nolūgties
nolūgties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nolūdzos | nolūdzamies | nolūdzos | nolūdzāmies | nolūgšos | nolūgsimies |
| 2. pers. | nolūdzies | nolūdzaties | nolūdzies | nolūdzāties | nolūgsies | nolūgsieties, nolūgsities |
| 3. pers. | nolūdzas | nolūdzās | nolūgsies | |||
Pavēles izteiksme: nolūdzies (vsk. 2. pers.), nolūdzieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nolūdzoties (tag.), nolūgšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nolūgtos
Vajadzības izteiksme: jānolūdzas
1.Lūdzoties panākt, ka (kāds) ko piedod.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kādreiz noveduši skolotāju līdz asarām, un tad bijis jāiet nolūgties.
- Lai aizved pie mūsu priestera nolūgties, ar svētītu ūdeni apslacīt.
- Un mēs tad ejam pa vienam nolūgties Kaķerinas vaidiem, lai tie rimstas.
- Tas aizliedzis zēniem turp vēl kādreiz iet un lika zēniem nolūgties Unguru saimniekam.
- Visā Krievijā ziema, visur slido un vakaros nolūdzas piedošanu, tad liekas gulēt.