aiztuļķēt
aiztuļķēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiztuļķēju | aiztuļķējam | aiztuļķēju | aiztuļķējām | aiztuļķēšu | aiztuļķēsim |
| 2. pers. | aiztuļķē | aiztuļķējat | aiztuļķēji | aiztuļķējāt | aiztuļķēsi | aiztuļķēsiet, aiztuļķēsit |
| 3. pers. | aiztuļķē | aiztuļķēja | aiztuļķēs | |||
Pavēles izteiksme: aiztuļķē (vsk. 2. pers.), aiztuļķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztuļķējot (tag.), aiztuļķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztuļķētu
Vajadzības izteiksme: jāaiztuļķē
Avoti: EH