevalstisko struktūru savstarpējās attiecības regulējošie līgumi par pilsonisko saskaņu; starptautiskie līgumi.
- transfobija iracionālas bailes no personas tādēļ, ka tā pauž savu piederību citam dzimumam, nevis tam, kas norādīts piedzimstot, piemēram, izmantojot hormonu terapiju, ķirurģisku operāciju, apģērbu vai kosmētiku.
- fedaji Irānas revolūcijā (1905-11) - bruņoto vienību locekļi; Irānas Azerbaidžānā 1945-46 - pašaizsardzības vienību locekļi.
- sauromati irāņu klejotāju lopkopju cilts Pieurālu un Pievolgas stepēs 7.-4. gs. pirms mūsu ēras. 4.-3. gs. p. m. ē., kas kopā ar radniecīgām ciltīm izveidoja jaunas cilšu savienības (to kopīgais nosaukum - sarmati).
- Spandarmata irāņu mitoloģijā - apstrādātas zemes dieviete, dzīvības devēja, reliģiskās tikumības personifikācija, viena no Ameša Spentas dievībām; Spenta Armaiti.
- Ahura Mazda irāņu mitoloģijā - augstākā panteona dievība, kuras vārds burtiski nozīmē "gudrais kungs".
- Nairjo Sangha irāņu mitoloģijā - dievība, augstākā dieva Ahuramazdas vēstnesis un īpašu uzdevumu veicējs, kas bija cieši saistīts ar uguni vai pat tika identificēts ar to.
- Traetaona Irāņu mitoloģijā - dievība, trīsgalvainā pūķa Ažidahaka uzvarētājs.
- Farns Irāņu mitoloģijā - dievišķā būtība; spēks, kas piešķir svētību, bagātību un labumu.
- Zervāns Irāņu mitoloģijā - dievs, kas lemj pār laiku un cilvēku likteņiem.
- Zurvans Irāņu mitoloģijā - dievs, laika un likteņa personifikācija, bezgalīgais laiks, kas pastāvēja, kad pasaule vēl bija embrija stāvoklī.
- Zrvans irāņu mitoloģijā - dievs, laika un likteņa personifikācija, zurvānisma mācības (3. - 7. gs.) augstākais dievs.
- Vaiju Irāņu mitoloģijā - gaisa un vēja dievs.
- Arijana Vedža irāņu mitoloģijā - irāņu pirmdzimtene, kuru radīja labais dievs Ahuramazda.
- Veretragna Irāņu mitoloģijā - kara un uzvaras dievs, kas spēj pārvērsties par dažādām dzīvām būtnēm.
- Tištrija Irāņu mitoloģijā - lietus dievs, kas cīnījās ar sausuma dēmonu.
- Peri Irāņu mitoloģijā - ļauns dēmons sievietes izskatā, kurš spēja pārvērsties dažādos dzīvniekos; retāki ir nostāsti kuros viņa ir cilvēkam labvēlīga feja.
- Arekšs Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radītais ļaunais dēmons, skaudības personifikācija.
- Anders Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļaunais gars, ko tas pretstatīja augstākā dieva Ahuramazdas radītajam tīrās uguns garam.
- Astudžats Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļauns dēmons, kas uzglūn mirušo dvēselēm, grib tās noķert un aizvest pazemes valstībā.
- Vohu Mana irāņu mitoloģijā - pēc augstākā dieva Ahuramazdas nākamais no septiņām Ameša Spentas dievībām, kas personificē taisnīgo domu.
- Fraškarts Irāņu mitoloģijā - pēdējā Visuma pārveidošanās, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainjū.
- Akumans Irāņu mitoloģijā - pirmais ļaunais gars, ko radīja ļaunuma dievs Ahrimāns, lai pretstatītu to pirmajam gaismas garam.
- Gajomarts Irāņu mitoloģijā - pirmcilvēks, pat vēl ne cilvēks, bet gan nākamā cilvēka prototips kā pretstats nemirstīgajiem dieviem; Gaja Martans.
- Sraoša Irāņu mitoloģijā - reliģiskās padevības un kārtības gars.
- Ardvisura Anahita irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
- pari irāņu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, parasti ļaundabīgas būtnes, lai gan dažos mītos var būt arī labdabīgas.
- Parendi Irāņu mitoloģijā - sieviešu pavēlniece, pārpilnības dāvātāja, dārgumu un apslēptas mantas sargātāja.
- Karšiptars Irāņu mitoloģijā - spārnota dievība, ūdens stihijas aizgādnis, ko attēloja putna izskatā.
- Bastvars Irāņu mitoloģijā - un eposā spēkavīra un varoņa Zarera dēls, kas septiņu gadu vecumā kopā ar citiem devās atriebt tēva nāvi, un uzveica pretiniekus.
- adars Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā svētā uguns dvesma, arī pati uguns, augstākā dieva Ahuramazdas redzamais tēls; ir 11 svētās uguns veidi.
- Ardibešests Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā viens no septiņiem tīrajiem gariem un nemirstīgajiem gudrajiem, kurus augstākais dievs Ahuramazda radīja no tīras gaismas un kuri cīnījās pret ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem septiņiem ļaunajiem dēmoniem.
- Rapitvins Irāņu mitoloģijā - vasaras un siltuma dievs.
- Abruzs Irāņu mitoloģijā - vērsis, kuru augstākais dievs Ahuramazda radīja pirmo un kurā bija visu pārējo lietu sēklas.
- Haurvatāts Irāņu mitoloģijā - viena no Ameša Spentas dievībām, kuras radījis augstākais dievs Ahuramazda.
- Spenta Armaiti irāņu mitoloģijā - viena no Armeša Spentas dievībām, gars - zemes aizgādne un uzticības - dievticības personifikācija, reliģiskās tikumības iemiesojums.
- Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
- Vištaspa Irāņu mitoloģijā un leģendārajā historiogrāfijā - mītiskās Keijanīdu dinastijas valdnieks, kas pieņēmis pravieša Zaratustras mācību, devis viņam pajumti un kļuvis par viņa aizgādni.
- hvarna irāņu pirmszoroastrisma reliģijā un zoroastrismā dievišķs spēks, nepersonificēts abstrakts vai konkrēts (materiāls simbols) sakrāls pirmsākums.
- Atārs Irāņu reliģijā un mitoloģijā - mūžīgās un kosmiskās uguns personifikācija, augstākā dieva Ahuramzdas dēls, kas cīnījās pret dēviem.
- orcella Iravadi delfīns - delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums - 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
- smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
- ienomāties Īrēt sev dzīvokli.
- klaķe Īrēti piekrišanas plaukšķinātāji teātros visi kopā, kamēr katru par sevi sauc par klakeru.
- Morigana Īrijas ķeltu mitoloģijā - cīņas dieviete, lietuvēns, fantomu karaliene, parasti redzama trijotnē kopā ar Bādbu (Vārnu) un Namainu (Neprātu).
