aiztrunēt
aiztrunēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiztrunu | aiztrunam | aiztrunēju | aiztrunējām | aiztrunēšu | aiztrunēsim |
| 2. pers. | aiztruni | aiztrunat | aiztrunēji | aiztrunējāt | aiztrunēsi | aiztrunēsiet, aiztrunēsit |
| 3. pers. | aiztrun | aiztrunēja | aiztrunēs | |||
Pavēles izteiksme: aiztruni (vsk. 2. pers.), aiztruniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztrunot (tag.), aiztrunēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztrunētu
Vajadzības izteiksme: jāaiztrun
Mazliet satrunēt; ietrunēt.
Avoti: LLVV