aiztrūkt1
Lietojuma biežums :
aiztrūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu).
1.1.pārnestā nozīmē Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt.
2.sarunvaloda Pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri