Paplašinātā meklēšana
Meklējam |Tēzaurs.
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9998):
- aizrādīt
- aizšaut
- aizsmēķēt
- aizspļaut
- apbraukt
- apiet
- apiet
- apiet
- apiet
- apirt
- apkārt
- apkārt
- aplidot
- apložņāt
- appeldēt
- apriņķot
- apsēst
- apsēt
- apslidot
- apstaigāt
- art
- atcirst
- atgremot
- atkalpot
- atkāsēt
- atkliegt
- atmaksāt
- atpelnīt
- atrakstīt
- atrēķināt
- atriebt
- atsacīt
- atskaitīt
- atsvaidzināt
- atteikt
- auties
- badīt
- badīt
- bakstīt
- bakstīt
- baukšināt
- baukšķināt
- bendēt
- bikstīt
- blakšināt
- blākšināt
- blakšķināt
- blākšķināt
- blaukšināt
- blaukšķināt
- bļaut
- blīkšināt
- blīkšināt
- blīkšķināt
- blīkšķināt
- bliukšināt
- bliukšķināt
- blūkšināt
- blūkšķināt
- brakšināt
- brakšķināt
- brēkāt
- brēkt
- brikšināt
- brikšķināt
- brist
- buknīt
- būkšināt
- būkšķināt
- buldurēt
- bungot
- burkšināt
- burkšķēt
- burkšķināt
- čabināt
- čamstināt
- čāpstināt
- cepināt
- ciest
- ciest
- čīgāt
- čīkstēt
- činkstēt
- čirkstināt
- cirst
- cirst
- cirst
- cirst
- cits
- čivināt
- čokstināt
- čurkstināt
- čurkstināt
- daiļš
- dainot
- daiņot
- dancot
- dauzīt
- dauzīt
- dauzīt
- dauzīt
- dedzināt
- dedzināt
- deklamēt
- delgt
- dēt
- diedelēt
- diskutēt
- docēt
- ducināt
- ducināt
- dudināt
- dūdot
- dūdot
- dūdot
- dūdot
- dūkt
- dūkt
- dulls
- dungot
- durstīt
- durt
- durt
- durt
- dzeldināt
- dzelt
- dzelt
- dzelt
- dzelt
- dzelt
- dzelt
- dziesmot
- džīgāt
- ecēt
- ēnot
- ēvelēt
- filozofēt
- garlaikot
- garot
- glabāt
- glāstīt
- glāstīt
- glāstīt
- glaust
- gludināt
- grabēt
- grabināt
- grābt
- graut
- gremdēt
- gremst
- gremzt
- griezt
- gvelzt
- iebadīt
- iebakstīt
- iebelzt
- iebilst
- ieblakus
- iebliezt
- iebrēkt
- iecirpt
- iedomāties
- iedrukāt
- iedurt
- iedvašot
- iedzert
- iegāzt
- iegrūst
- iejaut
- iekārdināt
- ieķert
- ieķert
- ieklausīties
- iekliegt
- iekost
- ielaist
- ienītēt
- ienītīt
- iepakaļ
- iepakaļus
- iepilināt
- iepīpēt
- iepīpot
- ieprotokolēt
- ierunāties
- ierunāties
- iesacīties
- iešaut
- iesist
- ieskrambāt
- ieskrāpēt
- iesmieties
- iespļaut
- iestāstīt
- iestāstīt
- iestūrēt
- ieteikties
- ietēmēt
- ietrāpīt
- ieurbt
- ievicot
- iezvanīt
- improvizēt
- izadīties
- izausties
- izbradāties
- izbristies
- izdancoties
- izdebatēt
- izdejot
- izdejoties
- izdiedelēties
- izdiet
- izdomāties
- izdrebināt
- izdungoties
- izdziedāties
- izelpoties
- izgludināties
- izgrūst
- izgudrot
- iziet
- izjautāties
- izkāpaļāt
- izkāpelēt
- izkārsties
- izkaulēties
- izklabināt
- izklaiņot
- izkulties
- izlabināties
- izlasīties
- izlūkot
- izmaksāt
- izmaksāt
- izmedīties
- izmēģināties
- izmesties
- izmētāties
- izminēties
- iznašķēties
- izpīpēties
- izpīpoties
- izpļauties
- izprasīties
- izprašņāt
- izprašņāties
- izrakstīties
- izrakties
- izravēties
- izrēķināt
- izrēķināt
- izrībināties
- izriņķot
- izripināties
- izrušināties
- izsapņoties
- izsapņoties
- izsaukāties
- izsekot
- izsekot
- izsekot
- izsekot
- izsirot
- izskraidīt
- izsmēķēties
- izspēlēties
- izspēlēties
- izstarot
- izstāstīt
- izstāstīt
- izšūt
- izšūties
- izsvaidīties
- izsviesties
- iztaujāties
- iztrallināt
- izturēt
- izturēt
- izturēt
- izvaicāties
- izvērpties
- izzāģēties
- izzēģelēt
- izzīlēt
- izzīmēties
- jaukt
- jaukt
- jel
- jūsināt
- jūsot
- kalt
- kalt
- kalt
- kalt
- kaltēt
- kampt
- kapāt
- kapāt
- kapāt
- kāpt
- kāpt
- kāpt
- kārdināt
- kārdināt
- kārdināt
- kārdināt
- kariķēt
- karsēt
- karsēt
- kārst
- kārt
- kas
- kas
- kāsēt
- kasīt
- kātot
- katrpus
- kaut
- kaut
- kaut
- kaut
- kavēt
- kavēt
- ķēzīt
- klabēt
- klabināt
- klabināt
- kladzināt
- klaiņot
- klaiņot
- klakšināt
- klakšķināt
- klaudzināt
- klaukšināt
- klaukšķināt
- klausīt
- klausīt
- klidzināt
- klikšināt
- klikšināt
- klikšķināt
- klikšķināt
- klikstināt
- klindzināt
- klinkšināt
- klinkšķināt
- klinkstināt
- klīst
- knābāt
- knābt
- knakšināt
- knakšķināt
- knaukšķināt
- kniebt
- knikšināt
- knikšķināt
- knipsēt
- kodināt
- kolekcionēt
- komandēt
- košļāt
- krabināt
- krapšināt
- krapšķināt
- krāt
- kratīt
- kratīt
- kraukšināt
- kraukšķināt
- kremst
- krimst
- kuļāt
- kuļāt
- kūļāt
- kūļāt
- kulināt
- kuļināt
- kult
- kult
- kultivēt
- kundze
- kūpināt
- kur
- kurnēt
- kutināt
- kveldēt
- kveldināt
- kvēlināt
- kvēpināt
- labināt
- lādēt
- lādēt
- lai
- laimot
- lakt
- lakt
- lalināt
- lalināt
- lallināt
- lallināt
- lāpīt
- lāpīt
- lāpīt
- lasīties
- laupīt
- lauzt
- leksēt
- lēkt
- lēkt
- līdz
- līdz
- līdz
- līdz
- līdz
- līdzās
- līdzi
- līdzi
- līdzi
- līdzi
- līdzi
- līdzināt
- likties
- lirināt
- ļirināt
- lodēt
- logaritmēt
- lozēt
- lūgties
- lūgties
- ļuļķēt
- lulot
- lūlot
- mācīt
- makšķerēt
- maldināt
- malkot
- malt
- malt
- mangot
- mānīt
- medīt
- medīt
- mēdīt
- mēļot
- mērķēt
- mērķēt
- mērķēt
- mest
- mest
- mest
- mētāt
- metināt
- mēzt
- mēzt
- mīdīt
- mirdzināt
- mirkšķināt
- mīt
- modelēt
- muitot
- muldēt
- muļķis
- mulsināt
- murdēt
- mūrēt
- murkšēt
- murkšēt
- murkšķēt
- murkšķēt
- murmināt
- murmulēt
- murmuļot
- musināt
- ņemt
- ņemt
- ņemt
- ņemt
- ņemt
- ņemt
- ņemt
- ņirbināt
- noairēt
- noart
- noaulekšot
- noaulekšot
- noauļot
- nobizot
- nobizot
- noblākšināt
- noblākšķināt
- nobremzēt
- nočapstināt
- nočāpstināt
- nocilpot
- nocilpot
- nodārdināt
- nodežurēt
- nodiebt
- nodiegt
- nodimdināt
- nodipināt
- nodot
- nodūdot
- nodziedāt
- nodziedāt
- nodzīvot
- nodzīvot
- noēsties
- nogaidīt
- nogaidīt
- nogaidīties
- nogalināt
- noganīt
- nogaudot
- noģeņģerēt
- nograbināt
- nogrābstīt
- nogriezt
- nogrudzināt
- nogulēt
- nogulēties
- nogurdināt
- nojozt
- nokājot
- nokavēt
- nokavēt
- noķiķināt
- noklakšināt
- noklakšķināt
- noklausīties
- noklausīties
- noklausīties
- noklibot
- noklikšināt
- noklikšķināt
- noklinkāt
- nokluburot
- noklumburot
- noklunkurēt
- noklunkurot
- noklusēt
- nokosties
- nolāčot
- nolaipot
- nolaist
- nolasīt
- nolasīties
- nolēkšot
- nolēkšot
- noļepatāt
- noļepatāt
- noļepatot
- noļepatot
- noļēpatot
- noļēpatot
- noļepot
- noļēpot
- nolingot
- noļinkāt
- noļipot
- nolobt
- nolocīt
- nolūgties
- nolumpačot
- nomākt
- nomākt
- nomaršēt
- nomeimurot
- nomērķēt
- nomētāt
- nomierināt
- nomirdzināt
- nomirkšķināt
- nonāvēt
- nopakaļ
- nopakaļus
- nopakšināt
- nopakšķināt
- noplakšināt
- noplakšķināt
- noplaukšināt
- noplaukšķināt
- noplēst
- noplīkšināt
- noplīkšķināt
- nopliukšināt
- nopliukšķināt
- noplunkšināt
- noplunkšķināt
- nopūdelēt
- norakties
- norasināt
- noraust
- noraut
- noravēties
- norībināt
- norībināt
- norikšot
- norikšot
- norunāt
- nošaut
- nosist
- noskatīties
- nošķīdināt
- noskrapšināt
- noskrapšķināt
- noslampāt
- noslāt
- nošļūkt
- nosmaidīt
- nošmakstināt
- nošmaukstināt
- nošmīkstināt
- nošmiukstināt
- nošmūkstināt
- nošņaukāt
- nošņirkstināt
- nospēlēt
- nospēlēt
- nospļaut
- nosteberēt
- nostrādāt
- nostrēbties
- nostreipuļot
- nostūrēt
- nostūrēt
- nošvīkstināt
- notaurēt
- notēmēt
- notēmēt
- notenterēt
- notrallināt
- notrāpīt
- notrāpīt
- notuntulēt
- notuntuļot
- novaicāt
- novēcināt
- novest
- novest
- novest
- novest
- novest
- novest
- novēzēt
- novēzt
- novicināt
- novicot
- novilkt
- novilkt
- nozibināt
- nožvadzināt
- nožvīkstināt
- nu
- nu
- ņurdēt
- ņurkšēt
- ņurkšķēt
- ošņāt
- ošņāt
- pa
- paart
- pabadīt
- pabaidīt
- pabakstīt
- pabiedēt
- pabļaut
- pablisināt
- pabrēkt
- pabružāt
- pabubināt
- pabungot
- pačabināt
- pačamdīt
- pačamstināt
- pačapstināt
- pačāpstināt
- pačaukstināt
- paciest
- paciest
- pačīgāt
- pačukstēt
- pačukstēt
- padakšot
- padauzīt
- padejot
- padūkt
- padungot
- padzerties
- padziedāt
- paecēt
- paēst
- paēsties
- pafantazēt
- pafotografēt
- pagaidīt
- paģērēt
- pagleznot
- pagrabināt
- pagudrot
- pagulēt
- pagvelzt
- paimprovizēt
- pajautāt
- pakaļ
- pakaļ
- pakaļ
- pakaļ
- pakaļ
- pakaļ
- pakaļdarināt
- pakaldināt
- pakalt
- pakalt
- pakalt
- pakaplēt
- pakārpīt
- pakasīt
- paķeselēt
- paklabināt
- paklačot
- paklaudzināt
- paklausīt
- paklausīties
- pakliegt
- paklikšināt
- paklikšķināt
- paknābāt
- pakomandēt
- pakopēt
- pakoriģēt
- pakrāsot
- pakritizēt
- pakšināt
- pakšināt
- pakšķināt
- pakšķināt
- pakurināt
- pakutināt
- palaist
- palaistīt
- palakties
- palasīt
- palasīties
- paļāt
- palūgties
- palūkot
- palūkot
- pamācīt
- pamācīties
- pamaisīt
- pamakšķerēt
- pamalt
- pamedīt
- pameklēt
- pamelot
- pamēļot
- pamelst
- pamuldēt
- pamurmināt
- paņurdēt
- paost
- papakšināt
- papakšķināt
- papētīt
- papīpēt
- papīpot
- papļāpāt
- papliķēt
- paplunkšināt
- paplunkšķināt
- paprasīt
- papūst
- pār
- pār
- parakt
- pāraugt
- pārbalsot
- pārbraukt
- pārcelties
- pārciest
- pārdimt
- pārdzīt
- pārdzīvot
- parēķināt
- pārforsēt
- pārgaidīties
- pārgleznot
- pārgulēt
- pāri
- pāri
- pāri
- pāri
- pāri
- pāri
- pāri
- pāri
- pāri
- pāri
- pāri
- pāri
- pāri
- pāri
- pāri
- pāriet
- pārjāt
- pārjautāt
- pārjoņot
- pārjūgt
- pārkavēt
- pārkuģot
- pārkūleņot
- pārkumurot
- pārlaist
- pārlēkt
- pārlemt
- pārlidot
- pārlidot
- pārliesmot
- pārmaksāt
- pārmēdīt
- pārpeldēt
- pārprast
- pārrībināt
- pārripot
- pārrīties
- pārrunāt
- pāršalkt
- pāršalkt
- pārsirgt
- pārskanēt
- pārslīdēt
- pāršļūkt
- pārsoļot
- pārspīlēt
- pārspriest
- pārstaigāt
- pārstāt
- pārtaujāt
- parūkt
- parunāt
- pārzēģelēt
- pasāpināt
- pasildīt
- paskaitļot
- paskandināt
- paskatīties
- paskaust
- paskicēt
- pašķindināt
- paslavēt
- pasmaidīt
- pasmalstīt
- pašmaukstināt
- pasmēķēt
- pasmelt
- pasmīdināt
- pasmidzināt
- pasmiet
- pasmiet
- pasmieties
- pašmīkstināt
- paspārdīt
- pasteigt
- pastrēbties
- pastudēt
- pastūrēt
- pasūdzēt
- pasveicināt
- pasvelpt
- pasvilpot
- pasvilpt
- pasvilpt
- patarkšināt
- patarkšķināt
- pataustīt
- patrallināt
- paturpināt
- pavēdināt
- pavest
- pavēzēt
- pavēzt
- pavicināt
- pavīcināt
- pavidžināt
- pavilkt
- pavilkt
- pazaudēt
- pazemot
- pazibināt
- paziepēt
- pazīlēt
- pazīmēt
- pazondēt
- pazudināt
- pazvanīt
- pazvejot
- peilēt
- piebalsot
- piedauzīt
- piedot
- piedzemdēt
- piedzīties
- piefantazēt
- piegrābt
- piegrābties
- piehalturēt
- pieķert
- pieķert
- piekrāsot
- pielaizīties
- pielocīties
- pielūgties
- piemācīties
- piemelot
- piemīt
- piepušķot
- pierīties
- piesēt
- piesist
- piesist
- pieskandināt
- piešķindināt
- piesolīt
- piestartēt
- piestāt
- piestrēbties
- piesviest
- pieturēt
- pievest
- pievilkt
- pievilkt
- pievilkt
- piezīsties
- piezīsties
- piezīsties
- piķēt
- piketēt
- pīkstēt
- pīkstēt
- plarkšināt
- plarkšķināt
- plasēt
- plaucēt
- plaukšināt
- plaukšķināt
- pļaut
- plēst
- pletēt
- plīkšķināt
- plirkšināt
- plirkšķināt
- plītēt
- plunkšināt
- plunkšķināt
- portretēt
- postīt
- postīt
- potēt
- prasīt
- prasīt
- prasīt
- prašņāt
- precizēt
- presingot
- pretī
- pretī
- pretī
- pretī
- pretī
- pretī
- pukšināt
- pukšķināt
- pukstēt
- pulēt
- rādīt
- rādīt
- rakt
- raut
- reibināt
- reibināt
- rēķināt
- retardēt
- režisēt
- rīdīt
- riet
- rīmēt
- rīt
- rosināt
- rūkt
- runāt
- runāt
- runāt
- rušināt
- rušināt
- saaust
- sabērties
- saderēt
- saderēt
- sadomāt
- sadrāzt
- sadzert
- sadzīt
- saklausīties
- sakliegt
- saldēt
- saldēt
- šalkot
- šalkt
- samelot
- samest
- sapīpēt
- sapīpot
- sapirkties
- saplānot
- sarunāt
- sasēņot
- sasildīt
- sasmalstīt
- sasniegties
- sastiķēt
- satirgot
- šaudīt
- saukāt
- saukt
- saukt
- šaut
- sazagties
- sērt
- servēt
- signalizēt
- sīkt
- sildīt
- sildīt
- sisināt
- sist
- sist
- sist
- sitaļāt
- skaldīt
- skandināt
- skandināt
- skaust
- šķēlēt
- šķelt
- šķērsām
- šķērsu
- šķindināt
- šķist
- šķisties
- skrāpēt
- skrāpēt
- skrapšināt
- skrapšķināt
- skrapstināt
- skraukšināt
- skraukšķināt
- skribelēt
- skrumšināt
- skrumšķināt
- skūpstīt
- skurbināt
- skurbināt
- slaukt
- slavēt
- slēgt
- sludināt
- šļupstēt
- šļurkstināt
- smacēt
- smādēt
- šmakstināt
- šmaukstināt
- smelt
- smiet
- šmīkstināt
- smirdināt
- šmiukstināt
- šmuikstināt
- šņāpt
- sniekt
- šņukurēt
- šokēt
- solīt
- spert
- spiegt
- spiningot
- spirdzināt
- spļaudīt
- spolēt
- špricēt
- spriest
- spriest
- sprukšināt
- sprukšķināt
- spurgt
- spurkšināt
- spurkšķināt
- stabulēt
- stabulēt
- steidzināt
- stenografēt
- sterilizēt
- stindzināt
- strādināt
- strēbt
- stūrēt
- šūdināt
- sūdzēt
- sukāt
- sūknēt
- suļķēt
- sunīt
- sūrstināt
- svaidīt
- svaidīt
- svaidīt
- sveicināt
- sveikt
- svelmēt
- svelmināt
- svelpt
- svērt
- sviedrināt
- sviest
- švīkot
- švīkstināt
- svilināt
- svilināt
- svilināt
- svilpot
- svilpot
- tad
- takšināt
- takšķināt
- tamborēt
- tāpat
- tāpat
- taranēt
- tarkšināt
- tarkšināt
- tarkšķināt
- tarkšķināt
- tašķīt
- taupīt
- taupīt
- taurēt
- taurēt
- taustīt
- taustīt
- telefonēt
- telegrafēt
- tēmēt
- tēmēt
- tēmēt
- tempt
- tencināt
- tenkot
- tērgāt
- tērgot
- tiesāt
- tiesāt
- tiklīdz
- tilpināt
- tincināt
- tinkšināt
- tinkšķināt
- tirdīt
- tirkšināt
- tirkšķināt
- tītināt
- tomēr
- tonizēt
- trāklēt
- tralēt
- trallināt
- tramšināt
- tramšķināt
- triekt
- triept
- trillināt
- trillināt
- trinkšināt
- trinkšķināt
- trizuļot
- turēt
- turēt
- tvert
- tvert
- tvert
- tvīcināt
- tvīkt
- ubagot
- ubagot
- upurēt
- uravāt
- uravot
- urbināt
- urbt
- urbt
- urbt
- urbt
- urdīt
- urdīt
- ūvināt
- uzbļaut
- uzbrēkt
- uzbudināt
- uzcirst
- uzdambēt
- uzdancot
- uzdejot
- uzdrīkstēties
- uzdvašot
- uzdvest
- uzdzert
- uzdziedāt
- uzēst
- uzgaidīt
- uzgāzt
- uziet
- uzkāpt
- uzklausīties
- uzkliegt
- uzkost
- uzkost
- uzmutuļot
- uzplikšināt
- uzplīkšināt
- uzplikšķināt
- uzplīkšķināt
- uzpliukšināt
- uzpliukšķināt
- uzsist
- uzšķindināt
- uzskricelēt
- uzšmaukstināt
- uzsmēķēt
- uzšmīkstināt
- uzspēlēt
- uzspiest
- uzspiest
- uzsprauslāt
- uzsprauslot
- uzstabulēt
- uzstāt
- uzsvilpot
- uzsvilpt
- uzteikt
- uztrallināt
- uztrāpīt
- uztrillināt
- uzvest
- uzziņģēt
- uzzvelt
- vagot
- vai
- vai
- vai
- vaicāt
- vaimanāt
- vaimanāt
- vāķēt
- vālēt
- valodot
- vārdot
- vārdot
- vāvuļot
- vēcināt
- vedināt
- vēkšēt
- vēkšķēt
- veldzēt
- veldzēt
- velēt
- velēt
- vemt
- verkšķēt
- vērpt
- vērt
- vervelēt
- vētīt
- vēzēt
- vicināt
- vīcināt
- vicot
- vicot
- vicot
- vidū
- vidžināt
- vīkstīt
- vilcināt
- vīlēt
- vīlēt
- vīlēt
- vilkt
- vilkt
- vilkt
- vilt
- vilt
- vinnēt
- virkšināt
- virkšķināt
- virmot
- virpot
- visapkārt
- visapkārt
- visgarām
- vispāri
- visriņķī
- vīterēt
- vīterot
- vītņot
- vizitēt
- žadzināt
- zāģēt
- zāģēt
- zāģēt
- zaimot
- zavēt
- žēlot
- žibulēt
- ziest
- žilbināt
- žilbināt
- zīlēt
- zīmēt
- zizināt
- zīžļāt
- žļerkstināt
- žņaugt
- žņaugt
- zubrīt
- žužināt
- žūžināt
- žvadzināt
- žvakstināt
- zvejot
- zvejot
- zvērēt
- zvetēt
- alītis _AliExpress_ interneta veikals
- konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
- segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
- standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
- lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
- kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
- manu militari _burtiski_ "ar militāru roku"; ar bruņotu spēku.
- ventre a terre _burtiski_ "ar vēderu pie zemes"; pilnā ātrumā.
- memento mori _burtiski_ "atceries nāvi"; neaizmirsti, ka esi mirstīgs.
- sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
- sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- in spe _burtiski_ "cerībā"; nākotnē.
- ius gentium _burtiski_ "cilšu tiesības"; starptautiskās tiesības.
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- live _burtiski_ "dzīvā veidā"; tiešraidē, tiešā translācijā (par radio, televīzijas raidījumu); tiešais koncertieraksts (gk. par audioierakstu).
- raison dʽêtre _burtiski_ "esamības jēga"; saprātīgs pamats, jēga.
- pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
- honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
- sapienti sat _burtiski_ "gudram (ar to) pietiek"; gudrais sapratīs.
- omne simila claudet _burtiski_ "jebkurš salīdzinājums klibo"; ar salīdzinājumu neko nevar pierādīt.
- nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
- in medias res _burtiski_ "lietām vidū"; pašā lietas būtībā.
- laissez-passer _burtiski_ "ļauj iet (garām, cauri)"; atļauja; caurlaide (dokuments).
- laissez-aller _burtiski_ "ļauj iet"; neierobežota brīvība.
- laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
- lapsus linguae _burtiski_ "mēles kļūda"; pārteikšanās.
- vade mecum _burtiski_ "nāc man līdzi"; īsa rokasgrāmata, rādītājs, ceļvedis.
- non bis in idem _burtiski_ "ne divreiz par to pašu"; nedrīkst divreiz sodīt par vienu un to pašu.
- nature morte _burtiski_ "nedzīvā daba"; klusā daba (mākslā).
- non sequitur _burtiski_ "neizriet"; slēdziens, kura galaspriedums loģiski neizriet no premisām.
- nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
- terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
- non possumus _burtiski_ "nevaram"; kategorisks atteikums.
- persona non grata _burtiski_ "nevēlama persona"; diplomātiskais pārstāvis, ko tās valsts valdība, kurā viņam jādarbojas, pasludinājusi par nevēlamu.
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- jour fixe _burtiski_ "noteikta diena"; noteikta nedēļas diena, kas paredzēta viesu pieņemšanai.
- poste restante _burtiski_ "paliekošais pasts"; uz pieprasījumu.
- pro domo sua _burtiski_ "par savu māju"; personiskā jautājumā; aizstāvot sevi un savas intereses.
- Weltschmerz _burtiski_ "pasaules skumjas"; pesimistiskas jūtas, apātisks skats uz dzīvi.
- pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
- proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
- urbi et orbi _burtiski_ "pilsētai un pasaulei"; pa visu pasauli; visu zināšanai.
- son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
- lapsus calami _burtiski_ "spalvas kļūda", pārrakstīšanās kļūda.
- profession de foi _burtiski_ "ticības apliecināšana"; savu uzskatu un pārliecības izklāstīšana.
- nomina sunt odiosa _burtiski_ "vārdi ir nīstami"; vārdus neminēsim.
- persona grata _burtiski_ "vēlama persona"; persona, kuras iecelšanai par diplomātisko pārstāvi kādā valstī šās valsts valdība piekriusi.
- qui pro quo _burtiski_ "viens otra vietā"; juceklis, pārpratums.
- lupus in fabula _burtiski_ "vilks fabulā"; kā vilku piemin, tā vilks klāt.
- sub rosa _burtiski_ "zem rozes"; slepeni.
- Messrs _daudzskaitlis_ no _Mr._ (parasti lieto rakstu valodā).
- dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
- izohronais "Ethernet" tīkls _Ethernet_ tīkls, kurā realizētas reāllaika audio un video pārraides iespējas.
- izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
- caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
- intertīkla adrese _IP_ adrese, kas viennozīmīgi identificē mezglu intertīklā.
- apakštīkla adrese _IP_ adreses daļa, kas identificē apakštīklu.
- spaiseris _Just5 Spacer_, _Just5 2 Spacer_ vai _Spacers2s_ telefons.
- datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
- marļiks _Marlboro_ cigaretes.
- geļiks _Mercedes-Benz_ G klases auto.
- parļiks _Parlament_ (arī _Parliament_) cigaretes un degvīns.
- paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
- PostScript fonts _PostScript_ lappušu apraksta valodā definēts fonts, kurš var tikt izdrukāts ar _PostScript_ printeri.
- Xmas _saīsinājums (Christmas)_ - Ziemassvētki.
- lietotāja datogrammu protokols _TCP_ protokolu komplekta protokols, kas ļauj lietojumprogrammai nosūtīt ziņojumu vienam vai vairākiem kāda datora lietojumiem.
- vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
- datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
- made in ... _uzraksts uz eksportprecēm_ - izgatavots, ražots (attiecīgajā valstī).
- vāze _Waze_ aplikācija.
- zipenes _Zippo_ šķiltavas.
- sulfonilgrupa -SO~2~ -, divvērtīga grupa.
- -morfisks -veidīgs (piemēram, antropomorfisks).
- -morfs -veidīgs (piemēram, antropomorfs).
- āči "A" klases skolēni.
- agrot "agri" pastiprinājums
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
- litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
- Ammodytes lancea "ammodytes tobianus" sinonīms nosaukums.
- bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- plaudite "Applaudējiet!" - romiešu aktieru gala vārds.
- Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
- cum grano salis "ar graudiņu sāls"; ironiski.
- hors concours "ārpus konkurences"; nepārspēts; nesalīdzināms; tāds, kas kaut kur piedalās ārpus konkursa.
- guanidāze "Aspergillus niger" ferments, kas katalizē guanidīna hidrolīzi urīnvielā un amonjakā.
- tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
- veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
- hi-fi "augsta atskaņošanas precizitāte"; termins, kas norāda uz pastiprinātāju, skaļruņu un atskaņošanas aparatūras augstu kvalitāti.
- bēči "B" klases skolēni.
- bēbītis "B" klases skolēns.
- ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
- sine labore non erit panis in ore "bez darba nebūs maizes mutē"; kas nestrādā, tam nebūs ēst.
- sine cura "bez rūpēm"; sinekūra.
- ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
- blastomicīns "Blastomyces dermatitidis" buljona kultūras sterils filtrāts, ko lieto ādas raudzei.
- bembis "BMW" markas automašīna
- vers libre "brīvais pants"; vārsmas, kurās nav ievēroti tradicionālie vārsmošanas likumi.
- artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
- melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
- sīrineica "būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
- sierinīca "Būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
- esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
- cēči "C" klases skolēni.
- homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
- C. L. "citato loco"; minētajā vietā (grāmatā, dokumentā).
- kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
- C "Čarli" (angļu val. _Charlie_) - starptautisks signāls - nozīmē "jā" vai "iepriekšējā karogu (signālu) grupa ir jālasa apstiprinošā formā".
- sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
- Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- res cogitans "domājoša lieta" (Dekarta atbilde uz jautājumu "Kas es esmu?").
- džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
- gentelmenʽs agreement "džentelmeņu vienošanās", mutvārdu vienošanās, kur puses uzticas viena otrai.
- bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
- cogito, ergo sum "Es domāju, tātad es esmu" - franču filozofa Dekarta (1596.-1650. g.) pamattēze.
- ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
- homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
- cappucino "espresso" kafija ar karstu saputotu pienu (var būt arī ar piedevām).
- ESA "Euroatom" Sagādes aģentūra ("Euratom Supply Agency").
- čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
- franglais "frangļu valoda", franču valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
- maša "Gaiļu kastas" saimniecības vadītājs cietumā.
- atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
- darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
- bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
- Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
- Ostjaku–Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
- histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
- ghāzi "Iekarotājs", turku karavadoņu un valdnieku goda tituls (pirms vārda).
- fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
- gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
- Japlish "japļu valoda", japāņu un angļu valodas sajaukums, ko lieto Japānā.
- nouvelle vague "jaunais vilnis"; jauns virziens, piemēram, mākslā.
- giovinezza "Jaunība", itāļu fašistu himna.
- blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
- krupat "krupis" lamuvārds
- krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
- lambdakisms "L" burta izrunāšana "r" vietā.
- balamutijas "Leptomyxida" kārtas amēbu ģints.
- similis simili gaudet "līdzīgs ar līdzīgu priecājas"; tāds tādu atrod.
- parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
- femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
- raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- Mamutu nacionālais parks "Mamutu alas", atrodas Kentuki štatā, ASV, izveidots 141. g., platība - 213,8 km^2^
- monasters "Mātzvaigzne", figūra, ko mitozes metafāzes stadijā veido hromosomas dalīšanās vārpstas ekvatoriālajā plaknē.
- Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
- egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
- kabans "Mersedes" markas vieglā automašīna.
- folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
- brimērs "miglas mēnesis", otrais mēnesis Lielās fr. revolūcijas laika kalendārā (22. X - 20. XI)
- Aglaja "Mirdzošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
- Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
- Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
- vigilants "Modrības" komitejas ("linčošanas piekritēju") loceklis (amer. "vigilante").
- impilācija "Monētu stabiņu" veidošanās no eritrocītiem asinīs.
- MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- testimonium paupertatis "nabadzības apliecība"; gara nbadzības apliecinājums.
- NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze".
- Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
- daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
- Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
- ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
- procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
- Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
- nometekls "Otrā puse" jaundzimušajam, placenta.
- pro aris et focis "par altāriem un pavardiem" (tā Cicerons raksturoja karu par dzimteni).
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
- prikolotsja "Pierakstīties".
- PCP "Pneumocystis carinii" izraisīta pneimonija (angļu "Pneumocystis carinii pneumonia").
- PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
- PA "Press Association Ltd".
- gaudeamus "priecāsimies"; senas studentu dziesmas nosaukums un pirmais vārds latīņu valodā.
- fille de joie "prieka meita", prostitūta.
- piocianins "Pseudomonas aeruginosa" pigments, piocianāzes sastāvdaļa.
- karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
- okcidents "Rietošās saules zeme", Rietumu pasaule, Eiropa kā pretstats orientam, Austrumiem.
- RB "Rīgas Balss" (Rīgas pilsētas vakara avīze).
- rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- ese "S" veidīgs ķēdes posms.
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- kankarāties "Saieties" (stāties dzimumattiecībās).
- direkcijs "Saīsināta" un vienkāršota partitūra, kurā visu (arī transponējošo) instrumentu partijas tiek ierakstītas 3 vai 4 līnijkopās reālajā skanējumā.
- causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
- Caņņui "Sieviete - zīdtauriņa kāpurs", zīda audzēšanas dieviete.
- divide et impera "skaldi un valdi" (seno romiešu un citu iekarotāju politikas princips).
- skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
- verba magistri "skolotāja vārdi"; autoritatīva cilvēka vārdi.
- Kun Fudzi "Skolotājs Kuns", ķīniešu domātājs, plašāk pazīstams kā Konfūcijs.
- magister dixit "skolotājs teica" (sholastiķu atsaukšanās uz Aristoteli kā neapstrīdamu autoritāti.
- ksirospazma "Skūšanās spazma" rokai sastingstot tādā stāvoklī, kā skujoties.
- brain drain "smadzeņu noplūde", kvalificētu speciālistu aizplūšana uz ārzemēm.
- brainwash "smadzeņu skalošana", ideoloģiska apstrāde.
- Spanglish "spangļu valoda", spāņu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem
- Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
- starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
- intervalls "Starpa" starp diviem lielumiem šo lielumu rindā.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
- Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
- Uncle Sam "tēvocis Sems"; _ironiski_ ASV, ASV valdība.
- arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
- luetīns "Treponema pallidum" nedzīvās kultūras ekstrakts; lietots sifilisa ādas raudzei.
- tertium non datur "trešais nav dots"; vai nu - vai arī; viens no diviem.
- tertius gaudens "trešais, kas priecājas"; trešā persona, kas no divu pretinieku strīda vai cīņas gūst labumu.
- traduttore, traditore "tulkotājs ir nodevējs" (nevienu tekstu pilnīgi precīzi pārtulkot nav iespējams).
- Dons "Tumšais", īru mitoloģijā - mirušo dievs.
- cepļa strupuļs "ukōta" kāta atbalsts, ieliekot un izņemot podu no cepļa.
- eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
- punctum saliens "uz priekšu izvirzīts punkts"; svarīgs punkts, svarīgs apstāklis.
- exegi monumentum "Uzcēlis esmu es pieminekli" (Horācija "Odu" 3. grāmatas 30. odas sākums).
- littera scripta manet "uzrakstītais burts paliek"; kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi nevar izcirst.
- aut caesar, aut nihil "vai nu Cēzars, vai nekas"; visu vai neko.
- lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
- azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
- Sturm und Drang "Vētra un dziņas"; virziens vācu literatūrā un mākslā 18. gs. beigās.
- hārdkors "Visīstākais", "vispamatīgākais" roks, tam raksturīgs ātrs, agresīvs stils.
- basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
- ultima Thule "vistālākā Tūle"; tāls, nepazīstams apgabals, vieta.
- čibēt "Vistu valoda", t. i., mīļi, mīlīgi glaimot, lišķēt.
- omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
- lagoftalms "Zaķa acs", nepilnīga acs spraugas slēgšanās.
- jeunesse dorée "zelta jaunatne"; bagāti jaunieši, kas seko jaunākajai modei, nodarbojas ar dārgiem sporta veidiem, apmeklē teātrus, restorānus u. tml.
- aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
- heimskringla "Zemes loks" - teiku krājums par Norvēģijas vēsturi.
- iurare in verba magistri "zvērēt ar skolotāja vārdiem"; akli klausīt skolotāja vārdiem.
- B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
- Mērfija likums “Ja kaut kas var saiet grīstē, tā arī notiks.”.
- Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^
- pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte ("Leucojum vernum var. carpathicum").
- normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
- pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
- rokas aizņemtas (abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas
- levodukcija (Acs) novirze uz kreiso pusi
- (pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
- (pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā
- aizkaita (Aizturēts, apvaldīts) naids, (aizturētas, apvaldītas) dusmas
- nom de guerre (aktiera) pieņemts vārds, pseidonīms
- brūvētājs (Alkoholisko dzērienu) gatavotājs
- brūvēšana (Alus) gatavošana, darīšana
- (iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām
- (iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām
- (sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti
- ieiet (arī (ie)kāpt) galvā (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
- (sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem)
- (ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt)
- grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
- ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem)
- saveikt (Ar pūlēm) pieveikt, izsmelt
- lorbakāties (Ar valodu) niekoties
- aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām
- (no)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības
- (pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku)
- aizspļaudīt (Atkārtoti) aizspļaut
- apgāzīt (Atkārtoti) apgāzt, pārmest pāri kaudzei
- pārvējoties (atkārtoti) izvēdināties
- piekraustīt (Atkārtoti) piekraut, pielādēt pilnu
- aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi)
- gaņīt (Ātri) braukt
- gāzēt (Ātri) braukt
- goņīt (Ātri) braukt
- saklesīties (ātri) saklesēties
- vienstibus (Augs) ar vienu kātu
- hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos
- aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem
- apsaišķis (Brūču) pārsējs
- šarpi (Buru) laivas būves veids ar lauztu brangu formu
- (būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) (būt, notikt) ļoti tuvu
- (būt) stāvoklī (būt) grūtniecības stāvoklī
- būt uz bānēm (būt) grūtniecības stāvoklī
- pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.)
- trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra
- trietilamīns (C2H5)3N, ptomaīns, izolēts no pūstošām zivīm
- (iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
- penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē
- lutidīni (CH3)2C5H3N, stipras bāzes, atrodamas akmeņogļu un brūnogļu darvā, kaulu eļļā u. c.
- izopropils (CH3)2CH, vienvērtīgs radikālis
- metaldehīds (CH3CHO)4, acetaldehīda polimerizācijas produkts; balta viela, deg ar zilu liesmu; indīgs
- paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku
- acis (arī plaksti) aizdarās (cilvēks) iemieg, aizmieg
- acis aizdarās (uz mūžu) (cilvēks) nomirst
- acis aizdarās uz mūžu (cilvēks) nomirst
- (cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- (cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- drāvēt (Citus) stipri nodarbināt
- iešņavas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē)
- īsnaujas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē)
- ietilpība (daiļdarba, teksta) satura nozīmīgums, dziļums
- aizlīdēt (Daļēji) ļaut salīt
- aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam)
- pieķerstīt (Daudzkārt) pieķert, satvert
- omniprezence (Dieva) klātbūtne visur
- omnipotence (Dieva) visspēcība
- pa krietnam (diezgan) daudz
- (skriet) velnam (arī vilkam) rīklē (doties) nenovēršamas briesmās
- skrebelis (Dusmās) ātrs cilvēks
- aizstiprināt (Dzerot) saņemt dūšu
- orhis (Dzīvnieka) sēklinieks, pauts
- elektrogramma (Dzīvo audu) elektrisko norišu grafisks attēls
- (dzīvot) kā azotē (dzīvot) ļoti labi, labos apstākļos
- goļa (Ērkšķaini) krūmi
- ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs
- tudot (Gausi) iet, klejot
- uretroreja (Gļotu vai strutu) atdalījumi no urīnizvadkanāla
- tumšie elfi (gnomi, rūķi) sargā pazemes alās noslēptos dārgumus un ir pazemes kalēji
- žoicka (Govs) aste
- likties (arī ielikties, nelikties) gultā (ie)gulties, (no)gulties guļasvietā
- (ie)spert (arī (ie)celt) (savu) kāju (arī kājas) (ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur)
- (ie)krist čuprā (ie)ķerties matos, skaustā
- iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
- sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
- bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
- (sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu)
- (ie)pūst trubiņā (ie)pūst aparātā, ar kuru mēra alkohola līmeni izelpā (parasti pēc policijas pārstāvja pieprasījuma)
- (pa)vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi (ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
- uz otru kāju (ieliet, iedzert) (ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena)
- hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu
- nīdeklis (Insektu) iznīcināšanas līdzeklis
- (pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- (sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam
- (no)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas
- (no)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas
- izdzert sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku
- dzert sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku
- izmest sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku
- mest sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku
- dzert (arī izdzert, (iz)tukšot) līdz dibenam (iz)dzert tukšu, (iz)dzert visu
- (sa)jaukt kārtis (iz)jaukt (kāda) plānus, nodomus
- (iz)vicināt dūres (iz)kauties
- (sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
- (uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
- (iz)locīt zāģi (arī zāģa ceļu) (iz)locīt zāģa zobus
- (aiz)iet postā (Iz)nīkt
- atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus
- steso (Iz)stiepti; izvērsti; vilcinoties
- (pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt; nelietderīgi izmantot
- (sa)griezt (arī (sa)vīt, (sa)ritināt) gredzenā (iz)veidot lokā, aplī, spirālē
- griezt (arī sagriezt, (sa)vīt, (sa)ritināt) gredzenā (iz)veidot lokā, aplī, spirālē
- (sa)griezties (arī (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli
- griezties (arī sagriezties, (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli
- vīties (arī savīties, (sa)griezties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli
- (iz)likt kārtis (iz)zīlēt pēc kartīm
- aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē)
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
- izpilde (kā ieplānota, uzdota) veikšana, īstenošana; process, arī rezultāts --> izpildīt (1)
- izpilde (kā iepriekš sagatavota) atveidošana, paveikšana; process, arī rezultāts --> izpildīt (2)
- atgremošana (Kā zināma) atkārtošana, nedodot no sevis nekā jauna
- puse (kā, piemēram, procesa vai parādības) aspekts
- iestāšanās (kā) aizstāvēšana, cīnīšanās (par ko), paužot noteiktu viedokli, nostāju
- realizācija (kā) īstenošana; darbība, process --> realizēt (1)
- in absentia (kā) prombūtnē
- (kā) dzird (kā) runā, stāsta
- redzesloks (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzes loks
- norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
- nopļukstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
- nopļupstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
- trīsoņa (Kādu laiku nepārtraukti) trīcēt
- pievairot (Kādu laiku) ļaut vairoties, pavairoties
- lielais pirksts (kājas) īkšķis
- špice (Koka) galotne
- caurspīdīga apdare (koksnes) izstrādājumu apdare, kurā pārklājums nenosedz apdarināmās virsmas tekstūru
- spriests (Krāsns) velves daļa
- nozvākšēt (Krītot) dobji noskanēt
- pārgaldīt (Kuļot) pāršķelt (pupas vai zirņus)
- hirolokvija (Kurlmēmo) roku valoda
- letene (Lāča) ķepa, nags
- letenis (Lāča) ķepa, nags
- letens (Lāča) ķepa, nags
- slāns (liela auguma) slaists, slamāns
- siderofibroze (Liesas) fibroze ar dzelzs nogulsnējumiem
- rase (Lietus) pile
- ņurķis (Līks) deguns
- apperināt (Ļaut) aizperēt
- aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas
- aizšķūtēties (Ļaut) sevi aizvest
- vīlīte (Maizes kukuļa) maliņa
- cepienis (Maizes) cepiens
- apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt
- bambino (mazs) bērns; zīdainis
- in memoriam (miruša cilvēka) piemiņai
- dozņaks (narkomāna dienas) deva
- VOC (Narkozes aparāta) ārējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs (angļu "vaporizer outside circuit")
- VIC (Narkozes aparāta) iekšējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs
- (nav) ne kapeikas (nav) nemaz naudas
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko)
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko)
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko)
- (ne)izturēt kritiku (ne)atbilst kādām prasībām
- (ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko)
- (ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi
- (ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam
- (ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)darīt ko
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)darīt ko
- (ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
- (ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
- (ne)iet pie dūšas (ne)garšot
- (ne)ķert uz mušpapīra (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt
- (ne)ļauties izjokoties (ne)ļaut izjokot sevi
- apsmieties (Ne)ļaut sevi apsmiet
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam)
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam)
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam)
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu
- (ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu)
- (ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (ne)pārstāt skatīties (uz ko)
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem
- (ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt)
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties
- (ne)dabūt dibenā (ne)spēt norīt
- (ne)ķert muļķus (arī muļķi) (ne)uzskatīt citus par muļķiem
- (ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam
- aizjukt (Nekārtībā) kaut kur nonākt
- fibrilloarhitektonika (Nervu) šūnas fibrilārā aparāta struktūra
- piekandavot (Neveikli) piekalt, piesist, pienaglot
- nobālināt (Neviļus) ļaut izbalēt
- sequitur (No tā) izriet, secināms, seko
- (no)vīt (retāk ievīt) ligzdu (no)dibināt ģimeni
- dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu)
- (no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku)
- (no)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
- (no)ņemt mēru (no)mērīt (ko)
- aizdarīt (arī (aiz)slēgt, aizvērt) acis uz mūžu (no)mirt
- (aiz)iet postā (No)mirt
- (no)mirt zem (ķirurga) naža (no)mirt operācijas laikā
- uzlikt (arī uzvilkt) masku, arī (pa)slēpties zem maskas, arī valkāt masku, arī staigāt maskā (no)slēpt savu īsto būtību
- (no)iet (retāk aiziet) dibenā (no)slīkt, (no)grimt; panīkt; pagrimt, nonīkt
- mulēt (No)spiest, (no)berzt
- (no) dzert kāzas (no)svinēt kāzas
- turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko)
- (no)laist no kājas (no)zāģēt, (no)cirst (koku)
- aetatis (norādītajā) vecumā
- zirnaite (Novākts) zirņu lauks
- čauls (Olas) čaumala
- apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
- (pa)agra rīta stunda (pa)agrs rīts
- (pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
- (ie)dot bērnam krūti (pa)ēdināt bērnu ar krūti
- (pa)dzīt (retāk plēst) velnu (pa)jokot; arī (pa)muļķot kādu
- (pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- štuidīt (Pa)mudināt
- (no)smelt krējumu (pa)ņemt, (ie)gūt kā labāko daļu
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
- kalnus gāzt (arī apgāzt) (pa)veikt ļoti lielus darbus
- (iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi
- iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi
- (pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
- (pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
- in octavo (papīra) astotdaļloksnes formātā
- in quarto (papīra) ceturtdaļloksnes formātā
- in folio (papīra) pusloksnes formātā
- praktisks (par cilvēku) tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus
- (pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
- (pār)iet pušu (pār)plīst
- (pār)vilkt krustu (pāri) (Pār)svītrot (ko)
- darīšana (Parasti alus vai vīna) gatavošana
- no (pašiem, arī pamatu) pamatiem (paša) sākuma
- apgrantēt (Pavirši) apkaisīt ar granti
- aizģist (Pēkšņi) atcerēties
- aizjautāties (Pēkšņi) uzdot jautājumu
- nākt (retāk ierasties) pasaulē (pie)dzimt
- (pie)sērt riju (pie)sērt labību rijā
- (sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem)
- ex adverso (pierādījums) no pretējā; no citas puses
- izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus
- VC (Plaušu) vitālā kapacitāte
- treinings (Profesionāla) apmācība, kvalifikācijas celšana, treniņš
- grēda (Puķu) dobe
- Riga-Strand (Rīgas) Jūrmala
- (runāties) zem četrām acīm (runāties) divatā
- (aiz)iet postā (Sa)bojāties
- aizdrupt (Sa)drūpot nokļūt aiz kaut kā
- (pie)locīt (retāk salocīt) pūru (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
- (sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju)
- iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā
- (sa)mesties kūkumā, retāk (sa)mest kūkumu (sa)liekt muguru
- (uz)mest kūkumu (sa)liekt, izliekt muguru
- klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda
- (no)skaitīt (arī (no)likt) galdā (sa)maksāt uzreiz (visu naudas summu)
- (sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
- pāvals (Salmu) jumta kore, čokurs
- luģe (Salmu) kaudze
- luģis (Salmu) kaudze
- saverkšķiens (sejas) izķēmojums
- virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē
- LAD (Sirds elektriskās) ass novirze pa kreisi (angļu "left axis deviation")
- VPC (Sirds) kambaru ekstrasistole (angļu "ventricular premature contraction")
- VF (Sirds) kambaru fibrilācija (angļu "ventricular fibrillation")
- VSD (Sirds) kambaru starpsienas defekts (angļu "ventricular septal defect")
- VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation")
- LVH (Sirds) kreisā kambara hipertrofija (angļu "left ventricular hypertrophy")
- LA (Sirds) kreisais priekškambaris (angļu "left atrium")
- RVH (Sirds) labā kambara hipertrofija (angļu "right ventricular hypertrophy")
- RV (Sirds) labais kambaris (angļu "right ventricle")
- aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot aizsmakt
- aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot ļaut acīm kļūt sarkanām
- aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā
- kaišļu zāles (slikta) zāle, ko izmanto kā pakaišus
- aizkleķerēt (Slikti, neglīti) aizsmērēt, apmest
- tikt galā ar ēdienu (arī dzērienu) (spēt) apēst, izēst (ēdienu), izdzert (dzērienu)
- germinācija (Sporas, sēklas) dīgšana
- menza (Studentu) kopgalds; azaids
- inaugurēt (Svinīgi) iesvētīt amatā
- drīzala (Svītrainas) govs vārds
- prosekūcija (tiesas) vajāšana
- pro hac vice (tikai) šim gadījumam
- teitoņu (Tipiski) vācisks
- ļoļķis (Tīts) smēķējamais
- (uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī)
- (uz)laist suni (kādam) virsū (uz)rīdīt suni (kādam) virsū
- (pa)celties spārnos (uz)sākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
- (uz)laist (arī (uz)spert) gaisā (Uz)spridzināt
- (uz)tīt spoli (uz)tīt uz spoles kādu materiālu
- aizgrūstīt (Vairākkārt) aizgrūst aiz kaut kā
- aizkurstīt (Vairākkārt) mazliet iekurt
- aizdauzīt (Vairākkārt) sitot ieplēst
- aizgrābāt (vairākkārtīgi pārvietojot) ar rokām aizpildīt
- pieložņāt (Vairākkārtīgi) pielīst klāt
- aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni
- pievataļāt (Vārtoties vai guļot) savandīt, sajaukt
- aizgriezt (Vientuļā vietā) sagrābt kādu, kādam aizšķērsot ceļu
- apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt
- en masse (viss) kopā; kopumā
- pofiga (Viss) vienalga
- karkstoņa (Vistu) ķērkšana
- šekts (Zābaka) stulms
- noplādīt (Zāli vai labību) pie zemes piegāzt
- kraute (Zirga) plecu daļa
- šņagas (Žagaru, mizu u. c.) smalkumi
- metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
- abejpusīgs [abpusējs]{s:2386}, [abpusīgs]{e:56990}.