- Irikļinskas ūdenskrātuve Irikļinskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Urālas upē, Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā, platība — 260 kvadrātkilometru, garums — 70 km, vidējais dziļums — 12,7 m.
- Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m.
- irmoloģija irmosu krājums pareizticīgo dievkalpojumam.
- rentniece īrnieka sieva.
- Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas.
- Haijavata Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pareģis un leģendārs virsaitis, kas cīnījas pret ļauno dievu-cilvēkēdāju Atotarho.
- Heno Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, kas uz mākoņa peldēja pa debesjumu.
- Deganavida Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pravietis, kas dzimis no dieva mirstīgai sievietei no huronu cilts, viņam piedēvē irokēzu cilšu savienības izveidošanu un tās likumu sastādīšanu.
- Agreskui Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - saules personifikācija, kara un medību dievs.
- Ataentsika Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) un huronu (ASV ziemeļaustrumi) mitoloģijā - pirmā sieviete, cilvēku pirmmāte, kas dzimusi debesīs un vēlāk kļuvusi par dižena virsaiša sievu.
- pašironija Ironija pašam par sevi.
- vīpsna Ironija, nievīgums (piemēram, attieksmē pret ko).
- zoboties Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
- ieirt Irot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu); ieairēt.
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- pieirties Irot, airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēties.
- ieirties Iroties ievirzīties (kur iekšā); ieairēties (1).
- Giršengofskaja Iršu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Tobola Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijā, garums - 1591 km, augštece Turgajas plato.
- Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos.
- turktatāru rietumu dialekti Irtišas tatāru, kirgīzu, karakirgīzu, karakalpaku, nogajiešu un Eiropas Krievijas tatāru valodas.
- Oenguss Īru dievība, viens no daniešiem, daudzos mītos mīlas dievs.
- Mananans Īru jūras dievs, kurš atbilst velsiešu Manvidanam, tas drāžas pa viļņiem, piešķir nemirstību citiem dieviem, un viņam pieder maģiskas bruņas un maģisks zobens.
- Donns Īru mirušo dievs, kurš dzīvo klinšainā salā Īrijas dienvidrietumu piekrastē; vētru un kuģu katastrofu dievs, kā arī lopu un ganāmpulku aizstāvis.
- Bodba Īru mitoloģijā - burve un kara dieviete, kas ar saviem kliedzieniem rada bailes un apjukumu karotāju pulkos un parasti parādās vārnas vai kraukļa izskatā.
- Kormaks īru mitoloģijā - valdnieks, kuru jūras dievs bija aizvedis uz Apsolīto zemi (Solījumu zemi).
- Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem".
- Figaro īsa brīva piegriezuma sieviešu jaciņa, ko velk virs kleitas vai blūzes.
- sāknēšanas programma īsa programma, kas pastāvīgi glabājas datora energoneatkarīgajā atmiņā un kas vajadzības gadījumā no lasāmatmiņas operatīvajā atmiņā izsauc uzdevumu risināšanas vadības sistēmu (piemēram, operētājsistēmu) vai tās ielādes programmu.
- bruslaks Īsa sieviešu blūze bez piedurknēm.
- ikseņi Īsa, pieguloša sieviešu jaka.
- štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām.
- spenseris Īsa, šaura sieviešu jaciņa; īsa vīriešu žakete (jaka, kamzolis).
- žautriņš Īsa, tieva kārts.
- serifs Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; rēdze.
- rēdze Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; serifs.
- ieķeukšēties Īsi ierieties; ievaukšķēties.
- priāpijas Īsi, humoristiski, erotiski antīko laiku panti, kas veltīti auglības dievam Priāpam.
- neonatālā miastēnija īslaicīga (no nedēļas līdz mēnesim) jaundzimušo miastēnija, kas rodas miastēnisku sieviešu pēcnācējiem; raksturīga pazīme ir zīšanas un rīšanas grūtības.
- rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
- impulsstarojums Īslaicīga viļņu grupu (impulsu) izstarošana ar ievērojami lielākiem laika intervāliem starp tām nekā katra impulsa ilgums.
- lāsmojums Īslaicīga, nevienmērīga iespīdēšanās, iemirdzēšanās.
- gāzienlietus Īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš.
- blackout Īslaicīgs samaņas zudums; prāta aptumšošanās, sevišķi alkoholiķiem.
- bezpigmenta plankumi īslaicīgs vai pastāvīgs ādas pigmenta melanīna zudums atsevišķos ādas apvidos bez iekaisuma pazīmēm.
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- lemšana Īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu.
- mahdī Islāmā - mesija, glābējs, Dieva sūtnis, kas ieradīsies un nodibinās vienlīdzības un taisnības valsti.
- rasuls Islāma dibinātāja pravieša Muhameda tituls, kas viņu atšķir no visiem citiem praviešiem un apzīmē viņa Dievišķo Misiju īstenās ticības sludināšanā.
- širks Islāmā lielākais grēks, sevis pielīdzināšana Dievam.
- Hauva Islāma mitoloģijā - Ādama sieva, atbilst Bībeles Ievai.
- Aklima Islāma mitoloģijā - Ādama un Hauvas meita, Kābīla (Kaina) dvīņumāsa, kuru Kābīls ļoti mīlēja, bet Ādams bija nolēmis atdot viņu par sievu Hābīlam (Ābelam).
- Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā.
- gūlas Islāma mitoloģijā - ļauni sieviešu kārtas džinni, kas mainīja savu izskatu, ievilināja cilvēkus vientuļās vietās, nogalināja un aprija.
- Asja Islāma mitoloģijā - Mozus laikā Ēģiptē valdošā faraona sieva.
- Akrats Islāma mitoloģijā - mūžīgā dzīvošana, kas paredzēta tikai vīriešiem, lai gan musulmaņu paradīzē sievietēm atvēlēta hūriju loma.
- Hadirs Islāma mitoloģijā - mūžīgi dzīvais pravietis, jūrasbraucēju aizgādnis, ceļinieku aizstāvis, kā arī laimes un bagātības devējs.
- Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem.
- ifrīti Islāma mitoloģijā - sevišķi viltīgi un spēcīgi džinni, kas radīti no dūmiem un mīt pazemē vai pamestu māju drupās.
- Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi.
- Burāks Islāma mitoloģijā - teiksmains dzīvnieks, ar kuru Muhameds eņģeļa Džibrīla pavadībā devās ceļojumā no Mekas uz Jeruzālemi.
- Hidrs Islāma mitoloģijā - tēls, kas apvienojis sevī daudzu pirmsislāma mītu sižetus, Korāna komentētāji min, ka viņš palīdzējis Mūsam (Mozum) veikt viņa ceļojumus.
- Allāhs Islāma mitoloģijā - vienīgais dievs, kas ir identisks ar jūdaistu un kristiešu dievu.
- Asmags Islāma mitoloģijā - viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem dēmoniem, strīdu un un nesaskaņu dievs, viens no ļaunākajiem dēmoniem.
- mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā.
- Ādams Islāma ticībā - Dieva vietnieks uz zemes.
- mameluks Islāma ticībā audzināts vergs; padevīgs kalps.
- imāns Islāma valodās apzīmējums ticībai, sevišķi īstai ticībai, islāmam.
- ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem.
- mohatra Islāma zemēs pazīstams pirkuma līgums, atvietojot aizdevuma līgumu ar nolūku apiet augļošanas un % aizliegumu.
- sīpolveida kupols islāmiskas izcelsmes tipisks krievu un Dienvideiropas baznīcu arhitektūras elements, sastopams arī Rietumeiropas barokā.
- berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus.
- Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe.
- svētbrīdis Īss dievkalpojums.
- cerokslis Īss dievturības ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā; dievturības katheisms.
- graduālis Īss dziedājums starp epistulas (2) un evaņģēlija lasījumiem dievkalpojumā.
- karakalla Īss gallu mētelis ar kapuci, ko pārgrozītā veidā ap 212. g. ieviesa romiešu kareivju ietērpā.
- sieviešu katetrs īss katetrs, piemērots sievietes urīnizvadkanālam.
- klips Īss kinofilmas fragments (sākotnēji); īsa muzikāla vai reklāmas filma, gk. demonstrēšanai televīzijā.
- bobs Īss matu griezums sievietēm, kas nāca modē 1917. gadā.
- mantiļa Īss sieviešu apmetnis.
- vengerka Īss sieviešu zābaks.
- strūpene Īss un diezgan biezs priekšmets; diezgan resna maza auguma sieviete.
- taras klucis īss, tievs apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto plānu zāģmateriālu - taras dēlīšu - ražošanai.
- mietiņš Īss, tievs miets, stienis, ko izmanto par (kā) zīmi.
- Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska Uzvārda).
- kā uz pasūtījumu īstā reizē, tā, ka labāk nevar vēlēties.
- pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās.
- golovinomyces Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints "Erysiphe" dažas sugas, kas pēc anamorfas tipa un kleistotēciju uzbūves dažkārt atsevišķā ģintī.
- blumeria Īstās miltrasas sēņu dzimtas sugas "Erysiphe graminis" klasifikācijas variants, ko atsevišķi autori nodala kā atsevišķu ģinti vai pat dzimtu.
- sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- lombarda kredīts īstermiņa aizdevums pret kustamu lietu vai privāttiesību dokumentu (vērtspapīru) ķīlu.
- Voskresenska Istra - pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- echt īsts, neviltots; tipisks.
- ģenuīns Īsts, patiess, neviltots.
- uzsmaidīt Īsu brīdi smaidot, pievērst savu uzmanību (kādam, kam).
- nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstēt (1).
- nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstīt (1).
- padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstēt (1).
- padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstīt (1).
- palaistīties Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
- nograut Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
- pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
- aldīnas Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija (15.-16. gs.) izdevumi - grāmatmākslas paraugi.
- aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums.
- pjerro Itāliešu komēdijās persona, kas ievērojama ar savu muļķību un vientiesību.
- kvatrins Itāliešu sudraba, vēlāk vara sīknauda, grosso ceturtdaļa, ko kala sevišķi Romā un Venēcijā sākot ar 15 gs. vidu.
- sindiks Itālijā - ievēlēts kopienas pašpārvaldes vadītājs.
- sikuļi Itālijas sentauta (sikaņu atzarojums), apvidū no Teveres līdz austrumu piekrastei, vēlāk Sicīlijā.
- kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā.
- Ariosto Itāļu dzejnieks ("Ariosto Ludoviko", 1474.-1533. g), ievērojamākais darbs - poēma "Saniknotais Orlando".
- lazzarone Itāļu ielu ubags (sevišķi zīmējoties uz Neapoles dienderiem).
- Aretīno Itāļu rakstnieks ("Aretino Pietro", 1492.-1556. g.), politisks skandālists, kas ar glaimu un izspiešanas palīdzību ieguva sev privilēģijas pie Romas un Venēcijas firstiem, vairāku komēdiju autors, arī traģēdija "Filozofs" un dialogi "Kurtizāne".
- Ivanovozņesenska Ivanova – pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Aivazovskis Ivans Aivazovskis (Ivan Aivazovsky, 1817.-1900. g.) - armēņu izcelsmes krievu gleznotājs marīnists; latviski 19. gs. saukts arī "Jānis Konstantinovičs Aivazovskis".
- pūlēt izārstēt vai izdzīt ko ļaunu ar sevišķi spēcīgiem, arī burvju līdzekļiem.
- izstīdzēt Izaugt garam, tievam un vāram (par augiem).
- izstīgt Izaugt garam, tievam un vārām (par augiem).
- sastīdzēt Izaugt garam, tievam un vārgam (par augiem).
- pastīdzēt Izaugt samērā garam, tievam un vārām (par augiem).
- pastīgt Izaugt samērā garam, tievam un vārām (par augiem).
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- pastīgt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- izstīgt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- izbadināties Izbadināt sevi; izbadoties.
- deizidaimonija Izbailes no Dieva.
- bulvāns Izbāzts putns medījuma pievilināšanai.
- izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
- blaža Izblīdusi, resna sieviete.
- nočammāt Izbojāt (piemēram, nolauzīt), neveikli, tūļīgi ko darot.
- filtraka Izbūve avotu ūdens uztveršanai vai virszemes ūdens attīrīšanai no rupjām duļķvielām pirms ūdens ievadīšanas segtos vados.
- Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm.
- matrilineārā izcelsme izcelsme pēc dzimtas turpinātājām sievietēm.
- izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- (pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības. Tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu.
- atšķirties Izcelties ar kādām sevišķām īpašībām, pazīmēm (starp citiem, līdzīgiem).
- izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- atzīmēties Izcelties, gūt ievērību.
- mahatma Izcilas, sevišķi godājamas personas tituls (gk. Indijā); persona, kam ir šāds tituls.
- ierievis Izcilnis, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa rievā.
- uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti savas sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem, parasti mazliet.
- atdalīt Izdalīt (no sevis).
- atvirt Izdalīt sūkalas pievienotā biezpiena, rūgušpiena un karstuma iedarbībā (par pienu).
- plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem); tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
- izplatīt Izdalot, pārdodot piegādāt (piemēram, preses izdevumus, biļetes).
- sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski.
- varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
- velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
- sastrādāt Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
- nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
- pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
- izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- pastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- noelpāt Izdarīt atsevišķu elpas vilcienu.
- saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi.
- iebraukt grāvī izdarīt ko nepareizi, piedzīvot neveiksmi, kļūdīties.
- piedarīt Izdarīt ko nevēlamu.
- izmanevrēt Izdarīt manevru.
- palocīt celi izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
- reveransēt Izdarīt reveransu.
- izrevidēt Izdarīt revīziju.
- pārjemt Izdarīt revīziju.
- nomanīties Izdarīt, paveikt ar sevis apmānīšanu, pašapmānu.
- pārspēt (pašam) sevi izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt.
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- paunekls Izdēdējis, slims cilvēks vai kustonis, kas ēdot nevar uzbaroties.
- prohanže Izdevās.
- editor Izdevējs.
- izdevi Izdeves (1).
- izdevi Izdeves (2).
- izdevīnes Izdeves (2).
- okāzija Izdevība, atgadījums.
- izgadība Izdevība, gadījums.
- iespēja Izdevība, labvēlīgu apstākļu, nosacījumu kopums (kā īstenošanai, veikšanai).
- vāsmīgs Izdevies, jautrs, labs.
- blatņiks Izdevīga pazīšanās.
- blats Izdevīga pazīšanās.
- taisīt (labu) partiju izdevīgi apprecēties.
- izdevīgai Izdevīgi.
- izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi, vēlami apstākļi (ko darīt).
- zelta bedre izdevīgs ienākumu avots; vieta, kur viegli var iegūt lielu peļņu.
- naudas (arī zelta) bedre izdevīgs ienākumu avots.
- zelta (arī naudas) bedre (arī ādere) izdevīgs ienākumu avots.
- zelta (arī naudas) bedre izdevīgs ienākumu avots.
- luga Izdevīgs laiks.
- reklāma izdevīgs notikums vai apstākļu sakritība, kas parāda (kaut ko) labā gaismā.
- blatnejs Izdevīgs; patīkams.
- edidit Izdevis.
- izd-ba Izdevniecība.
- inplano izdevuma formāts veselas izvērstas viengabala loksnes lielumā.
- papildizdevumi Izdevumi (naudas summas), kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
- iztikas izmaksas izdevumi dzīves pamatvajadzībām.
- kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus uzņēmumā.
- dzeltenā prese izdevumi, kas publicē sensācijas un skandalozu hroniku, nepārbaudītus faktus.
- apgrozības izmaksas izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
- iztēriņš Izdevumi, patēriņš, izlietojums.
- izdošanas Izdevumi.
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- memoriāleksemplārs Izdevums, kas piederējis kādai pazīstamai vai izcilai personai.
- daidžests izdevums, kas satur mākslas darb adaptētu izklāstu.
- kopoti raksti izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
- tāme Izdevumu, kādas darbības izmaksu iepriekšējs aprēķins.
- ediderunt Izdevuši (grāmatu virsrakstos).
- Pīkols Izdomāta senprūšu dievība, ko saista ar elli un velnu, dažādās variācijās minēta 15.-16. gs. hronikās un literāros darbos.
- Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai).
- pseidopanteons Izdomāts (safantazēts) kāda kulta dievu kopums.
- palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama; negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- niecināt Izdzīt, izkalpināt, likt nevietā ciest.
- sausā keramiskā masa izejvielu un piedevu maisījums ar mitruma saturu 0–6 %; lieto elektrokeramikas un ugunsizturīgās keramikas veidošanai ar presēšanu.
- elpa Izelpotais, arī ieelpojamais gaiss; gaisa ievilkšana vai izpūšana no elpojamajiem orgāniem.
- izbuntēt Izēvelēt rievu.
- nodarīties Izgatavot priekš sevis, padarīt.
- piesadarīties Izgatavot sev (alu) pietiekami, daudz.
- reālizglītība Izglītība, kurā galv. vērību pievērš praktiskajiem priekšmetiem -mat., dabas zin. un modernajām valodām.
- mācību priekšmeta vai kursa programma izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu.
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- zilzeķe Izglītota, bet garlaicīga sieviete.
- izļepatāt Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- izļepatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- izļēpatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- izputrāt Izjaukt, neveikli, juceklīgi izpostīt.
- ieredzēt Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi); nevarēt paciest.
- noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā) izjust padevību; zemoties.
- pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu, ko) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību; dievināt.
- noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā) izjust, apliecināt cieņu, goddevību.
- nest sirdī izjust, pārdzīvot (sevi).
- nest Izjust, pārdzīvot (sevī).
- izbaudīt līdz mielēm izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
- zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā.
- skuju milti izkaltētu egļu un priežu skuju milti, ko lieto vitamīnbarībai un par kombinētās spēkbarības piedevu.
- koproplanēze Izkārnījumu izdalīšanās no zarnas pa neparastiem ceļiem, piem., pa fistulu vai ievainojumu.
- činkatas Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli.
- cirkulīši Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli.
- samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
- iekausēt Izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
- izutināties Izkaut sev utis.
- izutinēties Izkaut sev utis.
- izutoties Izkaut sev utis.
- ESPN Izklaides un sporta televīzijas kompānija ASV (angļu "Entertainment and Sports Programming Network").
- aizmirst izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
- afelksija Izklaidība, nevērība vai vienaldzība pret ārējiem apstākļiem.
- aizpildījums Izklājlapās - atkārtotu vērtību ievade šūnu grupā.
- grafikas izklājprogramma izklājlapu programma, kas atveido displeja ekrānā darblapu, izmantojot bitkartētu grafiku, parasti tā ietver plašu datorizdevniecības elementu spektru un vienā izdrukā ļauj kombinēt izklājlapas un diagrammas.
- izklājprogramma Lotus 1-2-3 izklājprogramma, ko izstrādājusi firma _Lotus Development Corporation_, tā bija pirmā izklājprogramma, kas bez tradicionālajām izklājlapu funkcijām nodrošināja arī zināmas datņu pārvaldības, grafikas un teksta apstrādes iespējas.
- darblapa Izklājprogrammās - divdimensionāla rindiņu un kolonnu matrica, kurā var ievadīt nosaukumus, ciparus formulas.
- slāt Izklāt (linus); nevīžīgi sakraut.
- noklīdināt Izklīdināt, uzvest uz nepareizā ceļa, ievest maldu ceļos, dabūt prom, maldināt.
- izķepuroties Izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- izkulties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
- izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piemēram, ar atrunu, rīcību).
- izakulties Izkļūt no nevēlamas situācijas.
- trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai.
- iet Izkrist (par matiem, spalvu); lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).
- gumijarabiks Izkropļots arābu gumijas nosaukums; no atsevišķām Arābijas un Āfrikas akāciju sugām iegūti sveķi, kas ūdenī izšķīst par biezu lipīgu šķidrumu.
- savaļnes izkulstītu linu sainis, ko saņēma lielās ģimenēs sievas, lai gatavotu apģērbu sev un bērniem.
- aizkulties Izkult sev mazliet graudu.
- kulsms Izkulta, nevētīta labība; izkultie salmi.
- izblusāties Izķert blusas (sev, savā apģērbā).
- izablusāties Izķert sev blusas.
- izblusoties Izķert sev blusas.
- ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas.
- pasaules brūte izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja.
- šļura Izlaidīga sieviete; negatīvi vērtējama sieviete.
