svelpenis
svelpenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svelpenis | svelpeņi |
| Ģen. | svelpeņa | svelpeņu |
| Dat. | svelpenim | svelpeņiem |
| Akuz. | svelpeni | svelpeņus |
| Lok. | svelpenī | svelpeņos |
Līdzskanis (parasti s, z), kam ir raksturīga augsta frekvence.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Berzeņus koronālajā artikulācijas vietā dala svelpeņos un nesvelpeņos, pie kam svelpeņu ir vairāk.
- Svelpeņus ( sibilantus) no citiem berzeņiem atšķir savādāka mēles forma un gaisa plūsmas virzība pāri zobiem.
- Citas tik naivas, tik neaizsargātas valodas kā igauņu valoda pasaulē nav, itin nekas neaizstāv tās patskaņu bērnišķīgo nevainību, ne dižķepainie slēdzeņi, ne svelpeņu čūskas, ne nazāleņu bruņas.
- Balsīgais svelpenis ar piedvesmu ir mantots indoāriešu valodā no indoirāņu pirmvalodas, bet zudis neilgi pirms Rigvēdas laika ( jāpiebilst, ka balsīgs svelpenis ar piedvesmu ir ārkārtīgi liels retums jebkurā valodā).
- Zemākās skaņas, piemēram, patskaņus un dobjos līdzskaņi vārdos, kā māja, bumba, dzird ļoti labi, bet augstākās skaņas ( svelpeņi, šņāceņi, t un f, kā vārdos seši, sveši, sēne) – slikti.