aiztumēt
aiztumēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiztumēju | aiztumējam | aiztumēju | aiztumējām | aiztumēšu | aiztumēsim |
| 2. pers. | aiztumē | aiztumējat | aiztumēji | aiztumējāt | aiztumēsi | aiztumēsiet, aiztumēsit |
| 3. pers. | aiztumē | aiztumēja | aiztumēs | |||
Pavēles izteiksme: aiztumē (vsk. 2. pers.), aiztumējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztumējot (tag.), aiztumēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztumētu
Vajadzības izteiksme: jāaiztumē
1.Aizlīmēt, aizlipināt (bišu stropā).
2.Sabiezēt, kļūt biezam, satumēt.
Avoti: EH