rasoļņiks
rasoļņiks [raˈsoļņiks] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | rasoļņiks | rasoļņiki |
Ģen. | rasoļņika | rasoļņiku |
Dat. | rasoļņikam | rasoļņikiem |
Akuz. | rasoļņiku | rasoļņikus |
Lok. | rasoļņikā | rasoļņikos |
Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmo reizi pagatavoju gurķus ar grūbām, sīpoliem un burkāniem rasoļņikam.
- Ja tie būtu sālīti gurķi, ieteiktu vārīt rasoļņiku.
- Vietējās saimnieces Lidija Osipova, Ligita Grahoļska, Broņislava Rimavičus, Žanna Ivanova uz ugunskura vārīs rasoļņiku.
- Viegli būs pagatavot frikadeļu zupu, rasoļņiku, bet varbūt vēlies kādas eksotiskākas garšas ar kokosriekstu pienu un austrumnieciskām garšvielām?
- Kopš tā brīža es ilgu, ilgu laiku izturējos ar skepsi pret to, ko mēdz dēvēt par mūsu “ nacionālajiem ēdieniem”, dodot priekšroku borščam, rasoļņikam un soļankai.