nošņukstēt
nošņukstēt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošņukstu | nošņukstam | nošņukstēju | nošņukstējām | nošņukstēšu | nošņukstēsim |
| 2. pers. | nošņuksti | nošņukstat | nošņukstēji | nošņukstējāt | nošņukstēsi | nošņukstēsiet, nošņukstēsit |
| 3. pers. | nošņukst | nošņukstēja | nošņukstēs | |||
Pavēles izteiksme: nošņuksti (vsk. 2. pers.), nošņukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošņukstot (tag.), nošņukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošņukstētu
Vajadzības izteiksme: jānošņukst
1.intransitīvs Īsu brīdi šņukstēt un pārstāt šņukstēt.
2.transitīvs Šņukstot noteikt, pateikt.
3.intransitīvs Šņukstēt (visu laikposmu) un pārstāt šņukstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reinhards izpūta vēl izjustāku atvieglojuma nopūtu, tā noslēdzās, viņam nodrebot un nošņukstot.
- Viņa nošņukst
- Kino blakus sēdošā kundze pusi filmas nošņukstēja...
- - Jā, - viņa nošņukstēja.