nošņirkstināt
nošņirkstināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošņirkstinu | nošņirkstinām | nošņirkstināju | nošņirkstinājām | nošņirkstināšu | nošņirkstināsim |
| 2. pers. | nošņirkstini | nošņirkstināt | nošņirkstināji | nošņirkstinājāt | nošņirkstināsi | nošņirkstināsiet, nošņirkstināsit |
| 3. pers. | nošņirkstina | nošņirkstināja | nošņirkstinās | |||
Pavēles izteiksme: nošņirkstini (vsk. 2. pers.), nošņirkstiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošņirkstinot (tag.), nošņirkstināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošņirkstinātu
Vajadzības izteiksme: jānošņirkstina
1.Īsu brīdi šņirkstināt un pabeigt šņirkstināt.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, nošņirkstinājis šīs smiltis zobos un paskatījies pāri kanālam uz salu, Mārcis laivas piepūšanu uzsāka atkal.
- Tušs sevī nošņirkstināja zobus.
- Karš būs, stingri un mundri, kā zobus nošņirkstinot, atteica šoferis; tad es beidzot uz viņu paskatījos.
- Abata soļi attālinājās, bet Mordāns skaļi nošņirkstināja zobus, lai nebūtu jālec kājās un jāizpurina vecais nelga no zaļās mantijas. «
- Mīnotaurs vēlreiz ierēcās, acis bolīdams, nošņirkstināja zobus, kārīgi aplaizījās un piecirta kāju, no kā klints nodunēja, it kā viņam cilvēka pēdas vietā patiesi būtu vērša cietais nags.