aizžmiegt
aizžmiegt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizžmiedzu | aizžmiedzam | aizžmiedzu | aizžmiedzām | aizžmiegšu | aizžmiegsim |
| 2. pers. | aizžmiedz | aizžmiedzat | aizžmiedzi | aizžmiedzāt | aizžmiegsi | aizžmiegsiet, aizžmiegsit |
| 3. pers. | aizžmiedz | aizžmiedza | aizžmiegs | |||
Pavēles izteiksme: aizžmiedz (vsk. 2. pers.), aizžmiedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizžmiedzot (tag.), aizžmiegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizžmiegtu
Vajadzības izteiksme: jāaizžmiedz
1.Cieši aizvērt (acis).
2.Aizžņaugt.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Suzannu noskatoties pārņēma tik lielas bailes, ka viņa aizžmiedza acis.
- Aizžmiegtām acīm un sakostiem zobiem gaidīju, līdz sāpju vilnis pierimst.
- Bet viņi izlikās nemanām savas bailes, aizžmiedza acis un gaidīja piedzīvojumu.
- Vīrietis sāpīgi rauj aiz matiem, un lupata aizžmiedz muti.
- Sasprindzinājos vēl stiprāk, vai visu purngalu aizžmiedzu un...