- ačini [ači]{s:899}, tauta Indonēzijā, Sumatras ziemeļrietumos
- advents [advente]{s:2366}
- atvente [advente]{s:2457}
- izpildīt [Aizstāt]{s:1334}, tikt izmantotam (kā vietā).
- ajatols [ājatolla]{s:2387}
- alkāns [alkoholiķis]{s:1638}
- kvartets [ansamblis]{s:2249}, kura sastāvā ir četri izpildītāji
- apbrīnība [apbrīna]{s:2388}
- apguve [apgūšana]{s:416} , mācīšanās process
- ārods [arods]{s:2456}
- atcere [atcerēšanās]{s:500}
- atminēt [atcerēties]{s:744}
- atminēt [atcerēties]{s:745}
- atlass [atlants]{s:2610}
- atminēt [atminēties]{s:743}
- atcere [atmiņas]{s:502}
- audzināt [Audzēt]{s:2066}.
- audzēt [Audzināt]{s:2065}
- elektrobuss [autobuss]{s:2535}, kura dzinējs tiek darbināts ar elektrisko strāvu no akumulatoru baterijām
- taksometrs [Automobilis]{e:57021} pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses
- autobuss [Autotransporta līdzeklis]{s:2543}, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai
- Ajačo [Ažaksjo]{e:56834}.
- Bēra lagūna [Bērs]{s:2263} -- lagūna Francijas dienvidos.
- autobibliotēka [bibliobuss]{e:56920}; ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
- bezdelēt [bīdelēt]{s:2264}
- biksas [bikses]{e:56900}
- pūls [biljarda]{s:1212} paveids
- blenderēt [blendēt]{e:56921}
- sērstības [Ciemošanās]{e:57082}, [viesošanās]{e:57083}
- ligzda [cirknis]{s:1981}
- chutney [čatnijs]{s:1850}
- dancis [Deja]{s:1407}
- detektīvdrāma [detektīvžanra]{s:1949} darbs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
- grauzdas [Dradži]{s:2043}.
- varēt [drīkstēt]{s:2178}
- duplikāts [dublikāts]{s:2344}
- denims [dunams]{s:1542}
- rakt [Durt]{s:1617}, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
- vilciens [Dzelzceļa]{e:57038} [transportlīdzeklis]{e:57037} - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons
- žīdi [ebreji]{s:2157}
- žīdi [ebrejs]{s:2158}
- ekrānšāviņš [ekrānuzņēmums]{s:2458}
- ekstroversija [ekstraversija]{s:2254}
- ekstroverts [ekstraverts]{s:2253}
- epikūrietis [epikūrisma]{s:1910} piekritējs
- P [fosfora]{s:1933} ķīmiskais simbols
- funikulers [Funikulieris]{e:57022}
- gal [galons]{s:2108}
- ginekologs [Ginekoloģijas]{s:2061} speciālists.
- laulību gredzens [gredzens]{s:2124}, ko valkā pirkstā par [laulības]{s:2125} simbolu
- guļa [gulēšana]{s:1897}
- gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
- hamoks [guļamtīkls]{e:57111}
- augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
- lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
- laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
- dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
- endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
- hula [hulahups]{s:2333}
- zapte [ievārījums]{s:1853}
- ilgot [Ilgoties]{s:159}.
- intraverts [introverts]{s:2252}
- izaudzināt [Izaudzēt]{s:2067}
- jumtēt [jumt]{s:2489}
- anafāle [kaķpēdiņa]{s:1517}
- kapteinis leitnants [kapteiņleitnants]{e:56923}
- kliega [klaigas]{s:2347}
- gult [klāties]{n:2}
- truba [klausule]{s:2480}
- trubiņa [klausule]{s:2503}
- klusība [klusums]{s:4}
- apakškoks [koka]{s:8} atzarojums, kas pats veido kokveida struktūru
- koklēšana [kokles]{s:837} spēlēšana
- acu zīmulis [kontūrzīmulis]{s:2053} acu līnijas iezīmēšanai
- krāsojums [Krāsa]{s:1739}.
- krāsojums [Krāsa]{s:1740}
- krāsa [krāsains]{s:1854}, pretstatā melnbaltam
- krāsojums [krāsas]{s:1855} kārta (uz kādas virsmas).
- krusta zīme [krusta]{s:2171} grafisks attēls, parasti izmantots par emblēmu
- kūri [kursis]{s:2155}
- kūri [kurši]{s:2154}
- soma [Ķermenis]{s:2201}.
- letgaļi [latgalis]{s:2149}
- letgaļi [latgaļi]{s:2148}
- latvji [latvieši]{s:2152}
- latvji [latvietis]{s:2153}
- Galuā lauks [lauks]{s:1637} ar galīgu elementu skaitu; elementu skaits šādā laukā vienmēr ir pirmskaitļa pakāpe
- legators [legāta]{s:2342} atstājējs
- Norma [Leņķmērs]{s:1461}, niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
- pardelis [leopards]{s:2572}
- Lēvene [Lēvena]{s:2051}
- līvi [lībieši]{s:2144}
- lībji [lībieši]{s:2146}
- līvi [lībietis]{s:2145}
- lībji [lībietis]{s:2147}
- leiši [lietuvieši]{s:2150}
- leiši [lietuvietis]{s:2151}
- lieliski [ļoti]{s:2325}
- skolojums [mācīšanas]{s:522}, [skološanas]{s:521}, pamācīšanas rezultāts.
- skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
- mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
- svars [masa]{s:1837}
- dzinējs [mašīna]{s:2334}, kas noteikta veida enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- mantelis [Mētelis]{e:57077}
- dalbajobs [muļķis]{e:57061}, slikts cilvēks
- privātnams [nams]{s:1880}, kas pieder atsevišķam cilvēkam vai atsevišķu cilvēku grupai
- negrīti [negritosi]{s:2142}
- negrīti [negritoss]{s:2143}
- N [neitronu bumbas]{s:1929} apzīmējums.
- zināms [nosacīts]{s:138}
- pardelis [ocelots]{s:2570}
- pardelkaķis [ocelots]{s:2571}
- vēsture [pagātne]{s:1871}; pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā
- pakalps [pakalpiņš]{s:783}
- pakalps [pakalpiņš]{s:784}
- panāči [panāksnieki]{s:1639}.
- ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
- pārdevnieks [pārdevējs]{s:2367}
- rusifikācija [Pārkrievošana]{e:57058}
- rusificēt [Pārkrievot]{e:57057}
- risinājums [pasniegšanas]{s:2184} veids
- tusnīgs [patukls]{e:57098} (par cilvēku)
- autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
- autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- pingvīnēns [pingvīna]{s:2485} mazulis
- pirklis [pircējs]{s:2368}
- policmeistars [policijmeistars]{e:56886}
- polietene [poļu]{s:2140} tautas pārstāve
- polene [poļu]{s:2141} tautas pārstāve
- bada dzeguze [pupuķis]{s:2573}
- R [radikālis]{s:1931}
- reģipsis [rīģipsis]{s:2389}
- C [romiešu cipars]{s:1912}, ar kuru apzīmē skaitli 100
- D [romiešu cipars]{s:1922}, ar ko apzīmē skaitli 500
- I [romiešu cipars]{s:1924}, ar kuru apzīmē skaitli 1
- H [romiešu cipars]{s:1925}, ar kuru apzīmēja skaitli 200 viduslaikos
- L [romiešu cipars]{s:1926}, ar kuru apzīmē skaitli 50
- M [romiešu cipars]{s:1927}, ar kuru apzīmē skaitli 1000
- V [romiešu cipars]{s:1947}, ar kuru apzimē skaitli 5
- saita [saite]{s:2206}
- samastiņa [samestaukla]{s:2416}
- saskarsme [saskare]{s:5}
- savrupnams [savrupmāja]{s:1644}
- simtnieks [Simts]{s:1718}.
- O [skābekļa]{s:1932} simbols ķīmijā (latīņu _Oxigen_).
- skalbs [skalbis]{s:1719}.
- žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
- skrējums [skrējiens]{s:678}
- skrējiens [skrienot]{s:1863} veikts attālums, distance
- skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
- skreja [skriešana]{s:671}
- skreja [skriešana]{s:672}; steidzīga iešana, braukšana
- skrīpstveidīgs [skrīpstveida]{s:2195}
- skuteris [skuters]{s:2203} - ātrgaitas motorlaiva
- smejams [smiekli]{s:2313}
- voņīt [smirdēt]{s:2538}
- sofistika [sofistu]{s:2003} izveidotais filozofijas virziens.
- P [svara]{s:1930} apzīmējums
- vobleris [svārstreklāma]{s:2461}
- šautrs [šautra]{s:2481}
- dārts [šautriņa]{s:2390}
- T-krekls [T krekls]{e:57084} – īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T
- taksists [Taksometra]{s:2542} šoferis
- taksis [Taksometrs]{s:2541}
- terciārs [terciārietis]{s:2632}
- gaisa trošu ceļš [transporta]{s:2545} veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota [trose]{e:57030}, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei
- troksme [troksnis]{s:1948}
- troleibuss [Trolejbuss]{e:57025}
- prāmis [Ūdens transportlīdzeklis]{s:2540} sauszemes transportlīdzekļu, kravu un pasažieru regulārai pārcelšanai pāri ūdens šķēršļiem
- zustrene [upene]{s:2224}
- zustrene [upene]{s:2225}
- atliet [urinēt]{s:1796}
- trāpīt [uzminēt]{e:56994}, pareizi domāt, teikt
- uzpūtenis [uzputenis]{s:2492}
- valdensu kustība [valdensi]{e:56974}
- vecība [vecums]{s:527}
- kurtka [Vējjaka]{e:57079}
- vašmašīna [veļasmašīna]{e:57047}
- viendienīte [viendienītis]{s:1945}
- vietraugs [vietraudzis]{s:2159}
- vilkme [Vilcējspēks]{s:2332}, šāda spēka avots.
- zābīši [zābaki]{s:2383}
- zābagi [zābaki]{s:2385}
- zābaka [zābaks]{s:2384}
- zaigs [zaiga]{s:2617}
- N [ziemeļi]{s:1928} (debespuse; no vācu "Nord").
- zinības [zināšanas]{s:110}, arī [zinātne]{s:109}
- konka [zirgu tramvajs]{e:57033}
- želantīns [želatīns]{s:2460}
- žļerkstēt [Žļarkstēt]{s:1889}.
- žļerkstēt [Žļarkstēt]{s:1890}.
- žļekstēt [Žļurkstēt]{s:1891}.
- 1 hektārs = 100 āri = 2,74 pūrvietas = 0,91554 desetīnas = 2,47 akri (angļu) = 3,9 morgeni (vācu) = 1,79 morgi (poļu) = 1,9 johi.
- 1 zelta mārka = 16 lotes = 24 karāti = 96 grāni = 288 grēni.
- 1 Rīgas mārka = 8 ēres = 24 ārtigi = \~208 g = 8 unces = 16 lotes = 64 kventņi.
- flāmu mērrīkste = 8 olektis = 16 pēdu = \~430 cm.
- tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
- tionilgrupa =SO, vienvērtīga grupa.
- mazais vācu arkls ~15 ha
- Lietuvas voloka ~21,36 ha
- virsbīskapa arkls ~33 ha
- Reinzemes duodecimālā pēda ~37,7 cm.
- Reinzemes mērrīkste ~377 cm.
- Prūsijas mērrīkste ~432 cm.
- Pletenberga arkls ~48 ha
- lielais poļu arkls ~60 ha
- mestra arkls ~88 ha
- Prūsijas morgens 0,25332 ha jeb 2553,2 kvadrātmetri.
- Saksijas morgens 0,27671 ha
- Bavārijas morgens 0,34073 ha
- Rīgas aptiekās lietotā Nirnbergas medicīniskā mārciņa 0,357854 kg.
- krievu aptiekas mārciņa 0,358323 kg.
- Bādenes morgens 0,36 ha
- angļu aptiekas mārciņa 0,373242 kg.
- Trojas mārciņa 0,373242 kg.
- krievu tirdzniecības mārciņa 0,409512 kg.
- Rīgas sudraba mārciņa 0,41568 kg.
- Rīgas tirdzniecības mārciņa 0,418829 kg.
- angļu tirdzniecības mārciņa 0,453592 kg.
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
- eukonogens 1-amino-2-naftol6-sulfoskābes nātrija sāls, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju.
- novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
- melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
- Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- standžs 1,5 pūra (104 l) tilpuma mērs.
- staņgis 1,5 pūra (104 l) tilpuma mērs.
- tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
- Pasaules AIDS diena 1. decembris (pēc ANO kalendāra).
- Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
- ideāls kristāls 1) kristāls ar ideālu trīsdimensiju periodisku režģi, kurā nav struktūras defektu, piemaisījumu atomu un dislokāciju; 2) ideālas formas kristāls, kurā fizikāli ekvivalentas skaldnes ir vienādi attīstītas.
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- decimālā pēda 1/10 mērrīkstes = \~31,4 cm, Rīgā ieviesās 18.-19. gs. no Holandes.
- mazā dvālekts 1/10 pūra.
- platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
- garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
- ulmanītis 1/4 litra degvīna pudele.
- lielais kočus 1/4 litra.
- trotiņš 1/4 mārciņas.
- fjērdings 1/4 no sauszemes vai jūras jūdzes.
- Fjērdinga ceļš 1/4 no vecās zviedru jūdzes; 9000 pēdas jeb 2672 m
- sētava 1/6 pūra liels mērs.
- žuļiks 1/8 litra degvīna pudele; neliela tilpuma alkoholiskā dzēriena pudele.
- kurzemnieks 1/8 litra degvīna pudele.
- mazais kočus 1/8 litra.
- dižā dvālekts 1/8 pūra.
- puskortelis 1/8 stopa.
- Dekamerons 10 dienu stāsti, Bokačo noveļu krājums.
- rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
- decennijs 10 gadu laiks.
- pusdālderis 10 hektāru liela saimniecība.
- Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- garmons 10 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- dekurions 10 vīru nodaļas komandieris, vadītājs.
- makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
- auģis 10-12 gadus vecs bērns.
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- klūpdrāts 10-20 cm virs zemes starp mietiem nostiepta stieple.
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- berāks 10–12 g. vecs puika.
- berēks 10–12 g. vecs puika.
- Labrenča diena 10. augusts.
- guņs dīna 10. augusts.
- brāļdiena 10. jūlijs, t.s. Septiņu brāļu diena, pēc kuras pareģo laiku.
- Mārtiņa diena 10. novembris.
- beris 10.–18. g. vecs zēns.
- pikofarads 10^-12^ farada.
- centennijs 100 gadu laiks, gadsimtenis.
- sotelis 100 gramu (alkoholiska dzēriena).
- stopars 100 gramu glāze.
- centilokviums 100 izteicienu krājums.
- centiloquium 100 izteicienu krājums.
- Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
- audzes virsaugstums 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums.
- kosars 1000 ASV dolāru.
- absolūtā graudu masa (svars) 1000 graudu masa (svars) gramos.
- absolūtā graudu masa 1000 graudu masa kilogramos.
- kilohercs 1000 hercu.
- tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
- kusaks 1000 rubļu.
- kilotonna 1000 tonnu.
- šeherezada 1001 pasakas stāstītāja.
- garā tonna 1016 kg.
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- terabaits 1099511627776 baiti = 2^40^ baiti (divi 40. pakāpē baiti).
- terabits 1099511627776 biti = 2^40^ biti (divi 40. pakāpē biti).
- konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
- kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
- mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- ASV sausais barels 115,627 l.
- vīna barels 119,24 l.
- trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
- lasts 12 birkavu.
- LP 12 collu diam. skaņuplates ar griešanās ātrumu 33 un 1/3 apgriezienu minūtē un skanējuma ilgumu 30–50 min.
- lielais gross 12 mazie grosi, t. i. 1728 gabali.
- lasts 12 mucas šķidruma.
- protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
- šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
- izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
- Amenemhets I 12. dinastijas dibinātājs, valdīja ap 2000.-1969. g. p. m. ē.
- Amenemhets III 12. dinastijas faraons, valdīja ap 1850.-1800. g. p. m. ē.
- valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
- dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
- garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- virzienlata 120-150 cm gara, taisna noēvelēta koka lata virsmas gluduma pārbaudei.
- mariāni 1233. gadā Boloņā dibināta bruņinieku ordeņa locekļi.
- Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
- kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
- Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- vidējie 14 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
- Bravē režģi 14 trīsdimensiju ģeometriski režģi, kas apraksta iespējamos kristāliska režģa translācijas simetrijas veidus (sk. kristālu simetrija).
- vaņķis 14–15 pēdu garš ozola bluķis mucu dēlīšu taisīšanai.
- Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
- Bataļas klosteris 14. gadsimtā dibināts dominikāņu klosteris Portugālē, Leirijas apgabalā, liesmojošās gotikas un manuelino stilu sajaukums, 1983. g. iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
- hulks 14. gs. kravas kuģis.
- opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
- končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
- kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
- Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- indikts 15 gadu ilgs laika posms, kurā romieši trīs reizes ievāca meslus no uzvarētajiem
- dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
- piecmārks 15 kapeikas.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pēc noteiktā laika, kad jāsākas lekcijai vai tml.
- Lelō Mōrys dīna 15. augusts.
- āķa bise 15. gs. bise ar āķi zem stobra, kuru aizlika aiz mūra, lai bise šaujot nesistu atpakaļ.
- facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
- ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
- starptautiskā baltā spieķa diena 15. oktobris, diena, kad sabiedrībai tiek pastiprināti atgādināts par neredzīgajiem un viņu problēmām.
- kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
- galjona 15.-18. gs. kara un tirdzniecības burukuģis ar augstu priekšgalu.
- psalms 150 senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas ietvertas Bībeles kanoniskajās grāmatās.
- naftas barels 158,99 l.
- unikods 16 bitu sistēma, kas paredzēta visu pasaules valodu rakstzīmju kodēšanai.
- trīsloči 16 lappušu loksnes locīšana trīs locīšanas gājienos, visizplatītākais lokšņu locīšanas veids.
- "Ektachrome" tehnoloģija 16 mm beznegatīva krāsu filmu izgatavošanas tehnoloģija.
- angļu kubikcolla 16,387064 kubikcentimetri.
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
- činkvečento 16. gs. itāliešu renesanses māksla un literatūra.
- monodija 16. gs. Itālijā - solo dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā.
- cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
- kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
- arķebuze 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
- arķebuzs 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
- gorgia 16. gs. termins koloratūrām, trilleriem, pasāžām u. c. melodijas izgreznojumiem.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- pennālisms 16. un 17. gadsimtenī vācu studentu paraša izmantot savus jaunākos biedrus, kuriem atņēma jaunas drēbes, lietoja viņu naudu utt.
- publika 16.-18. gs. Neapoles vara 1, 3 un 4 tornezu monēta.
- galions 16.-18. gs. spāņu zemēs lietots kuģa tips, ar kādiem parasti mēdza vest aizjūras zemju dārgmetālus uz metropoli.
- sauszemes jūdze ASV 1609,344 m
- ASV sauszemes jūdze 1609,344 m
- angļu sausais barels 163,65 l.
- auzu bušelis 17,690115 kg.
- prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
- amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
- ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
- ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- Mazā Klīversala 17. gs. no uzsērējumiem līdzās Klīversalai radusies neliela sala.
- universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
- Tenīsa diena 17. janvāris.
- sinfonia 17. un 18. gs. arī uvertīras apzīmējums.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
- rezonieris 17.-18. gs. literatūras (parasti komēdiju) personāžs, kas moralizē, paužot autora domas.
- kontradanss 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
- ārpilsēta 17.-18. gs. tirdzniecības un rūpniecības centrs, kam nebija cietokšņa.
- redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
- ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
- referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
- septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
- mesidors 1793. g. Konventa ievestā franču republikāniskā kalendāra desmitais mēnesis (no 19.-20. jūnija līdz 18.-19. jūlijam).
- nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
- lasts 18 mucu sāls no kuģa vai 16 mucu no noliktavas.
- parangons 18 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
- Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
- bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
- jaunapustuļi 18. gs. Anglijā izveidojusies sekta, ko dibinājis Eduards Irvings.
- setečento 18. gs. apzīmējums itāliešu mākslā un literatūrā.
- Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
- incroyable 18. gs. beigu modes āksts Francijā.
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
- nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
- petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
- čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- fiziokrāti 18. gs. otrās puses franču ekonomisti, kas atzina zemi un zemkopību par vienīgo bagātību avotu, bet zemkopja darbu - par vienīgo ražīgo darbu.
- plūtonisms 18. gs. radusies ģeoloģijas teorija, kas gandrīz visu iežu veidošanos un visus ģeoloģiskos procesus saista ar norisēm dziļi Zemes dzīlēs, ar "centrālo uguni".
- kambarnieki 18. gs. un 19. gs. sākumā hernhūtieši, kas pulcējās saiešanas namos jeb kambaros.
- fleša 18. un 19. gs. lietots atsevišķs 40-50 m plats lauka nocietinājums.
- slūpe 18.-19. gs. buru flotes karakuģis.
- sanpjerino 18.-19. gs. Romā kalta pāvesta vara monēta, 2,5 bajoka, vēlāk 1,5 bajoka vērtībā.
- pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
- pilskungs 1819.-1889. g. - tiesu un policijas amatpersona.
- 1 kn 1852,2 m/h = 0,5145 m/s.
- angļu jūras jūdze 1853,18 m
- Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
- salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
- Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
- Parīzes kubikcolla 19,8356 kubikcentimetri.
- jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu nacionālās atmodas kustības aktīvisti.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
- nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
- Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
- kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
- ārieši 19. gs. ar vārdu "ārieši" sāka apzīmēt tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
- adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
- simbolisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
- imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
- panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
- demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
- kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
- altins 19. gs. otrajā pusē - turku zelta nauda 3 piastru vērtībā.
- urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
- peredvižņiki 19. gs. otrās puses krievu mākslinieku reālistu grupējums.
- sanfedisti 19. gs. pirmā pusē pāvesta pasaulīgās varas atbalstītāji, karbonāru pretinieki.
- mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
- Ciķeļgrāvis 19. gs. rakts grāvis no Lubāna klāniem uz Aivieksti.
- Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
- Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
- menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
- aritmorels 19. gs. sākumā konstruētas rēķināmās mašīnas nosaukums; demonstrēta 1849. g. Parīzes akadēmijas sēdē.
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
- evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
- difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
- rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes; tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva
- Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
- Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- īsmatainie truši 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda.
- haidamaks 1919.-1920. g. pilsoņu kara laikā - Ukrainas nacionālā karaspēka karavīrs.
- aģitprops 1920. g. septembrī dibināts padomju valdības birojs, kam vajadzēja pārzināt komunistisko aģitāciju un propagandu.
- aizsargu pulks 1920. gadu sākumā apriņķu aizsargu nodaļas pārveidoja par pulkiem, bet nodaļa aptvēra pagasta teritoriju.
- GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
- červoncs 1923. g. kaltās PSRS zelta monētas (masa 8,61 g).
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Kosmonautikas diena 1961. g. 12. aprīlis, pasaulē pirmais cilvēka lidojums kosmosā.
- Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
- Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
- Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
- Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
- Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
- Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
- Vārves pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta pirmskara Vārves, Ventas un Zūru pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
- Raiskuma pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta visa pirmskara Lenču pagasta teritorija un lielākā daļa Kūduma pagasta teritorijas.
- Priekules pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Asītes pagasts, kā arī daļa no Gramzdas pagasta pirmskara teritorijas.
- Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
- Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
- Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
- Brenguļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagata teritorijā līdz 1949. gadam bija divi pagasti - Brenguļu un Jaunvāles pagasts.
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
- Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
- Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
- Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
- Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- Audriņu ezeriņi 2 ezeriņi Audriņu pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Abavas rumba 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums Abavā 3 km lejpus Sabiles, platums — 35 m
- dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
- dubulttrilleris 2 toņu trilleris vienā akordā, izpildāms tāpat kā vienkāršs trilleris, bet tehniski daudz grūtāks.
- virzienaukla 2-3 mm resna aukla, ko nostiepj, mūrējot būves ārējās rindas.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- drēbju uts 2-4 mm gara uts, kas dzīvo cilvēku veļā; asinis sūc 2-3 reizes dienā; rada niezi un ekzēmu un izplata izsitumu tīfu.
- guanīns 2-amino-6-oksipurīns, heterocikliska bāze; ir dabas vielu sastāvā.
- tanta 2,5 litru alkohola pudele.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- Sveču diena 2. februāris (kā personificējums).
- valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
- postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
- dvēseļu dīna 2. novembris.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- morgs 2/3 desetīnas (~0,74 ha) zemes; morga^2^(2).
- morga 2/3 desetīnas (~0,74 ha) zemes; morgs^2^(2).
- luidors 20 franku monēta.
- māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
- mazā bolce 20-25 olektis.
- iecirte 20-30 m plata kailcirte līdz 40 gadu vecās egļu audzēs cirtes malu pieradināšanai pie vēja līdz audzes ciršanas vecumam.
- etiķa esence 20-70% etiķskābes šķīdums, ko atšķaidot, iegūst etiķi.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- cilindriskais skeneris 20. gadsimta beigās plaši lietota iekārta attēlu skenēšanai, kurā tika izmantots fotoelektronu pavairotājs, kas spēja nolasīt gaismas daudzumu tikai vienā punktā; cilindram rotējot un nolasošajam fotoelementam pārvietojoties gareniski, punktu pa punktam un līniju pa līnijai tika veikta mehāniska izvērse
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- neoracionālisms 20. gs. 1. p. racionālisms filozofijā, kas akcentē dabaszinātnisko izziņas specifiku.
- metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
- modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
- ulmaņlaiki 20. gs. 30. gadi Latvijas vēsturē, kad neatkarīgā Latvija piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.
- tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
- psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
- Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
- fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
- etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
- neoekspresionisms 20. gs. beigu tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji lieto gadsimta sākuma ekspresionistu paņēmienus.
- pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
- urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
- minimālā māksla 20. gs. modernās mākslas (gk. tēlniecības) virziens, kam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums; minimālisms.
- neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
- Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
- institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
- neoprotestantisms 20. gs. sākumā radušies protestantisma virzieni.
- stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
- Bašķu diena 20. janvāris
- Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
- Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
- koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
- bodes olekts 21 colla jeb 53,34 cm.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- Pasaules filozofijas diena 21. novembris (pēc ANO kalendāra).
- standartsudrabs 222/240 tīra sudraba saturošs leģējums (monētu sudrabs).
- Baltās-Baltijas jūras kanāls 227 km garš kuģošanas kanāls, kas savieno Baltās jūras Oņegas līci ar Oņegas ezeru, kas, savukārt pa Sviru ir savienots ar Ladogas ezeru un tālāk pa Ņevu ar Baltijas jūru.
- jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš; pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
- Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
- palnu dīna 23. februāris.
- Līgovakars 23. jūnija vakars.
- mērnieku olekts 24 collas (2 pēdas) jeb 60,96 cm.
- laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
- divkāršcicero 24 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- daļders 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām; učasts.
- učasta 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām.
- Bērtuļdiena 24. augusts.
- kūču dīna 24. decembris.
- sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja.
- ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
- Bārbeles diena 25. novembris
- meitruški 26. oktobris.
- Starptautiskā teātra diena 27. marts.
- dižie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; divkāršvidējie.
- divkāršvidējie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; dižie.
- ģermāņu pēda 28,20 cm.
- Hamburgas pēda 28,66 cm.
- Simjūddiena 28. oktobris, kad senlatvieši veļus mieloja.
- Bavārijas pēda 29,19 cm.
- Miķeļa diena 29. septembris.
- Jaungulbenes dīķi 3 dīķi Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība — 2,1 ha, 2,2 ha un 2,4 ha
- peņķālis 3 līdz 4 nīšu audekls.
- paralepipeds 3 pāru paralēlu un kongruentu plākšņu ierobežots ģeometrisks ķermenis (prizma).
- teine 3 pūri (209 l).
- Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha
- tekātnis 3-4 gadus vecs bērns.
- ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
- pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
- bullans 3-6 mēnešus vecs bullis.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
- kubsakne 3. pakāpes sakne; skaitlis, kura kubs ir dotais skaitlis.
- Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
- ciesminieks 30 dziju posms.
- posms 30 šķieta zobu platums; 30 pāru dzijas audekla metos.
- Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- standartlaktācija 305 slaukšanas dienu ilga laktācija.
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
- divkārštercija 32 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- olimpiskā pēda 32,05 cm.
- pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
- ķeltu pēda 33,50 cm.
- ogļu bušelis 33,86825 kg.
- lielformāta kinofilma 35 mm un platāka kinofilma.
- ASV bušelis 35,2391 litri.
- angļu bušelis 36,3687 litri.
- pilnais rullis 365 m garš 16 mm filmas rullis, kas atbilst apm. 30 demonstrēšanas minūtēm.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
- angļu trojmārciņa 373,2484 grami.
- Mazais Ararats 3925 m augsta virsotne Armēnijas kalnienē.
- suķelītis 4 - 6 mēneši vecs sivēns.
- skābeņu lapgrauzis 4-5 mm gara, metāliski zaļa vabole, kas bojā skābenes un rabarberus.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- Bārbanas diena 4. decembris
- fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- quadragesima 40 dienas garais gavēņa laiks pirms Lieldienām.
- divkāršteksts 40 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
- funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
- atiskā mina 432 g.
- lasts 48 pūri miežu vai kviešu.
- misāls 48 un 60 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- franču mārciņa 489,5058 grami.
- Holandes trojmārciņa 492,1677 grami.
- Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
- pērle 5 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- Centra ūdenskrātuve 5 ūdenskrātuvju kaskāde uz Slampes upes Tukuma novada Slampes pagastā, platība — 12 ha
- karbogēns 5-7% ogļskābās gāzes un 95-93% skābekļa maisījums; lieto kā līdzekli, kas pastiprina plaušu ventilāciju.
- sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
- quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
- zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
- zaļais 50 rubļu banknote.
- argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- garais centners 50,80 kg (lieto Lielbritānijā).
- pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
- pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
- pijaķihatka 500 latu vai citas naudas vienība.
- pjaķihatka 500 latu vai citas naudas vienība.
- lielā bolce 57-58 olektis.
- sivēne 6 - 7 mēnešus veca cūka; sieviešu dzimuma sivēns.
- meneni 6 muižnieki, kas bija par bendriem franču troņa mantiniekiem.
- nonparels 6 punktus liels tipogrāfisko burtu tips.
- Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
- exaudi 6. svētdiena pēc lieldienām.
- stapa 60 gabali.
- šoks 60 gabalu (5 duči).
- lasts 60 pūru auzu vai iesala.
- stuks 60-65 olektis (~36 m) garš audekla gabals.
- seksāgezima 60. diena priekš Lieldienām.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
- prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
- septuāgēzima 70. diena priekš Lieldienām.
- senā jūras (krievu) jūdze 7467,6 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- dimanta kāzas 75 (dažās kultūrās - 60) gadu laulības dzīves jubileja.
- briljanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja, dimanta kāzas.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
- pūdeņš 8 kg.
- oktostilons 8 kolonnu rinda.
- žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
- Rīgas pods 8,376 kg (oficiāli lietots līdz 1845. g.).
- kodziki 8. gs. sarakstīta japāņu hronika, galvenais japāņu mitoloģijas avots.
- Mozō Mōrys dīna 8. septembris.
- Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
- Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
- Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
- Aglabidi 9. gadsimta arābu dinastija, kas valdīja Tunisijā.
- mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
- Mārtiņu vakars 9. novembra vakars.
- Pasaules diabēta diena 9. novembris (pēc ANO kalendāra).
- termidorieši 9. termidora apvērsuma ierosinātāji un līdzdalībnieki.
- taksācijas likvīdā krāja 90% koksnes tilpuma no krājas uz celma.
- īsā tonna 907 kg.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā
- UVA A ultravioletais starojums
- akseroftols A vitamīns
- ā pas ā, paskaties taču!
- apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei
- divatrons A. Kronvalda ieteikts jaunvārds teātra apzīmēšanai, kas neieviesās
- stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa
- versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā
- daži diagonālsaīsinājumi a/s - akciju sabiedrība; km/h - kilometri stundā; p/n - pasta nodaļa
- LB A/s "Latvijas balzams"
- LB A/s "Latvijas bērzs"
- LDz A/s "Latvijas Dzelzceļš"
- LF A/s "Latvijas finieris"
- LGS A/s "Latvijas Gaisa satiksme"
- LG A/s "Latvijas gāze"
- LK A/s "Latvijas kuģniecība"
- LNT A/s "Latvijas Naftas tranzīts"
- LP A/s "Latvijas Pasts"
- PV A/s "Pasažieru vilciens"
- RCT A/s "Rīgas Centrālais tirgus"
- RPO A/s "Rīgas Pasažieru osta"
- gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites
- parastā pirkstiņbaterija AA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
- mazā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
- tievā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
- AED AAE dirhēms; Apvienoto Arābu Emirātu valūtas kods, sīknauda - puls
- alternanthera Aalternantera - amarantu dzimtas ģints
- indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību
- AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi)
- Nava Aba - pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā
- Ababļova Ababļeva
- Ababļovas ezers Ababļevas ezers
- Babļeva Ababļevas ezers Kaunatas pagastā
- Babļevas ezers Ababļevas ezers Kaunatas pagastā
- Bezmeina Abadana - pilsēta Turkmenistānā
- Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā
- Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km
- Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
- Abaits Abaita ezers Ķeipenes pagastā
- Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā
- Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
- abakanieši Abakanas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji
- abakus Abaks
- à deux mains abām rokām
- Kantona Abaririna - viena no Fēniksa salām Klusajā okeānā, Kiribati teritorijā
- obors Abars
- abjas Abas
- abpus abās pusēs
- aupušas Abās pusēs
- abpusieliekts Abās pusēs ieliekts
- abpusizliekts Abās pusēs izliekts
- nagas Abas rokas; rokas un kājas
- Abasieši Abasa pēcteči, Bagdādes kalifu dinastija (762.-1258. g.)
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca
- abtiene Abate
- abtese Abate - katoļu sieviešu klostera priekšniece
- abts Abats
- Abau Abava
- Vecupe Abavas augšteces vecā, neregulētā gultne
- Smirnieku strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā
- Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts
- Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte
- Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
- Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe
- Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
- Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
- Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē
- Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
- Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe
- Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
- Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
- Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
- Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
- Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe
- Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km
- Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte
- Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā
- Valgales pagasts Abavas pagasta nosaukums līdz 1949. gadam
- Āžupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
- Lāčupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
- Vilpene Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
- Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē
- Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m
- Baltā kroga Velnakmens Abavas Velnakmens
- Kalnamuižas Velnakmens Abavas Velnakmens
- Matkules Velnakmens Abavas Velnakmens
- Melderu Velnakmens Abavas Velnakmens
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
- Matkules Velnala Abavas Velnala
- Melderu Velnala Abavas Velnala
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
- abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.)
- kupona Abažūrs
- širme Abažūrs
- kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā)
- Pareto metode abc analīze - kontrolinga tehnoloģija uzņēmējdarbībā
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība
- sešpaka abdominālā muskulatūra jeb prese
- tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija
- lementars ābece
- sillabārijs Ābece
- gaiļa ābece ābece ar gaiļa attēlu uz vāka
- ājas Ābece bērnu valodā
- ābice Ābece, ābečnieks
- abecedārijs Ābecnieks
- apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
- ambiseksuāls Abēja dzimuma
- abādi Abējādi
- ābēlnīca ābele
- ābēls ābele
- ābelcene Ābele
- ābēle Ābele
- ābelis Ābele
- abeļkoks Ābele
- ābeļkoks Ābele
- ābelnica Ābele
- ābelnīca Ābele
- ābeļnīca Ābele
- ābelnice Ābele
- ābelnīce Ābele
- ābels Ābele
- ābole Ābele
- ābolnīca Ābele
- ābule Ābele
- ābulnīca Ābele
- ābuļnīca Ābele
- obele Ābele
- regžģele Ābele
- uobelneica Ābele
- sīpolnica ābele (Borsdorfas šķirnes)
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
- saldābele Ābele ar saldiem āboliem
- pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
- krustābele Ābele, kas aug uz kaimiņu zemju robežas
- svētābele Ābele, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu
- zeltābele Ābele, kurā aug zeltainas krāsas āboli
- malus Ābeles
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza
- ābeļzars Ābeles zars
- ābeļzieds Ābeles zieds
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- Ābeļu ezers Ābelītis, ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 5,3 ha
- ābeļnīca Ābeļdārzs
- āboļdārzs Ābeļdārzs
- ābolnīca Ābeļdārzs
- ābuļdārzs Ābeļdārzs
- ābulnīca Ābeļdārzs
- ābuļnīca Ābeļdārzs
- ābelnīce Ābeļdārzs; augļu dārzs
- Choreutis pariana ābeļlapu māņkode
- māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana")
- ābeļu lapu pasvilnis ābeļlapu māņkode ("Choreutis pariana")
- malaceae Ābeļu dzimta (ko dažkārt izdala no rožu dzimtas)
- Blastodacna atra ābeļu dzinumu kode
- tīkltārps Ābeļu kaitēklis, tīklkodes kāpurs
- Psylla mali ābeļu lapblusiņa
- Coleophora bernoulliella ābeļu makstkode
- Coleophora anatipenella ābeļu makstkodes "Coleophora bernoulliella" nosaukuma sinonīms
- Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā
- Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā
- grāverieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji
- sīļukalnieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" iedzīvotāji
- zemgalieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" iedzīvotāji
- Nola cucullatella ābeļu pundurvērpējs, šīs ģints suga
- ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata")
- mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus")
- krāšņziedu ābele ābeļu suga ("Malus floribunda")
- agrīnā ābele ābeļu suga ("Malus praecox")
- sviestenīca Ābeļu šķirne
- sviestenīce Ābeļu šķirne
- zaķpurnis Ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābols
- Yponomeuta malinella ābeļu tīklkode
- Zeuzera pyrina ābeļu urbējs
- Malacosoma neustria ābeļu vērpējs
- Anthonomus pomorum ābeļu zieddūrējs
- ābeļlaiks Ābeļu ziedēšanas laiks
- ābeļziediens Ābeļu ziedēšanas laiks
- ābuļziedi Ābeļu ziedi
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
- ābeļziedamais Ābeļziedamais laiks - laika posms, kad zied ābeles
- ābolziedi Ābeļziedi
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
- izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā
- Eberdīna Aberdīna - pilsētas Skotijā
- medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg
- Abisinija Abesīnija
- abesīnietis Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs
- abesīņi Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs; etiopietis
- mahalleks Abesīņu sudraba naudas vienība, 1/12 daļa no Menelika dāldera
- Abgunst-Greenpelte Abgunst-Gruenfeldt
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Abchazija Abhāzija
- Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā
- Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne
- Džadža Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laukkopības un dārzeņkopības dieviete
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks
- Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi
- abhāzu valoda abhāzu-adigu valodu grupas valoda
- aba abi
- abadui abi
- abai abi
- abaji abi
- abaju abi
- abeiš abi
- abējām abi
- abējs abi
- abis abi
- abjām abi
- abji abi
- abjiem abi
- abju abi
- abu abi
- abi vienā maisā bāžami abi (visi) vienādi nederīgi, slikti
- abu do abi divi
- abu duo abi divi
- abadiv Abi divi
- abadivi Abi divi
- dvaji Abi divi
- dveji Abi divi
- diveči Abi divi; divatā
- divēči Abi divi; divatā
- divi Abi minētie
- Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
- idiohromosomas Abiem dzimumiem esošas hromosomas, kas tēviņiem un mātītēm ir katram savā lielumā
- abietināti abietīnskābes sāļi (C~19~H~29~COOMe) vai esteri (C~19~H~29~COOR), (Me - metāls, R - radikālis)
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam
- amphibia Abinieki - mugurkaulnieku klase
- dixidae Abiniekodu dzimta
- amfībija Abinieks
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs
- aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji
- bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki
- astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni
- ūdeņu paķērsa abinieku paķērsa
- Rorippa amphibia abinieku paķērsa
- divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps")
- Polygonum amphibium abinieku sūrene
- abiniece Abinieku sūrene ("Polygonum amphibium")
- herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā
- kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
- abisālā zona abisāle
- Koļesņikova ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā
- Amazones abutilone abituloņu suga ("Abutilon megapotamicum")
- svītrainā abutilone abituloņu suga ("Abutilon striatum")
- Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā
- abitūrijs Abiturienta pārbaudījums; abitūrija
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi
- Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā
- Blana rags Abjada raga agrākais nosaukums
- Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā
- pekste ābola iekšpuse
- benga Ābolainas govs vārds
- ābolinājs Ābolaine
- dābolaine Ābolaine
- pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu)
- āboļainis Ābolains
- āboļans Ābolains
- ābolojs Ābolains
- ābulains Ābolains
- ābulāts Ābolains
- dābulains Ābolains
- krambulains Ābolains
- dābolains Ābolains - tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi
- āboltains Ābolains (par zirgiem)
- dābolainis Ābolains (par zirgu)
- grundulains Ābolains (zirgs)
- bangainis Ābolains zirgs
- ripainis Ābolains zirgs
- spangainis Ābolains zirgs
- ābolots Ābolains, par zirgu
- dābolājs Ābolājs
- dābolaita ābolājs, ābolaite
- dārzaugļi Ābolaugļi, kauliņaugļi un ogas
- ābolaugļi Āboli, bumbieri, pīlādži un korintes
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs
- stumbans Āboliņa auga kāts
- cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm
- Rhizobium trifolii āboliņa gumiņbaktērija
- abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās
- abuliņkaudzētājs Āboliņa krāvējs kaudzēs, gubās
- inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu
- abuliņballe Āboliņa ķīpa
- abuliņķērpa Āboliņa ķirpa
- āboliņlapa Āboliņa lapa
- trijatnis Āboliņa lapa
- ābolaite Āboliņa lauks
- āboliņlauks Āboliņa lauks
- dābulaite Āboliņa lauks
- abuliņpauna Āboliņa nasta
- āmals Āboliņa pļava
- āmulene Āboliņa pļava
- vīstulis Āboliņa statiņš, kas atstāts žūšanai uz lauka
- laimpuķe Āboliņa suga
- Alpu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium alpestre")
- stūrainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angulatum")
- šaurlapu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angustifolium")
- matainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium arvense")
- tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens")
- smalkais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium elegans")
- izplestais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium expansum")
- zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama
- inkarnāta āboliņš āboliņa suga ("Trifolium incarnatum")
- lupīnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium lupinaster")
- zirgu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium medium")
- kalnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium montanum")
- sarkanais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium pratense")
- sīkziedu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium retusum")
- sējas āboliņš āboliņa suga ("Trifolium sativum")
- brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum")
- dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium")
- rupjā lopbarība (arī barība) āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas
- rupjā lopbarība āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas
- ābuliņvāle Āboliņa vāls
- ābuliņvezms Āboliņa vezums
- ābuliņvezums Āboliņa vezums
- mārsilu vija āboliņa vija
- Cuscuta epithymum āboliņa vija
- birkavs Āboliņa, linu, siena mērvienība (20 podu)
- obūls āboliņš
- ābeliņš Āboliņš
- āboļa Āboliņš
- ābolīns Āboliņš
- abuliņš Āboliņš
- ābulis Āboliņš
- abuls Āboliņš
- ābuls Āboliņš
- ābūls Āboliņš
- amols Āboliņš
- aumals Āboliņš
- baltābols Āboliņš
- dābols Āboliņš
- dabūls Āboliņš
- dābuls Āboliņš
- dābūls Āboliņš
- ebols Āboliņš
- ebuliņš Āboliņš
- ebuls Āboliņš
- emoliņš Āboliņš
- emols Āboliņš
- trīslapainis Āboliņš
- trifolium Āboliņš - tauriņziežu dzimtas ģints
- āboļa zāle āboliņš ("Trifolium")
- dāboliņu zāle āboliņš ("Trifolium")
- āboliņu zāle āboliņš ("Trifolium")
- lielais āboliņš āboliņš ("Trifolium")
- meža āboliņš āboliņš ("Trifolium")
- ābolītis Āboliņš ("Trifolium")
- ābolīts Āboliņš ("Trifolium")
- ābols Āboliņš ("Trifolium")
- āboltiņš Āboliņš ("Trifolium")
- ābulins Āboliņš ("Trifolium")
- ābuliņš Āboliņš ("Trifolium")
- ābultiņi Āboliņš ("Trifolium")
- amoliņš Āboliņš ("Trifolium")
- dāboleņš Āboliņš ("Trifolium")
- dāboļi Āboliņš ("Trifolium")
- dāboliņš Āboliņš ("Trifolium")
- dāboltiņš Āboliņš ("Trifolium")
- dābuliņš Āboliņš ("Trifolium")
- klevers Āboliņš ("Trifolium")
- trejlapis Āboliņš ("Trifolium")
- ābulinis āboliņš, atsevišķas sugas
- četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
- Ditylenchus dipsaci āboliņu stublājnematode
- čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai
- āboļkūka Ābolkūka
- āboļmaize Ābolmaize
- uobeļs ābols
- ābelis Ābols
- ābolis Ābols
- ābulis Ābols
- ābuls Ābols
- āpis Ābols
- ebols Ābols
- jēpis Ābols
- kokābulis Ābols
- obuls Ābols
- pomme Ābols
- tiblaks Ābols
- tillaps Ābols
- malāts Ābolskābes sāls
- āboloties Ābolu augšana un nogatavošanās ābelē
- kalvadoss Ābolu degvīns
- krusene Ābolu dzēriens
- krusiene Ābolu dzēriens
- krūsiene Ābolu dzēriens
- Rosa pomifera ssp. glandulosa ābolu roze
- Rosa villosa ābolu roze
- borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē
- ābolsēkla Ābolu sēkla
- anīss Ābolu šķirne
- rambujē Ābolu šķirne
- nalivnais Ābolu šķirne - baltais dzidrais
- serinki Ābolu šķirne - mālāboli
- boršts Ābolu šķirne - sīpoliņš
- pusskābītis Ābolu šķirne ar ieskābu garšu
- suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim
- borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš
- Laspeyresia pomonella ābolu tinējs
- ābolvīns Ābolu vīns
- Hoplocampa testudinea ābolu zāģlapsene
- bismarks Ābolu ziemas šķirne
- a/k Abonenta kastīte
- pasūtinātājs Abonents
- telefona grāmata abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums
- koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.)
- telekss Abonentu telegrāfa sakari, kurus realizē pa telefona tīklu
- kabeļtelevīzija Abonentu televīzijas sistēma, kurā signālu raida pa kabeļiem
- abonemanga Abonēšana
- abonierēt Abonēt
- izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas)
- aborīgins Aborigēni
- paraepilepsija Abortīva epilepsijas lēkme; aura
- himčistka Aborts
- izmešanās Aborts mājdzīvniekiem
- pārmešanās Aborts mājdzīvniekiem
- vaļējas, kanālus veidojošas poras abos galos atvērtas poras
- drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā
- abejpus abpus
- abējpus Abpus
- abjpus Abpus
- abpuš Abpus
- abpusēs Abpus
- abrkasts Abpus
- āpaš Abpus, abās pusēs
- diataksija Abpusēja ataksija pretstatā hemiataksijai
- dzemdes kakla discisija abpusēja incīzija stenozes novēršanai
- MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies")
- cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā
- gumija pret gumiju abpusējas vienlaicīgas drukas tehnoloģija, ko nodrošina atbilstoša ofseta ruļļu iespiedmašīnas sekciju konstrukcija
- āpušin Abpusēji
- pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta
- rēkot abpusēji dot padomu
- bikonkāvs Abpusēji ieliekts vai iedobts (piem., lēca)
- konveksi konvekss abpusēji izliekts
- bikonvekss Abpusēji izliekts (gk. par lēcu)
- abpusīgs Abpusējs
- divpušu Abpusējs
- abajudka Abpusējs noraidījums (piem., hokejā)
- abejup Abpusējs, divpusējs
- abejups Abpusējs, divpusējs
- āpuš Abpusējs, uz abām pusēm
- divpusgriezīgs Abpusgriezīgs
- abpusass Abpusgriezīgs; abpusēji ass
- abstarpējs Abpusīgs, abpusējs
- abstarpīgs Abpusīgs, abpusējs
- ambilaterāls Abpusīgs, divpusīgs
- listers Abpusvērsējs arkls
- baļdža abra
- balģa abra
- abre Abra
- abrs Abra
- baļģe Abra
- baļļa Abra
- baļva Abra
- iejavnīca Abra
- atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni
- kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize
- abracadabra Abrakadabra
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
- abrasdibens Abras apakšējā daļa
- skrabiņš Abras kasis, kasīklis
- abrurags Abras rokturis
- skreblis Abras skrāpis
- skrēpis Abras skrāpis
- slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai
- abrazīva suspensija abrazīva pulvera maisījums šķidrumā
- abrazīva pasta abrazīva pulvera un konsistentas masas maisījums
- lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī
- elektroabrazīvs Abrazīvs materiāls ar strāvu vadošu saistvielu
- krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai
- Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova
- abbreviatura Abreviatūra
- abreviācija Abreviatūra
- VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem
- paskrebeļs abrkasis
- sakaseits abrkasis
- abrakasis Abrkasis
- abrākasis Abrkasis
- abrakastiņš Abrkasis
- abrakasts Abrkasis
- abraskasis Abrkasis
- abrkastiņš Abrkasis
- abrukasis Abrkasis
- abrukaslis Abrkasis
- abruskrāpis Abrkasis
- boķis Abrkasis
- kašeklis Abrkasis
- ķigulītis Abrkasis
- pladiņš Abrkasis
- sakasas Abrkasis
- kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām
- kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā
- abarkasis Abrkasis (1)
- abraskrāpis Abrkasis (1)
- abrasskrāpis Abrkasis (1)
- abrukasa Abrkasis (2)
- abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā
- izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš
- sakašas Abrkasis, sakasīts siens u. c.
- Abruci Abruco - reģions Itālijā
- skrāpīte Abruskrāpīte
- kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos
- aukstais abscess abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos
- hematapostēma Abscess, kurā ir asinis
- orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu
- absolūtais ilgmūžīgums absolūtā ilgizturība
- relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums
- relatīvais (attiecinātais) pieaugums absolūtā pieauguma attiecība pret vidējo pieaugušo masu
- radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode
- radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode
- transcendentais Absolūtais
- relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos)
- relatīvā mērīšanas kļūda absolūtās mērīšanas kļūdas attiecība pret mērāmā lieluma īsto vērtību
- absolūtā nulle absolūtās temperatūras skalas sākumpunkts; temperatūra, kurā atomu un molekulu enerģija ir minimāla, atbilst -273,15 °C
- abzolūti Absolūti
- koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu
- koksnes porainība absolūti sausas koksnes poru dobumu relatīvais tilpums procentos
- papīrmasas koncentrācija absolūti sausas vielas attiecība gramos uz vienu kubikcentimetru pret suspensijas tilpuma vienību
- poliplazmija Absolūti vai relatīvi palielināts plazmas daudzums asinīs
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
- kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu
- policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem
- absolūtists Absolūtisma piekritējs
- absolotismus Absolūtisms
- abzolutisms Absolūtisms - valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai; neierobežota patvaldība
- androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus
- barbotāžas absorbers absorbcijas iekārta, kurā absorbcija notiek, burbuļojot gāzi caur šķidrumu
- tumšais miglājs absorbcijas miglājs
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
- monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu
- eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā)
- abstraģēt Abstrahēt
- atgarozēties Abstrahēties
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes
- abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis
- natūrfilozofija Abstrakta dabas skaidrošana, aplūkojot to vienotā veselumā
- kategoriālā nozīme abstrakta nozīme, kas vispārina vārdu grupas leksisko vai vārdformu gramatisko nozīmi
- transēma Abstrakta semantiska vienība, kuru izmanto oriģinālteksta un tulkojuma salīdzināšanai
- implementācija abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums
- implementēšana abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums
- dziļā struktūra abstrakta sintaktiska vai semantiska teikuma struktūra, kas nav tieši novērojama pretstatā virsējai struktūrai
- tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti
- ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu
- izpildāms testpiemērs abstraktā testpiemēra attēlojums formā, kas piemērota testēšanas procesa realizācijai
- gramatiskā nozīme abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas regulāri izpaužas gramatiskā formā
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums)
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību
- ASN 1 abstraktās sintakses notācija 1
- in abstracto abstrakti, vispārīgi
- apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža
- klasteris Abstrakts datu tips
- klasters Abstrakts datu tips
- cirkulis Abstrakts instruments, ar kuru var konstruēt jebkuru riņķa līniju, ja zināms tās centrs un rādiuss
- ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu
- beznaģība abstrakts vispārinājums --> beznaģe
- ideāls abstrakts, reāli nepastāvošs
- simbolizācija Abstraktu fenomenu pārnesums konkrētos priekšmetiskos tēlos; baiļu atvairīšanas mehānisms
- reifikācija Abstraktu jēdzienu konkretizēšanās
- abstrahēšana Abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana
- absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana
- farss absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība
- pretprātīgs Absurds, aplams
- ezodeviācija Abu acu redzes asu pastiprināta tendence konverģēt
- izopija Abu acu redzes asuma vienādība
- kataforija Abu acu šķielēšana lejup
- dekstroklinācija Abu acu vertikālo meridiānu augšējo polu rotācija pa labi
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām
- Abudabi Abū Dabī
- jērs abu dzimumu aitu sugas mazuļi no dzimšanas līdz viena gada vecumam
- pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem)
- jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem
- kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā
- svāčas Abu jaunlaulāto mātes
- svāti Abu jaunlaulāto tēvi
- paraplēģija Abu kāju vai roku paralīze
- hemidistrofija Abu ķermeņa pušu nevienāda attīstība
- mezopneimonijs Abu pleiras lapu savienojuma vieta pie plaušu vārtiem
- Abusimbela Abū Simbela
- Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā
- Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju
- Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju
- izokorija Abu zīlīšu platuma un formas vienādība
- Abukira Abukiras līcis
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km
- Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
- Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
- apbulis Abulis
- Abulīte Abuls - Gaujas kreisā krasta pieteka
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km
- Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
- abutilons Abutilone
- kanatņiks Abutilons
- abutilon x hybridus abutiloņu hibrīdi
- abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām
- Abzana Abzanova - pilsētas nosaukums baškīru valodā
- Apse Abze, Mazās Juglas kreisā pieteka
- Abza Abze, Mazās Juglas pieteka
- Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga
- Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise
- acs baltums acābola ārējais; blīvais apvalks
- uveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums
- panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni
- oftalmorāģija Acābola asiņošana
- acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes
- logadektomija Acābola konjunktīvas gabaliņa izgriešana
- nistagmoīds Acābola kustības, kas atgādina nistagmu
- nistagmogrāfija Acābola kustību reģistrēšana nistagma gadījumā
- perioftalmīts Acābola makstu iekaisums
- makroftalmija Acābola palielinājums
- oftalmorekse Acābola plīsums
- pioftalms Acābola sastrutojums
- unilaterālais nistagms acābola svārstības tikai vienā pusē
- laterālais jeb horizontālais nistagms acābolu kustības horizontālā plaknē
- vertikālais nistagms acābolu svārstības vertikālā plaknē
- Anatis ocellata acainā mārīte
- akmiņaraksts Acainais četrnīšu trinītis
- Inachis io acainais raibenis
- Smerinthus ocellatus acainais sfings
- acots Acains
- izburbulējis Acains
- izacot Acains (par maizi u. tml.)
- acāts Acains (par maizi, kartupeļiem)
- māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets
- irbulains Acains, cirmuļains
- irbuļains Acains, šūnains
- azaleja Acālija
- azālija Acālija
- Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- acainis Aceknis
- aciknis Aceknis
- acainieks Aceknis - kuņģa daļa atgremotājiem
- actenis Aceknis (atgremotājdzīvniekiem)
- traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām
- acaena Acēnas
- pensnē Acenes, ko ar atsperes palīdzību piestiprina uz deguna
- retējlapu acēna acēnu suga ("Acaena anserinifolia")
- Bjūkenena acēna acēnu suga ("Acaena buchananii")
- Magelāna acēna acēnu suga ("Acaena magellanica")
- sīklapu acēna acēnu suga ("Acaena microphylla")
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības
- acetabularia Acetabulārijas
- diacetanilīds Acetanilīda derivāts; fizioloģiski darbīgāks par acetanilīdu
- diacetēmija Acetetiķskābe asinīs
- diacetūrija Acetetiķskābes ekskrēcija ar urīnu
- acetetiķesteris Acetetiķskābes etilesteris, bezkrāsas šķidrums ar patīkamu smaržu
- diacetāts Acetetiķskābes sāls
- salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai
- cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm
- etīns acetilēns, nepiesātināts ogļūdeņradis
- acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai
- acetilbetametilholīns Acetilholīna derivāts, ietekmē parasimpātisko sistēmu līdzīgi acetilholīnam
- aspirīns Acetilsalicilskābe
- tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā
- cellīts Acetonā šķīstoša acetilceluloze
- ACH Acetoncianhidrīns
- acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas
- dimetilketons acetons
- propanons acetons
- acetonūrija Acetons urīnā
- Taliona tiesības aci pret aci, zobu pret zobu
- acidanthera Acidantēras
- divkrāsu acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera bicolor")
- Tubergena acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera tubergenii")
- acidocīts Acidofila šūna; eozinofilais leikocīts
- ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā
- aķīgs Acīgs
- špullīgs Acīgs
- ačīgs Acīgs; uzmanīgs, mundrs, izveicīgs
- seksviterpēni Acikliski, cikliski vai policikliski nepiesātinātie ogļūdeņraži ar 3 izoprēna posmiem
- acilācija Acila grupas ievešana vai veidošana organiskā savienojumā
- acilēšana Acilgrupas ievadīšana organiskos savienojumos
- ad oculum acīm redzami, ļoti uzskatāmi
- evidents Acīm redzams, pilnīgi skaidrs
- rokām taustāms acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams
- acīm redzot Acīmredzot
- acīm redzami Acīmredzot
- blenzt acis
- prožektors acis
- ači Acis
- ačkas Acis
- blisenes Acis
- bolenes Acis
- burkali Acis
- čokāli Acis
- fari Acis
- fonari Acis
- fonāri Acis
- glazki Acis
- iluminators Acis
- karabciki Acis
- lokatori Acis
- morgali Acis
- morgalki Acis
- peška Acis
- šnifti Acis
- stariņi Acis
- starmetējs Acis
- zenki Acis
- superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas
- postīgas acis acis, kas niez vai asaro
- Aciņa ezers Acīte, ezers Murmastienes pagastā
- Mazais Murmasts Acīte, ezers Murmastienes pagastā
- acāt Acot
- čepīt Acot
- uzacot Acot un pabeigt acot
- pāracot Acot vēlreiz, no jauna
- aizpotēt Acot, okulēt
- ace acs
- kaplodziņš acs
- lukturis acs
- oculus acs
- šķīvītis acs
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties
- ciklodukcija Acs ābola grozīšana, ko veic slīpie acs muskuļi
- enoftalms Acs ābola iegrimums orbītā
- endoftalmīts Acs ābola iekšējo apvalku iekaisums
- elektroparacentēze Acs ābola punkcija ar adatu, lietojot strāvas impulsu un turot adatu, kamēr priekšējās kameras šķidrumā rodas ūdeņraža burbuļi
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
- acs ābuls acs ābols
- acābolis Acs ābols
- bērneņš Acs ābols
- acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi
- eksoftalmija Acs ābolu izspiešanās no acu dobumiem slimības rezultātā
- anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu
- fotopija Acs akomodācija gaismai; redze dienā
- prezbiopija Acs akomodācijas pavājināšanās vecumā
- dioptometrija Acs akomodācijas un staru laušanas spēju mērīšana
- oftalmogrāfija Acs aprakstošā anatomija
- biomikroskopija acs apskate spraugas lampā
- cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte
- kantoplastika Acs ārējā kaktiņa paplašināšana vai tā defekta izlabošana
- kantotomija Acs ārējā kaktiņa pārgriešana
- starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī
- oftalmatrofija Acs atrofija
- epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru
- plaksnējums Acs baltums
- sclera Acs baltums
- oftalmodesmīts Acs cīpslu vai saišu iekaisums
- fundālā mikroskopija acs dibena apskate ar instrumentu, kurā apvienots radzenes mikroskops un oftalmoskops
- plakstiene Acs dobuma augšdaļa kopā ar plakstiņu
- periorbita Acs dobuma kaulplēve
- periorbīta Acs dobuma kaulplēve
- oftalmoneirīts Acs dobuma nerva iekaisums
- orbitogrāfija Acs dobuma un tā satura rentgenogrāfiska vai datortomogrāfiska vizualizācija
- orbīta Acs dobums
- ciliārais ķermenis acs dzīslenes biezākā daļa, ciliārķermenis
- blenoreja Acs gļotādas strutojošs iekaisums
- blefaroklonuss Acs gredzenmuskuļa kloniski krampji, acs krampjaina mirkšķināšana
- blefarospazma Acs gredzenmuskuļa toniski krampji
- oftalmija Acs iekaisums
- oftalmoskopija Acs iekšienes apskate ar oftalmoskopu
- entoptoskopija Acs iekšpuses un acs iekšējo ēnojumu apskate
- kantīts Acs kaktiņa iekaisums
- kantektomija Acs kaktiņa izoperēšana
- kseroftalmija Acs konjunktīvas un radzenes epitēlija sausums A vitamīna trūkuma dēļ; var kļūt par akluma cēloni
- ārējā oftalmopātija acs konjunktīvas, radzenes vai palīgorgānu slimība
- oftalmotropometrija Acs kustību mērīšana
- decentrēta acs lēca acs lēca, kuras optiskais centrs nav pretī zīlītei
- fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā
- fakomalācija Acs lēcas atmiekšķēšanās
- pseidofakija Acs lēcas attīstības traucējums, kad lēcu aizstāj taukaudi vai saistaudi
- fakoma Acs lēcas audzējs
- fakometecēze Acs lēcas dislokācija
- lēcas plakode acs lēcas ektodermālais aizmetnis, kas pieguļ acs pūslītim
- fakīts Acs lēcas iekaisums
- fakoerīze Acs lēcas izsūkšanas operācija kataraktas gadījumā
- fakocistīts Acs lēcas kapsulas iekaisums
- kapsīts Acs lēcas kapsulas iekaisums
- cistitomija Acs lēcas kapsulas incīzija; kapsulotomija
- fakopalinģenēze Acs lēcas reģenerācija
- fakoskleroze Acs lēcas sacietēšana
- rinokantektomija Acs mediālā kaktiņa izgriešana
- asaru ezers acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums
- oftalmofantoms Acs modelis apmācībai
- oftalmomiozīts Acs muskuļu iekaisums
- oftalmoplēģija Acs muskuļu paralīze
- oftalmomiotomija Acs muskuļu pārgriešana
- autorefraktometrija Acs optiskā stipruma mērīšana dioptrijās ar speciālu aparatūru
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks
- miežagrauds Acs plakstiņa malas vai tauku dziedzera iekaisums
- acuplakstiņi Acs plakstiņš
- acuplaksts Acs plakstiņš
- blikstens Acs plakstiņš
- kulba Acs plakstiņš
- blikstene Acs plakstiņš, skropstas
- blefarīts Acs plakstiņu malu iekaisums, grūti ārstējama slimība
- keratīts Acs radzenes iekaisums
- hipoforija Acs redzes ass novirze uz leju
- eksoforija Acs redzes līnijas nosliece uz āru, slēpta diverģējoša šķielēšana
- katarrakta Acs redzes slimība; katarakta 1
- astigmatisms acs refleksijas anomālija
- tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā
- skiaskopija acs refrakcijas noteikšanas metode, novērojot ēnas kustību uz tīklenes, kuru izraisaar gaismas stara projekciju acī
- oftalmula Acs rēta
- skrapste Acs skropsta
- tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu
- acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām
- acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā
- blefarostenoze Acs spraugas nenormāls sašaurinājums
- blefarorāfija Acs spraugas pilnīga vai daļēja aizšūšana
- kantorāfija Acs spraugas saīsināšana, sašujot tās kaktiņu
- pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā
- cikloparēze Acs starenes muskuļa vājums
- retīna Acs tīklene
- rodopsīns Acs tīklenes fotoreceptoru (nūjiņu) pigments
- retinīts Acs tīklenes iekaisums
- pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ
- īriss Acs varavīksnene
- iridociklīts Acs varavīksnenes un starenes iekaisums
- oftalmosterēze Acs zaudējums
- anizokorija Acs zīlīšu diametru nevienādība
- dzirnums Acs zīlīte
- pupilla Acs zīlīte
- zirnulis Acs zīlīte
- zirnums Acs zīlīte
- ridze Acs, valdziņā adījumā, pinumā u. tml.
- acsskrūve Acskrūve
- azteki Acteki
- huaxteca Acteki
- Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene
- Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva
- Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu")
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs
- nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis
- Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju
- Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs
- Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm
- Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt
- Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus
- Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis"
- Čikomekoatla Acteku kukurūzas dieviete
- Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm
- Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla
- Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem
- Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce
- Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija
- Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās
- Tlaloks acteku mitoloģijā - lietus un pērkona dievs, visu uzturā lietojamo augu pavēlnieks
- Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos
- piecas saules acteku mitoloģijā - piecas pasaules ēras
- Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla
- Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze
- Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās
- Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais
- Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā
- Koatlikue acteku mitoloģijā - zemes un nāves dieviete, saules dieva Uicilopočtli māte
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne
- Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, Uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības
- Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām
- Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā
- Čalčiutlikue Acteku upju un ezeru dieviete, lietus dieva Tlaloka sieva
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska
- izkliedētas actiņas actiņas, kas atrodas viena no otras tālāk par 10 mm
- gaišas actiņas actiņas, kuru koksne pēc krāsas ir tuva apkārtējās koksnes krāsai
- iritis Acu ābola iekšējās kārtas (varavīksnenes) iekaisums
- retinitis Acu ābola trešās kārtas (tīklenes) iekaisums
- nagadauzis Acu ārsts
- izoforija Acu atrašanās vienā horizontālā plāksnē, kad nav ne hipoforijas, ne hiperforijas
- blennorreia Acu gļotādas strutains iekaisums
- blenoftalmija Acu gonoreja
- halkīts Acu iekaisums ar asarošanu un jutību pret gaismu; rodas no acu berzēšanas, ja rokām bijusi saskare ar varu
- leproftalmija Acu iekaisums lepras gadījumā; leproza oftalmija
- fotoftalmija Acu iekaisums no pārāk stipras gaismas
- elektrooftalmija Acu iekaisums, ko izraisījis elektriskā loka ultravioletais starojums
- oftalmomiāze Acu infestācija ar dobumdunduru "Oestrus ovis" kāpuriem
- oftalmogrāfija Acu kustību pētīšana un grafiska attēlošana
- komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis
- ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas
- heteroftalmija Acu nevienādība
- akomodatīvā astenopija acu nogurums no akomodējošās piepūles, kas var izsaukt galvassāpes
- skatiens acu orientācija uz kādu redzes objektu
- skatījums acu orientācija uz kādu redzes objektu, lai iegūtu informāciju, (ko) iepazītu; rezultāts no [skatīt]{s:2375}
- blakstiņi Acu plakstiņi
- blikstiņi Acu plakstiņi
- plākstene Acu plakstiņš; plākste
- plākstens Acu plakstiņš; plākste
- plākstins Acu plakstiņš; plākste
- plākste Acu plakstiņš; plākstens; plākstiņš
- tarzālie dziedzeri acu plakstiņu modificētie tauku dziedzeri
- priekš acīm acu priekšā
- acu mīzali acu pūžņi
- šķērsdisparācija Acu redzes asu iekšupvērstība
- oftalmopātija Acu slimība
- radzenes līdējčūla acu slimība, ko izraisa pneimokoki, retāk stafilokoki, streptokoki
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās
- nagata Acu slimība; zirgu acu slimība
- oftalmiatrija Acu slimību terapija
- krāsu redze acu spēja izšķirt objekta krāsas
- stereoskopiskā redze acu spēja veidot telpisku attēlu no diviem atsevišķiem attēliem
- undulējošais nistagms acu svārstības abos virzienos ar vienādu ātrumu un vienādiem starpbrīžiem
- skats acu vērstība uz kādu redzes objektu
- raudiņš Acu zīlīte
- redzūklītis Acu zīlīte
- seka Acu zīlīte
- skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- rāviens Acumirklī, tūlīt, pēkšņi
- ar vienu vienīgu rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
- ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
- ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
- ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
- acumirklējs Acumirklīgs
- momentāns Acumirklīgs; ļoti ātri pārejošs
- acimirkls Acumirklis
- acumirksnis Acumirklis
- akimirksnis Acumirklis
- mirkslis Acumirklis
- stracis Acumirklis, brīdis
- strace Acumirklis, brītiņš
- mirknis Acumirklis, mirklis
- mirksnis Acumirklis, mirklis; mirknis
- Acupe Acupīte, Rūjas pieteka
- Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
- Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- raugs Acuraugs, dārgums, mīlulis
- ačagārni Ačgārni
- ačgāniski Ačgārni
- ačgari Ačgārni
- ačgārnis Ačgārni
- ačgārniski Ačgārni
- ačgārnus Ačgārni
- ačigārni Ačgārni
- ačugārniski Ačgārni
- ačugārniskis Ačgārni
- adžgāniski Ačgārni
- adžigārni Ačgārni
- adžugarni Ačgārni
- atkāleņ Ačgārni
- atkaļņi Ačgārni
- atsprēkleņ Ačgārni
- atžagarni Ačgārni
- atžagarnis Ačgārni
- atžagniski Ačgārni
- kleivuski Ačgārni
- adžgārni ačgārni - otrādi, atmuguriski
- obkonisks Ačgārni konisks, ar pamata plāksni uz augšu un virsotni lejup
- adžubeniski Ačgārni, atpakaļiski, otrādi, atmuguriski
- adžubu Ačgārni, otrādi, atmuguriski
- atžubu Ačgārni, otrādi, atmuguriski
- ķedeliski Ačgārni, sajaucot secību
- atkāņu Ačgārni; no labās puses uz kreiso
- adžgārns Ačgārns
- retrogrāfija Ačgārns raksts; spoguļraksts
- antistrefons Ačgārns slēdziens
- Ači Ači Kastello - pilsēta Itālijā
- Ači Ači Katena - pilsēta Itālijā
- Ači Ači Santantonio - pilsēta Itālijā
- ačinskieši Ačinskas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie
- ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji
- Madaļāni Ačkirkas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukuma variants
- ačikups Ačkups
- tāss āda
- urskala āda
- gludā āda āda ar dabisku ādas graudu
- iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
- plūksnainā āda āda ar plūksnainu virsmu - velūrāda, zamšāda
- intrakutāns Ādā ievadāms
- dermatocēle Ādā izveidojies dobums; cista
- kuiba Āda no roņa, suņa u. c. dzīvnieku kājām
- kuibana Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
- kuibena Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
- kuibene Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
- griezine Āda saku dzeņaukšām
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem)
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai
- sakāda Āda, ar ko pārvilktas sakas
- ragādiņa Āda, kas klāj briežveidīgo ragus un asinsvadu tīklu ragu augšanas periodā
- džinguls Āda, kas paredzēta šūšanai
- ienadzis Āda, kas sedz naga sakni
- oderāda Āda, ko izmanto oderu gatavošanai
- dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c)
- pastalāda Āda, no kuras gatavo pastalas; juhtāda
- adažio Adagio - mēreni, lēnām
- Parmelia tiliacea ādainā parmēlija
- ādinieks Ādainis - vājš, vecs, nodzīts zirgs
- dziemulis Ādama ābols (rīkles skrimslis)
- irbe Adāmā adata
- irbis Adāmā adata
- Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā
- Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā
- Nazreta Adāma, pilsēta Etiopijā
- kāksle Ādamābols
- kākslis Ādamābols
- skrumslis Ādamābols, gāmurs
- adata Adāmadata
- badīkla Adāmadata
- irbs Adāmadata
- urbulis Adāmadata
- irbi Adāmadatas
- irbji Adāmadatas
- Adamaiša ala Adamaita ala
- midantāns Adamantāna atvasinājums, parkinsonisma ārstēšanas līdzeklis
- Adamells Adamello
- adamīts Adamīti
- trikotāžas mašīna adāmmašīna
- pamatņu adāmmašīna adāmmašīna pamatņu adījuma adīšanai
- šķērsadīšanas adāmmašīna adāmmašīna šķērsadījuma adīšanai
- cilpu veidošanas mehānisms adāmmašīnas galvenais mehānisms pavediena izliekšanai un cilpu veidošanai
- adāmmašīnas klase adāmmašīnu iedalījums pēc adatu skaita garuma vienībā
- Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts
- Vilku ezers Adamovas ezers Ezernieku pagastā
- Adamovo Adamovas ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Adumavas ezers Adamovas ezers Vērēmu pagastā
- Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā
- Seinaha Adana - pilsēta Turcijas dienvidos
- Seihana Adana, pilsēta Turcijā
- pielāgošanās Adaptācija
- readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana
- dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem
- hostadapteris Adapteris, kas pārsūta datus un instrukcijas starp diskešu vai diskdziņa kontrolieri un centrālo procesoru
- adapteris Adapters
- adaptris Adapters
- līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā
- PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni
- dinamiskā maršrutēšana adaptīvā maršrutēšana
- Arakana grēda Adaro grēda Mjanmas (Birmas) rietumos
- Viktorijas kalns Adaro grēdas augstākā virsotne, Mjanmas (Birmas) rietumos, augstums — 3053 m
- gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot
- dermatofilakse Ādas aizsardzība pret infekciju
- eksofilakse Ādas aizsargājošā funkcija pret slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā
- čapši Ādas aizsargbikses jātniekiem; čapsi; čaparahosi
- dermatogrāfija Ādas anatomisks apraksts
- depilācija Ādas apmatojuma iznīcināšana
- eritrēma Ādas apsārtums
- alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem
- ergodermatoze Adas arodslimība
- angiodermatīts Ādas asinsvadu iekaisums
- dermatogrāfisms Ādas asinsvadu reakcija, kas rodas, ādu mehāniski kairinot, lai noteiktu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus
- dermatorāģija Ādas asiņošana
- fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus
- atrofoderma Ādas atrofija
- ļipsna Ādas atšķēlums (ievainojums)
- panadzis Ādas atšķēlums virs nagiem
- sarkoīds Ādas audzējs, kas atgādina sarkomu
- sumestuve Ādas aukla, ar ko savelk kopā zirga sakas
- pseidoanēmija Ādas bālums asinsvadu sašaurināšanās dēļ, bez patoloģiskām pārmaiņām asinīs
- piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību
- apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes
- sideroderma Ādas bronzas nokrāsa, kas radusies dzelzmaiņas traucējumu dēļ
- bulans Ādas cepure ar ausu apsegiem
- ādaiņi Ādas cimdi
- ādaunieks Ādas cimds
- ādavnieks Ādas cimds
- dermoīdektomija Ādas cistas izgriešana
- dermatocistoma Ādas cistveida audzējs
- derrnatocistoma Ādas cistveida audzējs
- kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes)
- adermoģenāze Ādas defektu nesadzīšana
- karotinodermija Ādas dzeltenums, ko rada karotīna pārmērība asinīs un audos
- klešķis Ādas dzeņaukste
- subcutis Ādas dziļā jeb saišķaudainā kārta, kas atrodas tieši zem ādas epidermas
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā)
- elastoma Ādas elastisko audu audzējs
- juvenilā elastoma ādas elastisko audu iedzimta hiperplāzija
- nolobīšanās ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās; normālā gadījumā nolobīšanās notiek nepārtraukti un nemanāmi
- hrotoplasts Ādas epitēlija šūna
- kankroīdķermenīši Ādas epiteliomas mezgliņi
- SED Ādas eritēmas deva (angļu "skin erythema dose")
- dermatolīze Ādas fibromatoze, nokārušās ādas masas
- dermatofibrosarkoma Ādas fibrosarkoma
- ādasgabals Ādas gabals
- ādgabals Ādas gabals
- ādsgabals Ādas gabals
- ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos)
- ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti
- sarkoīds Ādas granuloma sarkoidozes gadījumā
- dermatēmija Ādas hiperēmija
- helioksantoze Ādas iedegums, pigmentācija saules starojuma ietekmē
- dermatīts Ādas iekaisums
- naglis Ādas iekaisums (suņu nagli)
- sklerodermatīts Ādas iekaisums ar sabiezējumu un sacietējumu
- uledermatīts Ādas iekaisums, kas atstāj rētas
- akarodermatīts Ādas iekaisums, ko ierosina ērces
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā
- radiodermatīts Ādas iekaisums, ko izraisa rentgenstarojums un radioaktīvais starojums
- ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli
- lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai)
- dermataneirija Ādas inervācijas defekts, kas rada jutības traucējumus
- dermometrija Ādas īpašību mērīšana, piem., elektriskās pretestības, elastības, temperatūras u. c.
- dermatoskopija Ādas izpēte; dermoskopija
- eksantēma Ādas izsitumi
- jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
- hlorakne Ādas izsitumi (komedoni, tauku dziedzeru cistas un pūtes) personām, kas strādā ar hlora savienojumiem (profesionāla dermatoze)
- reimatīds Ādas izsitumi reimatisma gadījumā
- tripanosomīdi Ādas izsitumi tripanosomozes gadījumā
- uremīdi Ādas izsitumi urēmijas gadījuma
- erupcija Ādas izsitumi; to parādīšanās
- segāda Ādas izstrādājums (kā) pārsegšanai
- kasuha ādas jaka
- kožaks Ādas jaka
- kožaņiks Ādas jaka
- ādene Ādas jaka, ādas žakete
- dirža Ādas josta, siksna
- zipsna Ādas josta, siksna
- fotosensibilizācija Ādas jutības pastiprināšanās pret gaismu, īpaši pret saules gaismu
- pulikoze Ādas kairinājums no blusu kodieniem
- kapilaroskopija Ādas kapilāru mikroskopiska izmeklēšana diagnostikas nolūkā
- ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa
- ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa
- ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa
- dishroja Ādas krāsas izmaiņa
- dziļā miliārija ādas krāsas papulas ap sviedru porām
- ahromija Ādas krāsas zudums, piem., albīnisma gadījumā
- pigmentējošā ādas grunts ādas krāsojuma otrais slānis (ādu klājošajā krāsošanā), kas dod ādas virsai vajadzīgo krāsu
- piesūcinošā ādas grunts ādas krāsojuma pirmais slānis, ko uzklāj, lai sekmētu klājošās krāsas vienmērīgu iesūkšanos
- mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu
- seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu; mantija (2)
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis
- maisiņš Ādas kroka zem acīm
- naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu
- valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu
- kaunuma lūpas ādas krokas, kas no abām pusēm norobežo ieeju makstī
- riknoze Ādas krunkainība, kas radusies no zemāk guļošo muskuļu atrofijas
- limfodermija Ādas limfvadu slimība
- deskvamācija Ādas lobīšanās
- eksuviācija Ādas lobīšanās
- koža Ādas mētelis
- kožanka Ādas mētelis
- kožans Ādas mētelis
- kožuha Ādas mētelis
- dermatomioma Ādas mioma
- intarsija Ādas mozaīka grāmatu iesiešanas tehnikā
- skleromiksedēma Ādas mucinozās deģenerācijas paveids, ko nosaka paraproteinēmija
- bogans Ādas naudas maks
- elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas
- cimikoze Ādas nieze no blakšu kodieniem
- samulējums Ādas noberzums
- ekskoriacija Ādas nobrāzums
- dermatozoji Ādas parazīti, apzīmējums visiem dzīvniekiem, kas parazitē uz ādas un ādā
- dermatotomija Ādas pārgriešana
- dermostoze Ādas pārkaulošanās
- sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā
- dermepentēze Ādas pārstādīšana
- dermatoheteroplastika Ādas pārstādīšana, ņemot to no cita cilvēka
- ādeņīca ādas pātaga
- ādainīca Ādas pātaga
- ādaunīca Ādas pātaga
- ādavnīca Ādas pātaga
- ādenīca Ādas pātaga
- dermatopatoloģija Adas patoloģija
- kapsantinoze Ādas pigmentācija no paprikas pārmērīgas lietošanas
- kapsantioze Ādas pigmentācija, ko rada pārmērīga paprikas lietošana
- melanoleikoderma Ādas plankumainība
- pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam
- špreijas Ādas plīsumi (papēžos)
- šreijas Ādas plīsumi (papēžos)
- sprosla Ādas poga vai kažokādas cilpa
- elpēklis Ādas pora
- skortele Ādas priekšauts
- skortulis Ādas priekšauts
- skotelis Ādas priekšauts
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas
- spalva ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm
- kontaktreakcija Ādas reakcija saskares vietā ar kairinošu vielu (alergēnu)
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts)
- dermoanerģija Ādas reakcijas trūkums uz antigēna injekciju
- dermatoplāzija Ādas reparatīvās spējas
- mozulis Ādas sacietējums, kas radies no ilgstoša spiediena uz ādu
- tiloma Ādas sacietējums, varžacs
- tiloze Ādas sacietējums, varžacs; tiloma
- šķelšana Ādas sadalīšana labajā (augšējā) un kreisajā (apakšējā) slānī
- derma Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas
- pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas; īstā āda; derma
- frinoderma ādas sausums ar matu folikulu hiperkeratozi; A avitaminozes pazīme
- ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai
- daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās
- kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem
- ādsiene Ādas siksna siešanai; saku sienamā aukla; samestaukla, samestava
- dzenūškas Ādas siksnas pie sakām zirga iejūgšanai
- pelagroze Ādas sindroms pelagras gadījumā; raksturīga pigmentācija, eritēma un hiperkeratoze
- īstā āda ādas slānis starp virsādu un zemādu
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot kārtās ādas pusfabrikātu
- ādslimība Ādas slimība
- skropulis Ādas slimība - kraupis
- skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis
- zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu
- sekretodermatoze Ādas slimība ar pastiprinātu normālu sekrētu izdalīšanos
- hidroa Ādas slimība ar pūslīšu izsitumiem
- pustuloderma Ādas slimība ar pustulu veidošanos
- pitiriāze Ādas slimība ar raksturīgu klijveida lobīšanos
- kasus Ādas slimība kašķis
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
- ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana
- niezekls Ādas slimība, kam raksturīga niezēšana
- keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās
- vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi
- niezis Ādas slimība, kas izraisa niezēšanu
- dermatoartrīts Ādas slimība, kas saistīta ar artrītu
- epidermoze Ādas slimība, kas skar epidermu
- saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes
- epidermatozoonoze Ādas slimība, ko ierosina parazīts, kurš mīt uz ādas, piem., uts
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai
- svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi
- epidermofītija Ādas slimība, ko izraisa sēnīte
- krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu
- serpiginozā, lienošā angioma ādas slimība, ko raksturo punktveida vaskulāru mezgliņu grupas, kas veido lokus
- favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte
- adesmoze Ādas slimība, kuras sekas ir saistaudu atrofija
- skrapulis Ādas slimība, līdzīga kašķim
- dermatoterapija Ādas slimību ārstēšana
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas
- dermatica Ādas slimību dziedināšanā lietojamie zāļu līdzekļi
- buloze Ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās
- eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās
- dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā
- slejs Ādas sloksne
- bīze Ādas strēmele
- irka Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas
- irks Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas
- fustigācija Ādas šaustīšana ar metāla otu, kas savienota ar maiņstrāvas avotu, piem., faradizācijā
- fustigācija Ādas šaustīšana ar tievām viciņām (masāžā)
- puzuris Ādas tabakmaks
- ateroma Ādas tauku dziedzera retences cista
- ateroms Ādas tauku dziedzeru cista, kas attīstās aizsprostojoties dziedzera kanālam
- tilacīts Ādas tauku dziedzeru iekaisums
- sūnākslis Ādas tauku dziedzeru sastrutojums
- kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu
- epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem
- tuberkulīds Ādas tuberkulozes forma, kam raksturīgi papulozi izsitumi un stipri izteikta alerģiskā reakcija
- dermatooftalmīts Ādas un acs iekaisums, kas skar konjunktīvu un radzeni
- eflorescence Ādas un gļotādas izsitumi
- segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu
- krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze
- lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu
- pseidokeratīns Ādas un nervaudu keratīns, kuru daļēji šķeļ parastie proteolītiskie enzīmi
- depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc)
- omfalīts Ādas un zemādas audu iekaisums nabas apvidū
- dermatocelulīts Ādas un zemādas saistaudu iekaisums
- ranica Ādas vai audekla soma, kur kareivji ieliek savas lietas un skolnieki grāmatas
- petļa Ādas vai auduma cilpa paģērba aizpogāšanai
- sakvojāžs Ādas vai blīva auduma iegarena, nedziļa soma
- gardemans Ādas vai brezenta cimds bez pirkstiem, ar ieliektu apaļu metāla plāksni, ko izmanto brezenta šūšanai
- erozija ādas vai gļotādas epitēlija bojājums
- kseroze Ādas vai gļotādu sausums
- alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska
- dispigmentācija Ādas vai matu pigmentācijas patoloģija
- šķīstības josta ādas vai metāla josta, kas sedz sievietes dzimumorgānus un aizslēgta ar atslēgu
- bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai)
- galvanopalpācija Ādas vazomotorisko un jušanas nervu pārbaude, punktveida anodu novietojot izmeklēšanas vieta, bet katodu - uz citas ķermeņa daļas
- segmati Ādas veidojums, kas klāj gandrīz visu zīdītāju ķermeni
- vilnas matiņš ādas veidojums, kas sastāv no olbaltumvielu savienojuma – keratīna
- sēklinieku maisiņš ādas veidojums, kurā atrodas sēklinieki
- dermatogēns Ādas veidotājs
- dermoflebīts Ādas vēnu iekaisums
- kankroīds Ādas vēzis (plakanā epitēlija vēzis); tas lēni aug un izplatās audu virspusē
- trihoepitelioma Ādas vēzis, kas attīstās no pūkmatu folikuliem
- mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
- brauna Ādas virskārtai nolupušas plēnītes
- brauņas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes
- braunas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes; blaugznas
- nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai)
- repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks
- papula Ādas, gļotādas pārveidojuma mezglveida elements
- epidermoptidae Ādasērču dzimta
- pterolichus Ādasērču dzimtas ģints
- aduta Adata
- šusnica Adata
- kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai
- repadata Adata pīpes galviņas un kāta kanāla tīrīšanai
- unsauts Adata pīpes tīrīšanai
- reņģadata adata reņģu vēršanai
- mežģīņadata Adata, kuru izmanto mežģīņu izgatavošanai
- dzeloņādainie Adatādainie
- spurādaiņi Adatādainie ("Echinodermen")
- adatādainie Adatādaiņi
- adataiņi Adatādaiņi
- echinodermata Adatādaiņi
- jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
- asterias Adatādaiņu tipa ģints
- jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
- Rosa acicularis adatainā roze
- Echinocystis lobata adatainais dzeloņgurķis
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos
- adataiņš Adatains
- adatots Adatains
- adatmētelis Adatains apvalks, kažoks, piem., ezim
- adatmētelītis Adatains apvalks, piem., kastaņa čaula
- sprākle Adatas acs
- dzenolis Adatas gals
- dzenols Adatas gals
- keratonikse Adatas ievadīšana caur radzeni, sevišķi, operējot kataraktu
- Aguļaša straume Adatas raga straume pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem
- Aguļaša rags Adatas rags, Āfrikas galējais dienvidu punkts
- sprančadata Adatas veids
- hydnaceae Adateņu dzimta
- hydnum Adateņu dzimtas ģints
- rūsassēne adateņu dzimtas sēņu ģints ("Asterodon")
- brūnzobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Hydnellum")
- bankera Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon", syn. "Bankera")
- baltzobe Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon")
- vēršmēlene adateņu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodon")
- sarkodoncija adateņu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodontia")
- īszobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Steccherinum")
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
- ausenīte Adateņu sēņu ģints ("Auriscalpium")
- gļotzobe Adateņu sēņu ģints ("Gloiodon")
- gludais adatgliemezis adatgliemežu suga ("Acicula polita")
- Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā
- parastā adatreceklene adatrecekleņu sēņu ģints suga ("Pseudohydnum gelatinosum")
- kivano Adatu gurķis ("Cucumis metuliferus", angļu val. "kiwano")
- adatnieks Adatu izgatavotājs vai tirgotājs
- Eleocharis acicularis adatu pameldrs
- Mycena acicula adatu sēntiņa
- oranžsarkanā sēntiņa adatu sēntiņa
- popis Adatu spilventiņš
- akupunktūra Adatu terapija, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām
- adatterapija Adatu terapija; akupunktūra
- kulstīkla adatu vai nažu veltnis kulstāmmašīnā
- filipunktūra Adatu vai stieples ievadīšana aneirismas maisā, lai ierosinātu asins sarecēšanu
- adatveidīgs Adatveida
- dzelonis Adatveida izaugumi (dzīvniekiem)
- dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetiem)
- sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra
- martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai)
- vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli
- syngnathidae Adatzivju dzimta
- syngnathus Adatzivju dzimtas ģints
- syngnathiformes Adatzivjveidīgo kārta
- Syngnathus typhle adatzivs jeb gardeguna adatzivs
- ādaunīca Ādaunieks
- Aahof Ādaži
- Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram
- ādažnieki Ādažu novada Ādažu ciemata iedzīvotāji
- ādažmuižnieki Ādažu novada Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Ādažmuiža" iedzīvotāji
- aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
- alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
- carnikavieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Carnikava" iedzīvotāji
- eimurieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Eimuri" iedzīvotāji
- ievinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Ieviņas" iedzīvotāji
- jaunbērzinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Jaunbērziņi" iedzīvotāji
- kamenieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Kamenes" iedzīvotāji
- līdumnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- pļavziedieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Pļavziedi" iedzīvotāji
- podnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Podnieki" iedzīvotāji
- razvedcieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Razvedka" iedzīvotāji
- sautinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Sautiņi" iedzīvotāji
- sigulieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Siguļi" iedzīvotāji
- slejieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Slejas" iedzīvotāji
- Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- garciemieši Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" iedzīvotāji
- Aahof Ādažu pagasta (tagadējā novada) bijušais nosaukums
- baltezerieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Baltezers" iedzīvotāji
- garkalnieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Garkalne" iedzīvotāji
- gaujieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji
- jaunkūlieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkūlas" iedzīvotāji
- kalngalieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Kalngale" iedzīvotāji
- nagainieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Nagaiņi" iedzīvotāji
- straumieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
- Adažskaja Ādažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof)
- Adelijas zeme Adelijas krasts
- Adene Adena
- adenium Adēnijas
- resnā adēnija adēniju suga ("Adenium obesum")
- adenozīns Adenīna un ribozes atvasinājums, nukleīnskābju sastāvdaļa
- adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē
- adenozīndifosfāts Adenīna, d-ribozes un divu fosforskābes molekulu savienojums; piedalās glikolīzes procesos
- cobiķis Ādenis
- kanēris Ādenis
- kāsis Ādenis
- kraņķis Ādenis
- krepsis Ādenis
- nātans Ādenis
- nātnene Ādenis
- krēklis Ādenis (1)
- ādminis Ādenis, kleperis
- ādaunieks Ādenis, kleperis; vecs, vājš zirgs
- kraģis Ādenis, vecs zirgs
- ķeņģis Ādenis; arī lamuvārds slinkam cilvēkam
- adenoidīts Adenoīdu iekaisums
- adenotomija Adenoīdu izgriešana
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti
- miksadenoma Adenoma, kas pa daļai miksomatozi deģenerējusies; gļotu dziedzera adenoma
- heteradenoma Adenoma, kas radusies audos, kuros normāli nav dziedzeru
- hondroadenoma Adenoma, kurā ir skrimšļaudi
- horioadenoma Adenomas tipa horija audzējs, kas noārda placentu
- adenozīnfosfāts Adenozīna fosforskābes esteris
- ADP Adenozinodifosfāts
- ATP Adenozīntrifosfāts (angļu "adenosine triphosphate"); ATF
- ATF Adenozīntrifosfāts, nukleotīds, enerģijas uzkrājējs visos dzīvajos organismos
- Odara Adēra, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
- Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā
- dermocybe Ādgalves
- kanēļa ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe cinnamomea")
- sarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe sanguinea")
- asinssarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe semisanguinea")
- dermestidae Ādgraužu dzimta
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio")
- Smirnova ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus smirnovi")
- jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius")
- graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem
- Agere Ādģēre - upe Latvijā
- Adģere Ādģēre, Vārtājas pieteka
- Gikša Ādģēre, Vārtājas pieteka
- Gikše Ādģēre, Vārtājas pieteka
- Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā
- Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa
- Adjamuende Adiamuende
- adiantaceae Adiantaugi
- adiantum Adiantes
- Fissidens adianthoides adiantu spārnene
- Adiantum pedatum adiantu suga
- sarmatainā adiante adiantu suga ("Adiantum hispidulum")
- ķīļveida adiante adiantu suga ("Adiantum raddianum")
- Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā
- Adigeja Adigejas Republika
- temirgoji Adigejiešu etnogrāfiska grupa (uz tās dialekta pamata veidota adigejiešu nacionālā rakstība)
- bžeduhi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, kas veido šās tautas lielāko daļu
- abadzehi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, senatnē viena no lielākajām adigu ciltīm
- Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība
- Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis
- Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu
- gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru
- Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās
- Tha adigu mitoloģijā augstākā dievība, ģenētiski saistīta ar arhaisko saules dievību
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete
- Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju
- Semsūra Adijamana, pilsēta Turcijā, tās nosaukums kurdu valodā
- rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis; valnī ieadīta citas krāsas svītra
- sviķele Adījuma (zeķes, cimda) mala, vīle, sviķelis
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās
- cilpu stabiņš adījuma garenvirzienā izvietoto cilpu kopums
- apadas Adījuma nobeigums
- kombinētie adījuma pinumi adījuma pinumi, kas satur vismaz divus galvenos, atvasinātos un rakstu pinumu elementus
- žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas
- atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi
- zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi
- cūkastiņa Adījuma raksta veids
- saulstariņi Adījuma raksta veids
- auna ragi adījuma raksts
- lapiņa Adījuma raksts
- mietiņš Adījuma raksts
- mušiņa Adījuma raksts
- pupugali adījuma raksts ar tumšsarkaniem apaļiem plankumiņiem uz balta fona
- pēdainītis adījuma raksts cimdiem, ko ada ar divām dzijām un izveido zaķa pēdām līdzīgu rakstu
- cūkactiņas Adījuma raksts, kas atgādina acis
- actiņas adījuma raksts, kurā izmantoti dažādu krāsu valdziņi
- prespinumi Adījuma rakstu pinumi, kas satur cilpas ar vienu vai vairākiem uzmetumiem
- plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus
- patents adījuma rakstu veids
- puspatents adījuma rakstu veids
- metums Adījuma sākums, zeķei pirmās acu rindas
- cilpu rinda adījuma šķērsvirzienā novietoto cilpu kopums
- acs Adījuma valdziņš
- noraušana Adījuma valdziņu noraukšana
- aizada Adījuma valnis vai raksti; aizadi
- aizadi Adījuma valnis vai raksti; aizsākts adījums
- adums Adījums
- mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu
- pāraine Adījums vai izšuvums, arī austa josta ar pāros izkārtotu rakstu
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums
- roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma
- mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu
- megžine Adījums, kas ir adīts, cieši nesaistot valdziņus
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus
- dubultais adījums adījums, kurā cilpas novietotas divās paralēlās plaknēs
- šķērsadījums Adījums, kurā cilpu rinda veidota no viena vai dažiem pavedieniem
- garenadījums Adījums, kurā katra cilpu rindas cilpa veidota no sava pavediena; pamatņu adījums
- rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus
- galvenie adījumu pinumi adījumu pinumi, kas veidoti no noteiktā secībā sakārtotām cilpām
- dālderis Adījumu un audumu raksts, arī zirga spalvas raibums (ābolains)
- adāms Adīklis
- adikls Adīklis
- darāmais Adīklis
- adāmais Adīklis, dzija adīšanai
- darīklis Adīklis; dareklis
- uzmeti Adīkļa pirmā acu rinda
- kalpeņš Adīkļa valdziņš
- stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta
- stīcka Ādiņa, plēvīte
- kutikularizācija Ādiņas veidošanās uz čūlas vai brūces
- filē Adīšana lielām cilpām
- izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam
- adījums Adīšanas veids
- mezgt adīt
- adināt Adīt
- maidet Adīt
- megžīt Adīt
- megzt Adīt
- mežģot Adīt
- pavilnīt Adīt
- atadīties Adīt līdz apnikumam
- mistrīt Adīt vai izšūt raibi, aust krāsainu audumu
- pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna
- pāradām Adīt vienu kārtu ar vienu dzīparu, otru kārtu ar citu
- megžināt Adīt, cieši nesaistot valdziņus
- trikotāžas drāna adīta drāna
- kopka Adīta jaka
- adenis Adīta jaka, adīts džemperis
- adījums Adīta priekšmeta raksts
- celene Adīta šalle, kuras gali sniedzas vismaz lidz ceļgaliem
- stulmenis Adīta uzmava, ko uzmauc uz (kājas vai rokas) stilba
- dūrgals Adīta vai izšūta aproce, uzrocis; maucis (2)
- muncis Adīta vai no drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa
- endzete Adīta vai tamborēta mežģīne (ko iešuj, piemēram, spilvendrānā)
- šinšilla Adīta vilnas drāna ar uzkārstu virsmu
- uzmaucene Adīta vilnas sieviešu cepure; cepure ar ausu pārsegiem
- adātāja Adītāja
- adēja Adītāja
- adējeņa Adītāja
- adējiņa Adītāja
- adītājs Adītāja
- mupši Adītas aproces
- purkši Adītas aproces
- mauči adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa
- dalderaiņi Adīti cimdi ar rūtainu rakstu
- pērslaiņi adīti cimdi ar vienmērīgi ieadītām dažādu krāsu zvaigznītēm
- untraļi Adīti roku sildītāji
- cilpaiņi Adīti vilnas cimdi ar dzijas cilpiņām otrā pusē
- lapainis Adīts cimds ar lapveida adījuma rakstu
- kamzols Adīts džemperis
- adījums Adīts priekšmets
- adītinis Adīts priekšmets, parasti jaka, cepure
- aproce Adīts roku sildītājs
- maucenis Adīts uzrocis, izšūts ar stikla pērlītēm
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
- acainītis Adītu cimdu raksts
- uzvalaiži Adītu zeķu un cimdu augšējā mala
- adjektivizēties Adjektivēties
- adjektivizācija Adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem
- adjektivācija adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem; adjektivēšanās
- algebriskais papildinājums adjunkts - determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta
- Rosa coriifolia ādlapainā roze
- Saxifraga cortusifolia ādlapu akmeņlauzīte
- dermoptera Ādlidoņi
- ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe
- ģērēšana Ādminība, ādu izstrāde
- garbars ādminis
- ādamaks Ādminis
- ādbrauķis Ādminis
- ādģēris Ādminis
- ādģērmanis Ādminis
- ādmine Ādminis
- ādmiņi Ādminis
- ādraudzis Ādminis
- aučelnieks Ādminis
- ģērētājs Ādminis
- ģērmanis Ādminis
- kaževniks Ādminis
- šinderis Ādminis
- āģēris Ādminis; ādģēris
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns
- forstmeisters Administratīva amata persona mežsaimniecībā dažās R-Eiropas valstīs, vai arī tikai tituls
- palē Administratīva celtne (Francijā)
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā)
- komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals
- virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns)
- kopsapulce Administratīva institūcija (piemēram, akciju sabiedrībā)
- apakškonsistorija Administratīva institūcija luterāņu baznīcā, kas pakļauta konsistorijai
- arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm
- pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija
- apriņķis administratīvā teritorija, kas sastāv no vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām
- noms Administratīva vienība mūsdienu Grieķijā
- izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku
- Vondsvērta Administratīvais rajons Londonā ("Wandsworth")
- Noras-Padekalē-Pikardijas reģions administratīvais reģions Francijā, kas pastāvēja 2016. gadā no 1, janvāra līdz 28. septembrim, kad tika pārdēvēts par Augšfrancijas reģionu
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izsacīt (2)
- izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izteikt (2)
- autokefālā baznīca administratīvi patstāvīga Austrumu baznīca
- Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
- župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā
- prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā)
- ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos PSRS laikā pagasta vietā; attiecīgā teritorija
- apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība
- apvidus Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība
- Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu
- Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu
- vilajets Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Afganistānā un Turkmenistānā
- ķarks Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Albānijā; viens no 12 Albānijas apgabaliem
- marzs administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts apgabaliem
- Babekas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā
- gubernatūra administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā
- muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā
- zoba Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Eritrejā; viens no 6 šīs valsts reģioniem
- kilils Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Etiopijā; viens no 9 Etiopijas apgabaliem
- Ammasalika administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grenlandē līdz 2009. g., aizņēma salas dienvidaustrumu daļu līdz Kanerlusuaka līcim
- perifērija administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grieķijā
- županija Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Horvātijā; viens no šīs valsts 20 reģioniem
- ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem
- sisla Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Islandē; viens no šīs valsts 26 reģioniem
- šebīja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Lībijā; viens no 22 šīs valsts reģioniem
- vilāja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Mauritānijā, Sudānā un Tunisijā
- pavalsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Meksikā
- Aneninojas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā (_Anenii Noi, Raionul_)
- Basarabjaskas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā, atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kantemiras un Čimišlijas rajonu, kā arī ar Ukrainu
- mintaka administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Omānas Sultanātā un Saūda Arābijas Karalistē
- Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu
- žudecs Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Rumānijā
- vilojats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Tadžikistānā un Uzbekistānā
- meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem
- Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus
- apakšreģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas aptver daļu no kāda reģiona (piemēram, Somijā)
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā
- ančols Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības nosaukums Nepālā
- guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība Krievijā no 18. gs. līdz 1930. gadam
- volosna Administratīvi teritoriāla pamatvienība laukos Krievijā (līdz 1919. gadam)
- novads administratīvi teritoriāla vienība
- pagasts Administratīvi teritoriāla vienība
- nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē
- departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs)
- grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs)
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža
- municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs)
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2)
- vaivadija Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vojevodiste (2)
- prezidiāts Administratīvi teritoriāla vienība 1582.-1598. g. Pārdaugavas hercogistē; 1598. g. pārdēvēja par vaivadijām jeb vojevodistēm
- āmte Administratīvi teritoriāla vienība Dānijā
- Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso
- Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā
- nome Administratīvi teritoriāla vienība Grieķijā
- župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.)
