nomērķēt
nomērķēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomērķēju | nomērķējam | nomērķēju | nomērķējām | nomērķēšu | nomērķēsim |
| 2. pers. | nomērķē | nomērķējat | nomērķēji | nomērķējāt | nomērķēsi | nomērķēsiet, nomērķēsit |
| 3. pers. | nomērķē | nomērķēja | nomērķēs | |||
Pavēles izteiksme: nomērķē (vsk. 2. pers.), nomērķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomērķējot (tag.), nomērķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomērķētu
Vajadzības izteiksme: jānomērķē
1.Mērķēt un pabeigt mērķēt.
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad nomērķēja un ar spēcīgu vārtsarga spērienu raidīja bumbu pret bojām.
- Nepareizi nomērķētā artilērija bija satriekusi driskās plantācijas ziemeļu un austrumu pusi.
- Nevaram pieiet klāt, nomērķēt objektīvu un lūgt smaidiņu.”
- Tam jābūt spējīgam identificēt mērķus no liela attāluma un nomērķēt pēc iespējas ātrāk.
- Pērn bija nomērķēts ļoti augstu – vieta starp pirmajiem piecpadsmit vai vismaz divdesmit.