svelt1
svelt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sveļu | sveļam | svēlu | svēlām | svelšu | svelsim |
| 2. pers. | svel | sveļat | svēli | svēlāt | svelsi | svelsiet, svelsit |
| 3. pers. | sveļ | svēla | svels | |||
Pavēles izteiksme: svel (vsk. 2. pers.), sveliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sveļot (tag.), svelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sveltu
Vajadzības izteiksme: jāsveļ
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cildu svēla dziļš kauns, un kaut kas aiztrūka krūtīs; viņa pati nekad nebija uzpurni nēsājusi, tāpat kā nebija jutusi ķēdes metālisko vēsumu ap savu kaklu.
- Svelto , Principles of Lasers , Plenum Press , NY , 1998
- Tā domā: kādām svelmēm tevi svels?
- Sveļ galvu, sirdi, aknas ugunis.
- Jau līksme deg un sveļ, -