kurkulēns
kurkulēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kurkulēns | kurkulēni |
| Ģen. | kurkulēna | kurkulēnu |
| Dat. | kurkulēnam | kurkulēniem |
| Akuz. | kurkulēnu | kurkulēnus |
| Lok. | kurkulēnā | kurkulēnos |
Abinieku (varžu, krupju) kāpurs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tās bija tādas vidējas un mazie kurkulēni arī.
- Dīķis dzīvo savu dzīvi - ziemā tas aizvelkas ar ledu, vasarā mudž no kurkulēniem.
- Kuļos pa žampu kā nomaldījies kurkulēns.
- Kurkulēns: Es esmu kurkulēns.
- vai kurkulēni aizkavējušies attīstībā.