Paplašinātā meklēšana

Meklējam vī.

Atrasts vārdos (974):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

live _burtiski_ "dzīvā veidā"; tiešraidē, tiešā translācijā (par radio, televīzijas raidījumu); tiešais koncertieraksts (gk. par audioierakstu).
laissez-aller _burtiski_ "ļauj iet"; neierobežota brīvība.
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
parļiks _Parlament_ (arī _Parliament_) cigaretes un degvīns.
sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
RB "Rīgas Balss" (Rīgas pilsētas vakara avīze).
(sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti
ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
ielīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem)
trietilamīns (C2H5)3N, ptomaīns, izolēts no pūstošām zivīm
(cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
(cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē)
(pār)vilkt krustu (pāri) (Pār)svītrot (ko)
darīšana (Parasti alus vai vīna) gatavošana
(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
drīzala (Svītrainas) govs vārds
pingvīnēns [pingvīna]{s:2485} mazulis
sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
ulmanītis 1/4 litra degvīna pudele.
žuļiks 1/8 litra degvīna pudele; neliela tilpuma alkoholiskā dzēriena pudele.
kurzemnieks 1/8 litra degvīna pudele.
dekurions 10 vīru nodaļas komandieris, vadītājs.
tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
haidamaks 1919.-1920. g. pilsoņu kara laikā - Ukrainas nacionālā karaspēka karavīrs.
baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā
Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
kalvadoss Ābolu degvīns
ābolvīns Ābolu vīns
kabeļtelevīzija Abonentu televīzijas sistēma, kurā signālu raida pa kabeļiem
androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus
acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes
traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
īriss Acs varavīksnene
iridociklīts Acs varavīksnenes un starenes iekaisums
Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu")
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs
Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm
Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla
Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem
Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās
Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla
Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze
Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze
Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās
Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais
Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības
iritis Acu ābola iekšējās kārtas (varavīksnenes) iekaisums
jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana
svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana
rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi
muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu
Tha adigu mitoloģijā augstākā dievība, ģenētiski saistīta ar arhaisko saules dievību
Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete
rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis; valnī ieadīta citas krāsas svītra
sviķele Adījuma (zeķes, cimda) mala, vīle, sviķelis
stīcka Ādiņa, plēvīte
ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe
autokefālā baznīca administratīvi patstāvīga Austrumu baznīca
Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus
Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām
daļa administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība armijā
sviķelēt Adot izveidot malu, vīli
haomantija Aeromantijas nozare, pareģošana ar vīziju tēliem, ko veido mākoņi un to sagrupējumi
oinometrs Aerometrs, kas mērī alkohola saturu vīnā
askars Afrikāņu karavīrs kādreizējā Vācijas Austrumāfrikā
Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga
Dksui Āfrikas dienvidrietumos mītošo sanu (bušmeņu) dievība, pasaules radītājs
aitiopisms Āfrikas krāsaino kristīgo tautu brīvības kustība 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku
agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu
dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās
aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi
izohemaglutinīns Aglutinīns, kas aglutinē tās pašas sugas cita indivīda eritrocītus
pseidoagrāfija Agrāfijas veids, kad slimnieks spēj norakstīt, bet nespēj rakstīt patstāvīgi
kaķa durvis agrāk durvīs ierīkota sprauga, pa kuru kaķim ietikt telpā
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt
stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā
svīta Agrs gaismas svīdums no rīta
agats Ahāts - svītrains minerāls rotu izgatavošanai
Ormuzds Ahuramazda, senajiem irāņiem saules un visa laba dievība
dzirū Aicinājums govīm padzerties
bildināt aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru)
uzrunāt aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru)
uzbildināt aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1)
uzbilst aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1)
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
vīkšķīt Aizbāzt caurumu ar salmu vīkšķi
zasunka Aizbīdnis, piemēram, durvīm, dūmvadam
aizšvīkstināt aizbraukt (piem., riepām švīkstot)
murčuks Aizdomīgs, šaubīgs vīrs; iesauka
aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu)
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma; šādi veidot (kādu darbu)
aizlaidne Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai; žalūzija
žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai
aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm)
aizalavīties Aizlavīties
palavīties Aizlavīties
aizaberīties Aizlavīties (par dzīvnieku)
aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt
atlavīties Aizlavīties, slepeni aiziet
Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm)
aizdot aizprecināt, izdot pie vīra
lavīžnieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Lavīži" iedzīvotāji
aizstāvēšana Aizsardzība, aizstāvība
paģisme Aizsardzība, aizstāvība
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
pielikt pirkstu aizskart (vīrietim sievieti), mēģināt tuvoties, uzmākties
piedurt roku aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti)
pielikt roku (kādam) aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti)
palaist rokas aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti), uzmākties
advokātēt Aizstāvēt; piemeklēt vienpusēju informāciju aizstāvībai
aizstāvniecība Aizstāvība (2)
dingsma Aizstāvība, aizstāvniecība
dinksma Aizstāvība, protektorāts
apoloģija Aizstāvības, arī aizstāvēšanās raksts
aptvīkt Aizsvīst
uzsvīst Aizsvīst, nosvīst, aprasot
aizčirkstināt Aiztaisīt, izraisot čirkstēšanu, švīkstēšanu, gurkstēšanu
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
Asvikenskaja Aizvīķu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Aizviķu pagasts Aizvīķu pagasta nosaukuma variants
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski
Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
aizčūskoties Aizvīties
aizstigt Aizvīties
aizlundēt Aizzagties, aizlavīties
gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta
tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā
kampis akas svīrim kāsis, pie kā ūdeni smeļot piekar spaini
holdingu sabiedrība akciju sabiedrība, kura iegūst juridiski patstāvīgu firmu akciju kontrolpaketi ar mērķi kontrolēt tās un pārvaldīt to darbību
ticēt kā dievam akli, paļāvīgi ticēt kādam
švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks
galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties
ēnapakausis Āksts, švīts
ēnūklis Āksts, Švīts
onnagata aktieru ampluā japāņu kabuki teātrī - vīrieši, kuri izpilda sieviešu lomas
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti; attiecīgais lomu ampluā
travesti Aktrise, kas izpilda savu lomu pārģērbjoties par vīrieti
elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to
vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa
herpess Akūta herpesvīrusu ierosināta dermatoze ar vezikulāriem izsitumiem uz ādas un gļotādas
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles
Ebolas drudzis akūta infekcijas slimība ar hemorāģisko sindromu un augstu letalitāti; izraisa filovīrusu dzimtas ebolavīrusi
encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu
gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss
infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums
akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis
paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums
Summa theologica Akvīnas Toma (1225. vai 1226.-1274. g.) ievērojamākais dogmatiskais darbs (lat. "teoloģijas summa")
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem
ķēpis Āķis virves vīšanai
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem
kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas
salicilīns Alkaloīds, ko iegūst no vītoliem un kārkliem
bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā)
velna dzēriens alkoholisks dzēriens (parasti degvīns)
zāļu šņabis alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā
brendijs Alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnu
alķīts alkoholisks dzēriens, parasti degvīns
špukteris Alkoholisks dzēriens; glāzīte degvīna
skrūve Alkoholisks kokteilis: degvīns ar apelsīnu sulu
brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava
izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti
Linaria alpina alpīnā vīrcele
iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota
trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”
Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
guļdeitais alus, siers, degvīns, ar ko cienā kāzu viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
guldītais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
gulētais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
Alvīšu ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Alvītes ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm)
anterīdijs Aļģu, sēņu, sūnaugu un paparžaugu vīrišķais dzimumorgāns
dūrējs Aļņa, brieža vai stirnas vīriešu kārtas īpatnis ar ragiem, kuriem nav žuburu
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi
instance amatpersona, kas ir pastāvīgs posms uzņēmuma pārvaldes procesā, dokumentu apgrozībā
revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1)
apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs
amītis Amerikānis; amerikāņu karavīrs
bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
Campsis radicans Amerikas trompetvīns
Ulmus americana Amerikas vīksna
Vitis labrusca Amerikas vīnkoks
Vitis amurensis Amūras vīnkoks
priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu
pēcanalīze Analīze, kurā indivīds novērtē, kā viņa uzstāšanās ietekmējusi auditoriju
telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi
jomeni Anglijā - 14.-18. gs. zemnieki, kas saimniekoja patstāvīgi; sīki zemes īpašnieki
jomenis Anglijā - zemnieks, kas saimnieko patstāvīgi (14.-18. gs.); sīks zemes īpašnieks, nomnieks
claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
ITV Anglijas televīzijas sabiedrība (angļu "Independent Television")
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu
tomijs Angļu karavīrs
karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem
izoantigēns Antigēns dažu, bet ne visu tas pašas sugas indivīdu audos, piem., asins grupu antigēni
celle Antīkā tempļa iekšējā telpa, kur atradās dievības tēls
kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols
Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku
naoss Antīko tempļu iekštelpa, kur atradās dievības tēls
oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai
borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu
autoizolizīns Antiviela, kas noārda indivīda šūnas, no kura tā iegūta, kā arī tās pašas sugas citu indivīdu šūnas
izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem
izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli
antivirusāls Antivirusālie līdzekļi - medikamenti, kas nomāc vīrusu attīstību un vairošanos
brahicefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai
brahikefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai
asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi
asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni
asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
apužeņģe Apakšējā vira (parasti logiem, durvīm)
Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu)
jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte
Phyteuma orbiculare apaļā septiņvīre
adatvīle Apaļa vai ovāla vīle, urbuma vai cauruma iekšpuses apdarei
apaļvīle Apaļa vīle
horejas ķermenītis apaļi hialīna veidojumi svītrainā ķermeņa asinsvadu apvalkos horejā
spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš
spīkulas Apaļo tārpu vīrišķā dzimumaparāta daļas
volčoks Apaļs lodziņš kameras durvīs novērošanai
runtulis apaļš vīstoklis
deviometrs aparāts frekvences deviācijas mērīšanai, ar kuru kontrolē radio un televīzijas signālu kvalitāti
keratoiridoskops aparāts radzenes un varavīksnenes apskatei
piranogrāfs aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai
televizors aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai
videomikseris aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus
afrometrs Aparatūra, ar ko mēra virsspiedienu dzirkstošā un viegli dzirkstošā vīna pudelēs
apņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
pieņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību
saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību
galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai
nodabīgs Apdomīgs, apcerīgs, nopietns, sevī iegrimis
Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug
Bengālijas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, atlikuši 1800-2700 indivīdi (2008. g.)
apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis
nedzīvības apdrošināšana apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana
apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits
Aizvīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi
Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē
Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta
Adaveila apdzīvota vieta Austrālijā (_Adavale_), Kvīnslendas štatā
Alfa apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpha_), Kvīnslendas štatā
Aramaka apdzīvota vieta Austrālijā (_Aramac_), Kvīnslendas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumos
Atertona apdzīvota vieta Austrālijā (_Atherton_), Kvīnslendas štata ziemeļaustrumu daļā
Ainsleja apdzīvota vieta Austrālijā (_Einasleigh_), Kvīnslendas štata ziemeļu daļā
Bedouri apdzīvota vieta Austrālijā, Kvīnslendas štata rietumos
Alrara apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Alrar_), Alžirijā, Illīzī vilājas austrumos
Andersonrivera apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Anderson River Bird Sanctuary_), putnu rezervāts Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālās daļas ziemeļos
Batērstinleta apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem Kanādā, Nuavutas teritorijas kontinentālās daļas ziemeļos
Barsukovska apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Jamalas Nencu autonomajā apvidū
Belozernija apdzīvota vieta bez patstāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Tjumeņas apgabala Hanti-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidaustrumu daļā
Montreija apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta
Amini apdzīvota vieta Indijā (_Amini_), Lakšdvīpas teritorijā, Amīndīvu salu dienvidu daļā
Alavīdže apdzīvota vieta Irānā (_ʻAlavījeh_), Isfahānas ostānā
Kīla apdzīvota vieta Īrijā, Akilas salā; Kvīla
Alērta apdzīvota vieta Kanādā (_Alert_), Nunavutas teritorijā, Elsmīra salas ziemeļaustrumos, vistālāk uz ziemeļiem esošā pastāvīgi apdzīvotā vieta pasaulē
Zeļenogorska apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā
Kelso apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Kelso_), Skotijā, Tvīdas krastos
Pīblsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas krastos
Auserda apdzīvota vieta Rietumsahārā (_Aousserd_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā
Goldava apdzīvota vieta Šveicē, Švīces kantonā
Šīdelbaha apdzīvota vieta Šveicē, Švīces kantonā
Unteriberga apdzīvota vieta Šveicē, Švīces kantonā
Muotatāle apdzīvota vieta Šveicē, Švīces kantona dienvidu daļā
Kisnahte pie Rigi apdzīvota vieta Šveicē, Švīces kantona rietumos
Ingenbola apdzīvota vieta Šveicē, Švīces kantonā, Frīvaldštetezera krastā
Vanne-Eikele apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai
notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo
notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo
notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo
notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo
Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province
tomans Apgabals Irānā, kas varēja dot 10000 karavīru
ģimenes slodze apgādājamo skaits uz vienu ģimenes locekli, kam ir pastāvīgi ienākumi
iemala apģērba ārmalas vīle
apgrandīt Apkaut, apslepkavot (par masveidīgu slepkavību)
vainags Aplī sasieta ziedu, lapu vai zaru vītne
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā
cirkumflektīvs Aplocīts, apvīts, piem., asinsvadi vai nervi, kas vijas ap kaulu
sleņģis Aploda (durvīm, logiem)
vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā)
vērpots Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā)
vērpucis Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā)
vērputa Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā)
vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums
rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss
griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem)
kontrollidojums Apmācīta lidotāja lidojums ar dubultu vadību aprīkotā lidmašīnā (helikopterā) kopā ar instruktoru, lai pārbaudītu lidotāja pilotēšanas tehniku, pirms viņiem dod atļauju patstāvīgiem lidojumiem
piedurlīste Apmale (durvīm, logam)
onikofagija Apmātība, kas izpaužas pastāvīgā nagu apgraušanā
vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra
rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu
vietsēdība Apmešanās uz pastāvīgu dzīvi vienā vietā; radās līdz ar zemkopības attīstību
himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām
noņemties Apņemties (1); sevī nolemt
appļuovenis appļāvības
dakiulenes appļāvības
appļāvas Appļāvības
appļāvines Appļāvības
atpļāvības Appļāvības
uzpļāvības Appļāvības
druvības Appļāvības, apkūlības
appļāvenes Appļāvības; pļaujas beigas
saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti
apsievoties Apprecēties (par vīrieti)
sapūšļot Appūst, pakļaut burvībai
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu)
sarkanais dermogrāfisms apsarkums svītras veidā, pārvelkot ādai ar neasu priekšmetu
usmaša Apsējs, prievīte
uzmaša Apsējs, prievīte
uzmašs Apsējs, prievīte
uzmata Apsējs, prievīte
uzmats Apsējs, prievīte
štrūbante Apsējs, prievīte; štrumbante
strumbante Apsējs, sietava; zeķu gumija vai prievīte
saķermināt Apsmulēt, apsvīnīt
saķernāt Apsmulēt, apsvīnīt
apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas)
purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē)
purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē)
dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība
klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats)
prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām
savīlāt Apstrādājot ar vīli izgatavot (vairākus)
savīlēt Apstrādājot ar vīli izgatavot (vairākus)
atzvīņot Apstrādāt (zivi), notīrot zvīņas
nobružļāt apsvīnīt
sasmaulēt Apsvīnīt, apslienāt aplaizot
murzāt Apsvīnīt, piesārņot
aizrasāt Apsvīst
aizrasoties Apsvīst
aizasarot Apsvīst, aizsvīst
apsvīnīties Apsvīst, apsūbēt
aplakstēt Apsvīst, nosvīst (par logu rūtīm)
apstotēt Apšūt malu, apvīlēt
apkriželēt Apšvīkāt
cirkumvolūcija Aptīšana, apvīšana
apkabināt Aptīt, apvīstīt, notīt
apģuģenēt Aptīt, ietīt, ievīstīt (visapkārt)
apģuģināt Aptīt, ietīt, ievīstīt (visapkārt)
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu)
sasatīties Aptīties, apvīties (visapkārt, no visām pusēm)
nodzievāt Aptraipīt, apsvīnīt
nodzievāties Aptraipīties (apsvīnīties)
noļergāt Aptriept, apsvīnīt
izsviedējvads Aptuveni 2 cm gara sēklvada daļa vīrieša dzimumorgānos, kas atveras urīnizvadkanālā
apvārstīt Apvērt (ar auklām, saitēm pastalas, vīzes)
apriest Apvīlēt
apšūstīt Apvīlēt
novīlēt Apvīlēt (2)
izkantēt Apvīlēt (audumu)
stotēt Apvīlēt, apšūt brunčiem apmalu
apvilēt Apvīlēt^2^
apvīkstīt Apvīstīt
cirkumfleksija Apvīšana
cirkumplikācija Apvīšana, aptīšana
apsukt Apvīt
apvicot Apvīt, apņemt ar žagariem
appīnēt Apvīt, greznot ar vītnēm
apķibināties Apvīties
apsatīties Apvīties
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt)
apveitēt Apvītināt, apžāvēt
lolita Apzīmējums pusaugu meitenei, kurai ir attiecības ar krietni vecāku vīrieti; nepilngadīga pieaugušu vīriešu pavedinātāja
āma Apzīmogota, ar pareizu mēru salīdzināta vīna muca, āms 3
apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu
politiskā izturēšanās apzināta pasīva vai aktīva indivīdu, grupu vai institūtu attieksme pret pastāvošo sabiedrības pārvaldīšanas sistēmu vai atsevišķiem tās elementiem
personības politiskais konflikts apzināts kādu indivīda interešu pretstats sabiedrības politisko struktūru interesēm sabiedrības pārvaldīšanas jomā
nozieguma motīvs apzināts pamudinājums, cilvēka apņēmība, gatavība pastrādāt noziegumu
identificēšanās Apzināts vai neapzināts psiholoģisks process, kurā indivīds emocionāli sevi vienādo ar citu personu vai sociālo grupu
adīt ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā; šādā veidā darināt (ko)
nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
aizburt ar burvībām aizdzīt
uzburt ar burvībām uzsūtīt (ko sliktu, nevēlamu)
pāžļoties ar burvībām, ar vārdošanu nodarboties
atburt ar burvībām, buršanu atjaunot (agrāko stāvokli)
atburt ar burvībām, buršanu atņemt
atburt ar burvībām, buršanu atvērt
atburt ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas
taisnīgums ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu
medus rasa ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām
četrdurvju ar četrām durvīm
Deo iuvante ar Dieva palīgu (Monako valsts devīze)
divdurvju ar divām durvīm
duškabīne ar durvīm vai starpsienām norobežota telpas daļa, kurā iekšā atrodas duša un ūdens noteces vieta; parasti vannasistabas daļa
šķobrains ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām
šķobrs ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām
-bioze ar dzīvi vai dzīvības procesiem saistīts (piem., anabioze, nekrobioze)
nogatavināt ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību
streme ar galdnieka cirkuli kokmateriālā ievilktā, iezīmētā svītra, nedziļa grope
apcirklāt ar galdnieka cirkuli novilkt svītru
cirklāt ar galdnieka cirkuli vilkt (svītru) kokmateriālā
stabilivolts ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās
stabilovolts ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās
godināt ar goddevību pieminēt (kādu notikumu)
pārdilināt ar grūtībām pārvīlēt
uzgorīties ar grūtībām, nevīžīgi uzkāpt
sociālā uzņēmējdarbība ar indivīda vai grupas iniciatīvu īstenots sociālo uzņēmumu ekonomiskās darbības veids, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus
godināt ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo)
stādīt ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā
septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos
izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu)
individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu
graidāts ar krāsainām svītrām rotāts (audums)
noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums
sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
labināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt)
pielabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs
izšvīkāt ar lentu, svītru papildināt
aizliekties ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.)
LAV ar limfadenopātiju asociētais vīruss (angļu "lymphadenopathy-associated virus")
balts kā dieviņš ar mīļumu saka par vecu, nosirmojušu vīru
rahiopāgs ar mugurām simetriski sagitālā plāksnē savienoti dvīņi vidukļa augšdaļas un skausta apvidū
piekaķēt ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu
nokaķēt ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos
nokaķot ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos
kaķēt ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās
nošņorēt ar noziestu auklu iezīmēt svītras (piemēram, kokmateriālā)
supraports ar ornamentu, cilni vai gleznojumu dekorēts laukums virs durvīm; sopraports
svētdzīve ar pārdabisku spēku caurstrāvota, dievišķai dzīvei līdzīga dzīve, kas savu spēku, virzienu un mērķi saņem no dievības
kasīt ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas)
kvēlaukla ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos
mērdelēt ar pūlēm vilkt dzīvību
raģēt ar raģeli virves vīt (ar kāsīšiem griezt)
gavēšana ar reliģiskiem priekšstatiem saistīta ticīgo atteikšanās no jebkura ēdiena vai kāda produkta (gaļas, zivīm, piena produktiem); izplatīta visās konfesijās; protestantismā, izņemot anglikānismu, nav obligāta
fasces ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā
seksaholiķis ar seksu apsēsta persona (gan vīrietis, gan sieviete), ko vajā spiedīga nepieciešamība gūt baudu
pravieši ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem
piemuļināt ar siekalām sasvīnīt
aprašpilēt ar skrāpjvīli nogludināt visapkārt
izbražāt ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem
izbružāt ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem
lēkt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm)
sasviest ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
čukslis ar sūnām un vītolu krūmiem apaudzis purvs
krancains ar svītru ap kaklu
strīpe ar svītrvilci ieveidota svītra kokmateriālā
aizšvīkstēt ar švīkstoņu, švīkstot attālināties
panharmonikons ar taustiem spēlējams instruments, kas sevī savieno vai veselu orķestri, Vīnē 1800. g. izgudrots
teletilts ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās
trīsdurvju ar trim durvīm
piepļurkšināt ar troksni sasvīnīt
krūtenis ar vati pildīta vīriešu ziemas cepure
stāvstrīpām ar vertikālām svītrām, joslām
čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem
viendurvju ar vienām durvīm
vīlēt ar vīli 1 apstrādāt (piemēram, metālu, koku)
pietrīt ar vīli apstrādājot pielabot līdz vajadzīgajam izmēram vai virsmas precizitātei
virilokāls ar vīra mājām saistīts
fallisks ar vīrieša dzimumlocekli saistīts
maskulīns ar vīrietību saistīts, vīrietību simbolizējošs
surogātpasts ar vīrusu inficēts e-pasts
vīšķēt ar vīšķi slaucīt, berzēt (tīrot)
pergola ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi
vītolains ar vītoliem apaudzis
savīžot ar vīzēm apaut
savīžot ar vīzēm kājās, neveikli sanākt kopā
zivots ar zivīm bagātīgs
zvīnots ar zvīņām aplipis
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā
optimālā vide ārējā vide, kurā optimāli norit visi organisma dzīvībai svarīgie procesi un vielmaiņa; ārējās vides faktorus iedala abiotiskos, biotiskos un trofiskos faktoros
erektors Ārēji uzliekama protēze, kas ļauj izdarīt dzimumaktu vīrieša erekcijas traucējumu gadījumā
telamons Arhitektūrā pīlāra, kolonas vai konsoles vietā darināts vīrieša tēls
interakcionisms Arī interaktīvais duālisms - teorija, ka psihiskais ar fizisko ir divi neatkarīgi, patstāvīgi procesi, kas savstarpēji mijiedarbojas
hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos
koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos
koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos
sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis
spruksts Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis
patoloģiskais afekts ārkārtīgi spēcīgs satraukums, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas
Aramazds Armēņu mitoloģijā - augstākā dievība, debesu un zemes radītājs, auglības dievs un citu dievu tēvs
Baršamins armēņu mitoloģijā - dievība, dievu un varoņu (Vahanga, Arama u. c.) pretinieks
Ervands un Ervazs armēņu mitoloģijā - dvīņubrāļi, kas radušies no vērša un sievietes, kura bijusi no valdnieka Aršakuni dzimtas, kuras pārstāvji izcēlušies ar milzīgu augumu, rupjiem sejas pantiem un pārmērīgu juteklību
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas dod pajumti daudzajiem Jaungada svinību dalībniekiem
Amanors armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas nes pirmos jaunā gada augļus (pēc seno armēņu kalendāra tas sākas augustā)
Amanors un Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievības, kas saistītas ar auglības kultu
Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā
Spandaramets armēņu mitoloģijā - pazemes valstības gars, arī pati pazemes valstība; iespējams, ka viņam bijušas arī auglības, augu valsts dievības funkcijas
Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto
Ervazs armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervands), kuru Ervands ieceļ par galveno priesteri jaunajā templī Bagaranā
Ervands armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervazs), kurš kļūst par Armēnijas valdnieku, viņa skatienam piemitis maģisks spēks (ļauna acs), no kura sasprādzis granīts
parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām
ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi
bioterapija Ārstēšana ar bioloģiskiem ārstnieciskiem līdzekļiem (serumi, vakcīnas), dzīviem organismiem (kefīrs, raugs) vai orgāniu dzīvības produktiem (kuņģa sula, žults)
botrioterapija Ārstēšana ar vīnogām
RAEB Ārstēšanai nepakļāvīga anēmija ar palielinātu blastu skaitu (angļu "refractory anemia with excess of blasts")
vīvaļot Ārstēt vīvaļas
vīveļot Ārstēt vīvaļas
vīvelēt Ārstēt vīveles vārdojot
tormentilla Ārstniecības augs, lieto pret vēdera sāpēm; deviņvīru spēks
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem
hematogēns Ārstniecības preparāts - hemoglobīna šķīdinājums glicerīnā un vīnā
aizvietotājārsts Ārsts, kurš uz laiku aizvieto pastāvīgi šajā amatā vai vietā strādājošo ārstu
arteriostrepse Artērijas savīšana ap asi asiņošanas apturēšanai
lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri
ieceļošana Ārvalstnieku un (vai) bezvalstnieku ieceļošana kādā valstī uz pastāvīgu dzīvi - imigrācija
imigrācija ārvalstnieku vai apatrīdu ieceļošana un apmešanās valstī uz laiku vai uz pastāvīgu dzīvi
mītnes zeme ārzemnieka pilsonības valsts, ārzemnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārzemniekam uzturēšanās atļauju
zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm
alakrima Asaru trūkums, patstāvīga iedzimta autosomāli dominanta slimība; no zīdaiņa vecuma raksturīgs asaru sekrēcijas trūkums
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai
nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu
gastroacefālis Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir bezgalvains parazīts, kas saistīts ar autozītu vēdera apvidū
gastroamorfs Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir parazīts, kura daļa atrodas autozīta vēdera dobumā
miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū
paternitātes pārbaude asins analīze, ar ko noteic, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs
vīrlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no vīra puses
dermogrāfisms Asinsvadu reflekss: ādu mehāniski kairinot, kairinātajā vietā parādās sārta, bāla un uztūkuši svītriņa; dermogrāfisma pastiprināšanās norāda, ka traucētas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas
angiostrofija Asiņojošas artērijas gala savīšana, lai apstādinātu asiņošanu
izovolēmija Asiņu tilpuma pastāvība
isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī
akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi
beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis
Verbascum bombyciferum astainais deviņvīruspēks
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
kaimānzivs ASV dienvidos izplatīta zivju suga, ar slaidu līdakai līdzīgu ķermeni 1-1,5 m garumā, ko sedz cieša ganoīdzvīņu sega, plēsīga, gaļa nevērtīga
CNN ASV kabeļtelevīzijas kompānija (angļu "Cable News Networks")
dži-ai ASV karavīru ironiska iesauka (saīsinājums GI "Government Issue" - valsts parauga - uzraksts uz amerikāņu karavīru mugursomām un cita inventāra)
NTSC ASV Nacionālā televīzijas sistēmu komiteja
ABC ASV radio un televīzijas sabiedrība (angļu valodā _American Broadcasting Company_)
CBS ASV televīzijas sabiedrība (angļu "Columbia Broadcasting System")
Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība
Tano ašantu (Ganas dienvidos) tautas mitoloģijā - upju dievs, viena no nozīmīgākajām šīs tautas dievībām
sociālais atbalsts atbalstošas mijiedarbības process indivīda formālajā un neformālajā sociālajā sistēmā; var tikt sniegts tieši un netieši un ietvert daudzveidīgus atbalsta veidus – praktisku, finansiālu, emocionālu, psiholoģisku
sagatavošanās atbilstoša noskaņojuma, attieksmes radīšana sevī (gaidāmam notikumam, situācijai)
tam tikram atbilstošs, izdevīgs
ekscistācija Atbrīvošanas no cistas; stadija zarnu parazīta dzīvības ciklā pēc iekļūšanas saimnieka organismā
attarot Atbrīvot no zivīm (tīklus)
atčalīties Atčalavīties
atčaloties Atčalavīties
izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot)
nozvīņot Atdalīt zvīņas (zivij)
piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci
notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis)
likt galvu uz ežiņas atdot dzīvību par savu zemi
piecelt no kapa atdot dzīvību, atdzīvināt
uzcelt no kapa atdot dzīvību, atdzīvināt
piecelt (arī uzcelt) no miroņiem (arī no kapa) Atdot dzīvību, atdzīvināt
uzcelt (arī piecelt) no miroņiem (arī no kapa) Atdot dzīvību, atdzīvināt
nosalšana Atdzišanas izraisīta dzīvībai svarīgu organisma funkciju pavājināšanās līdz pat to pilnīgai izzušanai
Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos
lamivudīns Atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors; lieto par pretvīrusu līdzekli kombinācijā ar zidovudīnu cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas un iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā
ieraudzīt saules gaismu Atgūt brīvību
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt spēju dzīvot
atdzīvināt Atjaunot dzīvības procesus (organismā)
reanimēt Atjaunot dzīvības procesus (organismā); atdzīvināt
epalobioze Atkarība no ārējām dzīvību uzturošām ierīcēm, piem., hemodializatora vai elpināšanas aparāta
nebrīvība Atkarība, nepatstāvība (tautai, valstij)
nebrīvs Atkarīgs, nepatstāvīgs (par tautu, valsti)
slumpata Atkārtojumā apraksta nevīžīga gājēja soļu skaņas, kas iet velkot kājas
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas)
ķērīgs atkārtoti pieķerties vai uzķerties (par zivīm)
atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām
atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām
(pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties
Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu
atbrīvot atlaist brīvībā; palaist vaļā
Jūdasa graši atlīdzība, kas saņemta par nodevību
ievīlēt Atlocīt un nošūt malu (piemēram, auduma gabalam); izveidot vīli
saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas
pielūžņojumu krāja atmirušo (parasti gulošu) koku koksnes tilpums, kas neatbilst likvīdai koksnei
halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi
teļoties Atnesties (par govīm)
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē)
slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē)
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā
arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju)
aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai
ieslodzīt Atņemt brīvību, iespēju pārvietoties
paņemt, sagrābt aiz apkakles kādu atņemt kādam rīcības brīvību, apcietināt; uzbrukt
uzlikt (kādam) ķepu atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu)
saistīt rokas (un kājas) atņemt rīcības brīvību; ierobežot
bivaks Atpūtai vai nakšņošanai paredzēta karavīru nometne zem klajas debess
Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm
Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta
Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem)
satī Atraitne, kas ļauj sevi sadedzināt līdz ar mirušo vīru (galvenokārt Indijā)
citius, altius, fortius ātrāk, augstāk, stiprāk (olimpisko spēļu devīze)
parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas
parādīt Atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam)
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu)
notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu)
ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.)
berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā
rīvēties atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2)
sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi
bardo Atrašanās starp dzīvību un nāvi
ceļošana atrašanās vai došanās ceļā, parasti ilgi un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
imanence Atrašanās, ierobežošanās sevī pašā, pasaulē; iekšējā piemitība; tas, ka augstākā būtne (Dievs) atrodas un darbojas pasaulē (piem., panteismā)
sēdēšana Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi
vadības atmiņa ātrdarbīga atmiņa, kurā glabājas mikroprogramma un kas kalpo datora vadībai, tā var būt realizēta kā pastāvīgā atmiņa vai programmējama pastāvīgā atmiņa
nožmidzināt ātri novicināt, nošvīkstināt
nožvidzināt ātri novicināt, nošvīkstināt; nožmidzināt
beizelēt ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties
uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt
kļobt Ātri, nevīžīgi iedzert; strēbt
pārgremāt Atrīt un pilnīgi sakošļāt (parasti par govīm)
Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons
Gofa sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 65 kvadrātkilometri, nav pastāvīgu iedzīvotāju, darbojas meteoroloģiskā stacija ar \~6 cilvēku personālu
Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Brīvības statuja atrodas Brīvības salā pie ieejas Ņujorkas ostā, autors francūzis F. A. Bartoldi, 46 m augsta, cokols 93 m
Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta
Aleksandrovas senkapi atrodas Piedrujas pagastā plašā teritorijā Daugavas krastā, pēc nostāstiem tur apbedīti franču un zviedru karavīri ar visiem ieročiem
Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā
Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h
Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums
Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns
emetatrofija Atrofija vai panīkums no pastāvīgas vemšanas
švukšķis Ātrs, švīkstošs troksnis
švuksts Ātrs, švīkstošs troksnis
stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa
medzotinto Ātrspiedes vara iespiedums Rembranta gaismas gravīras veidā
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums
segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām
numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu
nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā)
uzkreklis Atsevišķi virs vīriešu krekla valkātā krūtsdaļa ar apkakli
eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem
privāta persona atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības)
pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam
spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (apmatojuma, apspalvojuma) veidojums
individuāls Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība)
krustsvītrojums Atsevišķu detaļu iesvītrojums ar krustveidā izvietotām svītrām
bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs
piedalīšana Atsevišķu karavīru vai vienību integrēšana kādā citā struktūrvienībā, kad šis iedalījums ir relatīvi pastāvīgs un/vai šāda struktūrvienība vada, organizē un kontrolē minēto karavīru vai vienību galveno funkciju vai lielākās funkciju daļas izpildi
nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību
caurduru atslēga atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs
caurcērtamā atslēga atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs
aizspillēt Atspiest pret durvīm atspaidu, lai tās nevarētu atvērt
aiziet pasaulē atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi; uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem)
mise Atšķirībā no prēmijas nomaksas vairākos termiņos, dzīvības apdrošinājuma prēmiju vienreizēja samaksa
primārās dzimumpazīmes atšķirības vīrišķo un sievišķo indivīdu dzimumorgānu uzbūvē
sviķelis Atšķirīgā rakstā veidota josla, vīle (zeķē)
makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem)
aizčirkstēt Attālināties čirkstot, švīkstot, gurkstot
aizčirkstināt Attālināties, čirkstot, švīkstot, gurkstot
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem)
iesprūšana Attēla nevēlama aizkavēšanās televīzijas raidlampā
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmotelevīzija
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmovīzija
blatošana Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos
blatošanās Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos
izojonija Attiecību pastāvība starp nātrija, kālija un kalcija joniem asins plazmā (25:1:1)
krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals
iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
hidrotopātisks attiecīgs uz svīšanas funkcijas patoloģiju
iridopupillārs attiecīgs uz varavīksneni un zīlīti
hipnopompisks attiecīgs uz vīzijām, ko redz pirms pamošanās
materiālisms Attieksme pret īstenību tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa
psihiskās un fiziskās aiztures attīstības aizkavēšanās, kas saistīta ar indivīda organisma nepilnībām vai trūkumiem audzināšanā
shizogīrija Attīstības anomālija, kas izpaužas ar plaisām smadzeņu vītnēs
batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem
somatodīmija Attīstības kroplība, kam raksturīgs dvīņu savienojums vidumu apvidū
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība
atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu)
seksuālā atturība atturība, kas ietver sevī atteikšanostiklab no seksuālā kontakta ar mīlas partneriem, kā arī no masturbācijas
hidžābs Atturīgs aizsedzošs apģērbs, kuru musulmanietes valkā ārpus mājām un tādu vīriešu klātbūtnē, kuri viņām nav tuvi radinieki
nepiekļāvīgs Atturīgs; sevī noslēdzies, nepiemīlīgs
demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ
proles Atvase; bērns, pēcnācējs; jaunie karavīri
glagolāķis Atvāžams āķis, kas atrodas zem spriedzes; izmanto ķēžu un vītņu turētājos, glābšanas laivu, klāja kravu nostiprināšanai
zīlīte Atvere (acs) varavīksnenē
acs zīlīte atvere varavīksnenē
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte
atpuļķēties Atvērties (par durvīm, kas noslēgtas ar puļķi)
entītijas nosaukums atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa entītijas pastāvīgs identifikators
atskrullēties Atvīties, attīties, ieņemot sākumstāvokli
SVH Atzīme telegrammās, kas sūtītas cilvēku dzīvības glābšanai jūras un gaisa satiksmē (fr. "securite vie humaine" - cilvēka dzīvības drošība)
iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm
pārliecība atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes; likums, likumība
individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem
rante audeklā ieausta svītra
lāpsens Audekls, kurā velku dzijas savstarpēji maina virzienu, vīdamās cita citai pāri un atkal uz apakšu
šķērssvītru muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus
šķērssvītras muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus
ksenotransplantācija Audu pārstādīšana no citas sugas indivīda
izotransplantācija Audu pārstādīšana no ģenētiski identiska indivīda, piem., monozigotiska dvīņa
simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts
auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs)
kājauts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs)
izplecis Auduma gabals, ko uzšuj vīriešu krekla plecu daļā
trine Auduma svītra, kas rodas trinīti aužot
šļaga Auduma, parasti segas, svītra
rabdomioma Audzējs, kas sastāv no šķērssvītroto muskuļu šķiedrām
attīstītājaudzināšana Audzināšana, kas paredz ne tik daudz atkārtojumu un iegaumēšanu, cik dod bērnam iespēju ar katru jaunu darbību paplašināt savu priekšmetisko un sociālo spēju loku, patstāvību un gribu
spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus
Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m
Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām
Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m
anterozoids Auga spermatozoīds; vīrišķā kustīgā dzimumšūna, kas raksturīga dažām augu grupām (paparžaugiem, brūnajām un zaļajām aļģēm, dažiem sāgo palmu dzimtas augiem, sūnām)
vienmājas augi augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz viena indivīda; vienmājnieki
plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai
bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā
sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets)
monstrs Auglis vai indivīds ar iedzimtu kroplību, kurš nespēj normāli attīstīties
dzīvi dzimušais auglis, kurš ir atdalīts no mātes organisma un ir parādījis dzīvības pazīmes
koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt
koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
apžaugties Augot apvīt (kādu citu koku)
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem)
nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām)
tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja); vīteņaugs
divmājnieks augs, kam ir tikai sievišķie vai vīrišķie ziedi; t. i. atšķirīgā dzimuma ziedi atrodas uz diviem dažādiem auga eksemplāriem
plantāžaršana Augsnes pamatapstrādes process, augsni apvēršot 60-100 cm dziļumā pirms augļu dārzu un vīnogulāju ierīkošanas
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa
valsts sekretārs augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs
tenors Augsta vīriešu balss
gardibene Augsta vīriešu filca platmale; arī cilindrs
papaha Augsta vīriešu kažokādas cepure
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem, to daļām); arī pilngatavība
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe
ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
vīriešu mirstības pārsvars augstāka mirstība vīriešiem, salīdzinot ar mirstību sievietēm vienā un tanī pašā vecumā
pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas
vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā
Omams Augstākā radītāja dievība vienai no četrām galvenajām Dienvidvenecuēlas janomamu cilšu grupām
virsrevīzija Augstākā revīzija
kontrtenors Augstākā vīriešu balss
Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm
karavadonis Augstākais komandieris; augstākā komandējošā sastāva karavīrs
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes
spermijs Augstāko augu vīrišķā dzimumšūna - gameta, kam nav kustības orgānu - viciņu
pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas
kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem
kursa darbs augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi)
rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas
HDTV Augstas izšķirstības televīzija ("high-definition television")
astronomiskais pulkstenis augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori
lieldegunis Augstprātis, vīzdegunis
arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors
falsets Augsts vīriešu balss reģistrs; kāda no šī reģistra skaņām; spalga balss
baravīcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravīki" iedzīvotāji
Buļvīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Buivīši" bijušais nosaukums
Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs
Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos
Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres
Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos
Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā
Sņežas horizonts augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība, nodalīta 1947. g. Krievijā, Latvijā to veido Katlešu svītas nogulumi
Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m
Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota
Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā
fokāra Augšēģiptē, senāk, mācīts vīrs, kas prot lasīt Korānu un rakstīt rakstus
Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces
Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā
jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem
antraknoze augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes
veidotājaudi augu audi, kas dod sākumu citiem, patstāvīgiem audiem
vīnakoks augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni)
augu dzīvesforma augu dzīvības forma — auga (vai augu grupas) ārējais veids, kurā atspoguļojas tā dzīvescikls un pielāgotība vides apstākļiem
biešu nematode augu nematodu suga, kas, parazitējot biešu saknēs, rada t. s. biešu nogurumu, kad bietes atpaliek augumā, sausā laikā ātri vīst un dzeltē
balstaudi augu patstāvīgie audi, kas dod augiem mehānisku izturību un elastību; mehāniskie audi
tehniskā gatavība augu produkcijas gatavības pakāpe
akarinoze augu sakropļojumi, augu pangas un dažādi citi sačervelējumi uz augu, gk. vīnogulāju lapām
ziedu svītrainība augu slimība, ko ierosina vīrusi
homotallisms augu sugu īpašība, kad katram indivīdam veidojas kā vīrišķās, tā sievišķās gametas
reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem
varietāte augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla
organoīdi augu un dzīvnieku šūnu struktūras, kas pastāvīgi atrodas citoplazmā
oksidāzes augu un dzīvnieku valsts oksidācijas fermenti, kuriem ir liela nozīme dzīvības procesos
barība augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā; pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs
mozaīka augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa
izvija Aukla (grožiem, pātagai), kas ir uzvīta virsū pārējām auklām
svītraukla Aukla svītru iezīmēšanai
vīžauklas Auklas ar ko savelk un sasien vīzes
petērne Auklu vīze; arī pastla, parasti nonēsāta, nolietota
Kamberlendas mērce auksta mērce no jāņogu želejas, vīna, apelsīnu un citronu sulas un garšvielām
pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no gaļas, zivīm vai citiem produktiem, tos samaļot, pēc tam tiem pievienojot garšvielas un tos saputojot viendabīgā masā
otomiastēnija Auss muskuļu (bungplēvītes slēdzējmuskuļa, kāpslīša muskuļa) vājums un pavājināta dzirde
ziedaine Austa prievīte vai josta ar ziedu rakstu, ornamentu
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
Ērgļvanags Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā - vīrietis, kas pirmais stājās laulībā un kopā ar sievu Vārnu iedibināja laulību tradīciju
Vārna Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā sieviete, kura pirmā stājās laulībā un kopā ar vīru Ērgļvanagu iedibināja laulību tradīciju
Neositta chrysoptera Austrālijas dvīņdzilnītis
vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
ABP Austrijas Brīvības partija
Artemisia austriaca Austrijas vībotne
čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri
betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli
Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē
Sporišs Austrumslāvu mitoloģijā - zemkopības dievība, kas dzīvo tīrumos; zemes auglības iemiesojums
beregiņas Austrumslāvu mitoloģijā – dabas dievības, mežu un ūdens stihijas personifikācija, līdzīgas nārām
Pjatņica austrumslāvu un dienvidu slāvu tradīcijās - senslāvu panteona galvenā sieviešu kārtas dievības Mokošas vēlākā laika variācija, kas personificē nedēļas nepāra dienu piektdienu
termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot
iridodiagnostika Austrumu medicīnas metode - organisma patoloģisko stāvokļu noteikšana pēc acs varavīksnenes izmaiņām
Clematis orientalis austrumu mežvītenis
saba austrumu tautām - maiss no veselas dzīvnieka ādas kumisa, vīna, ūdens glabāšanai un pārvadāšanai
šaulīgs Aušīgs, nepastāvīgs
faktorekoloģija Autekoloģija - ekoloģijas virziens, kurā pēta vienas sugas indivīdu un vides mijiedarbību
narcisisms Autoerotisma veids: iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās ar savu skaistumu; narcisms
aviolielgabals Automātiskais lielgabals, kas ierīkots iznīcinātājos un bumbvedējos, kalibrs - 20-100 mm, ātršāvība - 100-500 šāvieni minūtē
rūpniecības roboti automātiskas sistēmas ar programmas vadību, kuras izmanto daudzos tehnoloģiskos procesos, kas noris dzīvībai bīstamos apstākļos
brauniņš Automātisko, vītņoto šaujamieroču (pistoļu, ložmetēju) sistēma; šīs sistēmas pistole
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta
ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls
vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai)
Aviekne Avīkne, Vadakstes pieteka
Avīkna Avīkne, Vadakstes pieteka
ariboflavinoze Avitaminoze no riboflavīna trūkuma uzturā
džaikstīties Āvīties vaibstoties
lapa avīze
avīza Avīze
gazeta Avīze
lapele Avīze (parasti ar politiski naidīgu, arī mazsvarīgu saturu)
dienas avīze avīze, kas iznāk katru dienu
dienas laikraksts avīze, laikraksts, kas iznāk katru dienu
LK Avīzes "Diena" lasītāju klubs (~ biedri)
avīžnieks Avīzes lasītājs
numers Avīzes savrupējs izlaidums
avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs; ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts
sleju kopulis avīžu burtliktuvēs garens salikuma kopulis avīžu sleju ērtai novietošanai
penny-a-liner Avīžu līdzstrādnieku un arodniecisku rakstnieku palama, rindu rakstītājs (angļu "vienu pensu par rindu")
avīžnieks Avīžu pārdevējs
kolportieris Avīžu pārdevējs uz ielas
avīžniecība Avīžu sagatavošana un izdošana
izdzīšana Avīžu salikumos rindu plašināšana
numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei
Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas
interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus
bazzania Bacānijas - sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints
galaktoreja Bagātīga un pastāvīga piena atdalīšanās no piena dziedzeriem
izcienāt Bagātīgi, devīgi pacienāt
sacienāt Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pacienāt
samielot Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pamielot
dāsnīgs Bagātīgs, devīgs
profūzs Bagātīgs, ļoti stiprs (piem., asiņošana, caureja, svīšana)
tačains Bagāts ar zivīm
zeltnesis Bagāts vīrs
pleibojs Bagāts, parasti jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās; plejbojs
drebēt par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību
pjenterafobija Bailes no sievasmātes (vīramātes)
Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis
pienskābes baktērijas baktērijas, kas dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst pienskābajā rūgšanā
propinskābes baktērijas baktērijas, kas dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst propionskābajā rūgšanā
halobaktērija baktēriju dzimta ("Halobacteriaceae"), dzīvo sāļūdenī, solončaku augsnēs, attīstās sālījumos, sālītās zivīs, sālītā gaļā
fāgi Bakteriofāgi - vīrusi, kas parazitē baktērijās u. c. mikroorganismos
variola baku pūtīte; bakas, akūta infekcijas slimība, ko ierosina baku vīruss; raksturīga ar tipisku drudzi un pūšļveida izsitumiem, kas sastruto un sadzīstot atstāj rētas
neirovakcīna Baku vakcīna, ko iegūst, ilgstoši kultivējot vakcīnas vīrusu trušu smadzenēs
zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm
divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu
Parthenocissus inserta balstāmā mežvīna "Parthenocissus vitacea" nosaukuma sinonīms
Parthenocissus vitacea balstāmais mežvīns
krušons Baltā vīnogu vīna maisījums ar rumu vai konjaku
Marasmius saccarinus baltā vītene
odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā
Clematis vitalba baltais mežvītenis
WM Baltais vīrietis (angļu "white male")
Salix alba baltais vītols
sudrabvītols Baltais vītols ("Salix alba")
baltais dermogrāfisms baltas svītras rašanās uz ādas pēc mehāniska kairinājuma, kas norāda uz angiospazmu
edemātiskais dermogrāfisms baltas, paaugstinātas svītras rašanās pēc kairinājuma ar neasu priekšmetu
pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem
baltais terors Baltijas landesvēra, Vācijas karaspēka un Bermonta armijas terors pret Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Brīvības cīņu laikā
Triglavs Baltijas slāvu mitoloģijā - trīsgalvaina dievība, kuras trīs galvas simbolizēja varu pār trim pasaulēm - debesu, zemes un pazemes pasauli
bianco balts (par vīnu)
zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai)
Loxia leucoptera baltsvītru krustknābis
baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras
Mimus triurus baltsvītru zobgaļstrazds
svētbirze Baltu tautu kulta vieta brīvā dabā, katram novadam sava, kur iedomājās koncentrētu dzīvības un auglības spēku un dzīvojam labos garus un dievības
Raugupatis Baltu tautu mitoloģijā - rūgšanas un fermentācijas dievība
Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai
baltais vīns baltvīns
rīslings Baltvīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām
Jangs Keitens banaru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, viņš radījis sauli, dzīvniekus un augus
papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi
NEL barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs (angļu "_net energy for lactation_), ko izsaka pēc produktīvā efekta – piena ieguves un reprodukcijas funkciju nodrošināšanas laktējošiem dzīvniekiem, galvenokārt govīm
fontanžs Baroka laikmetā - augsta, vairākstāvīga dāmu galvasrota no muslīna, mežģīnēm un lentēm uz stiepļu karkasa; bija modē 1680.-1720. g.
ETA Basku separātistu organizācija - "Tēvzeme un brīvība" ("Euskadi Ta Askatasuna"), dib. 1955. g.
batialā Batialā zona - dziļš jūras ūdens slānis (apmēram 200 līdz 2000 m dziļumā), kur vāja ūdens kustība, diezgan pastāvīga temperatūra un kur gaisma iekļūst tikai šā slāņa augšējā daļā
Gulbītes Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ciņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
melafirs Bazaltīts, tumšs izvirduma iezis, plagioklaza, augīta, olīvīna, magnētdzelzs un titāndzelzs maisījums
mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu
autokefālija Baznīcas patstāvība, organizatoriska neatkarība no citām tās pašas konfesijas baznīcām
Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci
stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi)
stūķīt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi)
dzist Beigties (par dzīvību); mirt (par cilvēku)
bērzu baravika beku ģints suga ("Boletus betulicola"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu
priežu baravika beku ģints suga ("Boletus pinophilus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu
ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti
Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne)
Gu Beninas fonu mitoloģijā - dievišķs kalējs un kultūrvaronis, demiurgu dvīņu Mavu un Lizas dēls
gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem
bermontietis Bermonta armijas karavīrs
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens)
bimbals Bērns, kas pastāvīgi raud
vāķītis Bērns, kas pastāvīgi raud
vākša Bērns, kas pastāvīgi raud
vākšķis Bērns, kas pastāvīgi raud
mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos
ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts
vēlamais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds (laulātais(-ā)) labprāt vēlētos savā ģimenē, abstrahējoties no konkrētiem dzīves apstākļiem
sagaidāmais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds vai pāris ir nodomājis radīt, ievērojot konkrētos dzīves apstākļus, parasti savā ģimenē
Bērtiņš Bērtulis, vīrieša vārds
lielvīkulieši Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Lielvīkuļi" iedzīvotāji
Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte
rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti
Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm"
azoisks bez dzīvām būtnēm, bez dzīvības
nenožs bez dzīvības spēka un spirgtuma
izdzist bez dzīvības, arī bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu)
bezdvēselis bez dzīvības, miris
izdzist bez dzīvīguma, kluss, tāds, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi)
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot
impietāte Bezdievība, godprātības trūkums
libertināža Bezdievība, izlaidība, paradumu un tikumu neievērošana
asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana
profāns Bezdievīgs, necienīgs
besplatno Bezjēdzīgi, neizdevīgi
nahals Bezkauņa (vīrietis)
dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu
segnetsāls Bezkrāsains pjezoelektrisks vīnskābes kālija un nātrija, sāls
heptilalkohols Bezkrāsains šķidrums, atrodams vīna sīveļļās, var iegūt reducējot heptaldehidu noteiktos nosacījumos
opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu
alkohols bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni un kas nomāc cilvēka centrālo nervu sistēmu, radot labsajūtu, pacilātību, reizēm agresiju, reibuma stāvokli
ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti
ahemitonā skaņrinda bezpustoņu veidojumi, dažādi pentatonikas varianti, kā arī veseltoņu skaņkārta un tās patstāvīgas daļas
anhemitonā skaņrinda bezpustoņu veidojumi, dažādi pentatonikas varianti, kā arī veselttoņu skaņkārta un tās patstāvīgas daļas
muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni
aģīnija Bezsievība
adoxaceae Bezslavīšu dzimta
adoxa Bezslavītes - divdīgļlapju klases bezslavīšu dzimtas ģints
cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
čāgāns Bezspēcīgs vīrietis
vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā
vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses)
zvīņaiņi Bezzobaino ģints, alās dzīvojoši zīdītāji ar raga zvīņām dakstiņveidīgi klātu ķermeni, pārtiek no skudrām un termitiem
apsolījumi Bībelē dotie Dieva solījumi par Pestītāju, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību, debesu valstību u. c.
Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda
Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls
Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs
Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai
Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem
bešamele Bieza mērce, kas gatavota no piena vai saldā krējuma, olām un miltiem; mērce gaļai, zivīm u. c. ēdieniem
šinelis Biezais vadmalas (parasti vīriešu) rudens mētelis ar padrēbi
bambis Biezi ģērbies vīrietis; arī nekārtīgi ģērbies vīrietis
sapodzināt Biezi saģērbt vecās drēbēs, savīstīt
iepaunāt Biezi saģērbt; ietīt, ievīstīt
ieponckāt Biezi saģērbt; ietīt, ievīstīt
sapodzināties Biezi saģērbties, savīstīties vecā apģērbā
iepaunāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties
ieponckāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties
čunčulāties Biezi saģērbties; vīstīties, tīties (piemēram, lupatās)
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu
vāžot Bieži caur durvīm iziet un ienākt
brāžgāties Bieži iet pa durvīm iekšā un ārā
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme
vīrot Bieži saut lietojot vārdu "vīrs"
Āzviķi Bijušā Aizvīķu pagasta nosaukuma variants
Āzvīķi Bijušā Aizvīķu pagasta nosaukuma variants
Aisswicken Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Gramzdas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizvīķi"
nazenes Bikses ar asi iegludinātām vīlēm
naženes Bikses ar asi iegludinātām vīlēm
kniedenes Bikses, kuru vīles ir sastiprinātas vai izrotātas ar kniedēm
gācenieks Bikšu vīle
biofils Biofilie elementi - ķīmiskie elementi, kurus no apkārtējās vides asimilē organismi dzīvības procesu uzturēšanai
pangeni Biofori - dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāv visa protoplazma
biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos
kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos; kosmiskā bioloģija
kosmiskā bioloģija bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos; kosmobioloģija
saime bioloģiska kopdzīves vienība, kurā ir trīs morfoloģiski atšķirīgas indivīdu formas ar atšķirīgām bioloģiskām funkcijām – māte, darbabites (no dažām bitēm līdz 60 000 bišu) un trani (daži simti līdz tūkstotis)
nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem)
nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus
biogēnie stimulatori bioloģiski aktīvas vielas, kas rodas izolētos dzīvnieku un augu audos organismam nelabvēlīgos apstākļos un veicina dzīvības procesus audos šajos apstākļos
feromons Bioloģiski aktīvas vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji; fermons
bioss Bioloģiski aktīvu vielu grupa, kas nepieciešamas normālām dzīvības funkcijām
biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
Mahapeine Birmiešu mitoloģijā - dievība, kas cilvēkiem palīdz gūt sekmes un uzvaras
Cepaea nemoralis birztalas vīngliemezis
enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības
atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm); bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm
bizinēt Bizot (parasti par govīm)
braunains Blaugznains, zvīņains
glūzis Blīgzna (vītolu dzimtas koks)
pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību
dulles Blīvi ieradži govīm
blīvite Blīvīts - svina baltums
paduks Blīvs, ciets un smags koks koraļļu sarkanumā, tumši svītrots, ko lieto mākslas galdniecībā un finierēšanai
korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns
Verbascum densiflorum blīvziedu deviņvīruspēks
Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte
bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā
Clematis x bronnstedtii Bonšteta mežvītenis
Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem
Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem
panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos
augu fizioloģija botānikas nozare, kurā pēta dzīvības procesus augos - vielu un enerģijas maiņu, augu barošanos, augšanu, vairošanos, augu kustības un izturību
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā
maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja
bāleleņš Brālis; jauns radu saimes vīrietis
bāleneņš Brālis; jauns radu saimes vīrietis
bāleniņš Brālis; jauns radu saimes vīrietis
švagers brāļa māsas vīrs
ietaļa Brāļa sieva; vīra brāļa sieva
adelfoktonija Brāļu slepkavība
brandaviens Brandvīns
brandesniņš Brandvīns
brandeviens Brandvīns
brandeviņš Brandvīns
brandevīns Brandvīns
brandienis Brandvīns
brandieveņš Brandvīns
brandinis Brandvīns
brandisneņš Brandvīns
brandivienis Brandvīns
brandiviņš Brandvīns
brandivīns Brandvīns
brandvins Brandvīns
brandviņš Brandvīns
branvīns Brandvīns
brandaviņš Brandvīns, degvīns
ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
Lonicera x brownii Brauna vīteņsausserdis
kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
vīra gadi brieduma posms (vīrieša mūžā)
Molohs Briesmīgs radījums, kas pastāvīgi prasa cilvēku upurus
dabriest Briest līdz kādai gatavības pakāpei
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām); briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.)
kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula
panmiksija Brīva populācijas indivīdu krustošanās; randombrīdings
mioglobinūrija Brīvais mioglobīns urīnā, ko atrod šķērssvītrotās muskulatūras traumu u. c. primāru bojājumu izraisītas nekrozes gadījumos
sasnāt brīvi savīt (vērpjot)
libertas brīvība
vaļatība Brīvība
vaļatnība Brīvība
pavaļai Brīvībā
brīvā Brīvībā (2)
neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības
cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas
atbrīvēklis brīvībā palaists vergs
diskrēcija Brīvība vai pilnvaras lemt pēc saviem ieskatiem (amatpersonai vai institūcijai)
licenza Brīvība, patvaļa; novirziens no pastāvošajiem noteikumiem
arbitrio Brīvība, savvaļa
liberté, égalité, fraternité brīvība,vienlīdzība, brālība (18. gs. Lielās franču revolūcijas sauklis)
vaļība Brīvība; arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas
vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties, izturēties
brigants Brīvības cīnītājs
Brīvībene Brīvības iela
ļaujība Brīvības pakāpe, ko kāds atļauj
ļaujums Brīvības pakāpe, ko kāds atļauj
BP Brīvības partija
Milda Brīvības piemineklis Rīgā; sievietes statuja šā pieminekļa virsotnē
BPAF Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds
atbrīvošana Brīvības, neatkarības piešķiršana (parasti militārā ceļā)
ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju
samarieši Brīvprātīga organizācija, kas palīdz tiem, kas nonākuši izmisumā vai grib izdarīt pašnāvību
algotņi Brīvprātīgi profesionāli karavīri, kuri par dienestu saņem noteiktu atlīdzību; Latvijā 9.-13. gs. šādus karavīrus dēvēja par karakalpiem
arbitrium liberum brīvs lēmums, gribas brīvība
kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
brīvnauda Brīvzemnieka maksa par brīvību; kunga tiesas ekvivalents naudā
skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm
svīpelēta pele brūna lauka pele ar melnu svītru pāri mugurai
svodrēji brūnas svītras uz skursteņa, ko atstāj kvēpi, kad lietū ūdens tek lejup
bantaiņi Brunči ar platām svītrām
zilgalvīte Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē
rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm)
kosains Brūni plankumains; divkrāsaini svītrots (no ziediem, no kažokādas)
zilganā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche coerulescens"), parazitē uz lauku vībotnes ("Artemisia campestris") saknēm, ir adventīva suga
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs
galantuomo Bruņinieks, goda vīrs
paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas; valdnieka uzticības persona, padomdevējs
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka saglabājas (parasti brīvība, neatkarība)
aktīvā armija bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā
kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no obligātajā karadienestā iesauktajiem)
soda ekspedīcija bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai
traverss Brustvērs - uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai
mačoisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačisms
mačisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačoisms
Buda Budismā būtne, kas sasniegusi svētlaimi, kļuvusi par dievību un atklājusi cilvēku pestīšanas ceļu
Kannona Budisma dievība Japāna, bodhisatva, pie kuras vēršas ticīgie, lai saņemtu žēlastību un gudru padomu
prādžņa Budisma dievības pastāvīga pavadone jeb "sieva", kas personificē dievības gudrības enerģiju
Tāra Budisma mitologijā - bodhisatva, sievišķā sargātājdievība - idams, bezgalīgas līdzcietības iemiesojums
buda budisma mitoloģijā - antropomorfisks simbols, kas iemieso sevī garīgās attīstības visaugstākās pakāpes ideālu
Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi
Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete
dharmapālas Budisma mitoloģijā - dievības, kas aizsargā budisma mācību un katru budistu
nirmānarati budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt piektajā "vēlmju sfēras" debesu pasaulē, kur diena ilgst 800 cilvēka gadu garumā, mūžs - 8000 gadu
rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk
Ārati Budisma mitoloģijā - ļaundabīga dievība, miesaskārības personifikācija, kas centās pavedināt budu Šākjamuni
trajastrinsa budisma mitoloģijā - otrā debesu pasaule "vēlmju sfērā" un tajā mītošās dievības, kas atrodas Meru kalna virsotnē
devaputras budisma mitoloģijā - otršķirīgu dievību grupa, kas pakļaujas visiem budisma virzieniem kopīgā panteona dažiem galvenajiem dieviem
jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis
Samvara Budisma mitoloģijā - sargātājdievība - idams, kas mīt svētajā Kailāsa kalnā
idams Budisma mitoloģijā - sargātājdievība, kuru ticīgais izvēlas par savu aizstāvi
pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja)
sipēt Būkšķēt, švīkstēt
sīpēties Būkšķēt, švīkstēt; sipēt
bultskrūve Bulta (3) - metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai)
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
mezotimpāns Bungdobuma vidusdaļa, kas atbilst bungplēvītes iespriegtajai daļai
bungādiņa Bungplēvīte – plāna plēvīte, kas norobežo auss eju no vidusauss
plikotomija Bungplēvītes āmuriņa mugurējās krokas pārgriešana
miringodermatīts Bungplēvītes ārējā slāņa un ārējās auss ejas ādas iekaisums
miringīts Bungplēvītes iekaisums
timpanektomija Bungplēvītes izgriešana
miringomikoze Bungplēvītes mikoze
miringotomija Bungplēvītes pārgriešana vai pārduršana
miringoplastika Bungplēvītes plastiskā operācija; mākslīgas bungplēvītes izveidošana
timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi
timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu
refleksometrija Bungu plēvītes kustīguma un spiedien mērīšana ārējā auss ejā ar speciāla aparāta palīdzību
trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu
pubulis Burbulis virs alus, plēvīte virs kāda šķidruma
izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko); ar burvību radīt, izveidot
bezrēdzes Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos
bezserifa Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos
maģija burvestība, burvība; neizskaidrojams spēks, kas ietekmē cilvēku
manganija Burvība
burvestība Burvība (1)
burība Burvība; buršanas paņēmieni, buramvārdi
pākšļi Burvības
daimonomaģija Burvības ar ļaunu garu palīdzību
pāšļi Burvības, burvestības, gudrības
pāšļošanās Burvības, burvestības, gudrības
pāžļi Burvības, burvestības, gudrības
pāžļošanās Burvības, burvestības, gudrības
māžināt Burvības, māņus radīt, rādīt burvestības, ķircināt, āzēt
Kolkwitzia amabilis burvīgā kolkvīcija
seirēnes Burvīga, bet bezsirdīga skaistule
magico Burvīgi, brīnišķīgi
charmant Burvīgi, mīļi, patīkami
šarmant Burvīgi, mīļi, patīkami
sugestīvs Burvīgs, kas valdzina
burvisks Burvīgs, pievilcīgs
bāslis Burvis; burvības; raganu nešļavas
pieķerties būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem
būt uz strīpas būt darba kartībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
būt strojā būt darbā, darba gatvībā
turēt dūšu būt drošam, pašpaļāvīgam
izvilkt būt dzīvam, ar grūtībām saglabāt dzīvību
spridzēt būt dzīvīgam, možam, aktīvam; mirdzēt, dzirkstēt
būt kungā būt ieguvušam kaut ko sev izdevīgu, sasniegušam nodrošinātu vai augstu stāvokli sabiedrībā
atmaksāties būt izdevīgi (kam ko darīt)
lutināt būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām)
nest galvu augstu būt lepnam, pašapzinīgam, pašpaļāvīgam, izturēties ar cieņu
trakot būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem)
turēties pie brunčiem (kādai) būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties uz kādu (māti, sievu)
līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam
rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam
līst uz vēdera būt ļoti padevīgam, iztapīgam
trakot būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam
svārstīties būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties
svārstīties būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli)
nomētāties būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā
šaudīties būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
neuznīdēties būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.)
neuzvīdēties būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.); neuznīdēties
nenovīdēt būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (piemēram, kādam ko ņemt, lietot u. tml.)
nenovīdēties būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.)
svaidīties būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā
lakarēt būt nepastāvīgam, svaidīties, lēkāt no vienas domas pie citas
mētāties pa kājām būt nevīžīgi novietotam
vaļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
vāļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
mētāties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu)
svaidīties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4)
nosist būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu)
nobendēt būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem)
piesiet būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek ierobežota kustības brīvība
izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs
pārraut būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs)
pārtraukt būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs)
laizīt kāda stērbeles būt pārmērīgi pazemīgam, padevīgam, glaimīgam, kāda priekšā izdabāt, lišķēt kādam
stāvēt uz savām (arī paša) kājām būt patstāvīgam
stāvēt uz savām kājām būt patstāvīgam, neatkarīgam, materiāli nodrošinātam
turēt savu galvu būt patstāvīgam, neatkarīgam; apgādāt sevi
untumoties būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā)
iebilsties būt sevī lepnam, iedomīgam
turēt vīru zem tupeles būt stingrai noteicējai pār savu vīru
sliet ragus būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam
švītēties būt švītīgam
maskulinizēties būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti
patrulēt būt tādam, ar ko karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā
nogatavināt būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem)
staigāt būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā)
mīlēt būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā)
mīļot būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā); [mīlēt]{s:1677}
ļubīt būt tādam, kam ir, parasti pastāvīga, vajadzība, tieksme pēc kā
turpināt būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā
saistīt būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu)
slēpt būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2)
glabāt būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā
slēpt būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm)
vīpsnāt būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko)
glabāt būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust
vilināt būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu
saistīt būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.)
nobriest būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku)
glabāt būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm
vīpsnāt būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm)
zvīņoties būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (4)
kūpēt būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām
sagumzīt būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam; būt neapkoptam
saburzīt būt tērptam negludā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata)
immāties būt untumainam, stūrgalvīgam
turēties kā vīram būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas
austies būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri
tauhida Būtiski svarīga musulmaņu doktrīna ("vienotības apstiprinājums") par Dieva vienotību; viņš ir vienots pats sevī, to neveido atsevišķas daļas vai personas
esenciāls Būtisks; patstāvīgs; bez redzama cēloņa, primārs (slimība)
trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai
vicīns C~10~H~16~N~4~O~7~, balts kristālisks glikozīds, ko iegūst no sējas vīķiem "Vicia sativa L." u. c. vīķiem
salicīns C~13~H~18~O~7~, salicilspirta glikozīds, sastopams vītolu un apšu mizā
liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela
etilspirts C~2~H~5~OH, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu; vīna spirts; etanols
ritonavīrs C~37~H~48~N~6~O~5~S~2~, proteāžu inhibitors, darbojas pret cilvēka imūndeficīta vīrusu, veidojot nenobriedušas, neinfekciozas virusālas daļiņas; lieto cilvēka imūndeficīta vīrusa ārstēšanā
stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu
zidovudīns C10H13N5O4, sintētisks timidīna analogs, kas inhibē dažu retrovīrusu, arī cilvēka imūndeficīta vīrusa replikāciju; lieto iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā
felandrens C10H16, terpens, ļoti nepastāvīgs, nosaukums no ūdens dilles, kurā vispirms atrasts, iegūts arī mākslīgi
ribavirins C8H12N4O5, sintētisks nukleozīdu atvasinājums, plaša spektra pretvīrusu līdzeklis
parvolīns C9H13N, ptomaīns pūstošās zivīs vai zirga gaļā
ēleris Caurā vīle
caurdurvju Caurdurvju atslēga - atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs; caurduru
rīrprojekcija Caurprojekcija - projicēšanas metode, kur attēlu projicē no vienas, bet aplūko no otras puses; to izmanto kombinēto kadru uzņemšanai, reālu objektu filmēšanai uz citu attēlu fona; televīzijas specefekts, ar ko attēlus kombinē no fona un priekšplāna attēlu signāliem
pipa Caurules veida trauks Spānijā un Portugālē, kā vīna mērs ap 500 l liels
dējeklis Cauruļveida orgāns olu dēšanai (zivīm, kukaiņiem)
osa Caurums (cirvī, veserī u. tml.) kāta ielikšanai
pārvīt caurvīt
vedi Ceilonas dravīdisko pirmiedzīvotāju atliekas
cera Cekuls; mati, īpaši netīri, nevīžīgi
biparentāls Cēlies no diviem vecākiem (vīriešu un sieviešu dzimuma)
celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda
aila Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm)
aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm)
kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti
televīzijas centrs celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs
ceļvīrs Ceļotājs, ceļa vīrs
deifikācija Ceļš, kurā indivīdam iespējams kļūt par dievu
rodohitons Ceļteku dzimtas ģints ("Rhodochiton"), viengadīgi vīteņaugi, ko var audzēt traukos
ķerties pie pēdējā salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu
meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli); censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi)
pietiekties Censties pietuvināties (kaut kam); pielavīties
kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu)
ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes
Siuakoatla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no senākajām dievībām - zemes, bērnu dzimšanas un kara dieviete
Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis
Unapu Centrālamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs ir Šbalanke), kas iznāca no pazemes kā mēness
subordinācija centrālās nervu sistēmas pastāvīga ietekme uz perifēro nervu sistēmu
sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcepināt
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma
pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcept
izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma
uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
dasacepties Cepties līdz vēlamajai gatavības pakāpei
dacept Cepties, tikt ceptam līdz vēlamajai gatavības pakāpei
rolbiskvīts cepts kulinārijas izstrādājums - [biskvīta]{s:2271} plāksne, ko noziež ar ievārījumu vai citu pildījumu un sarullē
kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.)
šnicele Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem vai šķēlēs sagrieztiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.)
bizantīnisms Ceremoniāla galma dzīve, kas iezīmējas ar lišķību, glaimiem, padevību un avantūrismu (nos. no bizantiešu galma)
pāvītieši Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Pāvīte" iedzīvotāji
kortelītis ceturdaļlitra degvīna pudele; ceturtdaļlitra degvīna pudele kopā ar tās saturu
kortelis ceturtdaļlitra degvīna; kortelītis
diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai
avīsieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Avīši" iedzīvotāji
baigais vecis Cienījams vīrietis
aptvert cieši apņemt, arī apvīt (par augiem, to daļām)
saķerties cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) - par augiem, to daļām
riobiksītes cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas
sapopināt cieši saģērbt, ievīstīt
saboķēties cieši saģērbties (ievīstīties)
mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām
vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai; vīnskābes skābā kālija sāls
viskoelastība Cieto vielu spēja sevī apvienot elastības un viskozitātes īpašības
plastiskais ciklīts ciklīts ar fibrozu izsvīdumu acs ābola priekšējā kamerā un stiklveida ķermenī
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne
objektīva cilindrs cilindrisks ietvars kameras vai projektora lēcām; parasti tam pievienots arī fokusēšanas mehānisms un varavīksne
pakaramais Cilpa apģērba iekšpusē (piem., pie apkakles, svārku vīlēm) apģērba pakāršanai
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās); runā papuasu valodās (~600), kas veido patstāvīgu valodu grupu un izolētu valodu kopumu
informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos
dehumanizācija Cilvēcīguma, humanitātes zaudēšana (par indivīdiem un sociālo vidi) vai iznīdēšana
ehovīrusi cilvēka citopatogēnie vientuļie zarnu vīrusi, kas pieder pie pikornavīrusu dzimtas enterovīrusu ģints
darbaspēka atražošanās cilvēka fizisko un garīgo spēku, darbspējas patstāvīga atjaunošanās
pašattīstība cilvēka garīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām
HIV cilvēka imūndeficīta vīruss (angļu "human immunodeficiency virus"), kas izraisa hronisku, lēni progresējošu infekcijas slimību, kuras noslēguma stadija ir AIDS
pārdievošana cilvēka pacelšana dievības stāvoklī, pārlaicīgā sfērā
atsvešināšanās cilvēka praktiskās un teorētiskās darbības un tās produktu pārvēršanās par patstāvīgiem, no cilvēka neatkarīgiem spēkiem, kuri valda pār viņu un kļūst tam naidīgi
fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību)
apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti
parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas
dzimumcikls cilvēka un dzīvnieku dzimumnobriedušo sievišķo indivīdu morfoloģisko un fizioloģisko pārmaiņu komplekss, kas regulāri atkārtojas un ir saistīts ar vairošanās funkciju
encefalīts cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu iekaisums, ko ierosina dažādi mikroorganismi, galvenokārt vīrusi; ierosinātājus pārnēsā ērces
enterovīrusi cilvēka un dzīvnieku zarnu vīrusi
izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā
internētie Cilvēki, kas pakļauti internēšanai, respektīvi, vienas karojošas valsts teritorijā dzīvojošu pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobežošanai līdz kara beigām
haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku
nāvinieks cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā
marodieris cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus
slampa cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
slompa cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
sluika cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
slumpa cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
nēsātājs cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu
karabiedrs cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; kara biedrs
kara biedrs cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; karabiedrs
mīļotājs cilvēks, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā)
vīžainis cilvēks, kam ir vīzes kājās, cilvēks, kas mēdz valkāt vīzes
vājš cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
tekulis un bēgulis cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas
netiklis cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks
sienāskrējējs cilvēks, kas akli paklausa (kādam); arī cilvēks, kas rīkojas neapdomāti, pārgalvīgi
pakalpiņš cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; [kalps]{s:778}
gremznis cilvēks, kas citiem pastāvīgi uzmācas ar savu runu
guļņa cilvēks, kas gandrīz pastāvīgi guļ
darītājs cilvēks, kas gatavo (parasti) alu vai vīnu
kalps cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla
rokaspuisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš
rokas puisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2)
brīvlaistais cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piemēram, no darba attiecībām
slepkava cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību
nelaimīgs cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā
izceļotājs cilvēks, kas izceļo (1) vai ir izceļojis; persona, kas apmetas un pastāvīgu dzīvi ārvalstīs
homoseksuālis cilvēks, kas izjūt dzimumtieksmi pret sava dzimuma indivīdiem
homoseksuālists cilvēks, kas izjūt dzimumtieksmi pret sava dzimuma indivīdiem
izsmieklinis cilvēks, kas izsmej, pauž nievīgu, nicīgu vērtējumu, attieksmi
redzētājs cilvēks, kas iztēlē veido redzes tēlus (sapņus, vīzijas)
klaidonis cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba
savvaļnieks cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu
roklaiža cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm
ķirlis cilvēks, kas manīgs uz zivīm
zobgalis cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties
dētuvnieks cilvēks, kas mēdz nekārtīgi, nevīžīgi ko nolikt
nerezidents cilvēks, kas nav pastāvīgs attiecīgās vietas, valsts iedzīvotājs
šļabers cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien dubļos
šļambāns cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien pa dubļiem
vīndedzis cilvēks, kas nodarbojas ar degvīna vai spirta tecināšanu (dedzināšanu, pārtvaicēšanu)
vīnkopis cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists
dienderis cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop
verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai
mureklis cilvēks, kas pastāvīgi kaut ko strādā
krecelis cilvēks, kas pastāvīgi klepo, kāsē
didaktiķis cilvēks, kas pastāvīgi pamāca (parasti klaji, uzmācīgi)
čiebulis cilvēks, kas pastāvīgi sūdzas par savu nabadzību
kverulants cilvēks, kas pastāvīgi sūdzas, vienmēr ir neapmierināts un aizdomīgs
žūpa cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus
apdzīvotājs cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.)
haltūrists cilvēks, kas pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādā
diktors cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus
blatņiks cilvēks, kas regulāri izmanto izdevīgu pazīšanos
vējgrābslis cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējagrābslis, gaisagrābslis
vējagrābslis cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējgrābslis, gaisagrābslis
varonis cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to
veižuons cilvēks, kas staigā vīzēs
māžeklis cilvēks, kas tic māņiem, burvībām
Narciss cilvēks, kas tīksminās par savu skaistumu, kas iemīlējies pats sevī
vīndaris cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu
materiālists cilvēks, kas visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa
antilopa cilvēks, kas visur meklē sev izdevību, pašlabuma meklētājs
čorts cilvēks, kas zaudējis cieņu, nevīžīgs
svēts cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem
smīkņa cilvēks, kura attieksme (pret kādu, ko) ir nicīga, nievīga, izsmējīga
deportēts cilvēks, kurš ir ticis piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas)
homme cilvēks, vīrs
mens Cilvēks; vīrietis
tautas attīstība cilvēku brīvību un iespēju paplašināšanas un labklājības pieauguma process
investīciju klubs cilvēku brīvprātīga apvienība, kuri apvieno savus līdzekļus un veido vienotu investīciju portfeli, kas, pēc viņu domām, dos katram no viņiem iespēju gūt lielāku peļņu, nekā tad, ja katrs invetētu naudu patstāvīgi
glābšanas josta cilvēku dzīvības glābšanas ierīce uz ūdens - josta ar negrimstošu pildījumu, kas tiek aplikta ap jostas vietu
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē)
tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām; šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds
kohorta cilvēku kopums (grupa), kurā indivīdiem noteiktā laika posmā (parasti gadā) ir bijis viens un tas pats demogrāfiska rakstura notikums
apmetne Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana
trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi
liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību
cīnīties līdz pēdējam elpas vilcienam cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
cīnīties līdz pēdējai asins lāsei cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
cīnīties uz dzīvību vai nāvi cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm)
(iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību
brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā
kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā
paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100
tūja Ciprešu dzimtas ģints ("Thuja"), mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām; dzīvībaskoks
Cirīšu ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā
Cirīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā
Cirvīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā
apakšprogramma Citas datorprogrammas izpildei izmantojama datora programma, kas veic patstāvīgu informācijas apstrādes posmu un var tikt izmantota vairākkārt un no dažādām citām programmām
zvēdra Citas krāsas svītra kokā, drēbē, spalvā
apakšzona Citas, lielākas zonas patstāvīga sastāvdaļa
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai
citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu
CVS Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte
alfi Citplanētieši jeb svešās dzīvības formas (angļu "Alien Live Forms")
Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām
vārdabrālis Cits vīrietis, kam ir tas pats vārds
kompilācija Citu cilvēku radošā vai zinātniskā darba rezultātu izmantošana, visu datu aizgūšana no citu pētījumiem (bez patstāvīga vērtējuma)
trešā persona civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības
lietu tiesības civiltiesības, kuru objekts ir lieta; persona, kurai ir lietu tiesības, realizē tās patstāvīgi
jāklis Civilvīrs
pusvīrs Civilvīrs
saduns Civilvīrs
mezovīnskābe COOH(CHOH)~2~COOH, optiski neaktīvs vīnskābes izomērs
joslene Cūka ar jostas veida svītru ap vidu
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu
brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta
cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā
amata meistars cunftes loceklis, kas ieguvis tiesības ierīkot savu amatnieka darbnīcu vai patstāvīgi vadīt amata darbus tajā nozarē, kurā savu kvalifikāciju pierādījis pārbaudījumā
cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta)
čibēt Čabēt, švīkstēt
jašmaks Čadra - tradicionāls plīvurs, ar ko vīriešu klātbūtnē savu seju aizklāj musulmaņu sievietes
šuršoņa Čaukstoņa, šalkoņa, švīkstoņa
ampelopsis Čemurvīni - divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints
kurpīšlapu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis aconitifolia")
īskātu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis brevipedunculata")
machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu
sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem
selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni
rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
barbershop Četrbalsīgs vīru dziedāšanas stils, uzskata, ka tas radies 19. gs. ASV frizieru salonos
Vicia tetrasperma četrsēklu vīķis
peļuzirņi Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma")
vīķis Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma")
taliss Četrstūraina bārkstaina šalle, ko rīta lūgšanu laikā valkā ebreju vīrieši
abulis Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj vīriešu apakšbikšu staru starpā
Čimalkans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievība, ko sākotnēji attēloja kā sikspārni, vēlāk tas pārtapa par spalvoto čūsku - Kecalkoatlu
Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas
Kučaviva Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - varavīksnes iemiesojums varena vīrieša tēlā
Bočika Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurai piemita saules dieva iezīmes, sabiedrības iekārtotājs
dzilkstēt Čivināt, vidžināt, vīterot
Jānis Dabas gadskārtējās atdzimšanas un auglības dievība latviešu mitoloģijā
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana
dzirkstošie vīni dabiskā ceļā ar oglekļa dioksīdu piesātināti vīni (šampanietis u. c.), ko ražo no sausajiem vīniem, ar cukura un rauga piedevu ierosinot atkārtotu rūgšanu
patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām
iedzīvotāju vajadzības dabisku, sociālu un garīgu faktoru kopums, kuru klātesamība nepieciešama organisma, indivīda, sociālās grupas vai visas sabiedrības pastāvēšanai
tikt zem aubes dabūt vīru, apprecēties; būt precētai
Legba dahomeju un fonu (Benina) mitoloģijā - dievība - triksters, dieva Mavu-Lizas jaunākais dēls
uzbante Daiļa prievīte
pelēkā dakšaste dakšastu ģints tauriņš ("Cerura vinula"), spārnu plētums 55-75 mm, lido no maija līdz augustam, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm
dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās
konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus
posms daļa (parasti daiļdarbā, tekstā vai skaņdarbā), kam ir samērā patstāvīgs saturs
iridosterēze Daļēja vai pilnīga varavīksnenes izņemšana
pusnovītis daļēji novītis
pussavītis daļēji savītis
pusbrieds Daļējs, nepilnīgs briedums, daļēja, nepilnīga gatavība (augiem, to daļām)
rigsdags Dānijas kārtu pārstāvības institūcija (1468.-1660. g.)
Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes
Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa
kaseklis Darbarīks dubultpinuma veidošanai un vīžu pīšanai
pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) ir pastāvīgs darbinieks
nesēja jušana darbība, ko pastāvīgi veic lokālā tīkla stacija, lai konstatētu kādas citas stacijas raidīšanas faktu
bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi
konkludenta darbība darbība, kuras sekas ir līguma slēgšana; izpaužas vārdos neizteiktā gatavībā noslēgt līgumu
pārraide darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1); radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas)
mocīšana Darbībās nolūkā radīt ciešanas cilvēkam, ilgstoši liedzot ēdienu, dzērienu, brīvību vai citādā veidā, kas apdraud dzīvību vai izsauc smagu saslimšanu
angioneiroze Darbības traucējumi nervos, kas paplašina un sašaurina asinsvadus; tās izpausme ir pēkšņa ādas nobālēšana vai sasarkšana, ādas uztūkšana, svīšana, locekļu notirpšana u. tml.
tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi
programmas kvalitātes novērtēsana darbību komplekss, kas ietver sevī programmas kvalitātes kritēriju izvēli, šo kritēriju skaitlisko vērtību noteikšanas metožu izstrādāšanu, kritēriju reālo vērtību aprēķināšanu, kā arī reālo un eksperimentāli noteikto vērtību salīdzināšanu
darbinieku pārstāvība darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību
skaņu operators darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties
apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu; darbinieks, kas apgaismo šīs vietas
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili)
džiburs Darbonis, cilvēks, kas izceļas ar kādu īpašu darbību (pozitīvā vai negatīvā nozīmē); vīriešu kārtas pārstāvis, džeks
sociālais darbs ar bezpajumtniekiem darbs ar personām, kurām multiplu problēmu un faktoru dēļ ilgstoši nav pastāvīgas dzīvesvietas vai kuras dzīvo neatbilstošos apstākļos
pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks
cirsmas iestigošana darbu komplekss, kurā ietilpst cirsmas apskate, norobežojošo vizūru izciršana, malu un iekšējo leņķu vai rumbu izmērīšana, piesaiste pastāvīgiem orientieriem, cirsmas robežstabu uzstādīšana
dardadze Dardedze, varavīksne
dardedzis Dardedze, varavīksne
sardonikss Dārgakmens ar baltām un brūnām švīkām, halcedona paveids
izaicināt likteni darīt ko ar ļoti lielu risku; riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību
staigāt uz galvas darīt ko pārgalvīgu
stāvēt kaut vai uz galvas darīt ko pārgalvīgu
staigāt uz rokām darīt ko pārgalvīgu, neiespējamu
kārties darīt pašnāvību pakaroties
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas
Cepaea hortensis dārza vīngliemezis
pamatdatne Datne, kura satur samērā pastāvīgu informāciju par noteiktu nozari, ko izmanto dažādu uzziņu iegūšanai un periodiski atjauno
atjaunināšana Datnes vai datu bāzes satura maiņa, kas var ietvert sevī jaunu datu ierakstīšanu, datu dzēšanu vai atsevišķu to fragmentu aizstāšanu ar citiem
perifēriskās iekārtas datora funkcionālie mezgli, kas tieši nepiedalās centrālā procesora veikto operāciju izpildē un bieži ir konstruktīvi veidoti kā patstāvīgas iekārtas
sievišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kuras ligzdas izvietotas atbilstoši vīrišķā savienotāja spraudņu izvietojumam
teleteksts Datorizēta informācija teksta vai vienkāršas grafikas veidā, kuru pārraida ar parasto televīzijas signālu un reproducē, lietojot dekoderu; arī šāda informācijas pārraides sistēma
dzinējs Datorprogrammas patstāvīga daļa, kura pilda noteiktu, nodalītu funkciju
ārlīnijas apstrāde datu apstrāde, ko patstāvīgi veic perifērijas ierīces vai perifērijas datori, neizmantojot centrālā procesora vadību
nesaistes apstrāde datu apstrāde, ko, neizmantojot centrālā procesora vadību, patstāvīgi veic perifērijas ierīces vai perifērijas datori
šaurapraide Datu nosūtīšana izvēlētam indivīdu lokam (piem., kabeļtelevīzija)
pārsvīst Daudz, ilgāku laiku svīstot, pārgurt; pārlieku sasvīst
vītņgriezis Daudzasmeņu instruments ārējo vītņu uzgriešanai
vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; kontrapunkts (1)
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija
aurāns Daudzgadīga, vīrceļu dzimtas zāle; aug purvainās vietās, indīga
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols
puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli
izšņīpāt Daudzkārt svītrot, ieskrambāt
griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību
varavīksnains Daudzkrāsains, visās varavīksnes krāsās
hromolitogrāfija Daudzkrāsu litogrāfija; lieto gk. stājgrafikā gravīru darināšanai
blakus sieva daudzsievībā - nepilntiesīga sieva
Mulungu Daudzu Austrumāfrikas tautu pirmsencis un lietus dievība
divdzimumu būtnes daudzu tautu mitoloģijā dievi, kam piemitušas abu dzimumu, gan sievietes, gan vīrieša - iezīmes
multilingvisms Daudzvalodība, stāvoklis, kur indivīds, grupa, sociāls slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) vairāk nekā divas valodas
sociālā darba resursi daudzveidīgi pakalpojumi un līdzekļi (materiālie, nemateriālie, individuālie, grupas, organizāciju un vides), ko sociālais darbinieks piesaista vai aktualizē, lai sekmētu indivīda, grupas un kopienas sociālo funkcionēšanu
Sarkandaugava Daugavas labā krasta atteka (sengultne) Rīgā, garums - \~4 km, lejas daļā ieplūst Mīlgrāvī
Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
danaju dāvana dāvana ar ļaunu, nodevīgu nodomu, kas saņēmējam nes nelaimi
dātala Dāvanas, ko līgava kāzās deva vīra radiem, plašāk - līgavas pūra daļa, kas bija paredzēta dāvināšanai kāzās
heterohromija Dažāda labās un kreisās acs varavīksnenes krāsa
brāzeklis dažādas lietas, sasaiņotas sainī, ziedojums mirušajiem, kas apglabāti baznīcā; vīšķis
klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas
biofori Dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāvot protoplazma
gonadotoksīni dažādi toksiski faktori, kas vīrietim var izraisīt spermatozoīdu daudzuma samazināšanos vai to struktūras bojājumus
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam
atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi
dabiskie sveķi dažādu augu un kukaiņu dzīvības procesu produkti, kurus izmanto laku un krāsu rūpniecībā un citur
lingvistiskā attieksme dažādu etnosu, sociālo grupu un indivīdu subjektīvo faktoru komplekss - valodas uztveres īpatnības, attieksme pret dažādām valodām un valodas situācijas regulēšanas mehānismiem
sociālā nevienlīdzība dažādu indivīdu, sociālo grupu vai slāņu dažādās pozīcijas sabiedrības hierarhijā (ar atšķirīgām dzīves iespējām un atšķirīgu savu vajadzību apmierināšanas līmeni), kas izveidojušās sociālās diferenciācijas rezultātā
laulību tirgus dažādu laulāties spējīgu vīriešu un sieviešu grupu skaitliskās attiecības
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai
svīta Dažādu sieviešu apģērbu apzīmējums, dažviet arī vīriešu svārki
konsorcija Dažādu sugu indivīdu grupa, kurā locekļi ir savstarpēji cieši saistīti
oinografija Dažādu vīnu aprakstīšana
atgriezeniskā transkripcija dažiem vīrusiem konstatētā DNS biosintēze uz RNS molekulas matrices
inciņi Dažos apvidos vītolu (kārklu) ziedkopas
psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā
haptotropisms dažu augu reaģēšana uz cieta ķermeņa pieskaršanos; šās reakcijas rezultātā kāpelētājaugu un vīteņaugu orgāni izliecas
redija dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu partenoģenētiskās paaudzes indivīds
sporocista dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu pirmās partenoģenētiskās paaudzes indivīds
individuālā imunitāte dažu indivīdu neuzņēmība pret noteiktām infekcijām
psihodēlisms dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana
evaņģēlikālisms dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību
Jāņu zāles dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai; jāņzāles, jāņuzāles
aviogrupa dažu valstu gaisa kara spēkos patstāvīga aviācijas štata daļa vai vienība ar 60-100 lidmašīnām
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
Lūsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lynx"", saīsinājums "Lyn"), atrodas starp Lielo Lāci un Dvīņiem; Latvijā nenorietošs
Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu
Anša Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem; arī upura tiesas dievība, kas, tāpat kā Dakša, atbild par upura sadalīšanu
Saule Debesu solārā dievība latviešu mitoloģijā
Vicia lathyroides dedestiņu vīķis
plakanais vīķis dedestiņu vīķis
goniodisģenēze Defektīva acs priekšējā segmenta (radzene, varavīksnene, lēca, ar tām saistītās kameras un dziedzeri) attīstība
brendīnmeistars Degvīna darītājs
brendvīnmeistars Degvīna darītājs
brādzinieks Degvīna dedzinātājs (gatavotājs)
degteris Degvīna deģis
špicglāze Degvīna glāze
stojaks Degvīna glāze (mērs), ko parasti izdzer, stāvot pie letes
skraukšķis Degvīna malks
kriukšis Degvīna mēriņš
kočiņa Degvīna mērs, ko izgreba no vienkoča; kočiņš
kočus Degvīna mērs, kortelītis
dzoskakls Degvīna pudele
kolts Degvīna pudele
suktine Degvīna pudele (ar "vijumu ornamentu")
sarkangalvīte Degvīna pudele (sarkani aizlakota)
sarkanmicīte Degvīna pudele (sarkani aizlakota)
brankūzis Degvīna tecinātava, alus darītava
brandiņs degvīns
brendeviņš degvīns
brendiņš degvīns
elles uguns degvīns
šmakauka degvīns
asais Degvīns
brandans Degvīns
brandēņš Degvīns
brandiņš Degvīns
brandīns Degvīns
brandvīns Degvīns
brendans Degvīns
brendaviņš Degvīns
brendavīns Degvīns
brendīns Degvīns
brenduvīns Degvīns
brendvīns Degvīns
čarka Degvīns
jokūdens Degvīns
krakšķis Degvīns
sīvs Degvīns
sīvulis Degvīns
šnabis Degvīns
šņabis Degvīns
šņabītis Degvīns
šņabsts Degvīns
šnabulītis Degvīns
šņabulītis Degvīns
snapšis Degvīns
snapšķis Degvīns
šnapšķis Degvīns
šņapšķis Degvīns
šnapsts Degvīns
šņapsts Degvīns
suļeika Degvīns
vodjara Degvīns
vodka Degvīns
granapipka Degvīns - agrāk tautā iecienīta degvīna šķirne
akmeņdropes Degvīns (nenopietns apzīmējums)
čalka Degvīns ar ūdeni
brandavīns Degvīns, brandvīns
brandavs Degvīns, brandvīns
rudzeļļa Degvīns, kandža
meskals Degvīns, ko Vidusamerikā taisa no meksikāņu nacionālā dzēriena pulkes ("pulque") vai arī no agaves lapām
šņaga Degvīns, spirts
sūrais Degvīns, šņabis
aqua vitae degvīns; _burtiski_: "dzīvības ūdens"
brenduviņš Degvīns; brendavīns
bremka Degvīns; degvīna malks
balts Degvīns; spirts
iridomalācija Deģeneratīva varavīksnenes atmiekšķēšanās
Dehivala Dehivalas-Mauntlavīnijas vēsturiska daļa
lupatdancis deja, kuru izpilda lupatās tērpies vīrietis; tāds, kas staigā skrandās, plukata
dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti
partita Deju svīta (parasti 17. un 18. gadsimta mūzikā)
caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas
tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas
runasvīrs Delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runas vīrs
runas vīrs delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runasvīrs
avīzīte dem. --> avīze
ķīvestīte dem. --> ķīvīte
ķīvitiņa dem. --> ķīvīte
ķīvitiņš dem. --> ķīvīte
švīciņa dem. --> švīka
vīķīte dem. --> vīķe
vīķītis dem. --> vīķe
vīlīte dem. --> vīle
vīrietītis dem. --> vīrietis
vīriņš dem. --> vīrs
vīstoklītis dem. --> vīstoklis
vīstoliņš dem. --> vīstoklis (1)
vītnīte dem. --> vītne
vītoliņš dem. --> vītols
vīzīši dem. --> vīzes
vīzītes dem. --> vīzes
atvaļināt Demobilizēt (karavīru)
atvaļināties Demobilizēties (par karavīru)
demobilizētais Demobilizēts karavīrs
stabilie iedzīvotāji demogrāfiskais modelis, iedzīvotāji, kuriem ir pastāvīgs dzimstības un mirstības līmenis bez iedzīvotāju migrācijas ilgā laika posmā
iedzīvotāju līknes demogrāfisko notikumu (dzimšanas, laulību noslēgšanas u. c.) biežuma atkarībā no indivīdu vecuma grafisks atspoguļojums, retāk - iedzīvotāju skaita dinamika grafiskā formā
denkastes Denkastes padot - padevīgi sveicināt
raitīgs Derīgs, izdevīgs
desantdivīzija Desantkaraspēka divīzija
desantnieks Desantkaraspēka karavīrs
tārps Destruktīva pašreproducēšanās programma (datora vīrusa paveids), kas pakāpeniski aizpilda datora atmiņu, vairojoties tādās datora atmiņas vietās, kas netiek aktīvi izmantotas
Trojas zirgs destruktīva programma, ko uztver kā labdabīgu lietojumprogrammu; atšķirībā no vīrusiem Trojas zirgi sevi nereproducē, bet, līdzīgi vīrusiem, bojā programmatūru
psiholoģiskā agresija destruktīvas un kaitnieciskas darbības, kas vērstas pret indivīdu, grupu vai sabiedrības daļu, nodarot upurim psiholoģisku kaitējumu; izpausmes ir verbālas un neverbālas, tās mērķis ir ietekmēt, dominēt un izrādīt varu
minors Determinants, ko iegūst, izsvītrojot no dotā determinanta zināmas rindas un ailes
davība Devība
davībe Devība
plašība Devība
pa labi (un) pa kreisi devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu)
dāsns Devīgs
dešavīgs Devīgs
deselīgs Devīgs
deševīgs Devīgs
dāss Devīgs, dāsns
dastīgs Devīgs, dāsns
kāka Devīgs, izšķērdīgs cilvēks
kākacis Devīgs, izšķērdīgs cilvēks
tapīgs Devīgs, iztapīgs
deviņvīru Deviņu vīru
plaušu zāle deviņvīru spēks
verbascum Deviņvīruspēki
deviņvīru spēks deviņvīruspēks
saulesrieži Deviņvīruspēks
saulessveces Deviņvīruspēks
saulesvieži Deviņvīruspēks
lāčausis Deviņvīruspēks - vīrceļu dzimtas lakstaugs
tarakānu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum blattaria"), kas Latvijā ir adventīvs augs
astainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum bombyciferum")
Heiksa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum chaixii")
blīvziedu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum densiflorum"), kas Latvijā ir adventīvs augs, tiek audzēts arī kā krāšņumaugs
miltainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum lychnitis"), kas Latvijā ir adventīvs augs
melnais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum nigrum")
Olimpa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum olympicum")
violetais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum phoeniceum"), kas Latvijā ir adventīvs augs
parastais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum thapsus")
devītdaļa Devītā daļa
nonidi Devītā diena franču revolūcijas kalendāra dekadā
nonidijs Devītā diena franču revolūcijas kalendāra dekadā
devele Devītā sējas nedēļa
nona Devītā skaņa (tonis) no pamatskaņas
Septuagesimae Devītā svētdiena pirms Lieldienām
devants Devītais
devīts Devītais
Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu
devītklasnieks Devītās klases skolēns
devītiņš devītinis
deviņacis Devītnieks (spēļu kārts)
moto devīze; vadlīnija
DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos
diadinamisks Diadinamiskās (Bernāra) strāvas - zemfrekvences, modulētas, pastāvīgas polaritātes strāvas impulsu virknes ar frekvenci 50 Hz un 100 Hz; lieto elektroterapijā
videodiagnostika Diagnostika, kas veikta, vērtējot ar televīzijas starpniecību nosūtītu rentgenogrammu
iridodiagnoze Diagnozes noteikšana, galvenokārt uz varavīksnenes apskates pamata
greizainītis Diagonāli svītrots adījuma raksts cimdiem
garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai
kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta
verpele Diegspolīte, saivīte
diētas Dienas naudas, ko maksā deputātiem, delegātiem un ierēdņiem pa amata darbības laiku komandējumā, sesijā vai vispārīgi ārpus pastāvīgās darba un dzīves vietas
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes
rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe
feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
pulkvežleitnants Dienesta pakāpe armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
štāba kapteinis dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda pakāpe
viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
staršina Dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
jūras kapteinis dienesta pakāpe kara flotē (dažās valstīs, starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
bocmanis Dienesta pakāpe kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
dižkareivis Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
dižmatrozis Dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (parasti starp karavīru un seržantu); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
patrulēšana Dienesta veids, ko organizē garnizonos, lai uz ielām un sabiedriskās vietās karavīru vidū uzturētu augstu disciplīnu
Činavezi Dienvidāfrikas un Centrālafrikas tautu mitoloģijā - pirmatnējā kosmosa čūska, visa esošā māte, sadalīja pasauli ar savu vīru Nkubu ("zibeni"), viņa bija zemes un ūdens saimniece
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām
Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti
aizvīķnieki Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" iedzīvotāji
Aizviķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants
Āzviķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants
Āzvīķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants
Garangs Dienvidsudānas dinku mītos pirmais vīrietis, viņa sieva bija Abuka, pirmā sieviete, kuras dēļ cilvēkus piemeklē slimības un nāve
Cissus antarctica dienvidu efejvīns
Dodola Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar pērkona dievu un lietus izsaukšanas rituālu
Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību
debesis Dieva, dievību un citu garīgo būtņu mājvieta
dievaris Dieveris - svainis, sievas vai vīra brālis
devatā Dievība
dievišķība Dievība
Pērkons dievība baltu mitoloģijā - folklorā atspoguļots kā antropomorfs tēls; bagātas ražas nodrošinātājs, tautas ētisko ideālu īstenotājs (uzveic ļaunos spēkus, pārmāca zaimotājus)
Išta devatā dievība hindu tantrismā, kas izraudzīta pielūgšanai, visbiežāk Šiva, Šakti vai Kālī
Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus
orākuls dievība pareģojums, ko priesteris pasludina cilvēkiem, atbildēdams uz viņu jautājumiem
Ūsiņš Dievība senlatviešu mitoloģijā
Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai
biritiņa Dievība, aitu sargātāja
sacerdos Dievībai veltīta persona, svētnieks, priesteris
elkdievība Dievības vai garus personificējošu tēlu, elku pielūgšana
Gaci un Gaimi dievības, kuras pielūdza Ibērijas (Austrumgruzija) iedzīvotāji pirms kristietības izplatīšanās, pēc hronikām tie ir "burvji — visslepenākā zinātāji"
Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām
dievājs Dievojs - labs, cēls, skaists, derīgs, izdevīgs
Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu
dzimumlomas Diferenciācija sociāli fiksētās normās, gaidīšanās un rituālos meitenēm un zēniem, vīriešiem un sievietēm
DTV Digitālā televīzija
digitālā krāsu korekcija digitāls process, kas kompensē krāsu atšķirības, demonstrējot filmu uz kinoekrāna un televīzijā
embriotomija Dīgļa sagriešana, augļa sadalīšana grūtu dzemdību gadījumos, kad apdraudēta dzemdētājas dzīvība
pārdīgt Dīgstot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
Dengdīts Dinku (Dienvidsudāna) mitoloģijā - dievība debesu vērša izskatā, kas sūta zemei lietu
Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes
tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs
Bakhs Dionīsa vārds romiešu mitoloģijā - vīna darīšanas dievs
chantransia Diploidāls batrahospermu pirmdīglis jeb attīstības stadija, ko vairāki autori uzskata par patstāvīgu ģinti
multipla diskriminācija diskriminācijas veids, kad cilvēks tiek nostādīts nelabvēlīgākā vai neizdevīgākā situācijā pēc vairākām diskriminācijas pazīmēm vienlaikus
tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ
skrūves dislokācija dislokācija, kas veidojas kristālā no vienas vienīgas atomu vai jonu izliektas kārtas, kura vītņveidīgi aptver skrūves dislokācijas līniju
stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas (parasti taisnā) leņķī
kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem
izlīdzinātājimpulsi Divas īsas impulsu sērijas televīzijas vilnī, kuras iestarpinātas pirms un pēc kadra sinhronizācijas impulsiem un kuru frekvence ir divreiz lielāka un platums uz pusi mazāks nekā rindu sinhronizācijas impulsiem; tādējādi saglabājas nemainīgs līdzstrāvas līmenis
svītrots divd. --> svītrot
ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas
dorstenija Divdīgļlapju augu ģints, Amerikas un Āfrikas zāļaugi ar asi vircotu sakni, ko lieto kā svīdēšanas līdzekli un pret čūsku kodumiem
kontorti Divdīgļlapju augu rinda, koki un lakstaugi, ar divdzimumu, gk. 5-skaitļa ziediem, ziedlapiņas apakšējā daļā saaugušas un sedz vītņveidīgi viena otras malu, pie kam tām vītnes veidā sagriezts stāvoklis arī pumpurā
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti
paulovnija Divdīgļlapju klases bignoniju dzimtas vīrceļu dzimtas ģints ("Paulownia"), dekoratīvs koks ar gaišsārti violetiem trompetveida ziediem, aug Japānā un Ķīnā
sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem
tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu
cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas)
vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija
cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte
santolīna Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Santolina"), puskrūmi ar spēcīgu smaržu un sīkām adatu vai zvīņu veida lapām, kas balti spilvotas un nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem
estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm
saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu
čemurvīns Divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints ("Ampelopsis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus
QR kods divdimensiju svītrkods, balts kvadrātveida laukums, kas noteiktā veidā aizpildīts ar mazākiem melniem kvadrātiem
vēdeklis Diverģējošu šķiedru grupa svītrainajā ķermenī
serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim
monauhēns Divgalvains indivīds ar vienu kaklu
kopdzimtņi Divi (dvīņi) vai vairāki (trīnīši, četrīši utt.) mazuļi (bērni), kas vienās dzemdībās piedzimuši mātei, kurai parasti dzimst viens mazulis
Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi
pāris Divi dejotāji - vīrietis un sieviete
diplopāgs Divi saauguši, vienādi attīstīti dvīņi, kuriem viens vai vairāki dzīvībai svarīgi orgāni ir kopīgi
vītais pāris divi savīti izolēti vadi, kas samazina indukciju un ar to saistīto elektrisko signālu interferenci; to bieži lieto neliela ātruma lokālajos tīklos un telefonijā
pāršuve Divkārša vīle
syncephalus Divkāršs izkropļojums, kurā sakarā ar attīstības traucējumiem dvīņi saauguši galvas, kakla un pa daļai vidukļa apvidū
bifilārs Divkāršs vads, kas sastāv no diviem kopā savītiem vadiem, pa kuriem strāva plūst pretējos virzienos
divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna
divmājnieki Divmāju augi - augi, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem vienas sugas augiem; piemēram, vītoli, apses
valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts
fards Divrindu pantforma Austrumu tautu dzejā, kas ietver sevī īsu, aforistisku domugraudu
Hensoma kebs divriteņu ekipāža (kabriolets) ar durvīm priekšpusē; kučiera vieta atrodas ārpusē aiz kabīnes
labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu
demogrāfiskās piramīdas divu analizējamo vecum struktūru (parasti vīriešu un sieviešu) vienlaicīgs attēlojums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām. Informācija par katru struktūru tiek attēlota pretējos virzienos
eritrocitārais mozaīcisms divu asins grupu sajaukums katrā neidentiskajā dvīnī; placentāro asinsvadu anastomozes rezultāts
dzimumdzīve divu cilvēku fiziska tuvība
protokooperācija divu dažādu sugu organismu savstarpējās attiecības, kas izdevīgas abiem organismiem; abpusēji labvēlīgo koakciju veids
cietsavienojums divu elektroniskas iekārtas elementu pastāvīgs savienojums
kopulācija Divu indivīdu savienošanās dzimumaktā
konsensuālā savienība divu pieaugušu cilvēku attiecības, kuri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, bet nav noformējuši šīs attiecības likumā noteiktā kārtībā
diskordance Divu radniecisku būtņu, piem., dvīņu, pazīmju neatbilstība, nesakritība
dubultspirāle Divu savītu spirāļu apvienojums
pārklāšana Divu televīzijas attēlu elektroniskas kombinēšanas paņēmiens, kad priekšplāns tiek ņemts no viena, fons - no cita avota
psiholoģiskā saderība divu vai vairāku indivīdu savstarpēja apmierinātība ar savu mijiedarbību un tās razultātiem
individuālā divvalodība divu valodu lietošana indivīda līmenī - no pilnīgas abu valodu prasmes līdz ierobežotam otras valodas izmantojumam
annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem
bilingvisms Divvalodība, tāds stāvoklis, ka indivīds, grupa, sociālais slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) divas valodas
biandrija Divvīrība; laulības forma, kurā sievai ir divi vīri
Perforatella bidentata divzobu vīngliemezis
kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis
senjors Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis (zemēs, kur runā spāņu valodā)
dižciltis Dižciltnieks, lielmanis, dižvīrs
dižozols Dižvīrs
lielmaņa Dižvīrs
dižciltnieks Dižvīrs, lielmanis
varinieks Dižvīrs, stiprinieks
Clematis x durandii Djuranda mežvītenis
bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
ieberzēt Dobspiedumā (grebumā, gravīrā) pirmā plāksnes resp. gravēta litogrāfijas akmens iekrāsošana
Jurugu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - dievība, kas personificē haosu, neauglību, sausumu, nakti un nāvi, kurš piedzimis šakāļa izskatā
hronika Dokumentālu materiālu kopa par aktuāliem notikumiem (presē, radio, televīzijā, kino)
uzturēšanās atļauja dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi
pastāvīgās uzturēšanās atļauja dokuments, kas dod tiesības pastāvīgi uzturēties valstī
ielūgums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties savā valstī (ar vīzu)
mehāniskais domkrats domkrats ar mehānisku spēkierīci, par ko parasti izmanto zobstieņa vai skrūves mehānismus; ar skrūves tipa spēkierīci spēku attīsta, izmantojot vītnes kāpumu, jo mazāks kāpuma leņķis, jo lēnāk ierīce darbojas, bet var attīstīt lielāku spēku
atslaukties dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm)
uzbalvāt govis dot govīm kaut ko garšīgu ēst (nelielu daudzumu)
palaist grožus dot lielāku brīvību; mazāk prasīt no kāda
saukt Dot, parasti pastāvīgu, nosaukumu, vārdu; runāt ar kādu vai par kādu, izmantojot šādu nosaukumu, vārdu
jauktavnīca Draiska, pēc vīriešiem kāra sieviete
jauktuve Draiska, pēc vīriešiem kāra sieviete
jaukteve Draiskule, nerātne; pēc vīriešiem kāra sieviete
nopietnas un tiešas briesmas draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, kas var rasties pēkšņi, īsā laika sprīdī un neatgriezeniski ietekmēt nodarbinātā veselību
brālība Draudzība (starp atsevišķiem cilvēkiem, parasti vīriešiem)
piesējīgs Draudzīgs, piekļāvīgs
līdzgaitnieciska mīlestība draugmīlestība - mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību
čoms Draugs, pazīstams vīrietis
džiburs Draugs, puisis, vīrietis
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija
Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli
Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās
Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva
kannadu valoda dravīdu saimes valoda, oficiālā valoda Indijas štatā Karnātakā
tamilu valoda dravīdu valodu saimes D grupas valoda; raksts pieder pie indiešu raksta D atzara
malajalu valoda dravīdu valodu saimes valoda, rakstu pieminekļi no 10. gs. sākuma, lieto vienu no indiešu rakstu paveidiem
bumburs Drēbēs savīstījies cilvēks
kurāža Drosme, pārgalvība; lielīga drosme
delibašs Drosmīgs karavīrs, brašs jātnieks; senajā sultānu Turcijā - turku pašā sargs
marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm
ticens Drošs, paļāvīgs
brašība Drošsirdība, pārgalvība, brašums
lappuses izveide drukājamās lappuses formēšana, kas ietver galveņu, kājeņu, kolonnu, lappuses numura, robežsvītru, grafikas un teksta izvietošanu
štakāns Drukns, labi kopts vīrietis
svempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks
švempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks
svempelis Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks
stakans Drukns, spēcīgs vīrs
stakāns Drukns, spēcīgs, bet neveikls vīrs
drūvīgs Drūms, ierāvies sevī; bailīgs, bikls
jumis Druvu auglības dievība (arī ar lielo sākumburtu)
salzs Dubļu vulkāns, kas pastāvīgi vai periodiski izverd ar ūdeni un naftu sajauktus dubļus un gāzes
jauktā dubultspēle dubultspēle, kurā katrā pusē piedalās vīrietis un sieviete
muguršūle Dubultvīle
uzvīle Dubultvīle, dubultšuve
sviukšēt Dūkt, zuzēt, šņākt, žvīkstēt
duga Duļķains šķidrums (visbiežāk vīns, sula) vai šķidruma nogulsnes; duļķes
patentatslēga Durvīs iemontējama atslēga ar īpašu sarežģītu slēdzeni: šāda slēdzene
ļenka Durvīs iestiprināta metāla detaļa, ko uzmauc uz stenderē iestiprinātas dzinteles (durvju slēgšanai ar piekaramo atslēgu)
ar baltām acīm dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību
ar kaulainu aci dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību
ar šķību aci dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību
ar greizu aci dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību
sekšans Dusmīgs, stūrgalvīgs
sekšāns Dusmīgs, stūrgalvīgs
pauga Dūša, pārgalvība
paugas Dūša, stūrgalvība
dūšainis Dūšīgs vīrs
anima Dvēsele, gars, dzīvība
iedzīvotāju revīzija dvēseļu revīzija
pneuma Dvesma, ēteriska uguns, gars, dzīvības spēks
Zviedrāni Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdrāni" nosaukuma variants
dvaiņaška Dvīnis
dvīnītis Dvīnīši
sinadelfs Dvīņauglis ar vienu galvu, vienu vidumu un divkāršotu locekļu skaitu; cilvēkam nav novērots
monosoms Dvīņauglis ar vienu ķermeni un divām galvām
engastrijs Dvīņauglis, kam parazīts pilnīgi vai daļēji atrodas autozīta vēdera dobumā
polignāts Dvīņauglis, kam parazīts savienots ar autozīta žokli
toradelfs Dvīņauglis, kas saaudzis kopā augšpus nabas, tam ir viena galva, četras kājas un divas rokas
omfalopāgs Dvīņauglis, kas savienots nabas apvidū
omfalozīts Dvīņauglis; parazīts bez sirds, dzīvotnespējīgs pēc piedzimšanas; nomirst, tiklīdz nosien nabassaiti
Austrālijas dvīņdzilnītis dvīņdzilnīšu suga ("Neositta crysoptera")
neositta Dvīņdzilnītis
dveiņi Dvīņi
gemelli Dvīņi
dvīnīši Dvīņi (aptuveni līdz skolas vecumam)
dvīnēni Dvīņi (bērna, pusaudža vecumā)
gastrodidīms Dvīņi ar kopīgu vēdera dobumu
Gem Dvīņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Gemini Dvīņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
dizigotiskie dvīņi dvīņi, kas attīstījušies no divām vai vairākām dažādām, atsevišķām zigotām
monozigotiskie dvīņi dvīņi, kas attīstījušies no vienas zigotas
Siāmas dvīņi dvīņi, kas kādā ķermeņa daļā saauguši kopā; dažkārt tiem ir kopīgi orgāni, asinsrites sistēma u. tml.
