nomirkšķināt
nomirkšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomirkšķinu | nomirkšķinām | nomirkšķināju | nomirkšķinājām | nomirkšķināšu | nomirkšķināsim |
| 2. pers. | nomirkšķini | nomirkšķināt | nomirkšķināji | nomirkšķinājāt | nomirkšķināsi | nomirkšķināsiet, nomirkšķināsit |
| 3. pers. | nomirkšķina | nomirkšķināja | nomirkšķinās | |||
Pavēles izteiksme: nomirkšķini (vsk. 2. pers.), nomirkšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomirkšķinot (tag.), nomirkšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomirkšķinātu
Vajadzības izteiksme: jānomirkšķina
1.Īsu brīdi mirkšķināt un pabeigt mirkšķināt.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīrietis, ar mīlestību veroties kokā, pat nenomirkšķināja acis.
- Tieši jautājumi, uz kuriem mums abām vien jānomirkšķina brīnišķīgi zilas acis un jānoplivina tramīgas skropstas.
- Pēkšņi viss mainījās, nostrādāja vecie refleksi, likās, ka aiz tumšajiem logiem nomirkšķināja “ vērīgā acs”.
- Estere bažīgi paskatījās vispirms uz mani, tad uz Zandu, kura nomirkšķināja acis un prasīja, kas tā par spēli.
- Kāds garāmejot draudzīgi uzsita man pa plecu, un nepazīstams acu pāris, uz mirkli sastapies ar manām, nomirkšķināja atvainošanos.