špricēties | Tēzaurs

„Šeit un tagad grāmatnīcas pilnas ar pēkšņi atmiņā atausušiem pilnīgi vienādu atmiņu stāstiem: „ Tonakt mūs uzmodināja, lika sakravāt pirmās nepieciešamības mantas un iesēdināja lopu vagonos; krievu oficieru sievas uz operu gāja naktskreklos, jo domāja, ka tās ir vakarkleitas; vīriešus nošķīra no ģimenēm; lustras atsvarā atrada svina skrotis un tāpēc mūs apsūdzēja ieroču glabāšanā; kaktā bija spainis — uz visiem viens; viņa izlēca pa otrā stāva logu un aizbēga, desmit gadus klīda pa mežiem, uz muguras nesa savu nāvīgi ievainoto vīrieti/miesīgu brāli, nopirka pasi, strādāja par feldšeri, personīgi pazina vienu no nedaudzajiem Latvijā dzimušajiem ciklopiem, ostīja ēteri un špricējās, ar kamaniņām uz medpunktu vilka dzemdētāju; visbeidzot tomēr neizturēja un izdarīja pašnāvību; pa vagonu dēļu spraugām ļaudis meta zīmītes, lai tuvinieki neaizmirstu aplaistīt lielo gumijkoku...

Jo naudu vajag , bet mājās špricēties nevar , un tad ir drudzis klāt

Viņš teica , ka viņam noteikti ir hepatīts , jo cilvēki ar kuriem viņš špricējās , tas noteikti bija

Līdz ar to man šķiet es pieņemtu to mierīgi , es aizbrauktu uz klosteri , teiksim , kaut kur Himalajos , vai tur , kā Vonnegūts teica , apsēsties uz kalna un spļaut debesīs , un , iespējams arī , ka es vienkārši sāktu plostot , uzsēstos uz heroīna , teiksim , sāktu špricēties un pēc mēneša piebeigtu ātrāk to lietu

Ne tikai špricēties, pilnīgi jebkādu toksisku vielu lietošanā neesmu nevienu iesaistījis.