spocība
spocība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spocība | spocības |
| Ģen. | spocības | spocību |
| Dat. | spocībai | spocībām |
| Akuz. | spocību | spocības |
| Lok. | spocībā | spocībās |
Spocīga parādība.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Māras Ķimeles režisētajā “ Rosmersholmas” izrādē Dailes teātrī spocība kā lugas persona darbojās samērā vienmuļi, Lūriņš savām ūdens orģijām atradis kulmināciju.
- Uz ādu metas mīlas spocības;
- Man jau liekas, ka zirgs, kas no kumeļa vecuma ir pieradis pie cilvēka, pie tā, ka cilvēks visur pieskaras un visu ko dara, arī seglu uzlikšanu uztver kā kārtējo cilvēka izdomāto spocību, kas nez kāpēc viņam ir vajadzīga, un ja jau tam cilvēkam vajag, tad vajag, bet nemaz neuztver kā kaut ko ārkārtēju.
- Tā kā visādas jocības spocības.