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps
- Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
- Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
- Atirau apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Atırau oblısı_), valsts rietumu daļā, robežojas ar Rietumkazahstānas un Aktebes apgabalu, aptver Kaspijas jūras ziemeļaustrumu galu
- Batkenas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kirgizstānā, robežojas ar Ošas apgabalu, kā arī ar Tadžikistānu un Uzbekistānu
- Aizvēja Salas administratīvi teritoriāla vienība Klusajā okeānā (_Les lies sous le Vent_), Franču Polinēzijas rietumu daļā; Raromatai
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
- vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
- pilskunga iecirknis administratīvi teritoriāla vienība Kurzemes hercogistē un Kurzemes guberņā 17.-19. gs.
- Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas
- Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
- Aksu vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_)
- Anīkšču rajons administratīvi teritoriāla vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī
- Alojas pilsēta ar lauku teritoriju administratīvi teritoriāla vienība Limbažu rajonā 1990.-2009. g., ievēra Alojas pilsētu un Alojas pagastu
- atols administratīvi teritoriāla vienība Maldīvijā
- Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
- aimaks Administratīvi teritoriāla vienība Mongolijā
- filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem
- Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Romā
- Abas Tibetiešu un Cjanu autonomā prefektūra administratīvi teritoriāla vienība Sičuaņas provincē Ķīnā
- ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala
- vilājets administratīvi teritoriāla vienība Turcijā un Tunisijā
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
- mērija Administratīvi teritoriāla vienība, kuras galva ir mērs
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
- Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale
- vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā
- mudirs administratīvi teritoriālas vienības pārvaldnieks Turcijā; arī vairāku valsts un privātierēdņu tituls
- Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
- Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā
- Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
- Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas
- Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā
- Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
- Vecpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Vecpils pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aizputes pagastā
- Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
- Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
- Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam
- Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā
- Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
- Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā
- Ilzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Ilzenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Trapenes pagastā
- Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā
- Jaunlaicenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaunlaicenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Apes un Trapenes pagastā
- Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā
- Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
- Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa
- Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
- Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā
- Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā
- Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā
- Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas
- Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā
- Klintaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Aiviekstes pagastā un Pļaviņu pilsētā
- Kursīšu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Novadnieku pagastā
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam
- Kauguru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Valmieras pilsētā
- Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam
- Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
- Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas
- Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas
- Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam
- Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
- Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
- Dunalkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dunalkas pagastam pievienota pirmskara Rāvas pagasta teritorija
- Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam
- Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta
- Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
- Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
- Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
- Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā
- Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam
- Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam
- Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas
- Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības
- Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
- Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija
- Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas
- Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā
- Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
- Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
- Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā
- Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam
- Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
- Jeru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Rūjienas pagasta teritorijas
- Lībagu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Stendes pagasta ziemeļaustrumu daļa ar Dižstendi
- Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam
- Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa
- Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Katvaru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pociema pagasta teritorija
- Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
- Vilpulkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Ternejas pagasta lielākā daļa un bijušā Rūjienas pagasta ziemeļrietumu daļa
- Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
- Inčukalna pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Allažu un Siguldas pagasta teritorijas
- Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
- Padures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Īvandes pagasta teritorijas
- Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam
- Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam
- Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam
- Madlienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķeipenes un Plāteres pagasta teritorijas
- Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā
- Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam
- Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
- Engures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Milzkalnes pagasta teritorijas
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
- Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas
- Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam
- Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
- Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
- Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala
- Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
- Ķoņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ternejas pagasta teritorijas
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
- Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam
- Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam
- Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
- Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
- Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas
- Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
- Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
- Penkules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Tērvetes pagasta teritorijas
- Jūrkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ulmāles un Užavas pagasta teritorijas
- Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā
- Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā
- Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam
- Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā
- Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam
- Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija)
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
- Kokneses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Viskāļu pagasta austrumu daļa
- Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
- Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu
- Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam
- Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts
- Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu
- Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas
- Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
- Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu
- Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
- Kurmāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts viss pirmskara Planicas pagasts un daļa Turlavas pagasta teritorijas
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
- Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
- Zasas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijai pievienota daļa no bijušā Dignājas pagasta
- Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu
- Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
- Taurenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Sērmūkšu pagasta ziemeļaustrumu daļa
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
- Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
- Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
- Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
- Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta
- Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts
- Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
- Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
- Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu
- Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā
- Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu
- Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu
- Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā
- Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas
- Ezeres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta rietumu daļā izveidots tagadējais Zaņas pagasts
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
- Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam
- Ēdoles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota Ventspils novada Ziru pagastam
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija
- Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam
- Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas
- Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam
- Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
- Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
- Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki)
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
- Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
- Vietalvas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī daļa no pirmskara Odzienas pagasta
- Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris
- Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
- Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā
- Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam
- Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
- Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa
- Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta
- Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
- Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
- Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
- Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (Senajā Romā)
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos")
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes institūcija (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šī pārvaldes institūcija
- Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām
- daļa administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība armijā
- mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība; centrs
- centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs)
- baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts
- Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-Padekalē un Pikardiju
- naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē
- admins Administrators
- tūkstošnieks Administrators vietējā pārvaldē Krievijā līdz 19. gs.
- Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē
- Balakenas rajons adminstratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Zagatalas rajonu. kā arī ar Gruziju un Krieviju
- ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs
- brauķis Ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai
- kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas
- zumps Ādmiņa krāsa, ruste
- porģis Ādmiņa krāsviela
- ādmenīša Ādmiņa sieva
- Ādmiņu kalna dižakmens Ādmiņu dižakmens
- porķis Ādmiņu krāsa, ruste
- admirals Admirālis
- enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba
- Adoekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā
- Ado-Ekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā
- ārzdoks Ādogs
- adonis Adonisi
- Amūras adoniss adonisu suga ("Adonis amurensis")
- pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā
- adoptācija Adopcija
- adoptēšana Adopcija
- adoptierēt Adoptēt
- aizadoptēt Adoptēt un aizvest projām
- adoptivbērns Adoptēts bērns
- pieņēmīte Adoptēts bērns, audzēknis
- aizraukt Adot (zeķi) uz beigām sašaurināt, savilkt kopā
- ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties
- ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu)
- noadīt Adot izgatavot
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru)
- saadīties Adot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu)
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt
- izadīt Adot izlietot (daudz vai visu)
- izadīt Adot izveidot (piemēram, adījuma detaļu, rakstu, ornamentu)
- sviķelēt Adot izveidot malu, vīli
- pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu)
- nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus
- nosaadīties Adot nogurt
- apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus)
- saadīt Adot savienot
- aizmētāt Adot uzmest pirmo rindiņu
- aizmastīt Adot uzmest pirmo valdziņu
- iemastīt Adot uzmest pirmo valdziņu
- kulēt Adot veidot cilpas un valdziņus
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu; adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā)
- adrenalīnūrija Adrenalīna klātiene urīnā
- adrenalinēmija Adrenalīna palielināts daudzums asinīs
- suprarenins Adrenalīns
- epinefrīns Adrenalīns - virsnieru serdes hormons
- adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā
- AKTH Adrenokortikotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva
- dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis
- tiešā adresēšana adresācijas veids, kurā instrukcijā uzrādītā adrese atbilst mašīnadresei
- LISTSERV adresātu saraksta serveris
- Majordomo adresātu saraksta serveris _Majordomo_
- adriss Adrese
- atpakaļadrese Adrese izsaucošajā programmā, kam izsauktā programma pēc savas darbības izbeigšanas nodod vadību
- nulladrese Adrese pārraidāmajā kadrā, kas nenorāda nevienu lokālā tīkla staciju
- absolūtā adrese adrese, kas brīvpiekļuves atmiņā tieši norāda operanda atrašanās vietu, neprasot tās izskaitļošanu
- individuālā adrese adrese, kas identificē vienu noteiktu datoru tīkla staciju
- bāzes adrese adrese, kas kalpo par atskaites punktu citām adresēm, un to izmantojot kopā ar relatīvo adresi, dators veido absolūto adresi
- grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīkla
- lokālā tīkla grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīklā
- reālā adrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; mašīnadrese
- mašīnadrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; reālā adrese
- netiešā adrese adrese, kas norāda šūnu datora atmiņā, kurā ierakstīta operanda tiešā adrese
- lokālā tīkla apraides adrese adrese, kas norāda visu staciju kopumu noteiktā lokālajā tīklā
- apraides adrese adrese, kas norāda, ka kadrs paredzēts visām aplūkojamā datoru tīkla stacijām
- tiešā adrese adrese, kas nosaka operanda vietu datora atmiņā
- vienotais resursu vietrādis adrese, kas pārlūkprogrammā norāda, kur var atrast kādu konkrētu interneta resursu
- ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam
- sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai
- relatīvā adrese adrese, kurai tiek pievienota bāzes adrese, lai izveidotu absolūto adresi
- hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums
- asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi
- relatīvā adresēšana adresēšanas shēma, kuru izmantojot instrukcijas adreses daļa satur relatīvo adresi
- apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.)
- lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā
- universālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu individuālo adrešu unikalitāti visos aplūkojamajos lokālajos tīklos
- bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji
- segmentētā adrešu telpa adrešu telpa, kas loģiski sadalīta segmentos; lai adresētu kādu atmiņas vietu, programmai jāuzdod segments un attālums no segmenta sākumpunkta; pretstats ir izplātā adrešu telpa
- izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1
- bitovnitīts Adrijas jūras apkaimē atrodams iezis, ko lieto juvelierizstrādājumos, sienu apdarei, pieminekļiem
- desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta
- adsorbētājs Adsorbents
- elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- dermaptera Ādspārņi
- parastā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Forficula auricularia")
- mazā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labia minor")
- piekrates spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labidura riparia")
- hipodermatidae Ādspindeles
- hypoderma Ādspindeļu dzimtas ģints
- slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu
- atmatošana Ādu apstrādes process: apmatojuma un epidermas (virsādas) atdalīšana no jēlādas
- atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds
- atgaļošana Ādu apstrādes process: zemādas atdalīšana no tikko nodīrātas, skalotas vai mērcētas jēlādas
- ādbrauķis Ādu apstrādes rīks
- ādminība Ādu izstrāde, ģērēšana
- kabis Ādu miecēšanas darbarīks - ķeksis
- ādasģērētava Ādu miecētava
- ādģērētava Ādu miecētava
- ādsģērētava Ādu miecētava
- ģērūzis Ādu miecētava
- šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna
- vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse")
- Adliena Aduliena
- Sveķi Aduliena, apdzīvota vieta Jaungulbenes pagastā
- Vecadulienas ezers Adulienas ezers Tirzas pagastā
- Aduliena Adulīte, upe Tirzas pagastā
- Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
- ārdums Ādums
- advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem
- advonts Advente
- adventisti Adventisma kustības dalībnieki
- adverbiācija Adverbācija
- adverbiēt Adverbializēt
- adverbiēties Adverbializēties
- advokatūra Advokāta profesija, darbība
- advokatūra Advokāti, advokātu kolektīvs
- advukats Advokāts
- afkāts Advokāts
- apikāts Advokāts
- ārsts Advokāts
- doktors Advokāts
- stojka Advokāts
- baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās
- zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā
- palestra advokatūra viduslaiku Polijā
- adžareli Adžāri
- Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra
- ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei
- garenparalakse Aeroainas koordinātu x' starpība viena stereopāra ainām
- iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām
- stereoskopiskā aplūkošana aeroainu stereopāra aplūkošana, izmantojot stereoskopisko efektu (redzi)
- stereomodelis Aeroainu stereopārī redzamais telpiskais objekts, kas ir optiski, mehāniski vai skaitliski rekonstruēts
- stereoskopisks modelis aeroainu stereoskopiskā pāra staru krustpunktu kopums
- kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru
- veloaerobika Aerobikas veids, kur nodarbības notiek uz velotrenažiera
- ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību
- bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti
- aerokoki Aerobisku, grampozitīvu lodveida mikrobu ģints
- bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties
- gāzu mehānika aerodinamika
- teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem
- eksperimentālā aerodinamika aerodinamikas nozare, kura pēta aerodinamikas procesus, modelējot tos speciālā laboratorijā vai lidojumā
- lidojumu dinamika aerodinamikas sadaļa, kurā pēta lidaparāta kustības dinamiskās īpašības
- kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā
- aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos
- aerodinamiskā pretestība aerodinamiskā spēka komponente, kas vērsta pretēji ķermeņa kustības ātruma virzienam un bremzē ķermeņa kustību
- aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā)
- aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas
- flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā
- spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību
- airadroms Aerodroms
- biofiltrs Aerofiltrs - bioķīmiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta
- aerofons Aerofoni
- aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana
- aerofotoainas koordinātu uzlabošana aerofotoainas koordinātu koriģēšana, ņemot vērā refrakciju, distorsiju un Zemes liekumu
- aerofotoainas centrs aerofotoainas pretējās malās esošo rāmja marku savienojošo nogriežņu krustpunkts
- aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības
- aeroaina Aerofotogrāfija
- aerouzņēmums Aerofotogrāfija
- aerofotoaina Aerofotogrāfija - apvidus fotoattēls, kas iegūts, fotografējot no lidaparāta un paredzēta fotogrammetriskai apstrādei
- aerofotogrāfija Aerofotouzņēmums
- aerogrāfija Aeroloģija - meteoroloģijas nozare, kas pētī procesus troposfērā un stratosfērā
- aerologs Aeroloģijas speciālists
- haomantija Aeromantijas nozare, pareģošana ar vīziju tēliem, ko veido mākoņi un to sagrupējumi
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja
- aeromekanika Aeromehānika
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību
- aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas
- oinometrs Aerometrs, kas mērī alkohola saturu vīnā
- gaiskuģošana Aeronavigācija
- aizsarggaisma Aeronavigācijas bāka aeronavigācijā bīstamu šķēršļu apzīmēšanai
- identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri
- lidlauka bāka aeronavigācijas bāka, ko izmanto lidlauka atrašanās vietas noteikšanai no gaisa
- zonālā navigācija aeronavigācijas metode, pēc kuras gaisakuģi veic lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju aeronavigācijas radiobāku darbības zonās autonomo aeronavigācijas sistēmu iespēju robežās
- aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
- aeronoms Aeronomijas speciālists
- aireplāns Aeroplāns
- pūšana aerosola izsmidzināšana
- deksapolkorts Aerosola veida medikaments, pretapdeguma līdzeklis
- aerosole Aerosols
- aerozols Aerosols
- airasols Aerosols (parasti insekticīds)
- atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
- gaisa atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
- gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai
- atmosfēras spiediens aerostatiskais spiediens, ar kuru atmosfēra spiež uz ķermeni tajā un uz Zemes virsmu
- ati Aeti - negritosu ciltis Filipīnās
- inagti Aeti - negritosu ciltis Filipīnās
- Tursiops truncatus afalīna jeb lielā jūrascūka
- aphanizomenon Afanizomenonas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
- aphanothece Afanotēces - zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints
- Danakila Afaras ieplaka - tektoniska ieplka Austrumāfrikā
- danakili Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibuti
- adali Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibutijā
- aftongija Afāzija runas muskuļu toniski klonisku krampju dēļ
- tonafāzija Afāzijas veids, kad zaudēta spēja dziedāt
- parafēmija Afāzijas veids, kas izpaužas ar nepiemērotu vārdu lietošanu
- disleksija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto; ātra noguršana lasot
- disgramatisms Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja pareizi lietot vārdus
- akatafāzija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja sintaktiski pareizi veidot frāzi
- anaritmija Afāzijas veids, ko raksturo nespēja skaitīt
- monofāzija Afāzijas veids, kurā runa ierobežota ar vienu zilbi, vārdu vai frāzi
- akalkūlija Afāzijas veids, nespēja izrēķināt vienkāršus matemātikas uzdevumus
- tifloleksija Afāzijas veids, vārdu aklums
- paralizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks it kā zaudē samaņu un paliek sastindzis nemainīgā pozā
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku
- aphelandra Afelandras
- atskabargu afelandra afelandru suga ("Aphelandra squarrosa")
- visceroreceptors Aferentā nerva galaorgāns, kas uztver kairinājumus no iekšējiem orgāniem
- deaferentācija Aferento, sensorisko nervšķiedru funkciju pārtraukums, kā operācijas vai saslimšanas sekas
- araps Afērists
- kručenijs Afērists, blēdis
- AF Afganistāna, valsts divburtu kods
- Afganistānas Islāma Republika Afganistāna, valsts pilnais nosaukums (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān)
- AFG Afganistāna, valsts trīsburtu kods
- Syringa afghanica Afganistānas ceriņš
- ADR Afganistānas Demokrātiskā Republika
- ADJO Afganistānas Demokrātiskās jaunatnes organizācija
- Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.)
- AIA Afganistānas Islāma apvienība
- Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
- Montifringilla theresae Afganistānas kalnzvirbulis
- kišlaks Afganistānas un Irākas klejotājtautu ziemošanas vieta
- afgani Afgāns
- AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls
- afg. afgāņu
- gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms)
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
- puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums)
- alizaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
- ishakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
- nurzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
- ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis
- pandžpavi Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst nurzaji, alizaji, ishakzaji u. c.
- acakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts
- alkozaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts
- popalzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts
- sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids
- patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija
- dēklis Afikss
- interfikss Afikss, kas saista divas morfēmas, bet kam parasti nav savas semantikas
- infikss Afikss, ko ietver vārda saknē
- formveidošanas afikss afikss, ko izmanto gramatiskās formas veidošanā
- vārddarināšanas afikss afikss, ko izmanto jauna vārda atvasināšanā
- transfikss Afikss, kurš sadala sakni un kuru pašu sadala sakne
- cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
- afiksācija Afiksu pievienošana vārda saknei
- aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda
- filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe
- bekupiepe Afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Boletopsis")
- onnija afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Onnia")
- organofilija Afinitāte pret kādu orgānu vai tā audiem
- lipofilija Afinitāte pret taukiem
- afiše Afiša
- Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos
- Allium afluatense Aflatunas sīpols
- Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_)
- paralītiskā afonija afonija no balss muskuļu paralīzes
- spastiskā afonija afonija no balss muskuļu spazmas
- oratoru afonija afonija no balss pārmērīgas lietošanas
- aforismes Aforismi
- prātula Aforisms, sentence
- afotisks Afotiskā zona - jūru un saldūdens baseinu dziļumzona, kurā neiekļūst gaisma
- apridi Afridiji - puštunu (afgāņu) cilšu grupas pašnosaukums
- afrikānismi Āfrikā dzimušo latīņu autoru valodas īpatnības
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm
- afrikandieši Afrikandi
- afrikāneri Afrikandi
- būri Afrikandi - eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā
- afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām
- būru valoda afrikandu valoda - ģermāņu valodu grupas valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām
- afrikānists Afrikānistikas speciālists
- afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- džembes Afrikāņu bungas
- askars Afrikāņu karavīrs kādreizējā Vācijas Austrumāfrikā
- kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons)
- huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi)
- fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda
- afr. Afrikāņu-
- Agapanthus africans Āfrikas agapants
- Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos
- Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga
- ubaīns Āfrikas bultu inde, ko iegūst no auga "Strophantus gratus" sēklām
- Dksui Āfrikas dienvidrietumos mītošo sanu (bušmeņu) dievība, pasaules radītājs
- Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa
- loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums
- Hafuna rags Āfrikas galējais austrumu punkts Somālijas pussalā, Indijas okeāna krastā
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības
- Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
- konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei
- Bubalus caffer Āfrikas jeb kaferu bifelis
- syncerus Āfrikas jeb kaferu bifeļu ģints
- Ziemeļāfrika Āfrikas kontinenta ziemeļu daļa
- melnais kontinents Āfrikas kontinents
- illurīnbalzams Āfrikas kopaivabalzams, brūns aromātisks šķidrums, ar zaļu fluorescenci
- aitiopisms Āfrikas krāsaino kristīgo tautu brīvības kustība 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
- Khya senegalensis Āfrikas mahagons
- magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks
- Macaca sylvana Āfrikas makaks jeb magots
- Leptoptilos crumeniferus Āfrikas marabu
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša
- ĀNK Āfrikas Nacionālais kongress
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku
- afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji
- Pitta angolensis Āfrikas pita
- ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga
- ĀS Āfrikas Savienība (aizstāja Āfrikas Vienības organizāciju)
- Sparmania africana Āfrikas sparmānija
- PANA Āfrikas valstu informācijas aģentūra (angļu "Pan-African News Agency")
- afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu
- bantu Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas
- ĀVO Āfrikas vienības organizācija
- Loxodonta africana Āfrikas zilonis
- trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes
- ĀKK Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis (Lomes konvencijas dalībvalstis)
- afrikatīvs Afrikatīvs slēdzenis - afrikāta
- melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības
- spirituaļi Afroamerikāņu reliģiskās tautas dziesmas; spiričueli
- bandžo Afroamerikāņu strinkšķināmais stīgu instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros
- tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā
- afroaziātu Afroaziātu valodas - semītu-hamītu valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas
- pandēmos Afrodītes nosaukums, visu tautu pielūdzamā
- Pontija Afrodītes pievārds, tāpēc ka tā dzimusi no jūras putām
- afrodītiskais ēdiens afrodīzijs
- afrodiziaks Afrodīzijs
- afrodīziaks Afrodīzijs - jebkāda viela, kas modina vai spēcina seksuālo dziņu
- aftoīds Aftām līdzīgs
- afterparty Afterpārtija
- AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem
- agama Agāmas
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu
- agamidae Agāmu dzimta
- agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu
- chlamydosaurus Agāmu dzimtas ģints
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās
- Agaņa Aganja - Guamas galvaspilsēta
- Hāgatņa Aganja - pilsēta Guamā
- agapanthus Agapanti
- Āfrikas agapants agapantu suga ("Agapanthus africans")
- austrumu agapants agapantu suga ("Agapanthus orientalis")
- agara Agars
- agaragars Agars
- Schistidium agassizii Agasica šķeltcepurene
- Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
- agathis Agati
- kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
- agave Agaves
- henekens Agaves šķiedra
- aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini
- bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi
- Eryngium agavifolium agavjlapu zilpodze
- agavjaugi Agavju dzimta - liliju rindas dzimta, kokveida augi ar sakneņiem, \~20 ģinšu, >550 sugu
- agavaceae Agavju dzimta jeb agavjaugi
- juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija
- jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi
- Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem
- vēršragu agave agavju suga ("Agave bovicornuta")
- diegveida agave agavju suga ("Agave filifera")
- zilā agave agavju suga ("Agave tequliana"), kuras sulu izmanto tekilas ieguvei
- aģenda Agenda
- Agenčiks Āgenskalns
- Āģenīte Āgenskalns
- Āģītis Āgenskalns
- Hagensberg Āgenskalns
- Hāgenskalns Āgenskalns
- ageratum Agerāti
- Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- Agdaša Aghdaša - pilsēta Azerbaidžānā
- Agdžabedi Aghdžabedi - pilsēta Azerbaidžānā
- Akstafa Aghstafa - pilsēta Azerbaidžānā
- Ahsu Aghsu - pilsēta Azerbaidžānā
- Aghizela Agidela, pilsēta Krievijā
- virsnauda Agio - summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību
- jodirīts AgJ, rets minerāls, kristalizējas heksagonālā singonijā
- Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju
- megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole
- Egles ezers Aglonas ezers Aglonas pagastā
- Madaļāni Aglonas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madelāni" nosaukuma variants
- Madelāni Aglonas Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Akatnieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Akatnīki" literarizēts nosaukums
- eglūnieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Eglūna" iedzīvotāji
- gutinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gutiņi" iedzīvotāji
- kamencieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji
- kamincieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji
- kapenieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji
- kapinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji
- misānieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" iedzīvotāji
- salenieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji
- salinieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji
- spieķieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji
- Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums
- eizbahovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Eizbahova" iedzīvotāji
- gereņimovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Geraņimova" iedzīvotāji
- gutieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Guta" iedzīvotāji
- pustoškieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji
- Rovini Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Rovini" nosaukums latgaliski
- ubagavieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji
- kreķelieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" iedzīvotāji
- slostieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Slostovka" iedzīvotāji
- Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukums latgaliski
- Somerseta Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglona" daļa
- Agliunas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukuma variants
- Aglyunys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukums latgaliski
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski
- batarieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Batari" (tagad - "Botori") iedzīvotāji
- Briuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants
- Bryuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski
- Gorodoks Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukuma variants
- Gūteni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gūteņi" nosaukums latgaliski
- Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums
- kameņecieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji
- Kamenca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kameņeca" nosaukums latgaliski
- Kapeņi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants
- Kapeni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukums latgaliski
- Krivašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukuma variants
- Kryvašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukums latgaliski
- kundziniškieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundziniški" iedzīvotāji
- Kundziniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants
- Kundziniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants
- Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski
- leitānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Leitāni" iedzīvotāji
- Liudaniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
- Liudaniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
- Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski
- livdānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" iedzīvotāji
- Liudāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" nosaukuma variants
- lopotieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" iedzīvotāji
- Lopotas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukuma variants
- Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski
- Lučkiņas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants
- Lučkines Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants
- Lučkinis Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukums latgaliski
- Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski
- Mozī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Mazie Matisāni" nosaukums latgaliski
- Meirieļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants
- Meirieli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants latgaliski
- Meiruli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukums latgaliski
- Mykāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mikāni" nosaukums latgaliski
- Mysāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" nosaukums latgaliski
- Repšas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants
- Riepši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants
- Riepšys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukums latgaliski
- Ruskuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants
- Ruskuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants
- Ruskuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukums latgaliski
- Ciriša Ruskuļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" bijušais nosaukums
- Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" nosaukuma variants
- Rutuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants
- Rutuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants
- Rutuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukums latgaliski
- Salinīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
- samarsetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Samarsets" iedzīvotāji
- Sekli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļi" nosaukums latgaliski
- Zgajevski Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants
- Sīnapūrs Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" nosaukuma variants
- Mikāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" otrs nosaukums
- Skudru Grebieži Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skudru Grebeži" nosaukuma variants
- skujānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji
- skujieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji
- somersetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" iedzīvotāji
- Samarsets Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" nosaukums latgaliski
- spīkānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji
- Spīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīķi" nosaukums latgaliski
- starodvorieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Starodvorje" iedzīvotāji
- Stasjkuni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Staskuni" nosaukuma variants
- Tūli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Tūļi" nosaukums latgaliski
- valainieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji
- Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski
- Vuoguli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Voguļi" nosaukums latgaliski
- Zlotniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants
- Zlotniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants
- Zlotniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukums latgaliski
- Kapeņu Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas “Kapiņu Ruskuļi” nosaukums latgaliski
- aglaonema Aglonēmas
- mainīgā aglonēma aglonēmu suga ("Aglaonema commutatum")
- Pricenovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā
- Pričimovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā
- Pricimovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā
- digitoksigenīns Aglukons, kas rodas, atņemot digitoksīnam trīs digitoksozes molekulas
- aglutinatīva Aglutinatīva valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido gk. ar aglutināciju
- aglutinējoša Aglutinējoša valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido galvenokārt aglutinācijas ceļā
- aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi
- aglutinofors Aglutinīna aktīvā molekulu grupa, kas izraisa aglutināciju
- izoaglutinogēns Aglutinīns (A vai B) eritrocītos, kas rada to aglutināciju, sajaucot ar serumu, kurā ir atbilstošais aglutinīns alfa vai beta (t. i., ar anti-A vai anti-B)
- idioheteroaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret citu sugu dzīvnieku šūnām
- idioizoaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas šūnām
- heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus
- izohemaglutinīns Aglutinīns, kas aglutinē tās pašas sugas cita indivīda eritrocītus
- idioaglutinīns Aglutinīns, kas atrodas organismā neatkarīgi no antigēna injekcijas
- aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības
- sudraba nitrāts AgNO~3~, līdzeklis piededzināšanai, "elles akmens"
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs
- apraktognozija Agnozijas veids, kurā neatšķir labo pusi no kreisās
- nagns Agns
- agone Agoniskā līnija - nulles izogona, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle
- agonisks Agoniskā līnija - nulles izogona, līnija, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle
- cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām
- agonistiķis Agonistiķu sektas loceklis
- mazās dienās agrā bērnībā
- pirmpaļāvība Agrā bērnībā iegūta drošības pieredze
- Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
- hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
- Chimonanthus praecox agrā himonante
- Delia brassicae agrā kāpostu muša
- Cotoneaster praceox agrā klintene
- Kniphofia praecox agrā knifofija
- mazā tumsā (arī tumsiņā) agra rīta krēslā
- mazā tumsiņā (arī tumsā) agra rīta krēslā
- pusrīts Agra rīta stunda, laiks starp nakti un rītu, saukts arī par "gaiļa laiku"
- Agrocybe praecox agrā tīrumene
- Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas
- pseidoagrāfija Agrāfijas veids, kad slimnieks spēj norakstīt, bet nespēj rakstīt patstāvīgi
- ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā
- senais akmens laikmets agrais akmens laikmets
- Carex praecox agrais grīslis
- Cytisus x praecox agrais slotzaris
- laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē
- kapitulāriji Agrajā feodālajā laikmetā, it īpaši Karolingu laikā - karaļa izdoti likumi
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- apakļāk Agrāk
- feronjēre agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres
- jašmans agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna
- master agrāk - zēnu uzruna mājā, jaunais kungs
- resurrēkcionisti agrāk Anglijā līķu laupītāji, kas tos pārdeva anatomiem
- suselnieks agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
- klasts agrāk atloks bikšu priekšā
- diascordium agrāk daudz lietots zāļu līdzeklis, kas satur 1% opija
- kaķa durvis agrāk durvīs ierīkota sprauga, pa kuru kaķim ietikt telpā
- klabate agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce
- klabiķis agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce
- klaburis agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce
- merkuriālijas agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām
- salabuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- salabuks agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- saladuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- anšefs agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks
- mehmendars agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki
- fiskāli agrāk ierēdņi, kas aizstāvēja fiska intereses, cēla viņa vārdā sūdzības utt.
- bažibuzuks agrāk īpaša turku milicija
- pašvāris agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu
- saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī
- saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana
- libra agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera
- konversija agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu)
- rūķis agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam
- kaņepene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki
- kanupene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki
- kanapene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2
- kanepene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2
- kamerlengo agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā
- altins agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15. gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām
- daltons agrāk lietota atommasas vienība, kas vienāda ar 1/12 daļu no oglekļa izotopa ^12^C atoma masas
- cereoli agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem
- spārnu ciršana agrāk mazu bērnu veseļošanas paņēmiens vai paņēmienu kopums
- liegums agrāk meža klajumi, kas paredzēti apaudzēšanai ar mežu
- laicīgi agrāk nekā nepieciešams, laikus
- plaiksna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
- plaisma agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
- plaisna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
- priekš agrāk par
- bez agrāk par (noteiktu laiku)
- šamade agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos
- ternarijs agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā
- garrote agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi
- retors agrāk semināros 3 vecāko klašu skolēns
- lazarete agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams
- bakfišs agrāk studentu valodā bakalaura palama
- pārsvēte agrāk tā sauca mazāk svarīgas svētku dienas; sena katoļu svētku diena
- sbirri agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī
- kadinas agrāk turku sultāna 7 likumīgās sievas
- agha agrāk turku virsnieku un galminieku tituls; tautas uzrunā - kungs
- optiskā kopēšana agrāk uzņemta un optiskā sistēmā pārveidota attēla eksponēšana uz tīrās filmas
- klafters agrāk Vācijā garuma mērs = 1,9 m
- Vecgaurata agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī
- spahi agrāk viegla turku kavalērija
- biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem
- dihlofoss agrāk viens no populārākajiem kukaiņu iznīcināšanas līdzekļiem; tagad toksiskuma dēļ nelieto
- denāro agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara
- priekšlaikus Agrāk, nekā vajag; arī priekšlaicīgi
- papriešu Agrāk, papriekšu
- laikāk Agrāk, pirms parastā laika
- laikāki Agrāk, pirms parastā laika; laikāk
- laikākis Agrāk, pirms parastā laika; laikāk
- agrāki Agrāk, senāk, iepriekš
- ci-devant agrāk, senāk; agrākais, senākais, iepriekšējais
- agrākgadus Agrāk, senāk; agrākos gados
- uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem
- Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda
- milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo
- vecpuse Agrākā dzīvesvieta un tās apkārtne
- mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram
- livra Agrākā franču svara vienība 489,5 g, līdz 1840. g. arī 1/2 kg
- Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
- grosz Agrākā poļu graša nosaukums
- Portugāles Gvineja agrākā Portugāles kolonija Rietumāfrikā, kopš 1973. g. — Gvineja-Bisava
- Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā
- agrākejais Agrākais
- agrākējais Agrākais
- pirmākais Agrākais
- senējais Agrākais
- landsmols Agrākais jaunnorvēģu valodas nosaukums
- minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums
- spagīrija Agrākais nosaukums ķīmijai, alķīmijai
- Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim)
- kādreizējais Agrākais, bijušais
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām
- automnēzija Agrākās dzīves atmiņu spontāna pamošanās
- repatriācija Agrākās pilsonības vai pavalstniecības atgūšana
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās
- rančerosi Agrāko Spānijas koloniju zemkopji Amerikā, krietni jātnieki un mednieki
- restitūcija Agrāko tiesību atjaunošana
- sviesta riteņi agrākos laikos - neapkalti riteņu loki
- iztekas diena agrākos laikos minēta Jāņu noslēguma diena
- cikārtinis Agrāks, kādreizējs
- citkārtinis Agrāks, kādreizējs
- ātrs Agrāks, pagājis
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos
- diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem
- ģuldis Agrāku laiku nauda (guldenis), kas atbilda 30 kapeikām
- akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens
- zeseris Agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām
- petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
- petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
- jēriņi Agrāku laiku vienkārša guļvieta - rāmis uz četrām kājām
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa
- diggeri Agrārās kustības dalībnieki Anglijā 17. gs.
- ARK Agrārrūpnieciskais komplekss
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
- kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai
- stāvs Agregāts (materiālu) spiedapstrādei
- valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms
- motorģenerators Agregāts līdzstrāvas pārvēršanai maiņstrāvā vai viena sprieguma līdzstrāvas pārvēršanai cita sprieguma līdzstrāvā, sastāv no elektrodzinēja un ģeneratora
- malšanas agregāts agregāts materiāla sasmalcināšanai
- krāsns agregāts agregāts materiāla vai izstrādājuma apdedzināšanai
- žāvēšanas agregāts agregāts materiāla žāvēšanai ar vienlaicīgu smalcināšanu
- stirpu vedējs agregāts salmu vai siena stirpu iekraušanai, pārvešanai un izkraušanai
- valcētava Agregāts, kas (ko) valcē
- termoagregāts Agregāts, kas sastāv no primārā termodzinēja un viena vai vairākiem tam mehāniski pievienotiem elektroģeneratoriem
- tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai
- kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem
- paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru
- tandēmagregāts Agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas un ģeneratora ar kopīgu rotācijas asi
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas
- agregātveids Agregātstāvoklis
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums
- agrens Agrējs, agrīns, agrs
- garkāta agrenīte agrenīšu ģints sēņu suga ("Microstoma protractum")
- sarcoscyphaceae Agreņu dzimta
- pseudoplectania Agreņu dzimtas ģints
- Austrijas agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha austriaca")
- košā agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha coccinea")
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
- noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus
- uzbrucīgs Agresīvi noskaņots, gatavs uzbrukt
- uzbrukt Agresīvs
- rabuslis Agresīvs cilvēks
- totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus
- džingoisms Agresīvs šovinisms, urāpatriotisms
- negants Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem)
- nešpetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem)
- špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nešpetnis Agresīvs, nikns dzīvnieks
- ātri Agri (kāda laika posma pašā sākumā)
- ātri Agri (pirms parastā laika)
- agroties Agri nogatavoties
- papuves augi agri novācami kultūraugi, kurus audzē ziemāju un vasarāju sējai paredzētajos aizņemtās papuves laukos
- agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta
- izmesls Agri, nelaikā dzimis
- Agridženta Agridžento - pilsēta Itālijā
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
- agriene Agriena
- agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt
- Malus praecox agrīnā ābele
- dusens Agrīnā ābele ("Malus praecox")
- splitābele Agrīnā ābele ("Malus precox")
- Dunninga process agrīna divu kino attēlu apvienošana vienā kadrā, izmantojot panhromatisko filmu un dažādu uzņemamā kadra izgaismojumu
- ērzeļpauts Agrīna ēdamā sēne - bisīte, ēdamais murķelis ("Morchella esculenta")
- ķēvpupa Agrīna ēdama sēne - ķēvpups
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte
- Kobus magnolija agrīnā magnolija
- senilisms Agrīna novecošana; pāragra vecuma pazīmju rašanās
- kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā)
- proiomenoreja Agrīna vai priekšlaicīga menstruācija
- peristāze Agrīna vaskulāro pārmaiņu stadija iekaisuma gadījumā
- Weigela praecox agrīnā veigela
- drīzene Agrīnais kartupelis
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass
- hormetonija Agrīnas kontraktūras veids centrālu paralīžu gadījumos, ar periodiskām toniskām spazmām un pastiprinātiem aizsardzības refleksiem
- drīzuļi Agrīni augļi, dārzāji, sevišķi kartupeļi
- agrīnums Agrīnība
- agrīms Agrīns
- visagrs Agrīns
- agrs Agrīns (4)
- drīzenis Agrīns dārzājs
- agrains Agrīns, agrs
- agrējs Agrīns, agrs
- agrinājs Agrīns, agrs
- Colchicum aggripinum Agripinas vēlziede
- ātraudži Agro kartupeļu šķirne
- ērstlingi Agro kartupeļu šķirne
- enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
- agronoms Agronomijas speciālists
- ARA Agrorūpnieciskā apvienība (kopā ar nosaukumu, piem., ARA "Rīga")
- ARK Agrorūpnieciskā komiteja
- agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību
- vagošana Agrotehnikas paņēmiens rušināmaugu kopšanā - rindstarpu irdināšanas veids
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
- stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā
- mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
- papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs
- sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai
- agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas
- agrīgs Agrs (3)
- svīta Agrs gaismas svīdums no rīta
- paagra (rīta) stunda agrs rīts
- agraine Agrs rīts
- agraiņām Agrumā
- agre Agrums
- Agteleka Agtelekas ala
- Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
- Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
- Agulas Belki Agulas grēda
- agūtis Aguts
- Laguata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā
- Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā
- Adia Aģe
- Adje Aģe
- Skultes upe Aģe, upe Vidzemē
- provīzija Aģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa no noslēgto darījumu apjoma
- devulkanizācijas aktivators aģents (parasti organiska viela), kas paātrina devulkanizācijas procesu, reģenerējot gumiju
- adhezīvs Aģents adhēzijas uzlabošanai
- kardioaugmentors Aģents, kas palielina sirds apjomu vai darbu
- privātdetektīvs aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumus novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
- civilaģents Aģents, kura pakalpojumiem nav tiešs tirdzniecisks raksturs, piem., koncerta vai teātra aģents
- sindikāts aģentūra, kas piegādā informāciju vairākiem periodiskajiem izdevumiem vienlaikus
- Palciema ezers Aģes ezers Lēdurgas pagastā
- Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km
- Poļu grāvis Aģes kreisā krasta pieteka; Palu grāvis
- Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
- Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- aģitbrigāde Aģitācijas darbā iesaistīts kolektīvs
- aģitkolektīvs Aģitācijas kolektīvs
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur
- agitators Aģitators
- aizaģitēt Aģitējot pārvilināt, pārliecināt
- Hogars Ahagars - kalnu masīvs Alžīrijā
- achaji Ahaji
- acheji Ahaji
- ahajieši Ahaji - sengrieķu cilts
- Mūžīgais žīds Ahasvērs
- ahatizēt Ahāta krāsās zīmēt
- achāts Ahāts
- agats Ahāts - svītrains minerāls rotu izgatavošanai
- Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
- Achene Āhene
- pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība
- Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm
- ahilobursīts Ahileja cīpslas gļotsomiņas iekaisums
- ahilorāfija Ahileja cīpslas sašūšana
- Achilejs Ahilejs
- Achilis Ahilejs
- Achills Ahilejs
- Ahills Ahillejs
- achimenes Ahimēnes
- achlya Ahlijas - aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints, ūdenssēnes
- Achlya americana ahliju suga
- Achlya apiculata ahliju suga
- Achlya flagellata ahliju suga
- Achlya polyandra ahliju suga
- Ahmadi Ahmedī - pilsēta Kuveitā
- achnantes Ahnantes - kramaļgu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints
- rhoicosphaenia Ahnantu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- Achnantes hungarica ahnantu suga
- Achnantes lanceolata ahnantu suga
- Achnantes microcephala ahnantu suga
- Achnantes minutissima ahnantu suga
- Achnantes taeniata ahnantu suga
- Akremaiči Ahremavci, apdzīvota vieta Baltkrievjā
- bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma
- achromatisks Ahromatisks
- centrodesma Ahromatisks pavediens, kas savieno centrosomas un veido sākumu centrālajai dalīšanās vārpstai mitozē
- Ormuzds Ahuramazda, senajiem irāņiem saules un visa laba dievība
- Arpa Ahurjanas upes nosaukums Turcijā
- ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā
- aijajai Ai (1)
- aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
- čib, čib aicinājuma sauciens cāļiem
- suku Aicinājuma sauciens kumeļam, parasti atkārtojumā
- sūk Aicinājuma sauciens sunim
- cip cip aicinājuma sauciens vistām
- sauksme Aicinājums (uz kādu darbību); arī tieksme
- dūju Aicinājums dūdot, dziedāt
- dzirū Aicinājums govīm padzerties
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nepārsteigties (ko darot)
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties)
- bildinājums Aicinājums noslēgt laulību
- biežāk apgriezt stilu aicinājums rakstniekiem savus darbus rūpīgi labot
- pasvilpiens Aicinājums, sauciens
- kokšināt aicināt (dzīvniekus, piemēram, teļus), sakot "kokš!"
- lūgt aicināt (kādu kur iet, ko darīt)
- aizsēdināt aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt
- paaicināt aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.)
- sukināt aicināt ar izsaucienu "suk, suk!"
- sucināt aicināt ar izsaucienu "suk, suk!"; sukināt
- citēt aicināt ierasties sapulcē, tiesā
- pereķagivaķ aicināt kādu savā kamerā
- bildināt aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru)
- uzrunāt aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru)
- uzbildināt aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1)
- uzbilst aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1)
- vīrināties aicināt līdzi
- ņemt palīgā aicināt palīgā (kādu)
- ataicināt aicināt šurp
- talcēt aicināt talkā
- ņemt talkā aicināt talkā (kādu)
- uzaicināt aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.)
- ataicināt aicināt un panākt, ka ierodas
- aizaicināt aicināt un panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.)
- dancināt aicināt uz deju un vadīt dejā (partneri)
- dīdināt aicināt uz deju, dancināt
- dīdīt aicināt uz deju, dancināt
- dīdīties aicināt uz deju, dancināt
- dumpot aicināt uz dumpi 1; radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā)
- grumadāt aicināt uz grumadu
- sēdināt aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.)
- pāraicināt aicināt vēlreiz
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi
- kviest Aicināt, ielūgt
- piesaukt Aicināt, ielūgt
- vīkšināt Aicināt, ielūgt
- izaicināt aicināt, izsaukt uz sacensību vai cīņu
- masināt Aicināt, kārdināt, pavest
- aizsaukt Aicināt, likt ierasties
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu)
- vedināties Aicināt, mudināt
- kužināt Aicināt, pievilināt zirgu
- kumerēt Aicināt, vilināt
- labināt Aicināt, vilināt
- kumierēt Aicināt, vilināt, kumerēt
- sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.)
- ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā)
- izaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.)
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur)
- atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas
- izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā)
- Aiču dzirnavu ezers Aičas dzirnavu ezers
- Aidaha Aidaho štats, ASV
- ID Aidaho, ASV štats
- ģeņģeris Aidenieks
- eideniski Aideniski
- ģeņģeriski Aideniski
- ģeņģerisku Aideniski
- eidenis aidinieks
- aidenieks Aidinieks
- eidenieks aidinieks - zirgs, kas riksī sper vienas puses abas kājas reizē
- aidss AIDS
- acī Aijā, lieto šūpojot bērnu, parasti atkārtojumā
- Daubentonia madagascariensis aijaijs
- daubentoniidae Aijaiju dzimta
- daubentonia Aijaiju dzimtas ģints
- ieaijāt Aijājot iemidzināt (1)
- ājāt Aijāt
- uijāt Aijāt
- uikāt Aijāt
- zūzināt Aijāt, midzināt
- Ayasch Aijaži
- Lielais ezers Aijažu ezers Lēdurgas pagastā
- Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā
- Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā
- Parodia ayopayana Aijopajanas parodija
- aižu Aiju
- aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem
- Ajkatila Aikina, apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā
- kompluvijs Aila ātrija jumtā; aila dūmu novadam virs pavarda
- dāris Aila pirts griestos dūmu novadīšanai
- ailanthus Ailanti
- Juglans cordiformis ailantlapu riekstkoka "Juglans ailanthifolia var. cordiformis" nosaukuma sinonīms
- Juglans ailanthifolia ailantlapu riekstkoks
- Zībolda riekstkoks ailantlapu riekstkoks
- augstais ailants ailantu suga ("Ailanthus altissima")
- aiļa Aile
- rubrika Aile - divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas)
- aila Aile (1)
- pavārte Aile celtnes sienā ieejai pagalmā
- apakšaile Aile, kas atrodas zemāk, lejpus (kā); apakšējā aile
- Zvārtavas upe Aima, Gaujas pieteka
- Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku
- Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
- Bajanhongora aimaks Mongolijā, robežojas ar Gobi Altaja, Dzavahanas, Arhangaja, Uvurhangaja un Dienvidgobi aimaku, kā arī ar Ķīnu
- Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
- Bajanulgī aimaks Mongolijas rietumos, robežojas ar Uvsnūra un Hovdas aimaku, kā arī ar Ķīnu un Krieviju
- koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru
- Ainsalaha Ain Sālaha
- Insalaha Ain Sālaha, oāze Alžīrijā
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu
- šķērsparalakse Ainas koordinātu y' starpība divās ainās mērītam objekta punktam
- speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus
- laukskats Ainava
- lendskeips Ainava
- kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā
- pirogēnā ainava ainava, kas rodas ugunsgrēka rezultātā
- igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas)
- bilde Ainava, skats
- noskats Ainava, skats (parasti virzienā no augšas uz leju)
- province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata
- ģeogrāfiskais apvalks ainavapvalks
- ainavelements Ainavas sastāvdaļa
- ainavstruktūra Ainavas sastāvdaļu un īpašību sadalījums telpā un laikā
- ainavtips Ainavas tips
- lendskeipings Ainavas veidošana
- ezeraine Ainavisko vienību tips, kurā ainavas un to elementi funkcionāli un vizuāli ir saistīti ar ezeru vai vairākiem ezeriem
- āraine Ainavisko vienību tips, kurā dominē agroainavas - lauksaimniecībā izmantojamās zemes
- mežāre Ainavisko vienību tips, kurā ir lauksaimniecībā izmantojamo zemju mija ar meža masīviem un puduriem
- viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos
- ainavu fizika ainavzinātnes nozare, kas izmanto fizikas principus un metodes ainavapvalka izpētē
- Gainasch Ainaži
- Haynasch Ainaži
- Heinasti Ainaži
- Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā
- silājieši Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Silāji" iedzīvotāji
- Surču ciems Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Surčciems" nosaukuma variants
- Hainažskaja Ainažu pagasta krieviskais nosaukums
- Ainažu pilsētas lauku teritorija Ainažu pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- Hainasch Ainažu pagasta vāciskais nosaukums
- Enejs Ainejs - grieķu mitoloģijā - Anhīsa un Afrodītes dēls, viens no izcilākajiem trojiešu varoņiem
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains
- stereoapstrāde Ainu apstrāde, izmantojot stereoinstrumentus
- šķērspārklājums Ainu pārklājums blakus lidojuma maršrutos
- IA Aiova, ASV štats
- dilbis Aira kāts
- tulis Aira platais (lāpstas) gals
- tullis Aira platais gals, lāpstiņa
- tuļa Aira rokturis
- airans Airāns
- aira Airas
- galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp
- apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt)
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu)
- aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu)
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ)
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā)
- ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu)
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā)
- izairēt Airējot izbraukt
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu)
- izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko)
- izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu)
- noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko)
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu)
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko)
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā
- paairēties Airējot pavirzīties
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku
- paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt
- saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei)
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei)
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt
- noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko)
- irties Airējot virzīties (kurp); airēties
- airēties Airējot virzīties (kurp); irties
- noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko)
- apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt)
- aizairēties Airējoties attālināties
- lolium Airenes - graudzāļu dzimtas ģints
- Carex loliacea aireņu grīslis
- daudzziedu (itāļu) airene aireņu suga ("Lolium multiflorum")
- daudzgadīgā airene aireņu suga ("Lolium perenne")
- linu airene aireņu suga ("Lolium remotum", arī "Lolium linicola" un "Lolium arvense")
- reibuma airene aireņu suga ("Lolium temulentum")
- akadēmiskā airēšana airēšana akadēmiskajā laivā
- irklēt Airēt
- skrulēt Airēt
- noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt
- apairēt Airēt apkārt
- atairēt Airēt nost (sānis, atpakaļ)
- aizairēt Airēt prom; airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- atairēt Airēt šurp
- Agabus Airētāji - airvaboļu dzimtas ģints
- airējs Airētājs
- īrējs Airētājs
- irklenieks Airētājs
- jīrējs Airētājs
- airnieks Airētājs, īrējs
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- īrājs Airētājs; īrējs
- īrētājs Airētājs; īrējs
- šķērsbeņķis Airētāju sols
- apairēties Airēties apkārt
- atairēties Airēties nost (sānis, atpakaļ)
- aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- iras Airi, irkļi
- aire Airis
- airēklis Airis
- eire Airis
- grebča Airis
- iris Airis
- irklis Airis
- irkls Airis
- jeire Airis
- jirkla Airis
- jirkle Airis
- jirkls Airis
- ļempe Airis
- rādze Airis
- skrule Airis
- rīdiņš Airis, irklis
- irkle Airis, irkls
- stūrairis Airis, ko izmanto par stūri
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem
- faetons airkāju kārtas tropisko jūru putnu dzimtas ("Phaethontidae") ģints ("Phaethon")
- peldkājvēži Airkājvēži
- airkāji Airkājvēži ("Copepoda")
- copepoda Airkājvēži jeb peldkājvēži - žokļkājvēžu apakšklases kārta
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu
- ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- acartia Airkājvēžu kārtas kalanoīdu apakškārtas ģints
- dromons Airu kara burukuģis 5.-7. gs. Bizantijā
- karbass Airu kuģis vai neliels burinieks kravas pārvadāšanai Baltajā jūrā, kā arī upēs, kuras tajā ietek
- airenes Airu laiva
- airītis Airu laiva
- neļķu aira airu suga ("Aira caryophyllea")
- ūdensvabole Airvabole - vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae")
- dytiscus Airvaboles
- ditiscus Airvaboles "Dytiscus"
- dytiscidae Airvaboļu dzimta
- gaurodytes Airvaboļu dzimtas airētāju ģints "Agabus" nosaukuma sinonīms
- hydaticus Airvaboļu dzimtas ģints
- macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
- dzeltenmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus circumcinctus")
- zeltmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus marginalis")
- ledus kalns Aisbergs
- kalvings Aisbergu veidošanās
- šaipīt Aisīt, zobus rādīt, izsmiet
- aistieši Aisti; tauta Baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši
- Aišate Aiša - upe Latvijā
- Aise Aiša - upe Latvijā
- Aizšate Aiša - upe Latvijā
- Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe
- avs aita
- aite Aita
- aitietis Aita
- aj Aita
- aja Aita
- ave Aita
- baltaitiņa Aita
- buce Aita
- šnuka Aita
- sprogainīte Aita
- sprogaitiņa Aita
- uška Aita
- voška Aita
- vuce Aita
- vuška Aita
- mēja Aita (bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
- bēja Aita (bērnu valodā)
- cirka Aita ar cirtainu vilnu
- lamenīca Aita ar garu asti un garu vilnu
- garvillene Aita ar garu vilnu
- pole aita ar īsām ausīm
- belis Aita ar īsām ausīm
- mazļipīte Aita ar īsu asti
- ķupe Aita ar īsu purnu un mazām, īsām ausīm
- jērenīca Aita ar jēru
- bene Aita ar mazām ausīm, īsām kājām
- benausis Aita ar mazām, īsām ausīm
- amuls Aita ar mīkstu spalvu
- ragana Aita ar ragiem
- ēzelīte Aita ar smalku, sprogainu vilnu
- Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs
- aiča Aita, aitiņa (mīlināmā forma)
- vecaita Aita, kam ir samērā liels vecums
- jērīte Aita, kam jēri ir pirmoreiz
- jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta
- jērene Aita, kurai ir jērs
- trīsniece Aita, kurai ir trīs jēri
- aitenes Aita, kurai pirmo reizi ir jēri
- aita Aitāda
- kūkailis Aitāda ar vilnu
- kutkailis Aitāda ar vilnu
- kūtkailis Aitāda ar vilnu
- kailis Aitāda kažokam; nonēsāts kažoks
- aitenes Aitādas cepure
- aitnica Aitādas cepure
- aitnīca Aitādas cepure
- jērine Aitādas cepure
- jērnīca Aitādas cepure
- villene Aitādas cepure
- vilnenīca Aitādas cepure
- plikcepure Aitādas cepure ar ādas kailo pusi virspusē
- igoniete Aitādas cepure ar ausu atlokiem
- aitnieks Aitādas kažoks
- kailenis Aitādas kažoks bez virsdrēbes
- dubļonka Aitādas puskažoks; plikādas puskažoks
- aitainis Aitādu kažoks
- vigoņa Aitai līdzīgs kustonis Amerikas Andu kalnos, ar ļoti smalku vilnu
- aitine Aitām piederīgs
- avslopi Aitas
- ovis Aitas
- aitāda Aitas āda (parasti kažokāda)
- berulīte Aitas epitets
- gabana Aitas epitets
- aitesgaļa Aitas gaļa
- aitgaļa Aitas gaļa
- jērgaļa Aitas gaļa
- aitcepetis Aitas gaļas cepetis
- aitciska Aitas kautķermeņa daļa - ciska
- sīksprodziņa Aitas pavārds
- sīksprodzīte Aitas pavārds
- vizbuliņa Aitas pavārds
- atpīles Aitas vai kazas, kas atnesas vēlu rudenī
- vienmitis Aitas vienīgais jērs
- aitvilla Aitas vilna
- sušķa vilna aitas vilna no pavēderes un kājām
- eisumi Aitas vilna, kas nocirpta no kājām, galvas, astes
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā
- vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne
- lycopsis Aitenes
- tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem
- aitiņas Aitiņa
- biriņa Aitiņa
- šēperis Aitkopis muižā
- jirklis Aitris
- aitbūda Aitu aizgalds; nožogojums (kūtī) aitām
- plaktis Aitu aknu slimība
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare
- Festuca ovina aitu auzene
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem
- aitbars Aitu bars
- aitpūlis Aitu bars
- dzirklis Aitu cērpamais laiks
- aitcirpējs Aitu cirpējs
- aitcirpis Aitu cirpējs
- šķērētājs Aitu cirpējs
- aitcirpšana Aitu cirpšana
- avskuts Aitu cirpšana
- avskuta laiks aitu cirpšanas laiks
- Dictyocaulus filaria aitu diktiokauls
- Sarcoptes scabei var. Megnin aitu ērce
- aitgane Aitu gane
- aitniece Aitu gane
- aitganeklis Aitu ganības
- aitiņs aitu ganības, aploks
- aitgans Aitu gans
- aitnieks Aitu gans
- avinieks Aitu gans
- čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā)
- griešanāskaite Aitu griešanās kaite (cenuroze)
- griezauka Aitu griešanās slimība
- hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās
- estroze Aitu invāzijas slimība, entomoze, ierosina aitu spindeles kāpuri, ko lidojošas spindeļu mātītes iešļāc aitas nāsīs
- spiras aitu izkārnījumi
- aitpricis Aitu kāvējs vai uzpircējs, arī citu gadījuma darbu strādnieks
- aitkūts Aitu kūts
- aitnīca Aitu kūts
- aitstallis Aitu kūts
- aitstellis Aitu kūts
- aitstells Aitu kūts
- avikūts Aitu kūts
- aitnīce Aitu kūts; aitu audzētava
- ķidumi Aitu ķidas
- Trichocephalus ovi aitu matgalvis
- aitmazgāšana Aitu mazgāšana
- aitmēsli Aitu mēsli
- pires Aitu mēsli
- Moniezia expansa aitu moniēzija
- Sarcocystis tenella aitu muskuļsporainis
- aitšēpers Aitu pārzinis (muižā)
- šeipars Aitu pārzinis un kopējs muižā
- šēpers Aitu pārzinis un kopējs muižā
- griešanās aitu slimība, kas izpaužas kā aitas riņķošana ap sevi
- aitu niezulis aitu slimība, ko izraisa prioni
- plaktes Aitu slimība, ko rada aknu dēle
- Oestrus ovis aitu spindele
- kalnu aita aitu suga ("Ovis ammon")
- mājas aita aitu suga ("Ovis aries")
- taukaste Aitu suga ("Ovis platyura") Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg)
- rambujē Aitu suga ar ļoti smalku vilnu
- aitu māte aitu sugas sievišķais dzīvnieks pēc atnešanās
- šķēperītis aitu suns
- šēperis Aitu suns
- merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu; šīs šķirnes aita
- taukastes Aitu šķirnes Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg)
- rupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida rupju vilnu, kas sastāv no dūnvilnas, pārejas matiem un akotmatiem
- pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem
- pussmalkvilnas aitas aitu šķirņu grupa, aitas ar vienveida pussmalku vilnu, kas sastāv no pārejas matiem vai rupjas dūnvilnas
- kurdjukaitas aitu šķirņu grupa; gaļas-tauku virziena rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitas, kurām krustu rajonā ir tauku maiss - kurdjuks
- aittauki Aitu tauki
- teķis Aitu tēviņš
- sknarbas aitu tievās zarnas
- millerioze Aitu un kazu invāzijas slimība, ko ierosina specifiska nematoze, slimie dzīvnieki klepo, novājē
- piras Aitu un zaķu izkārnījumi
- aitvezums Aitu vezums
- nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
- nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
- lanolīns Aitu vilnas tauki, ko iegūst, attaukojot vilnu
- spires desa aitu zarna pie izkārnījumu izejas, kur izkārnījumi ir jau sacietējuši
- griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās
- Aivieksta Aiviekste
- Aiwekst Aiviekste
- Awex Aiviekste
- Ewst Aiviekste
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
- Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā
- Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā
- Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
- Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte
- Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa
- Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
- Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste
- Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera
- Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe
- Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša
- Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km
- Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls
- Maiļupīte Aiviekstes labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
- Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā
- Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste
- Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce
- Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
- Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
- Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka
- Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
- dankerieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Dankeri" iedzīvotāji
- īvānieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Īvāni" iedzīvotāji
- Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
- Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
- krievciemieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" iedzīvotāji
- kriškalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Kriškalni" iedzīvotāji
- ķūdzēnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ķūģi" iedzīvotāji
- mālkalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" iedzīvotāji
- spridzēnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Spridzēni" iedzīvotāji
- az aiz
- āz aiz
- kuntens aiz
- uz (kāda) pamata aiz (kāda) iemesla; ar (kādu) motivāciju
- aizkakle aiz apkakles vai aiz apkaklēm
- aizlauķēt aiz ausīm aizlocīt
- izmirnēt aiz bada novājēt
- izmērnēt aiz bada novājēt; izmirnēt
- izmierniet aiz bada novājēt; izmirnēt
- badmira aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks
- badmire aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks
- badmiris aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks
- aiz gara laika aiz garlaicības (ko darīt)
- gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt)
- aiz gara laika, arī gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt)
- āžome aiz jūrmalas kāpām izraktas, nolīdzinātas ielejas, kur stādīja kartupeļus
- aizrobežas aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
- aizrobežu aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
- izdegt aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem)
- aizpult aiz kaut kā vai pirms kaut kā nokrist
- aizkrāsnā aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam
- aizkrāsnī aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam
- aizkrūmē aiz krūma
- maukt aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus)
- apžēloties aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties
- vilāt aiz matiem raustīt, plūkāt
- paseijā aiz muguras
- aizrocnieks aiz muguras esošais (kāršu spēlē)
- jaujaunedēļ aiz nākamās nedēļas sekojošajā nedēļā
- jaunjaunnedēļ aiz nākamās nedēļas sekojošajā nedēļā
- piegrezīt aiz nemākulības sabojāt
- pazaudēt aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast
- nodrašķīt aiz nevērības ātri novalkāt drēbes
- ielaist aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā)
- aizlaist garu ceļu aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko)
- barbets aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai
- sadirt aiz noguruma sarauties
- izgriešana aiz noteiktas robežas esošas displeja attēla daļas atdalīšana un atmešana
- notriekties aiz pārskatīšanās nejauši notriekt
- aizecēties aiz pārskatīšanās noecēt par tālu
- gludā apstrāde aiz rupjās apstrādes sekojošs apstrādes posms, kurā iegūst apstrādātās virsmas lielāku kvalitāti
- par skaistām acīm aiz simpātijām, labvēlības; par velti
- nožēlot aiz skaudības noburt
- noskaust aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko)
- mērgavot aiz skopuma liegt sev nepieciešamo pārtiku
- pazēlāt aiz skopuma neiedot
- noskopot aiz skopuma neizdot, neiegādāt (ko)
- zabelēties aiz skopuma netaisni aizturēt, nedot
- saskopuļot aiz skopuma sataupīt, sakrāt
- zvaikstīties aiz slinkuma apkārt mētāties
- spītespēc aiz spītības
- aizvārtē aiz vārtiem
- veca galva aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja
- sačurnēt aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm)
- sūtnis aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs
- pažaune aiz žaunām
- post Aiz, pēc, kopš
- aisa Aiza
- Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos
- Algeti Aiza Mazajā Kaukāzā
- Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli
- skaldāja Aiza, grava
- skaldājs Aiza, grava
- defilē Aiza, šaura eja starp augstienēm vai ūdens šķēršļiem (kalnu defilē, ezeru defilē)
- pāržmauga Aiza, šaurs ceļš pār augstiem kalniem
- pāržmaugs Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem
- pāržņauga Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem
- pāradiens Aizadi; adījuma raksts ar pāradām
- pāradiņi Aizadi; adījuma raksts ar pāradām
- aizdarināt Aizadīt līdz noteiktai vietai
- aizdarīt Aizadīt līdz noteiktai vietai
- daairēt Aizairēt, pieairēt
- aizaairēties Aizairēties
- aizairēt Aizairēties
- daairēties Aizairēties, pieairēties
- aizaizpērn Aizaizpagājušajā gadā; pirms trim gadiem
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtu logu, durvis u. tml.)
- aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet)
- aizkacēt Aizāķēt, saķert
- aizamesties Aizāķēties
- dasakabināties Aizāķēties
- Aizalajs Aizalaja grēda
- aizalvīt Aizalvot
- aizvagot Aizart
- aizvagāt aizart (arot pārklāt, aizbērt)
- aizdzīt Aizart (vagu) ciet
- daart Aizart, uzart līdz kādai vietai
- iezāt Aizāt, plaisāt
- aizauda Aizaudi
- aizaudzināt Aizaudzēt (kam priekšā)
- potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm
- aizstatīt Aizaudzēt, audzējot sasniegt
- aizlaists Aizaudzis
- sazāļojis Aizaudzis
- aizburbis Aizaudzis (piem., avots)
- aizcerojis Aizaudzis ar augiem, kas aug ceros, puduros
- aizkrūmojis Aizaudzis ar krūmiem
- aizzāļojis Aizaudzis ar zāli
- čorka Aizaudzis dīķis, mārks
- ezērklis Aizaudzis ezers
- Kausiņš aizaudzis ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā
- Mazais Kangaru ezers aizaudzis ezers Ropažu pagastā, Velna ezers
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
- aizlapojis Aizaudzis tā, ka ir nosegts ar lapām
- Lielais Vilku ezers aizaudzis, atradās Lubānas novada Indrānu pagastā, Vilku purvā; Vilku ezers
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums
- piezelties Aizaugt
- pieziedēt Aizaugt (par ūdenstilpni)
- aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni
- aizkūlāt Aizaugt ar cietu, sliktu, baltganu zāli
- aizcerāt Aizaugt ar krūmiem
- pārkrūmoties Aizaugt ar krūmiem
- piekrūmāt Aizaugt ar krūmiem
- sastiebrot aizaugt ar meldriem
- aizburbēt Aizaugt ar mīkstiem, porainiem augiem
- popēt aizaugt ar popi, sūnu, krevi
- samežot aizaugt ar savvaļas kokiem
- aizstīgot Aizaugt ar stīgām
- piezelēt Aizaugt ar zaļumiem
- aizziedēt aizaugt ar ziedošām puķēm
- aizsūnot Aizaugt, aizbāzt ar sūnām
- aizrumpēt Aizaugt, aizdzīt
- melst Aizaugt, piesērēt
- palēvene Aizaugusi krastmala
- sumbra Aizaugusi vieta purvainā mežā
- ceļvieta Aizaugusi, maz lietota ceļa vieta
- čūslējs Aizaugusi, purvaina vieta
- līgotnes Aizaugusi, vēl pilnīgi nenocietējusi vieta ezera krastā, vai purva malā, kas līgojas, kad pa to staigā
- palēne Aizauguša ezera virskārta
- palēpene Aizauguša ezera virskārta
- palēpne Aizauguša ezera virskārta
- palēsts Aizauguša ezera virskārta
- aizauši Aizausis
- padžiekstes Aizausis, kakla aizmugurējā daļa
- auspakaļa Aizauss
- otoantrīts Aizauss paugura dobuma iekaisums
- antrektomija Aizauss paugura dobuma sienu izgriešana vai kuņģa vārtnieka ieejas rezekcija
- antrotimpanīts Aizauss paugura dobuma un bungdobuma iekaisums
- antroatikotomija Aizauss paugura dobuma un virsbungdobuma ieliekuma atvēršana
- mastoideocentēze Aizauss paugura punkcija
- mastoīdektomija Aizauss paugura šūnu izgriešana
- mastoidotomija Aizauss paugura šūnu vai dobuma pārgriešana
- cūceņa Aizauss siekalu dziedzeru iekaisums
- opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru
- padziekste Aizauss, kakla aizmugurējā daļa
- aizaudināt Aizaust 2
- aizbaidēt Aizbaidīt
- aizčivināt Aizbaidīt
- izbaidīt Aizbaidīt
- notraucēt Aizbaidīt
- aizčabināt Aizbaidīt ar čabēšanu
- atbrīdināt Aizbaidīt prom, darīt uzmanīgu
- drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces
- aizbadīt Aizbakstīt
- nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši
- azbaras Aizbars
- aizbāšķis Aizbāznis
- aizbīdeklis Aizbāznis
- bāzeknis Aizbāznis
- stebans Aizbāznis
- trape Aizbāznis (no papīra vai pakulām)
- spunde Aizbāznis (parasti mucai); tapa
- kropka Aizbāznis (parasti pudelēm)
- prapis Aizbāznis (parasti pudelēm)
- šplintene Aizbāznis (ratiem u. tml.)
- spunda Aizbāznis koka mucai vai kannai; caurums, kurā šādu aizbāzni liek
- praplis Aizbāznis, korķis
- purciķis Aizbāznis, korķis, tapa; alus mucas tapa
- sprūdziņš Aizbāznis, puļķis
- kamstis Aizbāznis, tapa, spraudnis
- ķimsis Aizbāznis, tapiņa
- aizbāžamais Aizbāznis, tas ar ko kaut kas tiek aizbāzts
- propis Aizbāznis, uzbāznis
- aizbāža Aizbāznis; aizbāzeknis
- aizbāzis Aizbāznis; aizbāzeknis
- aizbāzs Aizbāznis; aizbāzeknis
- sprūdenis Aizbāznis; arī tapa
- propka Aizbāznis; korķis; propis
- aizbāzeknis Aizbāznis; tas ar ko aizbāž
- aizgraudot Aizbāzt
- aizgrodot Aizbāzt
- aizpeķēt Aizbāzt
- aiztuļķēt Aizbāzt
- nopropēt Aizbāzt
- tuļķēt Aizbāzt (caurumu)
- aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi
- aptūcīt Aizbāzt aiz kaut kā
- aizčubināt Aizbāzt ar lupatām caurumu
- puļķēt Aizbāzt ar puļķi
- aizkaķēt Aizbāzt ar sūnām vai pakulām
- vīkšķīt Aizbāzt caurumu ar salmu vīkšķi
- aizbikstīt Aizbāzt, aizbakstīt
- aizdakstīt Aizbāzt, aizbakstīt caurumu
- aizbalzīt Aizbāzt, aizbakstīt, aizbikstīt
- aizbakāt Aizbāzt, aizdrīvēt
- aizķezināt Aizbāzt, aizdrīvēt
- paugāt Aizbāzt, drīvēt (plaisas starp grīdas dēļiem ar sūnām vai zāli)
- noštopēt Aizbāzt, nosprostot
- aizzabināt Aizbāzt, piebāzt
- aizbaknīt Aizbāzt, spiežot iekšā
- aizbloķēt Aizbāzt; aizsprostot
- aizmauts Aizbāzts
- plinka Aizbāžama tapiņa ratu priekšass lielajai tapai
- notīt makšķeri aizbēgt
- paņemt pēdu (arī vagu) aizbēgt
- piesist pēdu aizbēgt
- paraut fraciņu aizbēgt
- paņemt fraku aizbēgt
- paraut fraku aizbēgt
- aizlaisties Aizbēgt
- aizmuģīt Aizbēgt
- aizmukāt Aizbēgt
- aizmukināt Aizbēgt
- aizšpannēt Aizbēgt
- juzonuķ Aizbēgt
- smitsja Aizbēgt
- sorvatsja Aizbēgt
- sviņķiķ Aizbēgt
- uhrkaķ Aizbēgt
- ukahaķ Aizbēgt
- apmukt Aizbēgt zem kaut kā
- novickuļot Aizbēgt, aizlidot
- aizlaisties lapās aizbēgt, aizmukt
- aizmatot Aizbēgt, izbēgt, ātri aiziet
- pabēgt Aizbēgt, izmukt
- aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet
- pabēgties Aizbēgt, patverties
- aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās
- aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās
- aizbirināt Aizbērt
- aizgrūst Aizbērt (ar lāpstu)
- aizbedīt Aizbērt (kapu)
- aizbirdināt Aizbērt aiz kaut kā
- aizgrābīt Aizbērt ar rokām (vairākkārt grābjot)
- aizsērīt Aizbērt ar saslaukām (upes gultni)
- apmēzt Aizbērt, aizbārstīt ar mēsliem
- aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.)
- aizbest Aizbērt, aizrakt
- aizsērst Aizbērt, aizsprostot
- aizbārstīt Aizbērt; izbārstīt
- vārstali Aizbīdāmas kārtis, ko lieto žoga vārtu vietā
- vārstalas Aizbīdāmi vārti ar 3-4 apaļkoka kārtīm
- vēlogs Aizbīdāms logs (vai lūka) rijā dūmu izlaišanai
- dasaut Aizbīdīt (aizbīdni)
- dabīdīt Aizbīdīt līdz noteiktai vietai, piebīdīt
- spraudulis aizbīdnis
- aizbīdeklis Aizbīdnis
- aizšautra Aizbīdnis
- priekššaujams Aizbīdnis
- aizšaujamais Aizbīdnis (2)
- šībelis Aizbīdnis (dūmvadam)
- šīberis Aizbīdnis (dūmvadam)
- šībere Aizbīdnis (parasti krāsns vai plīts dūmvadam)
- šāveklis Aizbīdnis, durvju aizšaujamais
- aizsargbīdnis aizbīdnis, kas paredzēts drošībai, aizsargāšanai
- zasunka Aizbīdnis, piemēram, durvīm, dūmvadam
- attraucēt Aizbiedēt, iztraucēt
- aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā
- aizruna Aizbildinājums
- aizbildināšanās Aizbildinājums (sev par labu)
- preteksts Aizbildināšanās iemesls
- aizgansts Aizbildināšanās iemesls, izruna
- izrunas Aizbildināšanās, atruna
- atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās
- aizruna Aizbildināšanās; atrunāšanās; arī iegansts
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā)
- gādātniece Aizbildne, kas domā par visu īstajā laikā un visu padara
- in statu pupillari aizbildnībā (parasti par skolēniem)
- kuratorija Aizbildnība, aizgādnība
- protekcija Aizbildnība, aizgādnība
- egīda Aizbildniecība, aizsardzība
- protekcionisms Aizbildniecība, aizsardzība
- zem egīdas aizbildniecībā, aizsardzībā
- aizbildība aizbildniecība, gādība
- pārstāvētājs Aizbildnis
- patrons Aizbildnis, aizstāvis
- tēvvietis Aizbildnis, audžutēvs
- apikans aizbildnis, zinātājs tēva vietā
- korāteris Aizbildnis; kurators
- kurāteris Aizbildnis; kurators
- aizbildeknis Aizbilstamais
- aizbizināt Aizbizot
- aizbižot Aizbizot, aizskriet
- aizplenderēt Aizblandīties
- nosajaukties Aizblandīties
- aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot
- aizdaldot Aizblandīties, aizklejot
- aizabļauties Aizbļauties
- aizburtot Aizboksterēt līdz noteiktai vietai
- aizpukšķināt Aizbraukt
- aizripināt Aizbraukt
- aizvagot Aizbraukt
- aizvažāt Aizbraukt
- aizvažot Aizbraukt
- mahnuķ Aizbraukt
- nobraukties Aizbraukt
- aizklidzinēt aizbraukt (lēnām vai klabot)
- aizripot aizbraukt (par cilvēku)
- aizlidot aizbraukt (par lidaparātiem)
- aiziet aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
- aizripot aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
- aizritēt aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
- aizšvīkstināt aizbraukt (piem., riepām švīkstot)
- nobraukt aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.)
- aizbraukāt aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp
- aizdūkt aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem)
- aizdunēt aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem)
- aizklabināties aizbraukt ar klabošiem ratiem
- aizskretelēt aizbraukt ar maziem bērnu ratiem
- aizmuļļāties aizbraukt ar pūlēm
- aizšķūtēties aizbraukt ar pūlēm
- aizšļūkt aizbraukt ar ragavām
- aizkankāt aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu
- aizcīkstēt aizbraukt čīkstot
- aizdārdzēt aizbraukt grabot, dārdot
- aizklaudzinēt aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam
- aizgrandīties aizbraukt kratoties
- aizķellāties aizbraukt pa dubļainu ceļu
- aizpērt aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī)
- aizblārkšķēt aizbraukt prom ar žvadzoņu, rīboņu
- aizorēt aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu
- aizklidzināt aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab
- aizkladzināt aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu
- aiztecināt aizbraukt sīkiem rikšiem
- zavitsja Aizbraukt, aizbēgt
- aizbreņģēt Aizbraukt, aizbrist pa dubļiem
- aizbruzdēt Aizbraukt, aiztarkšķēt
- aizdicelēt aizbraukt, aizvest ar divriču ratiem
- aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu
- aizjādīties Aizbraukt; aiziet
- aizbrāzt Aizbrāzties
- aizgraut Aizbrāzties, skanēt
- nošļampāt Aizbrist (pa dubļiem)
- aizdangāt Aizbrist (pa purvainu vietu)
- dabrist Aizbrist līdz (kam)
- aizbradāt Aizbrist prom
- aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā)
- aizdrīģēt Aizbultēt
- aizšļūtēt Aizbultēt
- novārst Aizbultēt
- sabultēt Aizbultēt
- aizabultēties Aizbultēties
- aizsvīrēt Aizcelt prom ar sviru
- aizcilas Aizceļami vārtiņi
- aizreizot Aizceļot, aizbraukt
- aizdomāt Aizcerēt
- stīvzarnis aizcietējums
- konstipācija Aizcietējums
- āizaturēties Aizcietēt (par vēderu, zarnām)
- aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ)
- aizsaut Aizcietēt, piepampt (par tesmeni)
- aizcilpāt Aizcilpot
- aizrantīt Aizcirst
- aizņurcīt Aizcirst (aizgriezt) ar neasu instrumentu
- aizgramzt Aizcirst koku ar trulu cirvi
- aizdarināt Aizcirst līdz noteiktai vietai
- apkabināt Aizcirst visapkārt (koku pirms ciršanas)
- aiznākamgad Aizcitu gadu
- dačāpāt Aizčāpot līdz kādai vietai
- aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu)
- aizsūlāt Aizčūlāt, strutojot sadzīt
- aizmurdzīt Aizdabūt
- aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot)
- aizgrābīt Aizdabūt prom, vairākkārt grābjot
- aizfurķīt Aizdabūt; aizvest
- aizzeņķēt Aizdambējot nosprostot
- lemiķis Aizdambējums, (dīķa, ezera) ūdens nolaišanas vieta
- spriest aizdambēt
- aizdambrēt Aizdambēt
- aizprodīt Aizdambēt
- nodambēt Aizdambēt
- aizadambēties Aizdambēties
- nodambēties Aizdambēties
- nodurties Aizdambēties
- aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt
- azdara Aizdara
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
- logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai
- aizdardēt Aizdārdēt
- aizdārdināt Aizdārdēt
- ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai); rāvējslēdzējs
- siļķe aizdare mēteļa aizmugurē
- vienpogaizdare aizdare, kas aizdarāma ar vienu pogu
- aizgausināt Aizdarīt
- aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti)
- sasakņopēties Aizdarīt (ar āķi) savu apģērbu
- aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.)
- sasakņopkāties Aizdarīt (ar spiedpogu) savu apģērbu
- aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus)
- sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas
- korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi
- aizspundēt Aizdarīt (piemēram, durvis)
- aizsprādzēties Aizdarīt (sava apģērba sprādzi, sprādzes)
- saknopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu)
- sakņopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu)
- aizsprādzēt Aizdarīt (sprādzi)
- aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi)
- saut ciet aizdarīt ar aizbīdni
- kņopēt Aizdarīt ar āķi (apģērbu)
- bultēt Aizdarīt ar bultu (2); atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu)
- sašpilkāt Aizdarīt ar drošības adatu
- aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
- baltināt Aizdarīt ar pienu, krējumu
- belēt Aizdarīt ar pienu, krējumu; darīt baltu pievienojot pienu, krējumu
- aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām
- aizpulkāt Aizdarīt ar tapu (aizvērtas durvis)
- pulkāt Aizdarīt ar tapu (durvis, vārtus); atdarīt, atvērt (durvis, vārtus), izņemot tapu
- sapulkāt Aizdarīt ar tapu (parasti durvis, vārtus)
- aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu
- aizlepīt Aizdarīt ar zīmoglaku
- aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori
- slēģēt Aizdarīt slēģus
- knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties
- knopēt Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu); arī pogāt
- aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū)
- aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū)
- aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.)
- aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu)
- stienēt Aizdarīt, noslēgt ar stieni
- krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses
- aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku hermētiski noslēgt
- aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā)
- piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi)
- aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
- aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
- aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
- balināts Aizdarīts ar pienu, krējumu
- aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu)
- aizdara Aizdars
- aizdare Aizdars
- klātēdamais Aizdars
- klātēdams Aizdars
- piedars Aizdars
- povalga Aizdars
- skarums Aizdars
- asinssviests Aizdars no gaļas sālījuma
- sarkansviests Aizdars no gaļas sālījuma
- aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums
- aizdartiesa Aizdars; neliels aizdara daudzums
- aizdarvot Aizdarvot, darvojot noslēgt
- aizdauga Aizdaugava, Daugavas otrs krasts
- Aizdaugava Aizdaugavas hercogiste - Pārdaugavas hercogiste, retāk lietots tās nosaukums
- aizjādelēties Aizdauzīties
- aizklaņģēt Aizdauzīties
- aizkleņģēt Aizdauzīties
- aizdāvāt Aizdāvināt
- aizšķiņķot Aizdāvināt prom
- padāvāt aizdāvināt, piedāvāt
- kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros
- aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci
- karstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto neforsētiem motoriem ar nelielu griešanās frekvenci
- pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- bezkontaktu aizdedze aizdedze, kurā indukcijas spoles darbību vada bezkontaktu pārtraucējs
- baterijas aizdedze aizdedze, kurā zemsprieguma enerģijas avots ir akumulatoru baterija vai, motoram darbojoties, ģenerators
- magneto aizdedze aizdedze, kuras sistēmā visas enerģijas ražošanai, pārveidošanai, aizdedzes apsteidzes leņķa regulēšanai lieto vienu agregātu - magneto
- aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai
- posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa
- kongreva raķetes aizdedzināmas raķetes militāriem nolūkiem
- grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā
- aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā)
- pielaist uguni aizdedzināt
- aizkurt Aizdedzināt
- aizlākties Aizdedzināt
- lipīt Aizdedzināt
- padedzināt Aizdedzināt
- piešķilt Aizdedzināt
- aizdegt Aizdedzināt (2)
- aizdūmināt Aizdedzināt (kaut ko stipri dūmojošu)
- pielaist sērkociņu aizdedzināt ar sērkociņu
- šveibēt Aizdedzināt pulveri senā pašdarinātā pistolē
- aizlipīt Aizdedzināt, aizkurt
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai
- uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
- uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
- pielīpi aizdedzināt, iekurt, izraisīt ugunsgrēku
- laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni
- piedegt Aizdedzināt, pieliekot liesmu iedegt
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
- pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- iežibt Aizdegt
- uzlāktīt Aizdegt (uguni)
- aizgunīt Aizdegt gaišu uguni
- aizzēvelēt Aizdegt sērkociņu
- zēvelēt Aizdegt sērkociņu
- salipīt Aizdegt, aizdedzināt
- salipt Aizdegt, aizdedzināt
- aizlāktīt aizdegt, aizdedzināt; iededzināt
- lipināt Aizdegt, iededzināt
- uzlipīt Aizdegt, iededzināt
- uzlipt Aizdegt, iededzināt
- pielipīt Aizdegt, pielaist uguni
- aizadegties Aizdegties
- iekveldoties Aizdegties, uzliesmot
- faringorinīts Aizdegunes iekaisums
- nazofaringīts Aizdegunes iekaisums
- retronazāls Aizdegunes-
- aizdancot Aizdejot
- atdancāt Aizdejot
- aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot
- aizdelverēties Aizdelverēt
- kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu
- kredītkontrole Aizdevēja sistēma, kas uztur informāciju par aizņēmēju un ļauj aizdevējam uzraudzīt aizņēmēja aktivitātes
- aizlienētājs Aizdevējs
- palienētājs Aizdevējs
- aizdevu Aizdevu kapitāls - kapitāls, kuru uzņēmumam vai valstij aizdevis viens vai vairāki aizdevēji (kreditori), kas var būt: cits uzņēmums, banka vai cita valsts
- pūli Aizdevu vai nodrosējuma fondos izvietotie vērtspapīru investoru naudas līdzekļi
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam
- aizdevu izmaksa aizdevuma izsniegšanas process
- aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties
- atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana; atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām)
- ankščia Aizdevums
- mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas
- aizdeve Aizdevums (1)
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts
- hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums
- īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros
- aizknietēt Aizdiedzēt
- aizdaidzīt Aizdiegt, pavirši sašūt
- aizmētāt Aizdiegt, vaļīgi aizšūt
- aizdimt Aizdimdēt
- aizdindēt Aizdimdēt
- aizdindināt Aizdimdināt
- aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā
- aizdomās turētais aizdomās turamais
- purgācija Aizdomās turētas personas attaisnošana
- risonuķ Aizdomīgi skatīties
- smīksnēt aizdomīgi vai ņirgājoties smaidīt
- drūms Aizdomīgs
- čalītis Aizdomīgs jauneklis
- murčuks Aizdomīgs, šaubīgs vīrs; iesauka
- timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju)
- suspekts Aizdomīgs; apšaubāms
- aizgraudot Aizdot
- aizgrodot Aizdot
- aizlīdzēt Aizdot
- aizlienēt Aizdot
- aizpumpēt Aizdot
- aizšaut Aizdot
- aizsist Aizdot
- aizskapēt Aizdot
- aizspiest Aizdot
- aiztapināt Aizdot
- aiztāpļāt Aizdot
- ielienēt Aizdot
- ietapināt Aizdot
- iztapināt Aizdot
- palaicīt Aizdot
- palienēt Aizdot
- tapināt Aizdot (1)
- tāpļāt Aizdot (kādam)
- aizlikt Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā
- pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ
- augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus
- aizmainīt Aizdot prom maiņas darījuma rezultātā
- aizlingot Aizdoties
- aizšaudīties Aizdoties
- aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot)
- aizverdēt Aizdoties masveidā un lielā drūzmā
- aizvicināties Aizdoties prom (grozoties šurpu turpu)
- aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās)
- aizmalties Aizdoties, aizdauzīties
- aizlinot Aizdoties, aizdiet
- aizmaisīties aizdoties, nozust
- tapināts Aizdots vai aizņemts
- aizadrāzties Aizdrāzties
- aizdrāzt Aizdrāzties
- aiznesties Aizdrāzties
- aizdunkurēt aizdukurēt (1)
- nodugot Aizduļķoties
- Dumblis Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
- Aizdumbļu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
- Dutvulu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
- Aizdubļu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
- Dumblu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
- Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā
- Aizdumbļu Aizdumbļu ezers - Aizdumbles ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
- aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu)
- atvērtene Aizdurve
- durpakaļa Aizdurve
- iedure Aizdurve
- aizduse Aizdusa
- izdusa Aizdusa
- smaceklis Aizdusa
- smacētājs Aizdusa
- pimelortopnoja Aizdusa aptaukošanās dēļ
- dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums
- apdusa Aizdusa, astma
- apdusis Aizdusa, astma
- sēkats Aizdusa, elpas sēcoņa
- SOB Aizdusa, elpas trūkums (angļu "shortness of breath")
- sāpots Aizdusa, sēkats
- sirds astma aizdusas lēkmes, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ
- aizdusnieks Aizdusas slimnieks
- Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā
- Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā
- aizdzirkstīt Aizdzirkstīties
- abakcija Aizdzīšana, nodzīšana
- padzīt (arī aiztriekt, retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie (visiem) jodiem, (visiem) velniem) aizdzīt
- aizčamdīt Aizdzīt
- aizčudīt Aizdzīt
- aizčūdīt Aizdzīt
- aizganīt Aizdzīt
- aizgumdīt Aizdzīt
- aizjūdīt Aizdzīt
- aizporķīt Aizdzīt
- aizpudīt Aizdzīt
- paraidīt Aizdzīt
- aizstuidīt Aizdzīt (grūžot)
- dasadzīties Aizdzīt (mājdzīvniekus) kur, līdz kādai vietai
- aizaugt Aizdzīt (par brūci)
- aiztišināt Aizdzīt (parasti putnus) ar saucienu "tiš! tiš!"
- aizbuknīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem
- aizbuksnīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem
- aizčauvēt Aizdzīt ar nelielu troksni, aiztramdīt
- aizskūpstīt Aizdzīt ar skūpstu
- aiztremt Aizdzīt ar troksni
- aizdukņīt Aizdzīt dunkājot
- aizstuknīt Aizdzīt grūžot
- aiztirdīt Aizdzīt kaitinot
- nobust Aizdzīt miegu
- aiztalzīt Aizdzīt perot
- attramdīt aizdzīt projām
- aiztriekt pie velna aizdzīt projām
- aizbidināt Aizdzīt prom
- aizbiedināt Aizdzīt prom
- aizdzīt ratā (arī ellē) aizdzīt prom, padzīt
- aizbēdzināt Aizdzīt, aizgaiņāt
- aizskruķēt Aizdzīt, aizgrūst ar krāsns kruķi
- aizkliedēt Aizdzīt, aizklīdināt
- aizburgāt Aizdzīt, aizripināt (ar nūju)
- aiztrenkāt Aizdzīt, aiztrenkāt vairākkārt vai vairākus
- aiztrankāt Aizdzīt, aiztrenkt vairākkārt vai vairākus
- saretēt Aizdzīt, aprētot
- izčamdīt Aizdzīt, izdzīt
- aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus
- aiztriekt (retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie visiem velniem) aizdzīt, padzīt
- pasūtīt (aizsūtīt, biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda, ratā) aizdzīt, padzīt
- aizsūtīt (biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda) aizdzīt, padzīt
- aizpujāt Aizdzīt, padzīt
- pabēdzināt Aizdzīt, padzīt
- tremt Aizdzīt, padzīt
- aiztriekt ratā aizdzīt, padzīt, dzīt projām
- aizčuidīt Aizdzīt, patriekt
- aizjādīt Aizdzīt, patriekt
- aizbruzdināt Aizdzīt, radot brīkšķošu troksni
- aizretēt Aizdzīt, sadzīt
- noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ
- izkortelēties Aizejot atbrīvot (vietu, telpu)
- atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni)
- pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu)
- aizaelsties Aizelsties
- dusulēt Aizelsties
- pārelsties Aizelsties
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku)
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem)
- pārēnot Aizēnot
- novāķīt Aizgādāt
- aizšķūtēt Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem)
- aizvest Aizgādāt (ko) - par transportlīdzekli
- aiznest Aizgādāt (par transportlīdzekļiem)
- aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to
- aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību
- aizkruķēt Aizgādāt projām
- izpaļīt Aizgādāt projām
- noskapēt Aizgādāt projām
- aizpudīt Aizgādāt prom, aizvest
- aizpuģīt Aizgādāt prom, aizvest
- aizridāt Aizgādāt prom, novākt
- aizfīrēt Aizgādāt, aiznest
- aizstabulēt Aizgādāt, aiztransportēt, aiznest
- nošķorēt Aizgādāt, aiztrasnsportēt prom (piemēram, no lauka labību)
- aizdzīt Aizgādāt, aizvest
- aizgrabināt Aizgādāt, izraisot graboņu, rīboņu, nogādāt aiz kaut kā
- aizšķūtēt Aizgādāt; nogādāt (kur)
- aizgādnība Aizgādība
- aizgādniecība Aizgādība
- patronāts Aizgādība, aizbildnība
- paspārne aizgādība, aizbildnība, pakļautība
- zem spārniem (arī spārna) aizgādībā, aizbildnībā; arī patvērumā
- nogādnīce Aizgādne
- cura Aizgādnība
- aizgādnieks Aizgādnis
- konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā
- nodzanāt Aizgaiņāt (kukaiņus)
- veļenieks Aizgājējs
- nabaštiks Aizgājējs (2)
- nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris
- priekšgadi Aizgājušie gadi
- aizviņu Aizgājušo (nedēļu, dienu u. tml.)
- aizgaldnieks Aizgaldā turēts mājlops
- aizdārs Aizgalds
- aizgalde Aizgalds
- aizgaldis Aizgalds
- azgalds Aizgalds (1)
- aizdors aizgalds (kūtī)
- ķērcis Aizgalds cūkām
- ķerča Aizgalds cūkām; ķērcis
- ķercis Aizgalds cūkām; ķērcis
- daņģis Aizgalds cūkkūtī
- gards Aizgalds kūtī
- gurba Aizgalds, kur ievieto lopus
- gurbs Aizgalds, kur lopus ievieto
- aizdara Aizgalds, nodalījums kūtī, kas paredzēts mazajiem lopiem; aizgalds
- būda Aizgalds, nožogojums (kūtī, stallī)
- aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi
- aizgāzelēt Aizgāzelēties
- aizgrauties Aizgāzt sev kaut ko priekšā
- aizgraut Aizgāzt, nogāžot zemē aizsprostot ceļu
- aizagāzties Aizgāzties kam priekšā, to aizsprostojot
- aizglāstīt Aizglaust
- aizglaudīt Aizglaust
- iecava Aizgore
- aizgrābīgs Aizgrābjošs, aizkustinošs, saviļņojošs
- aizgramstīt Aizgrābt
- aizkašāt Aizgrābt (2)
- aizkasīt Aizgrābt (2)
- eksaltēt Aizgrābt, uzbudināt, satraukt, apgarot
- eksaltācija Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma
- eksaltēts Aizgrābts, satraukts; slimīgi jūsmīgs
- aizkrubināt Aizgrauzt
- aizkrimst Aizgrauzt, aizkrimst, aizkost, iekost
- aizgriežamais Aizgrieznis
- baskils Aizgrieznis logu vai durvju nostiprināšanai pie aplodas
- aizgraizīt Aizgriezt
- aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu)
- aizmurīt Aizgriezt, kaujot ievainot
- aizsukt Aizgriezt, pagriezt
- aizgrūsties Aizgriezties, kaut kur doties
- aizgrīļot Aizgrīļoties
- aizstreimuļot Aizgrīļoties, aizstreipuļot, aizlīgoties
- aizstumt Aizgrūst (2)
- aizvandīt Aizgrūst (aizstumt, aizvākt) (izmētājot, izsvaidot)
- aizčuknīt Aizgrūst (bakstot, bikstot)
- aizbirkstīt Aizgrūst prom noņemto ogli
- aizčukstīt Aizgrūst, aizbakstīt
- aizčukurēt Aizgrūst, aizbakstīt
- aizgrozīt Aizgrūst, grozot šurp un turp
- aizpuinīt Aizgrūst, grūžot dabūt prom
- aizguldīt Aizguldināt
- aizagulēties Aizgulēties
- aizčučāties Aizgulēties
- aizčučēties Aizgulēties
- dasagulēties Aizgulēties
- āzguļa Aizgulte
- aizgult Aizgulties
- aizgulēt Aizguļoties nokavēt; nogulēt
- aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā
- kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma; šādi veidot (kādu darbu)
- aizgūdamies Aizgūtnēm
- aizraudamies Aizgūtnēm
- ķepāt Aizgūtnēm ēst ar roku liekot mutē putru
- ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu
- neatgūdamies Aizgūtnēm, aizrautīgi
- test Aizgūtnēm, alkatīgi dzert
- neatlaizdamies Aizgūtnēm, neatlaidīgi, nemitīgi
- vursuļot Aizgūtnēm, nesaprotami runāt
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības
- aizgūtenis Aizguvums
- slāvisms aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas
- anglicisms aizguvums no angļu valodas
- anglisms aizguvums no angļu valodas
- orientālisms aizguvums no Austrumu tautu valodām
- baltisms aizguvums no baltu valodām
- francisms aizguvums no franču valodas
- gallicisms aizguvums no franču valodas
- grieķisms aizguvums no grieķu valodas
- slāvisms aizguvums no kādas slāvu valodas
- somugrisms aizguvums no kādas somugru valodas
- rusisms aizguvums no krievu valodas
- kursisms aizguvums no kuršu valodas
- latīnisms aizguvums no latīņu valodas
- leticisms aizguvums no latviešu valodas
- letisms aizguvums no latviešu valodas; latvisms
- latvisms aizguvums no latviešu valodas; letisms
- lībisms aizguvums no lībiešu valodas
- lietuvisms aizguvums no lietuviešu valodas
- lituānisms aizguvums no lietuviešu valodas
- leitisms aizguvums no lietuviešu valodas; lietuvisms
- polisms aizguvums no poļu valodas
- polonisms aizguvums no poļu valodas
- romānisms aizguvums no romāņu valodām
- hellēnisms aizguvums no sengrieķu valodas
- ģermānisms aizguvums no vācu valodas
- zviedrisms aizguvums no zviedru valodas
- aizeja Aiziešana
- aizietene Aiziešana
- abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai
- atkāpšanās Aiziešana, atteikšanās; demisija
- aizdāldāt aiziet
- aizdandalot aiziet
- aizjeskāt aiziet
- aizjostēt aiziet
- aizkaģīt aiziet
- aizklančot aiziet
- aizķūtāt aiziet
- aizļenkāt aiziet
- aizleskāt aiziet
- aizmelst aiziet
- aiznagot aiziet
- aizpekot aiziet
- aizšķilmīt aiziet
- aizslodzīt aiziet
- aizsloksnēt aiziet
- aizšpagot aiziet
- aizstirāt aiziet
- aizvākties aiziet
- nocellot aiziet
- novervelēt aiziet
- šķilmīt aiziet
- aizkančīt aiziet (bērnu valodā)
- aizdalsāt aiziet (bez zināma iemesla)
- aizslampāt aiziet (kaut kur) bez īsta iemesla
- aizkāpt aiziet (kur, pie kā u. tml)
- aizdipāt aiziet (neatsperīgiem vai maziem soļiem)
- aizdeiderēt aiziet (nedrošiem soļiem)
- nokležāt aiziet (nicīgi vai smagā gaitā)
- atstāties aiziet (no darba, amata)
- aizseperēt aiziet (par bērniem, kas tikko sāk staigāt)
- nodoties aiziet (par daudziem)
- aiztesties aiziet (parasti ātri)
- aizstaigāt aiziet (parasti lēnām)
- aizrāpot aiziet (parasti lēni, ar grūtībām)
- aiznākt aiziet (projām); pārcelties (uz citu vietu)
- aizlimbāt aiziet (sacīts nicinoši)
- aizļikāt aiziet (sacīts par bērniem un zaķiem)
- iziet aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ
- noiet aiziet (uz kurieni, kur u. tml.)
- aizjārēt aiziet ālējoties, plosoties
- aprikties aiziet aplam, apmaldīties
- aizmeloties aiziet ar izdomātu ieganstu
- aizļurkāt aiziet ar ļenganiem soļiem
- aizčudīties aiziet ar pūlēm
- aizkruities aiziet ar pūlēm
- aizkluburēt aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem)
- aizklunkurēt aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem)
- aizmīņāties aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu
- aizpluskāt aiziet ar slapjiem sieviešu svārkiem
- aizlāpstot aiziet ar smagiem soļiem
- izņemt atvaļinājumu aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā
- izputēt no zemes virsas (arī no pasaules) aiziet bojā
- izputēt no pasaules (arī no zemes virsas) aiziet bojā
- izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus) aiziet bojā
- aiziet bujānos aiziet bojā
- pagult aiziet bojā (bruņotā cīņā)
- iznīkt aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu)
- izmirt aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu)
- izbeigties aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust
- noputēt aiziet bojā (par materiālām vērtībām)
- noslīkt aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem)
- izdegt aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.)
- sabrukt aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.)
- sagrūt aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.)
- izkvēpt aiziet bojā, iznīkt
- nobeigties aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām)
- pazaudēt galvu aiziet bojā, krist kaujā
- zaudēt galvu aiziet bojā, krist kaujā
- sadegt aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā)
- sadegt aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā
- izputēt aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu)
- aizbungāt aiziet bungojot
- aizrozīties aiziet gāzelēdamies (un lēnām)
- aizšļaukāties aiziet goroties
- aizpenterēt aiziet grīļīgi, streipuļojot
- nolikties uz auss aiziet gulēt
- aizkankarot aiziet ietītam lupatās
- aiztrallāt aiziet jautri dziedot (trallinot)
- aizsluburot aiziet klūpot, ļogoties
- aizčaukstināt aiziet lēnām, velkot kājas (sacīts par veciem cilvēkiem)
- aizcibāt aiziet lēniem, maziem solīšiem
- aiziet par tālu aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas
- daiet aiziet līdz kādai vietai
- aizstibāt aiziet lieliem soļiem
- aizstibot aiziet lieliem soļiem
- aizstilbot aiziet lieliem soļiem
- aizbumburēt aiziet maziem solīšiem
- aizņirpāt aiziet maziem solīšiem
- aizdikāt aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem
- aizdīkāt aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem
- aizstuknīties aiziet negribīgi, nelabprāt
- aizdulburēt aiziet neskaidri murminot
- atkāpties aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata
- atdalīties aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem)
- doties (arī iet) pensijā aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju
- aizkankāt aiziet nogurušiem soļiem
- aiziet aiz krūmiem aiziet nokārtot dabiskās vajadzības
- aizpļekāt aiziet pa dubļiem
- aizšļampāt aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu
- aizmirdzināt aiziet pāri, garām (par lietu)
- aizstierēt aiziet pastaigājoties
- aizcierāt aiziet pastaigas solī
- aizcierēt aiziet pastaigas solī
- emeritēties aiziet pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
- aizposties aiziet pieklājīgi ģērbtam
- aizdīdīties aiziet plosoties
- aizčabināt aiziet pļāpājot
- aizviesties aiziet prom
- aizblūkšķēt aiziet prom ar troksni
- aizblozīties aiziet prom lēni gāzelējoties
- aizvadīties aiziet prom, pārvākties ar visu mantu
- aizstebulēt aiziet raudot
- aiztimbāt aiziet raudot
- aizvārīt aiziet rībot (krācot, rūcot)
- aizrindot aiziet rindām (sakārtotiem rindās)
- aizrukšēt aiziet rukšķot
- aiztakšķināt aiziet sadzirdamiem soļiem (sitot kājas)
- aizkumuļot aiziet saliekušamies, streipuļojot
- aizsliept aiziet smagā gaitā
- aizgrūst aiziet smagiem soļiem
- aizklubašot aiziet smagiem soļiem
- aizšļokāt aiziet smagiem, šļūcošiem soļiem
- aizšmignēt aiziet smejoties
- aizdīžāt aiziet stampājot (ar kājām)
- aiztošāt aiziet stenot (lēnām)
- aizgaņģerēt aiziet streipuļojot, nedrošiem soļiem
- aizčamdīties aiziet taustoties
- tērestība aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties
- aiziet uz vienu vietiņu aiziet uz ateju
- ģelaķ otvod aiziet uz pretējo pusi
- (aiz)iet savu (arī citu) ceļu aiziet uz savu (citu) pusi
- aiziet savu (arī citu) ceļu aiziet uz savu (citu) pusi
- piezvanīt šefam aiziet uz tualeti
- aiziet savās darīšanās aiziet uz tualeti
- aiziet pa savām darīšanām aiziet uz tualeti
- aizčaukstināt aiziet viegliem soļiem (pastalās)
- aiziet vējā aiziet zudumā
- notīties aiziet, aizbēgt
- oborvatsja aiziet, aizbēgt
- obrivs aiziet, aizbēgt
- otvaļiķ aiziet, aizbēgt
- otvaļitsja aiziet, aizbēgt
- poļiņaķ aiziet, aizbēgt
- posedeķ aiziet, aizbēgt
- svaļiķ aiziet, aizbēgt
- aizajaukties aiziet, aizbraukt
- aiztriept aiziet, aizbraukt
- aizdoties aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni)
- aizkuļāt aiziet, aizbraukt ar pūlēm
- aizagrūsties aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa
- aizberēties aiziet, aizdoties prom
- aizlenterēt aiziet, aizklaiņot
- aizlierēt aiziet, aizklaiņot
- aizdauzīties aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai)
- aizadauzīties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizašatāties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizašķetināties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizažauties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizdalzāt aiziet, aizklīst prom
- aizvantēties aiziet, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
- ieslīdēt aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu
- aizdesāt aiziet, aizskriet
- aizšpannēt aiziet, aizskriet
- aizkūleņot aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties)
- aizšvilpot aiziet, aizskriet svilpjot
- aizšviļpot aiziet, aizskriet svilpjot
- sastaigāt aiziet, aizstaigāt līdz (kam)
- sastaiģinēt aiziet, aizstaigāt līdz (kam)
- aizsūdīt aiziet, aizsteigties
- aizļepatot aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
- aizļēpatot aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
- aizkoklēt aiziet, aizvilkt
- aizkustēties aiziet, aizvirzīties
- aiztrakāt aiziet, arī aizbraukt
- noklimpāt aiziet, atnākt lieliem soļiem
- aizbozēt aiziet, atspiežoties uz nūjas
- aizpēdot aiziet, atstājot pēdas
- pacelt cepuri aiziet, atstāt ko, pamest esošo darba, dzīves vietu
- aizstorēt aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm
- aizkūjāt aiziet, balstoties uz nūjas
- šūties aiziet, iet prom
- aiztīties aiziet, iziet
- aizsliedēt aiziet, izveidojot sliedes, pēdas
- aizdiedelēt aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt
- aizklibināt aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem
- aizperdeļot aiziet, nikni rājoties
- nošķibēt aiziet, noiet
- aizkosāt aiziet, nošķiroties (no citiem)
- pašķibot aiziet, panīkt, nomirt
- aizpindelēties aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties
- aizpekelēties aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni)
- šļūkt aiziet, pazust
- aiztapšķināt aiziet, sitot kājas
- aizērģelēt aiziet, skaļi raudot
- aizklambāt aiziet, streipuļojot, grīļojoties
- aizslūtēt aiziet, velkot kājas
- aizšļukāt aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs)
- aizšļurāt aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs)
- aizbružāt aiziet, velkot kājas pa zemi
- aizklumzāt aiziet, velkot kājas smagos apavos
- aizšļaukt aiziet, velkot kājas, aizšļūkt
- aizēvelēt aiziet, velkot kājas, šļūcot
- aizļumēt aiziet, viegli šūpojoties tuklām ķermeņa daļām
- aizpātarot aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
- aizpātaroties aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
- aizķegot aiziet; aizbēgt
- aizmočīt aiziet; aizbraukt
- aizpirst aiziet; aizbraukt
- aizpisties aiziet; aizbraukt
- aizcapāt aiziet; aiziet prom maziem solīšiem
- aizjoškāt aiziet; aizklaiņot
- aizlēverēt aiziet; aizklaiņot
- aizsiērēt aiziet; pastaigājoties aiziet
- aizļokāt Aizjāt (parasti bērnu valodā)
- nojāt Aizjāt (uz kurieni, kur u. tml.)
- aizjāt Aizjāt kādam priekšā, viņam tā noslēdzot ceļu
- dajāt Aizjāt līdz kādai vietai
- dajāties Aizjāt līdz kādai vietai
- knabināt Aizjīugt (zirgu)
- aizjonēt Aizjoņot
- rēdes Aizjūga piederums - slejas
- šlejas Aizjūga piederums - slejas
- braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
- braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu
- heknejs aizjūga rikšotājzirgi ar skaistām ķermeņa formām un iznesīgiem, augstiem rikšiem; heknijs
- loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs
- lence Aizjūga slejas
- načina Aizjūgs
- sajūgs Aizjūgs
- pribaks Aizjūgs salmus velkot nost no mašīnas ar zirgu
- lenčot Aizjūgt, iejūgt (zirgu)
- aizjūre Aizjūra
- pārjūre Aizjūra, pārjūra
- allokācija Aizjūras pirkumā paziņošana par to, ka pircējam nodos konkrēto sūtījumu
- AZT Aizjūras zemes un teritorijas
- kabeklis Aizkabināms ķeksis
- kabekls Aizkabināms ķeksis
- aizkapināt Aizkabināt
- aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā)
- aizkacēties Aizkabināties
- aizstirāt Aizkaisīt (ar salmiem)
- aizkaite Aizkaitinājums
- aizkaitība Aizkaitinājums
- aizgabīt Aizkaitināt
- aizkaitināti Aizkaitināts
- kalvānieši Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji
- Vyngri Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski
- Zeilis Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zeiles" nosaukums latgaliski
- aizkaplīt Aizkaplēt
- aizkapslīt Aizkaplēt
- aizkārtne Aizkaramā atslēga
- spīne Aizkaramā atslēga
- aisīši Aizkari
- gardiņi Aizkari
- gardīni Aizkari
- širma Aizkari
- pusaizkari Aizkari, kas nosedz tikai loga apakšējo pusi
- aizrakāt Aizkārpīt
- aizbružāt Aizkārpīt, aizrakt (ar kājām)
- aizurdīt Aizkārpīt, rakņājot (bikstot) nosprostot, aizbāzt
- logkars Aizkars
- logsega Aizkars
- antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem
- klape Aizkars; durtiņas; vāks
- aizslāt Aizkārt priekšā
- aizkubināt Aizkārt, aizklāt, aizsegt (ar lakatu)
- aizkārtnis Aizkārtne
- vārste Aizkārtne, sprosta koks, šķērsis (ceļam)
- aizkāršas Aizkārtnes, aizkārtnis, atceļama šķēršļa kārts pāri ceļam
- aizklepot Aizkāsēt
- aizkāsīt Aizkāsēties
- aizkast Aizkasīt
- aizkarpīt Aizkast, aizkārpīt, aizkašāt
- aizkārnīt Aizkast, aizkašņāt, aizkārpīt
- aizkašāt Aizkašņāt (1)
- aizkašāt Aizkašņāt (2)
- čaltiks Aizkaukāzā - neattīrīti rīsi
- Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu
- ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula
- aizturējums Aizkavējums, aizturēšana
- aizture Aizkavējums, pārtraukums (kādā procesā)
- opsomenoreja Aizkavējusies menstruācija
- karaza Aizkavēšana, nokavēšanās
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ)
- aizmarudzīt Aizkavēt
- aizrūķēt Aizkavēt
- nosebināt Aizkavēt
- piekavēt Aizkavēt
- nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem
- nokavēt Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu
- uzkavēt Aizkavēt (kādu)
- izdēdināt Aizkavēt kultūraugu augšanu sausuma dēļ
- turavāt Aizkavēt, atturēt
- noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet; panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā)
- uzvilcināt Aizkavēt, novilcināt
- retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu
- dzildināt Aizkavēt, turēt ciet
- panhipogonādisms Aizkavēta visu dzimumorgānu audu attīstība ar samazinātu gonādu funkcionālo aktivitāti
- aizakavēties Aizkavēties
- aizamarudzīties Aizkavēties
- tormoziķ Aizkavēties
- tormozīt Aizkavēties
- sasadzīties Aizkavēties (par darbiem)
- apkavēties Aizkavēties uz īsu brīdi
- aizspriesties Aizkavēties, neierasties laikā
- aiztverties Aizkavēties, tikt apturētam
- aiztrukt Aizkavēties, uzturēties
- aizvazāties Aizklaiņot, aizklīst
- izkankarēt Aizklaiņot, aizvilkties
- aizlažerēt Aizklaiņot; aizklīst
- aizlaidne Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai; žalūzija
- žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai
- Aizklāņu upe Aizklāņupe Talsu novadā
- Mazupīte Aizklāņupe, ūdenstece Dundagas un Rojas pagastā
- aizsegt Aizklāt (ko kam priekšā)
- aizlapot aizklāt ar lapām
- tīpuļot Aizklāt ar zirnekļu tīkliem
- aizkabināt Aizklāt, aizsegt
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu
- piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem)
- aizaplēsties Aizklāties ar ko
- aizšausties Aizklāties, aizsegties
- viepties Aizklāties, maskēties
- aizkleburot Aizkleģerēt
- aizklemburot Aizkleģerēt
- aizklaiņāt Aizklejot
- aizkleiņot Aizklejot
- aizmuldēt Aizklejot
- aizklengot Aizklejot, aizblandīties
- aizkļūdīt Aizklejot, aizblandīties
- aizkleidot Aizklejot, aizklīst
- aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
- aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
- aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
- aizkāsēt Aizklepot (slikta zīme)
- aizklebečēt Aizklibot
- aizklibāt Aizklibot
- daklebečēt Aizklibot līdz kādai vietai
- aizklikstināt Aizklidzināt (1)
- aizšlenderēt Aizklīst
- dablandīties Aizklīst (līdz noteiktai vietai)
- aizdāldāt Aizklīst (par mājdzīvnieku)
- novazāties Aizklīst projām
- atsašķirties Aizklīst prom; nodalīties
- aiziet garo ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka
- aiziet garu ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka
- aizmauties Aizklīst, aizdauzīties
- aizkulties Aizklīst, aizklaiņot
- kležot Aizklīst, aizklaiņot
- klēžot Aizklīst, aizklaiņot
- kležāt Aizklīst, aizklaiņot; kležot
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.)
- aizkliņģēties Aizklīst, nozust
- aizkluburot Aizklumburot
- promtikšana Aizkļūšana
- aiztikt Aizkļūt
- datapt Aizkļūt
- aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem; aizslīdēt
- aizsmigt Aizkļūt aiz kaut kā (par asu priekšmetu)
- aizložāt Aizkļūt lienot, rāpojot
- atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu
- nokniedēt Aizkniedēt
- aizkņopēties Aizkņopēt
- sakorķēt Aizkorķēt
- atkodelēt Aizkost, nokost, aizskrubināt, noskrubināt, aizgrauzt, nograuzt
- nokrampēt Aizkrampēt (vairākas durvis)
- aizgora Aizkrāsne
- aizpute Aizkrāsne
- āzkārsne Aizkrāsne
- azkrāsne Aizkrāsne
- āzodere Aizkrāsne
- āzpute Aizkrāsne
- pakrāsne Aizkrāsne
- kurzeme Aizkrāsne rijā
- krāspakaļa Aizkrāsne; krāsnspakaļa
- aizmālēt Aizkrāsot
- aizmālēt Aizkrāsot ar kosmētikas līdzekļiem
- Aize Aizkraukle
- Ascheraden Aizkraukle
- Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā
- aiviekstieši Aizkraukles novada Aiviekstes pagasta iedzīvotāji
- plēsēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta apdzīvotās vietas "Plēsas" iedzīvotāji
- aizkrauklieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta iedzīvotāji
- stučkēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pilsētas (bij. Stučka) iedzīvotāji
- Lielzalva Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums
- Lielzalve Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums
- jaunbebrēnieši Aizkraukles novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbebri" iedzīvotāji
- Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski
- daudzevieši Aizkraukles novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzeva" iedzīvotāji
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
- Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
- Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski
- pērsēnieši Aizkraukles novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji
- jelgavinieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Jelgaviņa" iedzīvotāji
- jaunjelgavieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotāji
- Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums
- dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji
- rīterieši Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Rīteri" iedzīvotāji
- bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
- koknesieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Koknese" iedzīvotāji
- podupieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Podupi" iedzīvotāji
- Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums
- buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji
- pēternieki Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji
- pilkalnieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" iedzīvotāji
- Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
- Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
- gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji
- pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums
- pilskalnieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji
- silavēverieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silavēveri" iedzīvotāji
- pļavinieši Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas iedzīvotāji
- altenieši Aizkraukles novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Altene" iedzīvotāji
- Skrīveru pansionāts Aizkraukles novada Skrīveru pagasta aprūpes ciema "Ziedugravas" neoficiāls nosaukums
- piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
- Pikstlauki Aizkraukles novada Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Pikslauki" nosaukuma variants
- alūnēnieši Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Alūnēni" iedzīvotāji
- Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā
- Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums
- lielzalvieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielzalva" jeb "Lielzalve", tagad - "Zalve" iedzīvotāji
- oškalnieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Oškalns" iedzīvotāji
- pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
- Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā
- Ascheraden Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums
- Ašeradenskaja Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Ašerādena Aizkraukles pagasta un apdzīvotās vietas (ciema) vāciskā nosaukuma latviskojums
- Stučka Aizkraukles pilsētas nosaukums 1967.-1990. g.
- Augstie kalni Aizkraukles pilskalns Skrīveru pagastā
- ozosalēnieši Aizkrauklles novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji
- norēnieši Aizkraules novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji
- aizvirst Aizkrist aiz kaut kā
- aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm)
- aizsvelties Aizkrist, aizgāzties
- šleperatslēga Aizkritņa slēdzene
- šneperatslēga Aizkritņa slēdzene
- šleperatslēga Aizkritņa slēdzenes atslēga
- šneperatslēga Aizkritņa slēdzenes atslēga
- timolīze Aizkrūtes dziedzera audu involūcija
- timokēze Aizkrūtes dziedzera fizioloģiskās atrofijas aizkavēšanās vai tā palielināšanās
- timīts Aizkrūtes dziedzera iekaisums
- tīmektomija Aizkrūtes dziedzera izgriešana
- timopātija Aizkrūtes dziedzera slimība
- timocīts Aizkrūtes dziedzera šūna
- tīmus Aizkrūtes dziedzeris (ar iekšējo sekrēciju)
- aizkrūte Aizkrūts
- distīmisms Aizkrūts dziedzera disfunkcija bērnībā
- hipotīmisms Aizkrūts dziedzera pazemināta funkcija
- timopoetīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti
- timostimulīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti
- atīmija Aizkrūts dziedzera vai tā sekrēcijas trūkums
- atīmisms Aizkrūts dziedzera vai tā sekrēcijas trūkums
- tīmuss Aizkrūts dziedzeris
- Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā
- aizkukāt Aizkūkot
- apkukot Aizkūkot
- beksteidžs aizkulises
- gaitenis aizkulises; varas apliecinājums
- pankreoterapija Aizkuņģa dziedzera audu lietošana terapijā
- pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem
- heteropankreātisms Aizkuņģa dziedzera darbības neregularitāte
- zimīns Aizkuņģa dziedzera ekstrakts
- pankreatopeptidāze Aizkuņģa dziedzera enzīms, kas katalizē peptīdu hidrolīzi
- laktāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas noārda cieti
- amilopsīns Aizkuņģa dziedzera ferments, kas pārvērš cieti maltozē
- dispankreātisms Aizkuņģa dziedzera funkcijas traucējums
- glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs
- retardīns Aizkuņģa dziedzera hormons, kas neitralizē tireotoksīna toksisko darbību
- glikagons Aizkuņģa dziedzera hormons; organismā piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā
- pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums
- lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās
- pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās
- depankreatizācija Aizkuņģa dziedzera izgriešana
- pankreātemfrakse Aizkuņģa dziedzera izvadkanāla aizsprostojums un tā izraisītais sastrēguma stāvoklis
- pankreatopātija Aizkuņģa dziedzera slimība
- tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas
- hidropankreatoze Aizkuņģa dziedzera tūska
- pankreātektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana
- pankreatoduodenektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana līdz ar pieguļošo divpadsmitpirkstu zarnas dalu
- pankreass Aizkuņģa dziedzeris
- pankreāts Aizkuņģa dziedzeris
- orlistats Aizkuņģa lipāzes inhibitors, kas kavē gremošanu un uztura tauku absorbciju; lieto adipozitātes ārstēšanā
- ietrīsot Aizkustināt
- iekustināt Aizkustināt, saviļņot
- kramslīgs Aizkustinošs, aizraujošs, kārs
- saviļņojošs Aizkustinošs, satraucošs
- aizgrābjošs Aizkustinošs, saviļņojošs
- aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt
- piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti
- aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
- iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
- uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
- aizkūpināt Aizkvēlināt, iekvēlināt (smēķējamo)
- aizlipināt Aizķepināt (acis)
- aizlepīt Aizķepināt (piemēram, ar sniegu)
- aizķepēt Aizķept
- aizķepēties Aizķept
- aizlipt Aizķept (par acīm)
- aizklešķēt Aizķept, aizķepēt
- aizklīsterēties Aizķept, salipt
- štopars Aizķeršanās
- aizķere Aizķeršanās; kavēšanās
- aizkacināt Aizķert
- daķert Aizķert
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi)
- savalkstīties aizķerties
- aizaķerties Aizķerties
- daķerties Aizķerties
- kabelēties Aizķerties
- kabīties Aizķerties
- klemmēt Aizķerties
- aizmesties Aizķerties (1)
- pacipt Aizķerties (1)
- aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju)
- aizpiņķerēties Aizķerties, aizāķēties
- uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko)
- aizklemmēties Aizķerties, iesprūst
- piekabināties Aizķerties, pieķerties
- ķībt Aizķerties, pieķerties, pielipt
- aizskaustīt Aizķīlēt, aizkniedēt
- aizlāčāt Aizlāčot
- aizkudlāt Aizlāčot, aizčāpot
- aizkulšēt Aizlāčot, aizčāpot
- aizkunkuļot Aizlāčot, aizčāpot
- aizkulcināt Aizlāčot, aizčāpot, attālināties
- aizlaika Aizlaiku, savlaicīgi
- aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
- aiztupstīties Aizlaisties, atkārtoti notupstoties
- aizaudzis Aizlaists (dārzs, lauks); aizcerojis, aizkrūmojis (ceļš); aizlapojis (logs)
- salakot Aizlakot
- aizrežģīt Aizlāpīt
- saštapēt Aizlāpīt
- aizlabot Aizlāpīt, salabot aizlāpot
- aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt)
- aizalavīties Aizlavīties
- palavīties Aizlavīties
- aizaberīties Aizlavīties (par dzīvnieku)
- aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt
- aiztīties Aizlavīties, aizbēgt
- atlavīties Aizlavīties, slepeni aiziet
- slotrams Aizlejs, mērce
- slotrans Aizlejs, mērce
- dzeresis Aizlejs, mērce; slotrams
- aizstrumpāt Aizlēkāt
- aizlakstīt Aizlēkt
- dalakstīt Aizlēkt līdz kādai vietai
- dalēkt Aizlēkt līdz kādai vietai
- aizstrumpāt Aizlēkt, aizkustēt sasietām kājām
- aizlidināt Aizlidināties
- aizalaisties Aizlidot
- aizlidenēt Aizlidot
- aizlipsāt Aizlidot
- aizlaisties Aizlidot (2)
- aizšmurgt Aizlidot (ar troksni)
- aizčurkstēt Aizlidot (par bezdelīgu)
- aizvirknēties Aizlidot (par dzērvēm u. tml.)
- aizlingot Aizlidot (par mestiem priekšmetiem)
- aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem)
- aiziet Aizlidot (par putniem)
- aizčivināt Aizlidot čivinot
- aizšvilpt Aizlidot svilpjot
- aizlaidelēt Aizlidot, aizlidināties
- uzlikt nikolaju aizliegt
- aizrūķēt Aizliegt
- aizsacīt Aizliegt
- saliegt Aizliegt
- zeģināt Aizliegt
- apturēt Aizliegt turpmāk izdot (periodiskus izdevumus)
- prohibēt Aizliegt, noliegt
- norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt
- enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā
- katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
- embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces)
- izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus
- embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās
- mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu
- zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu
- bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā
- prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus
- bans Aizliegums, publisks pasludinājums
- interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu
- prohibicionisms Aizliegumu ierosināšana un atbalstīšana
- aizliegumsistēma Aizliegumu sistēma
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā
- aizriezt Aizliekt
- aizaliekties Aizliekties
- aizsliekties Aizliekties (1)
- aizplaust Aizliet (aiz kaut kā)
- aizšļaukt Aizliet aiz kaut kā, aizšļakstīt (ar sparu, stipras strūklas veidā)
- aizlīgoties Aizlīgot (1)
- aizlīkt Aizlīgt
- aizkabināt Aizlikt (aiz kā)
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot
- aizteikt Aizlikt labu vārdu par kādu
- aizlūgt Aizlikt labu vārdu par kādu, lūgt par kādu, veikt aizlūgumu
- aizmeldēt Aizlikt par kādu labu vārdu
- aizmeldināt Aizlikt par kādu labu vārdu
- aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu
- noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1)
- aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā)
- aizdēt Aizlikt; nolikt aiz kaut kā
- aizlikt Aizlikties
- aizklejāt Aizlīmēt
- aizklēsterēt Aizlīmēt ar klīsteri
- aiztumēt Aizlīmēt, aizlipināt (bišu stropā)
- aizklīsterēt Aizlīmēt, aizlipināt ar klīsteri
- aizlipinēt Aizlipināt
- aizzviest Aizlipināt, aizlīmēt, salīmēt
- aizklešķēt Aizlipt
- aizkrepēt Aizlipt ar netīrumiem
- aizkrept Aizlipt ar netīrumiem
- aizpockāt Aizlipt ar netīrumiem
- aizaberīties Aizlīst
- aizļāpāt Aizlīst, aizrāpot
- aizlēpāt Aizlīst, aizrāpot
- aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties
- aizvelēt Aizlocīt, sitot ar veļas vāli
- aizviņģot Aizlocīties
- noluncīties Aizlocīties projām
- aizcinīt Aizlodēt
- aizliedināt Aizlodēt
- aizpojīt Aizlodēt
- atsalūgties Aizlūgt
- aizlūgšana Aizlūgums
- ofīcijs Aizlūgums par mirušajiem
- aizgumt Aizlūzt
- pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem)
- saklēpāt Aizlūzt un noliekties (par labības stiebru)
- noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju)
- aizlauzums Aizlūzums
- aizlampatāt Aizļepatot (par dzīvniekiem)
- aizlankāt Aizļinkāt
- aizamaldīties Aizmaldīties
- damaldīties Aizmaldīties (līdz noteiktai vietai)
- aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni
- aizaloties Aizmaldīties, aizklīst
- aizmuldīties Aizmaldīties, apmaldīties
- aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur
- aizvilt Aizmānīt, aizvilināt
- aizmānēt Aizmānīt; aizvilināt
- aizlāboties Aizmānīties
- aizmirša Aizmārša
- mirla Aizmārša
- skleroze aizmāršība
- aizmirsība Aizmāršība
- neatcere Aizmāršība
- neatmiņa Aizmāršība
- aizmirstīgs Aizmāršīgs
- piemirsīgs Aizmāršīgs
- abuze Aizmāršīgs cilvēks
- aitagalva Aizmāršīgs cilvēks
- aitgalva Aizmāršīgs cilvēks
- aizmārša Aizmāršīgs cilvēks
- aizbrosīt Aizmest
- aizlaist Aizmest
- aizlidināt Aizmest
- aizlingot Aizmest
- aizplivināt Aizmest
- aizjāt Aizmest (tā, ka aizmesto grūti atrast)
- aizallēt Aizmest prom (lielā skaitā, daudzumā, ar sparu)
- aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko)
- aizvirst Aizmesties
- aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.)
- aizkliņģēties Aizmesties, aizkrist
- mikņīties Aizmesties, aizķerties
- aizbradāt Aizmīdīt
- aizdangāt Aizmīdīt, aizbradāt
- aizmidzēt Aizmidzināt (bērnu)
- aizmirkšt Aizmiegt, aizvērt
- lūziens Aizmigšana
- atplīst Aizmigt
- izmigt Aizmigt
- izrubīties Aizmigt
- nomigt Aizmigt
- atņirgties Aizmigt (aiz noguruma)
- atlūzt Aizmigt (parasti alkohola reibumā vai aiz noguruma)
- noplīst Aizmigt (parasti dzēruma vai liela noguruma dēļ)
- atrubīties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ)
- atslēgties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ)
- apmigt Aizmigt, iemigt (par visu subjektu kopumu)
- aizmidzēt Aizmirdzēt
- izlaist no prāta aizmirst
- apmirst Aizmirst
- neatgādāties Aizmirst
- neatminēties Aizmirst
- nomirst Aizmirst
- zaparitsja Aizmirst
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam)
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt
- piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku
- pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu); neatrast (vajadzīgos vārdus)
- laist ganos (kādu, kaut ko) aizmirst kaut ko
- aizrast Aizmirst, atradināties, atrast
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata)
- mest no galvas laukā (arī ārā) aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata)
- izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata)
- zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko)
- mirst Aizmirst, piemirst
- samirst Aizmirst, piemirst (par lielāku daudzumu)
- palimnēze Aizmirsta atmiņas fragmenta atcerēšanās
- bezvēsture Aizmirstība
- mirsa Aizmirstība
- nebūtība Aizmirstība (1)
- nemiņa Aizmirstība (1)
- nebūtība Aizmirstība (2)
- izskriet no prāta (retāk miņas) aizmirsties
- gaist no miņas aizmirsties
- aizšauties Aizmirsties
- izkūpēt Aizmirsties
- mirsties Aizmirsties
- izkūpēt no galvas (arī no prāta) aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā)
- izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas aizmirsties, pārstāt būt apziņā
- aizmirsa Aizmiršanās
- pakaļiena Aizmugure
- pakaļā Aizmugurē (kādam, kam)
- nopakaļ Aizmugurē līdzi (kādam, kam)
- nopakaļus Aizmugurē līdzi (kādam, kam)
- muguraspakaļa Aizmugure, mugurpuse
- mugurpakaļa Aizmugure, mugurpuse
- pakalene Aizmugure, pakaļpuse
- pakaļene Aizmugure, pakaļpuse
- pakaļšdaļa Aizmugurējā daļa
- pakaļrinda Aizmugurējā rinda
- pakaļmasts Aizmugurējais masts
- pakaļsēdeklis Aizmugurējais sēdeklis
- backing Aizmugurējais, fonā esošais
- pakaļrati aizmugurējie riteņi
- duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes
- jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai
- atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai
- pirle Aizmugures daļa, aste, tūpļa kauls
- pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai)
- pakaļtrepe Aizmugures kāpnes
- pakaļtrepes Aizmugures kāpnes
- klātneesot Aizmuguriski
- aiz muguras aizmuguriski, kādam klāt neesot, nezinot; slepeni
- aizacīs Aizmuguriski, klāt neesot
- uzlikt mīksto aizmukt
- ģernuķ Aizmukt
- aizmuknīt aizmukt, aizbēgt
- aizpātēt Aizmūrēt
- pātēt Aizmūrēt
- aizdobīt Aizmūrēt (caurumu)
- atnaglot Aiznaglot; naglojot sabojāt
- aizcitceturtdienu Aiznākamā ceturtdienā
- aizcitdienu Aiznākamā dienā
- aizcitgadu Aiznākamā gadā
- aizcitugad Aiznākamā gadā
- aizcitugada Aiznākamā gadā
- aizcitugadu Aiznākamā gadā
- aizcitotrdienu Aiznākamā otrdienā
- aizcitpiektdienu Aiznākamā piektdienā
- aizcitpirmdienu Aiznākamā pirmdienā
- aizcitsestdienu Aiznākamā sestdienā
- aizcitsvētdienu Aiznākamā svētdienā
- aizcittrešdienu Aiznākamā trešdienā
- aiznākošais Aiznākamais
- pēcnākamais Aiznākamais
- aiznākošgad Aiznākamgad
- aizcits Aiznākošais
- aizjaunnedēļ Aiznākošajā nedēļā
- aiznasāt Aiznesat
- eferents Aiznesošs, piem., motoriskais nervs, kas vada impulsus no centrālas nervu sistēmas
- aizšķibēt Aiznest
- nonest Aiznest (uz kurieni, kur u. tml.)
- aizdaņģināt Aiznest ar pūlēm (kaut ko smagu)
- dastiept Aiznest ko smagu līdz kādai vietai
- danest Aiznest līdz kādai vietai
- dasanesties Aiznest līdz kādai vietai
- aiztrumpēt Aiznest prom
- aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām
- aiznest labas dienas aiznest sveicienus
- aizkrāmēt Aiznest, aizkravāt (kur projām)
- aizderglīt Aiznest, aizvazāt
- pajemt Aiznest, aizvest (sev līdzi), piemēram, priekšmetus, produktus
- atvairot Aiznest, attālināt
- aizņaukstēties Aizņaudēties, ieņaudēties
- Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
- Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
- kredītreitings Aizņēmēja kredītspējas novērtējums, kas tiek izteikts ar speciālu indeksu vai burtu kombināciju un kas apzīmē riska pakāpi
- kredītvērtējums Aizņēmēja maksātspējas novērtējums atbilstoši noteiktai vērtējuma sistēmai
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā)
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4)
- aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai)
- izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā
- iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties
- izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā)
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā)
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā)
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.)
- salienēt Aizņemoties (no daudziem) savākt vajadzīgo apjomu
- aizjimt Aizņemt
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem
- piepildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi)
- aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju)
- aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi)
- apbūvēt Aizņemt ar celtnēm (teritoriju gar kādu ielu, ceļu u. tml.)
- ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību
- iejemt vietu aizņemt vietu
- pildīt Aizņemt vietu (telpā, platībā)
- rūmēt aizņemt vietu ar mantām, krāmēt mantas
- vietēt Aizņemt vietu, pielāgot
- pildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu)
- iejemt Aizņemt, ieņemt, iegūt
- aizpildīt Aizņemt, piepildīt (telpu, platību)
- aizsist Aizņemt, rezervēt
- aiņemt aizņemt, saņemt
- aizņemtā kapitāla daļa aizņemtā kapitāla lielums dalīts ar kopējo ilgtermiņa ieguldījumu lielumu
- atberes Aizņemta labība, kas jāatdod ar procentiem
- paņemt uz atdevām aizņemties
- aizajemties Aizņemties
- aizlienēt Aizņemties
- aizpumpēt Aizņemties
- aizpumpēties Aizņemties
- aizsist Aizņemties
- aiztapināt Aizņemties
- iztapināt Aizņemties
- laicīt Aizņemties
- lonēt Aizņemties
- nolienēt Aizņemties
- palienēt Aizņemties
- prihvatizēt Aizņemties
- tapināt Aizņemties
- pažicīt Aizņemties (ko no kāda), lai (pēc kāda laika) atdotu
- satapināt Aizņemties (lielāku daudzumu)
- žicīt Aizņemties (no kāda)
- izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām)
- krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi
- (ie)krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi
- piesagrābties Aizņemties no vairākiem, daudziem
- piesajemties Aizņemties no vairākiem, daudziem
- piesažicīties Aizņemties no vairākiem, daudziem
- pumpēt Aizņemties vai aizdot naudu
- kakerēties Aizņemties, diedelēt
- ietaisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
- (ie)taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
- taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
- sataisīt parādus aizņemties, parasti daudz
- aizspiest Aizņemties; piesavināties
- pamatparāds aizņemto līdzekļu vērtība bez samaksas par aizņēmumu (aizdevu procentiem) un soda naudas par tā atmaksas kavējumu
- nebrīvs Aizņemts darbā; visu laiku nodarbināts
- nedieks Aizņemts, piepildīts (par traukiem, telpām)
- aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
- aizņēmuma atmaksāšana aizņēmuma atdošana aizdevējam
- dzēšana Aizņēmuma atdošana aizdevējam
- aizņēmuma dzēšana aizņēmuma atmaksāšana
- kupīra Aizņēmuma obligācija
- kambio Aizņēmuma vēstule, vekselis
- senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod priekšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu
- īstermiņa aizņēmums aizņēmums, kurš atmaksājams agrāk nekā gadu pēc pārskata gada beigām
- repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos
- aizčumēt Aizņudzēt
- aizizgājušais Aizpagājušais
- aizviņā Aizpagājušajā (dienā, nedēļā u. tml.)
- aizpagājušgad Aizpagājušajā gadā
- aizpagāšgad Aizpagājušajā gadā
- aizpērn Aizpagājušajā gadā
- aizpagājušmēnes Aizpagājušajā mēnesī
- aizpagāšmēnes Aizpagājušajā mēnesī
- aizpagājušnakt Aizpagājušajā naktī
- aizpagājušonakti Aizpagājušajā naktī
- aizpagāšnakt Aizpagājušajā naktī
- aizpagājušnedēļ Aizpagājušajā nedēļā
- aizpagāšnedeļ Aizpagājušajā nedēļā
- aizpagājušpavasar Aizpagājušajā pavasarī
- aizpagāšpavasar Aizpagājušajā pavasarī
- aizpagājušreiz Aizpagājušajā reizē
- aizpagāšreiz Aizpagājušajā reizē
- aizpagājušruden Aizpagājušajā rudenī
- aizpagāšruden Aizpagājušajā rudenī
- aizruden Aizpagājušajā rudenī
- aizpagājušsestdien Aizpagājušajā sestdienā
- aizvakarvakarā Aizpagājušajā vakarā
- aizpagājušvasar Aizpagājušajā vasarā
- aizpagāšvasar Aizpagājušajā vasarā
- aizpagājušziem Aizpagājušajā ziemā
- aizpagāšziem Aizpagājušajā ziemā
- aizveņu Aizpagājušo (gadu, mēnesi, nedēļu)
- aizviņnakt Aizpagājušo nakti
- aizviņnedēļ Aizpagājušo nedēļu
- aizviņreiz Aizpagājušo reizi
- aizviņsvētdien Aizpagājušo svētdien
- aizridāties Aizpakoties (aiziet ar mantām), pārvākties
- aizburbis Aizpampis (piem., acis)
- aizpempt Aizpampt
- aizputis Aizpampt
- aiztūkšt Aizpampt
- aizmilzt Aizpampt (par acīm)
- aizburbēt Aizpampt, aiztūkt
- forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam
- aizmaut Aizpeldēt
- dapeldēt Aizpeldēt (līdz kādai noteiktai vietai)
- aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm)
- damaut Aizpeldēt līdz kādai vietai
- aizpērt Aizpeldēt, vicinot spārnus
- aizperināt Aizperēt
- pakalēt Aizperēt
- zuopere Aizperēta ola
- vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies
- aizpērngad Aizpērn
- aizpērni Aizpērn
- aizviņgad Aizpērn
- aizpērnājais Aizpērnais
- aizpērnējs Aizpērnais
- FITB Aizpildi veidlapu (angļu "fill in the blank")
- atpildīt Aizpildīt (kā trūkumu)
- aizcementēt Aizpildīt ar cementu (piemēram, plaisas, spraugas)
- izpūgot Aizpildīt ar nelieliem akmentiņiem un cementa javu
- sasūnāt Aizpildīt ar sūnām vai ar kādu citu materiālu (piemēram, baļķu gropes)
- piežūžināt Aizpildīt ar šūpuļdziesmas skaņām
- piecikstēt Aizpildīt ar žagariem (par bedrēm uz ceļa)
- rapēt Aizpildīt no jauna (tukšas patronas)
- attiecēt Aizpildīt rindas vienmērīgos atstatumos, piem., sarakstos, programmās
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt
- aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu)
- aizlepīt Aizpildīt, izlabot ar māliem, ģipsi u. tml.
- sadrīvāt Aizpildīt, sadrīvēt, piestūķēt
- aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām)
- piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu
- piepuvešot Aizpildīties ar strutām (no čūlas)
- piepuvežot Aizpildīties ar strutām (no čūlas)
- piezirnēt Aizpildīties ar zirnekļu tīkliem
- aizdrīvēt Aizpildot (spraugu), izlabot (ko)
- aizlasēt Aizpilēt aiz kaut kā
- aizpīpināt Aizpīpēt pīpi (kādam citam)
- aizregžt Aizpīt
- aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu
- aizvaražāt Aizpīt, piemēram, ar auklām
- trikņīt Aizplēst (kādu trauku)
- aizplevināt Aizplivināt, aizlidināt, aiznest ar vēju
- aizplezdināties Aizplivināties
- aizplidināties Aizplivināties
- purtedzine Aizplīvojošās liesmas daļa
- applīvurot Aizplīvurot
- pārplivurot Aizplīvurot (2)
- pārplīvurot Aizplīvurot (2)
- pārplivurot Aizplīvurot (3)
- pārplīvurot Aizplīvurot (3)
- apzilis Aizplīvurots, miglaini zils
- nopludināt Aizplostot, aizpludināt
- aizplostot Aizplostot, nogādāt ar plostu
- aizplūdīt Aizpludināt (kokmateriālus)
- atplūst Aizplūst (no kādas vietas)
- aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu)
- daplūst Aizplūst līdz kādai vietai
- aizirdzēt Aizplūst, aizburbuļot (par skaņām)
- aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām)
- aiztarkšķēties Aizpļāpāties
- dapļaut Aizpļaut līdz kādai noteiktai vietai
- nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to
- nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko)
- aiztaisīt pogas aizpogāt
- aizkniepēt Aizpogāt
- aizknopēt Aizpogāt
- aizmest Aizpogāt
- aizpumpāt Aizpogāt
- sapogāt Aizpogāt (kā vairākas, visas pogas)
- iemest Aizpogāt (pogu)
- aizpogāties Aizpogāt sev (apģērbu, pogas)
- pārkņopēt Aizpogāt vēlreiz
- sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu)
- aizapogāties Aizpogāties
- zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai
- aizdot aizprecināt, izdot pie vīra
- Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā
- aizputināt Aizpūst (1)
- aiztrenkt Aizpūst (ko) - par stipru vēju
- dapūst Aizpūst līdz kādai vietai
- novazāt Aizpūst lietus mākoņus
- aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju
- glietēt Aizpūst, appūst (ar smiltīm)
- Hasenpoth Aizpute
- Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā
- Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
- gravaskalnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Gravaskalni" iedzīvotāji
- ievadnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ievade" iedzīvotāji
- kūdrenieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji
- padurnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji
- pundiķnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Pundiki" iedzīvotāji
- remesnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji
- gaiļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļi" iedzīvotāji
- jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji
- jurģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji
- remesnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji
- rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji
- videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
- Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- kalvenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji
- mazdrodzenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdrogas" iedzīvotāji
- padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji
- plocenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji
- pūņenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Pūņi" iedzīvotāji
- vecpilnieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji
- anužnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji
- apriķnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Apriķi" iedzīvotāji
- kurelnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Kurele" iedzīvotāji
- lanksēžnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Lanksēži" iedzīvotāji
- laženieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Laža" iedzīvotāji
- liepenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji
- līksteņnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Līksteņi" iedzīvotāji
- padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji
- raķenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Raķi" iedzīvotāji
- štakeldandznieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Štakeldanga" iedzīvotāji
- Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums
- Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums
- Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums
- lavīžnieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Lavīži" iedzīvotāji
- rokasbirzenieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji
- rokasbirznieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji
- Aizputes-Pilspagasts Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
- aizputnieki Aizputes pilsētas iedzīvotāji
- Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums
- Schloss-Hasenpoth Aizputes pilspagasta vāciskais nosaukums
- Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
- aizkupeņot Aizputināt
- aizkupināt Aizputināt
- aiznest Aizputināt
- aizsliedēt Aizputināt
- aizvillot Aizputināt
- aizvirmot Aizputināt, noklāt ar sniegu, ledu
- aizpoklēt Aizpūžņot (par acīm)
- aizpūļot Aizpūžņot (par acīm)
- āče Aizrādījuma, izbrīna interjekcija
- piezīme Aizrādījums
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko)
- contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt
- a battuta aizrādījums stingri ieturēt ritmu
- allegācija Aizrādījums uz rakstnieku vai viņa darbu
- apsauka Aizrādījums, aizliegums
- apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.)