somatopāgs Dvīņi, kas saauguši kopā vidumu apvidū
lekanopāgs Dvīņi, kas savienoti ar iegurņiem un apakšējām viduma daļām
dvīņubrālis Dvīņu brālis
psodīms Dvīņu kroplība, kad abi dvīņi saauguši jostasvietā
emprostozigoze Dvīņu kroplība, kad dvīņi saistīti ar priekšpusēm
sisomija Dvīņu kroplība, kad ir viens ķermenis un divas galvas
enadelfija Dvīņu kroplība, kad parazīts ieslēgts autozīta ķermeņa dobumā
hipognātija Dvīņu kroplība, kad parazīts piestiprināts pie autozīta apakšžokļa
sincefālija Dvīņu kroplība, kam raksturīga galvu saplūšana
dipodija Dvīņu kroplība, kurā abiem kropļiem ir viens kāju pāris
gastroacefāls Dvīņu kroplība, kurā bezgalvains parazīts saistīts ar autozītu vēdera apvidū
celiadelfs Dvīņu kroplība, kurā dvīņi savienoti ar vēderiem
kraniopāgs Dvīņu kroplība, kurā dvīņu galvaskausi saauguši kopā
heteropāgs Dvīņu kroplība, kurā nevienāda lieluma dvīņi saauguši savā starpā ar vēdera priekšējo sienu
miognātija Dvīņu kroplība, kurā parazīta ķermeņa daļas ar ādas un muskuļa lēveri piestiprinātas autozīta galvas lejasdaļā
tripodija Dvīņu kroplība, trīs kājas, no kurām viena ir kopīga abiem dvīņiem
diploteratogrāfija Dvīņu kroplības formu apraksts un diagnoze
ksifopāgs Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi saauguši šķēpveida izauguma apvidū (līdz nabai)
sternodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula apvidū
sternoksifopāgija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula ķermeņa un šķēpveida izauguma apvidū
sternoomfalodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula un nabas apvidū
iliotorakopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši ar ribeņa un vēdera sānu apvidiem
iliopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši zarnu kaula apvidū
ilioksifopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi savienoti no krūšu kaula smailes līdz zarnu kaula apvidum
heterodīms Dvīņu kroplības veids, kurā parazītam izveidota tikai galva, kakls un ribenis, kas piestiprināti autozīta vēdera sienai
epignātisms Dvīņu kroplības veids, kurā parazīts vai embrionāls tumors piestiprināts pie autozīta galvaskausa pamata, žokļa vai aukslējām
heteradelfija Dvīņu kroplības veids, kurā rudimentārs parazīts piestiprināts pie autozīta vēdera
kriptodidīms Dvīņu kroplības veids, kurā viens no dvīņiem atrodas otra ķermenī
heterocefāls Dvīņu kroplis ar divām nevienāda lieluma galvām
anadidīms Dvīņu kroplis ar divkāršu ķermeņa apakšdaļu, bet kopīgu augšdaļu
cefalotorakopāgs Dvīņu kroplis ar saaugušām galvām un ribeņiem
anakatadidīms Dvīņu kroplis, kas savienots viduklī un šķirts augšgalā un apakšgalā
išiopags Dvīņu kroplis, savienots sēžas apvidū
dvīņumāsa Dvīņu māsa
ektopāgija Dvīņu patoloģija, kad dvīņi savienoti ar krūškurvja sāniem
konkordance Dvīņu pazīmju sakritība attiecīgajā aspektā; indivīdu genotipiskā līdzīguma pakāpe
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera
skandēšana Dzejas lasīšanas veids, ar balsi pasvītrojot uzsvērtās vai garās zilbes
akatalekse Dzejas metrikā - pilnapjoma vīrišķās klauzulas jambos un anapestos, sievišķās klauzulas trohajos un un amfibrahijos, daktiliskās daktilos
flavivīrusi Dzeltenā drudža izraisītāji vīrusi
Solidago virgaurea dzeltenā zeltgalvīte
rīkšu zeltgalvīte dzeltenā zeltgalvīte
Vicia lutea dzeltenais vīķis
Regulus satrapa dzeltengalvītis
vaskgatavība Dzeltengatavība
deda Dzeltenie vīķi
forsterīts Dzeltenīgs iežveidotājs minerāls, magnija silikāts 2(MgO)·SiO~2~; viens no olivīnu izomorfās rindas galējiem locekļiem; izmato ugunsizturīgiem materiāliem
šķobris Dzeltens ar melnām svītrām
Phylloscopus inormatus dzeltensvītru lapuķauķis jeb dzeltensvītru ķauķītis
mauragu dzeltenvērpējs dzeltenvērpēju dzimtas suga ("Lemonia dumi"), tauriņa spārnu plētums - 40-48 mm, spārni olīvbrūni ar dzeltenu pamatu un dzeltenu ārējo šķērssvītru
peridots Dzeltenzaļš vai brūngans silikātu klases minerāla olivīna paveids
kūlāt Dzeltēt, kalst, vīst
Dzelve Dzelvīte, ezers Raiskuma pagastā
Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos
skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
dzelzsbrigāde Dzelzsdivīzija
Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom
alkoholiskie dzērieni dzērieni, kuros ir alkohols; tos iedala mazalkoholiskajos (alus, dzirkstošie dzērieni), vidēji stiprajos (augļu, ogu un vīnogu vīni, kuriem alkohola saturs ir 18 %) un stiprajos - virs 18 % (aperitīvi, liķieri, degvīni, konjaks u. c.)
sumazgas Dzēriens govīm
flips Dzēriens no alus, degvīna, olām un cukura
toddy Dzēriens no konjaka, ruma, viskija vai sarkanvīna maisījuma ar siltu ūdeni un tam pievienotu cukuru un citronu
šerbets Dzēriens, ko gatavo no augļu sulām, vīna, saldējuma
bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu
zūzāt Dzert (alu vai degvīnu)
goževatsja Dzert degvīnu
kneipot Dzert degvīnu
kniepēt Dzert degvīnu
pogorčiķ Dzert degvīnu
šņabot Dzert degvīnu
šnapstīties Dzert degvīnu
kerosiņiķ Dzert degvīnu, pļēgurot
kišimaķ Dzert degvīnu, pļēgurot
vīnot Dzert vīnu
vīnūzis Dzertuve; krogs, kurā tirgo vīnu
priecas pilieni dzidra šķidruma pilieni, ko rīta agrumā izdala jaunu vīriešu erotisku sapņu eriģētais dzimumloceklis, pirms notikusi ejakulācija
falsetisti Dziedātāji vīrieši, kas falseta balsī atskaņoja soprāna un alta partijas 16. gs. baznīcas koros, kuros bija aizliegts dziedāt sievietēm un kastrātiem
adenotrops Dziedzeru elektīvs ietekmētājs (inde, vīruss, hormons)
šķimelaiņa dzija dzija, kas savīta no diviem dažādu krāsu pavedieniem
fasondzija Dzija, ko parasti iegūst no divām dzijām, no kurām viena ir serdenis, bet otra, kuras garums ir daudzkārt lielāks par pirmās dzijas garumu, tiek apvīta ap šo serdeni
svībulīte Dziju tinamais kociņš, vīvaļa
vīvaļa Dziju tinamais kociņš; svībulīte
tulpiņš Dziju tinamais kociņš; vīvaļa
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
mīlestība Dziļa sirsnība, draudzība, interese, kas vērsta, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību
Japas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna rietumu daļā, lielākais dziļums — 8527 m zjl., devītā dziļākā dziļvaga pasaulē
herpesvīrusi Dzimtai "Herpesviridae" piederoši vīrusi, kas izraisa dažādas cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimības
gonochronisms Dzimuma (kārtu) šķirtība, kad īpatnim ir tikai vai nu vīrišķie vai arī tikai sievišķie dzimuma dziedzeri
paiderastija Dzimuma dziņas apmierināšana, ievadot dzimuma locekli otra vīrieša tūplī
biseksuālisms dzimuma tieksme pret diviem dzimumiem, pret vīrieti un sievieti
coitus reservatus dzimumakts, kura laikā vīrietis sēklas izšļākšanos vai nu stipri novilcina, vai apspiež pavisam
frotāža Dzimumdziņas apmierināšana, berzējot ģenitālijas gar pretējā dzimuma indivīda miesas daļu
dzimumbriedums Dzimumgatavība
dzimumnobriedums Dzimumgatavība; pāragra dzimumnobrieduma iestāšanās
ritualizēts homoseksuālisms dzimumsakari starp viena dzimuma personām, visbiežāk pieaugušiem vīriešiem un zēniem, iniciācijas rituālu laikā
potence Dzimumspēja (vīrietim)
homoseksuālisms Dzimumtieksme pret sava dzimuma indivīdu
homoseksualitāte Dzimumtieksme pret sava dzimuma indivīdu
heteroerotisms Dzimumtieksme uz citu indivīdu
gerontofilija Dzimumtieksme uz gados vecākiem indivīdiem
heteroseksuālisms Dzimumtieksme uz pretēja dzimuma indivīdu
gonohorisms Dzimumu diferenciācija, vīriešu un sieviešu dzimuma indivīdu dzimuma pazīmju atšķirība, pretstatā hermafrodītismam
individuālā dzirdne dzirdne atsevišķu dzīvnieku dzirdināšanai (govīm piesietas turēšanas kūtīs, cūkām atnešanās aizgaldos u. tml.)
kava Dzirkstošais spāņu vīns, ko gatavo pēc klasiskās šampanieša metodes
horioidoirīts Dzīslenes un varavīksnenes iekaisums
horoidoirīts Dzīslenes un varavīksnenes iekaisums
šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība; mazākā dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvības galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība)
bezšūnaiņi Dzīvās dabas iedalījuma taksons ("Acellularia"), kas ietver vīrusus un riketsijas
acellularia Dzīvās dabas iedalījuma taksons, kas ietver vīrusus un riketsijas
hromisti Dzīvās dabas taksons ("Chromista"), kas reizēm tiek iedalīts sēņu valstī, bet dažkārt klasificēts kā patstāvīga valsts
katabioze Dzīvās vielas izlietošana dzīvības procesiem šūnās
bios Dzīve, dzīvība
anakreontika Dzīvespriecīga satura lirika, 18. gs. lirikas virziens, kas atdarināja Anakreonta vīna un mīlas dziesmas
dzīvības liesma dzīvība
galva Dzīvība
gars Dzīvība
aerobioze Dzīvība, kuras eksistencei nepieciešams gaiss vai brīvs skābeklis
animācija Dzīvība; pacilātība
biometrija dzīvības apdrošināšanā - dzīves paredzamā ilguma aplēšana
gratifikācija dzīvības apdrošināšanā apdrošinājuma summas palielināšana un apdrošināšanas prēmijas samazināšana atkarībā no apdrošināšanas sabiedrības finansu darbības rezultātiem; bonuss
dzībe Dzīvības dziņa
autoģenēze Dzīvības evolūcija šādas teorijas skatījumā
dzībe Dzīvības iedīglis, pirmelements, no kā viss rodas un veidojas
nāve Dzīvības izbeigšanās (augam)
nāve Dzīvības izbeigšanās (cilvēkam vai dzīvniekam)
biogenosfēra Dzīvības izcelšanās sfēra; planētas apvalka daļa, kurā pamazām izveidojās apstākļi, kas ir labvēlīgi matērijas attīstībai no neorganiskām formām līdz dzīvībai
Arbor vitae dzīvības koks; tā sauc mazās smadzenes, kas šķērsgriezumā izskatās pēc koka
daļēji noslēgtā dzīvības nodrošināšanas sistēma dzīvības nodrošināšanas sistēma, kurā dažas vielas lidojuma laikā tiek reģenerētas
noslēgtā dzīvības nodrošināšanas sistēma dzīvības nodrošināšanas sistēma, kurā visas vielas lidojuma laikā tiek reģenerētas
atklātā dzīvības nodrošināšanas sistēma dzīvības nodrošināšanas sistēma, kurā visus patērējamo vielu krājumus ņem līdzi no Zemes
sārtoties Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem)
sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem); sārtoties (1)
psihovitālisms Dzīvības norišu izskaidrojums ar dvēselīgu faktoru palīdzību
guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem)
biomatemātika Dzīvības parādību pētīšanā pielietotā matemātika
darbība Dzīvības procesi (augos, to daļās)
transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās
reanimācija Dzīvības procesu atjaunošana (organismā); atdzīvināšana
zara atmiršana dzīvības procesu izbeigšanās zaros pēc lapu un skuju nokalšanas
transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās
veģetācija Dzīvības procesu kopums (augos), augšana un attīstība
abiogenesis Dzīvības rašanās no nedzīvām vielām
biopoēze Dzīvības rašanas no neorganiskam vielām
devitalizācija Dzīvības spēju atņemšana
cīls Dzīvības spēks
noša Dzīvības spēks; noža 1
abioze Dzīvības vai tās pazīmju trūkums
āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku
biosfaira Dzīvību aptvērēja zemeslodes daļa
biogēns Dzīvību radošs
žirgts Dzīvīgs (par augiem)
spriksts Dzīvīgs, gudrs cilvēks, īpši šāds zēns
spuluņģis Dzīvīgs, nevaldāms zēns, arī jauns vērsis
spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai, rīkojumiem
heterotermiski dzīvnieki dzīvnieki (piemēram, ezis, susliks u. c.), kuriem pastāvīgas ķermeņa temperatūras periodi mijas ar ievērojamiem tās svārstību periodiem, ko izraisa apkārtējās vides temperatūras svārstības
nometnieki dzīvnieki, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām
indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi)
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata
giandromorfa Dzīvnieks ar himmērisku konstitūciju: dažas tā daļas ir sievišķā, citas - vīrišķā tipa, ko nosaka attiecīgi dažādie hromosomu komplekti; sastopama kukaiņiem un putniem
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem
definitīvais saimnieks dzīvnieks vai cilvēks, kura organismā parazīts sasniedz dzimumgatavību
konkurents Dzīvnieks, augs, kas sacenšas ar kādu citu dzīvnieku, augu dzīvības vai uztura dēļ; konkurences (3) dalībnieks
palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam
vaislas gatavība dzīvnieku spēja vairoties, dzimumgatavība
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi
mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras
tēviņš Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis
Burtnieku nams dzīvojamais nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 38, tika uzcelts 1907. g. par uzņēmēja un mecenāta A. Dombrovska līdzekļiem, lai tajā ierādītu dzīvokļus ievērojamiem latviešu kultūras un mākslas darbiniekiem
servisa dzīvoklis dzīvoklis, kas tiek izīrēts un ir pielāgots personai ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, lai palielinātu personas iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi
sēdenis dzīvošanā nometināts (krievu) karavīrs
dzīvot puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti)
mājot Dzīvot (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem; mist
mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem
bionts Dzīvs organisms vai tā daļa, kas spēj patstāvīgi eksistēt
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras; džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis
Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks, viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību
nazireji Ebreju grupa, kuri bija solījušies nedzert vīnu un citus reibinošus dzērienus un negriezt matus
Ādams Kadmons ebreju mistiskajā tradīcijā - jau pirms laika sākuma pastāvošais ideālā cilvēka prototips, kas sevī ietver gan materiālās, gan garīgās pasaules līdzību
Lilita Ebreju mitoloģijā - sieviešu kārtas dēmons, kas pavedina vīriešus, ir bīstams dzemdētājām un jaundzimušajiem
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
Ūriēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, Enoha pavadonis viņa vīzijās, Dieva kalpotājs un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem
stelēķis Ēdiena vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī
telēķis Ēdiena, vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī
salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa
matlots ēdiens: zivju gabaliņi sarkanvīna mērcē ar dažādām piedevām
iesildīties Ēdot vai dzerot (ko siltu), izraisīt sevī siltuma sajūtu
cissus Efejvīni
cisi Efejvīni - vīnkoku dzimtas ģints, koksnainas liānas, tropos 350 sugu, Latvijā sastopami kā telpaugi
dienvidu efejvīns efejvīnu suga ("Cissus antarctica")
romblapu efejvīns efejvīnu suga ("Cissus rhombifolia")
svītrainais efejvīns efejvīnu suga ("Cissus striata")
lavidieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji
lavīdieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji
mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem - kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811
osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos
Naunete Ēģiptiešu dievība, kas simbolizē pirmatnējos ūdeņus, un kopā ar savu vīriešu kārtas analogu Nunu ietilpa ogdoādē, ko veidoja astoņus haosa spēkus personificējošas dievības
ogdoāde Ēģiptiešu mitoloģijā - astoņu pirmatnējo dievību grupa, kas personificē haosa spēkus, sastāvēja no četriem dievību pāriem
Hapi Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, Nīlas upes personifikācija, ko pielūdza kā valgmes un dzīvības devēju
Nauneta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, pirmatnējo ūdeņu personifikācija, kura kopā ar savu vīru Nunu ietilpa dievišķajā astotniekā - ogdoādē
Taurta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, sieviešu un bērnu aizstāve
Šesemu Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, vīndaru aizgādnis, bija atbildīgs arī par eļļas spiešanu balzamēšanai
Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus
duata Ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kur mirušie var nokļūt pa kāpnēm, pa saules stariem, ar vīraka dūmiem vai aizpeldēt tur ar laivu
Petesuhs Ēģiptiešu mitoloģijā - Nīlas dievība
Kuks Ēģiptiešu mitoloģijā - viena no divām pirmatnējām (otra - Kaukete) dievībām, kas simbolizē tumsu un piederēja pie astoņu pirmatnējo dievību grupas - ogdoādes
Kaukete Ēģiptiešu mitoloģijā - viena no divām pirmatnējām (otra - Kuks) dievībām, kas simbolizē tumsu un piederēja pie astoņu pirmatnējo dievību - ogdoādes
Gebs Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, debesu dievietes Nulas vīrs, Ozīrisa un Izīdas tēvs
Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis
konsekrēšana Eiharistijā - darbība, kuras laikā maize un vīns kļūst par Kristus miesu un asinīm
konsubstanciācija Eiharistijas mācība, ka pēc konsekrācijas maizes un vīna, resp., Kristus miesas un asiņu substance pastāv kopā savstarpējā vienībā
Teoklimens Eiripīda traģēdijā "Helena" viņš ir ēģiptiešu valdnieka Proteja (kura aizstāvībā bijusi Helena) dēls un pēc tēva nāves piespiež Helenu stāties ar viņu laulībā
akronekroze Eiropā reti sastopama kartupeļu vīrusslimība, kas saistīta ar galotņu nokalšanu
ANSE Eiropas Nacionālo supervīzijas organizāciju asociācija
ladinosi eiropiešu vīriešu unindiāņu sieviešu bērni Dienvidamerikā
Stūra māja ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja
Obasi Nsi ekoju (Nigērija) mitoloģijā - zemes dievība, kas dod auglību un kopā ar Obasi Osu kā māte un tēvs ir radījuši pasauli un visas lietas tajā
autekoloģija ekoloģijas virziens, kurā pēta vienas sugas indivīdu un vides mijiedarbību; faktorekoloģija
ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām
hinterlande Ekonomģeogrāfijā - apgabals, ko pastāvīgas kravu un pasažieru plūsmas saista ar ostu, pilsētu pie upes vai citu centru; aizzona
pašdarbīgie iedzīvotāji ekonomiski patstāvīgie iedzīvotāji
mitraine Ekosistēma, kam raksturīgs pastāvīgs apūdeņojums vai liels augsnes mitrums
ekoloģiskā efektivitāte ekosistēmas enerģijas plūsmas kvantitatīvais mērs; ekosistēmas vai atsevišķas barošanās ķēdes produkcija un tajā ietvertā enerģija ar katru nākamo posmu samazinās, jo noteikta tās daļa ir nepieciešama esošā posma dzīvības procesu uzturēšanai; uz nākamo ķēdes posmu pāriet ne vairāk kā 20% iepriekšējā posma produkcijas, bet vairākumā gadījumu — \~10%
klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata
klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata
dendrotrons Eksperimentāla iekārta kokaugu dzīvības norišu pētīšanai maināmā vidē
tehniskās gatavības koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo sistēmas vai iekārtas gatavību izmantošanai, piemēram, autotransporta gatavības koeficients raksturo autoparka izmantošanas gatavības pakāpi: tā ir izmantošanai gatavu automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu
horioalantojs Ekstraembrionāla membrāna apaugļotajās vistu olās; lieto vīrusu kultivēšanai
eskapāde Ekstravaganta, arī pārgalvīga rīcība
kriptobioze Ekstremāls anabiozes stāvoklis, kad dzīvība atrodas gaidstāves režīmā un vielmaiņas procesi samazinās līdz 0,01% no parastā apjoma
ekssudāts Eksudāts - iekaisuma šķidrums, izsvīdums
atsāļošana Ēku sienu apmetuma un mūru attīrīšana no sāļu izsvīdumiem
elater Elater sanguinolentus - sarkansvītrotā sprakšķa "Ampedus sanguinolentus" nosaukuma sinonīms
salonu lauva elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā
Krojas pasvīta Elejas svītas nosaukums 1954.-1959. g.
Krojas svīta Elejas svītas nosaukums 1959.-1981. g.
loks elektriskais loks - viens no patstāvīgās elektriskās lokizlādes veidiem gāzē, kur izlādes procesi koncentrēti šaurā, koši spīdošā plazmas kanālā
Volta loks elektriskais loks - viens no patstāvīgās elektriskās lokizlādes veidiem gāzē, kur izlādes procesi koncentrēti šaurā, koši spīdošā plazmas kanālā
sausais elektrofiltrs elektriskais sēra dioksīda gāzes attīrītājs, kas sastāv no divdaļīgas kameras, kuras sienas izliktas ar ķieģeļiem; katra daļa ir patstāvīgs elektrofiltrs; temperatūra ne zemāka par 250 °C
videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai
elektrostatika elektrodinamikas nozare, kurā pēta nekustīgu elektrisko lādiņu īpašības, to radītos elektriskos laukus, spēkus un mijiedarbību, arī pastāvīgā elektriskā lauka īpašības
pieļaujamais spriegums elektrodrošības normās pieļautās sprieguma vērtības, kas neapdraud cilvēka veselību vai dzīvību
magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem)
elektronstaru lampa elektronierīce, kas ar vienu vai vairākiem elektronstariem pārveido signālus, piem., elektriskus signālus pārvērš redzamos attēlos vai attēlus - televīzijas signālos; katodstaru lampa
kabeļtelevīzijas tīkls elektronisko sakaru tīkls, kas paredzēts galvenokārt radio vai televīzijas programmu raidīšanai vai publiskai izplatīšanai
ikonoskops Elektronlampa pārraidāmā attēla pārveidošanai elektriskos signālos, ko lieto televīzijā
izvērses ģenerators elektroshēmas kamerā vai kineskopā, kas ģenerē zāģveida vilni, lai virzītu signālu vai televīzijas rastru veidojošo katodstaru kūli
lice Elektrotehnikā vairāku tievu kopā savītu stieplīšu vads, ko lietoja zvanu auklām, radio antenām u. tml.
pavadoņelementi Elementi (gk. Cd, In, Ge, Ga, Re, Hf.), kas rūdās neveido patstāvīgus minerālus, bet kopā ar citiem elementiem veido izomorfus u. c. savienojumus
elkadievs Elks, elkdievība
elzevīrs Elzevīra burti - burti, kurus izveidojuši ievērojamie holandiešu grāmatu iespiedēji un izdevēji Elzevīri (16. gs. beigas - 18. gs. sākums)
nāliķis Eļļa, kas rodas vīnam rūgstot, gatavojot degvīnu u. tml.
gonadoģenēze Embrija gonādu attīstība, kuras raksturīgas vīriešu vai sieviešu dzimumam
garīgā veselība emocionāla un intelektuāla līdzsvarotība; augsta darbaspēju pakāpe, gatavība veidot produktīvas attiecības ar cilvēkiem un pārvarēt iespējamās grūtības
ceļotprieks Emocionāls indivīda stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts ceļojuma procesā, apmeklējot aizvien jaunas vietas, iepazīstot dažādas kultūras, izjūtot jaunus pārdzīvojumus, viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek tūristam doties ceļojumā
priekšspēle emocionālu un fizisku tuvību rosinošas seksuālas aktivitātes pirms dzimumakta
Ainejs Enejs - viens no drošsirdīgākajiem Trojas aizstāvjiem, mirstīgā vīrieša u dievietes Afrodītes dēls, romiešu Jūliju dzimtas mitoloģiskais ciltstēvs
siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika
enerģētiskais vampīrisms enerģijas, dzīvības spēku atņemšana cilvēkiem
bugenkurs Enkurs, kas pastāvīgi atrodas jahtas priekšgalā
neiraminidāze Enzīms miksovīrusu apvalkā, kas atšķeļ neiramīnskābi no šūnas mukoproteidu receptoriem
Tešenas slimība enzootiskais encefalomielīts, cūku infekcijas slimība, ko izraisa vīruss; visbiežāk saslimst sivēni pēc atšķiršanas
ofanims Eņģeļu zemākā kārta jūdaismā, kas Ecēhiēla grāmatā vīzijas aprakstā nosaukti par "riteņiem"
fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem; šāda veida patstāvīgs skaņdarbs
izohemaglutinācija Eritrocītu aglutinācija, tiem pievienojot tās pašas sugas cita indivīda asinis
izohemolīze Eritrocītu līze, ievadot tās pašas sugas cita indivīda serumu
narcisms Erotisma veids - iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās par savu skaistumu; narcisisms
Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas
Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam
smērte Ēsma zivīm
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.)
vīnetiķis Etiķis, ko iegūst, raudzējot vieglos vīnus
etilalkohols Etilspirts; vīna spirts
iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi
frankošveicieši Etniska grupa, Šveices rietumu daļas pamatiedzīvotāji, pēc izcelsmes radniecīgi frančiem, runā dienvidfranču (provansiešu) dialektos, literārā valoda - franču, ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi
autohtonā minoritāte etniska minoritāte, kas pastāvīgi dzīvo etnoģenētiskajā minoritātes teritorijā, piemēram, lībieši Latvijā, velsieši Lielbritānijā, sorbi Vācijā
nometnieki Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; šīs etniskās vienības piederīgie
Vanta etrusku mitoloģijā - aizkapa pasaules sieviešu kārtas dēmons, nāves personifikācija, viņas pastāvīgie atribūti ir tīstoklis, lāpa, zobens, čūskas, kas apvij rokas, atslēga; dažkārt tiek identificēta ar grieķu fūrijām
Fuflunss etrusku mitoloģijā - augu valsts un auglības dievība, tiek identificēts ar grieķu Dionīsu un romiešu Silvānu
Satre etrusku mitoloģijā - dievība, ar kuras vārdu saistīts priekšstats par zelta laikmetu - pārpilnības un vispārējas vienlīdzības laikmetu
Aplu etrusku mitoloģijā - dievība, kas atbilst Apollonam grieķu mitoloģijā, viņa vārds atrodams uz etrusku pieminekļiem 5. - 4. gs. p. m. ē.
Kalviši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaļvīši" nosaukuma variants
Alvīšezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 10,6 ha; Alvīšu ezers; Alvītes ezers
Dalrimpla ezers ezers Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Keipa un Beljando, caurtek Bērdekina
Alberta ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā (_Albert Nyanza_, angļu _Albert, Lake_), 619 m vjl., Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, platība - 5600 m2, garums - 145 km, platums - 35-46 km, dziļums - līdz 58 m, bagāts zivīm; Mobutu Sese Seko ezers
Pēterēnu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, stipri aizaugusi dzelvīte Sudas purvā
Kaļveits ezers Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, platība - 33,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs, aizaugums 17%; Kalvišu ezers; Kalvīšu ezers
Balts ezers Dagdas pauguraines nolaidenumā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā, 163,6 m vjl., platība – 58,2 ha, garums – 2,0 km, lielākais platums – 0,3 km, vidējais dziļums – 7,1 m, lielākais dziļums – 24,3 m, aizaugums – tikai 5%, bagāts zivīm; Balta; Baltais; Baltas ezers; Bolta ezers
Paslavītes ezers ezers Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 1,1 ha; Paslavīte; Paslavītis
Greitbērleiks ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri
Pullans ezers Malienas pauguraines malā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 196 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 9,7 m, eitrofs, zivīm bagāts; Pulānu ezers; Pullana ezers; Pullanu ezers; Pullānu ezers
Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe
Maizezers ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers
Tūnas ezers ezers Šveices vidienē (_Thuner See_), Bernes Alpu priekškalnēs 558 m vjl., lielākais dziļums — 218 m, tektoniski glaciāla izcelsme, augsti krasti, zivīm bagāts
Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers
samana Ezoterismā dzīvības spēks, kas esot saules pinuma centrā
odžass Ezoterismā smalkās dzīvības enerģijas augstākā forma, no kuras daudzuma atkarīgs personības garīgais, intelektuālais un sociālais statuss
vjāna Ezoterismā speciāls avots, kas piegādā enerģiju visam ķermenim, vīriešiem tas esot saistīts ar prostatas centru
gurubhai Ezoterismā vīriešu kārtas skolnieki, kas mācās pie viena un tā paša garīgā skolotāja
jogins Ezoterismā vīrietis, kas praktizē jogu
ežgalvaiņi Ežgalvīši
sparganiaceae Ežgalvīšu dzimta
šaurlapu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium angustifolium"), Latvijā aizsargājama
vienkāršā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium emersum syn. Sparganium simplex")
lielā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium erectum")
kamolainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium glomeratum"), Latvijā aizsargājama
zālainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium gramineum syn. Sparganium friesii"), Latvijā aizsargājama
sīkaugļu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium microcarpum")
mazā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium minimum")
ežgalvainis Ežgalvīte
ežvārpainis Ežgalvīte
sparganium Ežgalvītes
fistula Falsets - augsts vīriešu balss reģistrs
fašists fašistiska režīma (it īpaši nacistiskās Vācijas) armijas karavīrs
feministu valoda feminismam raksturīgi centieni izskaust pieņēmumu, ka valodā un rakstībā labskanīgāka ir vīriešu un nevis sieviešu dzimte
Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja
Artemisia verlotiorum Ferlota vībotne
karboligāze ferments dzīvnieku un augu audos, kas katalizē pirovīnogskābes pārvēršanu par acetilmetilkarbinolu
fermons Feromons - vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji
snuff Filma, parasti pornogrāfiska vai spēcīgi erotiska, kuras gaitā notiek slepkavība (sekss, varmācība, asinis); "snuff movie"; "snuff film"
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
atspoguļošana Filozofiska kategorija; vispārīga matērijas īpašība, materiālu sistēmu spēja ar pārmaiņām sevī atveidot citu sistēmu iedarbību
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm
iekšējās kontroles sistēma finanšu un cita veida kontroles sistēma, ieskaitot ministrijas vai iestādes struktūras, darbības metožu un procedūru kontroli, kuru vadība izveidojusi kopējiem mērķiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību
opcijas taustiņš firmas _Apple_ tastatūras taustiņš, kurš apvienojumā ar kādu rakstzīmes taustiņu veido speciālus simbolus, piemēram, lodziņus, dažādu valūtu simbolus, slīpsvītras u. c.
radošā grāmatvedība firmas kontu organizēšana un atainošana tādā formā, kas šai firmai ir ērta un izdevīga, taču radīta, liberāli un neortodoksāli interpretējot vispārīgos noteikumus par grāmatvedību
pārraides vide fizikāla vide signālu pārraidei starp datoru tīkla stacijām, piemēram, vītu vadu pāris, koaksiālais kabelis, optiskais kabelis
nogatavoties Fizikālā, ķīmiskā procesā sasniegt lietošanas gatavību
neatgriezenisks process fizikāls process, kurš patstāvīgi var norisēt tikai vienā noteiktā virzienā (piem., difūzija, siltumvadītspēja) un kur novēro orientētu vielas, enerģijas, impulsa plūsmu
magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā
vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa
ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemguļa
pašnodarbinata persona fiziska persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju kā algots darbinieks, un neieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību
apsargājamais objekts fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi
ārvalstu ieguldītāji fiziskas personas, kas nav Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji un juridiskas personas, kas reģistrētas citās valstīs, un kuri veic ieguldījumus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos
spēkavīrs Fiziski spēcīgs vīrietis
spēka vīrs fiziski spēcīgs vīrietis; spēkavīrs
Baumaņa fjords fjords Ziemeļu Ledus okeānā, Elsmīra salas rietumos, Norvīdžena līča austrumu atzars
verdoflavīns Flavīns, kas atrodams zālē, ķīmiski identisks ar riboflavīnu
lūzeris Flegmatisks, nolaidīgs, nevīžīgs
rīrekrāns Fona ekrāns, uz kā attēlu rāda no otras puses; to izmanto televīzijā un filmu uzņemšanā
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā
printera fonts fonts, kas pastāvīgi atrodas printera atmiņā vai tiek uz to pārsūtīts, tas var būt iebūvēts, ielādējams vai arī fontu kasetnes fonts
Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
Agbe Fonu un dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievību pavēlnieks, kas kopā ar savu sievu valda pār ūdeņiem
kukāns Formā cepts biskvīts, torte; kūka
satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas valsts; satelītvalsts
puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis
satelītvalsts Formāli patstāvīga, bet faktiski no kādas citas valsts politiski atkarīga valsts
izplecis Formas tērpa uzplecis (karavīra apģērbam)
ietērps Formas tērps (parasti karavīram)
elektromehāniskais fotoaparāts fotoaparāts ar elektronisku slēdzi, kurā bez strāvas avota var realizēt vienu vai vairākus patstāvīgus mehāniskus ekspozīcijas laikus
heliogrāfija Fotogrāfiska svītru dobspieduma tehnika
fotokorespondents Fotogrāfs, kas strādā periodiskajiem izdevumiem vai televīzijas raidījumiem
fotogravūra Fotogravīra
plumbikons Fotokonduktīva televīzijas pārraides lampa, kas izveidota uz vidikona bāzes, bet ar svina oksīda uztvērējelektrodu
printogravīra Fotomehānisks svītru atdarinājums zemes karšu (atlantu) iespiešanai, izlietojot šai nolūkā pēc diapozitīviem dziļi kodinātas plātnes
makrofotoobjektīvs Fotoobjektīvs ar pastāvīgu vai maināmu fokusa attālumu, kura optiskā sistēma speciāli konstruēta sīku objektu fotografēšanai lielā palielinājumā no ļoti tuvas distances
šēze Fraka; pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki
tribūnāts Francijā no 1799.-1807. g. 100 vīru kolēģija, kura apsprieda un kritizēja likumu projektus
Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.)
Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes
ftalāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu kraupi, ķiršu lapbiri, vīnkoku miltrasu u. c. slimības
figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi
rekursīva funkcija funkcija, kas attēlo naturālo skaitļu kopu sevī un izsakāma ar galīgu skaitu pamatoperatoru un elementāru funkciju
sistēmas pārvaldība funkcija, ko izpilda sistēmas administrators un kas ietver sevī sistēmas periodisku kontroli un modificēšanu, lai panāktu tās efektīvu darbību
pirmintegrālis Funkcija, kuras kreisā puse pie jebkura atrisinājuma saglabā pastāvīgu nozīmi, tomēr nav identiska konstante
kardioneiroze Funkcionāli sirdsdarbības traucējumi: sirdsklauves, neregulāra elpošana, aizdusa, smakšanas sajūta, pietvīkums un nāves bailes
gumzaks Gabals, pika, vīstoklis, kaut kas satīstīts
septembris Gada devītais mēnesis
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini)
precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini)
opis Gados vecāks vīrietis
tētuks Gados vecāks vīrietis; arī tēvs (2)
tēvs Gados vecāks vīrietis; arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks
vecvīrs Gados vecs, arī pieredzējis vīrietis
Deivisa kauss gadskārtējas sacensības tenisā - vīriešu komandu čempionāts (kopš 1900. g.)
vidējais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgo vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākas dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī; visbiežāk šo rādītāju aprēķina atsevišķi vīriešiem un sievietēm
slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai kādam atriebtos, nodarītu ko ļaunu
nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur)
nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.)
caurvējš Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo)
augstuma griesti gaisakuģa maksimālais lidojuma augstums; izšķir statisko augstumu (kurā var norisināties ilgstošs horizontāls lidojums ar pastāvīgu ātrumu) un dinamisko lidojuma augstumu (augstums, kurā vēl iespējams kontrolēt gaisakuģa vadāmību)
kuprotipija Gaismas gravīrai līdzīgs attēls un tā gatavošanas process: pigmenta attēlu kopē zem negatīva, pārnes uz graudotas vara plātnes un kodina ar dzelzs hlorīdu, pēckodinājumā iegūst pustoņa klišeju izcilspiedumam
opalescence Gaismas izkliede duļķainā vidē; varavīkšņaina krāsu rotaļa, kas raksturīga opālam, mēnessakmenim un dažiem citiem minerāliem ar mikroskopiski šūnainu uzbūvi
diazotipa gaismjutīgais papīrs gaismjutīgs p. ar diazotipa pārklājumu, lai iegūtu pozitīvas gaismas kopijas ar gaismnecaurlaidīgiem svītru vai tekstu oriģināliem
ūdenssvītras Gaišas svītras kubla vai mašīnu papīros
clairette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns
clarette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns
balsnēt Gaiši, bāli spīdēt, vīdēt
oreola efekts gaišs aplis ap intensīvāk apgaismotajām kadra daļām, ko rada gaismas atstarošanās no kinolentes pretējās virsmas; efekts, kas izraisa oreola parādīšanos ap objektiem televīzijas attēlā
rose gaišsarkans (par vīnu)
nacionālais kopprodukts galapreces un pakalpojumi, ko gada laikā saražojuši valsts pastāvīgie iedzīvotāji gan savā zemē, gan ārzemēs
cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums; celu dēlītis
lasāmgalds Galds ar avīzēm, žurnāliem, brošūrām lasīšanai uz vietas (piemēram, kinoteātrī)
eukrasija Galēna temperamentu mācībā normāls dzīvības sulu maisījums organismā
monoīds Galīgas elementu kopas visu viennozīmīgo attēlojumu sevī (transformāciju) kopa
Sucels Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, Nantosueltas vīrs, viņa ikonogrāfiskais simbols ir koka āmurs
pleice Galvas plikums (laukums pakausī bez matiem vai pilnīga plikgalvība)
neiropsiholoģiskās funkcijas galvas smadzeņu aktivitāšu kopums, kas nodrošina nervu sistēmas un indivīda emocionālo, uzvedības, sensomotorisko un kognitīvo sfēru vienotu darbību
encefalomielīts Galvas un muguras smadzeņu iekaisums, ko ierosina gk. neirotropi vīrusi, bet var būt arī dažu infekciju slimību komplikācija
pamatgrupa Galvenā, nozīmīgākā, arī pastāvīgākā grupa
Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā
euharistija galvenais kristietības sakraments, kuru Kristus iedibināja naktī pirms savas nāves; tajā ietilpst dalīšanās maizē un vīnā - Kristus ķermenī un asinīs; Svētais vakarēdiens
Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti
banīte Galvvidu nosedzoša cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši; jermolka
liellopa gaļa gaļa, ko iegūst no govīm, vēršiem un telēm, kas vecākas par 3 gadiem
dolmas Gaļas (parasti jēra) rullīši, kas ietīti vīnogulāju lapās
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis
akota vilnas šķiedra gandrīz taisna, rupja šķiedra, kuras šķērsgriezumā ir trīs slāņi – zvīņu, korteksa un serdenes slānis
Katonda gandu mitoloģijā demiurgs, kas radīja pasauli, dievus, cilvēkus, dēvēts arī par "dievu tēvu", taču dievību panteonā ieņēma maznozīmīgu vietu
ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula
platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos
grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās)
paizums gara auguma vīrietis
sterve Gara, noplīsusi brunču vīle; sterbele
pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt
cekulis Garas spalvas govīm ragu starpā
boksgarāža garāža, kas veidota kā atsevišķa izolēta telpa (bokss) viena vai dažu spēkratu novietošanai, ar vienām gala durvīm (vārtiem)
cīparains Gareniski svītrains
vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu garens kopums; arī vītne (1)
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums
rieve garens, svītrveida paaugstinājums, kāds rodas, piemēram, zirgam uzšaujot ar pātagu
dolihocefālija Gargalvība
dolihokefalija Gargalvība
kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, iemaņas sadzīvē (indivīdam, cilvēku grupai)
retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
bhakti Garīgā treniņa sistēma, kuras pamatā ir pilnīga uzticība un pakļaušanās savai dievībai vai savam guru kā dievības pasaulīgajam iemiesojumam
krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai)
Garkalne Garkalnes novads - pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos)
ciganskaja igla garš īlens miesas bojājumu un slepkavību izdarīšanai
svīta garš un plats vīriešu mētelis bez oderes (aukstā laikā uzvelkams arī virs kažokādas)
galabija Garš uzsvārcis, tradicionāls arābu vīriešu tērps Vidusjūras zemēs
stāminis Garš vīriešu krekls bez piedurknēm, kuram no audekla atsevišķi izgriezts nepieciešamais materiāls; audekla gabals, kas nepieciešams šādam vīriešu kreklam
ulsters Garš, plats vīriešu mētelis (bieži ar jostu)
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties
buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (parasti vīnam, tējai)
abies x phanerolepis garzvīņu baltegle
virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos
gatavums Gatavība (1)
gatavums Gatavība (4)
ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā
digitālā pilsoniskā drosme gatavība tiešsaistē aktīvi iestāties par cilvēktiesībām un sabiedrībā vispārēji atzītām vērtībām
matūritāte Gatavība, nobriedums, pilnība
pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad augu produktam ir vislielākā vērtība
pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
vīkšīt Gatavot (norisi, darbību u. tml.), arī gādāt (ko); vīkšt
vīkšķīt Gatavot (norisi, darbību u. tml.), arī gādāt (ko); vīkšt
vīkšt Gatavot (norisi, darbību u. tml.); arī gādāt (ko); vīkšķīt (2)
darīt Gatavot (parasti alu, vīnu)
liekt Gatavot vīzes
vīkšties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšķīties (3)
vīkšīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšties
vīkšķīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšties
spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām
Kazvina Gazvīna - pilsēta Irānā
gejisks Gejam raksturīgs; saistīts ar vīriešu homoseksualitāti
penetrance Gēna fenotipiskā izpausme vai izpausmes varbūtība populācijas indivīdiem, kas ir šā gēna nesēji
letāli faktori gēni un hromosomu pārveidojumi, kuru dēļ organisms iet bojā, nesasniedzis dzimumgatavību
gēnu terapija gēnu inženierijas paveids, nomainot, piem., kādu bojātu gēnu ar veselu, lai izārstētu slimu indivīdu vai novērstu iedzimtas slimības attīstību
gēnu rekombinācija gēnu pārgrupēšanās, kas ir viens no faktoriem, kuru dēļ pēcnācējiem ir citādas īpašības nekā to vecākiem; universāls bioloģiskais mehānisms, kas piemīt visām dzīvajām sistēmām - no vīrusiem līdz augstākajiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkam
čerka Glāze degvīna
čarka Glāze degvīna; graķītis
šņapsts Glāze degvīna; malks degvīna
spurga glāzīte degvīna
kraķītis Glāzīte degvīna
krampītis Glāzīte degvīna
nikolaška Glāzīte degvīna ar cukurotu citrona šķēlīti
irizācija glazūras vai stikla virsmas pārklāšana ar plānu varavīkšņainu metālu oksīdu kārtiņu
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
lica Glica, plēvīte, kas paliek cūkai sarus noplēšot
platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts
spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē; šīs dzimtas dzīvnieki
litorina Gliemežu ģints "Litorinidae" dzimtā ar uzpūstām, biezām sienām, gludu vai svītrotu vāku, no juras līdz mūsdienām, \~100 sugu
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas
arianta Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints
matiņgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints ("Trichis"), Latvijā konstatēta 1 suga
vītņveida dzineklis gliemežveida skrūve ar augstu vītnes profilu, kura, rotējot ap savu asi, virza transportlīdzekli
linarīns Glikozīds, ko sastop vīrcelē
gaulterīns Glikozīns, ko satur lielziedu vīgriezes droga
glodeņveidīgie Glodeņu dzimta - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Anguidae"), nelieli un vidēji lieli rāpuļi (garums - 20-120 cm), spēj nomest asti, gk Amerikā, 7-10 ģinšu, 60-80 sugu
bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem
berzes spogulis gluda, bieži vien spīdīga (pulēta) iežu virsma ar svītrojumu, kas veidojas uz lūzuma sienām, saskarīgiem iežu blokiem savstarpēji pārvietojoties lūzumam paralēlā virzienā
atprasavāt Gludinot izveidot (bikšu vīles)
izbuktēt Gludinot izveidot vīli (biksēm)
uzbuktēt Gludinot izveidot vīli (biksēm)
buktēt Gludinot veidot vīli (biksēm)
ciliārķermenis gludo muskuļu veidojums aiz varavīksnenes, kas iestiepj vai atslābina lēcu; starene
ādainis Gluds, bez pūkojuma, apspalvojuma, klāts it kā ar stingru plēvīti (piemēram, par augu lapām)
glaudens Gluds, piekļāvīgs
mīksts Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu)
bāba Gļēvs, neuzņēmīgs, neizdarīgs, arī pļāpīgs vīrietis; parasti salīdzinājumā
vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu)
bābietis Gļēvs, pļāpīgs vīrietis
ļurbāns Gļēvulīgs, nolaidīgs vīrietis
hļupiks Gļēvulīgs, vājš vīrietis
ceroze Gļotādas patoloģija, kam raksturīgas vaskveida zvīņas
Pholiota adiposa gļotainā zvīņene
okta Gļotas uz zivju zvīņām
Nepazīstamais Dievs gnostiķi izmantoja šo nosaukumu, lai apzīmētu Absolūto Dievību, kas radījusi Pasaules Saprātu un Pasaules Dvēseli
plēroma Gnostiķiem gaismas jūra, dievības miteklis
pleroma Gnostiskās metafizikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu divpadsmit ārpus laika un telpas eksistējošo absolūtās Dievības aspektu kopumu
Gubaja Gobāja, Zalvītes pieteka
ulmaceae Gobu jeb vīksnu dzimta
devots Godbijīgs, padevīgs, dievbijīgs
godcienība Goddevība
pagodināt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā)
pagodāt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā); pagodināt (2)
klausīties kā evaņģēlijā goddevīgi, bijīgi, ar lielu paļāvību, uzticību klausīties
godcienīgs Goddevīgs
godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks; goda vīrs
apbaurot Govīm barā baurot kādā vietā
dermovakcīna Govju baku vīrusa celms; to iegūst no baku pustulām un saglabā ar ādas pasāžām
kombinētā virziena govju šķirnes govju šķirņu grupa – govis, kas ražo divu veidu produkciju – pienu un gaļu, tomēr tās kā piena, tā gaļas ražošanā atpaliek no specializētajām piena un gaļas govīm
strīpaļa Govs ar svītrainu apspalvojumu uz muguras; šādas govs vārds
ķūtala Govs, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
kleburis Grabulis (ko govīm kaklā kar)
vara grebums grafikas iespiedtehnika, mehāniskā dobspieduma paveids; gravīra, kas izpildīta šādā tehnikā
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu
vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis
Nortamberlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Nothumberland"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Berika pie Tvīdas, platība - 5013 kvadrātkilometru, 319000 iedzīvotāju (2017. g.)
ievadraksts Grāmatas sākumā iespiestais patstāvīgais raksts, kas raksturo publicējamo materiālu vai tā utoru
analītiska forma gramatiskā forma, ko gramatisko pazīmju izteikšanai veido patstāvīgs vārds kopā ar palīgvārdu vai palīgvārda funkcijā lietotu vārdu
sintaktiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatisko nozīmju izteikšanai izmanto vismaz divas - patstāvīgā vārda un palīgvārda - vārdformas
blankets Grāmatrūpniecībā formulārs, t. i. iespieduma darbs ar zināmu iespiestu tekstu (piem., pavadzīme, vekselis, kontrakts, kvīts u. c.), ko vēlāk papildina ar ierakstu vai parakstu
speķis Grāmatu saliktuvēs apzīmējums vieglam un izdevīgam aprēķina salikumam (beigu lappuses, stāvošs salikums, dzejas utt.)
