lāktīt
lāktīt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lāktīju | lāktījam | lāktīju | lāktījām | lāktīšu | lāktīsim |
| 2. pers. | lāktī | lāktījat | lāktīji | lāktījāt | lāktīsi | lāktīsiet, lāktīsit |
| 3. pers. | lāktī | lāktīja | lāktīs | |||
Pavēles izteiksme: lāktī (vsk. 2. pers.), lāktījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lāktījot (tag.), lāktīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lāktītu
Vajadzības izteiksme: jālāktī
Degt, spīdēt, liesmot; degt nevienmērīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Troņa zālē dega milzīgs daudzums sveču, lāktīja lāpas smagos lāpturos, visur ņirbēja koši tērpi un sasmaržotas cirtas.
- Zvejniekiem jau redzēja skalu lāktījot, protams, ka Namiķa Ancītis bija skala rādītājs.