aiztūkt
aiztūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiztūkstu | aiztūkstam | aiztūku | aiztūkām | aiztūkšu | aiztūksim |
| 2. pers. | aiztūksti | aiztūkstat | aiztūki | aiztūkāt | aiztūksi | aiztūksiet, aiztūksit |
| 3. pers. | aiztūkst | aiztūka | aiztūks | |||
Pavēles izteiksme: aiztūksti (vsk. 2. pers.), aiztūkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztūkstot (tag.), aiztūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztūktu
Vajadzības izteiksme: jāaiztūkst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Patiesībā nemaz ar aiztūkušajām acīm sevi nevarēju saskatīt.
- Nedod Dievs, ja kāds mūdzis iekodīs sejā un no rīta būs aiztūkusi acs!
- Deguns bija jau piepampis, sašķiebies uz vienu pusi, un strauji aiztūka arī kreisā acs.
- Viena acs bija aiztūkusi.
- Meitenes seja bija neveselīgi bāla, acis aiztūkušas, pati viņa miglaini skatījās apkārt un pamaz reaģēja uz apkārtni.