aizžogs
aizžogs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizžogs | aizžogi |
| Ģen. | aizžoga | aizžogu |
| Dat. | aizžogam | aizžogiem |
| Akuz. | aizžogu | aizžogus |
| Lok. | aizžogā | aizžogos |
1.Žogs.
2.apvidvārds Žogs ejā, kas ved caur kādu vietu.
3.apvidvārds Zedeņu žoga otra puse (no žoga pinēja skatupunkta).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie slienas uz pakaļkājām, galvas izstiepuši pāri steliņģu aizžogiem.
- Zemgaļi aizsprostoja visus iebrucēju atkāpšanās ceļus uz Rīgu ar lieliem aizžogiem.
- Lietuvieši kādā mežā nocirta kokus un aiz aizžogiem ierīkoja apmetni.
- Kad krustnešu pulki piejāja pie kāda no aizžogiem, zemgaļi pēkšņi viņiem uzbruka.
- Kad viņi sasniedza aizžogu ( " hagen"), kas bija uzcelts uz Zemgales robežas, fogts ar kuršu karaspēku, kurā bija piecdesmit jātnieku, atdalījās no citiem un devās uzbrukumā Dobeles pilskalnam.