piligrims
piligrims vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piligrims | piligrimi |
| Ģen. | piligrima | piligrimu |
| Dat. | piligrimam | piligrimiem |
| Akuz. | piligrimu | piligrimus |
| Lok. | piligrimā | piligrimos |
1.Ceļojošs dievlūdzējs, svētceļnieks.
3.Angļu puritānis.
Avoti: LLVV, SV99, SV05
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1622. g. arī nausetu sačemi izlīdzināja ar piligrimiem bijušās savstarpējās nesaskaņas.
- Toms ļāva Piligrimam palikt uz vietas un pienāca klāt pie pārējiem.
- Viņus ieraudzījis, Piligrims nosprauslojās, pacēla purnu un atieza zobus.
- Kornelā Džoana ļoti prasmīgi piebrauca ar treileru tieši pie Piligrima staļļa.
- Greisu paralizēja bailes – vairāk par Piligrimu nekā par sevi pašu.