cariene
cariene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cariene | carienes |
| Ģen. | carienes | carieņu |
| Dat. | carienei | carienēm |
| Akuz. | carieni | carienes |
| Lok. | carienē | carienēs |
1.Valdniece (Krievijā); šīs valdnieces tituls.
2.Cara sieva.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paskatieties vēsturē – visādas kņazienes un carienes, kas tik nav bijis!
- Īsto varu pārņēma Ernsts Bīrons, mirušās carienes Annas mīlulis.
- Dubrovskis atraida carieni, caur ko izraisa viņas dusmas.
- Carienes Katrīnas II laikā militārie stratēģi domā par to,
- Viņa audžumeita Marta kļuva par Pētera I mīļāko un vēlāk par Krievijas carieni Katrīnu I.