nošņākt
nošņākt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākties (3).
3.1.Par priekšmetiem, kas virzās gaisā.
4.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
6.apvidvārds Slepeni nogriezt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri