spļāviens
spļāviens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spļāviens | spļāvieni |
| Ģen. | spļāviena | spļāvienu |
| Dat. | spļāvienam | spļāvieniem |
| Akuz. | spļāvienu | spļāvienus |
| Lok. | spļāvienā | spļāvienos |
1.Vienreizēja paveikta darbība → spļaut; tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
Stabili vārdu savienojumiSpļāviens sejā.
- Spļāviens sejā idioma — rupjš aizvainojums
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es piekopju trīs spļāvienu metodi, lai slimība un nelaime atkāptos.
- Lai, skatoties fotogrāfiju, justos kā saņēmis spļāvienu sejā.
- Par šo darbību Simeoni izpelnījās atkārtotus apvainojumus un spļāvienus no citiem braucējiem.
- Un katru tavu kustību, katru šķaudienu un spļāvienu novēros desmit acis.
- Andželika spļāvienam izbāza mēli ar asiņaino pļuru un stiepās pretī.