čivināt
čivināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | čivinu | čivinām | čivināju | čivinājām | čivināšu | čivināsim |
| 2. pers. | čivini | čivināt | čivināji | čivinājāt | čivināsi | čivināsiet, čivināsit |
| 3. pers. | čivina | čivināja | čivinās | |||
Pavēles izteiksme: čivini (vsk. 2. pers.), čiviniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: čivinot (tag.), čivināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: čivinātu
Vajadzības izteiksme: jāčivina
1.Radīt īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem).
1.1.pārnestā nozīmē Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
1.2.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sarkanrīklīte čivinājusi līdzi teju visu laiku, kad skanējis muzikālais pavadījums.
- Ir silts, putniņi čivina, ir vasarīgs, var sauļoties.
- Virs tās lidoja mazs putniņš, kas čivināja “ Inspekcija!”
- Putniņi čivina, ka Šlesera kungs šādi savedot Rīgu kārtībā.
- Apkakāts Putins - ļaudis čivina sociālajos tīklos un pārsūta video linku draugiem.