- norūķēt Aizrādīt, bārties
- aizcīnīt Aizraidīt
- pasūtīt piecas mājas tālāk aizraidīt kādu
- aizzavēt Aizraidīt Viņpasaulē ar buršanos
- aturdīt Aizraidīt, atdzīt
- aizdzīt Aizraidīt; padzīt
- norakstīt Aizrakstīt (1)
- aizrakāt Aizrakt
- aizrakties Aizrakt (1)
- aizkaust Aizrakt, aizkast
- aizrāpoties Aizrāpot
- aizrāpties Aizrāpot
- noķēpot Aizrāpot
- aizčāpāt Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- aizčāpot Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- darāpāt Aizrāpot līdz kādai vietai
- aizrāpāt Aizrāpot, aizlīst
- aizrāpāties Aizrāpot, aizlīst
- aizrāpt Aizrāpot, aizlīst
- aizrēpoties Aizrāpot, aizlīst
- darāpties Aizrāpot, aizlīst
- šautris Aizraujošs incidents
- drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam)
- paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms
- saksomānija Aizraušanās ar saksofona spēli un saksofona mūziku
- kaite Aizraušanās, nodošanās
- aizdurt Aizraut, iedurt (aiz kā)
- valgot Aizraut, sajūsmināt, saistīt
- aizrautīgums Aizrautība
- fanot Aizrauties (ar ko)
- saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot
- iepļāpāties Aizrauties ar pļāpāšanu
- aizrēķināties Aizrauties rēķinot
- iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1)
- iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2)
- aizērģelēties Aizrauties, spēlējot ērģeles
- aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot
- iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam
- laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko)
- likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai)
- palikt bez iekšām aizrautīgi smieties
- palikt bez desām aizrautīgi smieties
- aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert
- rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot)
- no pilnas sirds aizrautīgi, dedzīgi
- aizgūtnīgi Aizrautīgi, dedzīgi
- degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā)
- kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam)
- kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku)
- liesmains Aizrautīgs, dedzīgs; spēcīgs (par pārdzīvojumu)
- patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm)
- aizdzelžot Aizrestot
- aizrestēt Aizrestot
- aizrežģot Aizrestot
- aizlādināt Aizrīdīt ar suņiem
- aizcuidīt Aizrīdīt; aizdzīt
- retrofaringīts Aizrikles audu iekaisums
- retrofaringeāls Aizrīkles-
- aizčunčināt Aizrikšot, aizskriet teciņiem
- aizvaļāt Aizripināt
- ģerdzinēt Aizrīšanās, radot zināmas skaņas
- aizarīties Aizrīties
- aizrīdināties Aizrīties, aizsērēt
- AMM Aizrobežu mākslas muzejs
- aizgraust Aizrūkt, aizducināt (par pērkonu)
- aizsacīt Aizrunāt
- aizprasīt Aizrunāt (3)
- aizprašņāt Aizrunāt (3)
- ierunāt Aizrunāt (3)
- noprasīt Aizrunāt (3)
- aizčalīt Aizrunāt, pārtraukt valodu
- pierakīt Aizrušināt
- celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs
- aizsains Aizsainis
- kuksis Aizsainis, nasta
- bunčkulis Aizsainis, pauna
- bunčkuls Aizsainis, pauna
- aizbindēt Aizsaitēt
- aizšņorēt Aizsaitēt (apavus)
- sasaitēt Aizsaitēt (ar saitēm), parasti pilnīgi
- dzīt pirmo vagu aizsākt ko jaunu, svarīgu, nozīmīgu
- turpinājums Aizsākta teksta, izteikuma, domas u. tml. nākamais posms, daļa
- turpināšana aizsākta teksta, izteikuma, domas, attēla u. tml. nākamā posma, daļas veidošana
- turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
- turpinājums Aizsāktas darbības, norises, stāvokļa nākamais posms
- turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
- ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām)
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
- rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
- aizvilkt Aizsalt
- aizledot Aizsalt, pārklāties ar ledu
- āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums
- aizsāpēt Aizsāpēties
- aizfantazēties Aizsapņoties
- aizvēja Aizsardzība
- aizstāvība Aizsardzība (3)
- drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem)
- māja Aizsardzībā (sporta spēlēs), tuvāk saviem vārtiem vai savam grozam
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama)
- kiberaizsardzība Aizsardzība pret kiberuzbrukumiem un kibernoziegumiem
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība
- elektrostatiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences elektrisko lauku iespaidu
- magnētiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences magnētisko lauku iespaidu
- defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās; aizsardzības, aizstāvēšanās taktika
- aizstāvēšana Aizsardzība, aizstāvība
- paģisme Aizsardzība, aizstāvība
- aigida Aizsardzība, patvērums
- aizsargjosla Aizsardzībai iekārtota josla
- biocīds aizsardzības līdzeklis vai tā aktīvā daļa, kas pasargā koksni no bioloģiskās sairšanas
- AiM Aizsardzības ministrija
- Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
- dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde
- aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni
- nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā
- aizsargspēja Aizsardzības spēja
- jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību
- presings aizsardzības veids sporta spēlēs - cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā
- aizsardzībnieks Aizsardzībnieku politiskās kustības dalībnieks
- Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (_Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
- pretvēja josla aizsargājama josla gar mežaudžu malām, t. s. meža kažoks
- flankēšana Aizsargājamas pozīcijas pieeju segšana no flanga
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
- Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
- Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas
- Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
- sargjumts Aizsargājošs jumts
- atgaiņājošs Aizsargājošs; tāds kas atgaiņā
- atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu
- specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības
- diskete Aizsargapvalkā ievietots plastmasas disks, kas pārklāts ar magnētisku materiālu datu ierakstīšanai
- maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai
- makstenīca Aizsargapvalks, maksts 1
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā)
- pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem
- pārsargāt aizsargāt
- ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.)
- apmantot Aizsargāt ar maģisku aktu vai rituālu
- ņemt savā aizsardzībā aizsargāt, aizstāvēt
- prezervēt Aizsargāt, novērst
- aizastāvēties Aizsargāties
- atkost Aizsargāties ar kodienu; iekost pretī
- aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties
- atsargāties Aizsargāties, aizstāvēties
- salirgans Aizsargāts nosaukums kompleksam salicilalilamidoetiķskābes nātrija un dzīvsudraba savienojumam, lieto gk. pret sifilisu
- migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm
- aizsargacenes Aizsargbrilles
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem
- viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni
- ķīveris Aizsargcepure, bruņucepure
- ķivere Aizsargcepure; arī bruņucepure
- cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos
- valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt
- kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas
- bruņas aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj auga vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu
- uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta)
- izplūstoša iespiedkrāsa aizsargkrāsa, kurā ir krāsvielas, kas kopā ar šķīdinātāju iesūcas papīrā (izplūst plašumā vai dziļumā), un katrs mēģinājums mehāniski dzēst datus dokumentā rada redzamus bojājumus
- radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu
- izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē
- parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu)
- potēšana Aizsargpotēšana; vakcinācija
- rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm
- smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem
- beks Aizsargs (futbolā)
- apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam
- dzērvīte Aizsargs jumta virsai
- suspensorijs Aizsargs sēklinieku maisiņam, ko lieto, piem., hokejisti
- pievējš Aizsargs; patvērums
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem
- bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis
- profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem
- filaktisks Aizsargu
- aizsargs aizsargu organizācijas loceklis
- estokāde Aizsargu siena, parasti pagatavota improvizācijas ceļā no tuvumā esoša materiāla
- basteja Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums
- bastija Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums
- aleksīns Aizsargviela asins serumā
- amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu)
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos
- antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus
- aiztrebavāt Aizsaukt
- aizvēstīt Aizsaukt, sasaukt
- aukstā batika aizsedzi veido ar aukstu rezervi; parasti lieto zīmējumu kontūrām
- karstā batika aizsedzi veido ar speciālu rezervi (vaskiem, parafīnu, stearīnu), ko karstu uzklāj tekstilizstrādājumam
- locītā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu lokot un locījumus nostiprinot
- sietā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu nosienot
- šūtā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu nošujot
- paslēpt Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību
- aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot
- aizsedze Aizsegs
- blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā)
- romis aizsegs krāsns priekšā, lai liesma neiet griestos
- defilāde Aizsegs, defilē
- kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem
- šurmis Aizsegs; lietussargs
- apslēpt Aizsegt (2)
- aizēnot Aizsegt (gaismas avotu)
- aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu
- aizlapot aizsegt ar meijām
- ģelaķ probku, stengu aizsegt citus, grūstīt upuri, lai viņš nemana apzagšanu
- māžoties Aizsegt gaismu
- aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu)
- aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot
- aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām
- viept Aizsegt, aizklāt; aizplīvurot
- aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt
- aizkūpināt Aizsegt, pārklāt (ar putekļu kārtu)
- plīvurot Aizsegt, pārklāt ar plīvuru
- aizkubināties Aizsegties
- aizmilzums Aizsērējums, tāds, kas ir aizsērējis vai aizaudzis
- aizduļķēties Aizsērēt
- aizsprūst Aizsērēt
- ieglietēt Aizsērēt
- ierept Aizsērēt
- milzt Aizsērēt
- pielietēt Aizsērēt
- pielietēties Aizsērēt
- aizdzēdēt Aizsērēt, aizaugt
- aizmilzt Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm)
- umpt Aizsērēt, aizsprostoties
- pieķezēt Aizsērēt, kļūt netīram, pieķepušam
- aizaugt Aizsērēt, piepildīties
- aizasēsties Aizsēsties
- aizsēst Aizsēsties
- aizvaršķīt Aizsiet (parasti pastalu auklas)
- nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri)
- aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu
- aizsieties Aizsiet sev (ko) priekšā
- aizsprangāt Aizsiet vezumu ar rungu
- aizzmaugt Aizsiet, žņaugt
- aizšmauga Aizsieta, šaura vieta
- aizžmauga Aizsieta, šaura vieta
- aizsilietis Aizsilieši (2)
- aizsilieši Aizsilietis (1)
- opistobranchia Aizsirdsžauņi
- aizklaņģēt Aizsist ar malkas pagali
- aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt
- sērēt aizskalot
- aizskalāt Aizskalot
- noskalināt Aizskalot
- disfunkcionāla ģimene aizskarošs un birkojošs apzīmējums, kuru dažkārt lieto darbā ar ģimenēm
- fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem
- garīgi atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar psihiskās attīstības traucējumiem
- aizkarīgs Aizskarošs, apvainojošs, aizvainojošs
- knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
- brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju
- atskārt Aizskārt
- aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt
- ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas
- aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu)
- pielikt pirkstu aizskart (vīrietim sievieti), mēģināt tuvoties, uzmākties
- apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu
- piedurt roku aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti)
- pielikt roku (kādam) aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti)
- palaist rokas aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti), uzmākties
- piedurt nagus aizskart ar rokām, aiztikt, tuvoties, uzmākties
- palaist nagus aizskart ar rokām, aiztikt, uzmākties
- rīvēt kantes (kāda) godam aizskart kāda godu
- grābstīties Aizskart kādu ar rokām
- atakierēt Aizskart, aiztikt
- pieskart Aizskārt, aiztikt
- ķerties pie goda aizskart, aizvainot
- ķerties pie pogām aizskart, aizvainot
- rapļot Aizskart, aizvainot
- trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu
- apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas)
- aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties)
- apčupt Aizskart, pieskarties, (vienreiz) aptaustīt
- dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu
- tangēt Aizskart; apvainot
- narvestība Aizskārums, apvainojums
- insultācija Aizskārums, rupjība, izsmiešana
- (pa)ņemt kājas pār pleciem aizskriet
- aizdesot Aizskriet
- aizdibēt Aizskriet
- aizdiekt Aizskriet
- aizdilbt Aizskriet
- aizdirbt Aizskriet
- aizjobt Aizskriet
- aizlankšot Aizskriet
- aizliebt Aizskriet
- aizlingot Aizskriet
- aizļunkāt Aizskriet
- aizmasnāt Aizskriet
- aizmelzt Aizskriet
- aizņiebt Aizskriet
- sklaisties Aizskriet (katram uz savu pusi)
- aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku)
- aizbizot Aizskriet (par cilvēku)
- aizļipot Aizskriet (parasti par zaķi); aizļinkāt
- aizļinkāt Aizskriet (parasti par zaķi); aizļipot
- noskriet Aizskriet (uz kurieni, kur u. t ml.)
- aizbūkšķēt Aizskriet ar dobju troksni
- aizdilbāt Aizskriet gariem, lieliem soļiem
- aizjukurēt Aizskriet ķerot
- aizlaušķināt Aizskriet laužot (piem., zarus)
- daskriet Aizskriet līdz kādai vietai
- aizkūvēt Aizskriet plosoties
- aizšķetaklēties Aizskriet plosoties, trakojot
- aizsprūkt Aizskriet projām, aizbēgt, izbēgt
- aizblāzt Aizskriet prom, aizskriet kaut kur
- aizluksnāt Aizskriet sīkiem rikšiem
- aizdikāt Aizskriet stīvi un smagnēji
- aizbēgalēt Aizskriet, aizbēgt (atkārtoti)
- aizbizenēt Aizskriet, aizbizot
- aizbizinēt Aizskriet, aizbizot
- aizmatalāt Aizskriet, aizmukt
- aizkniebt Aizskriet, aizsteigties
- aizlēkt Aizskriet, aizsteigties
- aizbraukšēt Aizskriet, brīkšķinot (zarus, žagarus)
- aiztēkāt Aizskriet, nonākt, skraidot šurpu turpu
- aizjūgties Aizskriet; aizbēgt
- noskrūvēt Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri)
- aizgriezt Aizskrūvēt, noslēgt; arī aizslēgt
- aizslacināt Aizslacīt
- apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm
- aiztīrīt Aizslaucīt
- noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu)
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā
- aizasauties Aizslēdzot, aizbultējot durvis, nodrošināties (kādā telpā)
- aizslēga Aizslēgs
- slēdzis Aizslēgs
- pludzis Aizslēgs govs ķēdes galā
- pluģis Aizslēgs govs ķēdes galā
- aizslogs Aizslēgs, aizgalds, aizslēdzama istaba
- aizzieģelēt Aizslēgt
- aizsprēgt Aizslēgt ar (nelielu) piekaramo slēdzeni
- aizmūķēt Aizslēgt ar mūķi
- apstieņot Aizslēgt ar stieni
- konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai
- aizslēģēt Aizslēģot
- slēģot aizslēģot (visus logus)
- noslēģot Aizslēģot (visus logus)
- aizsklidināties Aizslēpot
- aizslēpāt Aizslēpot
- aizslēpēt Aizslēpot
- aizslēpjot Aizslēpot
- aizsklidēt Aizslīdēt
- slīdzēt Aizslīdēt
- aizšļokāt Aizslīdēt ar slēpēm
- aizsklenst Aizslīdēt sāņus
- aizsklidināties Aizslīdēt, aizšļūkt
- aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot)
- aizšļūcināties Aizslīdēt, aizšļūkt (pēc paša ierosmes)
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli
- aizsklidināt Aizslidināt
- aizslīdināt Aizslidināt (1)
- nokrīčolēt Aizslidot
- aizstatnis Aizslietnis
- uzstatnis Aizslietnis
- širmis Aizslietnis; aizsegs (ap gultu)
- kniediņš Aizslietnis; dēļu starpsiena
- aizsmacināts Aizsmacis
- nosmaktēts Aizsmacis
- iesmakt Aizsmacis (par skaņām, skaņu avotiem)
- gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt
- aizčerkstēt Aizsmakt
- aizmākties Aizsmakt
- aizkrākt Aizsmakt (no kliegšanas)
- sakrenkstēt Aizsmakt vai sākt klepot
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli)
- nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt
- nočērkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt
- vērdzēt Aizsmakušā, neskaidrā ķērkstošā balsī skanēt
- nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt
- aizsmaržot Aizsmaržoties
- uzvilkt (arī uzraut) dūmu aizsmēķēt
- aizkurēt Aizsmēķēt
- aizpīpāt Aizsmēķēt
- aizpīpēt Aizsmēķēt
- aizpīpot Aizsmēķēt
- iekūpināt Aizsmēķēt; apkvēpt
- uzkūpināt Aizsmēķēt; uzsmēķēt
- aizsmelgt Aizsmelgties
- aizkrēst Aizsmērēt ar šķidri plūstošu masu
- aizpāsēt Aizsmērēt, aizdarvot
- aizglužināt Aizsmērēt, nolīdzināt gludu; aizlīdzināt
- aizgližināt Aizsmērēt, piesmērēt
- piesuļļāties Aizsmērēties, apsmulēties
- aizsnaust Aizsnausties
- aizkacēt Aizsniegt
- aizsnēgt Aizsniegt
- atsnaicīt Aizsniegt
- dasnēgt Aizsniegt
- iesnēgt Aizsniegt
- snēgt Aizsniegt
- uzsnēgties Aizsniegt (uz augšu)
- uzsniegties Aizsniegt (uz augšu)
- aiztvert Aizsniegt un satvert
- aizdabūt Aizsniegt, notvert
- dasniegt Aizsniegt, sasniegt
- sasnēgt Aizsniegt, sasniegt
- aizsniekties Aizsniegties
- dasasniegties Aizsniegties
- uzsnaicīties Aizsniegties (uz augšu)
- aiztiekties Aizsniegties līdz noteiktai vietai
- aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem)
- blankstīt Aizsoļot, paiet malā
- aizspārnis Aizspārns
- krabis Aizspiednis
- aizmērkšt Aizspiest
- aizņiebt Aizspiest
- aizmergžt Aizspiest (aizvērt) acis
- aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem
- aizspaidīt Aizspiežot brūci, ļaut asinīm sarecēt
- aizspurdzēt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni)
- aizspurkt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni)
- aizšpļaut Aizspļaut
- sprāgāt Aizsprādzēt
- sasprādzēt Aizsprādzēt, parasti pilnīgi
- aizsprēdzēt Aizsprādzēt, saspraust ar sprādzi
- aizsprausties Aizspraukties
- sasaktāt aizspraust ar saktu
- aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā
- aizspriedīgs Aizspriedumains
- zaboboni aizspriedumi (laimīgās un nelaimīgās dienas u. c.)
- eidžisms aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ
- vecumdiskriminācija aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ
- prējūdicijs Aizspriedums
- aizsprūst Aizspriesties
- aizspiesties Aizspriesties (1)
- kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
- murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā
- katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
- aizjaukt Aizsprostojot (pirms kāda) izkaisīt, izvandīt
- aizcilāt Aizsprostojot (pret kaut ko) aizlikt vairākos paņēmienos
- sastādināt Aizsprostojot uzpludināt
- aizkrustojums Aizsprostojums
- obstrukcija Aizsprostojums
- piesērums Aizsprostojums
- prods Aizsprostojums
- barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes
- barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem
- barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām
- stegnoze Aizsprostojums; aizcietējums; stenoze
- uzdambējums Aizsprostojums; dambis
- aizķendelēt Aizsprostot
- aizkrustīt Aizsprostot
- aizslodzīt Aizsprostot
- aizsloksnēt Aizsprostot
- aizsprostāt Aizsprostot
- aizštapēt Aizsprostot
- sadambēt Aizsprostot
- sasprostīt Aizsprostot
- sasprostot Aizsprostot
- aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- iesaplēsties Aizsprostot (ceļu, taku u. tml.)
- aizspriest Aizsprostot (durvis)
- aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam
- aizblieķēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot
- aizblietēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot
- aizcirst Aizsprostot ceļu
- atbodīt Aizsprostot ūdeni; savaldīt
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt
- aizridāt Aizsprostot, aizkraut
- aizštopēt Aizsprostot, aizspundēt
- aizstigot Aizsprostot, atņemt
- aizkorēt Aizsprostot, nosprostot
- aizšķērsīt Aizsprostot, šķērsot, aizkavēt
- aizkārstīt Aizsprostot; norobežot, aizkārt priekšā
- profundoplastika Aizsprostotas vai stenotizētas augšstilba artērijas dziļās daļas rekonstruēšana
- aizspundēties Aizsprostoties
- noštopēties Aizsprostoties
- sasaspraislāties Aizsprostoties
- aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem
- aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.)
- aizčurēt Aizsprostoties, aizlipt
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām)
- dakriagogatrēzija Aizsprostots vai nepilnīgi attīstīts asaru kanāliņš
- aizsprostojams Aizsprosts
- aizsprostojums Aizsprosts
- zastavas Aizsprosts
- slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai
- aizsprostenis Aizsprosts, dambis
- pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes
- aizsprūdīt Aizsprūdot
- aizštapēties Aizsprūst, aizsprostoties
- aizštopēties Aizsprūst, aizsprostoties
- štapēties Aizsprūst, aizsprostoties
- nostaigāt Aizstaigāt (uz kurieni, kur u. tml.)
- augšā Aizstāj verba priedēkli "uz-" (imperfektīvajā veidā)
- nost Aizstāj verba priedēkli no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā); norāda, ka (kas) atdalās (no kā)
- klāt Aizstāj verba priedēkli pie-, norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas (kam)
- prolīns Aizstājamā aminoskābe, 2-karboksipirolidīns; organismā ir brīvā veidā un olbaltumvielās
- cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā
- serīns Aizstājama aminoskābe, sastopama gandrīz visās olbaltumvielās, fermentos, dažos lipīdos
- citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē
- fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai
- aizbāšķis Aizstājējs
- aizstāklis Aizstājējs
- atvietnis Aizstājējs
- atvietotājs Aizstājējs
- aizvietotājs Aizstājējs (1)
- aizvietotājs Aizstājējs (2)
- vietnis Aizstājējs, parasti līdzīgs, bet mazvērtīgāks
- ersatz Aizstājējs, surogāts; īstā un vērtīgā atvietojums ar neīstu un nevērtīgu
- hormonaizstājējterapija Aizstājoša hormonterapija, ko izmanto, ja kāds endokrīnais dziedzeris neizdala attiecīgo hormonu
- izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt
- ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu)
- iesauka aizstājvārds vai ieraksts adrešu grāmatā, ko izmanto dažās e-pasta programmās, piemēram, programmā _Eudora_
- jautājuma zīme aizstājzīme, ko operētājsistēmās _MS-DOS_, _Windows NT_ un _OS/2_ izmanto kādas noteiktas rakstzīmes vietā
- sublimācija aizstāšana
- maiņa aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2)
- aizvietošana Aizstāšana, substitūcija
- aizvietojamība Aizstāšanas iespējamība
- aizvietot Aizstāt
- atvietot Aizstāt
- izskaust Aizstāt
- izspiest Aizstāt (2)
- nākt vietā aizstāt (kādu, ko); ierasties (kāda) vietā; ieņemt (kāda, kā) vietu
- apmainīt Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu
- mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemt (kā) vietā citu
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu
- mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu
- pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu
- protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi
- mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā; aizstāt ko citu
- dublēt Aizstāt izrādē galveno (parasto) lomas tēlotāju; tēlot izrādē (lomu) galvenā (parastā) lomas tēlotāja vietā
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju kādā epizodē (parasti kinofilmā)
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci)
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties
- apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu
- atmainīt Aizstāt, nomainīt (darbā)
- atjaunināt aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus); uzlabot, radīt jaunu
- atsvērt Aizstāt; būt līdzvērtīgam
- aizastāties Aizstāties, piemēram, kam priekšā
- aizstāvība Aizstāvēšana
- parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas
- atbalsta punkts aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa
- pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem
- aizvārdot Aizstāvēt
- aizžēlot Aizstāvēt
- atstāvēt Aizstāvēt
- pagodēt Aizstāvēt
- pārstāt Aizstāvēt
- pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem
- doties talkā (arī palīgā) aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas
- doktorēt Aizstāvēt doktora disertāciju
- doktorēties Aizstāvēt doktora disertāciju
- advocēt Aizstāvēt kādu citu tiesā
- ģeržaķ Aizstāvēt kriminālkolēģi
- ģeržaķ mazu aizstāvēt partneri; uzturēt sarunu
- otkaļivaķ Aizstāvēt sarunā
- otmazivaķ Aizstāvēt sarunā
- otsaživaķ Aizstāvēt sarunā
- vest sarunas aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās
- pātēt aizstāvēt, aizsargāt
- pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
- aizvildīt Aizstāvēt, iestāties par
- turēt kanti aizstāvēt; atbalstīt (kādu)
- advokātēt Aizstāvēt; piemeklēt vienpusēju informāciju aizstāvībai
- ērpēties Aizstāvēties
- atķepuroties Aizstāvēties, atgaiņāties
- atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku
- gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest
- sprikoties Aizstāvēties, turēties pretim
- aizstāvniecība Aizstāvība (2)
- dingsma Aizstāvība, aizstāvniecība
- dinksma Aizstāvība, protektorāts
- apoloģija Aizstāvības, arī aizstāvēšanās raksts
- aizstāvs Aizstāvis
- apsargātājs Aizstāvis
- apsargs Aizstāvis
- aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā)
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs
- aizstāvnieks Aizstāvis, pārstāvis
- aizaskubināties Aizsteigties
- aizkasīt Aizsteigties
- aizķest Aizsteigties
- aizkrutēt Aizsteigties
- aizmitrīt Aizsteigties
- aizpucēt Aizsteigties
- aizsnāt Aizsteigties
- aizsukāt Aizsteigties
- aizžiglot Aizsteigties
- aizsteigt Aizsteigties (1)
- aizsteigt Aizsteigties (2)
- aizplīst Aizsteigties (nicīgi)
- aizbrikšēt Aizsteigties brīkšķinot (zarus)
- aizdilināt Aizsteigties īsiem rikšiem
- aizskriet aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.)
- anticipēt Aizsteigties notikumiem priekšā, tos paredzot vai nojaušot
- aizkudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes
- aizmudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes
- aizleksīt Aizsteigties prom
- aiztriekties Aizsteigties, aizdrāzties (piespiedu kārtā vai ļoti ātri)
- aizplezdināties Aizsteigties, vēcinot spārnus
- aizplidināties Aizsteigties, vēcinot spārnus
- pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju)
- aizstaipaļāt Aizstiept
- aiztaščīt Aizstiept
- aizvilkt Aizstiept (stiepli, virvi u. tml.); novietot (cauruļvadu, žogu u. tml.)
- aizstaipīt Aizstiept ar pūlēm
- atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties
- aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.)
- nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.)
- nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai
- aizdzievāt Aizstrādāt, nostrādāt
- aizdenderēt Aizstreipuļot
- aizģeņģerēt Aizstreipuļot
- notulderēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru)
- notuldurēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru)
- aizbuldurēt Aizstreipuļot prom
- aizbīdelēt Aizstreipuļot prom, aizstreipuļot līdz noteiktam punktam
- aizklemberēt Aizstreipuļot, aizklaiņot, aizvilties, aizšļūkt
- aizstrinkšināties Aizstrinkšķēties
- aizstrinkšķināties Aizstrinkšķēties
- aiztrinkšēties Aizstrinkšķēties
- aiztrinkšķēties Aizstrinkšķēties
- aiztrinkšināt Aizstrinkšķināt
- aiztrinkšķināt Aizstrinkšķināt
- aiztrinkšināties Aizstrinkšķināties
- aiztrinkšķināties Aizstrinkšķināties
- aizkruķēt Aizstumt ar kruķi
- aizgraudot Aizstumt, aizgrūst
- aizgrodot Aizstumt, aizgrūst
- aizbiknīt Aizstumt, aizgrūst aiz kaut kā
- aizbiknīt Aizstumt, aizgrūst prom
- atbudzīt Aizstumt, aizvest
- aizsukāt Aizsukāt aiz kaut kā
- aizfīrēt Aizsūtīt
- aizkomandēt Aizsūtīt
- aizraitīt Aizsūtīt
- aizvēstīt Aizsūtīt
- paraidīt Aizsūtīt
- aizdzīt Aizsūtīt (parasti ar varu)
- uzmeilot Aizsūtīt (vai atsūtīt) elektroniskā pasta vēstuli
- aizlaist Aizsūtīt (vēstuli)
- nojādināt Aizsūtīt jāšus, likt aizjāt
- aizstabulēt Aizsūtīt kādu
- iztēkāt Aizsūtīt kādu pēc kaut kā
- pārraidīt aizsūtīt mājās
- aizdicelēt Aizsūtīt nederīgā veidā
- uzpeidžerēt Aizsūtīt tekstu ar peidžeri
- aizpravīt Aizsūtīt, aizdabūt prom
- pariezt Aizsūtīt, pasūtīt
- aizvantēt Aizsviest, aizmest
- aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus
- aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt
- aizšvelpt aizsvilpt
- aizsvelpt Aizsvilpt
- aizsvelpties Aizsvilpties
- aizsvilināties Aizsvilties
- aptvīkt Aizsvīst
- uzsvīst Aizsvīst, nosvīst, aprasot
- aizšalkot Aizšalkt (1)
- aizšalkot Aizšalkt (2)
- aizšāvekls Aizšaujamais
- šautne Aizšaujamais
- šļūte Aizšaujamais
- splinte Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā
- splintele Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā
- atsperaizšaujamais Aizšaujamais ar atsperes mehānismu
- aizplaucēt Aizšaut
- aizkniebt Aizšaut (garām)
- aizblīkšķināt Aizšaut garām
- nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt
- pūdelis Aizšauts garām mērķim
- ļeperis Aizšauts putns, kas vēl spirinās
- aizšķaut Aizšķaudīt
- aizšķūt Aizšķaudīt
- aizšķaudīt Aizšķaudīt prom tikko izteikto vēlēšanos
- bomis Aizšķērsis; barjera
- boms Aizšķērsis; barjera
- atgriezt Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko)
- aizšķēršļot Aizšķērsot
- saspraislot Aizšķērsot
- šķērslīt Aizšķērsot
- krustot Aizšķērsot (piemēram, ceļu)
- nostāties ceļā Aizšķērsot ceļu
- stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā Aizšķērsot ceļu
- stāties (arī stāvēt, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu
- stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu
- stāties (arī stāvēt) ceļā Aizšķērsot ceļu
- aizkrustot Aizšķērsot, aizsprostot (ceļu)
- apšķipelēt Aizšķūrēt sniegu
- aizšķaidīt Aizšļakstīt, pārklāt šļakstinot
- aizšļirkt Aizšļākt
- aizšļirkt Aizšļākt aiz kaut kā
- aizšļūkāt Aizšļūkt, aizslīdēt
- aizvārstīt Aizšņorēt
- aizaijāt Aizšūpot; šūpojot aizvirzīt
- lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai
- pieveries Aiztaisi muti! Apklusti!
- aizklopēt Aiztaisīt
- aizkniebt Aiztaisīt
- aizlikt Aiztaisīt
- aizmaknīt Aiztaisīt
- aizmerzgt Aiztaisīt
- aizsklandīt Aiztaisīt
- zakocaķ Aiztaisīt
- attaisīt Aiztaisīt (4)
- aizjozt Aiztaisīt (jostu); aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu)
- aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ielokot asmeni spalā
- aizkritināt Aiztaisīt (vāku) tā, ka aizkrīt
- aizstieņot Aiztaisīt ar dzelzs stieni
- aizklamburēt Aiztaisīt ar klamburu
- aizklamburot Aiztaisīt ar klamburu
- aizkliņģot Aiztaisīt ar kliņķi
- aizkliņķēt Aiztaisīt ar kliņķi
- aizkorķēt Aiztaisīt ar korķi
- aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus)
- aizcibot Aiztaisīt cibu
- aizpuļķēties Aiztaisīt durvis ar puļķi
- aizskleist Aiztaisīt grāmatu
- aizskliest Aiztaisīt grāmatu
- aizklabināt Aiztaisīt klabot
- aizklapēt Aiztaisīt, aizcirst ar sitienu
- sasprostīt Aiztaisīt, aizdarīt
- aizspostot Aiztaisīt, aizsprostot
- aiztapot Aiztaisīt, aizvērt, aizbāzt ar tapu
- aizčirkstināt Aiztaisīt, izraisot čirkstēšanu, švīkstēšanu, gurkstēšanu
- aizsist ciet aiztaisīt, slēgt
- aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot vāku
- aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu)
- noslogāt Aiztaisīt; radīt klusumu
- aizataisīties Aiztaisīties
- aizvāzties Aiztaisīties pašam no sevis (par vāku)
- aiztarkšēt Aiztarkšķēt - tarkšķot attālināties
- dasums Aiztaupījums, nolikums, naudas vai cita uzkrājuma veidā
- atgausēt Aiztaupīt
- paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā
- noskrieties Aiztecēt
- aizķitavāt Aiztepēt
- aizveģot Aiztepēt, aizvaskot
- Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā
- žabrēties Aiztikt (atkārtoti) kaut ko (maigi ar rokām)
- dūzelēt Aiztikt ar rokām, nelikt mierā (par cilvēkiem)
- apknabināt Aiztikt pa jokam (kutinot)
- ķebināt Aiztikt, aizkart
- aizjemt Aiztikt, kaitināt
- piedurt nagus aiztikt, paņemt ko, sākt ko darīt
- pielikt pirkstu aiztikt, pārmācīt, sist
- piecipt Aiztikt, piegrūst
- capstīt Aiztikt, turēt
- aizčibināt Aiztipināt
- aizmeimerot Aiztipināt, šūpojoties aiziet
- aiztekāt Aiztipināt; aiztecēt
- aizatīties Aiztīt sev (ķermeņa daļu)
- aiztraukties Aiztraukt (1)
- dašaut Aiztraukties
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
- aiztrīcēt Aiztrīcēties
- aizvantēt Aiztriekt
- prakāt Aiztriekt, aizvākt
- aizstīdīt Aiztriekt, padzīt
- aizvalcīt Aiztriekt; aizdzīt
- aptriekties Aiztriekties, pamatīgi izrunāties
- aizkalst Aiztrūkt - pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem)
- attrūkt Aiztrūkt (1)
- aiztrupēt Aiztrunēt
- aizmilzis Aiztūcis
- aiztuntuļoties Aiztuntuļot (2)
- aizatupties Aiztupties
- aiztupt Aiztupties
- retence aizture; zoba nākšanas aizture, tam atrodoties alveolā
- laika aizture aiztures laiks
- krutanuķ Aizturēt
- sbarabaķ Aizturēt
- svjazaķ Aizturēt
- tormoznuķ Aizturēt
- paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos)
- aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku)
- zastukaķ Aizturēt darbībā
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
- saspriedināt Aizturēt, aizsprostot ūdeni
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi)
- iebāzt Aizturēt, arestēt
- ķinnāt Aizturēt, arestēt
- ķinnīt Aizturēt, arestēt
- začepirovaķ Aizturēt, arestēt
- poputaķ Aizturēt, atmaskot noziegumā
- pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta)
- atrēķināt Aizturēt, neizmaksāt
- okruķiķ Aizturēt, noķert
- reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa
- iesprauslāties Aizturēti iesmieties
- iesprausloties Aizturēti iesmieties
- nosprauslāties Aizturēti nosmieties
- nosprausloties Aizturēti nosmieties
- smurkšēt Aizturēti smieties
- sprauslāt Aizturēti smieties
- sprauslot Aizturēti smieties
- spurgt Aizturēti smieties
- triekšt Aizturēti smieties
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām)
- prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu
- stopars Aizturis
- štoperstēks Aizturstēks
- mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra
- aizgrampstīt Aiztvert, aizķert
- Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
- Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
- aizupietis Aizupieši (2, 3, 4)
- aizupieši Aizupietis (1)
- aiztecināt Aizurbt
- aizurbties Aizurbt (2)
- aizurdzēt Aizurgt
- aizdancināt Aizvadīt
- aizlaist Aizvadīt
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās
- izdzīvot Aizvadīt (dzīvi, laika posmu dzīvē); nodzīvot
- pārdzīvot Aizvadīt (kādu dzīves, attīstības posmu)
- izdzīvot Aizvadīt (kādu laika posmu dzīvē), nodzīvot (kā)
- aiznest Aizvadīt (par vadiem, caurulēm u. tml.)
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.)
- nodzīvot Aizvadīt (visu laikposmu) no mūža
- aizoderēt Aizvadīt, aizgriezt, aizstūrēt aiz kaut kā
- izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu)
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi)
- kutka Aizvainojoša palama stīvai, slimai būtnei
- lekties Aizvainot (kādu)
- aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas)
- močīt augumā aizvainot ar vārdiem
- aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem)
- aizskart Aizvainot, arī pazemot
- aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums
- aizvakardien Aizvakar
- aizviņdie Aizvakar
- aizviņdien Aizvakar
- aizvakarilgas Aizvakardien pārdzīvotās ilgas
- aizvakara Aizvakardienas
- aizvakarrīt Aizvakardienas rītā
- aizvakarrīts Aizvakardienas rīts
- aizvāķēt Aizvākot
- apvākot Aizvākot (1)
- uzvākot Aizvākot, aizvērt vaska šūnu
- aizķuidīt Aizvākt, novākt
- obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs)
- aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju
- aizšūnot Aizvaskot, aizvākot
- aizvāpēt Aizvaskot; aizvākot
- aizklūgāt Aizvazāties
- aizvēzt Aizvāzt, aizvērt
- 10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus
- 8. Hērakla varoņdarbs Aizveda trāķiešu valdnieka Diomēda cilvēkēdājas ķēves
- retroperitonīts Aizvēderplēves audu iekaisums
- Raromatai Aizvēja salu nosaukums taitiešu valodā
- aizvējs Aizvējš
- novējš Aizvējš
- pavēja Aizvējš
- pavējš Aizvējš
- pavēnis Aizvējš
- aizbumbāt Aizvelt
- aizviļāt Aizvelt
- aizbukurēt Aizvelt (kaut ko smagu)
- aizzvelt Aizvelt (kaut ko smagu) aiz kaut kā vai (nosprostojot) kaut kam priekšā
- aizvāļāt Aizvelt prom (atkārtoti, vairākus objektus, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā)
- aizvārtīt Aizvelt, aizvāļāt
- aizvāļāties Aizvelties prom (atkārtoti, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā)
- aizvārtīties Aizvelties, aizvārtīties
- azvēja Aizvēnis
- pašautuve Aizverama lūka
- piekloģināt Aizverot noslēgt, nostiprināt ar kloģi
- aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu)
- aizblāvēt Aizvērt
- aizņirgt Aizvērt
- davērt Aizvērt
- mērkšt Aizvērt (acis)
- samērkšt Aizvērt (acis)
- klozēt Aizvērt (datora dokumentu)
- piemirgt Aizvērt (uz mirkli)
- aizvāzt Aizvērt (vāku)
- sakļaut Aizvērt (ziedus) - par augiem
- aizmirgt Aizvērt acis
- pievākt Aizvērt kastes vāku
- pievākot Aizvērt vāku un noslēgt
- aizvāžāt Aizvērt, aizdarīt
- pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku
- čīkāt Aizvērt, aizdarīt (durvis)
- samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus)
- piemiedzēt Aizvērt, pievērt (acis)
- pievāzt Aizvērt, salocīt
- aizverkšķis Aizvērtām acīm, bet ne pilnīgi
- aizvirināties Aizvērties
- aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu)
- sasamiegties Aizvērties (par acīm)
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu)
- sasarausties Aizvērties (par ziediem)
- aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm)
- aizviru Aizvērts
- ciešains Aizvērts, nosegts, noslēgts (trauks)
- aizvažāt Aizvest
- aizvažot Aizvest
- novažāt Aizvest
- novest Aizvest (ar transportlīdzekli uz kurieni, kur u. tml.)
- aizstebļīt Aizvest (kādu pret tā gribu)
- paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi
- aiztransportēt Aizvest (ko) - par transportlīdzekli
- nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu
- aizšķūtēt Aizvest (piespiedu kārtā)
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas)
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi)
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
- noslūpēt Aizvest ar ragavu slūpēm, sliecēm
- nolaist Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli)
- aiztricināt Aizvest satricinot (kratot)
- aiztrīcināt Aizvest satricinot (kratot)
- nodīdelēt Aizvest, aizbraukt
- aizvizināt Aizvest, aiztransportēt (par transportlīdzekli)
- apvedināt Aizvest, aizvadīt apkārt
- aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.)
- nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt
- Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
- agro metālu laikmets aizvēstures periods, kas aptver bronzas laikmetu (1500.-500. g. p. m. ē.) un senāko dzelzs laikmetu (500. g. p. m. ē. - 1. gs.)
- agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
- līdsihtis Aizvēsturiska jūras zivs, dzīvoja juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, 12 m gara, barojās ar planktonu
- taksodons Aizvēsturisks dzīvnieks peļu dzimtā, bet kamieļa lielumā
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
- cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana
- kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē
- dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis
- piedarīt Aizvēt (durvis)
- aizvienīm Aizvien, arvien
- aizvienam Aizvien; arvien
- ietin Aizvieto "iet" nenoteiksmē
- alanīns Aizvietojama aminoskābe, kas ir visu olbaltumvielu un dažu citu dabas vielu sastāvā
- erzacs Aizvietojums (parasti nekvalitatīvs)
- ekvivalentā shēma aizvietošanas shēma, kas vienkāršota, izmantojot ekvivalentos pārveidojumus
- konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni
- jasmons Aizvietots ciklisks nepiesātināts ketons, jasmīnu ēteriskās eļļas sastāvdaļa (ar jasmīnu smaržu)
- Asvikenskaja Aizvīķu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Aizviķu pagasts Aizvīķu pagasta nosaukuma variants
- Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski
- Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
- aizkārdināt Aizvilināt
- aizmudrīt Aizvilināt
- aizvābīt Aizvilināt
- aizviļāt Aizvilināt
- aizvilbināt Aizvilināt
- aizvildīt Aizvilināt
- aizvilstalēt Aizvilināt
- aizmīlināt Aizvilināt glāstot, apmīļojot
- aizluncināt Aizvilināt luncinoties
- aizvilstelēt Aizvilināt vairākkārt vai vairākus
- aizmeņģēt Aizvilināt, aiznest
- aizdzīvināt Aizvilināt, ar viltu aizdabūt
- atvilbināt Aizvilināt, atvilt
- aizvalkāt Aizvilkt
- aizstebīt Aizvilkt (kaut ko smagu)
- aizstebļīt Aizvilkt (kaut ko smagu)
- aizstenēt Aizvilkt (kaut ko smagu) stenot, vaidot
- kailēt Aizvilkt plosta kokiem priekšā virvi
- aizvilcināt aizvilkt, aizgādāt
- izsnāt Aizvilkt, aizmest, izmētāt
- aizgniezt Aizvilkt, aiznest
- aizkniebt Aizvilkt, aiznest (kaut ko smagu)
- aiztušīt Aizvilkt, aiznest ar pūlēm
- aizdricināt Aizvilkt, aizraut
- aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot
- aizdīrāt Aizvilkt, aizstiept
- aizgrabināt Aizvilkt, izraisot graboņu
- nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
- nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
- aizvalcīt Aizvilkt; aizaust
- aizdalbīt Aizvilkties
- apņaukties Aizvilkties ar miglu un mākoņiem
- aizstebīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi
- aizstebļīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi
- aizstepīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi
- aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt
- nolempēt Aizvilkties, aizvazāties
- novilt Aizvilt projām
- aizalināt Aizviļināt
- aizviļņoties Aizviļņot
- aizvirpot Aizvirpuļot (1)
- aizvērtņi Aizvirtnis (1)
- aizvērtņi Aizvirtnis (2)
- blakstiņi Aizvirtņi
- okonīcas Aizvirtņi
- aizlaist Aizvirzīt (aiz kā)
- aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu)
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju; izkaisīt; izkliedēt
- aizvalstīt Aizvirzīt veļot
- nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
- aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm)
- aizvietot Aizvirzīt, novietot attālākā vietā
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem)
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā)
- aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā)
- aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem)
- aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem)
- aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- daiet Aizvirzīties, aizplūst (par liesmu, uguni)
- aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni)
- aizvirzties Aizvirzīties, nonākt līdz
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu
- aizčūskoties Aizvīties
- aizstigt Aizvīties
- aizvižņot Aizvizēt
- aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
- aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
- aizlundēt Aizzagties, aizlavīties
- aizzibināties Aizzibināt
- aizstrīķēt Aizziest
- aiztraipīt Aizziest
- aiztreipt Aizziest
- aizzaidīt Aizziest
- aizpickāt Aizziest (ar māliem)
- aizziepēt Aizziest ar ziepēt
- aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi)
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt
- aizsmērēt Aizziest, aiztriept
- nozveņģēt Aizziest, apziest ar mālu un ūdens maisījumu
- aizķērnāt Aizziest, piepildīt ar netīrumiem
- aizpiķēt Aizziest, piesūcināt ar piķi
- aizpiķot Aizziest, piesūcināt ar piķi
- aiztept Aizziest, sasmērēt
- zīmēklis Aizzīmēšanas adata
- aizštempelēt Aizzīmogot
- aizzēģelēt Aizzīmogot
- aizzieģelēt Aizzīmogot
- uzlakāt Aizzīmogot (ar zīmoglaku un zīmogu)
- obligācija aizzīmogots (citiem cilvēkiem nepieejams) solījums izmaksāt naudu
- aizspiest Aizžņaugt
- aizžmaugt Aizžņaugt
- aizžmiegt Aizžņaugt
- aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt
- aizjemt Aizžņaugt, smacēt
- rēstes Aizžogojums ap bīstamu vietu
- rēstiņas Aizžogojums ap bīstamu vietu
- gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
- tace Aizžogojums zivju ķeršanai
- barjers Aizžogojums, šķērslis, kavēklis; barjera
- aizsprostāt Aizžogot
- aiztaisīt Aizžogot
- sprostāt Aizžogot
- aizmargot Aizžogot, norobežot ar margām
- aizžuburoties Aizžuburot
- Ajaguza Ajageza - pilsēta Kazhstānā
- Ajaguza Ajageza - upe Kazahstānā
- Delphinium ajacis Ajaksa delfīnija
- Ajakuča Ajakučo - pilsēta Peru
- Aidina Ajdina - pilsēta Turcijā
- kurmjķirzaka Ajolots
- Atona Ajonora - pussala Grieķijas ziemeļaustrumos
- Ajutaja Ajuthaja - pilsēta Taizemē
- Ajutija Ajuthaja - pilsēta Taizemē
- OMG Ak mans Dievs! (angļu "Oh, my God!")
- OIC Ak tā, es saprotu (angļu "oh, I see"; īsziņās)
- AB Ak tu tētīt! (angļu "ah bless!"; īsziņās)
- o tempora, o mores! ak, laiki, ak, tikumi!
