svelpt
svelpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | svelpju | svelpjam | svelpu | svelpām | svelpšu | svelpsim |
| 2. pers. | svelp | svelpjat | svelpi | svelpāt | svelpsi | svelpsiet, svelpsit |
| 3. pers. | svelpj | svelpa | svelps | |||
Pavēles izteiksme: svelp (vsk. 2. pers.), svelpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: svelpjot (tag.), svelpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: svelptu
Vajadzības izteiksme: jāsvelpj
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saliks kaut kādas plastmasas vai nogriezīs nost pavisam un dzīvos svelpdams.
- Apdullinoša dunoņa, svelpjošs gaisa vilnis un šausmīgs kliedziens salējās vienā.
- Vienmēr kāds palīglīdzeklis ir nepieciešams, lai rastos svelpjoša skaņa.
- Vēju bija nomainījušas viņu balsis, cita čukstoša, cita klusu svelpjoša.
- Vilciens paātrina gaitu, gaiss svelpdams spiežas iekšā pa logu starpām. „