spļaudīt
spļaudīt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spļaudu | spļaudām | spļaudīju | spļaudījām | spļaudīšu | spļaudīsim |
| 2. pers. | spļaudi | spļaudāt | spļaudīji | spļaudījāt | spļaudīsi | spļaudīsiet, spļaudīsit |
| 3. pers. | spļauda | spļaudīja | spļaudīs | |||
Pavēles izteiksme: spļaudi (vsk. 2. pers.), spļaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spļaudot (tag.), spļaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spļaudītu
Vajadzības izteiksme: jāspļauda
spļaudāt apvidvārds
1.Vairākkārt spļaut; spļaudīties.
1.1.transitīvs
1.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Paust neapmierinātību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie smēķē kāpņu telpā, kur kraukājas, spļauda, klepo.
- Viņš spļaudīja ūdeni un ilgi elsoja, pirms spēja vēl kaut ko pateikt.
- Pūķis aprakstīts kā tārps ar deviņām galvām vai čūska, kas " spļauda dzīvas ugunis", lido.
- Sākumā izsmēja, spļaudīja, teica — ja esi Dieva dēls, kāp zemē no krusta, atpestī pats sevi.
- Pagalmiņā iespīdēja pēclietus varavīksne, Alise sēdēja uz kāpnēm un spļaudīja mirdzošas sauleņu ādas.