aizģeņģerēt
aizģeņģerēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizģeņģerēju | aizģeņģerējam | aizģeņģerēju | aizģeņģerējām | aizģeņģerēšu | aizģeņģerēsim |
| 2. pers. | aizģeņģerē | aizģeņģerējat | aizģeņģerēji | aizģeņģerējāt | aizģeņģerēsi | aizģeņģerēsiet, aizģeņģerēsit |
| 3. pers. | aizģeņģerē | aizģeņģerēja | aizģeņģerēs | |||
Pavēles izteiksme: aizģeņģerē (vsk. 2. pers.), aizģeņģerējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizģeņģerējot (tag.), aizģeņģerēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizģeņģerētu
Vajadzības izteiksme: jāaizģeņģerē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tristans aizģeņģerēja atpakaļ uz dzīvojamo istabu, un es vilku mugurā mēteli.