svelpoņa
Lietojuma biežums :
svelpoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svelpoņa | svelpoņas |
| Ģen. | svelpoņas | svelpoņu |
| Dat. | svelpoņai | svelpoņām |
| Akuz. | svelpoņu | svelpoņas |
| Lok. | svelpoņā | svelpoņās |
1.Svilpoņa1.
2.Svilpoņa2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cik maksā ar lodes svelpoņu, ar lodes ātrumu garām, garām, garām lidojošs laiks?
- Viņš juta ātro uguni tuvojamies kā arābu zirgs, nāsis iepletis, vēl nespēdams saost ne mazāko dūmiņu, vēl nedzirdēdams liktenīgo svelpoņu un uguns rīto koku vaidus, tomēr nelaimes nojausma kā acumirklīgas halucinācijas jau nedēļu iekrāsoja viņa skatīto apvārsni.
- Libečo svelpoņa ir ilga un nikna, griezīga kā falsets, tā pļauj zāli jūras ganībās, kur spriņģo kumeļi ar putu krēpēm, kurus negaidītie vēja svilpieni izbiedē un liek tiem laisties aulekšos pa zaļo jūru, kurā to garie, baltie zviedzieni ievelk svēdras.
- Neturot sveci zem pūra, klāju vaļā, ka pašas beidzamās aizlido sīkās pīlītes, kuras nekad neesmu redzējusi, bet allaž vienīgi dzirdējusi, jo viņas vienmēr laižas pa tik dziļu nokrēslu, ka nekas vairs nav saskatāms, ka viņas laižas tik ātri, ka spārnu svelpoņa brīžam pāriet ultraskaņā, un ka viņām ir pilns pamats tā steigties, jo...
- Bijām tikko pabraukuši garām Bregža kalnam, kad manu uzmanību pievērsa jocīga skaņa labajā pusē - tāda kā sprakšķoša svelpoņa, A. atceras.