improvizēt
improvizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | improvizēju | improvizējam | improvizēju | improvizējām | improvizēšu | improvizēsim |
| 2. pers. | improvizē | improvizējat | improvizēji | improvizējāt | improvizēsi | improvizēsiet, improvizēsit |
| 3. pers. | improvizē | improvizēja | improvizēs | |||
Pavēles izteiksme: improvizē (vsk. 2. pers.), improvizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: improvizējot (tag.), improvizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: improvizētu
Vajadzības izteiksme: jāimprovizē
1.Veidot (mākslas darbu, piemēram, skaņdarbu, daiļdarbu, izrādes tēlu, arī runu) izpildījuma procesā.
1.1.intransitīvs
2.Veidot (ko), lai aizstātu, izlīdzētos.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gatavojoties koncertam Dailes teātrī, tieši improvizējot radās jaunas kompozīcijas.”
- Improvizētus ķegļus var izgatavot no lielām plastmasas kolas vai limonādes pudelēm.
- Izrādes laikā gleznotāja Ieva Nagliņa un mūziķis Kristaps Krievs improvizēs dzīvajā.
- Tad viņiem nākas improvizēt, lai stādi nav jāmet laukā. "
- Notiks arī radošās amatnieku darbnīcas, kas iekārtotas improvizētā saimes darbistabā.