- oka aka
- kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu
- svarineica aka ar vindu
- vindenice Aka ar vindu
- griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva
- fontāna Aka, īpaši strūklaka
- nosēdaka Aka, tvertne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai
- bir Aka, ūdenskrātuve
- akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā
- kakācis Akācija
- zīda akācija akācija ar lielām sarkanvioletām ziedu galviņām
- acacia Akācijas, mimozaugu dzimtas ģints
- Arābijas akācija akāciju suga ("Acacia arabica")
- blāvā akācija akāciju suga ("Acacia dealbata")
- Senegālas akācija akāciju suga ("Acacia senegal")
- čemuru akācija akāciju suga ("Acacia spirocarpa")
- velna acs akacis
- akacs Akacis
- akate Akacis
- apuodzenis Akacis
- aciņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī
- actiņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī
- apodzenis akacis (ezerā)
- purvakacis Akacis purvā
- akata Akacis, bezdibenis purvā, upē, ezerā
- akats Akacis, nepārejama vieta purvā, kur aug tikai sūna un purva zāle, bet ne koki un krūmi
- akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis
- akadēmists Akadēmijas audzēknis
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā)
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību
- sociālā administrēšana akadēmiska disciplīna, kuras uzmanības centrā ir sociālo pakalpojumu struktūra un prakse
- Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
- tenūra akadēmiskā personāla prognozējamas karjeras sistēma
- kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
- Homo academicus akadēmiskais cilvēks, zinātnieks
- maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
- studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas
- asociētais profesors akadēmiski pedagoģiskais amats starp docentu un profesoru
- gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta
- akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji
- Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai
- Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
- Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma
- Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus
- Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki
- Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus
- Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs
- Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede
- Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki
- Agadira Akadira, pilsēta Kazahstānā (_Agadyrʾ_), tās nosaukums krievu valodā
- acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints
- acalypha Akalifas
- sarmatainā akalifa akalifu suga ("Acalypha hispida")
- afelandra Akantaugu dzimtas ģints ("Aphelandra")
- fitonija Akantaugu dzimtas ģints ("Fittonia")
- hemigrafe Akantaugu dzimtas ģints ("Hemigraphis")
- hipoeste Akantaugu dzimtas ģints ("Hypoestes")
- justīcija Akantaugu dzimtas ģints ("Justicia")
- pahistahe Akantaugu dzimtas ģints ("Pachystachys")
- tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā
- acanthus Akanti
- Carduus acanthoides akantlapu dzelksnis
- akantocefaliāze Akantocefālu infestācija
- žokļžauņi Akantodes - izmirušu zivju klase
- acanthodii Akantodes jeb žokļžauņi, izmirušu zivju klase
- Zībolda akantopanakss akantopanaksu suga ("Acanthopanax sieboldianus")
- akante Akants
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus
- beloperone Akantu dzimtas ģints ("Beloperone")
- Ungārijas akants akantu suga ("Acanthus hungaricus")
- mīkstais akants akantu suga ("Acanthus mollis")
- dzeloņainais akants akantu suga ("Acanthus spinosus")
- akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums)
- Akapulka Akapulko
- akaropoze Akarapoze
- estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai
- tiofoss Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai
- parations Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai; tiofoss
- tetradifons Akaricīds, pieskares inde; tedions
- sarcoptes Akarīdērču grupas ģints
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
- atkārst Akārtoti kārst vilnu
- grīvlāde akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm
- brodi akas grodi
- renteļi akas grodi
- rentiņi akas grodi
- sirobi akas grodi
- sirobs akas grodi
- sirubi akas grodi
- sirubs akas grodi
- trisienis akas grodi
- trisums akas grodi
- brodenis akas grods
- brodiņš akas grods
- brods akas grods
- apcirknis akas grodu vainagi
- syrūbi akas koka grodi, vaiņagi
- trisīņs akas koka grodi, vaiņagi
- sebils akas namiņš arābu austrumu pilsētās
- grodi akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm
- kampis akas svīrim kāsis, pie kā ūdeni smeļot piekar spaini
- svārsteklis akas svirkstenis
- sukrums akas šahtas dēļi
- bluķis akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās
- okys svērts akas vinda
- spilve akas vinda
- svarinīca akas vinda
- sveira akas vinda
- svēre akas vinda
- svērts akas vinda
- svērtuve akas vinda
- svirksnis akas vinda
- svirkstene akas vinda
- svirkstiņš akas vinda
- svirsts akas vinda
- svirtenis akas vinda
- svirts akas vinda
- vanga akas vinda
- vimba akas vinda
- vinds akas vinda
- svirkstenis akas vinda, kuras galā karājas kārts ar spaini ūdens smelšanai
- svērte akas vinda; svērts
- svirsnis akas vinda; svirksnis
- akaša Ākāša
- Akasi Akaši - pilsēta Japānā ("Akashi")
- Akavina Akaviņa - upe Latvijā
- Volkova Akaviņa, Pededzes pieteka
- Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe
- Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera
- atonācija Akcenta trūkums vai tā intensitātes vājinājums vārdā runas plūsmā
- personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu
- sforzando Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot
- sforzato Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot
- akcentuierēt Akcentēt
- oksitonēt Akcentēt vārda beidzamo zilbi
- palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā)
- piesitiens akcents; izcēlums
- sinkope akcentu pārstatīšana, ritmiska inversija - uzsvara pārvietošana vārsmā
- autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu)
- akcepte Akcepts
- akcidencijas Akcidencija
- akcidencija Akcidencijas
- priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā
- pretakcija Akcija, kas ir vērsta pret citu akciju
- papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas
- eksdividende Akcija, kas tiek pārdota un pirkta pēc tam, kad par to izmaksātas dividendes
- brīvakcija Akcija, ko saņem dibinātājs par savām pūlēm
- personāla akcija akcija, kuru iegūst tikai akciju sabiedrības darbinieki
- kapitāla daļa akcija, vērtības daļa sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrībā un komanditsabiedrībā
- kaducēšana Akcijas atzīšana par spēku zaudējušu (anulētu)
- akciju kurss akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā
- illācija Akciju cenas samaksa par aportu (akcionāra noguldījumu ne naudā, bet mantā)
- agio Akciju emisijas uzcenojums
- akcionārs Akciju īpašnieks
- fondu emisija akciju kapitāla pieaugums kādā uzņēmumā, ieskaitot akciju kapitāla fondus vai sadalāmo peļņu
- kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā
- rekuperācija Akciju kursa atjaunošana pēc ievērojama tā krituma
- akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā
- MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem
- akcijbiedrība Akciju sabiedrība
- A/S Akciju sabiedrība
- AS Akciju sabiedrība
- VN Akciju sabiedrība "Ventspils nafta"
- SA Akciju sabiedrība (fr. "societe anonyme")
- A.g. Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
- A/G Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
- AG Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
- anonīmā sabiedrība akciju sabiedrība ar akcijām "uz uzrādītāju"
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri
- meitas uzņēmums akciju sabiedrība, kurā citai akciju sabiedrībai pieder vismaz puse akciju kapitāla
- holdingu sabiedrība akciju sabiedrība, kura iegūst juridiski patstāvīgu firmu akciju kontrolpaketi ar mērķi kontrolēt tās un pārvaldīt to darbību
- kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma
- pašvaldības akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder pašvaldībai
- valsts akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder valstij
- atklāta akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek pirktas un pārdotas brīvā tirgū un jebkurš tās var iegādāties
- sabiedrības dalībnieks akciju sabiedrības akcionārs vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks
- dalībnieku sapulce akciju sabiedrības akcionāru pilnsapulce vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku sapulce
- akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida
- pašlikvidācija Akciju sabiedrības darbības izbeigšana pēc akcionāru sapulces lēmuma
- skripi Akciju sabiedrības izdotas īstermiņa obligācijas, ko sabiedrība izdala akcionāriem dividendes vietā
- akcijkapitāls Akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentā statūti
- akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā
- apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš
- izpilddirektors Akciju sabiedrības vadītājs, ko ievēlē valde
- ģenerālsapulce Akciju sabiedrību augstākais orgāns, kura lēmumi ir saistoši visiem pārējiem orgāniem; pilnsapulce
- koncerns Akciju sabiedrību grupa, kas apvienotas mātes sabiedrību un meitas sabiedrību attiecībās
- grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus
- fūzija Akciju sabiedrību saplūšana (apvienošanās) vai vienas akciju sabiedrības ieplūšana otrā
- akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē
- akcijas ceļas akciju vērtība paaugstinās
- akcijas krīt akciju vērtība pazeminās
- aports Akcionāra noguldījums ne naudā, bet mantā
- akcize Akcīze
- akcizieris Akcīzes iekasētājs
- akcīznieks Akcīzes ierēdnis
- atliktā nodokļa maksāšana akcīzes nodokļa samaksas atlikšana attiecībā uz akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu un pārvadāšanu
- Akčakaja Akdžakajas ieplaka
- akebia Akebijas
- pieclapu akebija akebiju suga ("Akebia quinata")
- trīslapu akebija akebiju suga ("Akebia trifoliata")
- Akenstaķe Akenstaka
- Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
- akets Aketa laiks - ikgadējā plūdu perioda apzīmējums senajā Ēģiptē ("akhet hierglyph and seasson")
- alkilācija Akila iesaistīšana dažādos ķīmiskos savienojumos; lieto dažādu medikamentu iegūšanai
- akinēze Akinēzija - locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ
- Stabex ĀKK un AZT eksporta ienākumu stabilizācijas sistēma
- bezgale Aklā zarna
- stulbene Aklā zarna
- aklacis Aklais dundurs
- akļacis Aklais dundurs
- Stulbiņš Aklais ezers Laucienes pagastā
- Znotiņu ezers Aklais ezers Valles pagastā
- Indrānu ezers Aklais ezers Valles pagastā
- Aklezers Aklais ezers Vecumnieku pagastā
- Aklais ezers Aklais Palsis Madonas novadā
- Aklais ezers Aklais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
- aklis Aklais, neredzīgais
- paratiflīts Aklajai zarnai pieguļošo retroperitoneālo audu iekaisums
- tifloempiēma Aklās zarnas abscess, parasti pēc apendicīta
- tiflatonija Aklās zarnas atonija
- tiflīts Aklās zarnas iekaisums
- cekektomija Aklās zarnas izgriešana
- tifloptoze Aklās zarnas noslīdējums
- cekotomija Aklās zarnas pārgriešana
- tiflektāzija Aklās zarnas patoloģiska izplešanās, paplašināšanas
- vermogrāfija Aklās zarnas piedēkļa rentgenizmeklēšana
- tiflostenoze Aklās zarnas sašaurinājums
- cekorāfija Aklās zarnas sašūšana
- apendikss Aklās zarnas tārpveida piedēklis
- apendicīts Aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums
- apendektomija Aklās zarnas tārpveida piedēkļa izoperēšana
- Aklais ezers Aklezers Lapmežciema pagastā
- ticēt kā dievam akli, paļāvīgi ticēt kādam
- Aklais ezers Aklis, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- aklenīte Aklis, nezāle
- aks Akls
- stulbins Akls
- neredzis akls cilvēks, kas vai nu neredz vispār vai redz tikai nedaudz
- fortuna Akls gadījums; nejaušība; laime; liktenis
- Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju"
- ableptisks Akls, apstulbis
- stulbs Akls, neredzīgs
- naģis Akls, vai arī tāds, kas uzvedās kā akls vai vājredzīgs
- tifloze Aklums
- histēriskā amauroze aklums, kam nav fizioloģiska pamata
- glaukoze Aklums, kura cēlonis ir glaukoma
- ablepsija Aklums, pilnīgs redzes zudums
- galeopsis Akļi
- šķeltais aklis akļu suga ("Galeopsis bifida")
- platlapu aklis akļu suga ("Galeopsis ladanum")
- mīkstais aklis akļu suga ("Galeopsis pubescens")
- raibais aklis akļu suga ("Galeopsis speciosa")
- parastais aklis akļu suga ("Galeopsis tetrahit")
- akmeists Akmeisma pārstāvis
- ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību
- Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā
- Akmensupe Akmene - upe Latvijā
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā
- Viče Akmene, Durbes pieteka
- Vīcupe Akmene, Durbes pieteka
- Vīčupe Akmene, Durbes pieteka
- Vīcupīte Akmene, Durbes pieteka
- Kormiļcevas dzirnavezers Akmenīcas dzirnavezers Šķeltovas pagastā
- Akmenicu dzirnavezers Akmenīcu dzirnavezers Šķeltovas pagastā
- Akmeniešu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
- Akmenišku ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
- Akmenišķu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
- Akmeņu Akmenka - ezers Demenes pagastā
- Akmenkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā
- Akmeņkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā
- Akmeņu ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā
- sierakmins Akmenns, ko lieto siera slogošanai
- akminis Akmens
- akmins Akmens
- akmons Akmens
- amekns Akmens
- apmins Akmens
- lapis Akmens
- bruģakmens Akmens (ceļu) bruģēšanai; bruģa veidošanai
- aortolīts Akmens (kaļķu nogulsnējums) aortas sienā
- dobumakmens akmens (parasti lielāka izmēra) ar virsmā iekaltu vienu vai vairākiem dobumiem
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
- Betula ermannii akmens bērzs
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
- akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna
- kalkuls Akmens dažādos orgānos, sastāvošs no minerālsāļiem
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- litoglifika akmens gravēšana; griezums akmenī
- akmeņzivs Akmens grundulis
- uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai
- iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu
- cistolitotomija Akmens izņemšana no urīnpūšļa ar griezienu
- ureterolitotomija Akmens izņemšana no urīnvadā, atverot tā sienu
- ptialolitotomija Akmens izoperēšana no siekalu dziedzera vai vada
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
- holedoholitiāze Akmens kopējā žultsvada
- ķērpa Akmens ķērpis (ko izmanto krāsošanai)
- akmeņpluka Akmens ķērpis, ko lieto krāsošanai
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
- ķemmes keramika akmens laikmeta keramikas veids ar ornamentu, kas darināts ar ķemmes veida instrumenta zaru iespiedumiem
- trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais
- akmeņa laikmets akmens laikmets
- petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
- ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
- hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- Quercus ilex akmens ozols
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
- graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
- holedoholitotripsija Akmens sadrumstalošana kopējā žultsvada
- litotriptoskopija Akmens sadrumstalošana urīnpūslī redzes kontrolē
- litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu
- gonecistolīts Akmens sēklas pūslītī
- akmiņsiena Akmens siena
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu
- balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli
- nārags Akmens tīklā, tā nogremdēšanai
- cistolitiāze Akmens urīnpūsli; slimības stāvoklis, kas ar to saistīts
- pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu
- Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5 cm
- torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu
- rava Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā
- ravs Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā
- lito- Akmens-; ar akmeni saistīts
- robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu
- akrims Akmens, erātiskais laukakmens
- sierakmens akmens, ko lieto siera slogošanai
- sierakminis Akmens, ko lieto siera slogošanai
- štrapakmenis Akmens, ko piestiprina stoderei, kā enkuru
- cilātnis Akmens, ko var viegli pacelt
- klēpnieks Akmens, ko viens cilvēks var klēpī pārnēsāt
- rūnu akmens akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām; rūnakmens
- rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens
- lihenīts Akmens, kurā redzami ķērpju nospiedumi
- kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni
- piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai
- upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml, ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā
- madreporaria Akmenskoraļļu kārta
- Akmeņraga bāka Akmensraga bāka
- Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
- Upēlis Akmensstrauts, Aiviekstes pieteka
- litoīds Akmensveida-
- akmintēns Akmentiņš
- akmintiņš Akmentiņš, mazs akmens
- akmitiņš Akmentiņš, mazs akmens
- calculus Akmentiņš, rēķināmais kauliņš
- akmenaite Akmeņaina vieta
- akmenājs Akmeņaina vieta
- rēvine akmeņaina vieta jūrā
- kalvene Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums
- kalviņa Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums
- rova Akmeņaina vieta jūras dibenā, kur reņģes mēdz nārstot
- skraustājs Akmeņaina vieta tīrumā
- akmenains Akmeņains
- akmenīgs Akmeņains
- akmiņainis Akmeņains
- akminains Akmeņains
- akminaiņš Akmeņains
- akmintains Akmeņains
- akmistains Akmeņains
- rauzis akmeņains jūras dibens
- rāva Akmeņains sēklis (jūrā)
- rēve akmeņains tīrums
- akmenojs Akmeņains, akmeņu pilns
- petrofīti Akmeņaugi, litofīti; augi, kas aug uz akmeņiem un klintīm
- akmeņčaksis Akmeņčakstīte
- akmeņčakstiņš Akmeņčakstīte
- akmenčakstis Akmeņčakstīte
- akmeņčakstis Akmeņčakstīte
- baltmugurčakstīte Akmeņčakstīte
- oenanthe Akmeņčakstīte
- baltsprāklis Akmeņčakstīte ("Oenanthe oenanthe")
- baltsprāklīte Akmeņčakstīte ("Oenanthe oenanthe")
- akmenājs Akmeņdārzs
- akmensdārzs Akmeņdārzs
- alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus
- upes akmeņgliemezis akmeņgliemežu suga ("Lithoglyphus naticoides")
- akmengrauzis Akmeņgrauzis
- akmingrauzis Akmeņgrauzis
- lišiņš Akmeņgrauzis
- šlistiņš Akmeņgrauzis
- slišiņš Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
- slisītis Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
- dzelmes puišiņš akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs
- alksnis Akmeņgrauzis, akmeņplekste
- Cobitis taenia akmeņgrauzis, šīs ģints suga
- akmiņgrauzis Akmeņgrauzis; grundulis
- smerdele Akmeņgrauzis; šmerliņš
- oļgrauži Akmeņgrauži
- misgurnus Akmeņgraužu dzimtas ģints
- noemacheilus Akmeņgraužu dzimtas ģints
- akīši Akmeņi
- joņi Akmeņi
- tipoliti Akmeņi ar augu, kustoņu nospiedumiem
- androkefaloīdi Akmeņi cilvēka galvas izskatā
- enterolitiāze Akmeņi zarnās
- urobilīti Akmeņi, kas attīstās urīnvados, sevišķi nieru bļodiņās un urīnpūslī
- ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā
- pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai; konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai
- vietējās nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru tilpums ir 7-10 kubikmetri
- valsts nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru virszemes tilpums pārsniedz 10 kubikmetrus
- akmeņkalējs Akmeņkalis
- akmenkalis Akmeņkalis
- akmeņskaldītājs Akmeņkalis
- akminkalejs Akmeņkalis
- cirkalis Akmeņkalis
- dzirkalis Akmeņkalis, dzirnakmeņu uzasinātājs
- cirvkalis Akmeņkalis; cirkalis
- akmeņkaltuve Akmeņkaļa darbnīca
- litikoze Akmeņkaļu silikoze
- dilols Akmeņkoks
- Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
- saxifragaceae Akmeņlauzīšu dzimta
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
- pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu
- heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- telima Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tellima") ar 1 sugu
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
- tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem
- neīstais jasmīns akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem
- saxifragales Akmeņlauzīšu rinda
- akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
- hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu
- Fortīna akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia var. fortunei")
- ādlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia")
- ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia")
- pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
- dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama
- stīgu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga stolonifera")
- trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama
- trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- pilsētas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x urbium")
- cūkpipars Akmeņlauzīte ("Saxifraga")
- iežgrauzis Akmeņlauzīte ("Saxifraga")
- saxifraga Akmeņlauzītes
- akmenslauztuve Akmeņlauztuve
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
- atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās
- akmiņogle Akmeņogle
- mazliesmainas ogles akmeņogles
- melnais zelts Akmeņogles
- antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju
- fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei
- antracēneļļa Akmeņogļu darvas destilācijas frakcija ar viršanas temperatūru 270-360 C
- karboleļļa Akmeņogļu darvas frakcija, ko iegūst 165-185 Celsija grādu temperatūrā, izmanto gk. naftalīna un karbolskābes iegūšanai
- kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu
- karbons akmeņogļu periods - paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods
- ogļraktuve Akmeņogļu šahta, karjers
- ogļracis Akmeņogļu šahtas, karjera strādnieks
- akmensozols Akmeņozols
- ilekss Akmeņozols
- ilex Akmeņozols
- īlekss Akmeņozols, ilekss
- parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu
- gludais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex laevigata")
- zilganais ilekss akmeņozolu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts
- Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
- mieturu akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex verticillata")
- āte Akmeņplekste
- Scopthalmus maximus akmeņplekste jeb āte (syn. "Psetta maxima)
- Psetta maxima akmeņplekste jeb āte, šīs ģints suga
- kamba Akmeņplekste, āte
- kamma Akmeņplekste, āte
- kamms Akmeņplekste, āte
- kambala Akmeņplekste, āte; kamba
- āta Akmeņplekste; āte
- ātis Akmeņplekste; āte
- scophthalmidae Akmeņplekstu dzimta
- psetta Akmeņplekstu dzimtas ģints
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
- Akmeņrūču strauts Akmeņrūcis, upe Latvijā
- sālsakmens Akmeņsāls
- Arenaria interpres akmeņtārtiņš
- kalkuloģenēze Akmeņu (konkrementu) attīstīšanās
- lapilācija Akmeņu (konkrementu) rašanās
- kama Akmeņu bute
- Martes foina akmeņu cauna
- akmens cauna akmeņu cauna
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
- čīčakstiņš Akmeņu čakstīte
- Anthus petrosus akmeņu čipste
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
- akmeņlauzis Akmeņu drupinātājs, lauzējs
- Akmeņu Akmeņu ezers - Garais ezers Jēkabpils novada Rites pagastā
- litotomija Akmeņu izņemšana (parasti no urīnpūšļa) ar griezienu
- hepatolitektomija Akmeņu izņemšana no aknām
- holecistolitotomija Akmeņu izņemšana no žultspūšļa
- akminskalns Akmeņu kalns
- Bombus lapidarius akmeņu kamene
- akmeņbānis Akmeņu kaudze
- krāsmata Akmeņu kaudze
- krāšmata Akmeņu kaudze
- krāšmats Akmeņu kaudze
- krāsmeta Akmeņu kaudze
- krāsne Akmeņu kaudze
- krāsnmata Akmeņu kaudze
- lauzna Akmeņu kaudze
- krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- akmeņkrūts Akmeņu kaudzes
- pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts
- čerēži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas
- ķereži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas
- atbalsta siena akmeņu krāvums vai mūris, kas nostiprina nogāzi
- akmeņkraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze
- akmeņkraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze
- kraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze
- kraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze
- Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
- Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
- Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
- pabruģis Akmeņu pamats, kurā akmeņi nav ar kaļķiem samūrēti
- tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā
- reķis Akmeņu skaldāmais veseris
- plēsājs Akmeņu skaldītājs, spridzinātājs
- litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
- Emberiza buchanani akmeņu stērste
- litodialīze Akmeņu šķīdināšana pūslī
- litolīze Akmeņu šķīšana vai šķīdināšana kā ārstēšanas rezultāts
- spunde Akmeņu tilts pāri grāvim vai strautam
- Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu
- Akmeņu Akmeņu valks - Akmeņvalks, upe Kazdangas pagastā
- litoģenēze Akmeņu veidošanās
- histerolitiāze Akmeņu veidošanās dzemdē; slimība, kas ar to saistīta
- sialolitiāze Akmeņu veidošanās siekalu dziedzeros
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- Akmensupīte Akmeņupe - upe Latvijā
- Akmeņupīte Akmeņupe, Ilūkstes novadā
- Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā
- Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā
- petronia Akmeņzvirbuļi
- blāvais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia brachydactyla")
- lūsumainais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia petronia")
- akna Aknas
- aknes Aknas
- eknas Aknas
- jeknas Aknas
- ķepenas Aknas
- ļivers Aknas
- plūtis Aknas
- ukiņa Aknas
- hepatotoksīns Aknās radies indīgs produkts
- hepatoperitonīts Aknas sedzošās vēderplēves iekaisums
- ķepanas Aknas; ķepenas
- fistulina Aknenes
- fistulinaceae Akneņu dzimta
- Oknist Aknīste
- aknīšāni Aknīstes (senāk Aknīša) pagasta iedzīvotāji
- Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā
- mālupieši Aknīstes novada Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji
- encenieši Aknīstes novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Encene" iedzīvotāji
- Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums
- Kalnaģeidāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnageidāni" nosaukuma variants
- Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē
- Lukštaraupi Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Navicki" otrs nosaukums
- Strikugols Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Striki" nosaukuma variants vietējā izloksnē
- susējieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Susēja" iedzīvotāji
- vilkupieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkupe" iedzīvotāji
- zeltiškieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiškas" iedzīvotāji
- aknīstieši Aknīstes pagasta iedzīvotāji
- Okņistskaja Aknīstes pagasta nosaukuma krieviskojums
- Aknīstes pilsētas lauku teritorija Aknīstes pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
- parahepatīts Aknu apaudu iekaisums
- hepatomalācija Aknu atmiekšķēšanās, kolikvācija
- hepatofīma Aknu audzējs vai abscess
- aknu dēle aknu blakts
- plakts Aknu blakts
- hepatorāfija Aknu brūces sašūšana
- preciroze Aknu cirozes sākumstadija, kad vēl nav cirozei raksturīgo simptomu
- redija Aknu dēles attīstības stadija
- urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē
- Fasciola hepatica aknu fasciola
- histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē
- glisonīts Aknu fibrozās perivaskulārās kapsulas iekaisums
- malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija
- dishepātija Aknu funkcijas traucējums
- hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti
- LFT Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests")
- LFTs Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests")
- hepatīts Aknu iekaisums
- ikterohepatīts Aknu iekaisums ar stipru dzelti
- hepatoskopija Aknu izmeklēšana apskates ceļā (laparotomijā)
- dehepatizācija Aknu izoperēšana
- holangiotomija Aknu izvadkanāla atvēršana
- holangiostomija Aknu izvadkanāla fistulas izveidošana
- holangiektāzija Aknu izvadkanāla paplašināšanās
- hepatikotomija Aknu izvadkanāla pārgriešana
- hepatikorāfija Aknu izvadkanālā sašūšana
- hepatokarcioģenēze Aknu karcinomas attīstība
- hepatoptoze Aknu noslīdējums
- aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā)
- hepatocīts Aknu parenhīmas šūna
- akngaļa Aknu pastēte
- perihepatīts Aknu peritoneja un tam pieguļošo audu iekaisums
- hepatomelanoze Aknu pigmentācija, melanoze
- hepatorekse Aknu plīsums
- distomatoze Aknu puve - aknu dēles radīta slimība mājkustoņiem
- kapnohepatogrāflja Aknu rentgenogrāfija pēc intravenozas oglekļa dioksīda ievadīšanas
- hepatogrāfija Aknu rentgenogrāfija; aknu pulsācijas pieraksts
- hepatogramma Aknu rentgenuzņēmums; kādas aknu funkcijas, piem., pulsācijas, grafisks attēlojums
- hepatoze Aknu slimība, ko izraisījuši distrofiski procesi aknu šūnās, bez izteiktas mezenhimālas reakcijas
- cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze
- hepatologs Aknu slimību speciālists, aknu pētnieks
- Musci hepatici aknu sūnas, tagad "Hepaticae"
- hepaticae Aknu sūnu klase
- maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
- bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga
- zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
- mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga
- mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
- bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
- trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
- eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
- blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
- hepatolīze Aknu šūnu sairšana
- steatohepatīts Aknu taukainā infiltrācija alkoholisma gadījumā
- hepatosplenometrija Aknu un liesas lieluma noteikšana
- hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
- hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās
- hepatonefromegālija Aknu un nieru vienlaicīga palielināšanās
- hepatoholangīts Aknu un žultsvadu iekaisums
- hepatoterapija Aknu vai aknu ekstrakta lietošana terapijā
- hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
- hepatoflebīts Aknu vēnu iekaisums
- Aknupīte Akņupīte, Eglonas pieteka
- Studions akoimetu klosteris Konstantinopoles rietumu daļā, dibināts 463. g.
- akommodācija Akomodācija, piemērošanās
- skiametrija Akomodācijas mērīšana, izmantojot skiaskopiju
- akompaņements Akompanements - mūzikas pavadījums
- pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa
- akorda prīma akorda apakšējā skaņa; pamatskaņa (1)
- akots Akorda darbs
- prīma akorda pamatskaņas
- trijskanis Akorda pamatveids, konstruēts no trīs dažāda nosaukuma skaņām, kuras sakārtotas pa tercām
- ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda
- arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
- arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
- fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
- akotdarbs Akorddarbs
- čupāgrūdējs Akordeonists
- aķis Akordeons
- čupāgrūžamais Akordeons
- čupengrūžamais Akordeons
- kraķis Akordeons
- paķis Akordeons
- plēšas Akordeons
- undecimakords Akords, kas konstruēts no 6 dažāda nosaukuma skaņām, sakārtotām pa tercām
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām
- dominante akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes
- barre akords, ko spēlē, noteiktā grifa vietā ar pirkstiem piespiežot ģitāras vai tai līdzīga instrumenta stīgas
- nonakords Akords, ko veido četras tercas
- akordnieks Akordstrādnieks
- akotnieks Akordstrādnieks
- Lakoruņa Akoruņa, pilsēta Spānijā
- Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve
- Chenopodium aristatum akotainā balanda
- Gaillardia aristata akotainā gailardija
- Pinus longaeva akotainā priede
- Anthoxanthum aristatum akotainā smaržzāle
- akutis Akotainais
- Carex atherodes akotainais grīslis
- Carex siegertiana akotainais grīšļa "Carex atherodes" nosaukuma sinonīms
- polypogon Akotaines
- akotainis Akotains
- akotājs Akotains, dzeloņains, adatains, spīdoši, mirdzoši skaists
- Monpeljē akotaine akotaiņu suga ("Polypogon monspeliensis")
- akutnieks Akotnieks, viltnieks
- akortiņš Akots
- akota Akots
- akote Akots
- akuts Akots
- pulzna Akots (1)
- blūzga Akots, atlobījusies āda
- būkāšana Akotu atdalīšana no miežu graudiem
- acrasiomycetes Akrasiomicētes - sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase
- akreditīvs Akreditēšanās raksts
- bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām
- publisks muzejs akreditēts valsts, pašvaldības vai autonoms muzejs
- kreditīvs Akreditīvs
- atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt
- akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos
- ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā
- akrilskābes nitrils akrilnitrils
- akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde
- akrilāts Akrilskābes sāls vai esteris
- pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju
- inlains Akrobātiskā skrituļslidošana (parasti speciāli izveidotās konstrukcijās, skeitparkos)
- kurbete akrobātisks lēciens
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
- pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu
- velofigūrists Akrobātisku triku izpildītājs uz velosipēda cirkā
- akrobolists Akrobolistu vienības dalībnieks
- heliptera Akroklīnija ("Helipterum")
- helipterum Akroklīnijas
- Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana")
- Manglesa akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum manglesii")
- NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu
- akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju
- acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints
- akrostichs Akrostihs - dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi
- akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu
- akris Akrs - platības mērvienība (~4047 m^2^)
- ekrs Akrs - platības mērvienība (~4047 m^2^)
- ac Akrs, laukuma mērvienība angļu mēru sistēmā, 1 ac = 4046,86 kv. m
- akselerogramma Akselerogrāfa pieraksts
- Aksjonova Aksenova - apdzīvota vieta Šķeltovas pagastā
- Aņisimovas ezers Aksenovas ezars Šķeltovas pagastā
- Saviča ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
- Aņisimova ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
- Aksjonovas ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
- Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam
- propellerturbīna Aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas paredzēta nemainīgam krituma augstumam
- aksioms Aksioma
- axyris Aksires - balandu dzimtas ģints
- amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē
- aksolīze Aksona destrukcija
- aksotomija Aksona pārgriešana vai noraušana
- shizaksons Aksons, kas dalās divos pilnīgi vai gandrīz vienādos zaros
- marote Āksta zizlis ar grotesku lelles galvu un zvārgulīšiem
- ārgalība Ākstība
- špāsi Ākstība
- mošķība Ākstība, māņu piekopšana
- ampelība Ākstīga izdarība
- plere Ākstīga, nenopietna sieviete
- zvinguļot Ākstīgi uzvesties
- vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
- vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
- ākstains Ākstīgs
- māžīgs Ākstīgs
- ķemēks Ākstīgs cilvēks
- nerēms Ākstīgs cilvēks
- Pūcesspieģelis Ākstīgs cilvēks
- ķēmarausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis
- ķēmrausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis
- izrādīgs Ākstīgs, ārišķīgs
- pusmāžs Ākstīgs, ārišķīgs cilvēks
- ārgalīgs Ākstīgs, muļķīgs
- pintiķīgs Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs
- pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks
- žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks
- švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs
- švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks
- āvīšanās Ākstīšanās
- ķekatas Ākstīšanās, blēņošanās
- ākšķoties Ākstīties
- āvīties Ākstīties
- mokškoties Ākstīties
- mošķīties Ākstīties
- pērtiķoties Ākstīties
- uovētīs Ākstīties
- vākstīties Ākstīties
- žārbīties Ākstīties
- žārgoties Ākstīties
- žeikstīties Ākstīties
- žeikstoties Ākstīties
- mērkaķoties Ākstīties (1)
- žākstīties Ākstīties (1); ālēties
- galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties
- žargalāties Ākstīties, blēņoties
- žārgalēties Ākstīties, blēņoties
- žarglāties Ākstīties, blēņoties
- krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties
- āžerēties Ākstīties, klīrēties
- ņaibstīties Ākstīties, klīrēties
- ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas
- āvēties Ākstīties, ķēmoties, muļķoties
- āvīt Ākstīties, ķēmoties, muļķoties
- žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties
- žābīties Ākstīties, muļķīgi runāt
- šagalēt Ākstīties, niekoties
- žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties
- žomāties Ākstīties, taisīt pekstiņus, māžoties
- mēgļoties Ākstīties, zoboties; izniekot
- šākstīties Ākstīties, žākstīties
- šeikstīties ākstīties, žeikstīties
- ākstāklis Āksts
- āvekls Āksts
- āveksls Āksts
- ģeķis Āksts
- ķiņķēziņš Āksts
- māžs Āksts
- šeikste Āksts
- šeiksts Āksts
- tošķis Āksts
- uovaklys Āksts
- pušvysts āksts ar nolūku
- mādžs Āksts, ākstība
- žauklis Āksts, auša; plātīga, mutīga persona
- galseris Āksts, āveklis
- āvs Āksts, ģeķis; āvis
- kunāriks Āksts, jokdaris
- narva Āksts, jokdaris
- narvis Āksts, jokdaris
- šagalis Āksts, jokdaris, vieglprātis
- ģests Āksts, joku pēteris
- vāksts Āksts, jokupēteris
- pajaco Āksts, klauns
- ļēļaks Āksts, paviegls cilvēks
- žāva Āksts, pļāpa
- ēnapakausis Āksts, švīts
- ēnūklis Āksts, Švīts
- fops Āksts, vientiesis, modes āksts
- špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks
- žvangulis Āksts; lielība; pļāpa
- žvankšis Āksts; lielība; pļāpa
- āveklis Āksts; muļķīgi lepns cilvēks
- āvaklis Āksts; tāds, kas ķēmojas, muļķojas
- Jermaka Aksu - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Aksubaja Aksubajeva, pilsēta Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
- Aktava Aktau - apdzīvotās vietas un pilsētas nosaukums līdz 1964. g.
- Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants
- Ševčenko Aktau - pilsētas nosaukums padomju laikā
- Aktjubinska Aktebe - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1869.-1992. g.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu
- Aktica Aktīca, Asūnīcas pieteka
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
- skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai
- kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai
- larva Aktiera maska
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā
- kostīms Aktiera tērps (izrādē, kinofilmā u. tml.)
- figurants Aktieris bez vārdiem, statists
- buffo aktieris komiķis, it īpaši itāļu operās
- beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice
- skatuvnieks aktieris, arī skatuves darbinieks
- komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam); lomu tēlotājs balagānu uzvedumos
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu
- komparsa Aktieris, kam nekas nav jārunā; mazāk kā statists piedalās tēlojumā
- teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā
- raksturlomu tēlotājs aktieris, kas gk. tēlo psiholoģiski zīmīgus, savdabīgus tēlus, t. s. raksturlomas
- dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā
- dublētājs Aktieris, kas izrādē aizstāj galveno (parasto) lomas tēlotāju
- pirmais mīlētājs aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā
- komēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai
- traģēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai
- aktierfilma Aktierkino filma
- rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību
- onnagata aktieru ampluā japāņu kabuki teātrī - vīrieši, kuri izpilda sieviešu lomas
- aktieransamblis Aktieru ansamblis
- koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī)
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai
- mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros
- aktierkomanda Aktieru komanda
- teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības
- actinidia Aktinīdijas - divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimtas ģints, kokveida liānas
- asā aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia arguta")
- Ķīnas aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia chinensis")
- parastā aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia kolomikta")
- purpura aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia purpurea")
- lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi
- protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- aktinons Aktīnija emanācija, gāzveida radioaktīvs elements; pussabrukšanas periods 3,9 sek.
- actiniaria Aktīnijas
- kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- smaragdīts Aktinolīta pasuga
- aktinogramma Aktinometra pierakstījuma līkne, kas attēlo Saules radiācijas gaitu
- dermatophylus Aktinomicēšu rindas ģints
- micromonospora Aktinomicēšu rindas ģints
- micropolyspora Aktinomicēšu rindas ģints
- microbispora Aktinomicētu baktēriju ģints
- akinomikotīns Aktinomicētu kultūras preparāts, ko lieto aktinomikozes ārstēšanai
- akts Aktis - dokumentu kopums
- pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu)
- pulsācija Aktīva (darbības, stāvokļa, arī parādības) norise, izpausme
- pulss Aktīva (kā) norise, izpausme
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to)
- aktīvene Aktīvā apmācība
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to
- aktivitāte Aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība; rosme
- pulsācija aktīva darbības, stāvokļa, parādības norise, izpausme
- kauja Aktīva darbošanās, pārvarot grūtības, šķēršļus; cīņa (7)
- Seiferta galaktika aktīvā galaktika, kuras centrā ir mazs, spožs kodols un tā spektrā intensīvas emisijas līnijas
- Peltona turbīna aktīvā hidroturbīna, kas paredzēta augstam ūdens kritumam un mazam ūdens patēriņam
- līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība
- konģestija Aktīvā jeb arteriālā hiperaimija
- kobjols Aktīvā lesbiete
- īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas
- aktīvēšana Aktīva posteņa ievietošana bilancē
- pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras
- pretspars Aktīva pretestība pret (ko)
- antirasisms Aktīva pretestība rasismam un arī pretdarbība neapzināta rasisma izpausmēm
- antiseksisms Aktīva pretestība seksismam jeb dzimumu diskriminācijai, arī pretdarbība neapzināta seksisma izpausmēm
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību
- ASP aktīvā servera lappuse (angļu "Active Server Page")
- norakstīšanas vērtība aktīva vērtība, ja tas tiek pārdots lūžņos
- atlikusī bilances vērtība aktīva vērtība, tā derīgās izmantošanas laika beigās
- sulfonilurīnviela Aktīvā viela preparātos, kas veicina insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera
- allicīns Aktīva viela, kas atrodas ķiplokos un citos sīpolaugos
- sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra
- megestrols Aktīva viela, kuras acetātu izmanto prostatas un dzemdes vēža ārstēšanā
- pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- apgrieziens Aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās
- aktivizācija Aktivācija
- ADO aktīvais datu objekts (angļu "Active Data Object")
- ierinda Aktīvais karadienests, arī fronte
- gļinolis Aktīvais pedarasts
- gļinomjos Aktīvais pedarasts
- kočegars Aktīvais pederasts
- pečņiks Aktīvais pederasts
- trubočists Aktīvais pederasts
- civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona
- tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus
- aktivizēšanās Aktīvas darbības uzsākšana
- aktīvā enerģija aktīvās jaudas un tās izmantošanas laika reizinājums
- epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu
- jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I)
- aktivizators Aktivators
- aktivizētājs Aktivators
- vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības
- aktivizēt Aktivēt
- transglutamināze Aktivētā XIII koagulācijas faktora forma
- kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko)
- sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams
- kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
- iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur)
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu)
- trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko)
- pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā
- jaukties Aktīvi iesaistīties (kur)
- maisīties Aktīvi iesaistīties (kur)
- sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko)
- nolīst kaktā aktīvi nepiedalīties (kur); vairīties no citiem
- hujārīt aktīvi pārvietoties
- darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā)
- cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku)
- kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
- sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2)
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām)
- izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas
- ņirgt zobus aktīvi pretoties
- neapzinātais Aktīvi psihiskie procesi, ko subjekts neapzinās
- aizstāvēt Aktīvi rīkojoties, aizsargāt (kādu, ko) pret ko nevēlamu
- pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību)
- kinēzija Aktīvi un pasīvi vingrinājumi
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs)
- nostaigāt Aktīvi veikt līdz galam (dzīves, darba u. tml. gaitas)
- apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām)
- taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē)
- virpuļstrāvu zudumi aktīvie jaudas zudumi feromagnētiskās serdēs, ko rada serdē plūstošās virpuļstrāvas
- aktīvība Aktivitāte
- izgājiens aktivitāte kādā jomā
- hipopraksija Aktivitātes samazināšanās; nevērība
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas
- pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes)
- sasprindzināt spēkus aktivizēt, koncentrēt psihiskos vai fiziskos spēkus
- uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību)
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti
- izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam
- mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām)
- glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- iraidība Aktīvs (bilancē), skaidras naudas atlikums
- darbīgs Aktīvs (par vielām); arī iedarbīgs
- aktīvi Aktīvs 1
- pretspars Aktīvs atspēkojums (kam)
- kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē
- lietojumslāņa entītija aktīvs lietojumslāņa elements
- pretspars Aktīvs pretuzbrukums (pretiniekam)
- reimokardīts Aktīvs reimatisks process sirdī
- revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks
- ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus
- aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados
- atbalstītājs Aktīvs veicinātājs, palīgs; tas, kas atbalsta (2)
- hopkalīts Aktīvs vielu maisījums, ko lieto, lai tvana gāzi oksidētu par ogļskābo gāzi
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta
- spirgts Aktīvs, arī veselīgs (par dzīvniekiem)
- enerģisks Aktīvs, darbīgs
- sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku)
- spraigs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli)
- spriegs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli)
- nadzīgs Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls
- možs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem)
- mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem)
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās
- streptomyces Aktomicēšu baktēriju ģints
- streptosporangium Aktomicēšu baktēriju ģints
- aktrīse Aktrise
- travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti; attiecīgais lomu ampluā
- travesti Aktrise, kas izpilda savu lomu pārģērbjoties par vīrieti
- fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai
- aktuars Aktu rakstītājs; kancelejas pārzinis
- ātršuvējs Aktu vāki vai mape ar šādu ierīci
- aktene Aktu zāle (skolā)
- aktuelība Aktualitāte
- aktuels Aktuāls
- ass Aktuāls (par problēmām, jautājumiem un to risinājumu)
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare
- akuracis Aku racējs; akracis
- Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Akubu Akūbū, upe Etioopijā un Sudānā
- purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē
- deltas nogulumi akumulatīvi veidojumi upju grīvās
- Morēnu reljefs akumulatīvs reljefs, kas veidojies ledāja darbības rezultātā
- nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos
- lādētājs Akumulatora uzlādēšanas iekārta
- aķis Akumulators
- superakumulators Akumulators ar ļoti lielu enerģijas uzkrāšanas spēju
- siltuma akumulators akumulators, kas uzkrāj siltuma enerģiju, kuru pēc tam atdod kā siltuma vai mehānisko kinētisko enerģiju (piem., tvaika katls, tvaika turbīna, tvaikmašīna)
- hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators
- adatu terapija akupunktūra, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām
- akuratns Akurāts
- štimmīgs Akurāts
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama
- viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu
- radiometrs Akustikā - skaņas intensitātes mērīšanas ierīce
- muzikālā akustika akustikas nozare, kas pēta mūzikas skaņu un instrumentu īpatnības
- vispārējā akustika akustikas nozare, kas pēta skaņas rašanos, izplatīšanos un mērīšanu
- elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi
- arhitektūras akustika akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās
- hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos
- fizioloģiskā akustika akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos
- ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu
- akustiķis Akustikas speciālists
- akustene akustiskā ģitāra
- patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai
- gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai
- sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas
- apskaņošana Akustiskā lauka radīšana laukumā, telpā vai kādā tās daļā
- skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu
- taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa
- barija Akustiskā spiediena mērvienība; vienlīdzīga 1 dina spiedienam uz 1 kvadrātcentimetru
- vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena
- oscilogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu mehānisko svārstību pārveidošana elektriskajās svārstībās
- spektrogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu spektrogrammas akustiskā analīze
- radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas
- elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm
- sabvūters Akustisks agregāts zemo frekvenču joslas atskaņošanai; parasti to izmanto vairākkanālu akustiskajā aparatūrā
- termofons Akustisks starotājs, kura darbības pamatā ir periodiska elastīgas vides temperatūras maiņa
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- flendžeris Akustisku efektu pedālis (elektriskajai ģitārai)
- akustomotorika Akustisku modeļu pārnešana kustībā
- akušere Akušiera palīdze, vecmāte
- akušeris Akušieris
- toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji
- pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas
- listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms
- vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa
- kolibakterioze Akūta dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina zarnu nūjiņas
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
- embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas
- francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība
- herpess Akūta herpesvīrusu ierosināta dermatoze ar vezikulāriem izsitumiem uz ādas un gļotādas
- terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni
- cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts
- masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga
- liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris
- herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas
- Ebolas drudzis akūta infekcijas slimība ar hemorāģisko sindromu un augstu letalitāti; izraisa filovīrusu dzimtas ebolavīrusi
- izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks
- katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi
- encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu
- papatači drudzis akūta infekcijas slimība, ko izraisa inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas
- gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss
- infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi
- alkohola mānija akūta mānija, kuras cēlonis ir alkohola lietošana
- AML Akūta mieloblastiskā leikoze (angļu "acute myeloblastic leukemia")
- AML Akūta mielogēnā leikoze (angļu "acute myelogenous leukemia")
- akūts pemfigs akūta mikrokoku infekcija ar pūšļveida izsitumiem un septicēmiju
- hipermodrība akūta modrība - viens no iespējamiem postraumatiskā stresa sindroma simptomiem
- hemocitoma Akūta nediferencēta leikoze
- ulceromembranozā angīna akūta nekrotizējoša mandeļu saslimšana, kuras ierosinātāji ir simbionti
- ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia)
- akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
- impetigo Akūta pustuloza ādas slimība ar virspusējiem bojājumiem, kas neatstāj rētas; ierosinātāji ir streptokoki un stafilokoki
- miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām
- denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē
- kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis
- paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums
- sasāpējis Akūts
- krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis
- frenīts Akūts delīrijs
- enkefalīts Akūts galvas smadzeņu substances iekaisums
- mukoenterīts Akūts katarāls enterīts
- tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā
- hematomielīts Akūts mielīts ar asinsizplūdumu muguras smadzenēs
- hemorāģiskais mielīts akūts mielīts ar sīkiem asinsizplūdumiem
- pēcvakcinācijas mielīts akūts mielīts kā komplikācija pēc vakcinācijas pret bakām
- akūts mielīts akūts muguras smadzeņu iekaisums
- tifits Akūts vai hronisks aklās zarnas iekaisums
- reimatiskais miozīts akūts vai hronisks miozīts, kura veicinošais faktors ir atdzišana; noris ar sāpēm un kustību ierobežojumu
- miosīts Akūts vai hronisks muskuļu iekaisums, ko mēdz apzīmēt arī par muskuļu reimatismu
- mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums
- miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums
- mūsus akuzatīvs no "mēs", mūs
- akvareļgleznojums Akvarelis (2)
- ūdens krāsa akvareļa krāsa
- ūdenskrāsa Akvareļa krāsa; ūdens krāsa
- ārējais reids akvatorija daļa pretī ostas ieejai
- grunts sastāvs akvatorija dibena vietas struktūra (smilts, grants, māls, oļi, akmeņi un dubļi)
- Ālandu jūra akvatorija starp Uplandi Zviedrijā un Ālandu salām
- ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana
- mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam
- aquifoliaceae Akvifoliju dzimta
- akvifolijaugi Akvifoliju dzimta ("Aquifoliaceae")
- akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- Summa theologica Akvīnas Toma (1225. vai 1226.-1274. g.) ievērojamākais dogmatiskais darbs (lat. "teoloģijas summa")
- tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem
- Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
- distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni
- lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos
- divkājis Āķa arkls
- Pāvilostas Lielais akmens Āķagala Lielais akmens
- aizāķēt Āķējot aizlikt (aiz kā)
- ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā
- pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- saāķēt Āķējot savienot
- uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam)
- Aaken Aķene; Āķeni
- Dambupīte Āķenupīte, Ogres pieteka
- Dravnieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka
- Priednieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka
- kāsēt Āķēt
- atāķēt Āķēt vaļā
- pārāķēt Āķēt vēlreiz, no jauna
- knabināt Āķēt, aizķert, kabināt
- metināt Āķēt, kabināt; arī pogāt
- kņopēties Āķēties
- kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem
- kabeklis Āķis
- kabekls Āķis
- kabis Āķis
- vāķis Āķis
- aizmeteklis Āķis aizāķēšanai, nostiprināšanai
- kņope Āķis apģērba aizdarei
- kāpslis Āķis kāpšanai stabos, kokos
- kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- ķenksis Āķis tīruma vagu vai sēšanas joslu iezīmēšanai
- ķēpis Āķis virves vīšanai
- suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas)
- knābis Āķis, ar kuru no uguns izņem gludekļa dzelzi un ievieto gludeklī
- ķanksis Āķis, ar kuru no vezuma uz tīruma izvelk mēslus
- ieliecenis Āķis, ieliekums
- kārķis Āķis, kāķis
- atsitenis Āķis, kāsis
- knabis Āķis, kāsis, kas iestiprināts sienā kaut kā uzkāršanai
- kazers Āķis, kur piestiprina virvi, pārsienot siena vezumu ar bomi
- kabe Āķis, makšķerāķis
- pakara Āķis, pakaramais
- pakares Āķis, pakaramais
- pakari Āķis, pakaramais
- pakars Āķis, pakaramais
- knāķis Āķis, uz kura var ko uzkārt
- Lapzemes āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus")
- spīdīgais āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis vernicosus")
- speine āķītis
- žeiris Āķītis uz ratiņa spoles
- līkknābja vangačakste āķknābja vangačakste
- Vanga curvirostris āķknābja vangačaste
- Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
- āķveidīgs Āķveida
- kāsis Āķveida (parasti dzērvju, zosu) grupējums lidojumā
- cilpāniski Āķveidīgi, plaši
- kastiks Āķveidīgs instruments, ko izmanto pinot izstrādājumus no koku mizas
- piekablis Āķveidīgs pieķeršanās orgāns (dažiem tārpveida parazītiem)
- alogs ala
Citās vārdnīcās nav šķirkļa |Tēzaurs.