aiztūkums
aiztūkums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aiztūkums | aiztūkumi |
| Ģen. | aiztūkuma | aiztūkumu |
| Dat. | aiztūkumam | aiztūkumiem |
| Akuz. | aiztūkumu | aiztūkumus |
| Lok. | aiztūkumā | aiztūkumos |
Rezultāts → aiztūkt.
Avoti: LLVV