aizžuburot
aizžuburot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizžuburoju | aizžuburojam | aizžuburoju | aizžuburojām | aizžuburošu | aizžuburosim |
| 2. pers. | aizžuburo | aizžuburojat | aizžuburoji | aizžuburojāt | aizžuburosi | aizžuburosiet, aizžuburosit |
| 3. pers. | aizžuburo | aizžuburoja | aizžuburos | |||
Pavēles izteiksme: aizžuburo (vsk. 2. pers.), aizžuburojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizžuburojot (tag.), aizžuburošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizžuburotu
Vajadzības izteiksme: jāaizžuburo
Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem).
Avoti: LLVV