koklēt2
koklēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | koklēju | koklējam | koklēju | koklējām | koklēšu | koklēsim |
2. pers. | koklē | koklējat | koklēji | koklējāt | koklēsi | koklēsiet, koklēsit |
3. pers. | koklē | koklēja | koklēs |
Pavēles izteiksme: koklē (vsk. 2. pers.), koklējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: koklējot (tag.), koklēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: koklētu
Vajadzības izteiksme: jākoklē
Iet lempīgiem, nevīžīgiem soļiem.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viegls darbiņš: par sievietēm visvairāk un vislabāk prozā koklējuši vīrieši.
- Koklētāja koklēja: " Nāc, mīla, nāc, nāc mūsu dvēslēs…
- Minsterē vairāk gribējās būt saistītam ar mākslu – mēs koklējām, dejojām, ļoti daudz zīmējām.
- Klintainiete Kristīne Rulle prezentācijas laikā mūs iepriecināja ar skaistām dziesmām, koklējot un aicinot dziedāt līdzi.
- 1924. gadā Alšvangas Ozolmuižā pie Pētera Korāta viesojās Emilis Melngailis, kam viņš dziedāja un koklēja.