aizžņaugt
Lietojuma biežums :
aizžņaugt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Žņaudzot aizspiest vai aizsprostot.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Žņaugt ciet.
1.2.Izraisīt žņaudzošu sajūtu (kaklā) — par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiAizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri