nošņerkstēt
nošņerkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošņerkstu | nošņerkstam | nošņerkstēju | nošņerkstējām | nošņerkstēšu | nošņerkstēsim |
| 2. pers. | nošņerksti | nošņerkstat | nošņerkstēji | nošņerkstējāt | nošņerkstēsi | nošņerkstēsiet, nošņerkstēsit |
| 3. pers. | nošņerkst | nošņerkstēja | nošņerkstēs | |||
Pavēles izteiksme: nošņerksti (vsk. 2. pers.), nošņerkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošņerkstot (tag.), nošņerkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošņerkstētu
Vajadzības izteiksme: jānošņerkst
Īsu brīdi, vienu reizi šņerkstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamanas, lēkādamas pa izdangātajām sniega kupenām, dobji būkšķēja, laiku pa laikam pret kādu akmeni spalgi nošņerkstēja slieces.
- Eņģes nošņerkstēja vēlreiz.