jērene2
jērene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jērene | jērenes |
| Ģen. | jērenes | jēreņu |
| Dat. | jērenei | jērenēm |
| Akuz. | jēreni | jērenes |
| Lok. | jērenē | jērenēs |
Aita, kurai ir jērs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādas jērenes es esmu redzējis tikai bildēs.
- Nevajag, iesim, — viņš mierina sievieti, sakārto atrisušos matus, aizpogā mēteli, uzliek savu silto jēreni un vedina atpakaļ viesnīcā.
- Viņš pārlaiž cimdu smaidā atplaukušajai mutei, tad augšup, garām prāvajam degunam, acīm, pierei, paceļ jēreni augstāk un atspiežas pret baznīcas akmeņiem.
- Nobrienu kilometru pa sniegu un esmu pārkarsis, jērene kož pierē.
- Cyuceņas un jēreni Vysi sātas lūpeni