lietpratēja uzdevums grāmatvedības reģistru kārtošana, finansu pārskatu analīze un maksātspējas noteikšana, konsultācijas grāmatvedības, nodokļu, iekšējās kontroles un citos jautājumos, kā arī citu ar grāmatvedību un revīziju saistītu pakalpojumu sniegšana
etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta
granafifka Granapipka - agrāk tautā iecienīta degvīna šķirne
monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā
sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības
izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
nutrija Grauzēju kārtas suga ("Myocastor coypus"), dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti
sculpsit Gravēja, uzraksts gravīrā pirms vai pēc gravētāja vārda
gravūra Gravīra
oriģinālgravīra Gravīra, kuras iespiedumformu metālā, kokā vai linolejā darinājis zīmējuma autors
sausās adatas paņēmiens gravīrai analoģisks paņēmiens, kad ar asām tērauda adatām tiek veidoti padziļinājumi tieši metālā, neizmantojot kodināšanas šķīdumus
akvitanta gravīras tehnika, kuras pamatā ir metāla plāksnes kodināšana ar skābi vietās starp tai pielipušām asfalta vai citu putekļu daļiņām, radot efektu, kas tuvs tonālam zīmējumam; bieži izmanto savienojumā ar ofortu, kurā atveido kontūrlīnijas un sīkās detaļas
grabala Grebulis - koka klabeklis, ko govīm ganībās pakar kaklā, lai tās, krūmājā vai mežājā aizmaldījušās, vieglāk atrast
gricēns Gredzenā savīta rīkste, ko uzmauc sētas mietiem virsgalā, lai tos saturētu kopā
kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai
jota grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι)
ipsilanti Grieķu brīvības cīnītāji 19. gs. 1. pusē
kikeons Grieķu dzēriens jeb zupa no miežu putraimiem, saberzta siera, vīna un dažām saknēm
lochs Grieķu karaspēka nodaļa (atbilst romiešu centūrijai); atēniešiem 80-100 karavīru, spartiešiem 200, maķedoniešim 16
Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā
Kēiks grieķu mitoloģijā - Alkiones vīrs, ar kuru viņi viens otru mīlēja tik ļoti, ka tad, kad viņš neatgriezās no jūras ceļojuma, Alkione metās viļņos
danaīdas grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Danaja 50 meitas, kas kāzu naktī nogalina savus vīrus un saņem dieva sodu - pēc nāves pazemes valstība liet ūdeni mucā, kam nav dibena
Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
Linkejs Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Aigipta dēls un Hipermnēstras vīrs, varoņa Perseja vecvectēvs
Tēmens grieķu mitoloģijā - Aristomaha dēls, viens no Hērakleidu paaudzes, pēc uzvaras pār Agamemnona pēcnācējiem viņam tika Agrosa, kuru viņš nodeva savai meitai Hirneto un viņas vīram Dēifontam, ignorējot savus dēlus
Ikarijs grieķu mitoloģijā - atēnietis, Ērigones tēvs, kurš deva patvērumu Dionīsam, kas bija atnesis vīnogulāju dēlu Stafilu (burtiski "ķekaru") dzemdējušās Ērigones mīļotajam
Dionīss grieķu mitoloģijā - auglības un vīnkopības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilst Bakhs
Empūsa Grieķu mitoloģijā - briesmone, krēslas un burvību dievietes Hekates pavadone, sieviešu dzimtes ļaunais gars
Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu
Biarejs grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, viens no trim brāļiem, Poseidona meitas vīrs
Amfiktions grieķu mitoloģijā - Deikaliona un Pirras dēls, Atikas valdnieka Kranaja meitas vīrs, sākumā valdīja Termopilās, vēlāk gāza savu sievastēvu un 12 gadus valdīja Atēnās
Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte)
Aristejs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Kirēnes dēls, zemkopības un lopkopības dievība
Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā
Iakhs grieķu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar Dēmetru, Persefoni, Dionīsu un Eleisīnas mistērijām, Dēmetras dēls vai tās audzēknis, arī Persefones un Zeva dēls, viena no Zagreja hipostāzēm, arī Dionīsa un nimfas Auras dēls, dažkārt uzlūkots par Dēmetras vīru, identificēja ar Dionīsu un Bakhu
Peans Grieķu mitoloģijā - dievība, kas uzveic ļaunos spēkus; Olimpa dievu dziednieks
Gaja Grieķu mitoloģijā - dieviete, kas personificē zemi, viena no pirmajām dievībām, kas radās no Haosa
Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas
Polideiks Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Kastoru pazīstami kā Dioskūri
Kastors Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Polideiku pazīstami kā Dioskūri
Amfions Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Tēbu valdnieka meitas Antiopes dēls, Zēta dvīņubrālis
menādas grieķu mitoloģijā - Dionīsa pavadones, kas apvijušās ar vīnstīgām un vīnogulāju lapām barā seko dievam, savā ceļā visu saplosot un sadauzot ar nūjām (tirsiem)
Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi
Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru
Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību
Aigipts Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Danaja dvīņubrālis, Linkeja tēvs
Danajs grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Poseidona mazdēls, Aigipta dvīņubrālis, kuram bija 50 meitas (danaīdas), valdīja Agrā, bet viņu nogalināja znots Linkejs
Kelejs grieķu mitoloģijā - eleisīniešu valdnieks, autohtos ("zemes radītais"), Metinerais vīrs, kurš uzcēla Dēmetrai templi un upuraltāri
Kēfejs grieķu mitoloģijā - etiopu valdnieks, Bēla dēls, Kasiopejas vīrs un Andromedas tēvs, kad Persejs izglāba Andromedu, pēc Atēnas lēmuma viņš tika pārvērsts par zvaigzni
Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību
Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā
Tihe Grieķu mitoloģijā - gadījuma dieviete, kas simbolizē pasaules mainību un nepastāvīgumu, dzīves notikumu gadījuma raksturu
Pāns grieķu mitoloģijā - ganāmpulku un mežu dievs, visas dabas aizbildnis; attēlots kā vīrietis ar āža kājām, ragiem, bārdu un asti; romiešu mitoloģijā tam atbilda Fauns
Stentors grieķu mitoloģijā - grieķu karavīrs, saucējs Trojas karā, kas spējīgs kliegt tikpat skaļi, cik skaļi kliedz vienlaikus 50 cilvēki
hērakleidi grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras pēcteči, kurus pēc Hērakla bojāejas un Dējaneiras pašnāvības sāka vajāt Mikēnu valdnieks Eiristejs
palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību
Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību
Forkijs Grieķu mitoloģijā - jūras dievība, zemes dievietes Gajas un pirmatnējo ūdeņu dievības Ponta dēls, kurš kopā ar savu māsu Kēto radījis daudzus briesmoņus - gorgonas, grajas, Ehidnu un čūsku, kas sargā zelta ābolus
Eiriale Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītā briesmone, viena no trim māsām gorgonām
Steno Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais briesmonis, gorgona, viena no trim māsām
Ladons grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais pūķis, kas apsargāja zelta ābolus hesperīdu dārzā
Poseidons grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Krona un Rejas dēls, Zeva, Dēmetras, Hēras, Aīda un Hestijas brālis, Amfitrītes vīrs
Eiadne grieķu mitoloģijā - Kapaneja sieva, kura nevēlējās dzīvot ilgāk par savu vīru un metās viņa bēru sārtā
Arejs grieķu mitoloģijā - kara dievs, kam raksturīga ļaunprātība un nodevība, tas pats, kas romiešu mitoloģijā - Marss; Aress
Abants grieķu mitoloģijā - kareivīgas cilts eponīms, kura apdzīvojusi Eibojas salu, Poseidona un nimfas Aretūsas dēls
Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku
Strofijs grieķu mitoloģijā - Krīsas valdnieks Fokīdā, Agamemnona māsas Anaksibijas vīrs, kura mājā kopā ar viņa dēlu Pilādu auga Agamemnona dēls Orests, kas šeit bija paslēpts no Aigista
Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai
Afaretīdi grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Afareja dēli Īds un Linkejs, Dioskūru dvīņubrāļi, kas piedalījās Kalidonas medībās un argonautu braucienā
Kirēne Grieķu mitoloģijā - mežu un pļavu nimfa, lapitu valdnieka Hipseja meita, kura bija kareivīga un nevaldāma, mīlēja medīt, aizstāvēja mājdzīvniekus
Tanats grieķu mitoloģijā - miega dieva Hipna dvīņubrālis un Nakts (Niktes) dēls, nāves personificējums
Hipns Grieķu mitoloģijā - miega dievs, dievietes Niktes (Nakts) dēls, nāves likteņa dievību moiru un atriebības dievietes Nemeses brālis
Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem
Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību
Karpo grieķu mitoloģijā - nobrieduša augļa dievība
Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību
Ponts Grieķu mitoloģijā - pirmatnējo ūdeņu dievība, ko radījusi zemes dieviete Gaja
Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts
Nēlejs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Tīro dēls, Pelija dvīņubrālis, kurš Mesānijā nodibināja pilsētu Pilu, kuru vēlāk izpostīja Hērakls
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju
Hēlijs grieķu mitoloģijā - saules dievs, titānu Hiperiona un Tejas dēls, Selēnes un Ēosas brālis, sena pirmsolimpiska dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību un arī soda ar aklumu noziedzniekus
Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
Morfijs grieķu mitoloģijā - spārnota dievība, viens no Hipna (miega) dēliem, kurš pieņemdams dažādu cilvēku veidolus parādās ļaudīm sapņos
Menelājs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Atreja dēls, Agamemnona brālis un Helenas pirmais vīrs
Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs
Lājs Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Iokastes vīrs, Edipa tēvs
lapiti grieķu mitoloģijā - teiksmaina kareivīga tauta Tesālijā, Grieķijas ziemeļu daļā; lapitu cīņa ar kentauriem bija iemīļots sižets grieķu tēlotājā mākslā
Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu
Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu
Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti
Tantals Grieķu mitoloģijā - Tiesta dēls un Klitaimnēstras pirmais vīrs, ko nogalināja Agamemnons
Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls
Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju
Ferēts grieķu mitoloģijā - Tīro un mirstīgā vīra Krēteja dēls Tesālijas pilsētas Feru valdnieks un eponīms, Admēta tēvs
Lēto Grieķu mitoloģijā - titanīda, Koja un Foibes meita, kas no Zeva ieņēma dvīņus Apollonu un Artemīdu
Asterija Grieķu mitoloģijā - titanīdas Foibes meita, Lēto māsa, krēslas un burvības dievietes Hekates māte
Fillīda Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieka Sītona meita, kura nomira no bēdām, kad nevarēja sagaidīt savu vīru atgriežamies
Pēnelope grieķu mitoloģijā - Trojas kara varoņa Odiseja sieva, kas palika uzticīga savam vīram viņa 20 gadu ilgās prombūtnes laikā; uzticīgas sievietes simbols
Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju
Priāps grieķu mitoloģijā - viens no auglības dieviem, dārzu un ganāmpulku dievs, vīnkopības un zvejniecības aizbildnis
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām
Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
Kekrops Grieķu mitoloģijā - zemes dievība, puscilvēks, pusčūska, kuru dzemdējusi zemes dieviete Gaja, bijis pirmais valdnieks Atikā
Bēls grieķu mitoloģijā – Ēģiptes valdnieks, jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Agēnora (Eiropas tēva) dvīņubrālis, Aigipta un Danaja tēvs
Aktorīdi Grieķu mitoloģijā reizēm tā dēvē Molinoīdus - Siāmas dvīņus no Elīdas, Aktora un Moliones dēlus
Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
pigmaji Grieķu teikās punduru tauta, kas nerimstīgi karoja ar dzērvēm; viņi uzbruka gulošam Hēraklam, kas tos visus ievīstīja lauvas ādā
ozo Grieķu tradicionāls anīsa degvīns; ouzo
kiats Grieķu trauks, ar ko smēla no krātera vīnu un lēja kausos; kā šķidruma mērs = 0,049 l
fustanella Grieķu un albāņu vīriešu tautas tērpa daļa, īsi, plati lina svārki ar ielocēm
nimfa grieķu un romiešu mitoloģijā - daudzas dabas dievības, jaunas, skaistas sievietes veidolā
Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis
dekstrotorsija Griešana, vīšana uz labo pusi
iridosklerotomija Grieziens sklērē un varavīksnenes malā glaukomas gadījumos
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem
vītnes grieznis grieznis vītnes ievirpošanai
gredzenot Griezties riņķveidā; vīties apkārt, apņemt
grieztava Griežamais rīks virvju vīšanai
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā
iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm)
uzgriezt Griežot izveidot (kam ārējo vītni)
skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes)
iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu)
uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
ķimpulēt Grīstot, vīt, cilpas mest (ar vienu adatu)
ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki
greizgalvis Grozgalvītis
grieza Grozgalvītis
griezgalvis Grozgalvītis
grozgalvis Grozgalvītis
griezgalva Grozgalvītis; grieza 3
klibiķis Grozīgs, nepastāvīgs cilvēks
kociņš Groziņš, kurvītis
vientega Groži vai pātaga, kas vīti no trim auklām
aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos
komandas supervīzija grupas supervīzijas veids, kura fokusā ir komandas attīstība; sociālajā darbā tā ir organizācijas darbinieku vai starpprofesionāļu tikšanās supervīzijā, lai atjaunotu, uzlabotu vai pārstrukturētu sadarbības formas ar mērķi uzlabot darba kvalitāti un efektivitāti
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot
magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai
Armazi Gruzīnu mitoloģijā - senākā dievība, debesu, pērkona, lietus un augu valsts pavēlnieks, kā arī dievs karotājs
Berika Gruzīnu mitoloģijā – auglības dievība, ko attēloja āža izskatā un kas simbolizēja dabas atdzimšanu pavasarī
Kviria gruzīnu mitoloģijā — dievība, pēc Austrumgruzijas kalniešu priekšstatiem lokālo kopienas dievību pavēlnieks, starpnieks starp augstāko dievu Gmerti un cilvēkiem
Dali gruzīnu mitoloģijā — medību dievība, meža zvērnu aizbildne
Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi
saperavi gruzīnu vīna vīnogu šķirne, kā arī vīnogu vīna šķirne
sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot
Honojeta Gudinafas salā (Melanēzija) mītošo kalaunu dievība čūskas veidolā
pamattikumi Gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība; kardināltikumi
šļauties Gulties (nevīžīgi)
mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus
klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs
akebija Gundegu rindas ģints ("Akebia"), dekoratīvi, daļēji mūžzaļi vīteņaugi
Lonicera acuminata gurķu vīteņsausserdis
smailais vīteņsausserdis gurķu vīteņsausserdis
tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām
ķert Gūstīt (kādu); vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko darīt)
Gvantanamo līcis Gvantanamo līča jūras kara bāze ("Guantanamo Bay"/ "Guantanamo Bay Naval Base"), Kubas iznomāta teritorija ASV jūras kara bāzei, platība — 116 kvadrātkilometru, \~9500 iedzīvotāju (2005. g.; karavīri, viņu ģimenes locekļi, apkalpojošais personāls)
gvards Gvardes (l) karavīrs
dravīdu valodas ģenealoģiski izolēta valodu saime, kas ietver tamilu, brahuju, malajalu, telugu, kannaru, kolamu, pardžu, gondu, pengu, malto u. c. valodas; kopumā dravīdu valodās runā ap 130 mij cilvēku
ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados
conseil general ģenerālpadome, departamentu priekšstāvība
bāzes slodzes ģeneratoragregāts ģeneratoragregāts, kuru paredzēts darbināt ar nominālai slodzei tuvu slodzi tik ilgi, cik tas ir ekonomiski izdevīgi
Klainfeltera slimība ģenētiska patoloģija, kuras cēlonis ir lieka x hromosoma vīriešiem
ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās
ģenētiskā daudzveidība ģenētiskās atšķirības starp indivīdiem populācijas vai sugas ietvaros, kas nodrošina sugas spēju pielāgoties jauniem vides apstākļiem evolūcijas procesā; tās padara iespējamu arī mērķtiecīgu, apzinātu izlasi
mūža ilgums ģenētiski nosacīts un no daudziem faktoriem atkarīgs indivīda (iedzīvotāju kopas) pastāvēšanas ilgums; lielākiem iedzīvotāju kopumiem parasti aprēķina vidējo mūža ilgumu
ēra ģeohronoloģiskā iedalījuma vienība, kas aptver ilgstošu Zemes ģeoloģiskās vēstures un dzīvības attīstības posmu; ir paleozoja, mezozoja un kainozoja ēras
bioģeoķīmija Ģeoķīmijas nozare, kurā pēta dzīvības procesu ietekmi uz ķīmisko elementu sadalījumu un migrāciju Zemes garozā
Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m)
Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala
Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m
Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta
Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums
Tuisto Ģermāņu mitoloģijā - no zemes dzimusi dievība, divdzimumu būtne, kura dēla dēli ir trīs ģermāņu lielāko cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu ciltstēvi
Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
audžuģimene ģimene, kas audzina bērnu vai bērnus, kuriem uz laiku vai pastāvīgi ir atņemta viņu ģimeniskā vide un kuru interesēs nav bijusi iespējama palikšana savā ģimenē
patriarhālā ģimene ģimene, kurā starp laulātajiem nepastāv ekonomiska un tiesību vienlīdzība un kurā dominējošā loma ir vīrietim
ģimenes dzīves cikls ģimenes dzīves nozīmīgākie posmi; parasti: laulāto kopdzīve līdz pirmā bērna piedzimšanai, bērnu audzināšana līdz pēdējā bērna patstāvīgas dzīves sākumam, vēlīnā laulāto kopdzīve divatā
atsevišķi dzīvojošs ģimenes loceklis ģimenes loceklis, kurš pastāvīgi dzīvo citā dzīves vietā
kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus
hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu
biotīns H vitamīns, kas nepieciešams normālai dzīvības procesu norisei organismā
siļķu haizivs haizivju suga ("Lamna cornubica"), garums - \~3,6 m, pārtiek no pelaģiskām zivīm, galvenokārt no siļķēm
auss skrimstalas ornaments haotiski savīti, abstrakti, plastiski, auss formu atgādinoši liekumi, kurus papildina fantastiskas figūras vai maskas; izplatīts manierisma stila vēlīnajā posmā (17. gs. 30.-80. g.)
harikiri Harakiri - pašnāvības veids (Japānā) - vēdera uzšķēršana ar dunci
hedwigia Hedvīgijas
hedwigiaceae Hedvīgiju dzimta
skropstainā hedvīgija hedvīgiju suga ("Hedwigia ciliata")
Verbascum chaixii Heiksa deviņvīruspēks
Lonicera x heckrottii Hektora vīteņsausserdis
helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu
hēliogravūra Heliogravīra
fotogravīra Heliogravīra - fotomehāniskā ceļā izgatavots dobiespiedums
idioizolizīns Hemolizīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas indivīdu šūnām
Parthenocissus henryana Henrija mežvīns
Lonicera henryi Henrija vīteņsausserdis
ginandroīds Hermafrodīts ar vīrieša dzimumpazīmju pārsvaru
rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu
ovogāmija Heterogāmijas variants, kad mazākā vīrišķā gameta piekļūst pie lielākās, nekustīgās sievišķās gametas un saplūst ar to
mikrospora Heterosporaugu vīrišķā gametofīta sākotnējā šūna, kas turpmāk veidojas par ziedputeksni
Lelvani hetu un hatu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievība, kas dievu hierarhijā ierindota pēc Negaisa un Saules dieva, bet pirms Telepina
Kopala Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - lokāla dievība, kas cīnās pret dēviemun un tos uzveic, palīdz slīcējiem vai tiem, kurus aprakusi sniega lavīna, palīdz dziedināt noburtos vai garīgi slimus cilvēkus
homogāmija Hibrīda vīrišķo un sievišķo gametu līdzība pēc atsevišķiem gēniem vai to kombinācijām
augstkalnu stacija hidrometeoroloģisko novērojumu stacija kalnos virs 2000 m virs jūras līmeņa, kur līdz ar meteoroloģiskiem elementiem pēta arī šļūdoņus, lavīnas, seljes, kalnu ezerus un prognozē bīstamās dabas parādības
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu
tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga
dvīpas hindu mitoloģijā - "kontinenti", no kuriem katru apskalo savs okeāns un kuri parasti atrodas ap Meru kalnu, to skaits svārstās no četriem līdz astoņpadsmit, visos sarakstos minēta tieši Meru kalnam pieguļošā Džambudvīpa, ko dažkārt identificē ar Indiju
Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā
bhagavats hindu mitoloģijā - augstāko panteona dievību epitets
lokapalas Hindu mitoloģijā - debespušu dievības un sargi, sākotnēji mītos pieminēti četri, bet vēlāk to skaits pieaug līdz astoņiem
Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks
avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras
Harihara hindu mitoloģijā - dievišķs tēls, kas apvieno sevī Višnu (Hari) un Šivas (Hara) iezīmes
Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu
Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko
Patala Hindu mitoloģijā - pazemes valstība, kas sadsalīta septiņos reģionos, kuros mīt dažādas dievības, kuras nostājas pret debesu dieviem
vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu
Mandara hindu mitoloģijā - svētais kalns, kur mīt dažādas dievības un pusdievišķas būtnes (jakšas, gandharvas, kinnaras u. c.)
Ardhanārī hindu mitoloģijā - Šivas (dievības vīrišķās izpausmes) un Pārvatī (sievišķās izpausmes) apvienojums, hermafrodītiska dievība; personificēts dieva un viņa šakti apvienojums, kas izteic ideju par sievišķo un vīrišķo funkciju vienotību dievības kreatīvajā darbībā
Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām
Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī
Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām
prāna Hinduismā - dzīvas būtnes ķermenī esošais dzīvības spēks jeb dzīvības dvašas, ko hindu filozofija iedala desmit kategorijās
prasāda Hinduismā - templī vai mājās pagatavots, parasti veģetārs ēdiens, ko vispirms piedāvā dievībai un tad kā svētību izdala ticīgajiem
ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni
bhogs Hinduismā cilvēks, kas nolēmis brīvprātīgi ziedot sevi dievībai
krišnaīts Hinduisma dievības Krišnas pielūdzējs; 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis
pūdža Hinduisma dievības tēla godināšanas rituāls - mantru dziedāšana, mudru izpildīšana, svēto tekstu lasīšana un upurēšana
jonilinga Hinduisma kulta statuete - dažkārt visai ievērojamu izmēru skulptūra, kas attēlo stilizētas sievišķās ģenitālijas, virs kurām attēlots eriģēts vīrieša dzimumloceklis
sati Hinduisma paraža, kur atraitne, bieži vien sabiedrības un ģimenes spiesta, izdara pašnāvību, pati iekāpdama vīra bēru sārtā
kundalini Hinduisma priekšstatos - dzīvības enerģijas plūsma, kas strāvo ikvienā ķermenī
samādhi Hinduismā un budismā - pilnīga iegrimšana meditācijā, tieša dievības uztveršana un saplūšana ar to
vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot
hipersaite Hipertekstu sistēmās pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds vai frāze, uz kura novietojot kursoru un noklikšķinot peli, displeja ekrānā tiek parādīts kāds cits dokuments
meditācija Hipnotiska iedziļināšanās sevī
parahipofīze Hipofīzes nepastāvīgs piedēklis seglu šķirtnē
bioblasts Hipotētiska dzīvības pamatvienība, graudaini veidojumi, no kuriem sastāv šūnas
micella hipotētiska dzīvības vienība, kas sastāv no vienas vai vairākām molekulām, kuras spēj augt un vairoties
nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu
probionti Hipotētiskas dzīvības sākuma formas, pusbūtnes
panspermija Hipotēze par dzīvības izcelšanos uz Zemes, dzīvības iedīgļiem vai dzīvām būtnēm šurp atceļojot no citām planētām
abioģenēze Hipotēze par dzīvības rašanos uz Zemes no nedzīvās matērijas
simbioģenēze Hipotēze, ka daudzi eikariotu šūnu organoīdi radušies apvienojoties vienkāršākiem, agrāk patstāvīgi eksistējušiem organismiem
bioģenēze Hipotēze, ka dzīvība radusies uz Zemes no dzīvās matērijas
Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.)
hitlerietis Hitlerisma piekritējs; fašistiskās Vācijas karavīrs
elzevīras Holandiešu grāmatu iespiedēju Elzevīru (16. gs. beigas - 18. gs. sākums) izdoti iespieddarbi
hiloteisms Holozoisma paveids, kas vielā redz dievību, izplatīts primitīvās tautās
androfilija Homoseksuāla un heteroseksuāla dzimumtieksme uz pieaugušiem vīriešiem
melnās neļķes homoseksuāli vīrieši
urnings Homoseksuālists (pats pret savu dzimumu slimīgi tiecīgs vīrietis)
pederasts homoseksuāls vīrietis
gejs Homoseksuāls vīrietis
pufters Homoseksuāls vīrietis
Kokijangvuti Hopi (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - dievība, ko radījis pasaules radītājs, lai uz zemes būtu dažādas dzīvas būtnes
zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas
horohromatisks Horohromatiskā karte - karte, kurā attēlotā teritorija ir sadalīta zonu sērijās un katra no sērijām iekrāsota vai iesvītrota
ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības
Heitsi-Eibibs hotentotu cilšu mitoloģijā - centrālais personāžs, pirmsencis, lietus dievība, kultūrvaronis, triksters; Heigeips; Heisibs; Kabips; Tsui-Goabs; Tikva
hromatokinēze Hromatīna pārvietošanās šūnas dzīvības norisēs
dzimumhromosomas Hromosomu pāris, viens no 23 cilvēka hromosomu pāriem, kas ir atšķirīgs sievietēm (XX) un vīriešiem (XY)
dulluma kaite hroniska smadzeņu tūska, kas rodas, ja kavēta smadzeņu šķidruma attecēšana, biežāk sastop vecākiem smagā tipa zirgiem, retāk suņiem, govīm
kontagiozais molusks hroniska, vīrusu ierosināta ādas slimība, kurai raksturīgi dzeltenbāli vai sārti mezgliņi ar padziļinājumu centrā, parasti uz sejas un krūtīm
heterohromiskais ciklīts hronisks vienas acs ciklīts, kas depigmentē varavīksneni un rada atšķirību acu krāsā
guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu
orenda Huro indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus
Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli
dolmans Huzāru svārki ar vītņu (šņoru) uzšuvumiem uz krūtīm vairākās rindās, arī uz muguras vīlēm un piedurknēm
hipogramma Ide pirmdzejas skaniskās organizācijas veids, kurā atslēgas vārda (dievības, sakrālas, maģiskas darbības u. tml.) skaņas tiek pastiprināti bieži atkārtotas citos teksta vārdos
dinamisms Ideālistisks uzskats par spēku kā patstāvīgu elementu
mīms ideja, uzvedība vai kāds cits kultūras elements, kas izplatās no indivīda uz indivīdu
kosmopolītisms Ideoloģija, kas noraida nacionālu patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām
dīkt Īdēt (par govīm, teļiem)
atīdēt Īdot atsaukties (par govīm)
iegreidāt Ieaust, ieadīt (horizontālas svītras, joslas)
piegreidāt Ieaust, ieadīt (kam) krāsainas, horizontālas svītras
iestūķēt Iebāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi)
imigrēt Ieceļot (citā valstī, lai tur apmestos uz pastāvīgu dzīvi) - par ārvalstnieku
imigrants ieceļotājs ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas apmetas citā valstī uz pastāvīgu dzīvi
pārcirst Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna
iekodīgs Iecirtīgs, stūrgalvīgs
aizčirkstēt Iečirkstēties, iešvīkstēties, iegurkstēties
štranka Iedoba svītra, rēta
sapņu princis iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis
parādība Iedomu tēls, vīzija, arī halucinācija
iemest priekšā iedot govīm nedaudz ēst
iepurināt Iedzert (parasti degvīnu)
iešaut Iedzert (parasti degvīnu)
iemest vienu kraķīti iedzert degvīnu
iešņabot Iedzert degvīnu
spukstiņu iemest iedzert glāzīti degvīna
ģenētiskā mainība iedzimstošas atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka dažādas gēnu alēļu kombinācijas un mutācijas; tā ir svarīga dzīvo organismu īpašība, kas nepieciešama sugas eksistencei mainīgos apkārtējās vides apstākļos, kā arī materiāls evolūcijai un selekcijai
ģenētiskais kods iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos; iedzimtais organisma struktūras un funkciju pamatplāns, kas ietverts katras indivīda šūnas ģenētiskajā materiālā
sternopags Iedzimtas kroplības veids, dvīņu saaugums krūšu kaula apvidū
iriderēmija Iedzimts pilnīgs vai daļējs varavīksnenes trūkums
instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas
pastāvīgie iedzīvotāji iedzīvotāji, kuru pastāvīgā dzīves vieta ir attiecīgā administratīvā teritorija
repatriācija iedzīvotāju atgriešanās dzimtenē uz pastāvīgu dzīvi, piemēram, karagūstekņu vai pārvietoto personu atgriešanās
iedzīvotāju vecuma piramīda iedzīvotāju dzimuma un vecuma sadalījums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām; informācija par vīriešiem un sievietēm tiek attēlota pretējos virzienos
iedzīvotāju kategorijas iedzīvotāju iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem; praksē bieži izdala pastāvīgos, klātesošos un juridiskos (pierakstītos) iedzīvotājus
dzimumvecumstruktūra Iedzīvotāju sastāva raksturojums, ko izsaka attiecība starp vīriešu un sieviešu skaitu un starp iedzīvotāju skaitu dažādās vecumgrupās
grunts ieēnots laukums, fons gravīrās un zīmējumos
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko, iesaistīties kaut kur
uškurs Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai
uzkuris Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai
uzkurs Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai
iekantēt Iegludināt (biksēm) vīles
nobuktēt Iegludināt (bikšu vīles)
iebuktēt Iegludināt (vīles biksēm)
kants Iegludināta bikšu vīle
buhte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm)
bukte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm)
bukse Iegludināta vīle (biksēm)
bukts Iegludināta vīle (biksēm)
rise Iegriezta svītra (priekšmetā)
atdzimt no pelniem iegūt dzīvību un izveidoties no jauna (par fēniksu, kas pēc dažādu mitoloģiju stāstiem sadega un izveidojās no pelniem no jauna)
pašizglītoties iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi
ielīst bez ziepēm iegūt labvēlību ar padevību un glaimiem
nomakšķerēt iegūt par līgavaini vai līgavu, vīru vai sievu
tikt pie elpas iegūt rīcības brīvību, sasniegt labklājību
AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis
mērlis Iegūtā imūndeficīta sindroms, ko izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss
iedīkties Ieīdēties (par govīm)
telekinoiekārta Iekārta kinofilmu demonstrēšanai televīzijā
telekinoprojektors Iekārta kinofilmu demonstrēšanai televīzijā
ielikšanas mašīna iekārta, ar kuru ievieto ieliktņus iespiedprodukcijā; visbiežāk izmanto avīžu un žurnālu ražošanā
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu
bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm
iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi
īpruovāt Iekārtot (izdevīgā darbā), ielikt kādu priekšmetu (piemēram, skrūvi) vietā
iešībēt Iekārtot (kādā, parasti labā, izdevīgā) viet, darbā
teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē)
iešībēties Iekārtoties (kādā, parasti labā, izdevīgā) vietā, darbā
nogruntēties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā uz ilgāku laiku, pastāvīgu dzīvi)
iemiesot Iekļaut (sevī), arī būt par (kā) materiālo izpausmi
ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā); iezagties, ielavīties
vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai
ķeska Iekšas (parasti zivīm); ķidas
ķidas Iekšējie orgāni un sīkās ķermeņa daļas (nelieliem dzīvniekiem, piemēram, zivīm, putniem)
ieblodīties Ielavīties
iesaberīties Ielavīties
iesalavīties Ielavīties
ievilstīties Ielavīties
iesprukt Ielavīties (kur iekšā)
iesliepties Ielavīties, ielīst, iezagties
personificēt Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā
brūtgāns Iemīļots vīrietis, arī mīļākais
atslēga Iemontēta ierīce, mehānisms (durvīs, atvilktnē u. tml.) aizslēgšanai
Akdžakajas ieplaka ieplaka Turkmenistānas ziemeļrietumu daļā (_Akjagaýa çöketligi_), Dašoguzas vilajetā, devītā zemākā sauszemes ieleja pasaulē - 76 m zjl., ielejas garums - \~50 km, platums - \~6 km
ieruna Iepriekšēja saruna par iespējamo bildinājumu gadījumā, kad vīrietis bez nekustama īpašuma vēlas kļūt par iegātni
lauks ieraksta daļa ar patstāvīgu funkcionālu nozīmi, ko datora programma apstrādā kā atsevišķu datu elementu
vizēt Ierakstīt vīzu (1) pasē; iesniegt pasi šādas vīzas saņemšanai
ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā
triplekss ierīce (vai process), kas sastāv no trim patstāvīgiem elementiem
sprieguma stabilizators ierīce pastāvīga sprieguma automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma
frekvences stabilizators ierīce pastāvīgas frekvences automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma
gleikometrs ierīce, ar ko nosaka cukura saturu vīnā
monitors ierīce, ar ko pastāvīgi kontrolē narkozē esošu slimnieku dzīvības pazīmes vai novēro un reģistrē fizioloģiskos raksturlielumus, piem., pulsa biežumu un asinsspiedienu
termostats ierīce, iekārta u. tml. (kā, piemēram, pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā
skenējošais pārveidotājs ierīce, kas datora videoizvadi pārveido televīzijas standartsignālos, tādējādi ļaujot televīzijas ekrānu izmantot kā datora displeju
digitālais prožektors ierīce, kas dod iespēju ar digitāliem līdzekļiem panākt prožektora apgaismojuma efektu talevīzijas attēlā
difuzors ierīce, kas sastāv no paralēlām stikla plāksnītēm ar svītrojumu (režģi) attēla asuma samazināšanai
vides pārveidotājs ierīce, kas vienu vides tipu pārvērš otrā. Parasti tā ir aparatūras ierīce, kas savieno divas pārraide vides, piemēram, vīto vadu pāri ar koaksiālo kabeli vai vīto vadu pāri ar optiskās šķiedras kabeli
pieslēgvietas replikators ierīce, ko izmanto, lai savienotu perifērijas ierīces ar klēpjdatoru. Visas šī datora ierīces ir pastāvīgi pievienotas pieslēgvietas replikatoram, kas tās ātri pievieno datoram
kanāls Ierīču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei
apsēdināt Ierīkot logiem aplodas, palodzes; iebūvēt durvīm aplodas, arī slieksni
sēdināt Ierīkot logiem, durvīm aplodas
kolonna Ierinda, kurā apakšvienības vai karavīri stāv cits aiz cita
izvērstā ierinda ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs
pievilkt grožus ierobežot kāda rīcības brīvību; vairāk prasīt no kāda
iegrožot Ierobežot kustību brīvību (dzīvniekiem), uzliekot iejūga piederumus, arī ieslogot (kur)
saistīties Ierobežot savu darbības, rīcības brīvību ar pienākumiem, nosacījumiem u. tml.
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām
iešvīkstēties iesākt švīkstēt un tūlīt pārstāt
ievīpsnāties iesākt vīpsnāt un tūlīt pārstāt
aizvīst iesākt vīst; apvīst
aizvīt iesākt vīt; novīt (līdz zināmai vietai)
ievīteroties iesākt vīterot un tūlīt apklust
aizvīteroties iesākt vīterot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievīteroties
iezvīļoties iesākt zvīļot; īsu brīdi zvīļot
uzzvīļot iesākt zvīļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zvīļot
iežvīgoties iesākt žvīgot
iežvīkstēties iesākt žvīkstēt un tūlīt pārstāt
maltoflavīns Iesala flavīns jeb liohroms
informācijas lielceļš iesauka sistēmai, kas sevī apvieno ziņojumdēļa pakalpojumus, tiešsaistes un vēl citus pakalpojumus, kuri ļauj lietotājiem iegūt informāciju no telekomunikāciju tīkliem
krecele Ieskābis vīns
svīkāt Ieskrambāt, izveidot svītras
Ieskupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
Lieliesnupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
Lieliesupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
avīžu pēcapstrāde iespieddarbu apstrādes procesi (locīšana, skavošana, apgriešana), kuri tiek veikti galvenokārt vienā laidienā ar avīžu druku
avīžu iespiedmašīna iespiedmašīna, kas paredzēta speciāli avīžu drukai, kurā apdrukātā papīra lente, izmantojot vadruļļu sistēmu, tiek novadīta uz iekārtu, kura papīru sacērt loksnēs un saloka, veidojot produktu – avīzi
ķīmigrāfija Iespiedplākšņu pagatavošanas veids, kur zīmējumu fotogrāfiski vai ar pārvedumu pārved uz metāla plāksnes un, ar skābēm kodinot, pārveido klišejā (svītru kodinājumā, autotipijā) iespiešanai izcilspiedumā vai iespiedumplāksnē (kodinājumā) iespiešanai dobspiedumā
nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes institūcijas vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā); celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde
stacionārs Iestāde, uzņēmums u. tml., kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās
studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi
liberālisms Iestāšanas par maksimālu indivīda brīvību un valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē
iekārtoties Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā)
ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu; piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi
ieskrīpstot Iesvītrot
iesvītrāt Iesvītrot
iešvītrot Iesvītrot
aizšvīkstēties Iešvīkstēties
aizžvīkstēties Iešvīkstēties
koklēt Iet lempīgiem, nevīžīgiem soļiem
leskāt Iet, staigāt, parasti neveikli, nevīžīgi, lieliem soļiem
ploskāt Iet, staigāt, parasti nevīžīgi (pa dubļiem, peļķēm)
ietere Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva
ietrene Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva; ietere
ieterene Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva; ietere, ietrene
precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru)
audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi; pamācīt
ietielība Ietiepība, stūrgalvība
ietielīgums Ietiepība, stūrgalvība
ietiepums Ietiepība, stūrgalvība
tiepums Ietiepība, stūrgalvība
apcirkšņi Ietiepība, stūrgalvība, niķi
dižgalvīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs
ietielīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs
pašprātīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs
storīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs
raģis ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
ešķins Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
ietiele Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
ietieliņš Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
ietielis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
kaikslis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
stengausis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
erps Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks; ietiepīgs bērns
enstelēties Ietiepties, būt stūrgalvīgam
ietūstīt Ietīstīt, ievīstīt; ietīstot, ievīstot (kur), paslēpt
aizvīstīt Ietīt, aiztīt, ievīstīt
aizvīkstīt Ietīt, ievīstīt
apčužināt Ietīt, ievīstīt
ievicināt Ietīt, ievīstīt
sitināt Ietīt, ievīstīt
tunturēt Ietīt, ievīstīt
ietiņāt Ietīt, ievīstīt (atkārtoti)
aiztīņāt Ietīt, ievīstīt, aizsegt
aizvīstīties Ietīties, ievīstīties
aptīņāties Ietīties, ievīstīties
bambināties Ietīties, ievīstīties
iekužņāties Ietīties, ievīstīties
ieriesties Ietīties, ievīstīties
ņūņāties Ietīties, ievīstīties
sabuģenēties Ietīties, ievīstīties
sakubināties Ietīties, ievīstīties
tutaļāties Ietīties, ievīstīties (daudzos apģērbos)
iekūņoties Ietīties, ievīstīties (kur iekšā) - par cilvēku
apģuģināties Ietīties, ievīstīties (visapkārt)
tuntelēties Ietīties, ievīstīties daudzos apģērbos
satūļāties Ietīties, ievīstīties, satuntulēties
ietuntuļāties Ietuntuļoties; ievīstīties
nest Ietvert (sevī) kā organisku sastāvdaļu
aptvert Ietvert sevī (parasti lielu daudzumu, arī ko plašu)
saturēt Ietvert sevī, savā sastāvā
inkorporēt Ietvert sevī; pievienot; iekļaut
glabāt (savā) sirdī Ietvert, slēpt sevī
un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu
optiskais lasītājs ievades ierīce, kas atpazīst ar rakstāmmašīnu, printeri vai tipogrāfiski veidotas rakstzīmes un svītrkodus, un pārveido tos atbilstošos ciparsignālus
apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti)
anketēt ievākt datus ar aptaujas palīdzību; tas var ietvert gan anketas izplatīšanu, iedošanu respondentiem patstāvīgai aizpildīšanai, gan arī intervēšanu pēc anketas un datu ievadīšanu respondenta vietā
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
apvērt Ievērt, ievilkt (visapkārt auklas, saites, parasti pastalām, vīzēm)
ievērsties Ieviesties, ielavīties
ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību; rezultāts --> ieslodzīt (2)
aizšvīkāt Ievilkt ar nagu zīmi (novelkot svītru)
apvaržot Ievilkt auklas lūku apavos, vīzēs
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras
dispozīcija Ievirze - indivīda sliecība noteiktā veidā uztvert dzīves un darbības apstākļus un tajos rīkoties
ievīkstīt Ievīstīt
sačunčalot Ievīstīt, biezi saģērbt
sapumpuļot Ievīstīt, biezi saģērbt
sapoināt Ievīstīt, ietērpt
ietilināt Ievīstīt, ietīt
nūņāt Ievīstīt, ietīt
iekūņot Ievīstīt, ietīt, ietērpt
sapangāt Ievīstīt, silti saģērbt
ietutināt Ievīstīt, visapkārt atbalstīt
apglābt Ievīstīt; izglābt, paglābt
balzīties Ievīstīties
bāzīties Ievīstīties
ievīkstīties Ievīstīties
iejozties Ievīstīties, ieterpties
sapoināties Ievīstīties, ietērpties
nūņāties Ievīstīties, ietīties
iebozties Ievīstīties, satuntulēties
iesnāt Ievīt
dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla
birkošana iezīmēšana, apzīmējuma piešķiršana indivīdam vai grupai, balstoties uz novērotiem uzvedības modeļiem vai paradumiem (nereti negatīviem)
iesvītrot Iezīmēt ar svītrām
atstrīpāt Iezīmēt ar svītru
birzēt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmu u. tml.)
biržāt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmus u. tml.)
Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m)
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus
spalieris Iežogojums, siena no latām, dzelzs stabiņiem, stiepulēm un tml., ko apstāda ar tīteņu, vīnogu u. c. augiem krāšņumam
matungulani Ifugao (Lusonas sala, Filipīnas) mitoloģijā - 168 galveno, visās četrās pasaulēs mītošo dievību grupa, šīs tautas galvenais kulta objekts
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
stundīgi Ik stundu; arī pastāvīgi, bieži
etnometodoloģija Ikdienas realitātes un sociālās mijiedarbības analīze no konkrētās sabiedrības indivīda viedokļa
bromatometrija Ikdienas uztura aprēķināšana indivīdam
onkovīruss Ikviens audzēju izraisošs, dezoksiribonukleīnaskābi saturošs "Oncovirinae" dzimtas vīruss; morfoloģiski tiek iedalīti četrās grupās (A, B, C un D)
cilvēka papilomavīruss ikviens no papilomavīrusu ģints vīrusiem, kas ietver vismaz 70 vīrusu tipus, kuri izraisa kārpas, īpaši pēdu apakšu un dzimumorgānu kārpas uz ādas un gļotādas; kārpas ir kontagiozas tiešā vai netiešā saskarē, dažkārt ir saistītas ar malignizēšanos dzimumorgānu apvidū
bēgļu gaitas ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas
nēsāt ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju)
nočunčāties ilgāku laiku lēnām un nevīžīgi strādāt
aizmērēt ilgāku laiku nesaņemot pietiekamu pārtikas daudzumu, just pastāvīgu izsalkumu, kļūt vājam; dzīvot pusbadā
nēsāt ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas)
iznēsāt ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot
nosalasities ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru)
noslampāties ilgāku laiku, daudz nevīžīgi, lieliem soļiem staigāt; nevīžīgi, lieliem soļiem staigājot, nogurt
izskripāties ilgāku laiku, daudz svītrot
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt
simbioze Ilgstoša dažādu sugu organismu kopdzīve, kas parasti ir abpusēji izdevīga
darba pārslodze ilgstoša situācija, kurā darba prasības pārsniedz indivīda spēju ar tām tikt galā un darbu nav iespējams paveikt ar pieejamiem resursiem
žvargzdoņa Ilgstoša švīkstoņa, plinkšķināšana
sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
pedāļskaņa Ilgstoši izturēta skaņa, īpaši basā, kam ir relatīvi patstāvīga harmoniskā jēga
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt
klauvēties Ilgstoši, intensīvi klauvēt (piemēram, pie durvīm, loga, sienas)
švīkstināties Ilgstoši, intensīvi švīkstināt
piekopt Ilgstoši, pastāvīgi veikt, izpildīt (piemēram, reliģiskus rituālus)
švīkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2)
švīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt
švīkas ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa
žvīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvīkstēt
dzeltenā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis tinctoria"), daudzgadīgs savvaļas vai dārza kurvjziežu dzimtas augs; ziedi kurvīšos intensīvi dzeltenā krāsā; sens krāsaugs, Latvijā sastopams bieži
imantieši Imantas pulka karavīri (1918.-1919. g. Vladivostokā saformēta latviešu nacionālā karaspēka daļa)
Aptenodytes forsteri imperatorpingvīns
autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu - process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības
perforīni Imūnsistēmas izstrādātie enzīmi, kas izveidojas uz neatpazīta vīrusa inficētas šūnas virsmas
prāka Indiešu filosofijā dvesma, elpa, universālais enerģijas princips un dzīvības spēks
Ganešs Indiešu mitoloģijā - vadonis zemākām dievībām, kas pavada Šivu
Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei
prithivi Indiešu mitoloģijā - zemes dievība, kas radusies, mitoloģizējot un piešķirot personiskas īpašības zemei
Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs
Sipaju dumpis indiešu sacelšanās Britu Indijā 1857-59, kas sākās vietējo karavīru (sipaju) vidū
jogi Indiešu svētvīri, kas ir sasnieguši apskaidrību caur jogas praksi
bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus
laheze Indīga (nāvīga) čūska Dienvidamerikā
lotuzīns Indīgs "Lotus arabicus L." glikozīds, kas hidrolizējot veido zilskābi un pigmentu lotoflavīnu
strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs
ihtiotoksīns Indīgu vielu kopīgs nosaukums, kuras atrod zivīs
Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra
Lakšadvīpa Indijas Republikas teritorija Indijas okeānā ("Laksadvīp"), ko no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, administratīvais centrs - Kavarati, platība - 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - malajalu
sociālā iekļaušanās indivīda aktīva, paša iniciēta rīcība, lai iekļautos sabiedrībā
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
pašrefleksija indivīda apzināts sevis izzināšanas un pārraudzīšanas process, vienlaikus pašam esot gan novērotājam, gan tam, kuru novēro
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā
saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos
netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai
reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību
personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā
individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām; katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu)
subsumpcija Indivīda loģiskā pakārtošana veidam vai veida sugai, vispār kāda atsevišķa gadījuma izskaidrošana ar norādījumu, ka tas izriet no kāda vispārēja likuma
konformisms indivīda pakļaušanās reālam vai iedomātam grupas spiedienam, kas izpaužas viņa izturēšanās vai uzskatu maiņā
dzīvesstils Indivīda paradumu kopums, kas izpaužas preču un pakalpojumu izmantošanā, brīvā laika pavadīšanā un sociālajās attiecībās
iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe
pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā)
kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības
homeotoksīns Indivīda producētais toksīns, kas ir toksisks citiem tās pašas sugas pārstāvjiem
introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas
interseksualitāte Indivīda psihoseksuāla tieksme vienlaikus uz sava dzimuma un pretēja dzimuma partneri, biseksualitāte
marķēšana Indivīda raksturošana vai apzīmēšana ar marķējumu - kādu vārdu vai vārdkopu, kas kvalificē viņa rīcību vai uzvedību
dispozicionālā atribūcija indivīda rīcības cēloņa skaidrojums, pamatojoties uz viņa individualitātei raksturīgām īpašībām
laulātības stāvoklis indivīda situācijas novērtējums attiecībā pret atrašanos laulībā; parasti izdala 4 iespējamos stāvokļus: sastāv laulībā, nekad nav sastāvējis (sastāvējusi) laulībā, atraitnis (atraitne), šķirtenis (šķirtene)
sociums Indivīda sociāla vide
psihosociālais portrets indivīda sociālo attiecību raksturojums, ietverot arī psiholoģiskos faktorus
konformitāte Indivīda sociālpsiholoģiskā pakļaušanās grupas ietekmei
neatkarīga dzīve indivīda spēja būt atbildīgam par sevi un neatkarīgam no apkārtējo aprūpes, labklājības vai attiecībām
ētiskais jūtīgums indivīda spēja identificēt situācijas ētiskumu, pieņemt ētiski pareizu lēmumu un proaktīvi šo situāciju risināt
diglosija indivīda spēja runāt divās valodās
manierisms Indivīda stereotipiska darbība vai raksturīgs ieradums
kontroles lokuss indivīda subjektīvs priekšstats par to, kādi apstākļi - iekšējie vai ārējie - nosaka viņa izturēšanos
izvairīšanās Indivīda tendence izvairīties no viņam nepieņemamām sekām vai darbības
veidošanās indivīda tuvošanās noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāla, profesionāla attīstītīšanās
pārvarēšanas mehānismi indivīda uzvedības modeļi, kas tiek lietoti, lai pārvarētu problēmas, piemērotos apkārtējās vides spiedienam vai prasībām, neatmetot sākotnējos mērķus
politiskā adaptācija indivīda vai grupas aktīva pielāgošanās sabiedriski politiskajai videi, sabiedrībā pieņemtajām politiskās uzvedības normām, likumiem un poltisko vērtību sistēmām
kultūras adaptācija indivīda vai grupas aktīvas pielāgošanās process konkrētās eksistences vides apstākļiem
sociālo tīklu karte indivīda vai grupas kontaktu tīklu un tajos esošo attiecību strukturēts atspoguļojums
aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu
dzīvotspēja indivīda vai iedzīvotāju kopuma pašreproducēšanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja
adaptācija Indivīda vai sociālās grupas aktīva pielāgošanās sociālajām prasībām, morāles likumiem utt.
sociālā mobilitāte indivīda vai sociālās grupas rīcības rezultātā notiekošās pārmaiņas sociālo grupu un visas sabiedrības sociālajā struktūrā
dzimumorientācija Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumievirze
dzimumievirze Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumorientācija
etniskā dzimtene indivīda, cilvēku grupas vai tautības priekšteču vēsturiskās izcelsmes teritorija
prosociāla uzvedība indivīda, organizācijas vai sociālo grupu rīcība, kura ir saskaņā ar sabiedrības kopējo labumu un kultūras normām; izpausmes veidi ir, piemēram, palīdzēšana, labdarība, ziedošana, brīvprātīgais darbs, ziedošanās, mierināšana, dalīšanās
patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums
orientēšana indivīdam nepieciešamās informācijas meklēšana, lai adekvāti darbotos
pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas
mērķu sistēma indivīdi, grupas vai kopienas, kurās nepieciešamas izmaiņas, lai sasniegtu sociālā darba mērķus
iesaistītās puses indivīdi, grupas vai organizācijas, kas tieši vai netieši ir ieinteresēti vai iesaistīti kāda procesa norisē, lēmuma pieņemšanā un īstenošanā
frotežeri Indivīdi, kas savu seksualitāti cenšas apmierināt, beržoties gar svešiem cilvēkiem; dažreiz tos sauc arī par tačeriem
patnis Indivīds
vienbūte Indivīds
vienbūtne Indivīds
vienbūtnis Indivīds
epiagnāts Indivīds ar defektīvu augšžokli
cirtocefālis Indivīds ar galvaskausa deformāciju
cirtocefāls Indivīds ar galvaskausa deformāciju
haplonts Indivīds ar haploīdu hromosomu komplektu
peroderms Indivīds ar iedzimtu ādas kroplību
melots Indivīds ar iedzimtu auss pārvietojumu uz vaigu
perocefālis Indivīds ar iedzimtu galvas kroplību
cebocefālis Indivīds ar iedzimtu kroplību: pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu
perosoms Indivīds ar iedzimtu ķermeņa kroplību
peromels Indivīds ar iedzimtu locekļu kroplību
perostoms Indivīds ar iedzimtu mutes kroplību
peropuss Indivīds ar iedzimtu pēdas vai kājas kroplību
perodaktils Indivīds ar iedzimtu pirkstu kroplību
perohīrs Indivīds ar iedzimtu plaukstas kroplību
perobrahijs Indivīds ar iedzimtu rokas kroplību
peroprozops Indivīds ar iedzimtu sejas kroplību
perokorms Indivīds ar iedzimtu viduma kroplību
perognāts Indivīds ar iedzimtu žokļa kroplību
cistencefālis Indivīds ar iekšējo hidrocefaliju; tā galvaskausu gandrīz pilnīgi piepilda maiss ar šķidrumu
intersekss Indivīds ar interseksualitātes iezīmēm
akrocefāls Indivīds ar koniskas formas galvaskausu, ar torņa galvu
pleiromels Indivīds ar lieku ekstremitāti, kas izveidojusies laterāli no krūškurvja
mikroprozops Indivīds ar nenormāli mazu vai nepilnīgi attīstītu seju
eirihasms Indivīds ar neparasti platu aizdeguni un ar attiecīgi platākiem galvaskausa izmēriem
einuhoīds Indivīds ar nepilnīgi attīstītiem dzimumdziedzeriem
homalocefāls Indivīds ar plakanu galvu
eirignāts Indivīds ar platu seju un izspiestiem vaigu kauliem
paraprofesionālis Indivīds ar speciālām zināšanām un tehniska treniņa pieredzi, kas darbojas cieši kopā ar profesionāli viņa pārraudzībā
hidrocefāls Indivīds ar ūdensgalvu
melotridīms Indivīds ar vienu lieku locekļu pāri
melodidīms Indivīds ar vienu vai vairākiem liekiem locekļiem
androgīns Indivīds ar vīrišķām un sievišķām dzimumpazīmēm; divdzimumu
aktors Indivīds vai grupa - patstāvīgs politikas dalībnieks, tas pats, kas politikas subjekts
lobijs Indivīds vai personu grupa (lielu firmu, citu valstu dažādu politisku, ekonomisku un finansiālu grupējumu pārstāvji), kas mēģina pierunāt vēlētus politiķus (piem., deputātus) vai ieceltus ierēdņus atbalstīt vai kavēt kādus centienus
oligomels Indivīds, kam ir attīstībā atpalikuši locekļi vai iedzimts dažu locekļu trūkums
hipsodonts Indivīds, kam ir gari zobi
heilognāts Indivīds, kam ir lūpas un augšžokļa šķeltne
atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā
mikrodonts Indivīds, kam ir viens vai vairāki nenormāli mazi zobi
ortodaktils Indivīds, kam normāli, taisni pirksti
diheterozigots Indivīds, kam piemīt divas heterozigotiskas īpašības
akcelerants Indivīds, kas apsteidz hronoloģiskā vecuma bioloģiskās attīstības pakāpi
retardanti indivīds, kas atpaliek bioloģiskā attīstībā no hronoloģiskā vecuma attīstības rādītājiem
obligātais klients indivīds, kas nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus, bet, piemēram, ir nozīmēts pie sociālā darbinieka pēc tiesas sprieduma
tīkla klejotājs indivīds, kurš meklē informāciju globālajā tīmeklī
latentais homoseksuālists indivīds, kurš tic, ka viņam ir heteroseksuāla orientācija, bet kam tomēr piemīt neapzinātas vēlmes pēc erotiskas tuvības ar sava dzimuma pārstāvjiem
savnieks indivīds, vientuļnieks
mirstības cēlonis indivīdu dzīves reālie nosacījumi un organismu stāvokļi, kas ir pirmcēlonis to nāvei (organisma novecošanās, bads, karadarbība u. tml.)
sociālā funkcionēšana indivīdu spējas sociāli pieņemamā veidā apmierināt fiziskās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības, spējas veikt attiecīgā vecumposma dzīves uzdevumus un pildīt atbilstošas sociālās lomas, kuras nemitīgi tiek pakļautas apkārtējās vides ietekmei un ietver sabiedrības gaidas un objektīvās prasības
etniskā asimilācija indivīdu un etnosu iekļaušanās citā etnosā, pārņemot tā valodu un kultūru
sociālā darbība indivīdu, grupu, kopienu aktivitātes, lai veicinātu pozitīvas sociālās izmaiņas sabiedrībā
mikrodemogrāfija indivīdu, ģimeņu un mājsaimniecību demogrāfiskās attīstības atsevišķo pušu vai stadiju pētījumi
sociālā integrācija indivīdu, organizāciju vai valstu savstarpējo attiecību sakārtojums, kas ļauj izvairīties no konfliktiem
geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību
idiolekts Individuālais kādas valodas paveids, atsevišķa indivīda valoda; atsevišķa indivīda valodas sociālo, profesionālo, teritoriālo u. c. īpatnību kopums
skafandrs individuāls hermētisks ietērps, kas neparastā vidē (ūdenī, kosmosā u. c.) cilvēkam aizsargā dzīvību un nodrošina darbaspējas
iegūtā imūndeficīta sindroms infekcijas slimība, kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (_Acquired Immunodeficiency Syndrome, AIDS_)
seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem gk. saslimst dzimumceļā, kā gonoreja, sifiliss, AIDS un herpesvīruss
ģenētiskā informācija informācija par organismu veidojošo vielu uzbūvi, funkcijām un dzīvības procesu regulāciju
televīzija Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā; televīzijas raidījums, televīzijas pārraide
datnes apraksts informācija, kas ietver sevī datnes nosaukumu, versijas numuru, pēdējās izmantošanas datumu un laiku, kā arī datnes derīguma termiņu un ierakstu struktūru
masveida (arī masu) komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā
masu komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā
telekomunikācija Informācijas pārraide pa sakaru līnijām no viena raidītāja uz vienu vai vairākiem uztvērējiem ar telegrāfa, telefona, radio, televīzijas, datoru tīklu u. c. sistēmu palīdzību
telesakari Informācijas pārraide pa sakaru līnijām no viena raidītāja uz vienu vai vairākiem uztvērējiem ar telegrāfa, telefona, radio, televīzijas, datoru tīklu u. c. sistēmu palīdzību; telekomunikācijas
vienlīnijas ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no _xDSL_ kopas protokoliem, datu pārraidei izmanto vienu vīto vadu pāri
ātrdarbīga abonenta ciparlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no protokolu kopas _xDSL_ protokoliem, nodrošina ātru datu pārraidi pa parastām telefona līnijām, izmantojot attiecīgi divus vai trīs vīto vadu pārus
sistēmas dzīves cikls informācijas sistēmas lietderīgais dzīves posms, kura ilgums var būt atkarīgs no sistēmā ieprojektēto darījumveidu dabas un pastāvības, ka arī no programmatūras līdzekļiem, kas veido datu bāzes un lietojumus
Kuiču Inku varavīksnes dievs, viens no Saules dieva Inti un mēness dievietes Mamakiljas pavadoņiem
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
pasakaļa Instrumentāls skaņdarbs lēnā trīsdaļīgā taktsmērā, kas sastāv no variācijām ar pastāvīgi atkārtotu tēmu basā
brauklējiņš instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu
vītņgaldiņš instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem
miringoskops instruments bungplēvītes apskatei; auss spogulis
miringotoms instruments bungplēvītes pārgriešanai vai pārduršanai
svītrvilcis instruments svītru veidošanai
čaduks instruments vīzu pīšanai
palāps Instruments, irbulis ar ko vīzēm piešuj zoli
atmiņas integrālā mikroshēma integrālā mikroshēma, kas īslaicīgi (brīvpieejas atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus
atmiņas mikroshēma integrētā shēma, kas īslaicīgi (brīvpiekļuves atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus
aprūpes vadība integrēts indivīda sociālo un veselības aprūpes vajadzību identificēšanas un nodrošināšanas process kopienā, izmantojot aprūpes programmas pieeju
ekoloģiskā kompetence integrēts zināšanu, prasmju un attieksmju kopums par indivīda, sabiedrības un vides (kā sociālās, tā dabas vides) mijiedarbību, ekoloģisko sistēmu struktūru un to kopsakarībām
trešais viedoklis intelektuāļu nostāja 20. gs. 50. gados, kuri aukstā kara laikā kā indivīdi nevēlējās nostāties kādā lielvaru bloku pusē
sociālā fobija intensīvas, pastāvīgas un nepamatotas bailes tikt novērotam un novērtētam
konflikta atrisināšana interešu pretrunu samazināšana vai likvidēšana starp indivīdiem vai sociālajām grupām, kad zūd interešu sadursmes cēlonis; visbiežāk izpaužas kompromisu atrašanā un pieņemšanā, saskaņas panākšanā, bet reizēm vienas puses pilnīgā kapitulācijā
interneta televīzija interneta pakalpojums televīzijas izmantošanai mājās
tuvība Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1)
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2)
dzimumakts intīms process, parasti ar mērķi apmierināt dzimumtieksmi, apliecināt partneru intīmo tuvību vai ieņemt bērnu
sekss intīmu aktivitāšu kopums ar mērķi apmierināt dzimumtieksmi, apliecināt partneru intīmo tuvību vai ieņemt bērnu
olivinīts Intruzīvs, monominerālisks pilnkristālisks ultrabāzisks iezis; sastāv no olivīna, piemaisījumā magnetīts (līdz 10%)
investīciju kvalitāte investīciju situācija, kad firmai - investēšanas objektam ir stabils balanss, laba kapitalizācija, pastāvīgi izmaksā dividendes un tiek atzīta par līderi savā nozarē
sapieris Inženierkaraspēka karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku darbu veikšanā
privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem; izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība
fizikālais lauks īpaša matērijas forma, kuru iedomājas kā fizikālu sistēmu ar bezgalīgi daudzām brīvības pakāpēm
AOC Īpaša norāde uz franču vīna pudeles (franču "Appellation d'origine controlee"), lai apzīmētu noteikta reģiona vīnu ar kontrolētu ražošanas procesa kvalitāti
šleperpindzele Īpaša ota (piem., svītru novilkšanai)
osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet
orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes
pārose īpaša vieta pastalas vai vīzes malā, aiz kuras aizver auklu piestiprināšanai pie kājas; pastalai tādas ir 2, bet vīzei līdz 12
kazaks Īpašas kavalērijas daļas karavīrs Padomju Savienībā (1936.-1959. g.), kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem
karkļi Īpašas redeles siena vai citas lopbarības ielikšanai zirgiem vai govīm, arī labības izkratīšanai, izsijāšanai
kristāls Īpašas šķirnes degvīns; attiecīgā degvīna šķirne
snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, šaujot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai
muzīvzelts Īpaši apstrādāts alvas disulfīds, spīdošu zvīņu veidā, lieto koka rāmju u. c. bronzēšanai ("zeltīšanai"), jo pārklājums ir izturīgs pret sēra un sērūdeņraža darbību, arī pret skābēm
marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem
protonotāri Īpaši pāvesta saimes amata vīri, gk. kancelejā svarīgāko rakstu sastādītāji un svarīgāko notikumu asistenti
priekšrocība īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars
attieksmes īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu
relatīvais adjektīvs īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu; attieksmes īpašības vārds
dotācija Īpašiem mērķiem novēlēts pastāvīgu ienākumu kopums
lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē
dzidrais Īpašs degvīna sortiments
vangs Īpašs mistiskas iesvētīšanas veids vadžrajānas skolās, kuras laikā iesvētāmais psihisko enerģiju jeb svētību saņem tieši no sava guru vai izraudzītās dievības (idama)
vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piemēram, virpošanā)
leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs dažās valstīs (parasti brīvprātīgais vai algotnis)
kopīgs īpašums īpašums, kuru kopīpašnieks var izlietot vienīgi kopīgi ar pārējiem kopīpašniekiem, jo viņam nepieder atsevišķa domājamā daļa, ar kuru tas varētu patstāvīgi rīkoties
teonīms Īpašvārds, kas nosauc dievību
sociālā darbinieka prasmes ir māka pielietot zināšanas un pieredzi praksē, darbā ar indivīdu, grupu, kopienu un sabiedrību, tās ietver sociālā darbinieka spēju saistīt zināšanas par cilvēka vai cilvēku grupas uzvedību, personas un vides mijiedarbību un sociālo funkcionēšanu
Sijavušs Irāņu eposa varonis no Keijanīdu dinastijas, kuru audzināja spēkavīrs un varonis Rustams
Spandarmata irāņu mitoloģijā - apstrādātas zemes dieviete, dzīvības devēja, reliģiskās tikumības personifikācija, viena no Ameša Spentas dievībām; Spenta Armaiti
Ahura Mazda irāņu mitoloģijā - augstākā panteona dievība, kuras vārds burtiski nozīmē "gudrais kungs"
Nairjo Sangha irāņu mitoloģijā - dievība, augstākā dieva Ahuramazdas vēstnesis un īpašu uzdevumu veicējs, kas bija cieši saistīts ar uguni vai pat tika identificēts ar to
Traetaona Irāņu mitoloģijā - dievība, trīsgalvainā pūķa Ažidahaka uzvarētājs
Vohu Mana irāņu mitoloģijā - pēc augstākā dieva Ahuramazdas nākamais no septiņām Ameša Spentas dievībām, kas personificē taisnīgo domu
Sraoša Irāņu mitoloģijā - reliģiskās padevības un kārtības gars
Karšiptars Irāņu mitoloģijā - spārnota dievība, ūdens stihijas aizgādnis, ko attēloja putna izskatā
Zarers Irāņu mitoloģijā - spēkavīrs, varonis un cīnītājs, kuru varēja uzveikt tikai ar viltu
Bastvars Irāņu mitoloģijā - un eposā spēkavīra un varoņa Zarera dēls, kas septiņu gadu vecumā kopā ar citiem devās atriebt tēva nāvi, un uzveica pretiniekus
Barzu Irāņu mitoloģijā - varonis, varonīgā Suhrāba dēls un spēkavīra Rustama mazdēls, kurš kļuva par ļaunā Afrāsijāba viltus upuri
Haurvatāts Irāņu mitoloģijā - viena no Ameša Spentas dievībām, kuras radījis augstākais dievs Ahuramazda
Spenta Armaiti irāņu mitoloģijā - viena no Armeša Spentas dievībām, gars - zemes aizgādne un uzticības - dievticības personifikācija, reliģiskās tikumības iemiesojums
Suhrābs Irāņu mitoloģijā un eposā - varonis, spēkavīra Rustama dēls
Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu
Linaria genistifolia irbuleņlapu vīrcele
Ziemeļīrija Īrijas ziemeļaustrumu daļa, tās lielāko daļu aizņem 6 bijušās Olsteras provinces, platība - 14122 kvadrātkilometri, 1,6 mlj iedzīvotāju, formāli patstāvīga valsts daļa, ūnijā ar Lielbritāniju, ir sava valdība un parlaments, administratīvais centrs - Belfāsta
vīpsna Ironija, nievīgums (piemēram, attieksmē pret ko)
švīpstēt Ironiski smīnēt, vīpsnāt
zoboties Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko)
Oenguss Īru dievība, viens no daniešiem, daudzos mītos mīlas dievs
ĪRA Īru Republikāniskā armija (angļu "Irish Republican Army") - nacionālistiska cīņas organizācija, kurai bija izšķiroša loma brīvības karā pret britiem 1918-21 un vēlāk, īpaši no 20. gs. 60. gadu b., katoļu cīņā Ziemeļīrijā par vienotu Īriju
nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai)
sāknēšanas programma īsa programma, kas pastāvīgi glabājas datora energoneatkarīgajā atmiņā un kas vajadzības gadījumā no lasāmatmiņas operatīvajā atmiņā izsauc uzdevumu risināšanas vadības sistēmu (piemēram, operētājsistēmu) vai tās ielādes programmu
štuceris Īsa šautene ar vītnēm stobrā
metāla tapa īsa tērauda nagla ar vītņotu caurumu strupgalā; metāla dībelis
spenseris Īsa, šaura sieviešu jaciņa; īsa vīriešu žakete (jaka, kamzolis)
serifs Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; rēdze
rēdze Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; serifs
Ampelopsis brevipedunculata īskātu čemurvīns
rings īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam)
svīdiens īslaicīgs sasvīdums
svīdoņa īslaicīgs sasvīdums
bezpigmenta plankumi īslaicīgs vai pastāvīgs ādas pigmenta melanīna zudums atsevišķos ādas apvidos bez iekaisuma pazīmēm
švīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt
žvīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvīkstēt
lemšana īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu
Aklima Islāma mitoloģijā - Ādama un Hauvas meita, Kābīla (Kaina) dvīņumāsa, kuru Kābīls ļoti mīlēja, bet Ādams bija nolēmis atdot viņu par sievu Hābīlam (Ābelam)
Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām
Akrats Islāma mitoloģijā - mūžīgā dzīvošana, kas paredzēta tikai vīriešiem, lai gan musulmaņu paradīzē sievietēm atvēlēta hūriju loma
Alī Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda brālēns un viņa meitas Fātimas vīrs; dēvu un pūķu uzvarētājs
Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi
Hidrs Islāma mitoloģijā - tēls, kas apvienojis sevī daudzu pirmsislāma mītu sižetus, Korāna komentētāji min, ka viņš palīdzējis Mūsam (Mozum) veikt viņa ceļojumus
Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu
Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu
džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
mameluks Islāma ticībā audzināts vergs; padevīgs kalps
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas
klips Īss kinofilmas fragments (sākotnēji); īsa muzikāla vai reklāmas filma, gk. demonstrēšanai televīzijā
pemperis Īss un strupjš vīriņš, puisis
pempis Īss un strupjš vīriņš, puisis utt.
