spļaut
Lietojuma biežums :
spļaut 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Strauji virzīt ārā no mutes, parasti siekalas, krēpas.
1.1.transitīvs Strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas).
Stabili vārdu savienojumiSpļaut acīs (arī sejā). Spļaut acīs kādam; iespļaut acīs kādam.
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri