nošņakstināt
nošņakstināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošņakstinu | nošņakstinām | nošņakstināju | nošņakstinājām | nošņakstināšu | nošņakstināsim |
| 2. pers. | nošņakstini | nošņakstināt | nošņakstināji | nošņakstinājāt | nošņakstināsi | nošņakstināsiet, nošņakstināsit |
| 3. pers. | nošņakstina | nošņakstināja | nošņakstinās | |||
Pavēles izteiksme: nošņakstini (vsk. 2. pers.), nošņakstiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošņakstinot (tag.), nošņakstināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošņakstinātu
Vajadzības izteiksme: jānošņakstina
Īsu brīdi šņakstināt un pabeigt šņakstināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nošņakstinājis ilkņus – vilks kas vilks!
- — viņa piesmakusī balss nošņakstināja.
- Esmu par ieroču pielietošanu atsevišķās situācijās, ja suns atņirgtiem zobiem skrien man virsū, neredzu iemeslu zīlēt vai tas iekodīs man vai manam bērnam, vai arī tā tikai nošņakstinās zobus pie kājām, es aizstāvēšos pret suni.