jērēns
jērēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jērēns | jērēni |
| Ģen. | jērēna | jērēnu |
| Dat. | jērēnam | jērēniem |
| Akuz. | jērēnu | jērēnus |
| Lok. | jērēnā | jērēnos |
Dem. → jērs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēdējais jērēns ticis pašu jaunekļiem no leģiona 19. divīzijas.
- Jērēns pret zirgu — tāda maiņa laikam iespējama tikai tad, kad kaulainā ar izkapti turpat blakus.
- Un ganu meita saķērusi mellu jērēnu un stiepusi uz pura malu.
- Bet nu ganu meita pārbijsies un kliegdama ar visu jērēnu no pura ārā.
- Kaut gan vēl nedaudz šai ir uztraukums, izdzirdot jērēnus, tomēr pa lielam nu jau atgriezusies mana labā, jaukā kompanjone un draudzene ( par ko es iepriekš visvairāk raizējos).