- grīztaka izlaidīga sieviete.
- dīde Izlaidīga sieviete.
- kulstuve Izlaidīga sieviete.
- maule Izlaidīga sieviete.
- saļeska Izlaidīga sieviete.
- šļancka Izlaidīga sieviete.
- šļaune Izlaidīga sieviete.
- šļocka Izlaidīga sieviete.
- šļure Izlaidīga sieviete.
- šterva Izlaidīga sieviete.
- sterve Izlaidīga sieviete.
- tenclava Izlaidīga sieviete.
- lampaža Izlaidīga, nekārtīga sieviete skrandainā apģērbā.
- ērzelnīca Izlaidīga, netikla sieviete.
- pļecka Izlaidīga, netikumīga sieviete.
- jauktave Izlaidīga, pēc vīriešiem kāra sieviete, arī izvirtis vīrietis.
- ļurkabiksa Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks.
- pļurga Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks.
- slempīgs Izlaidīgs, nevīžīgs.
- lempoties Izlaisties, neveikli uzvesties.
- pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- izgludināties Izlīdzināties, izzust, tikt izlīdzinātam (par rievām, grumbām u. tml.).
- gruķemme Izliekta ķemme, ko sievietes sprauž matos.
- garde Izliekts metāla vairodziņš špagas, rapiera roktura priekšā vai loks pie zobena roktura, lai paukošanā vai kaujā pasargātu roku no ievainošanas.
- kreblītis Izliekts, rievots nazis dobu koku apstrādei.
- izlaistīt Izliet (parasti neviļus, negribēti).
- izalieties Izlieties, parasti neviļus, negribēti.
- akords Izlīgums starp maksātnespējīgu (pirms tiesa viņu atzinusi par tādu) parādnieku un aizdevēju par to, cik procentu no parāda summas maksās labprātīgi, neķeroties pie parādnieka mantības pārdošanas.
- simulēšana Izlikšanās; kāda procesa izpēte nevis īstenībā, bet gan situāciju modelējot (gk. ar datora palīdzību).
- tēlot lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- spēlēt lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- spēlēt augstu spēli izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā.
- istabdirša Izlutināta jauniete, sieviete, kas vairāk mēdz uzturēties telpās, dzīvot pa māju.
- pāpaļa Izlutināta sieviete.
- kundzīte Izlutināta, slinka sieviete.
- memmesdēlīns Izlutināts, gļēvs, nevarīgs zēns vai jaunietis.
- pagriezties Izmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
- darba samaksas aprēķins izmaksājot darba samaksu, darba devēja rakstveidā izsniegts darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.
- iegādes izmaksas izmaksas, kuras veidojas, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar iegādāto objektu līdz tā nodošanai ekspluatācijā.
- kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem; attiecīgais aprēķins (dokumentu veidā).
- izmunsturēties Izmanevrēties.
- sui Izmanto, lai pievērstu uzmanību.
- derīgs Izmantojams, atbilstošs (darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
- izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev.
- raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
- ekspluatēt Izmantot (piemēram, uzņēmumu, ierīci) atbilstoši noteiktam uzdevumam.
- ķeirēt Izmantot kreiso (nevis labo) roku.
- izsist cenu izmantot sev par labu.
- aritmetizēt Izmantot skaitliskās metodes uzdevuma risināšanā, un sastādīt aprēķina formulu uzdevuma atrisināšanai ar datoru.
- izvazāt Izmantot, apkaunot (sievieti).
- flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas.
- bezkontrasta izmeklējums, izmeklējuma daļa, kurā attēlus iegūst neievadot kontrastvielu.
- rieba Izmērcētu linu klājiena kārta, ko veido, lai norobežotu atsevišķo īpašnieku noklātos linnu gabalus.
- izmērīties Izmērīt sev (piemēram, auguma garumu).
- izmēru ķēde izmēru kopa, kas veido noslēgtu kontūru un ir tieši iesaistīta izvirzītā uzdevuma atrisināšanā.
- tehnoloģiskā izmēru ķēde izmēru ķēde, ar kuru risina precizitātes nodrošināšanas uzdevumu izgatavošanas procesā.
- konstruktīvā izmēru ķēde izmēru ķēde, ar kuru risina precizitātes nodrošināšanas uzdevumu konstruēšanas procesā.
- telpiskā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā atsevišķi locekļi novietoti neparalēlās plaknēs.
- cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis.
- baktrīti Izmirusi amonītu dzimtas gliemju ģints, stabveidīgi, šķērsgriezumā apaļi, satopami no devona līdz apakškarbonam.
- kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
- pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā.
- amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos.
- pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas.
- stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos.
- syringoporidae Izmirusi koraļļu dzimta, kas veidoja lielas kolonijas no tievām cilindriskām caurulēm.
- labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu.
- productella Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar stipri izliektu ventrālo un ieliektu dorsālo vāku, sastopama devonā un apakšējā karbonā.
- productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai.
- spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos.
- polabu valoda izmirusi rietumslāvu valoda, atsevišķu vārdu un izteicienu krājums saglabājies vairākās 18. gs. sākuma vārdnīcās.
- stylonurus Izmirusi silūra un devona laika zauru ģints, līdz 1 m garumā ar kvadrātisku galvas vairogu.
- kordaīti Izmirusi skuju koku klases apakšklase ("Cordaitidae"), līdz 30 m augsti koki, mūsdienu skuju koku priekšteči, kas eksistēja no devona beigām līdz triasam; arī no šādu mežu atliekām veidojušies akmeņogļu slāņi.
- pycnosteus Izmirusi zivju ģints ar ļoti augstu vēdera vairogu, devona nogulumos, arī Latvijā.
- psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas.
- psammosteus Izmirusi zivju ģints, līdzīga "Psammolepis", atrasti tikai fragmenti, augšdevona smilšakmeņos, arī Latvijā.
- ptyctodus Izmirusi zivju ģints, no kuras devona nogulumos atrasti tikai zobi.
- ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas.
- temnospondyli Izmirušu abinieku apakšrinda ar skriemeļiem, kuru pārkaļķošana norisinājusies tikai atsevišķās vietās, tāpēc tie sastāv no vairākām daļām, sastopami karbonā līdz triasam.
- kalamāriācejas Izmirušu augu grupa skostaugu rindā ar kokveidīgu stumbru, gk. karbona florā, bet sākaš jau devonā un izmira permā.
- pirmkailsēkļi Izmirušu augu klase ("Progymnospermae"); eksistēja no devona vidus līdz karbona vidum.
- atrypa Izmirušu brahiopodu ģints ar radiāli rievainiem vākiem; vadošs pārakmeņojums vidējā devonā, arī Latvijā.
- antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā.
- artrodiras Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Arthrodira"), dzīvoja devona periodā jūrā un saldūdeņos, garums no dažiem desmitiem centimetru līdz 6 m.
- stegokefali Izmirušu dzīvnieku šķira, kas sevī savienoja zivju, abinieku un rāpuļu pazīmes.
- sēklpapardes izmirušu kailsēkļu klase (_Lygniopteridatae_), paparžveidīgi kokaugi, kas parādījās devona beigās, izmira jurā.
- paradoxides Izmirušu trilobītu (vēžu) ģints, galvas vairogs un sānu zvīņas ar garām adatveidīgām piedevām, aste sīka, atrasti vidējā kembrija nogulumos.
- bruņuzivis Izmirušu zivju klase ("Placodermi"), dzīvoja devona periodā, ķermenis klāts ar kaula bruņām.
- bruņu zivis izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem; šīs klases zivis.
- izmopsēties Izmuļķot, izmānīt sevi; izmuļķoties; izmānīties.
- karakolēt Iznesīgi jāt, vadot zirgu sarauksmē, lai ar skaisto zirga izskatu pievērstu apkārtējo uzmanību.
- žeberīgs Iznesīgs, dūšīgs, nevaldāms; mundrs, veikls.
- izanesties Iznest sev līdzi.
- dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu).
- izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslainē (retāk mēslienē) iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
- izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslienē (biežāk mēslainē) iznīcināt, izskaust ko nevēlamu sabiedrības dzīvē.
- triekt zemē Iznīcināt; arī pakļaut, padarīt padevīgu.
- parazītlidmašīna Iznīcinātāja tipa viegla lidmašīna, ko bumbvedējs varētu pārvadāt savā bagāžas nodalījumā un izmantot aizsardzībai ienaidnieka lidmašīnu uzbrukuma gadījumā; uzbūvēti 2 eksperimentāli eksemplāri (ASV, 1948. g.), bet izmēģinājumi izrādījās neveiksmīgi.
- izniecināt Iznievāt, izniekaļāt.
- totālā (arī pilnā) plate izņemama zobu protēze, ko gatavo, ja mutē nav neviena zoba.
- termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu; siltumizolācija.
- siltumizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu.
- sevināt Izolēt, apmesties par sevi.
- atsvešinātība Izolētības, bezspēcības un ar to saistītas vilšanās sajūta; apziņa, ka vairs neesi noteicējs pār savu dzīvi; sajūta, ka esi atsvešināts no sabiedrības un pat no sevis paša.
- izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi; asi izzobot; dzēlīgi raksturot.
- pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi; pasmieties (2).
- pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi.
- atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
- atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
- atklāt (arī atsegt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus).
- sadābt Izpērt, pievarēt.
- darbs izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus.
- izpilduzraksts Izpilddokuments, ko līdz 1993. g. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā.
- izpildraksts izpilddokuments, ko līdz 1993. gada 1. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
- praestanda Izpildījumi, pienācīgās klaušas un nodevas.
- funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu; arī darboties.
- raidīt Izplatīt (informāciju, signālus u. tml.) - par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
- blāvāties Izplatīt mainīga stipruma nevienmērīgu gaismu.
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
- vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot.
- spīgot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
- spīguļot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
- datorizdevniecības programma "PageMaker" izplatīta datorizdevniecības programma, kas ļauj integrēt tekstu un grafiku un ko izmanto rakstu, pārskatu, reklāmu, apkārtrakstu un citu dokumentu sagatavošanai.
- oglekļa dioksīds izplatītākais oglekļa oksīds CO~2~ (ogļskābā gāze), gāze, kas smagāka par gaisu; slāpē degšanu; pārtikas piedeva E290 (rūpnieciski iegūst raudzēšanas procesā), iesaiņošanas gāze, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, toksisks nervu sistēmai.
- muskovīts izplatītākais vizlu grupas minerāls KAl~2~[AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~], gaišā vizla; izmanto radio un televīzijas tehnikā, elektroierīcēs.
- stīdzēt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
- stīgt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
- Evernia divaricata izplestā evernija.
- vēdeklis Izplestas medņa gaiļa astes spalvas, kas sevišķi labi redzamas, gailim riestojot.
- mamma Izplūdusi sieviete.
- retransfūzija Izplūdušu nesarecējušu asiņu ievadīšana atpakaļ paša asinsritē.
- Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā.
- dabūt zem mices izprecināt (sievieti).
- prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
- mest acis uz kādu izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu (parasti vīrietim par sievieti), iecerēt par līgavu vai līgavaini; noskatīt ko sev, iekārot.
- atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt; ar savu darbību atbalstīt.
- liekt muguru izrādīt padevību, zemoties.
- štātēties Izrādīt sevi, izcelt sevi.
- izrādīties Izrādīt sevi; demonstratīvi izpaust savas īpašības, spējas u.tml.
- frajernutsja Izrādīt sevi.
- pazīmēties Izrādīt sevi.
- piecirsties Izrādot simpātijas, uzmanību u. tml. izraisīt (kāda) interesi par sevi, iegūt (kāda) labvēlību.
- kantēt Izrādot uzmanību, simpātijas u. tml., panākt, ka novēršas (no kāda) un pievēršas (uzmanības izrādītājam).
- piekantēt Izrādot uzmanību, simpātijas u. tml., panākt, ka pievēršas (uzmanības izrādītājam).
- knesets Izraēlas vienpalātas parlaments, ko ievēlē uz 4 gadiem.
- nāzīri Izraēliešiem Vecās Derības laikmetā cilvēki, kas ar svēto solījumu nodevuši sevi Jahves kalpībā uz visu mūžu vai zināmu laiku.
- Ābrams izraēliešu un tiem radniecīgo tautu ciltstēvs Bībelē, Īzāka un Izmaēla tēvs; fanātiskas dieva pielūgsmes paraugs; Korānā Abraāms (Ibrāhīms) ir arī arābu ciltstēvs.
- piesaistīt Izraisīt (kādā) interesi, patiku (pret sevi).
- spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
- iepatikties Izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi).
- iedvest Izraisīt (noteiktu attieksmi, jūtas pret sevi).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- ieinteresēt Izraisīt ar savu saturu, īpašībām u. tml. (kādā) interesi (par sevi).
- sabangot Izraisīt ievērojamus notikumus, pārmaiņas, procesus (piemēram, sabiedrības parādībās, laikposmā).
- ieņemt sirdī izraisīt kādas jūtas sevī; būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
- ķert Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
- savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu interesi, arī patiku, labvēlību.
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem); durties (2).
- reibināties Izraisīt sev reiboni (1).
- sadrošināties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
- sadūšoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
- samundrināties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, mundrumu.
- sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt).
- izdiedelēt Izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
- sacelt vētru izraisīt, parasti nevēlamu, satraukumu, arī skandālu.
- sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- atgrūst Izraisot negatīvu attieksmi pret sevi, atbaidīt.
- uzkamiesis Izrakstītā sieviešu krekla pleca daļa.
- lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus).
- lūkoties Izraudzīties, izvēlēties sev (parasti sievu).
- pieretušēt Izretušēt (atsevišķās vietās).
- izrievāt Izrievot.
- izruntēt Izrievot.
- izcūkāties Izrīkoties nevīžīgi, nekārtīgi, ko sajaucot, sabojājot u. tml.
- azafija Izrunas neskaidrība, sevišķi, ja ir cieto un mīksto aukslēju defekti.
- izgāzt podus izrunāties tā, kā nevajag, aplam, netaktiski.
- papirkstot Izrušināt atsevišķus gatavākos (kartupeļus, rāceņus) no vēl augošu sakņu dobes (pēc tam uzmanīgi sakļaujot zemi).
- kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto; izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
- izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu); likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
- seroprofilakse Izsargāšana no saslimšanas, ievadot organismā ārstniecisku serumu.
- izvairīt Izsargāt, pasargāt (no kā nevēlama).
- kad tevi piķis izsaucas, ja gadījusies kāda neveiksme, arī neapmierinātībā, sašutumā, izbrīnā, pārsteigumā.
- sic izsauciens (latīņu "tā"), ko lieto atsevišķu teksta vietu izcelšanai; avotu izdevumos nozīmē, ka tieši tā rakstīts arī oriģinālā, īpaši norādot uz kļūdām.
- dirsā mati izsauciens, kad kaut kas ir nogājis greizi, nav izdevies.
- parbleu Izsauciens: ka tevi jupis!, tavu brīnumu!
- itu Izsauksmes vārds, ko izmanto uzmanības pievēršanai.
- deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
- sinantēma Izsitumi, kas veidojas, saplūstot atsevišķām papulām.
- izravēt Izskaust (ko nevēlamu, negatīvu); iznīcināt, iznīdēt.
- izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību); panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības.
- ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
- glance Izsmalcinātība, ārēja pievilcība (cilvēkam).
- elegance Izsmalcinātība, gaumīgums; pievilcība (izskatā, uzvedībā u. tml.).
- vīpsnīgs Izsmējīgs, ironisks, nievīgs.
- acis ir pakausī (kādam) izsmejoši jautā, ja cilvēks ir nevērīgs, neredz ko viegli saskatāmu.
- irgāt Izsmiet, nievāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
- irgāties Izsmiet, nievāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
- izlēzāt Izsmiet, nonievāt.
- personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar atsevišķa mākslinieka daiļradi kopumā vai ar kādu tās posmu.
- izkoizāt Izstaigāt (parasti lieliem, neveikliem soļiem).
- izļēpāties Izstaigāties (neveiklā, gāzelīgā gaitā).
- nostīdzēt Izstīdzēt (par augiem); izaugt garam un tievam.
- nostīgāt Izstīdzēt (par augiem); izaugt garam un tievam.
- piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
- piena produktu izstrādājumi izstrādājumi, kas gatavoti no piena produktiem, kuriem ražošanas procesā pievienotas pārtikas piedevas, ražošanas palīglīdzekļi un citas nepieciešamās vielas, lai daļēji aizvietotu piena sausnas sastāvdaļas.
- plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai).
- izasukāties Izsukāt sev matus; tikt izsukātam (par matiem).
- izaķemmēties Izsukāt sev matus.
- tērība Izšķērdība,izdevumi.
- šķērdenīca Izšķērdīga sieviete.
- šeldere Izšķērdīga, vieglprātīga, nekārtīga sieviete.
- šeldernīca Izšķērdīga, vieglprātīga, nekārtīga sieviete.
- grūst Izšķērdīgi, neapdomīgi, arī nevērīgi izdot (naudu), dot (ko).
- cirsmu darbi izšķir pamatdarbus (koku gāšana, atzarošana, stumbra sagarumošana, kokmater. pievešana vai treilēšana, sakraušana krautnēs un iekraušana transportlīdzekļos) un palīgdarbus, kuri iedalās priekšdarbos, ko veic pirms mežizstrādes, darbos, ko veic izstrādes laikā, un darbos, kas jāveic pēc izstrādes (mežizstrādes palīgdarbi).
- atlaulāties Izšķirties (ar vīru, sievu).
- nošļenderēt Izšļakstīt (nevērīgi nesot).
- iešūt Izšujot ieveidot.
- krustdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens - sīku krustu veidošana; izšuvuma raksts, ko veido šādi krusti; atsevišķs krusts šai rakstā.
- logia Izteicieni, īpaši dievības vai viņas iedvesmas radītie.
- muckraking Izteiciens, sevišķi Amerikā, par žurnālistiem, kas mēģina atklāt korupciju valsts iestādēs un privātajā sektorā (angļu "mēslu grābšana").
- aprakstoša izteiksme izteiksmes veids, kurā atsevišķa (konkrēta) vārda vai vārdkopas vietā izmantots garāks, parasti skaidrojošs (raksturojošs) vārdu savienojums.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu); atteikties.
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu u. tml.); atsacīties.
- pieprasīt Izteikt prasību, lai (kāds) ierodas un veic noteiktu darbu, uzdevumu.
- izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti).
- izarunāties Izteikt, izpaust, parasti neviļus, negribēti.
- feminitāte Izteiktas sievišķās sekundārās dzimumpazīmes; sievišķība.
- tiesību nihilisms izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; izturēšanās pret likumu priekšrakstiem kā pret tādiem, kurus var apiet, neievērot, nepildīt, uzskatot, ka tā domā cilvēku vairākums; likumu neievērošana personiskās vai lokālās interesēs.
- aprādījums Izteikums, ar ko pievērš uzmanību kādam faktam.
- savilkt jostu ciešāk iztikt ar trūcīgāku uztura devu.
- apkopt Iztīrīt, pārsiet (ievainojumus).
- spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
- izvīstīt Iztīt (ko ievīstītu).
- hermeneutika Iztulkojuma mākslas teorija, kas jo sevišķi izkopta reliģijas un tiesību zinātnē, interpretāciju veidā.
- pravietot Iztulkot un sludināt dieva gribu.
- agresija Izturēšanās veids, kuru indivīds izmanto, lai iebiedētu vai ievainotu citu tās pašas vai citas sugas būtni.
- amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
- piesardzība Izturēšanās, rīcība, runa, ar ko cenšas pasargāt (sevi no kā nevēlama).
- nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); arī just līdzi (kādam).
- godāt Izturēties ar goddevību, atzīt par cienījamu; cienīt.
- skatīties no augšas (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu.
- skatīties no augšienes (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu.
- lūkoties (arī skatīties, raudzīties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- raudzīties (arī skatīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
- ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
- māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties.
- bokstēties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
- bokstīties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
- apniecināt Izturēties nievājoši, nicinoši.
- apnievāt Izturēties nievājoši, nicinoši.
- staigāt uz pirkstgaliem izturēties pret kādu ar sevišķu uzmanību; izdabāt.
- rotaļāties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- taisīt Izturēties, rīkoties (kādā, parasti nevēlamā, veidā).
- likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- rezistence Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību.
- rezistents Izturīgs pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību (par organismiem).
- zīmēšanas papīrs izturīgs, stipri līmēts papīrs ar gludu vai rievainu virsmu; lieto zīmēšanai ar zīmuli, tušu vai akvareļkrāsām.
- godināt Izturoties ar goddevību, atzīt (kādu) par vērtīgu, cienījamu; publiski cildināt.
- atvairīties Izvairīgi izturoties, atbrīvoties (no kā nepatīkama, nevēlama).
- izagrozīties Izvairīties no kā, izkļūt no nevēlamas situācijas.
- izalocīties Izvairīties no kā, izkļūt no nevēlamas situācijas.
- iet ar līkumu apkārt izvairīties no kaut kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
- izsprukt no slazda izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks
- izsviest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu); izmest (4).
- izmest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu).
- izmest (arī pārmest) pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- pārmest (arī izmest) pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- pārsviest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- aizģērbt Izvārītai putrai pievienot piedevas; aizdarīt.
- Figaro Izveicīgs un asprātīgs intrigants, kuru kā skatuves tipu literatūrā ievedis franču komēdiju rakstnieks P. Bomaršē ("P. Beaumarchais").
- Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā.
- Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam.
- Kalniešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. pirmskara Skaistas pagasta dienvidu daļu un pievienota neliela daļa no bijušā Krāslavas pagasta.
- Rožupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Līvānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Rudzātu pagasta, 1999.-2009. g. iekļauta Preiļu rajona Līvānu novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība.
- Jaunalūksnes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Bejas pagasta teritorijā, pievienota daļa bijušā Alūksnes un Pededzes pagasta platības, mainījusies robeža ar Mārkalnes pagastu.
- Kalna pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Biržu pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Elkšņu un Dignājas pagasta.
- Konstantinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Dagdas pagasta teritorijā un ziemeļrietumu stūris pievienots no bijušā Kapiņu pagasta teritorijas.
- Indrānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Lubānas pagasta teritorijā un pievienota daļa no bijušā Meirānu pagasta, bet daļa no bijušā Lubānas pagasta pievienota tagadējam Madonas novada Ošupes pagastam.
- Kantinieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Sakstagala pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Viļēnu pagasta.
- Inešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Vecpiebalgas pagasta dienvidu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Jumurdas pagasta.
- Cirmas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Zvirgzdenes pagasta teritorijā, pievienojot nelielu daļu no bijušā Rēznas pagasta.
- Salgales pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara, tajā iekļauti divi pirmskara pagasti - Garozes pagasts un gandrīz viss pirmskara Salgales pagasts, izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Iecavas pagastam.
- sarievot Izveidot (kā virsmā) vairākas, daudzas rievas, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) rievas.
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sakārtot Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sakopot Izveidot (kādu veselumu) no atsevišķām sastāvdaļām.
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķam (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- sakomplektēt Izveidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums.
- sakrāt Izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- izrinēt Izveidot (rievu, gropi).
- nostrīpot Izveidot līnijas, rievas (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- izrenēt Izveidot noteces, grāvjus, rievas.
- sakombinēt Izveidot noteiktā veselumā (no atsevišķām sastāvdaļām).
- iegūt Izveidot sev (psihiskas vai fizioloģiskas īpašības) — par cilvēku.
- nostiprināties Izveidot sev drošu, valdošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
- iesataisīties Izveidot sev kur (ligzdu).
- priekšstatīties Izveidot sev priekšstatu (par ko).
- iekārtoties Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas; apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
- iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
- iedrenēt Izveidot vagu, gropi, rievu.
- apvienot Izveidot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
- krapēt Izveidot žoga stabā rievotu padziļinājumu.
- ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu); iestiprināt (kur iekšā).
- iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
- sasisties Izveidot, parasti nevēlamas, attiecības (ar kādu).
- savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- Valles pagasta teritorija izveidota 1900. g., 1926. g. pagasts pārdēvēts par Taurkalnes pagastu un ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1949. g.; 1990. g. atjaunots Valles pagasts, kas aptver lielāko daļu pirmskara Taurkalnes pagasta, izņemot atsevišķas daļas, kas pievienotas tagadējiem Birzgales un Kurmenes pagastam.
- atsevišķā brigāde izveidota 1919. g. 21. martā pēc Atsevišķā bataljona reorganizācijas un papildināšanas, pastāvēja līdz 1919. g. 15. jūlijam; Baloža brigāde.
- Votkinskas ūdenskrātuve izveidota Kamas lejtecē, Krievijas Permas apgabalā un Udmurtijas Republikā, platība — 1120 kvadrātkilometru, garums — 365 km, vidējais dziļums — 8,4 m, līmeņa svārstības — 4 m.
- Kuibiševas ūdenskrātuve izveidota uz Volgas upes Krievijā, izbūvējot Volgas HES 1955.-1957. g., platība - 5900 kvadrātkilometru, garums - 510 km, lielākais platums - 27 km, ūdens līmeņa svārstības līdz 5,7 m.
- Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m.
- nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs.
- sarievēt izveidoties rievainam, ar rievainu virsmu.
- iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
- sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām u. tml.) - par kā kopumu.
- izmisēties Izveidoties, rasties kļūdai, neveiksmei.
- Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
- Vārkavas novads izveidots 2002. g. Preiļu rajonā apvienojot Rožkalnu un Upmalas pagastu, ar administratīvo centru Vecvārkavā, 2009. g. pievienots Vārkavas pagasts un kļuva par patstāvīgu novadu, 2021. g. teritorija iekļauta Preiļu novadā.
- Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu.
- Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu.
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
- Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu.
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana.
- ekrānisks Izveidots, arī piemērots uzņemšanai kinofilmā vai pārraidei pa televīziju.
- rindizvērse Izvērse, elektronu kūlim virzoties horizontāli un tādējādi veidojot attēla rindu telekamerā vai televizorā.
- papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus; būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās.
- ektropijs Izvērsums, sevišķi plakstiņa izvērsums.
- pārsijāt Izvērtēt (piemēram, daiļdarbu), parasti atšķirojot nevajadzīgo, nederīgo.
- evakuēt Izvest (ievainotos, slimos karavīrus, arī kara materiālus) no kara darbības zonas.
- izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- reeksportēt Izvest no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
- izlikt Izvietot (ko) pievilināšanai, saķeršanai.
- izvērt Izvilkt (ko ievērtu).
- Mesalīna Izvirtusi sieviete.
- nipelis Izvirzījums īsas caurulītes veidā, piem., ziežvielu, gaisa u. c. ievadīšanai.
- stādīt Izvirzīt (piemēram, uzdevumu, prasību, problēmu).
- spraust (par) mērķi (arī uzdevumu) izvirzīt mērķi, uzdevumu, apņemties.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ev..