svelpa
svelpa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svelpa | svelpas |
| Ģen. | svelpas | svelpu |
| Dat. | svelpai | svelpām |
| Akuz. | svelpu | svelpas |
| Lok. | svelpā | svelpās |
1.Svilpoņa1.
2.Svilpoņa2.
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kalnā vējš svelpa ar divkārt lielu niknumu.
- Auksts vējš pluinīja matus, rēca ausīs, svelpa starp zobiem kopā ar pārbiedēto elpu.
- Auto virtene kā čūska svelpa pa mirdzoši tīrajiem snieglaukiem, vietumis apsardze nokliedza pakaļ kādam neattapīgākam braucējam brīdinājuma vārdus.
- Un trešie klabēja un svelpa:
- Bet radiofons tā savādi krakšķēja, sprakšķēja, svelpa, un brīžiem nebija nemaz viegli sadzirdēt dziesmu.