nošņaukties
Lietojuma biežums :
nošņaukties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošņaucos | nošņaucamies | nošņaucos | nošņaucāmies | nošņaukšos | nošņauksimies |
| 2. pers. | nošņaucies | nošņaucaties | nošņaucies | nošņaucāties | nošņauksies | nošņauksieties, nošņauksities |
| 3. pers. | nošņaucas | nošņaucās | nošņauksies | |||
Pavēles izteiksme: nošņaucies (vsk. 2. pers.), nošņaucieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošņaucoties (tag.), nošņaukšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošņauktos
Vajadzības izteiksme: jānošņaucas
Šņaukt un pabeigt šņaukt degunu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nepaspēsi nošņaukties, kad straume būs tevi uznesusi uz kādas smailes!
- Viņa nošņaucās kabatas lakatā.
- Viņš sāka šņaukāties, grābāties kabatās pēc kāda nēzdoga, līdz beidzot nenoturējās, piegāja pie durvīm un sirsnīgi nošņaucās.
- Pēc tam viņa atšķīra manuskriptu un brīdi domīgi raudzījās augšup uz griestiem; un šo cēlās koncentrēšanās acumirkli izjauca kāda cita, proti, mana attālā brālēna Frītjofa Federsena uzdrīkstēšanās nošņaukties.
- Vēja nestais sārtais balons noraugās lejup viegli iekrāsotā sniegā, retos sarkanos pilienos, tad izsprūk dažu karošu daudzums, lūk, zaļajā ledū iesūcas asiņu tērcīte, bet septiņi zeņķi aiziet uz otru pusi, paberzē uztūkušas rokas cietā sniegā, nošņaucas, nospļaujas un ātrā gaitā dodas atpakaļ pilsētā.