atvietot
atvietot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atvietoju | atvietojam | atvietoju | atvietojām | atvietošu | atvietosim |
| 2. pers. | atvieto | atvietojat | atvietoji | atvietojāt | atvietosi | atvietosiet, atvietosit |
| 3. pers. | atvieto | atvietoja | atvietos | |||
Pavēles izteiksme: atvieto (vsk. 2. pers.), atvietojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atvietojot (tag.), atvietošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atvietotu
Vajadzības izteiksme: jāatvieto
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādēļ lasīt bērni mācījās mājās, un mājsaimniecība sekmīgi atvietoja lasīšanu skolas.
- Tiesības noslēgt dzīvesbiedru līgumu būtu personiskas, un līguma slēdzējus nevarētu atvietot pilnvarnieki.
- Tad ātras pusdienas, tad grafikas un akvareļi pie dienasgaismas atvietojošas zilas spuldzes.
- Kā rakstījis Guntis Berelis: " .. biogrāfiskā sižeta spriegumu atvieto intelektuālais spriegums" .
- Taukus var atvietot ar žāvētu vai sālītu speķi.