špricēt
špricēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | špricēju | špricējam | špricēju | špricējām | špricēšu | špricēsim |
| 2. pers. | špricē | špricējat | špricēji | špricējāt | špricēsi | špricēsiet, špricēsit |
| 3. pers. | špricē | špricēja | špricēs | |||
Pavēles izteiksme: špricē (vsk. 2. pers.), špricējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: špricējot (tag.), špricēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: špricētu
Vajadzības izteiksme: jāšpricē
2.žargonisms Šļakstīt, slacīt.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mīklu ieliek konditorejas špricē ar lielu, apaļu uzgali vai robainu uzgali.
- Es neko neesmu špricējusi vai ķirurģiski uzlabojusi,” norāda Bijonsē. „
- Viņi visur špricē – vēl trakāk nekā runči," atceras Alvis.
- Nāk ārsts un saka: “ Špricē, tu viņam palīdzēsi!”
- Tevi baro ar karotīti un špricē morfiju ikreiz, kad nejauši pamirkšķini.