aizskrūvēt
Lietojuma biežums :
aizskrūvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu).
1.1.Skrūvējot aiztaisīt.
1.2.nepabeigtas darbības nozīme Skrūvēt ciet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri