aiztrupēt
aiztrupēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiztrupu | aiztrupam | aiztrupēju | aiztrupējām | aiztrupēšu | aiztrupēsim |
| 2. pers. | aiztrupi | aiztrupat | aiztrupēji | aiztrupējāt | aiztrupēsi | aiztrupēsiet, aiztrupēsit |
| 3. pers. | aiztrup | aiztrupēja | aiztrupēs | |||
Pavēles izteiksme: aiztrupi (vsk. 2. pers.), aiztrupiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztrupot (tag.), aiztrupēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztrupētu
Vajadzības izteiksme: jāaiztrup
Avoti: LLVV