vāķēt1
Lietojuma biežums :
vāķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
vāķētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
vāķētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri