aizskrauktēt
aizskrauktēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizskrauktēju | aizskrauktējam | aizskrauktēju | aizskrauktējām | aizskrauktēšu | aizskrauktēsim |
2. pers. | aizskrauktē | aizskrauktējat | aizskrauktēji | aizskrauktējāt | aizskrauktēsi | aizskrauktēsiet, aizskrauktēsit |
3. pers. | aizskrauktē | aizskrauktēja | aizskrauktēs |
Pavēles izteiksme: aizskrauktē (vsk. 2. pers.), aizskrauktējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizskrauktējot (tag.), aizskrauktēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizskrauktētu
Vajadzības izteiksme: jāaizskrauktē
Klabot attālināties.
Avoti: ME