nošņakstēt
nošņakstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošņakstu | nošņakstam | nošņakstēju | nošņakstējām | nošņakstēšu | nošņakstēsim |
| 2. pers. | nošņaksti | nošņakstat | nošņakstēji | nošņakstējāt | nošņakstēsi | nošņakstēsiet, nošņakstēsit |
| 3. pers. | nošņakst | nošņakstēja | nošņakstēs | |||
Pavēles izteiksme: nošņaksti (vsk. 2. pers.), nošņakstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošņakstot (tag.), nošņakstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošņakstētu
Vajadzības izteiksme: jānošņakst
Īsu brīdi, vienu reizi šņakstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pūķim nocērt galvas, ka nošņakst vien, un ezītis nomet ādu, pārvēršoties par princi.
- Nošņakstēja vien.
- Kamēr viņš laka, pie trauka gribēja pielavīties arī jaunais suns, bet Tipša zobi nošņakstēja tam pie paša deguna.
- , bet apprec tā, ka nošņakst!"
- Subjektīvi šķiet dārgāks arī - vienā iepirkšanās reizē 80-90 EUR aiziet, ka nošņakst vien.