pempurs Īss un strupjš vīriņš, puisis utt.
puskažuciņš Īss vīriešu kažoks
lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks
Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva Barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska uzvārda)
chambre istabas temperatūrā (par vīnu)
Vitis vinifera īstais vīnkoks
nodvinkstēt īsu brīdi šalkt, švīkstēt, skanēt
nošvīkstināt īsu brīdi švīkstināt un pabeigt švīkstināt
novīdēt īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt
novīpsnāt īsu brīdi vīpsnāt un pārstāt vīpsnāt
uzvīpsnāt īsu brīdi vīpsnāt un pārtraukt vīpsnāt
pazvīļot īsu brīdi zvīļot
nozvīļot īsu brīdi zvīļot un pārstāt zvīļot
nožvīgot īsu brīdi žvīgot un pārtraukt žvīgot
nožvīkstināt īsu brīdi žvīkstināt un pabeigt žvīkstināt
pavīpsnāt īsu brīdi, mazliet vīpsnāt
noīdēt īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm)
nošvīkstēt īsu brīdi, vienu reizi švīkstēt
nožvīkstēt īsu brīdi, vienu reizi žvīkstēt
satēnēt It kā ar miglu apklāties, ar plēvīti apaugt
pavane itāliešu tautas deja; vēlāk (16. un 17. gs.) instrumentālas svītas pirmā sastāvdaļa, smagā divdaļīgā taktsmērā
capitano Itāliešu tautas komēdijas figūra, balamutīgais un gļēvais karavīrs
kapitano Itāliešu tautas komēdijas figūra, balamutīgais un gļēvais karavīrs; capitano
masku komēdija itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un četri pastāvīgi tēli
masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli
līberālijas Itāļu svētki par godu Līberam notika 17. martā Romā, kad pieaugušos jaunekļus pirmoreiz kapitolā ietērpa vīra togā
rizoto Itāļu virtuves ēdiens: tā pamatā ir rīsi, kas kombinēti ar dārzeņiem, sēnēm, gaļu, sieru, zivīm, kā arī dažādām garšvielām; risoto
spļaut bārdā (kādam) izaicinoši, necienīgi izturēties pret vecāku vīrieti
novīvelēt Izārstēt, skaitot vīveļu vārdus
daaudzēt Izaudzēt (augus) līdz vēlamajai gatavības pakāpei
akcentēt Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu - rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.)
akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā)
melier Izcila balto vīnogu šķirne Puatū provincē Francijā
medoreja Izdalījumi no vīrieša urīnizvadkanāla
izsvīst Izdalīt daudz sviedru; intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām)
dzirkstelēt Izdalīt dziksteles, sprēgāt, zvīļot
pielikt sev roku izdarīt pašnāvību
pacelt roku pret savu dzīvību izdarīt pašnāvību
pacelt roku (pret sevi) izdarīt pašnāvību
pielikt roku (sev) izdarīt pašnāvību
pasadarīties Izdarīt pašnāvību
braukties nost izdarīt pašnāvību, metoties zem transportlīdzekļa
mest cilpu ap kaklu izdarīt pašnāvību, pakārties
pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām
izrevidēt Izdarīt revīziju
pārjemt Izdarīt revīziju
apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība)
okāzija Izdevība, atgadījums
izgadība Izdevība, gadījums
iespēja Izdevība, labvēlīgu apstākļu, nosacījumu kopums (kā īstenošanai, veikšanai)
blatņiks Izdevīga pazīšanās
blats Izdevīga pazīšanās
izdevīgai Izdevīgi
taisīt (labu) partiju izdevīgi apprecēties
izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi, vēlami apstākļi (ko darīt)
naudas (arī zelta) bedre izdevīgs ienākumu avots
zelta (arī naudas) bedre (arī ādere) izdevīgs ienākumu avots
zelta (arī naudas) bedre izdevīgs ienākumu avots
zelta bedre izdevīgs ienākumu avots; vieta, kur viegli var iegūt lielu peļņu
luga Izdevīgs laiks
reklāma izdevīgs notikums vai apstākļu sakritība, kas parāda (kaut ko) labā gaismā
blatnejs Izdevīgs; patīkams
noprecināt Izdot pie vīra
brāga Izejvielu maisījums degvīna, alus u. tml. darīšanai
pašizglītība Izglītība, ko iegūst, mācoties patstāvīgi
pašizglītošanās Izglītības iegūšana, mācoties patstāvīgi
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm
noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā) izjust padevību; zemoties
noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā) izjust, apliecināt cieņu, goddevību
nest Izjust, pārdzīvot (sevī)
ESPN Izklaides un sporta televīzijas kompānija ASV (angļu "Entertainment and Sports Programming Network")
slāt Izklāt (linus); nevīžīgi sakraut
iztilināt Izklāt, izstādīt (uz lauka linus), lai tie (žūstot, balojot) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi
blokķēde Izkliedēta datubāze, kas ir pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu, kurus dēvē par blokiem, saraksts, katrs bloks satur laika zīmogu un norādi uz iepriekšējo bloku, sistēma ir īpaši droša pret ierakstu izmainīšanu
trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai
jauktave Izlaidīga, pēc vīriešiem kāra sieviete, arī izvirtis vīrietis
pasaules brūtgāns izlaidīgs vīrietis, mīlas dēku meklētājs
slempīgs Izlaidīgs, nevīžīgs
ļurkabiksa Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks
pļurga Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks
izaberīties Izlavīties
klainot Izlīdzināt, izgludināt, piem., vīli apģērbā
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas citā valstī
kundziņš Izlutināts, slinks vīrietis
snīķerēties izmanīties, izlavīties, izdomāt un izdarīt ko niķīgu
raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.)
patērēt izmantot (parasti vielu, enerģiju) dzīvības procesu uzturēšanai (par organismu, tā daļām)
flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas
labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu
sauropterygia Izmirusi rāpuļu rinda ar plakanu ķirzakas ķermeni, mazu galvu un parasti īsu asti, jūras dzīvei piemēroti organismi, pārtikuši no zivīm un gliemjiem
osteolepis Izmirusi zivju ģints "Crossopterygii" rindā ar rombiskām gludām vai punktētām zvīņām un heterocerku astes spuru
stegokefali Izmirušu dzīvnieku šķira, kas sevī savienoja zivju, abinieku un rāpuļu pazīmes
paradoxides Izmirušu trilobītu (vēžu) ģints, galvas vairogs un sānu zvīņas ar garām adatveidīgām piedevām, aste sīka, atrasti vidējā kembrija nogulumos
kurkuļi Iznērsti ikri (piem., abiniekiem, zivīm) recekļainā apvalkā
gubīt Iznīcināt (dzīvību)
triekt zemē Iznīcināt; arī pakļaut, padarīt padevīgu
izžirgt Iznīkt, zaudēt samaņu vai dzīvību
izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi; asi izzobot; dzēlīgi raksturot
pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi
pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi; pasmieties (2)
parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties
recepisse Izpildījuma saņemšanas rakstisks apliecinājums; kvīts
raidīt Izplatīt (informāciju, signālus u. tml.) - par radio, televīzijas u. tml. iekārtām
kianti Izplatīta skāba itāļu sarkanvīna šķirne; kjanti (it. "chianti")- nosaukums pēc Kjanti ielejas
muskovīts izplatītākais vizlu grupas minerāls KAl~2~[AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~], gaišā vizla; izmanto radio un televīzijas tehnikā, elektroierīcēs
Džons Izplatīts vīrieša vārds angļu valodas vidē
Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā
Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.)
mest acis uz kādu izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu (parasti vīrietim par sievieti), iecerēt par līgavu vai līgavaini; noskatīt ko sev, iekārot
liekt muguru izrādīt padevību, zemoties
nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū
ieņemt sirdī izraisīt kādas jūtas sevī; būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu)
izcūkāties Izrīkoties nevīžīgi, nekārtīgi, ko sajaucot, sabojājot u. tml.
izsvēdrot izrotāt ar svītrām
izsvītrāt Izrotāt ar svītrām
izsvītrot Izrotāt ar svītrām
dendijs Izsmalcināti ģērbies, manierīgs cilvēks; frants; švīts
vīpsnīgs Izsmējīgs, ironisks, nievīgs
izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu
gurkste Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā
gurksts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā
gursts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā
griezinis Izsukātu un savītu linu sauja
gurste Izsukātu un savītu linu sauja
izsvīsties Izsvīst (2)
izskrīpāt Izsvītrot
izstriept Izsvītrot
izstrīpāt Izsvītrot
izstrīpot Izsvītrot
izšvīkāt Izsvītrot
izšvīkot Izsvītrot
izsvītrāt Izsvītrot
iztriept Izsvītrot
nosvītrāt Izsvītrot
pārdzēst Izsvītrot
izslēgt Izsvītrot (no saraksta)
atteikt abonēšanu izsvītrot intereškopu no intereškopu saraksta
atteikt abonēšanu izsvītrot klientu no e-pasta saraksta
izmest Izsvītrot, izņemt (teksta daļu)
izšņāpāt Izsvītrot, nosvītrot
izšņāpt Izsvītrot, nosvītrot
izšņēpt Izsvītrot, nosvītrot
izšvītrāt Izsvītrot, pārsvītrot
izšvītrot Izsvītrot, pārsvītrot
atlaulāties Izšķirties (ar vīru, sievu)
logia Izteicieni, īpaši dievības vai viņas iedvesmas radītie
piedāvāt palīdzību izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā, lai (kas) tiktu paveikts
piedāvāt Izteikt priekšlikumu, gatavību darīt (ko) kāda labā
piedāvāties Izteikt vēlēšanos, arī gatavību (ko darīt)
mentālā skenēšana iztēles process, kura laikā indivīds prātā pārskata savus tēlus
izpurgāt Iztīrt (tīklu no zivīm)
izvīstīt Iztīt (ko ievīstītu)
izšķetināt Iztīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu)
agresija Izturēšanās veids, kuru indivīds izmanto, lai iebiedētu vai ievainotu citu tās pašas vai citas sugas būtni
maniere Izturēšanās, uzvedības, runas (pierasts, pastāvīgs) veids
godāt Izturēties ar goddevību, atzīt par cienījamu; cienīt
skatīties no augšas (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu
skatīties no augšienes (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku)
iet pa gaisu izturēties neapdomīgi, pārgalvīgi, vieglprātīgi
smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko)
nebēdņoties Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi
nebēdņot Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi; nebēdņoties
vīzēties Izturēties, runāt untumaini, arī vīzdegunīgi, zobgalīgi
dūša Izturība, vīrišķība
godināt Izturoties ar goddevību, atzīt (kādu) par vērtīgu, cienījamu; publiski cildināt
satrust iztvīkt
pļekāt Izvadīt (no organisma) ekstrementus (par govīm)
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību)
paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību)
dūzis Izveicīgs, spējīgs vīrs
Līdsas latviešu kopiena izveidojās 1947. g. un 1950. gadu sākumā Līdsā un tuvējās pilsētās uz pastāvīgu dzīvi palika \~2000 latviešu, kas izveidoja vienu no labāk organizētajām latviešu kopienu grupām Rietumeiropā, darbojās Līdsas latviešu papildskola, kas slēgta 2000. g.
Brisbenas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. 40. gadu beigās, kad Austrālijā ieceļoja bēgļi no Latvijas un Brisbenā apmetās \~500-600 latviešu, 1990. gados Kvīnslendas štatā dzīvoja \~2000 latviešu, lielākā daļa no tiem Brisbenā
Amatas novads izveidojās Cēsu rajonā 2000. g., apvienojot Drabešu un Amatas pagastu; 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, kas ietvēra arī Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastu
izvītņot izveidot (iekšēju vītni)
savītņot izveidot (kā virsmā) vītni vai vītnes, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) vītnes
uzvīlēt izveidot apmali, vīli
saskrullēt izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (parasti matus, ūsas)
pārrenēt izveidot gropi, svītru
apstrīpāt izveidot svītras kam apkārt, visās vai vairākās vietās
apstrīpāt izveidot visapkārt kādai vietai svītru
sagriezt Izveidot, savīt lokā, aplī, spirālē
iezīmēties Izveidoties, attēloties (kur, piemēram, par svītru, līniju)
Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu
Vārkavas novads izveidots 2002. g. Preiļu rajonā apvienojot Rožkalnu un Upmalas pagastu, ar administratīvo centru Vecvārkavā, 2009. g. pievienots Vārkavas pagasts un kļuva par patstāvīgu novadu, 2021. g. teritorija iekļauta Preiļu novadā
Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
Iecavas novads izveidots 2004. g. Bauskas rajonā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads; no 2021. g. pagasts Bauskas novadā
Stopiņu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajona sastāvā bijušā Stopiņu pagasta teritorijā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, 2021. g. atjaunots Stopiņu pagasts, kas iekļauts Ropažu novadā
Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu
ekrānisks Izveidots, arī piemērots uzņemšanai kinofilmā vai pārraidei pa televīziju
evakuēt Izvest (ievainotos, slimos karavīrus, arī kara materiālus) no kara darbības zonas
izvīkšties Izvīkstīties
izvīrināties Izvīkstīties
izvīkstīt Izvīstīt
izvīkstīties Izvīstīties
citvarsēklas Izžāvēti neizplaukušu cērmju vērmeles ziedu kurvīši, ko lieto par prettārpu līdzekli askaridozes ārstēšanā
nokulēt Izžūt un kļūt savītušam
Ilbis-Hans Jakutu mitoloģijā - kara dievība, kuram bija dēls un meita
Periboriva Janomanu (Dienvidamerika) mitoloģijā - mēness gars no kura asins lāsēm, kas nopilējušas uz zemes, radusies niknā un kareivīgā janomanu cilts
Parthenocissus tricuspidata Japānas mežvīns
Lonicera japonica Japānas vīteņsausserdis
Ņičirens Japāņu budisma reformators (1222.-1282. g.), kas mācīja, ka Lotosa sūtra sevī ietver galīgo patiesību un noliedza visas citas budisma formas; šī mācība ir ietekmējusi dažu mūsdienu budisma sektu veidošanos
sjamisens Japāņu garkaklains mūzikas instruments ar trim savīta zīda stīgām, kura spēli obligāti apgūst geišas
kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīgas kanoniskas pozas, grims, stilizētas dziesmas u. c.; aktieri tikai vīrieši
Hiruko Japāņu mitoloģijā - "dēles bērns", pirmatnējo dievību Idzanagi un Idzanami ķēmīgais pēcnācējs
isigami Japāņu mitoloģijā - akmens dievības; apaļos akmeņus uzskatīja par dvēseles iemiesošanās vietu, neparastas formas akmeņus - par dieva iemiesošanās vietu
Takamahara japāņu mitoloģijā - Debesu pasaule, Debesu dievu, dievišķo senču dzīvesvieta, kurā valda Amaterasu; tās pretstats ir Zeme, kur mīt Zemes dievības un cilvēki
Futodama Japāņu mitoloģijā - dievība ar priestera funkcijām, dieva Takamimusubi dēls
Amacumara Japāņu mitoloģijā - dievība kalējs un spoguļu izgatavotāju ciltstēvs, dievietes Isikoridomes (Metāllējējas) tēvs
Sahimoči japāņu mitoloģijā - dievība leģendārā jūras dzīvnieka Vani izskatā
Ninigi japāņu mitoloģijā - dievība, kam ir galvenā nozīme mītos par dievu nolaišanos no Debesīm uz Zemes, lai tur valdītu un lai cilvēku pasaulē būtu miers un kārtība; arī rīsu vārpu dievs
Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja
Otosi japāņu mitoloģijā - dievība, kuras tēvs ir vētras un ūdens stihijas dievs Susano, viņam ir sešpadsmit bērnu, to vidū mājas pavarda un ģimenes sargdievības, pavarda un pavarda uguns dievības
Idzanami Japāņu mitoloģijā - dieviete, kas kopā ar savu vīru Idzanagi radīja citus dievus un Japānas salas
Sasikuni Vakahime japāņu mitoloģijā - dieviete, Okuninusi māte; attēlota mītā par Okuninusi atdzīvināšanu, viņa griezās ar lūgumu pie Debesu dieviem atdot dzīvību viņas dēlam, ko bija nogalinājuši tā brāļi
Musubi do Kami japāņu mitoloģijā - dzimšanas un auglības dievības, kas cilvēkam spēj piešķirt dvēseli un dzīvības spēku
Vatacumi Japāņu mitoloģijā - jūras dievs, okeānu, jūras iemītnieku un daudzu mazāk svarīgu dievību pavēlnieks
Ojamacumi japāņu mitoloģijā - kalnu dievība, kas piedzimusi dievu pārim Idzanagi un Idzanami
Sarudahiko japāņu mitoloģijā - lauku ceļu dievība
Inari Japāņu mitoloģijā - rīsa dievība, ko attēlo kā bārdainu vīru jāšus uz baltas lapsas
Amaterasu japāņu mitoloģijā - saules dieviete, sintoisma dievību panteona galva; mītiska japāņu imperatoru dzimtas ciltsmāte
Nekatasukumi japāņu mitoloģijā - valstība, kur mīt sintoisma dievība Susano ar meitu Suserihimi, tā ir tumsas valstība un atrodas zemes dzīlēs vai arī jūras dibenā, tiek uzskatīta arī par sintoisma veļu valstību
Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus
Asinadzuči japāņu mitoloģijā - viena no lauku darbu, lauku apstrādes dievībām, parasti minēta kopā ar Tenadzuči
kamimusubi Japāņu mitoloģijā - viens no pieciem pirmatnējiem dieviem, augstākajām debesu dievībām
Umasjasjikabihikodzi Japāņu mitoloģijā - viens no pieciem pirmatnējiem dieviem, augstākajām debesu dievībām
Adzisikitaka japāņu mitoloģijā - Zemes dievības Okuninusi dēls, kura mirdzums atstarojies pār diviem kalniem un divām ielejām
Ame Kojane japāņu mitoloģijā — dievība, kas attēlota mītā par Saules dievietes Amaterasu atgriešanos no grotas
Tori Ivakusubune japāņu mitoloģijā — dievība, ko radīja dievu pāris Idzanagi un Idzanami tad, kad veidoja Japānas salu valsti, tā ir personificēta kamparkoka veļu laiva ar putna attēlu, ar ko mirušo dvēseles devās pāri jūrai
udzigami japāņu mitoloģijā — dzimtas sargdievība
Asinadzuči un Tenadzuči japāņu mitoloģijā — lauku darbu, lauku apstrādes dievības
Ame japāņu mitoloģijā — vairāku dievību un svētvietu nosaukumu pirmais vārds
Ame Minakanusi japāņu mitoloģijā — viena no galvenajām dievībām sintoisma kosmogoniskajā ciklā, pirmais dievs, kas pēc Zemes atdalīšanās no Debesīm sāka no Visuma haosa veidot pasauli
Ame Tokotači japāņu mitoloģijā — viena no septiņām dievībām, kas parādījās Visumā tūlīt pēc pirmās dievu triādes
kago Japāņu nestuves vai nesamais krēsls, sastāv no bambuka sēdekļa, ko uz kārts nesa divi vīri
augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači
Tanokami Japāņu tautas mitoloģijā - dievība, kas sargā sējumus un nodrošina bagātu ražu
vasābi Japāņu virtuvē iecienīti mārrutki, no kuru sarīvētas saknes tiek gatavota pasta, ko plaši lieto japāņu virtuvē, it īpaši pie jēlām zivīm; vasabi
Bīsa jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum beesianum"), dekoratīvs vīteņaugs
kailziedu jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum nudiflorum"), dekoratīvs vīteņaugs
jāstavnieks Jātavnieks - nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks
mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.)
hibrīdvaloda Jaukta valoda - valoda, kas radusies, vienai valodai uzņemot sevī citas valodas elementus, gk. leksēmas, un vienkāršojot gramatiku
kosa Jauna apiņu vītne
ķīvens Jauna ķīvīte
instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs armijā
feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
baudas zēniņš jaunāks seksuālo rotaļu biedrs divu -- vecuma un parasti arī sabiedriskā stāvokļa zīņā nevienlīdzīgu -- cilvēku attiecībās; vīrišķā dzimuma prostitūta
midinete Jaunas meitenes Francijā, parasti pārdevējas, modes demonstrētājas u. c., kas dzimumuzvedībā atļaujas zināmu brīvību
bītņiki Jaunatnes kontrkultūras pārstāvji 20. gs. 50. gados, kuri noraidīja Rietumu sabiedrības vērtības un uzskatīja, ka visiem cilvēkiem ir tiesības uz personisko brīvību
meitestība Jaunavība
virginitāte Jaunavība
hymen Jaunavības plēve
himēns Jaunavības plēve; gļotādas kroka pie maksts ieejas
himenīts Jaunavības plēves iekaisums
himenektomija Jaunavības plēves izgriešana
himenotomija Jaunavības plēves pārgriešana; anatomijā membrānu pārgriešana
Pyrethrum parthenium jaunavīgā zeltpīpenīte
meiteņu zeltpīpenīte jaunavīgā zeltpīpenīte
Philadelphus x virginalis jaunavīgais filadelfs
jaunestīgs Jaunavīgs
jumpravisks Jaunavīgs, jaunavām piedienīgs
godmaršals Jauneklis, vīrietis, kas pavada jauno pāri laulībās
maršals Jauneklis, vīrietis, kas pavada jauno pāri laulībās
jaunavis Jauneklis; jauns, neprecējies vīrietis
spintriji Jauni vīrieši un sievietes, kas piedalījās Senās Romas imperatora Tiberija rīkotajās orģijās
šķirnieki jauni vīrieši, kas primāri pakļauti iesaukšanai karadienestā
meitene Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim
bāleliņš Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā)
bāliņš Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā)
bālis Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā)
jaunvīrs Jaunlaulātais, jaunais vīrs
jauneklis jauns (parasti neprecējies) vīrietis
dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties par patstāvīgu augu
čellis Jauns vīrietis
mesks Jauns vīrietis
jaunkungs Jauns vīrietis ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm
tautudēls Jauns vīrietis tautiskā tērpā
vēsais Jauns vīrietis, kam ir zināma izturēšanās un apģērbs
kineds Jauns vīrietis, profesionāls prostitūta vai/un savedējs Senajā Grieķijā
meska Jauns vīrietis; mesks
šmulis Jauns, nepiedzīvojis vīrietis
jaunkungs Jauns, neprecējies vīrietis
knape Jauns, neprecējies vīrietis
pienapuika Jauns, nezinošs, nepieredzējis vīrietis
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā
inovatīvi sociālie pakalpojumi jaunu ideju, metožu un pieeju izmantošana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā indivīdiem, grupām un kopienām; pakalpojumi tiek raksturoti kā inovatīvi arī tajos gadījumos, ja tie iepriekš nav bijuši pieejami noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tiek ieviesti vai tiek pielāgoti konkrētās vietas iedzīvotāju vai mērķa grupas vajadzībām
jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana
jaunieva Jaunuvīte
dzimumu jautājumi jautājumi par vīriešu un sieviešu attiecībām
oftalmalergoze Jebkura alerģiska acu slimība, piem., skrofuloze, pavasara katars, siena drudža konjunktivīts, pārmērīga jutība pret medikamentiem
pasionaritāte Jebkura etnosa iekšējā tieksme uz attīstību un atjaunināšanos, kas realizējas ar atsevišķu indivīdu mērķtiecīgām darbībām neatkarīgi no ārējiem apstākļiem
huaka Jebkura no daudzajām inku dievībām; arī inku svētvieta, svētnīca vai templis
autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs
saimnieciskā darbība jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību
izvērses linearitāte jebkura televīzijā reproducēta attēla punkta izvietojuma precizitāte gan horizontālā, gan vertikālā virzienā
dzīvīguma potenciāls jebkura vecuma vīriešu un sieviešu vidējais paredzamais mūža ilgums (potenciālajā demogrāfijā)
konteiners Jebkurš grafiskās lietotāja saskarnes objekts, kas ietver sevī citu objektu
kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam
superantigēns Jebkurš spēcīgs antigēns, kas atrodams dažādās baktērijās un vīrusos un mijiedarbojas ar T limfocītu receptoriem ārpus normālās antigēnu pazīšanas vietas; ietver stafilokoku enterotoksīnus un toksīnus, kas izraisa toksiskā šoka sindromu un eksfoliatīvo dermatītu
kopienas garīgā veselība jēdziens, ar kuru raksturo vienā teritorijā dzīvojošu cilvēku emocionālo, psiholoģisko un sociālo labbūtību, kad indivīdi apzinās savas darbaspējas, spējas pārvarēt stresu un spēj dot ieguldījumu dzīves kvalitātes nodrošināšanā un kopienas kopējā attīstībā
takas atkarība jēdziens, kas raksturo kā indivīdu, tā arī iestāžu un organizāciju sociālo inerci, atkarību no ierastā darbības veida; ierastības atkarība
tiesību pārstāvniecība jēdziens, ko attiecina uz formālām un neformālām sociālā, psiholoģiskā un juridiskā atbalsta darbībām, kas vērstas uz indivīda, grupas vai kopienas interešu un tiesību pārstāvēšanu, problēmu vai konfliktu risināšanu, ņemot vērā viņu labākās intereses
skandha Jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību, tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga
kaitējuma mazināšana jēdziens, ko sabiedrības veselības jomā attiecina uz programmām un rīcībpolitiku, kuru mērķis ir mazināt kaitējošas uzvedības negatīvās sekas indivīdam un apkārtējiem cilvēkiem, kopienai un sabiedrībai kopumā
Almakahs Jemeniešu mitoloģijā - dievība, ko pielīdz Sābas valstī; mēness dievs, pirmsencis, valsts aizgādnis un valdnieks
panda Jenotveidīgo dzimtas apakšdzimta ("Ailurinae"), neliels plēsīgs zīdītājs, kas dzīvo Himalajos; bambuslācis; dažkārt iekļauj lāču dzimtā vai nodala patstāvīgā dzimtā "Ailuropodidae"
Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis maizes un vīna veidā
scherzo Jokojot, rotaļājoties, ar humoru; sonātes cikla daļas un arī patstāvīga skaņdarba nosaukums
badinerie Joks; Baha laika svītas daļas nosaukums, raksturā līdzīgs "scherzo"
Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti
Elegba Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - falliska dievība, triksters, senākajos mītos arī ļaunuma personifikācija
Ifa Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - zīlēšanas, gudrības un likteņa dievība
oriša Jorubu cilts mitoloģijā - dievība, mītisks senču gars, arī cilts vecākais
Oriša Nla jorubu mitoloģijā - "lielais dievs", kurš atrodas visu dievību priekšgalā un izveidoja uz zemes sauszemi, iestādīja kokus, izveidoja no māliem cilvēku ķermeņus
Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus
aerācijas zona josla starp gruntsūdens līmeni un zemes virsu, kurā iežu poras un plaisas ir aizpildītas ar gaisu, tvaikveidīgo, higroskopisko, plēvīšu un kapilāro ūdeni
banga Josla, svītra
vediens Josla, svītra, ko apstrādā vienā gājienā pāri laukam
tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts
paķiškas Jostas bikšu sasiešanai, kas agrāk vīrietim aizvietoja bikšturus
glābšanas piederumi jostas, vestes, plosti, ugunis, raķetes u. c. piederumi, kas paredzēti tikai dzīvības glābšanai
sivans Jūdaistu civilā kalendāra devītais mēnesis
golems Jūdu teiksmās mākslīgs cilvēks (homunkuls), kas ar kabalas formulu palīdzību iegūst dzīvību
šēma Jūdu ticības apliecinājums, ko ikviens jūdu vīrietis skaita katru rītu un vakaru
Taikomols Juku un hučnomu (Kalifornija) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kultūrvaronis, kurš radījis zemi un cilvēkus
animus Junga teorijas arhetips. kas reprezentē vīrišķo pusi sievietē
pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums
Ovīšu–Serves slieksnis jūras gultnes reljefa pacēlums starp Baltijas jūru un Irbes šaurumu, kas stiepjas no Serves pussalas Sāmsalas dienvidrietumos līdz Ovīšiem, garums - \~29 km, platums ziemeļos - 2,5, km, dienvidos - \~13 km
ramforinhs Juras laikmeta lidojošs zvīņnesis ar knābveida žokli un garu asti
Astotā grāda šaurums jūras šaurums Indijas okeānā un Lakšadvīpu jūrā (_Eight Degree Channel_), starp Minikojas salu un Maldīvu salām
kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana
Pluvialis squatarola jūrasķīvīte
juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses
dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle
jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā
Artemisia maritima jūrmalas vībotne
iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt
jūrnieka grāmatiņa jūrnieka pase - jūrnieka profesiju apliecinošs oficiāls dokuments, kas dod arī tiesības jebkuras valsts ostā nokāpt no kuģa bez vīzas
rjabčiks Jūrnieku zili balti svītrains veļas krekls
skatīties acīs nāvei just, apzināties tiešus nāves draudus, dzīvības briesmas
gulēt pie kājām justies uzvarētam, padevīgam
dzimumtieksme Jutekliska, seksuāla tieksme pret otru indivīdu
filigrāns Juvelierizstrādājums (no tievām, vītām zelta, sudraba, vara vai cita metāla stieplītēm), kas atgādina mežģīnes
širmačs Kabatzaglis, kas zādzības laikā piesedz roku ar avīzi vai kaut ko citu
maģistrālais kabelis kabelis ar pastāvīgu impedanci, kas savieno maģistrāles pievienotājblokus un kas paredzēts datu apmaiņai starp datoru tīkla stacijām
Vaišuns Kačinu (Mjanma) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurā ir demiurga iezīmes, viņu godā kā zemes dievību un apvidus sargātāju
puķu valoda kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm
bioloģiskais mūža ilgums kāda lielāka iedzīvotāju kopuma raksturīgais mūža garums, ja to dzīves laikā nebūtu ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes un indivīdu nesaprātīgas uzvedības; tas atbilst cilvāka kā bioloģiskas būtnes ģenētiskajiem dotumiem konkrētos vēsturiskajos apstākļos
vārnagi kāda ložņājošu augu suga (ar dzelteniem ziediem un pelēkām lapām); pūkainais vīķis ("Vicia hirsuta")
profesionālā ētika kāda rīcības tikumisko normu sistēma un vārda brīvības ierobežojums, kas jāievēro attiecīgajā profesijā strādājošajiem
cūkčamariņš kāda rūgta sakne, ko dod cūkām un govīm (lai palielinātu piena atdevi)
makaviči kāda sēne, zvīneņu suga ("Pholiota caperata")
Pilnītis kāda senlatviešu dievība (pilnība)
spūre kāda zirgu slimība, vīvele 2
leksikons kādai darbības jomai, literāram darbam, sociālai vai profesionālai grupai vai indivīdam raksturīgu vārdu kopums; arī - kādas darbības jomas vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša)
apakšprogramma kādas darba programmas patstāvīga apakšnodaļa
capa kādas dzīvnieku sugas liels (arī resns) indivīds
autonomija kādas sabiedriskas organizācijas tiesības patstāvīgi lemt par šīs organizācijas dzīvi un tās locekļu attiecībām
diplomātiskā pārstāvniecība kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus
rezidents kādas valsts pilsonis, kura pastāvīgā dzīves vieta ir citā valstī
iekšzemnieks kādas zemes, apvidus pastāvīgs iedzīvotājs
paeglis Kadiķis - ziemzaļš krūms, retāk koks ("Juniperus") ar adatveida vai zvīņveida lapām un melnām vai sarkanām čiekurogām
ženevērs Kadiķogu degvīns
kazaku kadiķis kadiķu suga ("Juniperus sabina"), zems, blīvi sazarojies dekoratīvs krūms ar zvīņveidīgām skujām
zudusī kadra daļa kadra attēla daļa, kas paliek ārpus ekrāna, demonstrējot filmu televīzijā (reizēm zaudē līdz 12% attēla)
titulkadrs Kadrs (parasti kinofilmā, televīzijas pārraidē), kurā ir teksts, kas satur galveno informāciju (par to)
stungurzis kāds augs (~1,5 m augsts, ar dobu kātu, aug mitrās pļavās, blakus vītoliem)
varduksnis kāds augs ar dzelteniem ziediem, garšīgs govīm
pienelītis kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums)
krambambulis kāds sens ļoti stiprs Dancigā gatavots ķiršu degvīns, vēlāk vispār stiprāks alkoholisks dzēriens
jūts kāds zināms cimdu raksts ar svītrām
slāpoņa kāds, kas bieži vai pastāvīgi ir izslāpis
slāponis kāds, kas bieži vai pastāvīgi ir izslāpis
stirulis kāds, kas ir nepastāvīgs, svaidīgs
skarbe kāds, kas ir stūrgalvīgs, ietiepīgs
skarbis kāds, kas ir stūrgalvīgs, ietiepīgs
storiķis kāds, kas ir stūrgalvīgs; tiepša
ķemša kāds, kas kārīgi un nevīžīgi ēd, ķemsē
greza kāds, kas ķeras pie darba, ko viņš labi neprot; cilvēks, kas nevīžīgi strādā
urkacis kāds, kas pastāvīgi kaut ko meklē vai pēta
vīzainis kāds, kas steigā vīzēs
švīkstelis kāds, kas švīkstina
švīkstelnieks kāds, kas švīkstina
švīkstinātājs kāds, kas švīkstina
vīžņa kāds, kas vīžo ko darīt
savrūpenis kāds, kurš dzīvo sevī noslēgts
tutaža kāds, kurš ir ievīstījies (daudzos apģērbos)
vižulis kāds, kurš nevīžīgi strādā
smirkoņa kāds, kurš pastāvīgi ir piedzēries
kreša kāds, kurš pastāvīgi klepo (arī šāds ieradums)
šipla kāds, kurš pastāvīgi vīpsnā
vīžiniekš kāds, kurš valkā vīzes
vīžinieks kāds, kurš vīzes valkā
patrikot kādu brīdi vīterot (par lakstīgalas dziesmu)
nogražoties kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt
sašmīgnēt kādu laiku nepārtraukti smīnēt, vīpsnāt
pašvikstināt kādu laiku radīt švīksotšas skaņas
resocializēšanās kādu mūža posmu sasnieguša indivīda atteikšanās no līdzšinējiem uzvedības un rīcības modeļiem un citādu, pažreiz pat pretēju normu un vērtību kompleksu internalizēšana
Kauteovana Kagabu (Kolumbija) mitoloģijā - augstākā dievība, lielā māte, dzīvības un auglības pamats
pliksprākle Kails vīrietis
skujaiņi Kailsēkļu augu šķira (augi bez sēklotnes un ar kailiem iesēkļiem uz zvīņlapām), skuju koki vai krūmi, vienmāju vai divmāju vējzieži, bez apziedņa; skuju koki
sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi
terciārs kainozoja ēras priekšpēdējais periods, tiek iedalīts divos patstāvīgos periodos – paleogēnā un neogēnā
Fauns Kaisls, uzmācīgs vīrietis
biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm
strēlnieks Kājnieku karaspēka karavīrs
strēlis Kājnieku karaspēka karavīrs (Krievijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam)
kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas
kollārs Kakla rota, kaklauts ar baltām svītrām, kādu nēsā katoļu garīdznieki
kaķe Kaķis - namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās
kalams Kalāma - islāma sholastiskā teoloģija; noliedz cilvēka gribas brīvību, bet prasa viņa atbildību par izdarīto
Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15. gs.
Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē
Calocedrus decurrens Kalifornijas vīrakciedrs
vīrakciedrs Kalifornijas vīrakciedrs - ciprešu dzimtas suga ("Calocedrus decurrens"), ko Latvijas rietumu daļā paretam audzē kā krāšņumaugu
skaistciedrs Kalifornijas vīrakciedrs ("Calocedrus decurrens")
kalinīts Kālija alūns, minerāls, dabā atrasts kā izsvīdums uz vulkānu lavas un kā jaunradījums alūna slāneklim sairstot
filodendrs Kallu dzimtas ģints ("Philodendron"), dekoratīvs augs ar pastāvīgi zaļām, caurumainām lapām
Ālāms kalna virsotne Irānā (_Ālām_), Kazvīnas ostāna ziemeļaustrumos, augstums - 4850 m
Bārtlfrīra kalns kalns Austrālijā, Kvīnslendas štata ziemeļaustrumu daļā, augstums - 1622 m
Karātavu kalns kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur bija ierīkotas pastāvīgas karātavas
Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna
Clematis montana kalnu mežvītenis
Jasione montana kalnu norgalvīte
zilpodziņa Kalnu norgalvīte ("Jasione montana")
Nangaparbats Kalnu virsotne Lielo Himalaju ziemeļos (angļu val. "Nanga Parbat"), Pakistānā, devītā augstākā virsotne pasaulē - 8126 m
kalpavīrs Kalpa vīrs, kalps
kalpišķība Kalpiska padevība
rozīne Kaltēta vīnoga
svītrenis Kalts svītru veidošanai
Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers
Kalvīši Kalvīšu ezers - Kaļveits, ezers Grāveru pagastā
Rhodobryum spatulatum kaļķu rožgalvīte
cui prodest? Kam tas ir izdevīgi?
medene Kamene, arī kāda pelēksvītrota alu bite
dum spiro, spero kamēr es elpoju, es ceru (Ovīdija izteiciens)
mezoskafs Kamera okeānu vidējo dziļumu pētīšanai, kas apgādāta ar speciālu aparatūru un var patstāvīgi pārvietoties zem ūdens
polioma Kāmju un peļu audzējs, ko ierosina vīruss
Sparganium glomeratum kamolainā ežgalvīte
palingrafija Kamphauzena paņēmiens uz akmeni pārvest gravīras u. c., oriģinālu nemaz nesabojājot
muncis Kamzolis; adīta vīriešu jaka
muncis Kamzolis; adīta vīriešu jaka
CBC Kanādas televīzijas sabiedrība (angļu "Canadian Broadcasting Corporation")
Solidago canadensis Kanādas zeltgalvīte
spunda Kantains drēbes gabaliņš, kas uzšūts vīrieša kreklam, kur beidzas krūtis
Kaņepēnu Kaņepēnu ezers - atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 60,4 ha, iztek Savīte; Kaņepēns; Savītes ezers
baltacis Kaņepju vīrišķais augs
paskanējs Kaņepju vīrišķais augs
paskanis Kaņepju vīrišķais augs
paskaņi Kaņepju vīrišķie augi
perskas Kaņepju vīrišķie augi
paskanāji Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi
paskaņas Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi
paskaņepi Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi
paskanes Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi
paskenāji Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi
ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži
gankys kāpnes pie ārdurvīm
gankas Kāpnes pie ārdurvīm
vīsteklis Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā
vīstīkls Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā
vīstoklis Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā
vīstoknis Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā
vīsts Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā
kapsomērs Kapsīda struktūras vienība; katrai vīrusu grupai ir savs raksturīgs struktūru skaits
atiešana Karadarbība, kuras mērķis ir pasargāt karaspēka daļas no pretinieka triecieniem, ieņemt aizsardzībai izdevīgas pozīcijas, sagatavoties pretuzbrukumiem un prettriecieniem
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus
karaļpāris Karalis un viņa sieva; karaliene un viņas vīrs
Aptenodytes patagonica karaliskais pingvīns
priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai; avangards (1)
kadrs Karaspēka daļas pastāvīgais sastāvs, izlase, kodols, pamats, kas veic iestādes administratīvos, mācības un saimnieciskos darbus
dezertēšana Karaspēka daļas vai dienesta vietas patvaļīga atstāšana, kā arī karavīra neierašanās dienestā iecelšanas vai pārcelšanas gadījumā, pēc komandējuma, atvaļinājuma vai no ārstniecības iestādes, lai izvairītos no karadienesta
kvartīrjeri Karaspēka komandiera izsūtīti vienību priekšstāvji, kam jāizrauga norādītā rajonā vai apdzīvotā vietā pagaidu vai pastāvīgas mītnes savām vienībām; vietraudži
repli Karaspēka nodaļas, ko novieto izdevīgās pozīcijās, lai segtu galveno spēku atiešanu
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā
ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās
korpuss Karaspēka vienība, kas sastāv no vairākām divīzijām vai brigādēm
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē
iregulārais karaspēks karaspēks, kam nav pastāvīgas organizācijas un stingras komplektēšanas un apmācīšanas sistēmas
algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai
zolbuhs Karavīra apliecība
ķivere Karavīra cepure no ādas vai vadmalas (no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam)
kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram
pārskaitīšana Karavīra dienesta vietas maiņa tai pašā atsevišķā karaspēka daļā vai iestādē ar tās priekšnieka pavēli vai rīkojumu
kara gaitas karavīra pienākumu pildīšana kara laikā
karagaitas Karavīra pienākumu pildīšana kara laikā; kara gaitas
amunīcija Karavīra uzkabe; visi karavīra piederumi kaujas un pārtikas līdzekļu līdzņemšanai
bombardieris Karavīra vai matroža nosaukums vairāku valstu armijās; dienesta pakāpe cara armijas artilērijā, atbilst jefreitora dienesta pakāpei kājnieku karaspēkā
stratioti karavīri Bizantijas impērijā (7.-12. gs.)
sibīrieši Karavīri īpašās cariskās Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt formēja no Sibīrijas iedzīvotajiem; Sibīrijas strēlnieki
kara draudze karavīri, kas dzīvoja feodāļa pilī, arī viņa pārvaldītajā teritorijā; karadraudze
akselbantes Karavīriem (gk. virsniekiem) pie pleca piestiprināti auklu vijumi ar metāla uzgaļiem
kareivis Karavīrs
militārpersona Karavīrs
vajaks Karavīrs
zoļķis Karavīrs
zollis Karavīrs
zoļļuks Karavīrs
vadošais Karavīrs (mašīna vai apakšvienība), kas virzās norādītā virzienā gājiena ierindas galvgalā
skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu
sirotājs Karavīrs (parasti kādā grupā), kas siro (1)
sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos
lingotājs Karavīrs (piemēram, Dienvidamerikas indiānis), kas ir apbruņots ar lingu
leģionārs Karavīrs (senajā Romā)
gvards Karavīrs Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums
leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem
janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā 14.-19. gs.; sākumā to komplektēja no jauniem karagūstekņiem, vēlāk - no Osmaņu impērijas kristīgajiem iedzīvotājiem
iebrucējs Karavīrs šāda karaspēka sastāvā
ordonanses virsnieks karavīrs ziņu un pavēļu nešanai
strēlnieks Karavīrs, arī mednieks, kura bruņojumā (parasti) ir loks, stops
frontinieks Karavīrs, cīnītājs frontē (1)
majors karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus
automātists Karavīrs, kas apbruņots ar automātu (2)
torpēdists Karavīrs, kas apkalpo torpēdaparātu
ārrindnieks Karavīrs, kas atrodas ārrindas dienestā
sargkareivis Karavīrs, kas attiecīgajā laikposmā veic sarga pienākumus
artilērists Karavīrs, kas dien artilērijā (1)
jūrnieks Karavīrs, kas dien jūras kara flotē
kavalērists Karavīrs, kas dien kavalērijā
zenītartilērists Karavīrs, kas dien zenītartilērijā (1)
tankists karavīrs, kas dienē tanku karaspēkā
lādētājs Karavīrs, kas ietilpst apkalpes vai ekipāžas sastāvā un veic attiecīga ieroča (pie)lādēšanas funkcijas
konvojnieks Karavīrs, kas ietilpst konvoja (1) sastāvā
sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus
izlūks Karavīrs, kas izlūko (2)
kara gūsteknis karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā; karagūsteknis
novērotājs Karavīrs, kas norīkots novērot pretinieku, savējo karaspēka stāvokli un darbību, kā arī pētīt apvidu, laikapstākļus u. tml.
šķēpnieks Karavīrs, kas specializējies cīņā ar šķēpu
prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem; prettanku lielgabala apkalpes loceklis
granātmetējs Karavīrs, kas specializējies rokas granātu mešanā
granātmetējs Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju; granātmetējnieks
granātmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju; granātmetējs (2)
ložmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar ložmetēju
mīnmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar mīnmetēju
stopnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar stopu
bruņusitējs Karavīrs, kas šauj ar ieroci bruņu pārsišanai
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām)
pīķnesis Karavīrs, kura apbruņojumā bija pīķis
karognesējs Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu
karodznieks Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu; karognesējs (1)
šķēpmetis Karavīrs, šķēpu metējs
kanaks Karavīrs; cīnītājs; vīrietis
aizsargapbruņojums Karavīru aizsargāšanās līdzekļi kaujā
priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem
apķēdējums Karavīru grupa (komanda, apakšvienība), kas norīkota noteiktā vietā, lai nepiederošām personām neļautu iekļūt apsargājamā rajonā (pie apsargājamā objekta) vai no tā izkļūt
apkalpe Karavīru grupa, kas apkalpo ieroci
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu
priekšgrupa Karavīru grupa, ko izsūta uz priekšu (kā) apsardzībai
rangs karavīru grupējuma pakāpe pēc kvalifikācijas, dienesta stāvokļa
brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji
seržants Karavīru kategorija (dažu valstu armijās), kurā ietilpst jaunākie seržanti, seržanti, vecākie seržanti, virsseržanti, staršinas un praporsčiki
ģenerālis Karavīru kategorija, kurā ietilpst ģenerālmajori, ģenerālleitnanti, ģenerālpulkveži, armijas ģenerāļi
kareivis Karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un dižkareivji (jefreitori, kaprāļi)
matrozis Karavīru kategorija, kurā ietilpst matroži un vecākie matroži
praporščiks Karavīru kategorija, kurā ietilpst praporščiki un vecākie praporščiki
vecākais komandējošais sastāvs karavīru kategorija, kurā ietilpst, parasti vecākie, virsnieki
vecākie virsnieki karavīru kategorija, kurā ietilpst, piemēram, majori, apakšpulkveži, pulkvežleitnanti, pulkveži
spēks karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības
lielgabalgaļa Karavīru masas, ko nesaudzīgi un bezjēdzīgi sūta karā
lielgabalu gaļa karavīru masas, kuras nesaudzīgi, arī bezjēdzīgi sūta kaujās
tamburmažors Karavīru orķestra diriģents, kā arī zizlis, ar ko viņš diriģē
pārlīšana Karavīru pārvietošanās veids kaujaslaukā (parasti pretinieka apšaudes zonā)
kaujasprasme Karavīru zināšanu, prasmju un iemaņu komplekss, daļu (kuģu) un vienību personālsastāva sagatavotība kaujasdarbībām jebkurā situācijā atbilstoši to specifiskajiem uzdevumiem
zuāvs kareivīga arābu cilts
kasīti Kareivīga tauta, kas dzīvoja Irānas kalnāja R daļā: kasieši
marziale Kareivīgi
bellicoso Kareivīgi, spēcīgi
marciāls Kareivīgs
kareivisks Kareivīgs (1)
kareiviskums Kareivīgums (1)
zaldāts Kareivis, karavīrs
zoldats Kareivis, karavīrs
ķemsēt Kārīgi vai nevīžīgi ēst
amazone Karotāja slāvu mitoloģijā, 11. gs. Bohēmijas leģenda vēsta par amazoņu pulku, kas cīnījušās kā vīrieši un uzņēmušās iniciatīvu arī dzimumattiecībās
karpe Karpa - saldūdens zivs ar lielām zvīņām un pelēcīgi zaļganu ķermeni
karpis Karpa - saldūdens zivs ar lielām zvīņām un pelēcīgi zaļganu ķermeni
spoguļkarpa Karpa, kurai ir raksturīgas lielas, retas, spīdīgas zvīņas
plaudis Karpu dzimtas suga ("Abramis brama"). līdz 60 cm gara saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas
plicis Karpu dzimtas suga ("Blicca bjoerkna"), līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa
spidiļķis Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš
ilgana Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdeņu zivs, līdzīga sīkai karpai (līdz 9 cm garumā), bet bez ūsām, augstu plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sidrabotiem sāniem; spidiļķis; pempiņš
plaudenis Karpu dzimtas zivs, ķermeņa forma līdzīga jaunam plaudim, bet ar lielākām zvīņām un vairāk rīkles zobiem, pāra spuras iesarkanas pie pamata
papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij
zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas; šīs šķirnes karpa
ādas karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgas retas zvīņas tikai pie spuru pamatnēm un žaunām; šīs šķirnes karpa
akmeņzivis Karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimta, nelioelas zivis (gar. līdz 30 cm) cigārveidīgu ķermeni ar sīkām zvīņām vai bez tām \~200 sugu
brencvīnskābe Karsējot vīnskābi iegūta viela
Bearnas mērce karsta mērce, ko gatavo no olu dzeltenumiem, sviesta, vīna etiķa, sīpoliem ar garšvielu piedevu
Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru
karsiens Karstā vasarā svīst darbā
strebulīgs Karstgalvīgs
ātrulis Karstgalvīgs cilvēks
karstgalvis Karstgalvīgs cilvēks
žitņa Karstgalvīgs, straujš, neapdomīgs cilvēks
karstvīns Karsts dzēriens, ko gatavo no, parasti sarkanā, vīna ar cukuru un garšvielām
neguss Karstvīna paveids
muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās
izsveidēties Kārtīgi izsvīst
pelorija Kārtns zieds; tas dažkārt attīstās ziedkopā, kas sastāv no nekārtniem ziediem (piem., vīrceles, uzpirkstītes, lauvmutītes ziedkopā)
seims Kārtu pārstāvības institūcija (Polijas-Lietuvas valstī)
gurkste Kas sagriezts, savīts
gurksts Kas sagriezts, savīts
gurste Kas sagriezts, savīts
gursts Kas sagriezts, savīts
auns kastrēts aitu sugas vīrišķais dzīvnieks
vepris Kastrēts cūku ģints vīrišķais dzīvnieks (kuilis)
horioptoze Kašķis, ko ierosina "Chorioptes" ģints ērces, gk. zirgiem, govīm, trušiem
Vicia cassubica Kašūbijas vīķis
Hydrangea petiolaris kātainā vīteņhortenzija
blenoftalmija Katarāls konjuktivīts
kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi
kabeļu kategorijas kategorijas, ko paredz vīto vadu pāru kabeļu standarts, kuru izstrādājušas Elektroniskās industrijas asociācija un Telekomunikācijas industrijas asociācija; standarts iedala kabeļus atbilstoši to izgatavošanas tehnoloģijai, rekomendējamam lietojumam un datu pārraides ātrumam
videosignālu monitors katodstaru osciloskops, kas īpaši pielāgots televīzijas signālu atspoguļošanai
incenss Katoļu baznīcā - vīraka kvēpināšana
incenzācija Katoļu baznīcā - vīraka kvēpināšana; incenss
ostensorijs Katoļu baznīcā kauss, kur ielej dievgalda vīnu
konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā
primicija Katoļu baznīcā pirmais dievkalpojums, ko jauniesvētīts mācītājs tur patstāvīgi pēc sava ordinācijas dievkalpojuma
transsubstanciācija Katoļu baznīcas dogmāts, ka, eiharistijā apsvētot maizi un vīnu, tie pārvēršas Jēzus miesā un asinīs; protestantisms to neatzīst
cilvēktiesības katra cilvēka pamatbrīvības un tiesības (tiesības uz dzīvību, brīvību, izglītību, vienlīdzību likuma priekšā, tiesības uz pārvietošanās, ticības, biedrošanās un informācijas apmaiņas brīvību, tiesības uz pilsonību)
Jūnona Katras sievietes sargātājs gars, kas atbilda vīriešu ģēnijam
iespiedvienība Katrs atsevišķs poligrāfiski patstāvīgi noformēts iespieddarbs
ikbrīd Katru brīdi, pastāvīgi, visu laiku
dienu dienā katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi
dienu no dienas katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi
dienu pēc dienas katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi
no dienas dienā katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi
diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku)
Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie
hostia Kaujams upuris; arī sagūstītie un upurējamie ienadnieku karavīri
procinctus Kaujas gatavība
ķēde Kaujas ierinda, kurā karavīri novietojas līnijā sešu līdz astoņu soļu attālumā cits no cita
marodēšana Kaujaslaukā kritušo un ievainoto apzagšana neatkarīgi no tā, vai tie ir savas vai pretinieka armijas karavīri; iedzīvotāju aplaupīšana kara vai nemieru laikā
čerkeska kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs - garš, viduklī pieguļošs mētelis bez apkakles, ar patronu ietvariem uz krūtīm
čuha Kaukāzā vīriešu virsuzvalks, pāršķeltām piedurknēm
lāpītavs Kaula darba rīks vīzu pīšanai
bidulis Kaula vai koka irbulis, ko lietoja pagatavojot vīzes
zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem)
krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi
sakaulēt Kaulējoties salīgt, panākt sev izdevīgākus nosacījumus
nigļi Kaulu zivju dzimta, zivs ar garu, tievu zuša veida ķermeni ar sīkām apaļām zvīņām
jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu
platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis
kāķis Kauna stabs - soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
Lewisia cotyledon kauslapu levīzija
žmukstulis kaut kas ietīts, vīstoklis
čibarītis kaut kas raupjš, nelīdzens ar zvīņainu, grumbuļainu mizu, garozu
luņķis kaut kas savelts, savīstīts
kumulis kaut kas savīstīts, apaļīgs
vītene kaut kas savītis
vārpačot kaut ko neglīti savīt, sašūt
risa kaut kur novilkta apaļa svītra
pjesa kaut kurš atsevišķs patstāvīgs mūzikas vai drāmas ražojums
Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
žuzas Kazahu cilšu apvienība un to apdzīvotās teritorijas 15. gs. beigās un 16. gs. sākumā izveidojās Kazahu hanistē; 17. gs. tās kļuva par patstāvīgām hanistēm, 1731.-1846. g. pievienotas Krievijai
vakargaiļi Kāzu dalībnieki vīrieši no līgavas puses
atvadnieki Kāzu viesi, kas pavada jauno sievu no vīra mājas uz vecāku māju, kur tā atvadās no saviem radiem
skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem)
Kočamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - jūras dieviete, kurai kalnu iedzīvotāji jūras piekrastē upurēja un lūdza saglabāt tiem dzīvību un palīdzēt
Pačamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā ("māte zeme") - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki; Mama Pača
Inti kečvu mitoloģijā - solāra dievība, ko personificē saules disks, trīs šās dievības izpausmes - Apu I ("kungs saule"), Čuri I ("dēls saule") un Vake I ("brālis saule") veido trīsvienību
kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina
kjanti Kianti - sauss itāļu sarkanvīns; nosaukums pēc Kjanti ielejas
Šbalanke Kiču (Centrālamerika) mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs - Unapu), kas piemuļķoja pazemes dievus un iznāca no pazemes kā saule
Kukumacs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, dievietes - mātes vīrs, kam ir liela nozīme Visuma un cilvēku radīšanā
Škakau Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - kakao pupiņu aizgādne; visu Centrālamerikas tautu vidū vienīgā kakao dievība
Hurakans Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, pasaules radītājs un tās pavēlnieks, dievs, kas dāvā dēlus un meitas, pērkona, negaisu un vētru valdnieks
telekinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu
televīzijas filma kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm
telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm; televīzijas filma
pārmontēšana televīzijai kinofilmas oriģināla garuma izmaiņa, pielāgojot demonstrēšanai televīzijā
telekonversija Kinofilmas pielāgošana demonstrēšanai televīzijā, palielinot tās kustības ātrumu no 24 uz 30 kadriem sekundē
televīzijas kino kinomākslas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu
kleigu prožektori kinostudiju un televīzijas studiju vajadzībām paredzēti jaudīgi prožektori
Manass Kirgīzu mitoloģijā un eposā - varonis un spēkavīrs, kas kopā ar savu karadraudzi veic varoņdarbus
žvargzdēt Klabēt, švīkstēt, plinkšķināt
sluins Klaidonis, nevīžīgs cilvēks
Klainfelters Klainfeltera slimība - ģenētiska patoloģija, kuras cēlonis ir lieka x hromosoma vīriešiem
skriet pakaļ klaji, uzbāzīgi tiekties pēc pretējā dzimuma pārstāvja (biežāk sievietei pēc vīrieša)
aleksandrietis Klasiskā dzejas forma, kas sastāv no divrindēm sešpēdu jambā ar cezūru rindas vidū un blakus atskaņām, mijoties vīrišķām un sievišķām atskaņām
klasiskais kostīms klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums
ekvipartīcijas princips klasiskās statistiskās fizikas pamattēze, kas nosaka, ka termodinamiskā līdzsvara stāvoklī noteiktas kustības brīvības pakāpei vienmēr atbilst noteikta vidējā enerģija
zirdzinieks Klaušu laikos vīrs, kas muižā kalpoja ar savu zirgu
nomadisms Klejotāju lopkopju dzīvesveids, saistīts ar pastāvīgu sezonālu pārvietošanos no vienas vietas uz otru
klinklāviņš Klibais Klāvs; nievīgs kādas personas apzīmējums
ķivināt Kliegt (kā ķīvīte)
revīzijas uzdevums klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude, kā arī klienta saimnieciskās darbības revīzija saskaņā ar likumu vai noslēgto līgumu
gadījuma apraksts klienta sociālās situācijas koncentrēts rakstisks vai mutisks raksturojums, ko sociālie darbinieki izmanto praksē, piemēram, supervīzijās, starpinstitucionālā vai starpdisciplinārā sadarbībā, kā arī izglītībā un tālākizglītībā
klinkkājītis Klinklāviņš - nievīgs kādas personas apzīmējums
klinkklāviņš Klinklāviņš - nievīgs kādas personas apzīmējums
Klipertona Klipertona sala - atrodas Klusā okeāna austrumos ("Ile de Clipperton"), >1000 km uz dienvidaustrumiem no Meksikas piekrastes, Francijas aizjūras īpašums, platība - 9 kvadrātkilometri, pastāvīgu iedzīvotāju nav
klonisms Klonisku krampju gatavība
norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu
klimbināt Klusi klauvēt (pie durvīm)
pacatamente Klusi, padevīgi, mierīgi, apmierināti
raustīšanās Kļūme vai mērķtiecīgi izraisīts efekts, televīzijas signāla līdzstrāvas līmenim spēji mainoties, kas liek strauji mainīties attēla spilgtumam ekrānā
kūst kā vasks kļūst pieļāvīgs, viegli ietekmējams, jūtīgs
nodzeltēt kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu)
nokārt degunu kļūt bēdīgam, bezcerīgam, noskumt, zaudēt pašpaļāvību
dzeltēt kļūt dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē
piecelties no kapa kļūt dzīvam, atgūt dzīvību
uzcelties no kapa kļūt dzīvam, atgūt dzīvību
uzcelties no miroņiem kļūt dzīvam, atgūt dzīvību
punti izmest kļūt lidotspējīgam, patstāvīgam
nodzist kļūt ļoti klusam, bez dzīvīguma, tādam, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi)
nodzist kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu); arī izdzist (6)
izspilgt kļūt nebēdnīgam, pārgalvīgam, arī iedomīgam
izspilgties kļūt nebēdnīgam, pārgalvīgam, arī iedomīgam
uzvīst kļūt nedaudz savītušam
dasalaisties kļūt nekārtīgam, nevīžīgam
nolaisties kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi
nodrekšķēt kļūt netīram, apsvīnīt
pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru)
nosalaisties kļūt nevīžīgam
apsalaisties kļūt nevīžīgam, nolaidīgam
noieties kļūt nevīžīgam; morāli pagrimt
izļudzēt kļūt nolaidīgam, nevīžīgam, nekārtīgam
ievīroties kļūt par vīru
pārdzeltēt kļūt pārāk dzeltenam, pārsniedzot vēlamo brieduma, gatavības pakāpi
nostāties uz (savām) kājām kļūt patstāvīgam
stāties uz (savām) kājām kļūt patstāvīgam
izvīst kļūt savītušam, izkaltušam
izlaisties kļūt slinkam, nevīžīgam, nesavaldīgam
palaisties kļūt slinkam, nevīžīgam; arī morāli pagrimt; izlaisties (2)
ņemt lielu galvu kļūt stūrgalvīgam ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam
iespītēties kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam
iecirsties kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); iespītēties, ietiepties
piedust kļūt sutīgam, pietvīkt (2)
atsvešināties kļūt svešākam, zaudēt tuvību, draudzīgumu
smakt kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2)
stingt kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem)
sastingt kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem)
sadvīgt kļūt tveicīgam, pietvīkt
rist kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu); arī raisīties (1)
zilēt kļūt zilam brieduma, gatavības pakāpē
sacirsties kļūt, parasti ļoti, stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam; arī saskaisties
skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem
pintiķis Knauķis, mazs vīrelis
reflektoriskais dermogrāfisms ko vēro, svītrojot ādu ar adatas smaili; raksturīga ir svītra ar nelīdzenām malām, kas sastāv no spilgti sarkaniem plankumiem, starp kuriem ir normālas krāsas vai bālāka āda
vāvuļiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; vīvuļiņa
Ernakulama Koči pilsētas rajons Indijā, Keralas štatā, kas agrāk bija patstāvīga pilsēta
ēdaļāt Kodelēt, košļāt, arī vīļāt (pa muti)
kodeļš Kodeļa; linu, pakulu vai vilnas šķiedru kopums, kas vēl jāsavērpj; (linu) vīstoklis, ērkulis, kodaļa; vērpšanai paredzētais materiāla kopums (vērpšanai uzdotais darbs); tīstoklis, vērpšanai sagatavotie lini
gaiškodināšana Kodināšanas pakāpe svītru kodināšanā
sociālā adaptācija kognitīvi biheiviorāls process indivīda un grupas līmenī – piemērošanās dominējošām vērtībām un normām konkrētā sociālā grupā, kopienā un sabiedrībā; sociālā pielāgošanās
kluģis Koka aizšaujamais durvīm, slēģiem; koka nagla; kruķis; līks kociņš tītavām, uz kā atrodas dzija
fotoksilogrāfija Koka gravīra, kas iegūta, fotogrāfiski pārnesot attēlu uz dēļa virsmas un pēc tam gravējot ar roku
grabals Koka klabeklis, ko govīm ganoties pakar kaklā, lai krūmos tās varētu vieglāk atrast
žvangulis Koka zvans, klabeklis, ko govīm meža ganībās uzkāra kalā, lai tās pēc skaņas varētu atrast
lambrekens Koka, bronzas vai cita materiāla rotājums gar jumta malām, virs durvīm un logiem
produktivitāte kokaudzes augšanas laikā visos koku ciršanas veidos (cirtēs) iegūtais likvīdās koksnes daudzums (sortimenti, produkcija)
absolūti sausa koksne koksne, kas izžāvēta līdz pastāvīgai masai 103±2 °C temperatūrā
padēls koksnes vaina; stipri izstiepts ovālas formas veidojums ar patstāvīgu gadskārtu sistēmu apaļajos kokmateriālos, zāģmateriālos, finierī
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni
asiņainā Mērija kokteilis no tomātu sulas un degvīna
gingems Kokvilnas audums (parasti svītrains vai rūtains)
vīveļvaina Kolikas (parasti zirgiem, cūkām); vīveles
kolkwitzia Kolkvīcijas
burvīgā kolkvīcija kolkvīciju suga ("Kolkwitzia amabilis")
patruļbāze Komandiera iepriekš plānota vai tikko izraudzīta vieta, kas paredzēta, lai patruļu apstāšanās laikā organizētu apakšvienību tālākai darbībai un paaugstinātu patrulējošo karavīru drošību
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko
bizness Komercdarbība, uzņēmējdarbība; peļņas darījums, komerciāli izdevīgs pasākums
kompānija Komercuzņēmums; sabiedrība (piem., aviokompānija, televīzijas kompānija)
clerk Komijs, nepatstāvīgs tirgotāja palīgs, kas ir tirgotāja dienestā uz pakalpojuma līguma pamata
mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas; komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības
gaisa kuģu lidojumu drošība komplekss aviācijas darbības raksturojums, kas nosaka iespēju veikt lidojumus, neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību
komandu un mērījumu komplekss komplekss kosmiskā lidaparāta trajektorijas mērīšanai, telemetrijas sistēmas informācijas uztveršanai un atšifrēšanai, lidojuma vadības centra izstrādāto komandu un darbības programmu pārraidei kosmiskajam lidaparātam; nodrošina abpusējus radio un televīzijas sakarus ar kosmosa kuģu apkalpēm
multipla problēma komplicēts vairāku individuālu un sociālu problēmu kopums; parasti šādām problēmām ir ilgstošs raksturs un tās ievērojami pazemina indivīda, ģimenes vai sociālas grupas labklājību un dzīves kvalitāti
daļa kompozicionāli nobeigta patstāvīga vienība (mākslas darbā vai priekšnesumā)
galvgalis komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai
galvgals komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai
sarkans Komunisti, revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri
Ailils Konahtas novada (Īrijā) valdnieks, Mēdbas vīrs
labbūtība koncepts, kas raksturo indivīda apmierinātību ar ikdienas dzīvi sociālo, ekonomisko un vides aspektu ietekmē
anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.)
pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu"
konjunctivitis Konjunktivīts
sindesmīts Konjunktivīts
folikulārs konjunktivīts konjunktivīts ar adenoīdu audu mezgliņiem, kas atšķirībā no trahomas izzūd, neatstājot rētas
aktīniskā oftalmija konjunktivīts, ko izraisījis ultravioletais (aktīniskais) starojums, piem., mākslīgā kalnu saule vai metināšanas aparāta liesmas starojums
skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu
iekonservēties Konservējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi
mēbeļu sekcija konstruktīvi nobeigts mēbeļu izstrādājums, kas paredzēts lietošanai kā patstāvīga vai salikta bloķējamo izstrādājumu daļa
piedura Konstruktīvs izvirzījums pie loga vai durvīm
konflikta pārvaldība konstruktīvs process konfliktu risināšanai starp indivīdiem vai grupām, lai ar konsultanta palīdzību atrisinātu domstarpības un noslēgtu brīvprātīgu vienošanos
Antarktīda Kontinents dienvidu puslodē, Antarktikas centrālajā daļā ap dienvidpolu (angļu valodā "Antarctica"), aukstākais, vējainākais, sausākais, pēc vidējā augstuma (2350 m) augstākais pasaules kontinents, platība - 14 miljoni kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju
auditorkontrole Kontrole, kuras galvenais uzdevums ir veikt pasūtītāja finansu un grāmatvedības revīziju un pārbaudi, lai apstiprinātu tā maksātspēju un uzskaites un pārskatu datu atbilstību īstenībai, kā arī sniegt konsultācijas
operatīvā kontrole kontroles ikdienas īstenošana: uzņēmējdarbības plānu un to izpildes rezultātu pārraudzība, pārbaude, revīzija
sagādes kontrolings kontrolinga pasākumi, kuru uzdevums ir sagādes procesa efektivitātes kāpināšana un drošuma kaldināšana, uzticamu un izdevīgu piegādātāju atrašana, visu sagādes darbību koordinēšana, pārvaldības lēmumu optimizēšana sagādes jautājumos
conocephalaceae Konusgalvīšu dzimta
conocephalum Konusgalvītes
frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu, brīvības simbols franču revolūcijas laikā; sākotnēji valkāja grieķi Frīģijā
preriāls Konventa nodibinātā (1793) Franču revolūcijas laika kalendāra devītais mēnesis (no 20.-21. maija līdz 19.-20. jūnijam)
komercpilnvarojums Kooperācijas forma, kurā pilnvaras devējs, saskaņā ar ilgtermiņa līgumsaistībām savam juridiski patstāvīgam partnerim pret samaksu dod tiesības piedāvāt noteiktu preci vai pakalpojumu, izmantojot pilnvaras devēja preču zīmi vai tirdzniecības marku
hidrobioss Kopapzīmējums organiskai pasaulei (dzīvībai) ūdenī
ģeobioss Kopapzīmējums visai dzīvībai uz zemes, resp. sauszemes
attieksme kopas A attēlojums (R) sevī, kas tās elementu pārim (a, b) piekārto patiesu vai aplamu izteikumu aRb (piemēram, 3<6, 4=2)
kopdzimuma Kopdzimuma organisms - organisms, kurā ir kā sievišķie, tā vīrišķie dzimumdziedzeri
pie sievas (arī vīra) sāniem kopdzīvē ar sievu (vīru)
pie vīra (arī sievas) sāniem kopdzīvē ar vīru (sievu)
augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni
brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji
vietsēži Kopienas, kas līdz ar zemkopības attīstību apmetās uz patstāvīgu dzīvi vienā vietā
afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija
irvolsonsini Korejiešu mitoloģijā - kopīgs apzīmējums saules, mēness un zvaigžņu dievībām, kuras glābj cilvēkus no plūdiem un sausuma
Seonē Korejiešu mitoloģijā simbolizē mēnesi, bet viņas vīrs Jenorans - sauli
jaukts koris koris, kas sastāv no vīriešu un sieviešu balsīm
receklis korķviļķa vītne
krecila Korķviļķa vītne
kroņa vīruss koronavīruss _SARS-CoV-2_, ko pazīst arī kā _Covid-19_
Covid-19 Koronavīruss, 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2")
dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm
svina acetāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no svina monoksīda un etiķskābes), krāsviela, izmanto kā matu krāsu un matu krāsas atjaunotāju vīriešiem, arī dzīvnieku ādu apstrādē un tipogrāfijas krāsās, var izraisīt saindēšanos ar svinu, toksisks aknām, nierēm un nervu sistēmai, kancerogēns
dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni
hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti
dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju
sakaru sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas nodrošina abpusējus radiosakarus, retāk televīzijas sakarus ar virszemes komandu un mērījumu kompleksu; signālu retranslēšanai var tikt izmantoti sakaru pavadoņi
dzīvības nodrošināšanas sistēma kosmiskā lidaparāta vai skafandra konstrukcijas elementu un iekārtu kopums, kas kosmiskajā lidojumā vai uz kāda debess ķermeņa nodrošina cilvēka, retāk citu dzīvu būtņu, dzīvības norises
Saules sistēma kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā
krāšņais pupuķis koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu
lepidokrokīts Koši sarkans minerāls, brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa, zvīņaini un šķiedraini agregāti; no ķīmiski un ģenētiski radniecīgā getīta atšķiras ar kristāliskās struktūras īpatnībām un mazāku izplatību
dubultsaite Kovalentā saite starp diviem atomiem, ko veido četri elektroni, to apzīmē ar divām svītrām starp atomu simboliem -A=B-
zvačka Kožļājamās tabakas vīkšķis
daidžests krājums, kas ietver interesantākos rakstus no citiem izdevumiem (parasti saīsinātā formā, no žurnāliem un avīzēm); kopsavilkums
krampa Krampis (parasti durvīm, vārtiem, logam)
ātri žūstošā iespiedkrāsa krāsa, kas uz novilkuma ļoti īsā laikā veido sausu, izturīgu plēvīti
proceskrāsa Krāsa, kuras drukāšanai izmanto četras atsevišķas drukāšanas krāsas - zilganzaļu, vīnsarkanu, dzeltenu un melnu
aprote Krāsaina iešuve karavīru formas tērpa malās vai šuvēs, kuras krāsa norāda ieroču šķiras vai karaspēka veidu
greids Krāsaina, horizontāla svītra (audumā)
graids Krāsaina, horizontāla svītra, parasti audumam, adījumam, bet var attiecināt uz jebkuru krāsainu (arī iezīmētu) svītru
graidāt Krāsainas svītras aust (īpaši gar auduma malu)
ranklains krāsaini svītrains
kalvīši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvīši" iedzīvotāji
izāderēt Krāsojot izveidot svītras (kokmateriālā)
pleisēt Krāsot svītras
āderēt Krāsot, veidojot svītras (kokmateriālā)
Perforatella rubiginosa krastmalu vīngliemezis
savietojamība krāsu televīzijas raidījuma kvalitāte, kas nozīmē iespēju uztvert tā signālu arī ar melnbaltajiem televizoriem
krāsainuma kanāls krāsu televīzijas signāla frekvences spektra daļa, kas satur informāciju par attēla krāsām
spilgtuma kanāls krāsu televīzijas signāla frekvences spektra daļa, kas satur informāciju par attēla spilgtumu
krāsu lauka vektors krāsu televīzijas signālā matemātiski noteikts vektors, kura leņķis atspoguļo krāsu un garums – piesātinājumu
regulus Krāšņgalvīši
Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas
Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m
Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis
bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi
konsolidācija kredītoperācija, ar kuru īstermiņa saistības pārvērš par pastāvīgiem (ilgtermiņa) parādiem
kredītportfelis Kredītu skaita un veidu kopums, ko apkalpo viena organizācija vai indivīds
pinguicula Kreimules jeb pingvīkulas
Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši
17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti
KST Krievijas sabiedriskā televīzija (arī ORT)
ORT Krievijas sabiedriskā televīzija (krievu "obščestvennoje rosijskoje televidenije")
apmešanās josla Krievijas teritorijas daļa, kurā Krievijas valdība 19. gs. atļāva ebrejiem apmesties uz pastāvīgu dzīvi, no Latvijas teritorijas šajā joslā ietilpa Latgale; ārpus tās varēja dzīvot ebreju izcelsmes 1. ģildes tirgotāji un amatnieki, kā arī ebreji ar augstāko vai speciālo izglītību
Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes
Mikula Seļjaņinovičs krievu biļinās mitoloģizētais arājs - spēkavīrs, kuru nevar uzveikt citi spēkavīri, jo viņam piemīt zemes spēks
Dobriņa Ņikitičs krievu biļinu eposā mitoloģizēts spēkavīra tēls, viens no spēkavīru triādes, kurā ietilpst arī Iļja Muromietis un Aļoša Popovičs
Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
Iļja Muromietis krievu tautas eposa varonis, spēkavīrs, zemnieka dēls, kurš bērnībā bijis slimīgs vārgulis
atstāšana bez palīdzības krimināli sodāma darbība, ja netiek sniegta acīmredzama neatliekama palīdzība cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas
bēgšana Krimināli sodāma, ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais nelikumīgi atstājis aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietu
labošanas darbi kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā
nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus
iesaistīšana Krimināltiesiskā nozīmē - darbība nolūkā radīt citā personā vēlēšanos, tieksmi piedalīties noziedzīgā darbībā vai izdarīt patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu
kriptorhids Kriptorhisms, patoloģisks stāvoklis vīrietim, kad abi sēklinieki neatrodas normālā vietā
ciānkoblamīns kristāliska viela, B~12~ vitamīns, kas nepieciešams eritrocītu veidošanai, atrodas aknās, nierēs, zivīs, pienā
kušanas temperatūra kristāliskas cietvielas līdzsvarotas fāžu pārejas temperatūra šķidrā stāvoklī pastāvīgā spiedienā
pelagiānisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvība un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
katari kristiešu sektu piekritēji Rietumeiropā 11.-14. gs., kas nostatīja pretī labo (Dieva radīto garīgo pasauli) un ļauno (sātana radīto materiālo pasauli), sludināja askētismu, bezlaulību un pašnāvību badojoties
Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni
Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks
dievgaldīns Kristīga ceremonija, kuras laikā ticīgie pieņem maizi un vīnu, kas ir Kristus mies un asinis
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
substance Kristīgajā Trīsvienības doktrīnā - Dievība, proti, Pamatbūtne, caur kuru visas trīs personas ir viens
Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs
apustulicitāte Kristīgās baznīcas nemainīgā, pastāvīgā iezīme - baznīcas ticības un prakses atbilstība autoritatīvajai Kristus apustuļu mācībai, kas atklāta Jaunās Derības rakstos
asinsliecinieks Kristīgās draudzes loceklis, kas vajāšanu laikā atdevis dzīvību par savu ticību
liturģija kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi
dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis
sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem
tilozaurs Krīta perioda dinozaurs, viens no lielākajiem ūdenī dzivojošajiem rāpuļiem, garums - 15 m, pārtika no citiem rāpuļiem un haizivīm
relevances kritērijs kritērijs, kurš nosaka meklējamā un pēc pieprasījuma no informācijas sistēmas saņemtā dokumenta jēdzieniskās tuvības pakāpi
augsmes robežas kritiskā situācija, kuru paredz ar datoraprēķiniem pamatots uzskats, ka pastāvīgais iedzīvotāju skaita pieaugums kopā ar Zemes dabisko resursu straujo izsīkšanu var novest pie vides katastrofas
diplosomija Kroplības veids, kad kādā ķermeņa vietā saauguši pilnīgi attīstīti dvīņi
anorhija Kroplības veids, kad vīriešiem trūkst abu sēklinieku
spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens")
tīteņkrūms Krūms ar vijīgiem vai kāpelējošiem stumbriem; vīteņkrūms
padošanās līgumi krusta karu laikā pakļauto Baltijas tautu līgumi ar jaunajiem zemes kungiem, saskaņā ar tiem vietējo iedzīvotāju galvenais pienākums bija kristīšanās, nodevu maksāšana un piedalīšanās karagājienos pret t. s. pagāniem; tomēr pakļautās tautības saglabāja savu vietējo pārvaldi, ieraduma tiesības, kā arī personisko brīvību, īpašumus un tiesības nēsāt ieročus
nokristīt Krusteniski pārsvītrot
zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
torakopāgs Krūšu kaula apvidū kopā saauguši dvīņi
ksifopagotomija Ksifopāga pārdalīšana divos indivīdos
mārķītis Kucēns ar balti svītrainu kaklu
satuvināšanās Kuģa (vienības) taktisks manevrs, lai ieņemtu izdevīgāku kaujas pozīciju
kompasa roze kuģa kompasa skala (limbs), uz kuras atzīmēti kursa virzieni rozes formā; iedalīta 32 svītrās (rumbos), kā arī 360 grādos
stacionērs Kuģis, kas pastāvīgi noenkurots kādā ārvalsts ostā
Inocybe cookei Kuka šķiedrgalvīte
laupītājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Asilidae"), vidēji lielas un lielas mušas (ķermeņa garums - 6-30 mm), pieaugušie indivīdi pārtiek no citiem kukaiņiem, gk. sausos un siltos apvidos, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 29 sugas
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
tauriņš kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis
zvīņene kukaiņu klases kārta ("Thysanura"), primitīvi kukaiņi bez spārniem garums - 8-20 mm, nodalītas 2 apakškārtas - skrējējzvīņenes un lēcējzvīņenes, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
palapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas
lapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas
vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu
vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas
goliātvabole kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Goliathus"), vissmagākie kukaiņi pasaulē, kuru lielāko indivīdu masa sasniedz simt gramu, bet garums - 11 cm, sastopama Āfrikas tropiskajos mežos, 6 sugas
lēcējzvīņene kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai
skrējējzvīņene kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs
nimfa kukaiņu un ērču pēdējā attīstības stadija pirms dzimumgatavības sasniegšanas; kukainis, ērce šādā attīstības stadijā
kūlēt Kūlāt - dzeltēt, kalst, vīst
kopa Kūlis, vīšķis
pletne Kūlis, vīšķis
mistēriju reliģijas kulti, kuru pamatā bija senie mīti un kuri bija ļoti populāri Senajā Grieķijā un Romā; iniciētie kulta locekļi piedalījās slepenās dramatizētās ceremonijās, kurās tie identificējās ar mīta centrālo dievību un pārdzīvoja glābšanos un nemirstības izjūtu
pelušķas Kultivēto vīķu suga
pelužas Kultivēto vīķu suga
Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā
populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
pārkult Kuļot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
senhor kungs (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin vīrieti Portugālē un Brazīlijā_)
eskvairs Kungs (vīrieša uzvārda pievārds (Anglijā), ko dažkārt lieto, ja nemin nekādu citu titulu)
monsieur kungs, pieklājības tituls katram pieaugušam vīrietim Francijā
kundzešs Kungs, uzrunas forma (uzrunājot vīrieti)
pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
prauli Kurināmais materiāls, satrunējusi vītola, liepas u. c. koksne dūmu iegūšanai dūmekļos; prauls
Ampelopsis aconitifolia kurpīšlapu čemurvīns
kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma
ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks
cigoriņš Kurvjziežu dzimtas apakšdzimta ("Cichorioideae syn. Liguliflorae"), lakstaugi, kuru augiem kurvītī ir tikai mēlziedi un parasti tiem ir piensula
leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām
pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
vībotne Kurvjziežu dzimtas ģints ("Artemisia"), lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 13 sugu
sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
krizantēma kurvjziežu dzimtas ģints ("Chrysanthemum"), augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos, >100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas
brūnactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Coreopsis"), \~114 sugas (Amerikā, tropiskajā Āfrikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugus, zaroti lakstaugi ar pretējām lapām, ziedu kurvīši pa 1 garu zaru galos
dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe
felīcija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Felicia"), viengadīga puķe, kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, tiek audzēta saulainās vietās arī Latvijā, ziedi zili vai dzelteni, kurvīšos 5-6 cm diametrā, jūlijā, augustā
gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos
sīkgalvīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Galinsoga"), viengadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
zaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gnaphalium"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos
saulesactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Heliopsis"), augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos, savvaļā aug Ziemeļamerikā sausos mežos, prērijās, 7 sugas, izaudzētas vairākas dārza šķirnes, noder ziemciešu grupās, dzīvžogiem un ziedu griešanai
staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas
baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos
tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni
rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte
raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa
mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas
biškrēsliņš Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tanacetum"), daudzgadīgi augi ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem sīkos kurvīšos
suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
smaildadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Xanthium"), 7 sugas, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, viengadīgi lakstaugi ar skraju lapojumu, stublājs 30-70 cm augsts, lapas pamīšas, ziedu kurvīšos viendzimuma ziedi
lietuspuķes Kurvjziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; dimorfotēkas
vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās
emīlija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe ar īsu veģetācijas periodu, zied jūlijā - septembrī ar sarkaniem, oranžiem vai dzelteniem ziedu kurvīšiem 1,5-2 cm diametrā
ursīnija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe, dzimtene - Dienvidāfrika, Latvijā audzē grupējumos, akmeņdārzos, ziedu griešanai, ziedi oranži, dzelteni kurvīši 5-6 cm diametrā
kserantēma Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe, ziedi sarkanos kurvīšos 2-3 cm diametrā
biokinētika Kustība dzīvības norisē; zinātne par kustībām un izmaiņām organisma attīstības stadijā
libertīnisms kustība par neierobežotu indivīda brīvību (no tradicionālo uzskatu viedokļa - par izlaidību un izvirtību); kustība par seksuālo minoritāšu līdztiesības atzīšanu
sinfāzās svārstības kustība sistēmā ar vairākām brīvības pakāpēm ap līdzsvara stāvokļiem, kurā vairākām harmoniskām sistēmām sakrīt fāzes
feminisma teoloģija kustība, kas sākotnēji attīstījās ASV un kas par kristīgās domas, tradīcijas un prakses kritiska atspoguļojuma pamatu izmanto sieviešu dzīves pieredzi sabiedrībā, kurā valda vīrieši
žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu
zoogonidijas Kustīgas ūdensaugu šūniņas, kas patstāvīgi kustas un der vaislai
čunčulēt Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt
čunčulēties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2)
čunčuloties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2)
čunčuļoties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2)
klēva Kūts govīm un aitām
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās, sākās pirms 1,7 mlj gadu un beidzās ar pēcleduslaikmeta iestāšanos pirms vairāk nekā 10000 gadu
plēvaiņi Kvēpu plēvītes, kas paceļas skurstenī un virs tā krāsnij kuroties
kvita Kvīts
kvīte Kvīts
kvitoks Kvīts
krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst)
sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns
Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji
Kromms Kruahs ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievība, kas bija izveidota zelta elka izskatā, kuram apkārt novietoti divpadsmit mazāki elki
Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus
Ogmijs Ķeltu mitoloģijā - gallu dievs, identificēts ar romiešu varoni Herkulesu (grieķu Hēraklu), taču atšķirībā no tā bija pavecs vīrs un tika pielūgts kā daiļrunības dievs
Svaltams Ķeltu mitoloģijā - karotājs, Olsteras valdnieka Konhobara māsas Deirdres vīrs, Kuhulina tēvs
Eohaids mak Eirks ķeltu mitoloģijā, ceturto Īrijas iekarotāju - firbolgu devītais un pēdējais valdnieks
silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā
bioskopija Ķermeņa apskate, lai noteiktu, vai tajā ir vēl dzīvība
monotermija Ķermeņa temperatūras pastāvīgums visas dienas laikā
putekļuts Ķērpjutu kārtas dzimta ("Trogiidae"), sīki (1,2-2 mm) kukaiņi ar reducētiem, bezdzīslotiem zvīņveida priekšspārniem vai vispār bez spārniem, sastopamas dzīvokļos putekļainās vietās
spertavnīca Ķēve, kas kviec un sper; kvīka
kauša Ķildīga sieviete, arī vīrietis
varkšis Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud
varška Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud
varšķis Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud
terglis Ķildīgs nemiera cēlājs, nepastāvīgs, nekārtīgs cilvēks
urzīgs Ķildīgs, ķīvīgs
Stokholmas sindroms ķīlnieku pašaizsardzības mehānisms, kas liek iemantot uzbrucēju labvēlību, lai glābtu savu dzīvību
snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija
ķimele Ķimeņu degvīns
zimurģija Ķīmijas tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar vīna un alus darīšanas, siera, rauga un etiķa ražošanas jautājumiem
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā
hafnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts plastisks metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā), atomnumurs - 72, atommasa - 178,49, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm
Campsis grandiflora Ķīnas trompetvīns
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
iņ Ķīniešu daoismā viens no diviem ("iņ un jaņ" arī "iņ un jan") viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums
jaņ Ķīniešu daoismā viens no diviem (iņ un jaņ) viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums
cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ
Tai-Ji Ķīniešu mitoloģijā - augstākā dievība, debesu dievs, kas valda pār visu
Dou-Šeņs Ķīniešu mitoloģijā - baku dievība, kuru attēloja ar bakurētām izkropļotu seju
Kui-Sins Ķīniešu mitoloģijā - dievība, ko uzskatīja par literatūras dieva Veņ-Čana palīgu
Bai-Dze Ķīniešu mitoloģijā - dievība, kuru iztēlojās kā gudru un viszinošu zvēru, līdzīgu ragainai lauvai, un kuram piemita runas spējas
Du-Kans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, viens no vīndaru un vīntirgotāju aizgādņiem
Lu-Sins Ķīniešu mitoloģijā - karjeras dievība, kuru īpaši pielūdza ierēdņi
Gu-Ji Ķīniešu mitoloģijā - miruša cilvēka dvēsele - tāda cilvēka dvēsele, kurš nav miris dabiskā nāvē, nav radis mieru dzimtas kapos vai izdarījis pašnāvību
Luņs Ķīniešu mitoloģijā - ragains pūķis ar kamieļa galvu, brieža ragiem, govs ausīm, zivju zvīņām, piekūna nagiem un tīģera ķepām
Duņ-Dzins Ķīniešu mitoloģijā - saules dievība, ko attēloja kā skaistu vīrieti, kurš ratos traucas pa debesjumu un dzied jautru dziesmu, vēlāk - pavasara dievība
Hou-Tu Ķīniešu mitoloģijā - zemes dievība, kuru uzskatīja par Jaņ-Di pēcteci un aizkapa pasaules valdnieku; vēlāk šis tēls transformējās par sieviešu kārtas dievību
nefrīta imperators ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību
šangti Ķīniešu reliģijas augstākā dievība "valdnieks augstumos" jeb "cēlais valdnieks" ap 12. gs. p. m. ē.
Marasmius scorodonius ķiploku vītene
šeribrendi Ķiršu degvīns jeb liķieris
himēnoplastika Ķirurģiska operācija deflorētas jaunavības plēves sašūšanai
timpanoplastika Ķirurģiska vidusauss dzirdes mehānisma rekonstrukcija, ietver bungplēvītes atjaunošanu
vasektomija Ķirurģiska vīriešu kontracepcijas metode: sēklas vadiņa pārgriešana vai saspiešana; vazektomija
Vanellus vanellus ķīvīte
čīviste Ķīvīte
ķēvala Ķīvīte
ķieviete Ķīvīte
ķieviste Ķīvīte
ķīkuts Ķīvīte
ķīve Ķīvīte
ķīvita Ķīvīte
ķīvite Ķīvīte
ķīvītis Ķīvīte
līviņa Ķīvīte
pīguta Ķīvīte
sēmala Ķīvīte
somalis Ķīvīte
samelis Ķīvīte ("Vanellus vanellus", senāk "Vanellus cristatus")
sāmala Ķīvīte ("Vanellus")
Vanellus cristatus ķīvīte, samelis
sēnala Ķīvīte, sēmala
sēmaliņš Ķīvīte; sēmala
sēmalis Ķīvīte; sēmala
ķīvitēns Ķīvītes mazulis
ķīvitīte Ķīvītes mazulis
ķīvelēns Ķīvītes mazulis, nepieaugusi ķīvīte
štucernieki Labākie šāvēji, kurus Krievijas armijā, sākot ar 1842. g., sešus katrā rotā apbruņoja ar štuceriem (īsas šautenes ar vītnēm)
alastrims Labdabīga baku forma, ko ierosina vīruss, kas vistas embrijā uzrāda mazāku virulenci nekā baku vīruss
trihoadenoma Labdabīgs folikulārs audzējs ar lielām cistām, kas klātas ar zvīņepitēliju; lokalizējas uz sejas vai viduma
prostatas adenoma labdabīgs prostatas dziedzeraudu audzējs, ar ko slimo ap 50% vīriešu pēc 50 gadu vecuma
felinoze Labdabīgs vīruslimfadenīts, kas attīstās, inficējoties caur ievainotu ādu (bieži pēc kaķa skrāpējuma, t. s. kaķa skrāpējuma slimība)
kundziņš Labi ģērbies vīrietis (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā)
resgalis labie, rupjie labības graudi, kas, vētījot labību ar režģi, krīt pie durvīm
dievojs Labs, cēls, skaists, derīgs, izdevīgs
dievots Labs, cēls, skaists, derīgs, izdevīgs
oportūns Labvēlīgs, izdevīgs, ienesīgs, derīgs, parocīgs, viegli pieejams
favorābls Labvēlīgs, laipns, izdevīgs
ģeneratīvais vecums laika periods, kurā sievietes un vīrieši var radīt pēcnācējus
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises
sezona Laikposms, kad televīzijā demonstrē jaunu seriāla daļu
Lavīze Laikraksts "Latviešu Avīzes" (1822.-1915. g.)
Lavīze Laikraksts "Latvijas Avīze"
atraitnes gads laiks (1 g. un 6 mēneši pēc Vidzemes un Kurzemes zemnieku likumiem), kad atraitne pēc vīra nāves varēja lietot viņa mantojumu un saņemt no tā ienākumus
cirtes aprite laiks, kurā saimnieciskajā vienībā kādas koku sugas kokaudzes to gatavības sasniegšanas secībā tiek izcirstas un atjaunotas
luķis Laime, veiksme, izdošanās, izdevība
luča Laimīgs, izdevīgs gadījums; vērtīgs ieguvums; ķēriens
milasirdība Laipnība; arī devība
milasirdīgs Laipns; arī devīgs
skraustoties laist ikrus nārsta laikā (par zivīm)
duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord")
Skans Lakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē debesis, viņš ir spēcīgākais no augstākajiem dieviem, četrām pirmatnējām dievībām, kas ir augstākās būtnes Vakantankas izpausmes
zīdene Lakstaugi kurvjziežu dzimtā, parasti vientuļiem kurvīšiem stublāja vai zaru galos, kurvīšos ziedi stobrveidīgi un kurvīšu vīkallapas galā ar sausu piedevu
Lakadivu jūra Lakšadvīpu jūra Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē
Lakadivu salas Lakšadvīpu salas Arābijas jūrā
Lamingtona Lamingtonas nacionālais parks ("Lamington") Austrālijā, Kvīnslendas dienvidaustrumos, Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz dienvidiem no Brisbenas, platība - 196,3 kvadrātkilometri, dibināts 1915. g.
bušuruncis Lamu vārds (vīrietim)
plektiņš Lamu vārds pavieglam vīrietim
slemberis lamuvārds vīrietim
subraks lamuvārds vīrietim
tillkājis lamuvārds vīrietim
žeckus lamuvārds vīrietim
žēckus lamuvārds vīrietim
amfiokss Lancetnieki - bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta, zivīm līdzīgi, caurspīdīgi mugurkaulnieki
landesvērists Landesvēra karavīrs
salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm
plūksnaini salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa)
svītrainā peperomija lapas vairogveida, virspusē sudrabotas svītras, lapu apakšpuse un kāti sārti
iemastīt Lāpīt, aizvīt, aizpīt
aizmastīt Lāpīt; aizvīt, aizpīt
sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs
Vitis vulpina lapsu vīnkoks
dzeltensvītru lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus inornatus") jeb dzeltensvītru ķsuķītis, Latvijā rets ieceļotājs
gramstīt Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas); pavirši, nevīžīgi vākt kopā; arī grābstīt (1)
sudrabzivs Lašu dzimtai piederīga maza Vidusjūras zivs, kuras zvīņas izmanto mākslīgo pērļu pagatavošanai
kuprlasis Lašu dzimtas suga ("Oncorhynchus gorbuscha"), zivs ar smalkām zvīņām (Klusā okeāna ziemeļu daļā); gorbuša
moiva Lašveidīgo kārtas salaku dzimtas ģints ("Mallotus"), neliela slaida zivs (polārajās jūrās) ar ļoti sīkām zvīņām
provīruss Latenta vīrusa forma
Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās
LTS Latgales Televīzijas sabiedrība
f latviešu alfabēta devītais burts
u latviešu alfabēta divdesmit devītais burts
Mores kaujas Latviešu leģiona 19. divīzijas un Sarkanās armijas vienību kaujas Mores apkaimē 1944. g. 26.-30. septembrī
viesulis Latviešu mitoloģijā - cilvēkiem kaitējošs gars, kas ietver sevī negaisa stihiju
Bāba Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību
Baigi Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību
Ligna Latviešu mitoloģijā - likteņdievības Laimas negatīvā puse, biežāk saukta par Nelaimi, dažkārt arī par Lignu jeb Ligu
dieva dēli latviešu mitoloģijā - tēva dēlu līdzinieki, kas pacelti debesu dievību kārtā, tiek apdziedāti un daudzināti gk. kā Saules meitu precinieki
Baiglis Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē vai pašnāvībā miruša cilvēka gars, kas kaitē dzīvajiem, pēkšņi iznirstot kādās nomaļās, tumšās vietās
Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs
vīkala Latviešu mitoloģijā - vērpēju aizgādne; plašāk tā, kas sasien, savij vai atvij vērpēju un citu cilvēku dzīvības pavedienu
ziemelis Latviešu mitoloģijā - ziemeļvēja, arī ziemas stihiju iemiesojošs gars vīriešu kārtas gars
Saules māte latviešu mitoloģijā Debesu dievība Saule bieži tiek saukta par Saules māti, biežāk deminutīva formā
Lopu māte latviešu mitoloģijā Māras pavārds, akcentējot vienu no viņas funkcijām - aizgādniecību par mājlopiem, it sevišķi govīm
Jumja māte latviešu mitoloģijā minēta tikai dažos tekstos, vairumā gadījumu lauku ražības aizgādību veic viņas vīrišķais līdzinieks jumis
Rīšķu māte latviešu mitoloģijā vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšu māte
veca māte latviešu mitoloģijā, dažkārt slēpjot īsto vārdu, tā tiek saukta Māra vai cita sieviešu dievība, gars
Augškurzemes partizānu pulks latviešu partizānu vienība Latvijas brīvības cīņu laikā, izveidojās 1919. g. jūnijā Ilūkstes apriņķī, apvienojoties vairākām nelielām pretpadomju partizānu grupām, 1919. g. 16. augustā iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 3. kājnieku bataljons
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm
karakalps Latvijā 9.-13. gs. - algotnis, brīvprātīgs profesionāls karavīrs, kurš par dienestu saņēma noteiktu atlīdzību
lielā brūngalvīte Latvijā ļoti reti sastopama brūngalvīšu suga ("Prunella grandiflora"), aizsargājams augs
dzīves kvalitātes veicināšana Latvijā plaši lietots termins, kas apzīmē labvēlīgu sociālo apstākļu sekmēšanu indivīdam, grupām, ģimenēm un dažādām kopienām vai visai sabiedrībai kopumā, lai varētu sasniegt pēc iespējas augstāku labklājību
Cēsu kaujas Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas daļu kaujas ar Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju 1919. g. 5.-23. jūnijā Latvijas Brīvības cīņu laikā
LaBA Latvijas Bērnu Avīze
ISSN centrs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība - iestāde, kas piešķir ISSN un ar to saistītu svītru kodu izdevējiem, konsultē par ISSN sistēmu un tās lietojumu, informē par speciālizdevumiem valstī un pasaulē, kā arī par ISSN reģistrā fiksētajiem elektroniskajiem seriālizdevumiem
LNT Latvijas Neatkarīgā televīzija
pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi
Viestura ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1938. g. 11. augustā, atjaunots 2004. g. 25. martā, piešķir par militāriem nopelniem, kā arī par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, karavīru audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos
Satversmes sapulce Latvijas Republikas augstākā likumdevēja institūcija no 1920. g. 1. maija līdz 1922. g. 3. oktobrim; tika ievēlēta vispārējās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kurās varēja piedalīties Latvijas pilsoņi no 21 g. vecuma un aktīvā karadienesta karavīri no 18 gadu vecuma; vēlēšanas notika 1920. g. 1.-18. aprīlī
pilsētas pašvaldība Latvijas Republikas pašvaldību sistēmas pamatlīmeņa vai vietējā līmeņa sastāvdaļa, pilsētas iedzīvotāju pašorganizēšanās formas sociālo, ekonomisko un kultūras jautājumu patstāvīgai risināšanai, cilvēktiesību un brīvību realizēšanai, ievērojot vietējās un valsts vispārējās intereses
LTV Latvijas Televīzija
Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
Astrofizikas laboratorija Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības iestāde, nodibināta 1958. g. reorganizējot Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektoru par patstāvīgu laboratoriju; 1967. g. pārdēvēta par Radioastrofizikas observatoriju
Artemisia campestris lauka vībotne
bīvotes lauka vībotne (_Artemisia campestris_), arī parastā vībotne (_Artemisia vulgaris_)
vērmele Lauka vībotne ("Artemisia campestris")
vīputne Lauka vībotne ("Artemisia campestris"), arī parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
bīvote lauka vībotne, arī parastā vībotne (_Artemisia campestris_; _Artemisia vulgaris_)
barpšķis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
embute Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibutnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veipales Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veipaļi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veiputna Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vērmeles Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībaka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībakas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībaki Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībakņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībakne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībanda Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībante Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībanti Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībants Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībatas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībate Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībatene Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībatne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībaukša Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībokne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboknes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībokņi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībokši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksnājs Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksnis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboktes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībolte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboltenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboltes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībolts Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībonte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībosne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībota Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībote Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībotenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībotes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībūce Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībuķīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībuķītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīburnīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīburnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībutins Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībutne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībūtnīte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīdotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
viejapka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīpata Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.)
lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav
vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav
ciems Lauku apdzīvota vieta ar koncentrētu apbūvi, kurā ir pastāvīgie iedzīvotāji
melnstrīpa Lauku peļu suga (dzeltenbrūna ar tumši brūnu svītru aizmugurē un garu, pliku asti)
château lauku saimniecība vai pils (Francijā), kuras vārdā nosauc apkaimē ražoto vīnu
krāsnspriekša Laukums uz grīdas pie krāsns kurtuves durvīm
plītspriekša Laukums uz grīdas pie plīts kurtuves durvīm; laukums, arī telpa plīts tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm
krāsnspriekša Laukums, arī telpa krāsns tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm
patrilokāla dzīvesvietas izvēle laulāto apmešanās pie vīra tēva vai tā tuvumā
vecais Laulāts vīrs
vecelis Laulāts vīrs
vīrnieks Laulāts vīrs
morganātiska laulība laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kārtas privilēģijas (feodālismā)
patriarhālā laulība laulība, kurā starp partneriem neeksistē ekonomiska un tiesību vienlīdzība un kurā dominējošā loma ir vīrietim
poliandrija Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem; daudzvīrība
daudzvīrība Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem; poliandrija
vienlaulība laulības forma - viena pāra pastāvīga dzimumkopdzīve; arī monogāmija
daudzsievība Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām; arī poligāmija
poligīnija Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām; daudzsievība; tagad vēl sastopama dažām musulmaņu tautām
viensievība Laulības forma - vīrieša pastāvīga dzimumkopdzīve ar vienu sievieti; arī monogāmija
pāra laulība laulības forma, kurā laulības partneri ir viens vīrietis un viena sieviete; vēsturiska laulības forma, kurā laulības partneri piederēja pie dažādām dzimtām
levirāts Laulības paraža, kur vīrietim ir pienākums apprecēt sava brāļa atraitni (vai tikai tādu brāļa atraitni, kurai nav bērnu)
celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi
priekšlāva lāva, kas atrodas vistuvāk rijas durvīm
laviss lavī, grafikas dobspieduma tehnika un šādā veidā iegūti attēli
šļūdenis Lavīna
sniegonis Lavīna
sublimācijas–diaftorēzes lavīna lavīna, kas rodas apstākļos, kad sniega slāņa apakšējā daļā veidojas irdens sarmas kristālu horizonts, kurš izraisa virsējā sniega slīdēšanu
slapjā lavīna lavīna, kas rodas atkušņu un lietus laikā, kad starp sniega slāni un nogāzes virsmu veidojas ūdens kārtiņa
sausā lavīna lavīna, kas veidojas pēc sniegputeņiem un intensīvas snigšanas, kad uzkrājas daudz sniega un tas vāji saistīts ar pagulvirsmu
lavīnveidīgs Lavīnveida
berīties Lavīties
lumstīties Lavīties
aizlavīties Lavīties prom; paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
atlavīties Lavīties šurp
Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
slavītieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavītes" (arī "Slavīti") iedzīvotāji
Slaveiti Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavīti" nosaukuma variants
archaeognatha Lēcējzvīņenes - kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta
lēcājs Lēcu, vīķu lauks
lēcāji Lēcu, vīķu salmi
Helicigona lapicida lēcveida vīngliemezis
koblers Ledus dzēriens, ko pagatavo, tieši glāzē sajaucot, piemēram, vīnus, liķierus, augļus ar sasmalcinātu ledu
smešs Ledus dzēriens, maisījums no liķiera, ābolu vīna, cukura un sasmalcināta ledus
concubinatus Legalizēta vīrieša un sievietes kopdzīve, pretstatā visiem gadījuma sakariem starp vīrieti un sievieti
sekste Lējuma atlikums, ko nolauž un pēc tam apvīlē
katabāze Lejupeja, izbeigšanās (slimības, arī dzīvības)
iekoklēt Lempīgiem, nevīžīgiem soļiem ienākt
čēguris Lempīgs, neizveicīgs vīrietis
čāguris Lempīgs, neizveicīgs vīrietis; čēguris
lēģeris Lempīgs, nevīžīgs, izšķērdīgs cilvēks
ļemperis Lempīgs, nevīžīgs, nolaidīgs cilvēks
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā
luze Lēna, nevīžīga sieviete
savīžoties lēnām apaut vīzes
vīžoties lēnām ģērbt vīzas
noķuņķēt lēnām un nevīžīgi kādu laiku strādāt
atkliņģot Lēnām, nevīžīgi atnākt
kliņģot Lēnām, nevīžīgi nākt
čunčāties Lēnām, nevīžīgi strādāt
ģībāt Lēnām, nevīžīgi strādāt vai runāt
ģīgāt Lēnām, nevīžīgi strādāt vai runāt
aizloskāt lēni, neveikli aiziet; lēni, nevīžīgi aiziet
atloskāt lēni, neveikli atnākt; arī nevīžīgi atnākt
izloskāt lēni, neveikli, arī nevīžīgi iziet, izstaigāt
izloskāties lēni, neveikli, arī nevīžīgi izstaigāties; izklaiņoties
blusot lēni, nevīžīgi strādāt
tebināties lēni, nevīžīgi, nemākulīgi ko darīt
čūčalāties lēni, tūļīgi, arī netīrīgi, nevīžīgi ko darīt
sliept Lēnītēm, paslepus iet, lavīties
čučala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks
čūčala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks
ligula Lenteņu klases ģints ("Ligula"), no dažiem cm līdz 1 m gari tārpi ar 2 piesūkšanās rievām (botrijām); no olām ūdenī izšķiļas kāpuri, kas attīstās peldkājvēžos, pēc tam saldūdens zivīs (gk. karpās), dzimumgatavību sasniedz zivjēdāju putnu zarnās; Latvijā 2 sugas
sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās
lēņa dienasts lēņa vīra pienākums iet sava kunga lēņa gaitās, lai atkalpotu viņa doto lēni
homagium Lēņa vīra uzticības zvērests
hominium Lēņa vīra uzticības zvērests
koprokas lēņi lēņi, ko vairāki lēņa vīri valda ar koprokas tiesībām
kā lielkungs lepni, bagāti, ļoti labi (saka par vīrieti)
stalgs Lepns, vīzīgs
dūre Lētā vīna pudele
fūzelis Lēts degvīns; kandža
strūdzinieks Lēts stiprināts vīns (parasti "Volgas vīns"; PSRS laikā)
barmatuha Lēts vīns
plonka Lēts vīns
žodzene Lēts vīns
lewisia Levīzijas
kauslapu levīzija levīziju suga ("Lewisia cotyledon")
Linaria loeseli Lēzela vīrcele
apakštase Lēzens šķīvītis, uz kura liek dzeramo trauku (glāzi, krūzīti)
liberāļi Liberālisma politikas piekritēji, kas orientējās uz parlametārisma piekritējiem un aizstāvēja ekonomiskās, politiskās un citas brīvības
Imauts lībiešu karavīrs, kurš kaujā pie Rīgas Senā kalna 1198. g. 24. jūlijā ar šķēpu nodūris krustnešu karaspēka vadoni Ikšķiles bīskapu Bertoldu
Stirve Līčupes labā krasta pieteka Zaubes pagastā; Lavīzīte
slumpe Līderīga (arī morāli), nevīžīga (apģērbā) sieviete
garenvirziena statiskā stabilitāte lidmašīnas spēja pēc traucējuma ierosinātāja novēršanas patstāvīgi bez pilota līdzdalības atgriezties līdzsvarotā stāvoklī (attiecībā pret ātrumu un uzplūdes leņķi); statiskā garenstabilitāte
Elberfelde Līdz 1929. g. patstāvīga pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē
prencis Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (bez oderes) ar ciešu, stāvu apkakli
ģimnascjorka Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (parasti bez padrēbes) ar ciešu, stāvu apkakli
līdz pēdējam elpas vilcienam līdz pēdējai iespējai, nesaudzējot pat savu dzīvību
līdz pēdējai asins lāsei līdz pēdējai iespējai, nežēlojot dzīvību (cīnīties par ko, aizstāvēt ko)
rabicīds Līdzeklis, kas iznīcina trakumsērgas vīrusu
androīds Līdzīgs vīrietim izskatā un uzbūvē
reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas
neatkarīgas ierosmes ģenerators līdzstrāvas ģenerators, kurā magnētisko lauku rada pastāvīgi magnēti vai no neatkarīga avota plūstoša ierosmes strāva
kā izsmērēts liekulīgi laipns, padevīgs
Jūdas skūpsts liekuļota laipnība, ar ko tiek maskēta nodevība
Catocala nupata lielā apšu pūcīte jeb vītolu dižpūcīte
ambals liela auguma vīrietis
skapis liela auguma vīrietis, platiem pleciem
Magna Charta Libertatum Lielā brīvību harta
Jurlungura liela čūska Arnemlendā (Austrālijas ziemeļi) mītošo jolngu pasaules radīšanas mītā, kas parādās kā varavīksne
koronavīrusi liela dažādu vīrusu grupa, kas vairākumā nav bīstami cilvēkam, bet atsevišķos gadījumos šie vīrusi mēdz piedzīvot mutācijas, kas ļauj tiem "pārnesties" no dzīvniekiem uz cilvēkiem, un tad tie kļūst bīstami
garčavō butele lielā degvīna pudele (3 litri)
Sparganium erectum lielā ežgalvīte
zarainā ežgalvīte lielā ežgalvīte
afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā
sušķība liela netīrība, arī nevīžība
dravīdi liela tautu grupa Indijas dienvidos un Šrilankā; runā dravīdu valodās
bumba Liela, lēta vīna pudele
F lielais latviešu alfabēta devītais burts
U lielais latviešu alfabēta divdesmit devītais burts
Ochleodes venatus lielais meža resngalvītis
tumens Lielākā taktiskā vienība mongoļu tatāru karaspēkā 12.-14. gs., kas sastāvēja no 10000 karavīru un iedalījās tūkstošos, kas savukārt sastāvēja no simtiem un desmitiem
Taupo ezers lielākais ezers Jaunzēlandē, atrodas Ziemeļsalas centrā, vulkāniskajā plato 369 m vjl., platība — 607 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 159 m, vidū 180 m augstā Motutaikas sala, bagāts zivīm
pievietēt Lielāku daudzumu likt žāvēt, vītēt
ganoīdzvīņas Lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula
čipendeils Lielbritānijā dibināta ASV firmas seksapīlu vīriešu trupa, tās dalībnieks (angļu "Chippendales")
BAFTA Lielbritānijas Kino un televīzijas mākslas akadēmija (angļu "British Academy of Film and Television Arts")
komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības
Salix acutifolia x Salix daphnoides lieldienu vītols
lielgabalnieks Lielgabala apkalpes karavīrs
megalokefalija Lielgalvība
hybris Lielība, lepnums; pārgalvība, spīts; pašdižošanās personifikācija
šote Lieliem pavedieniem šūta vīle
Salix magnifica lieliskais vītols
krūmāju lielkājvista lielkājvisu suga ("Leipoa ocellata"), dzīvo Austrālijas dienvidos, rietumos un sasniedz 61 cm garumu, olas neperē, bet veido inkubatoru, kura temperatūru uzrauga gailis, cālēns, tikko izšķīlies, uzlaižas tuvākajā koka zarā un dzīvo patstāvīgi
lielpriors Lielmeistaram pakāpē sekojošs bruņinieku ordeņa amatvīrs
daczibao Lielo hieroglifu avīze - 20. gs. 50.-70. gados Ķīnā izplatītie plakāti un ar roku rakstītās lapiņas
imperatorpingvīns liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 130 cm, svars - 40 kg, apdraudēts
lēcējpingvīns liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 55 cm, svars - 4 kg, apdraudēts
ēzeļpingvīns liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 80 cm, svars - 8 kg
slāņkopa liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā; slāņu svīta
šiška liels priekšnieks; ietekmīga persona; ievērojams amatvīrs
trimo liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas
Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī
koicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis
loicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis
loizaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis
ploicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis
mužgums Liels, nekārtīgs dzijas nobrukums no vērpjamās spoles; dzijas vīkšķis
lomeika Liels, neveikls vīrietis
teļbrencis Liels, neveikls vīrietis; palama šādam cilvēkam
tēvīns Liels, plecīgs vīrietis
kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm
kuģis Liels, sagumzīts drēbju vīstoklis
tēviņš Liels, spēcīgs vīrietis
bullis Liels, spēcīgs, robusts vīrietis
presbirojs Lielu avīžu, radio un televīzijas redakciju, kā arī informācijas aģentūru pastāvīgas pārstāvniecības
seirēnes Lielu jūras dzīvnieku dzimta, līdzīga valzivīm
lieluma collapzīmējums lieluma izteiksme ar vadmēru garuma collu pārskaitļiem, piemēram, vīriešu ārjakas 40" lielums, kas der tiem, kuru krūšu apkārtmērs ir (40±1) collu robežās
puskrūšu (centimetriskais) lieluma apzīmējums lielumkodējums ar krūšu pusapkārtmēra garuma izteiksmi centimetru pārskaitļos, piemēram, vīriešu žaketes 50. lielums der tiem, kuru krūšu pusapkārtmērs ir (50±1) cm robežās
konstanta Lielums, ko uzskata par pastāvīgu; konstante
konstants lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās; pastāvīgs lielums
Clematis macropetala lielziedu mežvītenis
Filipendula vulgaris lielziedu vīgrieze
vīgriezes Lielziedu vīgrieze ("Filipendula hexapetala")
Filipendula hexapetala lielziedu vīgriezes "Filipendula vulgaris" nosaukuma sinonīms
Vicia grandiflora lielziedu vīķis
Prunella grandiflora lielziedu zilgalvīte
gramūklis liepas lūku vīšķis, ko dod govij ar maizi (aitai - gredzenveidīgs lūks), ja tā negremo ("gramūklis izkrytis")
greituls liepas vai kārkla lūks (satīts ap roku, sākot no lūka resnākā gala) vīzu pīšanai vai lāpīšanai
Pholiota flammans liesmainā zvīņene
guldāms Lietas, kas tiek iedalītas līgavas guldīšanai: guldāms degvīns, guldāms siers, guldāma maize
bioētika Lietišķās ētikas nozare, kas pēta morāles jautājumus un izturēšanos saskarsmē ar dzīvību un dabu, ņemot vērā jaunās attīstības tendences un iespējas pētniecībā, terapijā (gēnu tehnoloģijas, eitanāzija u. tml.)
hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi
darījumceļojums Lietišķu darījumu motivētas personas pārvietošanās ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas, ko parasti pilnībā samaksā darba devējs, kurš ir šā ceļojuma iniciators vai arī daļu no izdevumiem sedz uzņemošā puse
kā tārpizēda lieto kā lamuvārdu skopam, nenovīdīgam cilvēkam
maitmuguris lieto lamu vārda nozīmē: slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks
vecais zēns (arī puika) lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu
tāpat lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem); lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu
mans lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu
tāds lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu
tēvs lieto, laipni uzrunājot gados vecāku vīrieti, arī dzīvesbiedru vai runājot par viņu
augšā puļķīts, apakšā muļķīts lietoja, lai apzīmētu krievu karavīrus, kas ienāca 1940.gadā Latvijā Otrā Pasaules kara laikā
neintelektiska galiekārta lietotāja galiekārta, kurā nav iebūvēti patstāvīgas datu apstrādes līdzekļi
čaki Lietus dievi maiju teoloģijā, kas parasti tika attēloti grupās pa četri, un katra no dievībām tika saistīta ar vienu no debespusēm un sev raksturīgu krāsu
Priparšs lietuviešu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar cūkām
Vaižgants Lietuviešu mitoloģijā - linu dievība
Pagirnis lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas saistīts ar malšanu, dzirnakmeņiem, akmeņu kultu, vīrieši viņam ziedoja cūku, reizēm arī vērsi, sievietes trīsreiz gadā gaiļus
Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā
nekatra dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski norāda uz piederību dzimtei, kam ir viena vai vairākas locīšanas paradigmas un kas ir cita, nevis vīriešu vai sieviešu dzimte
dzimte Lietvārda gramatiskā forma, kas norāda uz dzimumu (daļā valodu - arī uz dzīvumu) vai formālu piederību kādai no dzimtes formām - sieviešu, vīriešu vai nekatrai dzimtei
kopdzimtes lietvārds lietvārds, kam ir sieviešu dzimtes forma un kas var apzīmēt gan sieviešu, gan vīriešu dzimtes būtnes
vedēji Līgavaiņa tuvākie radi, kas pārveda līgavu uz vīra mājām un pēc tam uz baznīcu
vedības Līgavas vešana uz jaunā vīra mājām
aplīgties Līgšanas laikā nonākt pie neizdevīgas vienošanās
loksodrome Līka līnija zemes virsū, kas šķērso visus meridiānus vienādā leņķī, t. i. līnija ar pastāvīgu azimutu
kontrastainuma koeficienta diferenciālvērtība līkne, kas raksturo logaritmisko attiecību starp gaismas daudzumu un elektriskā signāla spriegumu televīzijas raidlampā vai televizora kineskopā
bailināt likt ilgstoši, pastāvīgi baidīties
izvietēt likt izvītināt
mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
apsviedrināt likt nosvīst
veitēt likt vīst
Laimas likums likteņdievības noliktais, piešķirtais liktenis
Kārta Likteņlēmēja dievība senlatviešu mitoloģijā, kas bija saistīta ar Laimu un gādāja par Laimas lēmumu izpildi
Latvijas iedzīvotājs likuma izpratnē: Latvijas pilsonis vai Pilsonības un imigrācijas departamentā reģistrēta persona, kurai ir pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikā un kurai ir piešķirts individuāls un nemainīgs personas kods, kas fiksēts personu apliecinošos dokumentos, vai kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju
laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus
operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem
civilprocesa likums likumdošanas akts, kura uzdevums ir procesuāli nodrošināt ikvienai fiziskai vai juridiskai personai tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai interešu aizstāvību tiesā
asiņainā likumdošana likumi, kas bija vērsti pret klaidoņiem un ubagiem Anglijā 15.-16. gs., tie paredzēja bargus sodus (pēršana, zīmes iededzināšana, ausu un deguna nogriešana, brīvības atņemšana un nāvessods par atkārtotu bēgšanu no saimnieka)
tiesības likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā
nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus
naudas tirgus instrumenti likvīdas īstermiņa parādsaistības, kuras var precīzi novērtēt jebkurā laikā (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercpapīri u. tml.) un kuras parasti tirgo naudas tirgū
aspidistra Liliju rindas ģints ("Aspidistra"), kas savvaļā aug Himalajos, Ķīnā, Japānā, audzē augu mājās un dzīvokļos, pastāvīgi zaļš krāšņumaugs ar 30-50 cm garām lapām un tumši violetiem ziediņiem pie pašas zemes
dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā
lineāra transformācija lineāras telpas attēlojums sevī, ko apraksta bāzes vektoru koordinātu matrica vai lineāru funkciju sistēma
svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām
vecuma līnija līnija demogrāfiskajā tīkliņā, kura norāda uz indivīda konkrēto vecumu demogrāfiskā notikuma iestāšanās momentā (parasti šo līniju grafiskajā attēlā neiezīmē)
viduslīnija Līnija, svītra, kas atrodas (kā) vidū
līniņš Līnija, šaura svītra
slejs Līnija, taisna līnija, svītra, rinda
palips Linu šķipsna grīstes vīšanai
cūku mēris lipīga epizootiska visu vecumu cūku slimība _pestis suum_, ko ierosina _Togaviridae_ dzimtas _Pestivirus_ ģints vīruss
cūku gripa lipīga slimība, ko ierosina A grupas vīruss vienlaikus ar stafilokoku, streptokoku, hemofilām un pasterellām baktērijām; vīruss izraisa elpošanas ceļu iekaisumus
anakreontiskā dzeja lirika, kam raksturīgi sengrieķu dzejnieka Anakreonta daiļradei tipiskie motīvi: esības prieka izjūta, brīvdomība, jautras, bezrūpīgas dzīves, mīlas, dzīru un vīna slavinājums
Gētes biedrība literāra biedrība, dibināta 1885. g. Veimārā (Vācijā), apvieno \~4000 individuālo biedru no 50 valstīm, 34 valstīs darbojas patstāvīgas šādas biedrības
dispozitīva norma literārā norma, kas pieļauj zināmu brīvību; ieteikums
daimonisms Literatūras virziens, kas gk. tēlo daimoniskas dabas cilvēkus, lepnus, drūmus, vīlušos, vientuļus, citu un visas pasaules nīdējus
arkla tiesnesis Livonijā 15.-17. gs. tiesnesis, kam bija jāgādā par aizbēgušu arkla vīru izdošanu viņu agrākajam kungam
viņģot Locīties, grozīties, vīties
kormuška Lodziņš kameras durvīs, caur kuru kaut ko dod
glazoks Lodziņš kameras durvīs, caur kuru uzraugs var novērot ieslodzītos
pluksts Lodziņš virs durvīm
bloks Loģiski patstāvīga programmas daļa
Atlantijas-Baltijas rase lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums
klūga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai
kluga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai
vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā)
aplocīties Lokoties apņemt; apvīties
barības bāze lopbarības resursi un pastāvīgie lopbarības ieguves avoti
pārnieks Lopenieks un lopeniece, kas kopā ar vedējiem ved līgavas pūra lopus uz jaunā vīra mājām
Linaria repens ložņu vīrcele
Linaria monspessulana ložņu vīrceles "Linaria repens" nosaukuma sinonīms
Lepidozia reptans ložņu zvīņlape
paluops lūks vīzes lāpīšanai
lūku Lūku Jānis - neizveicīgs vīrietis
paade Lūku pazoles vīzēm; paada; paade
pāde Lūku pazoles vīzēm; paada; paade
paada Lūku pazoles vīzēm; paade; pāde
drova Lupatas, avīzes, ko cietumnieki izmanto lai kamerā uzvārītu tēju
aizbāšķis Lupatu vīstoklis izsistas loga rūts aizbāšanai
alerģisks heilīts lūpu iekaisums alerģiskiem indivīdiem no saskares ar vielām, pret kurām tie sensibilizēti
cilvēks Ļaudis, nenoteikts vīriešu un sieviešu kopums
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota
seminoma Ļaundabīgs vīriešu dzimumdziedzera audzējs
maligns Ļaundabīgs; virulents; tāds, kas apdraud dzīvību, piem., ļaundabīgs audzējs
sukubs Ļauns gars, kas pēc māņticīgo ticējumiem naktīs nāk sievietes veidā pie vīriešiem un tos dažādi moka; miega dēmons sievietes izskatā
cuksis Ļauns vīrietis, kurš uzvedas nekulturāli
čūsku vecis ļauns, viltīgs vīrietis
velna pilns ļauns, viltīgs, gudrs, pārgalvīgs, uz visādiem jokiem spējīgs
izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs
izlaist Ļaut izkļūt brīvībā
aizsautēt Ļaut mazliet apvīst
saveitēt Ļaut novīst un nokalst
apvītināt Ļaut vai panākt, ka apvīst
novītināt Ļaut vai panākt, ka novīst, būt par cēloni tam, ka novīst
vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā
ļiverīgs Ļogans, vaļīgs, nevīžīgs
Sumatras tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga ("Panthera tigris sumatrae"), ne vairāk kā 400-500 indivīdu, vismazākie no visiem vēl sastopamajiem tīģeriem, dzīvo tikai Sumatrā, strauji izmirst malu medniecības dēļ
miksomatoze ļoti bīstama akūta trušu un zaķu infekcijas slimība, ko ierosina specifiski ģints _Leporipoxverus_ vīrusi
burtēze ļoti centīga, skolnieciska studente, kas izvairās no jebkādiem sakariem ar vīriešiem
vēja māte ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu
atcienīt ļoti devīgi pacienāt, pamielot
kā auns ļoti ietiepīgs, stūrgalvīgs
lielais laimests ļoti izdevīgs ieguvums, panākums
traks ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
trakulīgs ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
menaihmi ļoti līdzīgi dvīņu brāļi
lēģernīca ļoti liela muca brūžos degvīna uzkrāšanai
izaicinājums liktenim ļoti liels risks, parasti vieglprātīgs, ar savu dzīvību
putnu mēris ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos
žuliks ļoti maza degvīna pudele (apmēram 100-200 gramu tilpumā); šāda pudele kopā ar saturu
punduraugums ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem)
baigais tēviņš ļoti nesimpātisks vīrietis
cūcīgs ļoti netīrīgs, nevīžīgs
sušķīgs ļoti netīrs, arī nevīžīgs
sušķis ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks
šuška ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks
šušķis ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks
kā lops ļoti netīrs, nevīžīgs; ļoti netīrīgi, nežēligi
niķīgs kā zirgs ļoti niķīgs, nepakļāvīgs
zemāks par zāli ļoti padevīgs, pazemīgs
traks ļoti pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs
krokjoslu haizivs ļoti primitīva haizivju kārtas suga (_Chlamydoselachus anguineus_), kas dzīvo dziļvagās ap Japānas salām, izskatās kā vairākus simtus miljonu gadus vecas fosilijas, kas atrastas visā pasaulē; patiesībā tā īpaši nelīdzinās haizivīm, bet vairāk atgādina lielus, spēcīgus zušus
tritanomālija ļoti reta anomāla trihromāzija, samazināta zilo krāsu uztverošo vālīšu jutība, ar X hromosomu saistīta pārmantota pazīme, ko sastop 0,0001% baltās rases vīriešu
slapjš kā ūdrs ļoti slapjš, nosvīdis
smags slimnieks ļoti slims cilvēks; cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai
verdzība ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā
dikars ļoti spēcīgs vīrietis
krama vīrs ļoti spēcīgs, izturīgs vīrietis
kramjaunieks ļoti spēcīgs, stiprs vīrs
baigais dūzis ļoti spējīgs, izveicīgs vīrs
teantropoloģija mācība par dievības un cilvēcības savienojumu Kristū
evolucionisms mācība par dzīvības izcelšanos, par organiskās pasaules attīstības likumiem
patoloģija mācība par dzīvības norisēm slimā organismā
ampelogrāfija mācība par vīnkoku sugām un šķirnēm
oinoloģija mācība par vīnkopību, vīna spiešanu un uzglabāšanu
kongruisms Mācība, ka Dieva žēlastība un svētība savienojama ar cilvēka brīvību
immateriālisms Mācība, ka matērijai nav patstāvīgas esamības, ka tā ir tikai prāta priekšstats, un ka īsta esamība pieder tikai garam
ahimsa Mācība, ka pret visu dzīvo (arī pret zemākajām dzīvības formām un pat pret elementiem) jāizturas godbijīgi un nevardarbīgi
tradukcionisms Mācība, ka visas dvēseles jau iepriekš pastāvējušas cilvēces cilts tēvā un savu individuālo dzīvību dabūjušas no saviem tiešiem; vecākiem, fiziskam dīglim ierodoties
seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus
eksternāts Mācību sistēma, kas pamatojas uz patstāvīgu mācīšanos un eksāmenu kārtošanu
dunīts Magmatisks dziļumiezis, kas sastāv galvenokārt no olivīna
videoieraksta iekārta magnetofons televīzijas attēla un skanas ierakstam un reproducēšanai; videomagnetofons
vīveļvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē vīveles
pēcspēle Maiguma izpausmes, apskāvieni un tuvība pēc dzimumakta
bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei
Kukulkans Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, kura personificēja ar lietus kultu saistītos ticējumos (mākoņu pūķi)
Gukumacs Maiju dievība (saukts arī par Kukulkanu), kas atbilda acteku Kecalkoatlam
Vicia varia mainīgais vīķis
parametrs mainīgais, kam noteikta dokumenta apstrādes programmas instrukcijā uzdots pastāvīgs lielums
mobile mainīgi, nepastāvīgi; kustīgi, lokani, vijīgi
apsitīgs Mainīgs, grozīgs, nepastāvīgs (par vēju)
grābstīgs Mainīgs, nepastāvīgs (par vēju)
pārmainīgs Mainīgs, nepastāvīgs, dažādīgs
staigulīgs Mainīgs, nepastāvīgs, grozīgs
mutabilitāte Mainīgums, nepastāvība (piemēram, organismiem, vielām); organisma genotipam vai atsevišķam gēnam raksturīgais mutāciju biežums
svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
sinhronģenerators Maiņstrāvas ģenerators, kurā magnētisko lauku rada uz rotora nostiprināti pastāvīgi magnēti vai ierosmes tinumos plūstošā līdzstrāva
kandža Mājas apstākļos gatavots degvīna tipa alkoholisks dzēriens
pašbrūvēts Mājas apstākļos gatavots, parasti degvīna tipa, alkoholiskais dzēriens, kandža
kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi
numen Mājiens, griba, dievība
strēls Mājlopu slimība; vīveles
kapaunēšana Mājputnu kastrēšana, vīriešu kārtas mājputniem sēklas dziedzeru izgriešana
nou-hau Māka, prasme (angļu "know-how") - starptautisku lietišķo darījumu objekts; ietver tehniskas zināšanas, specifiskus ražošanas organizācijas u. c. noslēpumus kāda tehniska vai tehnoloģiska izgudrojuma apgūšanai un ieviešanai; tiek pirkts kopā ar izgudrojuma licenci vai patstāvīgi
makarūni Makaronbiskvīti; mandeļu bezē
skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu
saule Mākslas valodas zīme (aplis, disks, ritenis, ugunskrusts), kas var apzīmēt Dievu, gaismu, siltumu, dzīvības devēju, augšāmcelšanos, taisnīgumu labo (melna saule apzīmē bailes, nāvi)
kluazonisms Mākslas virziens, kuram bija raksturīgi intensīvi, vienmērīgi ieklāti krāsu laukumi, kurus citu no cita atdalīja stingras, tumšas līnijas, kas atgādināja gotisko vitrāžu; sākotnēji to uzskatīja par patstāvīgu virzienu, vēlāk par postimpresionisma paveidu
melnā izplešana mākslīga nelinearitātes radīšana televīzijas signālā, liekot tā melnās daļas amplitūdai izplesties uz pārējās signāla daļas rēķina
pleirodēze Mākslīga parietālās un viscerālās pleiras savienošana ilgstoša pneimotoraksa vai smaga pleiras izsvīduma ārstēšanā; parasti izmantojot ķīmisku sklerotizējošu preparātu
elektrokardiostimulators Mākslīgais ritma vadītājs, ierīce sirds ritma stimulēšanai ar ģenerētiem elektriskiem impulsiem; var būt pastāvīgi vai implantēti uz laiku
izšūšana Mākslinieciska šūšana; līniju veidošanai lieto svītru dūrienus vai arī krusta dūrienus (tiek sekots pamatnes diegam)
Rafara Malagasu (Madagaskara) mitoloģijā - ūdens dievība, ūdens stihijas pavēlniece
pantang Malajiešu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
anofelisms Malārijas odu pastāvīga mitināšanās kādā apvidū
gametogonija Malārijas parazīta vīrišķo un sievišķo gamretocītu attīstības fāze slimnieka asinīs
Lakšadvīpu jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Indostānas pussalas dienvidrietumiem, Šrilankas salu, Lakšadvīpu (Lakadivu) un Maldivu salām, platība — 786000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4131 m; Lakadivu jūra
Amma Mali dzīvojošo dogonu mītos ola, kas pastāvēja pasaules radīšanas pirmsākumos un bija kosmosa sēkla; citos mītos - augstākā dievība, demiurgs, kas vispirms radīja sauli un mēnesi, pēc tam zemi un visu pārējo pasaulē
pildeklis Maltas gaļas u. c. veida pildījums (piemēram, pīrāgiem, zivīm)
pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus
malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
aizmanīties Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties
atsevišķa manta manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu
gābiķis Mantkārīgs, nenovīdīgs cilvēks
ģībulis Mantkārīgs, nenovīdīgs cilvēks
lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās
neirolimfomatoze Mareka slimība - vīrusa izraisīta infekcijas slimība
iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi
bujabesa Marseļas zivju zupa: ūdenī vai baltvīnā novārītas, ar ķiplokiem, pētersīļiem, safrānu u. c. garšvielām pagatavotas zivis
Artemisia marschalliana Maršala vībotne
ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā
māsasvīrs Māsas vīrs
švāgars Māsasvīrs; sievasbrālis; svainis
zubatovisms Maskavas policijas priekšnieka Zubatova organizētā legālā strādnieku kustība carisma aizstāvībai un cīņai pret streikotājiem un radikāli kreisajām organizācijām 1901.-1903. g.
radiodezinformācija Maskēšanās veids, kurā radiopārraides tīši izmanto, lai izplatītu nepareizas ziņas par savējo karaspēka izvietojumu, sastāvu, apbruņojumu, nodomiem nolūkā maldināt pretinieku un nodrošināt savai darbībai izdevīgus apstākļus
plašsaziņas līdzekļi masu informācijas līdzekļi (prese, radio un televīzija)
īssaiets Masu informācijas līdzekļu (preses, radio, televīzijas) pārstāvju sanāksme, kas noris nelielā laikposmā un kurā ar valdības pilnvarotajiem tiek apspriests kāds noteikts jautājums vai iegūtas kādas ziņas
pusautomāts mašīna, mehānisms u. tml., kas kādu darbības ciklu vai tā daļu veic patstāvīgi, bet cikla atkārtošanai vajadzīga cilvēka iejaukšanās
Galinsoga ciliata matainā sīkgalvīte
eksponenciālie iedzīvotāji matemātisks modelis, kurš raksturo iedzīvotāju skaitu un sastāva izmaiņas, ja ilgstoši saglabājas pastāvīgs augšanas temps
vīlēšana materiāla griezapstrāde ar vīli 1
uzbriešana materiāla spēja palielināties tilpumā, iesūcot sevī ūdeni vai kādu citu mazmolekulāru šķīdinātāju
lieta Materiālās pasaules daļa, kuras eksistence ir relatīvi patstāvīga
darba dokumenti materiāli, kuri sagatavoti revidentam vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā revidents un kuri ir saistīti ar revīzijas veikšanu saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem; tie var būt sagatavoti datu veidā uz papīra, filmas, elektroniskos līdzekļos vai citā veidā
patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris)
trihoma Matiņš vai neliels, pēc izcelšanās tam līdzīgs izaugums (zvīņas u. tml.) uz auga
matrilokāla laulība matriarhātā izplatīta paraža, pēc kuras vīrs pārgāja dzīvot sievas ģints kopienā
Salix matsudamna Matsudamnas vītols
zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati
raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm
ķūsis Maza auguma korpulents vīrietis
ķīsis Maza auguma vīrietis
ūģerītis Maza auguma vīrietis
ūģērītis Maza auguma vīrietis
puksis Maza auguma vīrs
stanaks Maza auguma vīrs
bamplis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks
bamslis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks
āboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bambāļi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bambalītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalviņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalvīts Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūnkalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bullīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
ceļlapa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūcines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkābols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkamols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkpogas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūksiliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dundurāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dunduriņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dundurīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklazāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklinīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklinītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklpuķe Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
krampāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
krampzāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
mandeļtēja Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
mandeļzieds Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
palejiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
pēterāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
raskodnīks Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
sukotnīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
trūkstulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vabulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vecīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vecvīrbārdiņa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdiņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbauzīte Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbrūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalviņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalviņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalvītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei
Sparganium minimum mazā ežgalvīte
Chaenorhinum minus mazā mazvīrcele
švīkata Maza sīka svītra
golilja Maza, apaļa, iestīvināta apkakle vīriešu apģērbā 17. gs. Spānijā
jugliņš Maza, slaida karpu dzimtas zivs; vīķe
pidaraska maza, taisnstūraina soma vīriešiem
Klein-Aisswicken Mazaizvīķu muiža, kas atradās tagadējā Priekules novada Gramzdas pagastā
vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem
minimālais attēla elements mazākā vizuālās informācijas vienība, kas izšķirama televīzijas sistēmā
meņševiks Mazākuma pārstāvis, kas pēc krievu sociāldemokrātiskās partijas sadalīšanās 1903. g. nostājās opozīcijā boļševikiem; vēlāk darbojās kā patstāvīga partija
separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu
plēvas Mazas plēvītes, kvēpi, kas lampai kūpot paceļas no cilindra
demobilizēt Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties)
iebaudīt glāzīti mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu
ietvīkt mazliet notvīkt
iesvīst mazliet sasvīst; kļūt mazliet mitram no sviedriem
ievīst mazliet savīst
iestrīpains mazliet svītrains
pašvībināt mazliet švībināt
pairt mazliet, daļēji izirt (piemēram, par adījumu, vīli)
pavīst mazliet, daļēji savīst
puspavērts mazliet, nepilnīgi pavērts (piemēram, par durvīm, vārtiem)
puspievērts mazliet, nepilnīgi pievērts (piemēram, par durvīm, vārtiem)
apvīlēt mazliet, pavirši novīlēt
vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem
tanatofilija Mazohisma forma indivīda iztēlē par savu nāvi un apbedīšau; iegrimšana pārdomās par aizkapa dzīvi
dipleidoskops mazs astronomisks instruments vietējā laika tuvīnai noteikšanai
ambīlītis mazs rokas cirvītis, ķirvelis
knipis mazs vīrelis
čāčītis mazs vīriņš
pempulis Mazs, neveikls vīrietis
pempuris Mazs, neveikls vīrietis; pempulis
spiestuvele Mazvērtīgas spiestuves nievīgs apzīmējums
chaenorhinum Mazvīrceles
mazā mazvīrcele mazvīrceļu suga ("Chaenorhinum minus")
briežpurns Medene - sēne ar zvīņainu, melni brūnu cepurīti
stria Medicīnā, svītra
diploteratoloģija Medicīnas nozare par dvīņu kroplībām
andriatrija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar vīrietim īpatnējām slimībām, sevišķi ar vīrieša dzimumorgānu slimībām
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai
uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi
intensīvā terapija medicīnas nozare, kas veic dzīvībai svarīgu funkciju novērošanu un to darbības traucējumu medicīnisko korekciju
gribamzāles Medikamenti, ko dod govīm, lai tās meklētos
viagra Medikamentozs līdzeklis vīriešu erektīvās disfunkcijas novēršanai
Lactarius repraesentaneus meduszvīņu krimilde
indēties Mēģināt izdarīt pašnāvību, lietojot indi
izdeve Meitas izdošana pie vīra
izdevības Meitas izdošana pie vīra
izdeviņas Meitas izdošana pie vīra
izdotenes Meitas izdošana pie vīra
znots Meitas vīrs
meitasvīrs Meitas vīrs; znots
introzīcija Meiteņu apgraizīšanas veids dažās Austrālijas ciltīs, varmācīgi ar roku vai akmens nazi atplēšot un paplašinot meitenes maksti un pēc tam veicot piespiedu dzimumaktu ar vairākiem vīriešiem
meitu junkurs meitu mednieks - vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai
ķert vīriešus Meklēt vīrieti, lai iepazītos, veidotu attiecības
krētāt Meklēties (par govīm)
veratrīns Meksikas auga "Schoenocaulon officinale A. Gray" sēklu alkaloīdu (veratrīna, cevadīna un cevīna) maisījums; kairina, pēc tam paralizē vazomotoriskos centrus
Melampsora ribesii-viminalis melampsoru suga, kas parazitē uz jāņogām, vītoliem
Melampsora larici-caprearum melampsoru suga, kas parazitē uz lapeglēm, vītoliem
jaundzimušo melēna melēna, kas rodas no asiņošanas gremošanas traktā hipoprotrombinēmijas dēļ; novēro pirmajās dzīvības dienās
Mallavi Mellevī, pilsēta Ēģiptē ("Mallawi")
vīļāda Melna āda kleitu apvīlēšanai
nigromantija Melnā maģija, burvība ar ļaunu garu palīdzību
komedons Melnā pinne, matu folikula paplašināta atvere, pildīta ar tauku sekrētu un raga zvīņām tumši brūnā vai melnā krāsā un redzama melna punkta veidā; izspiežot izdalās tārpveida masa
Strobilomyces floccopus melnā zvīņbeka
Verbascum nigrum melnais deviņvīruspēks
melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem
bomildrāna Melnbalti sīkrūtaina villaine ar sarkanām svītrām malās
vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem
rūkains Melns ar dzeltenām svītrām (par krāsu)
rūkans Melns ar dzeltenu svītrots
ķiris Melns bullēns ar baltu svītru pār muguru
Geothlypis trichias melnsvītru austrumķauķis
Melkupe Melnupe, Avīknes pieteka
Melnupīte Melnupe, Avīknes pieteka Vītiņu pagastā
Adopaea lineola melnūsainais pļavas resngalvītis
Volvariella volvacea melsvītrainā makstaine
Tdžapara Melvila un Batersta salā (Austrālijas ziemeļu piekraste) dzīvojošo tivu mitoloģijā - vīrs, kas kļuva par mēnesi
zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti
sūrpieņi Mēļziedaino kurvjziežuaugu ģints, vīkallapas dakstiņveidīgas, ārējās bieži uz zemi, zieda pamatne kaila, stublājs un lapas ar cietām atskabargveidīgām spilvītēm, lapas jomzobotas
sabajons Mērce no olu dzeltenumiem, kas sakulti ar cukuru, vīnu un garšvielām
Stiglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants
Latvīšu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski
Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski
spukstiņš Mēriņš (degvīna)
individualizācija mērķtiecīga darbības, procesa vai pakalpojuma diferencēšana un pielāgošana, padarot to unikālu un piemērotu konkrētam indivīdam, grupai, ģimenei, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības, individuālās spējas, pieredzi un sociālo kontekstu
materiāls mērs mērs, ar kuru reproducē vai aizvieto vienu vai vairāku konkrēto lielumu zināmo vērtību, kas mēra lietošanas laikā ir pastāvīga
sklāsts Metāla aizbīdnis, aiztaisāmais mājas ārdurvīm
umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti
ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība
borstanga Metāla stienis ar caurumiņiem, ar kura palīdzību griež vītņu urbi
bulta Metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai)
grunde Metāla svītrvilča detaļa - ķīlis svītrvilča regulēšanai
dībelis Metāla vai plastmasas stienis (nagla) ar vītņotu caurumu strupgalā
greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas
kapots Mētelis ar kapuci; gari vīriešu svārki ar šauru apkakli un atlokiem; rīta svārki
geminīdas Meteoru plūsma ar radiantu Dvīņu zvaigznājā; maksimums 13.-14. decembrī
akvarīdas Meteoru plūsmas ar radiantiem Ūdensvīra zvaigznājā, novērojamas ap 28. jūliju
komutācija metode, kas sakaru nodibināšanai un informācijas pārsūtīšanai starp diviem punktiem parasti izmanto īslaicīgus, nevis pastāvīgus savienojumus
dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža
meža statistiskā inventarizācija meža resursu informācijas ieguves sistēma ar parauglaukumu metodi; Latvijas teritorijā izveidoti 12000 pastāvīgo parauglaukumu, 5 gadu ciklā ik gadu apseko 1/5 daļu no tiem
Vicia sylvatica meža vīķis
platlapju meži meži, kurus veido platlapji - ozols, osis, liepa, kļava, goba, vīksna, skābardis
parthenocissus Mežvīni
meža vīns mežvīns
mežavīns Mežvīns
Henrija mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus henryana")
pieclapiņu mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus quinquefolia")
Japānas mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus tricuspidata")
balstāmais mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus vitacea")
klematis Mežvītenis
clematis Mežvīteņi
Aquilegia clemantifolia mežvīteņlapu ozolīte
Aristolochia clematitis mežvīteņu aristolohija
Codonopsis clematidea mežvīteņu kodonopsis
Clematis jouiana mežvīteņu suga
vesellapu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis integrifolia")
lielziedu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis macropetala")
kalnu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis montana")
austrumu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis orientalis")
taisnais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis recta"), konstatēta pāris vietās Daugavas ielejā
Tangūtijas mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis tangutica")
baltais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis vitalba")
violetais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis viticella")
Bonšteta mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis x bonnstedtii")
Djuranda mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis x durandii")
damīcīt Mīcīt (mīklu) līdz vēlamai gatavības pakāpei
rātns Mierīgs, pakļāvīgs (par dzīvniekiem)
miera mika miermīlīgs vīrietis
parastais miežubrālis miežubrāļu suga ("Phalaroides arundinacea"), tās dekoratīvo formu ("Picta"), ar dzelteni svītrainām lapām, dažviet audzē kā krāšņumaugu
ķīmiskā saite mijiedarbība starp atomiem, kas nosaka to enerģētiski izdevīgāko novietojumu vielā
šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm
Bafomets Mīklains pielūgsmes objekts, templiešu dievība, domājams, ka tā bijusi skulptūra vai glezna, kurā attēlots cilvēks ar garu, baltu bārdu
ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju
augsnes vienšūņi mikroskopiski (0,01—0,2 mm) vienšūnas organismi augsnes mikrofaunā, kuri dzīvo ūdens plēvītēs uz augsnes daļiņām un ūdens pilienos starp tām
miofibrillas Mikroskopiski pavedieni, kas iet pa gludo un šķērssvītroto muskuļu šķiedrām un regulē muskuļu saraušanos; saraušanās pavedieni
mikrosporoģenēze Mikrosporas, arī vīrišķā gametofīta attīstība
ortomiksovīrusi Miksovīrusi, kas ierosina dzīvnieku elpošanas ceļu slimības; sastāv no RNS un lipīdus saturoša olbaltumvielu apvalka
vadgredzens Mīksta metāla (piemēram, vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs
žokejnīca mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm; žokejcepure
pļavblaktis Mīkstblakšu dzimtas ģints, polifāgi, sūc augu sulu un pārnēsā augu vīrusslimības
ballonets Mīkstčaulas aerostata iekšējais nodalījums, ko pilda ar gaisu lai balona iekšienē būtu pastāvīgs gaisa spiediens un balons paturētu savu formu
lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla
plencka Mīksti vīta aukla, virve; pātaga ar šādu auklu; plāna, šaura sloksne, strēmele
izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi
kanifass Mīksts, apdrukāts kokvilnas kleitu audums sīkrakstainā garensvītru pinumā
slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis
maigs Mīksts, piekļāvīgs (piemēram, par audumu, dziju)
draugmīlestība mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību; līdzgaitnieciska mīlestība
Love Parade mīlestības, brīvības un tehno mūzikas svētki, kas katru gadu (kopš 1989. g.) jūlijā notiek Berlīnē
sarkanā miliārija miliārija ar sarkanām papulām, rodas stipras svīšanas rezultātā sviedru dziedzeru aiz-sprostojuma dēļ
stratokratija Militāra jeb karavīru valdība, arī karaspēka patvaļīga un varmācīga rīcība
kara komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe PSRS armijā (1935-1942); karavīrs, kam ir šāda pakāpe
virskapelāns Militārpersonas amats, kas paredzēts karavīru reliģiskās un garīgās aprūpes nodrošināšanai
Ziemeļlatvijas brigāde militārs formējums Latvijas Brīvības cīņu laikā, dibināts 1919. g. 31. martā Tērbatā, tajā tika iekļautas latviešu militārās vienības, ko saskaņā ar Latvijas un Igaunijas valdības vienošanos sāka komplektēt Pērnavā, Tallinā un Tērbatā, bija pakļauta Igaunijas armijas vadībai; 1919. g. 19. jūlijā Rīgā to pārformēja par Latvijas armijas Vidzemes divīziju
Verbascum lychnitis miltainais deviņvīruspēks
dzirduklis Miltu dzira govīm
dzersis Miltu padzēriens (visbiežāk vārīts) govīm vai citiem mājlopiem
Solidago gigantea milzu zeltgalvīte
periklīns Minerāla albīta pasuga, kas kristalizējusise īpatnējos izstieptos vai sadvīņotos kristālos
oniks Minerāla halcedona pasuga, kurā melnas svītras mijas ar baltām
biolīti Minerāli un ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu norises rezultātā, piem., kaļķakmens, akmeņogles, fosforīti
zoogēnie kalnu ieži minerāli un kalnu ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu rezultātā, piemēram, ogles, kaļķakmens, fosforīti u. c.
litionīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu)
cinvaldīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu); litionīts
seladonīts Minerāls, dzelzs, magnija un kālija silikāts, zemjains vai sīkzvīņains, sastopams pārveidotu tufu un mandeļiežu tukšumos, lieto kā zaļu krāsvielu
melanterīts Minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā, dabā sastopams samērā reti, jo viegli šķīst, un tādēļ nepastāvīgs
sericīts Minerāls, sīkzvīņains muskovīta vai paragonīta paveids; bezkrāsains vai iezaļgans, ar zīdainu spīdumu; metamorfo un intruzīvo iežu iežveidotājs minerāls
uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas
mioglobinēmija Mioglobīna nonākšana asinīs no bojātiem šķērssvītrotajiem muskuļiem
varavīkšņot Mirdzēt varavīksnes krāsās; daudzkrāsaini mirdzēt
aeronavigācijas bāka mirgojoša vai pastāvīgi degoša aeronavigācijas uguns uz Zemes; redzama no visiem virzieniem un kalpo noteikta punkta apzīmēšanai uz Zemes virsmas
profesionālā mirstība mirstība, kuras līmeni nosaka indivīdu nodarbinātības raksturs
mirstības intensitāte miršanas gadījumu skaita biežums konkrētā vecuma vīriešiem un sievietēm
ka Mirušā cilvēka enerģija Senās Ēģiptes reliģijā, jeb dzīvības spēks, kas kopā ar mūmiju mīt kapā un ietu bojā, ja nelaiķa ģimene to neapgādātu ar pārtiku
sirds transplantācija miruša cilvēka sirds ieoperēšana pacientam, kuram ir dzīvībai bīstama sirds slimība
atradi Mirušā vīra vai sievas radi
koko Mirušo senču gari Ņūmeksikā dzīvojošās zunu cilts kultos; gari tiek reprezentēti ceremoniālās dejās, kurās visi dalībnieki vīrieši valkā dievu maskas
bāuls Misticiskas bengāļu sektas loceklis; šī sekta kā sevišķu vērtību uzsver brīvību no spaidiem, no dogmām un no sociālo kastu sistēmas un vairās no jebkādām ārējām reliģiskas pielūgsmes izpausmēm
pokomānija Mistiska sinkrētiska sekta Jamaikas salā, kas tic arī burvībām un tumšajiem gariem, kā arī obiamena - maga un burvja varenībai, kuram viņi pakļaujas, lai izvairītos no viņpasaules uzbrukumiem un noslēpumiem
ofertorijs Mišas 4. nodalījums, kura laikā uznes altāri, dievmaizi un vīnu
rīšu māte mītiska būtne, vīkala (3)
Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs
ichors Mitoloģijā ēterisks šķidrums, ko piedēvēja dieviem asiņu vietā; dzīvības sula
nāra Mitoloģiska būtne - ūdeņu dievība, parasti daļēji sievietes, daļēji zivs veidolā
nāve Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību
pazemis Mitoloģiska pazemes radībiņa, burvītis
likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta
Bhadra mitoloģisks senindiešu personāžs - skaistule, Somas meita un riši Utathjas sieva, viņu esot iekārojis Indra un sūtījis Nāradu viņu bildināt, pierunājot pamest vīru, bet atteikusies to darīt, tāpēc aizvesta ar varu
žāvēšanas kritiskais punkts mitruma pakāpe papīrā, kuru sasniedzot, pastāvīgais žūšanas ātrums sāk samazināties
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta
ekstrospektācija Mizofobijas ārīga izpausme, slimniekam pastāvīgi apskatot savu ādu, pārbaudot tās tīrību
svārpsta likums mnemonisks likums elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka virziena noteikšanai: ja svārpstu, kam ir labā vītne, griež tā, lai svārpsta kustības virziens sakristu ar strāvas virzienu vadītājā, tad svārpsta roktura griešanās virziens sakrīt ar strāvas radītā magnētiska lauka indukcijas virzienu; labās skrūves likums
Ai-Apeks Močiku (Peru ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dievība, zemkopības aizgādnis, kas zemi atbrīvoja no briesmoņiem un cīnījās ar jūras dievībām
globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas
tērpons Modes āksts, švīts
plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem
nikolajs Monēta ar Krievijas cara Nikolaja gravīru
Abida Mongoļu mitoloģijā - dievība, kas līdzīga indiešu dievam Šivam, valda pār mirušo dvēselēm, labajām ļauj doties paradīzē, bet ļaunās dvēseles, pārmiesotas citā būtnē, nosūta atpakaļ uz zemi
Sulde Mongoļu mitoloģijā - viena no cilvēka dvēselēm, ar kuru saistīts cilvēka dzīvības un gara spēks
govju moniēzija moniēziju suga ("Moniezia benedeni"), ķermeņa garums - līdz 4 m, parazitē govīs un aitās
aitu moniēzija moniēziju suga ("Moniezia expansa"), ķermeņa garums - līdz 10 m, parzitē gk. aitās, retāk kazās, govīs
Ndu Monkhmeru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kas pazemes pasaulē radījis uguni, cilvēkus un akmens darbarīkus, un kad cilvēki iznāca virszemē viņš tiem devis arī vēršus, cūkas un vistas
monoklīnisks Monoklīniski ziedi - ziedi, kuros sievišķie un vīrišķie orgāni atrodas vienā ziedā
miosatelīts Mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas
paracefālis Monozigotisko dvīņu parazīts ar nepilnīgi attīstītu galvu un ķermeni
gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē); pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums
ētoss morāles normu, principu un ideālu kopums, kas ir pamatā sabiedrības tikumiskajai pārliecībai un virza indivīdu darbību; iedzimtais tikums
Pinguicula moranensis Morana pingvīkula
citomorfoze Morfoloģiskas pārmaiņas šūnā tās dzīvības laikā; šūnu daudzuma vai rakstura pārmaiņas audos
izogametas Morfoloģiski vienādas vīrišķās un sievišķās gametas
morze Morzes ābece - telegrāfa signālu sistēma, kurā katram burtam atbilst kāda punktu (īss strāvas impulss) un svītru (trīsreiz ilgāks strāvas impulss) kombinācijas
submotīvs Motīva vissīkākā konstruktīvā daļa, kurai ir tikai elementāra jēdzieniskā un tēlainības patstāvība
ierzekls Mudžeklis, ko veido stingri savītas auklas
samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu)
nāss mugurkaulnieku deguna dobuma ārējā atvere; sauszemes mugurkaulniekiem caur nāsīm noris gaisa ieplūšana vai izplūšana; zivīm tās ir savienotas ar ožas orgāniem
zatari Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
zatarsvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
zatersvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
zatori Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
zatorsvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
zatursvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
kuraiši Muhameda cilts, kas bija pievērsusies elkdievībai un tika sakauti Muhameda uzbrukumā Mekai 630. gadā
landrātu kolēģija muižnieku ievēlēts pārstāvības institūcija
habituss Mūka tērps; parasti sastāv no tunikas, jostas, apmetņa, skapulāra, kapuces (vīriešiem) vai plīvura (sievietēm), kā arī mēteļa, kas paredzēts pastaigām
monasticisms Mūku dzīve - pašaizliedzīga, ar nabadzības, šķīstības un padevības zvērestu apliecināta nodošanās reliģiozai dzīvei
egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem
amplīgs muļķīgs, aušīgs, ākstīgs, švītīgs
biezputrjānis Muļķīgs, neattapīgs vīrietis
tērga Murda sakustēšanās, zivīm ielienot
muskateļvīns Muskatvīns
moskovīts Muskovīts
miosatelitocīts Muskuļa pavadšūna, t. s. miosatelīts, mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas
sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti
enolāze Muskuļu ferments, kas katalizē fosfoglicerīnskābes pārvēršanos par fosfopirovīnogskābi
Adoxa moschatellina muskusa bezslavīte
ramadāns Musulmaņu kalendārā gada devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni; izņēmums ir vecie un slimie ļaudis, sievietes pirms un pēc dzemdībām
mābeins musulmaņu mājā telpa starp vīriešu dzīvokli (selamliku) un sieviešu dzīvokli (harēmu)
mutazilīti Musulmaņu teoloģijas racionālā virziena pārstāvji; kustība radās 8.-9. gs. Arābu kalifātā, tā atzina gribas brīvību, centās racionālo domu savienot ar Islāma principiem
talaks Musulmaņu zemēs visvairāk izplatītais laulības šķiršanas veids, kur vīrietim šim nolūkam pietiek ar to, ka trīs reizes pasaka "Es no tevis šķiros"
bioķīmiskās mutācijas mutācijas, kuru rezultātā organismi kļūst auksotrofi, t. i., zaudē spēju sintezēt dzīvības procesiem nepieciešamus metabolītus
cikliskā forma mūzikā apvieno vairākas apjomīga skaņdarba relatīvi patstāvīgas daļas, kas pēc struktūras un satura ir atšķirīgas, bet tonāli un tematiski radniecīgas (sonāte, simfonija, oratorija, kantāte, instrumentāls vai vokāls cikls)
obstinato Mūzikā tēmas nosaukums, kura pastāvīgi atkārtojas, pāriedama no vienas balss otrā un ar citām dažādi kontrapunktēdamās; ostinato
kara mūzika mūzika, ko izmanto karavīru gājieniem ierindā, militārām ceremonijām
vivace mūzikas termins: dzīvi, dzīvības pilns; ļoti ātra tempa apzīmējums; starp "allegro" un "presto"
Lonicera sempervirens mūžzaļais vīteņsausserdis
čabjānis Nabadzīgi ģērbies, neizskatīgs vīrietis; ar čabām apāvies vīrietis
pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības); šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu institūciju starpniecību; autonomija
autonomija Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanā (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde)
NRTVP Nacionālā radio un televīzijas padome
Astribladaunsu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Astrebla Downs National Park_), Kvīnslendas dienvidrietumu daļā
Aideilijas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Idalia National Park_), Kvīnslendas vidusdaļā, izveidots 144000 hektāru akāciju (gk. _Acacia aneura_) un eikaliptu mežu un krūmāju aizsardzībai un saglabāšanai
Aironreindžas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendā, 1940 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Brisbenas un 100 kilometrus uz austrumiem no Veipas, Jorkas raga pussalā; tajā atrodas arī Lokhartriveras aborigēnu apgabals
Balto kalnu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendas štatā
fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību
Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja
platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis)
alkacīgs Naidīgs, stūrgalvīgs, ķildīgs
teļa acis naivs, muļķīgs, padevīgs skatiens
taseomantija Nākotnes pareģošana pēc tējas lapiņu, kafijas biezumu vai vīna nosēdumiem tases vai glāzes dibenā, kā arī pēc kafijas biezumu radītajiem rakstiem notekot gar apgāztas tasītes sienām
taseogrāfija Nākotnes pareģošana pēc tējas lapiņu, kafijas biezumu vai vīna nosēdumu veidotā zīmējuma tases vai glāzes dibenā, kā arī pēc kafijas biezumu radītajiem rakstiem notekot gar apgāztas tasītes sienām
saimnieks Nama īpašnieks, arī dzīvokļa valdītājs; nama īpašnieces, arī dzīvokļa valdītājas vīrs
kaķis Namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās
nanoinstruments Nanoizmēru instruments ko var darbināt nanorobots, kurš var būt ieprogrammēts darboties patstāvīgi, vai arī tiek vadīts no attāluma
voltižērs Napoleona I laikos Francijā karavīrs, kas bija izrādījies visur ļoti izveicīgs un derēja tikpat kājniekos, kā jātniekos
instāze Narkotiska "iegremdēšanās sevī"
iznārstot Nārstot un pabeigt nārstot (par zivīm)
Monodon monoceros narvaļu suga, kuras vīrišķiem īpatņiem raksturīgs 2-3 m garš uz priekšu vērsts ilknis
adatu nauda nauda, ko vīrs izsniedza sievai "kabatas izdevumiem un adatām"
atpirkuma summa naudas summa, kuras lielums vai aprēķināšanas kārtība noteikta dzīvības apdrošināšanas līgumā un kuru izmaksā apdrošinājuma ņēmējam, ja pēc viņa iniciatīvas apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pirms termiņa
ienākumu sadale naudas un citu finanšu resursu dalījums starp indivīdiem un ģimenēm tautsaimniecībā
jei Navahu mitoloģijā - dievības - pasaules radītājas, ko dziedināšanas rituālu piesauca maskās ģērbti šamaņi
limoktonija Nāve no bada; pašnāvība badojoties
krantiks Nāve par nodevību
priekšlaicīgā (arī patoloģiskā, pāragrā) nāve nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi
apotanāzija Nāves attālināšana; dzīvības pagarināšana
nāvēties Nāvēt sevi; darīt pašnāvību
nāvcirksne Nāvīga (indīga) čūska, odze
ihtiotoksīns Nāvīga olbaltumviela upes un jūras zušu asinīs
aiznāvēt Nāvīgi ievainot
miasma Nāvīgi izgarojumi ar nelāgu smaku, ceļas no pūstošām organiskām vielām; agrāk - gaisa izplatīti slimības dīgļi
smērtīgs Nāvīgs
sublimēts Nāvīgs dzīvsudraba savienojums, dzīvsudraba bihlorids, ko daudz lieto medicīnā
nedabls Nāvīgs, indīgs
letalis Nāvīgs, nāvējošs
nepiedurt ne pirkstu neaizskart (vīrietim sievieti), pat nemēģināt pieskarties; netuvoties
dildars neapdomīgs, nepastāvīgs cilvēks, trakulīgs zēns
širmoviks Neapdomīgs, pārgalvīgs cilvēks, [riteņbraucējs]
ierakstīts sūtījums neapdrošināta korespondence, ko pastā reģistrē un sūtītājam izsniedz kvīti, bet adresātam izsniedz pret parakstu
neredzēt sauli neatgūt brīvību; iet bojā
brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte (tautai, valstij)
Aftenposten Neatkarīga Norvēģijas dienas avīze, dibināta 1860. g.
autonoms Neatkarīgs, patstāvīgs
independents Neatkarīgs, patstāvīgs
brīvs Neatkarīgs, patstāvīgs (par tautu, valsti)
voļņš Neatkarīgs; patstāvīgs
cīņa līdz pēdējam asins pilienam neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību
cīņa līdz pēdējam elpas vilcienam neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību
cīņa uz dzīvību un (arī vai) (uz) nāvi neatlaidīga cīņa, kurā cīnītājs nežēlo savu dzīvību
psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā
kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks
biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks)
cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks)
šķestrs Nebēdnīgs, pārgalvīgs
elteris Nebēdnīgs, pārgalvīgs, nevaldāms cilvēks
gūsts Nebrīve, kādā nokļūst karavīrs, ko sagūstījis pretinieks
nebrīve Nebrīvība (1)
nebrīve Nebrīvība (2)
mazs Necils (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs; tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā
sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs
brut necukurots, sauss (par vīnu); šampanieša sausākais paveids
patvīkt Nedaudz, mazliet pietvīkt
pasvīdēt Nedaudz, mazliet svīst
pēkšņa nāve negaidīta dzīvības norišu izbeigšanās
negācija Negatīva parādība (indivīda vai sabiedrības dzīvē)
antiutopija Negatīvās nākotnes vīzija
stigma negatīvs raksturojums, ko indivīdam vai grupai piedēvē citas personas vai grupas, balstoties uz pazīmēm, īpašībām, uzvedību vai piederību pie konkrētas sociālās grupas, ko citi uzlūko kā apkaunojošu, sliktu vai nosodāmu un interpretē kā negatīvas atšķirības no pieņemtajām normām
badastaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
badsstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
badstakle Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
badstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
badstāklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
ieķeverot Neglīti iesākt veidot pinumnu (grozu vai vīzes)
noķaulēt vīzes neglīti nopīt vīzes
makiavellisms Negodīgas politiskās darbības paņēmienu (krāpšanas, nodevības, varmācības, slepkavību u. tml.) kopums
metrektāzija Negravīdas dzemdes paplašināšanās
nīgess Neguss - karstvīna paveids
negus Neguss^2^ - karstvīna paveids
ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem
stūrains Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem); arī stūrgalvīgs
svabadība Neierobežotas (rīcības) iespējas; nepakļautība normām, paražām; brīvība (3)
absolūts Neierobežots; neatkarīgs; patstāvīgs; mūžīgs
utīzeris Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks
utūzis Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks
pamētāties neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam
uzvīterot neilgu laiku, arī reizēm vīterot
pasvīst neilgu laiku, mazliet svīst
pašvīkāt neilgu laiku, mazliet švīkai
pašvīkstēt neilgu laiku, mazliet švīkstēt
pašvīkstināt neilgu laiku, mazliet švīkstināt
pavīcināt neilgu laiku, mazliet vīcināt
pavīlēt neilgu laiku, mazliet vīlēt 1 (apstrādājot ar vīli)
pavīlēt neilgu laiku, mazliet vīlēt 2 (šujot)
pavīstīt neilgu laiku, mazliet vīstīt
pavīt neilgu laiku, mazliet vīt
pavīterot neilgu laiku, mazliet vīterot
pavītināt neilgu laiku, mazliet vītināt
pavīzēties neilgu laiku, mazliet vīzēties; pazoboties
menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu
atopiskais dermatīts neirodermīts - hronisks vai hroniski recidivējošs ādas iekaisums, kura gadījumā ir nieze, apsārtums, mitrošanās, zvīņošanās un kreveļu veidošanās
prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā
neizdevīgai Neizdevīgi
ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties
palaist (arī aizlaist) gar degunu neizmantot izdevīgu gadījumu
aizlaist gar degunu (kaut ko) neizmantot izdevīgu gadījumu, iespēju iegūt ko kārotu
nokavēt Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu)
glabāt Neizpaust; slēpt (sevī)
doma Neizsakot balsī, sevī
kukaža Neizskatīga, nevīžīgi ģērbusies sieviete
iztunturot Neizveicīgi (vīzēs) iznākt
slumps neizveicīgs; nevīžīgs
negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus; arī nelaimes gadījums
gadījums nejaušs, nepastāvīgs, neregulārs
bardacība Nekārtība; nevīžība; nekārtīgs dzīvesveids
kulstavnīca Nekārtīga sieviete, kas kuļas ap vīriešiem
blozga Nekārtīga sieviete; nevīža
plancka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete
ploiza Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete
ploncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete
slocka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete
sloncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete
abusus Nekārtīga, noziedzīga vai nodevīga izlietošana
sapeižāt nekārtīgi aprakstīt, sasvītruot
ieļodzīt Nekārtīgi iepīt, ievīt
pluncka Nekārtīgi saģērbusies un nobridusies meita; neuzvedīga, nekārtīga sieviete; nevīža
sačamurāt nekārtīgi satīstīt, savīstīt
sadraicīties nekārtīgi savīties, sakrist, samudžināties
cūkāties Nekārtīgi, nevīžīgi (ko) darīt; darot (ko) mazsvarīgu, nevajadzīgu, traucēt, kavēt (darāmo darbu)
loraks Nekārtīgi, nevīžīgi ģērbies cilvēks
samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus); nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus)
nomoļļāt Nekārtīgi, nevīžīgi padarīt
samest Nekārtīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
losku loskiem nekārtīgi, nevīžīgi, piemēram, šķaidot, šļakstot dubļus, plīvojot apģērba strēmelēm (iet, staigāt)
leska Nekārtīgs, netīrīgs, nevīžīgs cilvēks; arī slikts cilvēks
kadaks Nekārtīgs, neuzvedīgs, parasti dzērājs, vīrietis
lopurīgs Nekārtīgs, nevīžīgs
ļubracīgs Nekārtīgs, nevīžīgs
čuburis Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks
lompuris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks
lopuris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks
lubracīgs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks
ļurba Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks
ļurkbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks
šļuduris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks
čablaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām)
čaplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām)
čoplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām)
čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka
čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka
čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka
suņsitējs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks, kas mēdz klaiņot; klaidonis
lupuris nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; kāds, kurš darbā tikai laiku kavē, bet mīl sabiedrībā būt
čuža Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; tūļīgs, neveikls, arī nemākulīgs cilvēks
diegadirsa Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks
diegadirša Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks
diegbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks (parasti vīrietis)
mīklmērkaķis Nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts, slinks cilvēks; arī ākstīgs cilvēks (kas mēdz izmuļķot citus)
čapa Nekārtīgs, nevīžīgs, netīrīgs cilvēks
lamzakīgs Nekārtīgs, nevīžīgs, nolaidīgs
lanckaris Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks
lupatnesis Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks
nomērglis Nekārtīgs, nevīžīgs, novājējis cilvēks vai dzīvnieks, vārgulis
čuburīgs Nekārtīgs, nevīžīgs; arī kūtrs
čūčalīgs Nekārtīgs, nevīžīgs; arī tūļīgs, slinks
lamzāns Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža
lamziks Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža
lamza Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs, neuzvedīgs cilvēks; nevīža
brevi manu nekavējoties; bez formalitātēm; nevīžīgi
ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns, liesmas
lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks
zemes vienības daļa Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nomas vajadzībām noteikta zemes vienības teritorija, kas nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts
spermāciji Nekustīgās vīrišķās sārtaļģu dzimumšūnas
luncka Nekvalitatīva virve, kas vāji savīta
poņķināt nekvalītatīvi pīt, vīt
spurainis Nelaipns, skarbs, arī nepakļāvīgs, nepieejams cilvēks
spurains Nelaipns, skarbs; arī nepakļāvīgs, nepieejams
pikets neliela (apbruņotu karavīru, kārtības sargu u. tml.) grupa apsardzei, kārtības uzturēšanai
punkts neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta
ziņa neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā)
vīriķis neliela auguma vīrietis
čilksts neliela auguma, kalsns vīrietis
ķīļlaiva neliela buru laiva ar pastāvīgu balastķīli, tai nav kajītes, taču klājs ir daļēji slēgts
postenis neliela cilvēku grupa pastāvīga uzdevuma, pienākuma veikšanai
epizode neliela daļa, kam ir samērā patstāvīga nozīme (mākslas darbā)
mikrotransfūzija neliela daudzuma cita indivīda asiņu ievadīšana asinsritē; dažreiz tā notiek transplacentāri, kad nedaudz augļa asiņu nokļūst mātes asinsritē
zakusočnaja neliela degvīna dzertuve (20. gs. 70.- 80. gados)
šote neliela degvīna glāze
dzelztiņa neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai
dzelztiņš neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai
pempiņš neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; spidiļķis
pīkste neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste
priors neliela katoļu baznīcas vīriešu klostera priekšnieks; agrajos viduslaikos - abata palīgs
lipiens neliela linu šķipsna, kas saslapināta vīšanai
luļķis neliela pīpe, ko pastāvīgi sūc
sociālā mikrosistēma neliela sabiedriska sistēma ar samērā vienkāršu struktūru; sociālā darba praksē ar mikrosistēmu saprot atsevišķu indivīdu, ģimeni un mazas grupas
piestrīpa neliela svītriņa audumā, kas atrodas blakus platākai svītrai
šķēpnesis neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste
metrostakse Neliela, bet pastāvīga dzemdes asiņošana
ķirvelis neliels cirvītis
ķirelis neliels cirvītis, ķirvelis
kraukšķis neliels daudzums stipra alkoholiska dzēriena (parasti degvīna)
Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā
kārtainā lēcējpele neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru
prelūdija neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem); prelīde
prelīde neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem); prelūdija
uzjumtenis neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs vārtiem, durvīm)
boļa neliels koka klucis, ko liek govīm uz ragiem, lai badoties neievainotu citas govis
actiņa neliels novērošanas lodziņš, lūciņa (durvīs)
pačuks neliels sainis; vīstoklis
vīkšķis neliels sainītis, vīstoklis
krācis neliels ūdenskritums upē vai grāvī
piedēklis neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu
spunde neliels zemes gabals, ko cariskajā Krievijā piešķīra atvaļinātam karavīram (kurš nodienējis paredzēto, parasti 25 gadu, termiņu)
kankals neliels zvans govīm
bundžiņš Neliels, apaļš vīriņš
plēsis Neliels, divzarains rīks, ar kuru baļķī ievelk, iezīmē svītras, lai pēc tam veidotu gropi; metāla svītrvilcis
vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā
vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā; vīkšķis (1)
burdons Nemainīga basa skaņa mūzikā, kas pastāvīgi skan līdzi dažiem instrumentiem, piem., dūdām
paliekams Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem)
paliekošs Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem); paliekams (3)
piemanīties Nemanot pievirzīties (kam klāt); piezagties, pielavīties
apkārtskraidulis Nemierīgs, nepastāvīgs cilvēks
gaiseknis Nemierīgs, nepastāvīgs cilvēks
jātavnieks Nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks
vienādīgās Nemitīgi, pastāvīgi
vienādiņ Nemitīgi, pastāvīgi
vienaideņ Nemitīgi, pastāvīgi
vienaidiņ Nemitīgi, pastāvīgi
vienaidiņāk Nemitīgi, pastāvīgi
notaļ Nemitīgi, pastāvīgi, vienmēr
cibuks nenopietns vīrietis
čibuks nenopietns vīrietis
cybuks nenopietns vīrietis
šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
apsvaidīgs Nenosvērts, savos spriedumos nepastāvīgs cilvēks
ieskaust Nenovēlēt, apskaust, nīst; ar nenovīdību, ar buršanu kaitēt
neuzvēlīgs Nenovēlīgs, nenovīdīgs
neuzvīdīgs Nenovēlīgs, nenovīdīgs; neuzvēlīgs
nenovīst Nenovīdēt
skundība Nenovīdība, skaudība
neuzliekšanās Nenovīdība, skopulība
skaitīt kumosus nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd
pavīdīgs Nenovīdīgs
nenoliekša Nenovīdīgs cilvēks, skauģis
skundīgs Nenovīdīgs, skaudīgs
pliocēns Neogēna perioda otrā puse (pirms \~7-1,7 mlj gadu), kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas
emanācija Neoplatonisma un gnosticisma mācībā - pasaules izcelšanās izskaidrojums ar dievības radošās enerģijas izplūšanu
buks Nepakļāvīgs, grūti ietekmējams cilvēks; stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks
nenoliecīgs Nepakļāvīgs, spītīgs
stāvraģis Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam "ragi vienmēr gaisā"
perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu
stauņai Nepārtraukti, pastāvīgi
balansēšana Nepārtraukts process, kas nodrošina pastāvīgu līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un enerģijas patēriņu
telemaratons Nepārtraukts, bieži vien diennakti ilgs televīzijas raidījums, ko parasti organizē labdarības nolūkā
stundīgs Nepārtraukts, pastāvīgs
fonomānija Nepārvarama tieksme izdarīt slepkavību
staigulība Nepastāvība, diedelniecība, vazaņķība, klaidonība
divprātība Nepastāvība, mainība uzskatos, noskaņojumā, attieksmē pret kādu
cetīdas Nepastāvīga meteoru plūsma ar radiantu Valzivs zvaigznājā
volubile Nepastāvīgi; mainīgi, svārstīgi
šauls Nepastāvīgs
pirstiķis nepastāvīgs cilvēks
švuksts Nepastāvīgs cilvēks
lidulis Nepastāvīgs cilvēks, tauriņš
terglis Nepastāvīgs cilvēks, uz kuru nevar paļauties
putenes Nepastāvīgs laiks
plāvans Nepastāvīgs, grozīgs
klaistulis Nepastāvīgs, grozīgs cilvēks
gaisls Nepastāvīgs, grozīgs, svaidīgs, nepastāvīgs (cilvēks)
vērtīgs nepastāvīgs, mainīgs
svaigslīgs Nepastāvīgs, mainīgs
labils Nepastāvīgs, mainīgs (par vielām, ķīmiskiem procesiem)
divprātīgs Nepastāvīgs, mainīgs uzskatos, noskaņojumā, attieksmē pret kādu
nedrošs Nepastāvīgs, mainīgs, arī nestabils
metulis Nepastāvīgs, neapdomīgs cilvēks
vējpistole Nepastāvīgs, nenopietns cilvēks; cilvēks, kas daudz staigā, skraida apkārt
inkonstants Nepastāvīgs, neregulārs, mainīgs
stirka Nepastāvīgs, svaidīgs cilvēks
apcirtīgs Nepastāvīgs, untumains, kaprīzs
kā ar ūdeni apliets nepatīkami pārsteigts, satriekts, vīlies, apkaunots
braģags Nepatīkams, neuzticams vīrietis
vītra Nepatstāvīgs vīrietis (arī šāda sieviete)
vītrs Nepatstāvīgs, nenobriedis
krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle
nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2)
nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
nepieēža Nepieēdināms, pastāvīgi izsalcis, izbadojies cilvēks vai dzīvnieks
spuraiņš Nepiekāpīgs, nepakļāvīgs; arī īgns, neapmierināts
nevietā Nepiemērotā, neizdevīgā brīdī; nelaikā
nelaikā Nepiemērotā, neizdevīgā laikā
neīstā laikā Nepiemērotā, neizdevīgā laikā; nelaikā (2)
nereize Nepiemērots, neizdevīgs brīdis (piemēram, kādam pasākumam)
arhidonskābe Nepiesātināta taukskābe, kas nelielā daudzumā atrodas dzīvnieku taukos un fosfatīdos, visvairāk jūras dzīvniekos un zivīs
interseksualitāte Nepilnīgi attīstītas abu dzimumu pazīmes vienā indivīdā, hermafrodītisms
pašielis Neprātīgs, pārgalvīgs
puisietis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis
puisis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis
puiša cilvēks neprecējies vīrietis
puišvīrs Neprecējies vīrietis
puišcilvēks Neprecējies vīrietis; puisis
riba nervīra
somatiskā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus
zaļbriedā Nesasniedzot pilngatavību (par labību)
velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, enerģisks cilvēks
ložmetējžurnālistika Nesaudzīgi kritisks intervēšanas veids, piem., varasvīru "apberot" ar atmaskojošiem jautājumiem
nūģis Nesimpātisks, nepatīkams, nenovīdīgs cilvēks
neknasts Neskaists, nevīžīgs
pārsegumi Nesošās un arī norobežojošās ēkas konstrukcijas, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes tās uz nesošajām sienām vai kolonnām
pasīvā eitanāzija netiek pielietoti dzīvību uzturoši pasākumi vai arī tie tiek pārtraukti
sasērties Netiekot tālāk pastāvīgi sakrāties
maukars Netikls vīrietis
maukuris Netikls vīrietis
maukturis Netikls vīrietis, maukotājs
maucinieks netikls vīrietis; maukurs; maukuris
maukpakaļa Netikls, izvirtis cilvēks (vīrietis)
neredzēt gaismas netikt brīvībā; iet bojā
nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2)
loska Netīrīga, nevīžīga sieviete
ploska Netīrīga, nevīžīga sieviete
plocka Netīrīga, nevīžīga sieviete; arī neveikla sieviete (ar neglītu gaitu)
smulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža
šmulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža
smurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža
šmurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža; smurgulis (2)
netīrelis Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks
sivēns Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks
blagūzis Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks; nevīža
graulis Netīrīgs, nevīžīgi, vecās drēbēs ģērbies cilvēks
smeržka Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks
žļeba Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks
bļorca Netīrs šķidrums; arī slikts degvīns
čubata Netīrs, nevīžīgs cilvēks; arī neizglītots cilvēks
plocka Netīrs, nevīžīgs dzīvnieks vai cilvēks
cūka Netīrs, nevīžīgs, arī nekrietns, nelietīgs cilvēks
iedoties Netīši kļūt devīgam, iedot vairāk
nomožīt Netrāpīt; palaist garām izdevību
burāt brīvi no kursa neturēt jahtu kursā, bet, izmantojot izdevīgāku vēja virzienu, iet apmēram uz vajadzīgo pusi
savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu
žerbelis Neuzticams, nepastāvīgs cilvēks
perfidija Neuzticība, vārda neturēšana, nodevība
takāls Neuzticīgs vīrs
perfīds Neuzticīgs, viltīgs; arī nodevīgs
cīstība Nevainība, jaunavība
cīsts Nevainīgs, jaunavīgs
virgināls Nevainīgs, jaunavīgs, jaunavai īpašīgs
pastrīpāt Nevajadzīgi pastrīpot, pašvīkāt
brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai
lerba Nevarīgs nevīžīgs cilvēks
šļuncka Neveikla gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete; šļoncka
šļoncka Neveikla, gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete
appeižāt Neveikli apskricelēt; aptraipīt, velkot svītras
slanckāt Neveikli, ar grūtībām, arī nevīžīgi iet; iet
slencēt Neveikli, ar grūtībām, arī nevīžīgi iet; iet
aizkoīzāt Neveikli, nevīžīgi, lieliem soļiem aiziet
lampurs Neveiklis, lempis; dīkdienis, slaists; nevīža
uņēga Neveikls vīrietis
klabāns Neveikls, ļengans vīrietis, kurš staigā koka tupelēs
nekņasts Neveikls, nevīžīgs
nosacirsties Neveiksmīgi apprecēt (sievu, vīru)
iepīčīt Nevērīgi, nevīžīgi ielikt, iespiest (tā, ka saburzās, saņurcās)
žļiebt Nevērīgi, nevīžīgi likt (kur)
nomest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā)
nosviest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar sviedienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā)
resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi
varas disbalanss nevienlīdzīgs varas sadalījums starp indivīdiem vai sociālajām grupām; var ietekmēt lēmumu pieņemšanu, kas atkarīga no iesaistīto pušu varas potenciāla
progresējošs osificējošais miozīts nevienmērīga, apikokaudāli progresējoša šķērssvītrotās muskulatūras, fasciju, cīpslu un aponeirožu pārkaulošanās ar stīvumu, kustību ierobežojumu un ķermeņa piespiedu stāvokli
izsvītroties Neviļus, negribēti tikt izsvītrotam
bābiskums Nevīrišķīgums, gļēvums
lampa Nevīža
paviršulis Nevīža
nevīžņa Nevīža (1)
nevīžnieks Nevīža (1)
nevīžnieks Nevīža (2)
pelnrušķe Nevīža, netīrele
lūžņa Nevīža, netīrelis
langvīze Nevīžība
loderība Nevīžība, nekārtība, nevērība; arī izlaidība
liderība Nevīžība; nekārtība
nopurgāt Nevīžības dēļ palaist garām izdevību
pīss Nevīžiga frizūra
pļocka Nevīžīga sieviete
žalga Nevīžīga sieviete
čaba Nevīžīga sieviete; neveikls, lācīgs cilvēks
ķinķele Nevīžīga strādāšana
ķiņķelība Nevīžīga strādāšana
mačka Nevīžīga, izlaidīga sieviete; prasta sieviete
slane Nevīžīga, nolaidīga, slinka sieviete
aizmuļļāt Nevīžīgi aizlāpīt
aizvazāt Nevīžīgi aiznest, aizvilkt; vazāt prom _imperf._ nevīžīgi nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
aizvaražot Nevīžīgi aizšūt
aptaržāt Nevīžīgi apģērbties
apklūgāt Nevīžīgi apstaigāt, apklaiņot, izplatot baumas
atvazāt Nevīžīgi atnest, atvilkt
ļurkabiksis Nevīžīgi ģērbies cilvēks
parpalnieks Nevīžīgi ģērbies cilvēks
plosk ploskim nevīžīgi ģērbtam nevīžīgi iet, staigāt
plosu ploskim nevīžīgi ģērbtam nevīžīgi iet, staigāt
paslampa Nevīžīgi ģērbusies sieviete
iepenterēt Nevīžīgi ienākt vai ieiet
ietupstīt Nevīžīgi iesēsties
šļokāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); arī brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni
šļurkāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni
pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni)
izvazāt Nevīžīgi izmētāt, novietot, kur pagadās
makāt Nevīžīgi mīcīt
šluku bruku iet nevīžīgi nēsāt apģērbu
nošļauties Nevīžīgi nogulties
tupstīt Nevīžīgi sēsties
piebrūzēt Nevīžīgi strādājot pielaistīt (grīdu) ar šķidrumu
glezēt Nevīžīgi strādāt
mulstīties Nevīžīgi strādāt
tūpļāt Nevīžīgi strādāt
tušņot Nevīžīgi strādāt
vižulēt Nevīžīgi strādāt
stemēties Nevīžīgi un neproduktīvi strādāt
memmurēties Nevīžīgi un neveikli darbam gatavoties
šņorkāt Nevīžīgi un skaļi ēst
šļekstināties Nevīžīgi vai slinki strādāt
samuļļāt Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru
noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus)
ploskāt Nevīžīgi valkāt
lepīt Nevīžīgi vērpt
sluināt Nevīžīgi, kājas velkot iet
aizslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot aiziet
ieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot ieiet, ienākt (kur iekšā)
izslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot iziet, iznākt
noslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot noiet, nonākt
pieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
slampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet
plenckadi Nevīžīgi, lieliem soļiem, velkot kājas, pieklibojot u. tml. (iet)
atslampāt Nevīžīgi, neglīti (sperot lielus soļus) atnākt
počāties Nevīžīgi, neglīti runāt un strādāt
mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko)
svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko)
sasačunčulāties Nevīžīgi, nekārtīgi saģērbties
kricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt
skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt, kricelēt
krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; kricelēt
uzķeburot Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt
uzkricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt
uzkrecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkricelēt
uzskrīpāt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzskricelēt
uzskricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt: uzkrecelēt, uzkricelēt
buģīt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti, slikti rakstīt
loderīgi Nevīžīgi, nekārtīgi, nevērīgi; arī izlaidīgi
uzkleķēt Nevīžīgi, nemākulīgi apmest (ko) ar ļāvu, arī uzkrāsot, uzziest u. tml.
izglemzt Nevīžīgi, nemākulīgi izgatavot, izdarīt
apkležāt Nevīžīgi, neuzmanīgi apiet kaut kam apkārt
slemperiski nevīžīgi, neveikli
vaņķīt Nevīžīgi, neveikli tīt
valīt Nevīžīgi, nevērīgi mest
bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, bez enerģijas darīt (ko)
lēģeriski Nevīžīgi, pavirši
aizvārstīt Nevīžīgi, pavirši aizšūt, aizlāpīt
apbadīt Nevīžīgi, pavirši izravēt
čuņs Nevīžīgs
izvērtens Nevīžīgs
lempīgs Nevīžīgs
nemīžīgs Nevīžīgs
lomenis Nevīžīgs cilvēks, slaists
lomens Nevīžīgs cilvēks, slaists
lubraks Nevīžīgs cilvēks; arī nabadzīgs cilvēks
pušvists nevīžīgs cilvēks; nevīžīgi ģērbies cilvēks
šļoka Nevīžīgs gājējs, kas ko izmīda, sabradā
ķieriņš Nevīžīgs švīts
memmurs Nevīžīgs un neattapīgs cilvēks
sivēnaste Nevīžīgs, arī nepatstāvīgs cilvēks
lēļājs Nevīžīgs, muļķīgs, neapķērīgs
šļora Nevīžīgs, neapkopies cilvēks
leitens nevīžīgs, nedaudz korpulents, nespēcīgs cilvēks
leibis Nevīžīgs, neizdarīgs cilvēks
šabraks Nevīžīgs, nekārtīgi ģērbies vīrietis
čāpaklis Nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks
lidermanis Nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks
kricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs
skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs, kricelīgs
krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); kricelīgs
loderis Nevīžīgs, nekārtīgs, nevērīgs cilvēks; arī izlaidīgs cilvēks
loderīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, nevērīgs; arī izlaidīgs
plancka Nevīžīgs, nekopts cilvēks
šļubraks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona
šļubriks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona
šļūteris Nevīžīgs, nolaidīgs, nekārtīgi ģērbies cilvēks
klarģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs
klorģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs
mirlaka Nevīžīgs, slinks cilvēks
plauša Nevīžīgs, slinks cilvēks
liderīgs Nevīžīgs; nekārtīgs
asinsdarbs Nežēlīga slepkavība, nogalināšana
nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību
pārkost rīkli nežēlīgi nogalināt, iznīcināt; atņemt dzīvību
līdz pēdējam nežēlojot spēkus, pat dzīvību
brušvītnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Brušvīti" iedzīvotāji
atspenderis Nicīga palama vīrietim
zākāties Nicīgi, nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, retāk pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, retāk par ko)
zākāt Nicīgi, nievīgi, arī izsmējīgi izteikt nopēlumu
čečerītis Nicīgs apzīmējums vīrietim
ķurza Nicīgs vīra apzīmējums
Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
geuzi Nīderlandiešu brīvības cīnītāji pret spāņu jūgu 16. gs.; gēzi
kapelmeistaru mūzika nievājošs apzīmējums mūzikai, kas komponēta ar rutīnu, pa daļai aiz pienākuma, bet kurā formālais elements dominē, jūtams maz radītāja patstāvības un stipra lielu meistaru ietekme
pavīknēt Nievājot smīnēt, vīpsnāt
pavīpsnoties Nievājot smīnēt, vīpsnāt
zaimošana Nievīgas, pulgojošas attieksmes izrādīšana pret to, kas kādam svēts, dārgs
nīgrs Nievīgi, nicīgi nelaipns, skarbs; arī drūms, neapmierināts
kluga Nievīgs apzīmējums aitai, kas mēdz iet labībā
kluncis Nievīgs apzīmējums klibam, tizlam cilvēkam
karva Nievīgs apzīmējums sievietei
kluga Nievīgs apzīmējums sievietei vai govij
ķeipt Nīkt, vārgt, vilkt dzīvību; lēnām atlabt pēc slimības
garnjerits Niķeļa silikāts ar komplicētu un nepastāvīgu ķīmisko sastāvu; rūda, no kuras iegūst niķeli
Tairnands nivhu (Sahalīna) mitoloģijā - jūras dievība, kas dzīvo zemūdens mītnē, bet netālu no viņa un viņa sievas atrodas ciems, kurā mīt visi noslīkušie cilvēki
Lovalangi Njasu (Indonēzija) mitoloģijā - augšējās pasaules dievs, dzīvības labestības avots un cilvēku pavēlnieks
malbeks no "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā
karaļpingvīns no 90 līdz 100 centimetru garš pingvīns ar slaidu knābi un dzeltenu spalvu laukumu abpus galvai un pakaklē
ādaine no ādas darināta vīriešu ziemas cepure
duklas no ašķiem vītas cilpas putnu ķeršanai ziemas laikā
peternes no auklām gatavotas vīzes
krutka no avīzē ietītas tabakas paštaisīts smēķis
ugunsbole no baltvīna boles gatavots dzēriens, ko gatavo dedzinot ar araku vai rumu piesūcinātu cukuru, ko pēc tam ieliek bolē^1^
žakete no blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam
e pluribus unum no daudziem viens (ASV valsts devīze)
vakcīna no dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē
žokejcepure no gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm
baltvīns no gaišām vai tumšām (noņemot miziņu) vīnogām gatavots gaišs vīns
misa no graudiem vai iesala iegūts ekstraktvielu šķīdums ūdenī degvīna vai alus darīšanai
flavīns no izoalloksazīna atvasināts dzeltens, ūdenī šķīstošs pigments; izolēts no dažādiem augiem un dzīvniekiem; ietilpst flavoproteīnu un flavīnfermentu sastāvā
letene no kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes
letenis no kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes
letens no kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes
fondī no kausēta siera, baltvīna un garšvielām gatavots ēdiens
laža no koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību
grīzte no koku zariem savīta saite
kokvilnas troses no kokvilnas diegiem savītas troses, kas var būt cieta un mīksta vijuma, pēdējās ļoti noderīgas šotīm
ievedes no krūmiem (koku zariem) savītas cilpas pie plostiem
saute no mazām zivīm gatavots ēdiens, tās sautējot
sautes no mazām zivīm gatavots ēdiens, tās sautējot
sauts no mazām zivīm gatavots ēdiens, tās sautējot
bruņucepure no metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai
muskatvīns no muskata vīnogu šķirnes ražots deserta vīns
agrests no negatavām vīnogām spiesta sula, atspirdzinošs dzēriens
peterne no pastalu auklām pīta vīze; arī pastala
dūmeklis no salmiem savīstīts, gruzdošs, dūmojošs vīkšķis (bišu aizdzīšanai)
virģele no salmiem un papīra sloksnēm izgatavotna vītne ko stiprina pie griestiem izdaiļojot telpas
kagors no sarkano šķirņu vīnogām iegūts deserta vīns
sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs
atšķirtnis no sievas atšķīries vīrs
dukšķis no skrandām un pakulām kopā savīstīts puļķis kaut kā aizbāšanai
seipuls no sulīgām zvīņlapām veidotā paresninātā vasas apakšzemes daļa (dažiem liliju dzimtas ziedaugiem)
trīsgrīstu līne no trim grīstēm savīta līne
vītine no trim kārtām savīta pātaga
sarkanvīns no tumšām vīnogu šķirnēm gatavots, parasti tumši sarkans, vīns
vērpta dzīsla no vairākām maza šķērsgriezuma alumīnija vai vara stieplēm savīta dzīsla
federācija no vairākām pavalstīm sastāvoša valsts, kurai ir vienota centrālā pārvalde, bruņotie spēki u.tml., vienlaikus saglabājot pavalstu relatīvu patstāvību
nozīmes nianse no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu
pidžama no vieglas drānas šūtas platas bikses, ko valkā vīrieši un sievietes (Indijā, Irānā)
enzigotisks no vienas apaugļotas olas cēlies (vienolas dvīņi)
vīna raugs no vīnogām, augļiem un ogām iegūti "Saccharomyces" ģints raugi, ko ilgstošā selekcijas darbā izveido individāli katrai šķirnei
armaņjaks no vīnogu vīna destilēts stiprais alkoholiskais dzēriens
koris no vītolu zariem izgatavots grozs
majonēze no zivīm vai putnu gaļas gatavots aukstais ēdiens šādā mērcē
vijainis no žagariem savīts siena kaudzes paliktnis
vijains no žagariem savīts siena kaudzes paliktnis
novīzēt Noaut vīzes (arī pastalas)
aizskaust Noburt nenovīdības dēļ
tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi; šādas nometnes karavīru grupa
zaru izkliedēšana nocirsto koku nelikvīdo atlieku vienmērīga izkliedēšana, tos sagarumojot līdz 1 m garos nogriežņos
nožīkstēt Nočīkstēt, nošvīkstēt
nosviedrināt Nodarbināt tā, ka nosvīst
smērēties Nodarboties ar ko nepatīkamu, neizdevīgu, arī piedalīties nepatīkama, neizdevīgā pasākumā
iemērkt galu nodarboties ar seksu (par vīrieti)
izšaut kuli nodarboties ar seksu (par vīrieti)
leida Nodeva, ar ko ieguva personas brīvības tiesisku aizsardzību; Latvijas vēstures avotos pirmoreiz minēta 1385. g., pastāvēja līdz zemnieku brīvlaišanai
provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu; nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam)
provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam)
Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu
Salaspils novads nodibināts 2004. g. Rīgas rajona sastāvā apvienojoties Salaspils pilsētai un tās lauku teritorijai, no 2009. g. kā patstāvīgs novads ietver Salaspils pilsētu un Salaspils pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu, Ropažu, Ogres un Ķekavas novadu
Mērsraga novads nodibināts 2010. g. beigās atdaloties no Rojas novada un patstāvīgu darbu uzsāka 2011. g. janvārī, ietvēra tikai bijušo Mērsraga pagastu, robežojās ar Tukuma, Talsu un Rojas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. atjaunots Mērsraga pagasts, kas iekļauts Talsu novadā
dripsna Nodriskāta apģērba vīle
nokūlāt Nodzeltēt, novīst, nokalst
nokūlāties Nodzeltēt, novīst, nokalst
nočuknīt Nodzīvot netīrīgi, nevīžīgi
asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā); bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku
silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slāņu mijas
propozīcija Nojēgums, kas pēc formas atgādina spriedumu, taču ir tikai sprieduma sastāvdaļa, tāpēc patstāvīgi neko neapgalvo un nav ne patiess, ne nepatiess
piepriekša Nojume vai slietenis pie piedarba durvīm
panojums Nojume virs piedarba vai citas saimniecības ēkas durvīm
projektūra Nokārums, pārsvīrums
pāraudzēt Nokavēt (palaist garām) labākās gatavības laiku un pļaujot gūt nekvalitatīvāku rezultātu
pārdot savu dvēseli (kādam) nokļūt pilnīgā atkarībā no kāda, rīkoties nodevīgi
skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus
kurva Nolaidīga, nevīžīga sieviete; arī kā lamuvārds
izlaideniski Nolaidīgi, nevīžīgi, izkaisīti
jēļi Nolaidīgi, slinki, nevīžīgi
lēsens Nolaidīgs, nevīžīgs
lēverisks Nolaidīgs, nevīžīgs
luska Nolaidīgs, nevīžīgs
lēvuris Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks
levurs Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks
nogrebzdēt Nolīdzināt, novīlēt (ar rupju vīli)
nevīstošs nolieguma divdabis --> vīst
plaukāt Nomest zvīņas
žvīnīties Nomest zvīņas
dušī Nomierināšanas sauciens govīm, kas badās
iet nāvē nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība; izdarīt pašnāvību
(būt) vīrā nonākt izdevīgā stāvoklī, situācijā, izdevīgos apstākļos
nopļāvas Nopļauta raža; appļāvības
sēks nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem
pa norāda uz (kā) piemērotību, atbilstību, arī izdevīgumu
miring- norāda uz bungplēvīti
miringo- norāda uz bungplēvīti
-pāgs norāda uz dvīņaugli ar dvīņu kroplību
vivi- norāda uz dzīvu, dzīvību
bez norāda uz kā, parasti būtiska, pastāvīga, raksturīga, trūkumu
šis norāda uz nievīguma nojēguma pastiprinājumu, parasti attiecībā uz kādu cilvēku
pats norāda uz norises, stāvokļa, pazīmes patstāvīgumu, arī spontānumu
rabdo- norāda uz nūjiņveidu; uz šķērssvītrojumu
ar norāda uz pastāvīgu, arī nejaušu vai īslaicīgu pazīmi
pats norāda uz patstāvīgu darbības veicēju
stref- norāda uz sagriešanu, savīšanu
strefo- norāda uz sagriešanu, savīšanu
skolio- norāda uz saliektu vai sagrieztu, savītu
pagalam norāda uz stāvokli, kad (dzīvnieks vai cilvēks) ir zaudējis dzīvību
irid- norāda uz varavīksneni
irido- norāda uz varavīksneni
andr- norāda uz vīrieti, vīrieša dzimumu
andro- norāda uz vīrieti, vīrieša dzimumu
lepido- norāda uz zvīņainību
sa- norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots, arī zaudē dzīvību
uz- norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri
bio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem
privāt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu
pamat- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā citiem līdzīgiem)
tele- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā
bio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem
tele- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju
dubultkrustiņš Norādes zīme tekstā uz zemsvītras paskaidrojumu, kā arī šī paskaidrojuma sākuma iezīme
vitālā indikācija norādījumi ārstēšanai, kas motivēti ar nepieciešamību novērst dzīvību apdraudošus apstākļus, piem., asiņošanas apturēšana
aizšilierēties Norēgoties, pavīdēt
kalnu norgalvīte norgalvīšu suga ("Jasione montana"), Latvijā samērā bieži sastopama sausās pļavās, izcirtumos, priežu mežos, kāpās
jasione Norgalvītes
dispozitīva norma norma, kuras izpilde nav obligāta, tā darbojas tādā gadījumā, kad subjekti nav patstāvīgi noskaidrojuši savas tiesības un pienākumus, nav noregulējuši savas attiecības
hipergāmija norma, saskaņā ar kuru tēvam jāizprecina sava meita vīrietim ar augstāku statusu (zemāka sociālā slāņa sievietes laulība ar vīrieti no augstāka sociālā slāņa)
hipogāmija Norma, saskaņā ar kuru vīrietim jāstājas laulībā ar augstāka statusa sievieti
eidiaforēze Normāla svīšana
izohidrēmija Normāls, pastāvīgs ūdens daudzums asinīs
ieslēgties Norobežoties (piemēram, nelielā cilvēku grupā, sevī)
ieslēpties Norobežoties (piemēram, sevī); ieslēgties
hallings Norvēģu tautas vīriešu solo deja, kuru izpilda lociņinstrumenta hardingfelle pavadījumā
pilsoņu tiesības nosaka pilsoņa ekskluzīvās tiesības piedalīties savas valsts politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, pilsoņa juridiskais statuss savdabīgi papildina viņa kā indivīda, personas cilvēktiesību loku un ietver ne tikai viņa subjektīvās tiesības un brīvības, bet arī vispārīgās saistības un tiesiskos pienākumus
medievāls Nosaukums iespiedburtiem, kuri līdzīgi renesanses laikmeta latīņu burtiem (piem., elzevīrs)
banda Nosaukums metāla pūšamo un sitamo instrumentu ansamblim, kas ietilpst orķestrī kā patstāvīga vienība
putnu baidēkls noskrandis, noplīsis, arī nevīžīgi vai ākstīgi ģērbies cilvēks
nobizot Noskriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm)
pārtecēties Noskrieties, pastāvīgi pārpūlēties
saslāpt Noslāpēt (par daudziem, piemēram, zivīm)
sasvēpt Noslāpt (par daudziem, piemēram, zivīm)
iegruzīties Noslēgties (sevī)
paslēpties Noslēgties (sevī)
noslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas
aizslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas; arī būt cietsirdīgam
ierauties savā čaulā noslēgties sevī, norobežoties no apkārtējā
aptraipīt rokas ar asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
aptraipīties ar asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
notraipīties (arī aptraipīties) (ar) asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs, arī aptraipīt (arī notraipīt) rokas (ar) asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
notraipīt (arī aptraipīt) rokas (ar) asinīm noslepkavot; tikt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos
uzšņīpāt Nosmērēt (atkārtoti), uzvilkt (svītras)
izplesties Nostājoties (piemēram, ceļā, durvīs), pilnīgi aizsprostot
ieplesties Nostājoties (piemēram, uz ceļa, durvīs), aizsprostot
aizklūgot Nostiprināt ar nogrieztu bērza vai vītola saiti (klūgu)
nosūtīt pa etapu nosūtīt karagūstekņus vai arestantus karavīru pavadībā
nosvīdināt Nosvīdēt
ar slapju pieri nosvīdis
ar slapju muguru nosvīdis
ar slapju galvu nosvīdis
sviedrīgs Nosvīdis, nedaudz sasvīdis
slapņis Nosvīdis, sasvīdis
apsviedrēt Nosvīst
apsviedrēties Nosvīst
nosilt Nosvīst
nosviedrot Nosvīst (2)
nosveidēt Nosvīst, nosviedrēt
nosvīdēt Nosvīst, pārklāties ar sviedriem
noskrīpāt Nosvītrot
nošnāpt Nosvītrot
nošņāpt Nosvītrot
nošņīpēt Nosvītrot
nošvītrot Nosvītrot
nostrīpot Nosvītrot (1)
sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas
šautināt Nosvītrot, dzēst
nostrīpāt Nosvītrot, pārsvītrot
zasverļiķ Nošaut ar vītņstobra ieroci
norīdzēt Nošūt ar stepētu vīli
apvīlēt Nošūt vīli (gar malu); apšujot (ko) izveidot vīli
savīlēt Nošūt vīli (gar malu); apšujot (ko) izveidot vīli
rīdze Nošuve, arī apmale; audumā izstrādāta josla, caurā vīle
nožvīgāt Nošvīkāt
nožvīkāt Nošvīkāt
nošviukšēt Nošvīkstēt
nošviukšķēt Nošvīkstēt
nošviukstēt Nošvīkstēt
nožvikstēt Nošvīkstēt
nožviukstēt Nošvīkstēt
nostrāvot Notecēt; tikt apslacītam ar šķidrumu, kas notekot veido svītras
dzimumlomas identitāte noteikta dzimuma indivīda un pašapziņas vienība, kas balstās uz attiecīgās dzimumlomas prasībām
iedzīvotāju vidējais vecums noteikta iedzīvotāju kopuma indivīdiem aprēķinātais vidējais gadu skaits
programma Noteiktā secībā dots (piemēram, sarīkojumā, koncertā, radiopārraidē, televīzijā) izpildāmo priekšnesumu uzskaitījums; priekšnesumu, pārraižu kopums
darba perioda tabulas noteikta vecuma vīriešu un sieviešu ekonomisko aktivitāti raksturojošu statistisko rādītāju sistēma
augšanas apstākļi noteiktā vietā sastopamas dzīvo organismu un nedzīvās vides pašregulējošas sistēmas ar līdzīgu uzbūvi un dzīvības norisēm galveno koku sugu audžu augšanas gaitā un līdzīgu meža atjaunošanos pēc audzes nociršanas
vīrusa signatūra noteikta vīrusa mašīnas koda binārais šablons. Lai pārbaudītu, vai programmas un datnes nav inficētas, pretvīrusu programma tās salīdzina ar zināmo vīrusu signatūru datu bāzi
tautas dzīvais spēks noteiktas etniskas kopības (tautas) summārais dzīvīguma potenciāls
summārais dzīvīguma potenciāls noteiktas populācijas indivīdu dzīvīguma potenciālu summa
supervizors noteiktas profesionālās nozares speciālists, kurš papildus ir ieguvis supervizora kvalifikāciju un ir tiesīgs veikt supervīziju
kā vīrs ar vīru noteikti, atklāti, vīrišķīgi
statuss Noteikts stāvoklis, kāds piemīt (piemēram, indivīdam, parādībai), kādā (tie) atrodas
sociālā darbinieka profesionālās lomas noteiktu darbību un pienākumu kopums, kas tiek izraudzīts, īstenots un kombinēts kā viens no elementiem sociālā darbinieka mijiedarbībā ar indivīdu, grupu, kopienu
mācīšanās noteiktu psihes, rakstura, personības īpašību veidošana, attīstīšana sevī
datu integritāte noteikumu kopums, kas datoru tīklos nodrošina datu saglabāšanu paredzētajai to izmantošanai, un ietver sevī gan spēju apstrādāt atteikumus, gan arī datu automātisku atjaunināšanu
Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum Grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva
Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā
demogrāfiskais notikums notikums indivīda dzīvē, kas iespaido iedzīvotāju paaudžu nomaiņu, skaitu vai sastāvu
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem
nozvīņāt Notīrīt zivij zvīņas
brauķīt Notīrīt zvīņas
taubens Notirpis, nokaltis, novītis, gļēvs
novīstīt Notīstīt nost un noņemt (ko apvīstītu)
noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi)
noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt
noloskāties Notraipīties, kļūt netīram (parasti apģērbam, to nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi)
pārtvīkt Notvīkt, pietvīkt
Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
vikaite Novākts vīķu lauks
seka Novērošanas actiņa kameras durvīs
nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to); izsvītrot
pārsvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārvilkt (tam) svītru
nomētāt Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā
delimācija Novīlēšana
atvīlēt Novīlēt (zobus, piemēram, zāģim)
nošvītrot Novilkt svītru
novipsnāt Novīpsnāt
novīpsnēt Novīpsnāt
novietēt Novīst
skapstīt Novīst, sarūsēt; skapstēt
noriedēt Novīst, sažūt, sakalst
novīkstīt Novīstīt
novīstīties Novīstīt sevi
novīkstīties Novīstīties
novīties Novīt
davīt Novīt (ko) papildus
nomežģīt Novīt, nopīt
vītuksnis Novītis koks
pupalājs novītis pupiņu kāts, kura pupiņas jau ir izaugušas
bālotne Novītusi, bāla auga lapa
balotnīte Novītusi, bāla auga lapa
bālotnīte Novītusi, bāla auga lapa
balotne Novītusi, balsnēja lapa augam; arī balandas nosaukums
pupalajs novītušais pupu kātiņš, no kura pupiņas jau ir novāktas
knitas Novītuši kaņepāji
apslēpšana Noziedznieka vai nozieguma pēdu slēpšana, kā līdzdalības veids noziegumā vai patstāvīgs noziegums
pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievīgumu)
dzimumu līdztiesība nozīmē vienlīdzīgas tiesības, iespējas un atbildību kā vīriešiem, tā sievietēm; arī abu dzimumu ieguldījums sabiedrības labā tiek atzīts par līdzvērtīgu
nozvīnot Nozvīņot
nozvīnāt Nozvīņot - notīrīt zvīņas
zvīgznāt Nozvīņot, nokasīt
nopluzganoties Nozvīņoties, noblaugznāties
nožvīkšēt Nožvīkstēt
purga Nūja zivju un vēžu dzīšanai tīklā, kurvī
prioni Nukleīnskābes nesaturošas infekciozas olbaltumvielas daļiņas, kas izraisa deģeneratīvas cilvēka un dzīvnieku nervu sistēmas slimības; mazāki par vīrusiem, un nav pilnībā izpētīti
apprecēt Ņemt (kādu) par sievu, par vīru
tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm; tarāt
tarāt Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm; tarot
Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.)
DJ Ņujorkas Fondu biržas likvīdāko akciju tirgus indekss, kuru katru dienu publicē "Dow Jones and Company"
DJIA Ņujorkas Fondu biržas likvīdāko akciju tirgus indekss, kuru katru dienu publicē "Dow Jones and Company" (angļu "Dow Jones Industrial Average")
hipostazēšana Objekta īpašību, attiecību vai abstraktu jēdzienu pārvēršana par patstāvīgi eksistējošiem objektiem
magnetizācija ar dubultsaskari objekta magnetizēšanas metode, vairākkārt tam pārvelkot virzienā no tā centra uz galiem ar pretējiem divu pastāvīgo magnētu poliem
substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā parādībā, norisē u. tml.)
riska avots objekts, process, notikums, kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam
endomorfisms Objektu sistēmas viennozīmīgs attēlojums sevī, kas saskaņots ar tās struktūru
mičibiči Odžibvu (ASV ziemeļi, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - ūdens dievības, kuras ir naidīgas cilvēkiem, mīt ūdenī un no kurām atkarīgs zvejnieku loms
sanjāsa Oficiāla atteikšanās no pasaulīgās dzīves - hinduisma sabiedriskā cikla pēdējais posms, ko tradicionāli praktizē tikai vīrieši
gonioskops Oftalmoskops varavīksnenes un radzenes leņķa izmeklēšanai
čiekuroga Ogai līdzīga sēklu kopa ar saaugušām čiekura zvīņām (piemēram, paeglim)
Pāvīte Ogres labā krasta pieteka Cēsu novada Inešu pagastā, iztek no Pāvītes ezera
Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa
aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna
jaunstādi Ogulāju, krāšņumkrūmu, ziemciešu, siltumnīcu un telpu puķu pavairotais augu stādu materiāls līdz izstādīšanai pastāvīgā augšanas vietā
kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā
oksidēšana Oksīda plēvītes veidošana uz metāla izstrādājuma virskārtas
laktātdehidrogenāze Oksidoreduktāžu klases ferments, katalīzē apgriezenisku pirovīnogskābes pārvēršanos pienskābē
ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.)
keratīns Olbaltumviela, ādas ragakārtas galvenā sastāvdaļa; atrodas arī matos, spalvās, zvīņās, ragos
interferons Olbaltumviela, ko šūnas izstrādā pēc saskares ar vīrusiem un kas kavē vīrusu vairošanos
Verbascum olympicum Olimpa deviņvīruspēks
Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi
fajalits Olivīna grupas minerāls, tumši zaļā vai melnā krāsā, kristalizājas rombiskā singonijā
hrizolīts Olivīna paveids - dzeltenīgi zaļš, caurspīdīgs minerāls (dārgakmens)
giroma Olnīcas audzējs, kas sastāv no savītu šķiedru masas
Pholiota carbonaria oļu zvīņene
onkovīrusi Onkogēni vīrusi
dubultvārds Onomastikā - priekšvārds, kas veidots no diviem patstāvīgiem priekšvārdiem un kas oficiāli tiek lietots kā viens nedalāms priekšvārds
unāra operācija operācija ar vienu operandu (piemēram, a^3^), piemēram, NE operācija vai kopas attēlošana sevī - identitātes operācija
iridenkleize Operācija intraokulārā spiediena pazemināšanai: varavīksnenes daļu ievada sklēras griezumā, lai panāktu pastāvīgu fistulu
partenoplastika Operācija jaunavības plēves atjaunošanai, to sašujot vai izveidojot no apkārtējās gļotādas jaunu
saraksta apstrāde operāciju kopums, ko izpilda ar sarakstu: saraksta nolasīšana tā loģiskajā un fizikālajā secībā, saraksta paplašināšana ar jauniem elementiem, elementu izsvītrošana no saraksta u. tml.
heliostats Optiska ierīce, ar kuras palīdzību no diviem spoguļiem atstaroti saules stari pastāvīgi tiek vērsti uz nekustīga (vertikāla vai horizontāla) saules teleskopa objektīvu
ahromatisms Optisko stiklu sistēmu spēja, staru laužot, nesadalīt to sastāvdaļās, nepiešķirt attēlam varavīksnes krāsas
Pollukss oranža milzu zvaigzne Dvīņu zvaigznājā, vizuālais zvaigžņlielums 1,14, attālums 35 ly
dzimumorgāni Orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas
vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju
santonīns Organiska viela, ko iegūst no īpašas vībotņu sugas augiem; populāras cērmju zāles
ptomaīni Organiski slāpekļa savienojumi, kuri rodas, pūstot olbaltumvielām; indīgi; rodas, piem., bojātā gaļā, zivīs
biosintēze organisko savienojumu sintēze šūnā vai ārpus tās, jaunu vielu veidošanās dzīvības procesos
lipīdi Organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un taukiem līdzīgas vielas, kam ir svarīga nozīme dzīvības procesos
biotelemetrija Organisma dzīvības funkcijas raksturojošu lielumu izmērīšana no attāluma
patoloģija Organisma dzīvības funkciju novirze no normas
preagonija Organisma dzīvības izbeigšanās sākotnējā stadija, kad raksturīgs motorisks uzbudinājums, asinsspiediena pazemināšanās, pulsa paātrināšanās, asinsrites traucējumi u. c. komplikācijas, kas var ilgt arī vairākas diennaktis
siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi
neotēnija organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā; piemīt augiem (sūnām, staipekņiem, papardēm, kailsēkļiem, segsēkļiem) un dzīvniekiem (dažiem abiniekiem, posmkājiem, tārpiem)
anabioze Organisma stāvoklis, kurā līdz minimumam palēninās vielmaiņa un izbeidzas dzīvības izpausmes, un spēja atkal atjaunot dzīvības procesus
gigantisms Organisma vai atsevišķu organisma daļu pārmērīga izaugšana; milža augums (vīriešiem >190 cm, sievietēm >180 cm)
transformācija Organisma vai šūnas pazīmju modificēšana, ievadot šūnā brīvu DNS vai RNS, kas izdalīta no citām šūnām vai vīrusiem
fizioloģija organisma, tā orgānu dzīvības procesu kopums
poikilotermi Organismi ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru; aukstasiņu dzīvnieki
fotoautotrofi Organismi, kas dzīvībai nepieciešamās organiskās vielas sintezē no neorganiskajām vielām, izmantojot gaismas enerģiju
alternatīvie hermafrodīti organismi, kuriem vīrišķie un sievišķie dzimumorgāni attīstās dažādās dzīves cikla fāzēs
homoterms Organisms ar pastāvīgu ķermeņa temperatūru jebkuros vides apstākļos
autotrofs Organisms, kas dzīvībai nepieciešamās organiskās vielas sintezē no neorganiskām vielām (fotosintēzes vai hemosintēzes ceļā)
stenobionts Organisms, kas spēj dzīvot tikai relatīvi pastāvīgos apstākļos
rezervuārs Organisms, kurā atrodas slimības izraisītāji (vīrusi, baktērijas, vienšūņi, helminti) un kurš var tos izplatīt uz citu organismu, izraisot tā saslimšanu
anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis
mikroterms Organisms, kura dzīvības procesi noris zemā temperatūrā
tīkla operāciju centrs organizācija, kas ir atbildīga par datoru tīkla pastāvīgu pārraudzību, uzturēšanu un tehnisko traucējumu novēršanu
salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi
misija Organizācijas paziņojums, kurā pamatota organizācijas pastāvēšana, raksturota tās darbības joma, apkalpojamie klienti, un attīstāmās prasmes, lai sasniegtu savu vēlamo stāvokli - vīziju
atsevišķs Organizatoriski nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām)
kopienas organizācija organizatorisko pasākumu sistēma, lai palīdzētu indivīdiem, ģimenēm un grupām ar kopīgām interesēm vai dzīvojošām vienā ģeogrāfiskā vietā risināt sociālās problēmas un sasniegt sociālo labklājību plānotā kolektīvā darbībā
apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings)
placenta Orgāns, kas saista augli ar mātes organismu un regulē augļa dzīvības un vielmaiņas procesus
bulbofila Orhideju dzimtas ģints ("Bulbofillum"), kas sastopama tikai Austrālijā, aug uz koku mizas un ir 2-3 mm resns bumbulītis ar 1 zvīņveida lapu
autogravīra Oriģinālgravīra, kuru mākslinieks veido pēc paša kompozīcijas
uvertīra Orķestra skaņdarbs - ievads operai, baletam, operetei, oratorijai, kantātei, svītai, drāmai u. tml.
ose Osa - sievas (vīra) māte
Atinags Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - dievība, auglības dievs, kas ļauj bagātīgi zālei un palīdz sekmīgi pabeigt lauku darbus
Borhaurali Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - dievība, labības un ražas valdnieks
oši Osis; vīra un sievas vecāku savstarpējs apzīmējums
ošperve Oša koksnes krāsa (dzeltena ar viļņainām svītrām)
Ēho Ovidija darbā "Metamorfozes" stāstīts, ka viņa izkususi mīlā pret Narcisu, bet saglabājusi balsi, kas pastāvīgi skanējusi kā atbalss citu vārdiem
ouzo Ozo - grieķu tradicionāls anīsa degvīns
Cynips longiventris ozolu sarkansvītru panglapsene
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai; neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas; par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu
apada Paada - adīta vīzes pazole
pastūķēt Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi)
vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu
vīnkoks Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni), 12 ģinšu, 700 sugu
Mama Pača Pačamama - kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki
dzīvināt padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta
palaist padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas); atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas
saņemt saujā (kādu) padarīt kādu pakļāvīgu, tikt galā ar kādu
atmaidzināt padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
zombēt padarīt par zombiju, noburt un padarīt pakļāvīgu
uzstutēt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei
nostādīt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei (par cilvēku)
iesvīdēt padarīt sasvīdušu
izvītēt padarīt savītušu, ļaut izkalst
izvītināt padarīt savītušu, ļaut izkalst
maskulinizēt padarīt vīrišķīgu, vīrieša tēlam atbilstošu
devocija Padevība, bijīga Dieva un svēto godināšana
maksāt meslus padevīgi darīt ko, piekāpties kā priekšā
staigāt pa drāti padevīgi, paklausīgi izpildīt jebkuru pavēli
iet kāda pavadā padevīgi, paļāvīgi rīkoties pēc cita gribas, pakļauties kādam
pakarīgs Padevīgs
submissus Padevīgs
zemīgs Padevīgs
kaudātārijs Padevīgs piekritējs
kaudātārs Padevīgs piekritējs; kaudātārijs
mīksts kā pūpēdis padevīgs, jūtīgs
vīks Padevīgs, mīksts
kompliance Padevīgums
panfilovieši Padomju armijas 316. strēlnieku divīzijas (komandieris ģenerālmajors I. Panfilovs) karavīri, kas cīnījās kaujās pie Makavas 1941.-42. g.
nelabojams (arī zvērināts) vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā
zvērināts (arī nelabojams) vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā
džins Paegļu ogu degvīns
paella Paelja - spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu
paeļja Paelja - spāņu ēdiens, gatavots no vārītiem rīsiem ar safrānu kopā ar dārzeņiem, vistas gaļu, zivīm u. c. jūras produktiem
vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai
promesse Pagaidu zīme - dokuments, ko akciju sabiedrības valde izdod apmaiņā pret kvīti pirms pilnās akcijas summas iemaksas
istabaspriekša Pagalma daļa pie namadurvīm
šēzu svārki pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki; fraka
bezdelīgsvārki Pagari, mugurpusē šķelti vīriešu izejamie svārki; fraka
pagastnieks Pagasta amatvīrs
pagastēns Pagasta pastāvīgs iedzīvotājs
pagastnieks Pagasta pastāvīgs iedzīvotājs
Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja
Līdumnieku pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Ciblas un Blontu pagastu, kā arī ar Krieviju (2009.-2021. g. Ciblas novadā, bet 2000.-2009. g. ietilpa Ciblas novadā un nepastāvēja kā patstāvīga administratīva vienība)
Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen
esquire Pagodinājuma vārds ar ko uzrunā katru cienījamāku vīru, kam nav sevišķa dižciltības titula
saklabināt pagrabināt klabatu (pie durvīm)
kaverna Pagrabveidīga kazematēta paslēptuve apcietinātos rajonos karavīru rezervju novietošanai atpūtas laikā
padīkt Paīdēt (par govīm, teļiem)
baka Paka, sainis, vīstoklis
pēcaprūpe Pakalpojumu nodrošināšana personām, kam vairs nav nepieciešams ārstēties stacionārā, bet joprojām vajadzīga noteikta palīdzība, lai tās spētu patstāvīgi dzīvot sabiedrībā
hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana
kraniotabess Pakauša kaula zvīņas atmiekšķēšanās zīdaiņiem; cēloņi - rahīts, sifiliss vai marasms
nika Pakistāniešu kāzu tradīcijās - jaunās sievas radu organizētas vakariņas, kas ir galvenās kāzu viesības un kurās tiek noslēgts laulību kontrakts, pēc šīm viesībām līgava tradicionāli dodas uz jaunā vīra mājām
noslauks Paklājiņš pie ārdurvīm kāju noslaucīšanai, "kāju pamesls"
obēdiencija Paklausība, padevība
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
sagūstīt pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju
apburt pakļaut burvībai (māņticīgo uztverē); noburt
iet ugunī pakļaut sevi briesmām, darot ko pārgalvīgu, neprātīgu
skriet ugunī pakļaut sevi briesmām, darot ko pārgalvīgu, neprātīgu
uzlikt savu ķepu pakļaut, apspiest, atņemt rīcības brīvību; neatļaut, aizliegt
hierarhija pakļautības kārtība dzīvnieku grupā, kurā indivīdu savstarpējās attiecības tiek stingri regulētas, t. i., vieni grupā dominē, citi – pakļaujas
pakļāvīgums Pakļāvība (1)
pakļāvīgums Pakļāvība (2)
pieghevole Pakļāvīgi; piekāpīgi
paļāvīgs Pakļāvīgs (1)
vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija
trēzele pakulas vai lupatas, kas savītas kopā virves formā
sliepsna Pakulu šķipsna valgu vīšanai
tepeklis Pakulu vai linu vīkšķis pannas ieziešanai ar taukvielām
grieztavnieks Palaidņa vīrietis
atsvabināt Palaist brīvībā (dzīvnieku)
atpestīt Palaist brīvībā (parasti dzīvniekus)
nožāvēt Palaist garām izdevību
atbrīvošana Palaišana brīvībā
beika Palama vīrietim
paņemt rokā grāmatu (arī avīzi, žurnālu u. tml.) palasīt, iesākt lasīt (grāmatu, avīzi, žurnālu u. tml.)
paņemt rokā žurnālu (arī grāmatu, avīzi u. tml.) palasīt, iesākt lasīt (žurnālu, grāmatu, avīzi u. tml.)
uzturēt pie dzīvības palīdzēt (kādam) saglabāt dzīvību
pirmā palīdzība palīdzība cietušajam (saslimušajam) dzīvībai un veselībai kritiskā situācijā, kuru savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma
dantals Paliela, rokas resnuma runga aizstāvībai
vairoties Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem)
vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2)
palīgverbs Palīgdarbības vārds - darbības vārds, kuru kopā ar patstāvīga darbības vārda divdabja formu izmanto analītiskas darbības vārda laika, veida, izteiksmes vai kārtas formas veidošanai
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu
Aglibols palmiriešu mēness dievs, kas tika attēlots kā romiešu karavīrs ar šķēpu labajā rokā un mēness disku ap galvu
todus Palmu vīns
toddy Palmu vīns - raudzēta palmu sula ar 4-5% alkohola
izgodāt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm
izgodēt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm
izgodīt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm
paļaušanās Paļāvība
paļāvīgums Paļāvība
cerība paļāvība, ka notiks vēlamais
uzļāvība Paļāvība, uzticība, drošība
pieģaugties Paļāvīgi piekļauties
uzļāvīgs Paļāvīgs
palāps Pamatne, zole vīzēm vai slieces ragavām
kardināltikumi Pamattikumi: gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība
mīstalēt Pamīšus likt (lūkus), piemēram, darinot, pinot vīzes vai veidojot tām dubultpinumu
izglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību)
paglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību)
vītināt panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā)
savītināt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) savīst
sviedrēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1)
samīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, gļēvs, vājš, padevīgs
nocietināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs
tvīcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) tvīkst
švīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst
žvīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvīkst
izsvīdināt panākt, būt par cēloni, ka izsvīst; izsviedrēt
nosviedrēt panākt, būt par cēloni, ka nosvīst, pārklājas ar sviedriem
nogatavināt panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos; ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos
izvilkt panākt, ka (grūtos apstākļos) saglabā dzīvību (cilvēks vai dzīvnieks)
likvidēt panākt, ka (kāds) zaudē dzīvību; nogalināt, nonāvēt
izprecināt panākt, ka apprecas, kļūst (kādam) par sievu (retāk kādai par vīru)
apstrādāt panākt, ka iegūst zināmu gatavības pakāpi (detaļas, atsevišķi priekšmeti u. tml.)
izraudzēt panākt, ka pilnīgi izrūgst, rūgšanas procesā sasniedz vēlamo gatavības pakāpi
sasvīdēt panākt, ka sasvīst
satvīcēt panākt, ka satvīkst
iedzīt dūšu papēžos (kādam) panākt, ka zūd drosme, pašpaļāvība
dabūt uz ciņa (kādu) panākt, lai kāds varētu sākt patstāvīgu dzīvi; uzaudzināt; palīdzēt kādam izkļūt no grūtībām
Balvoa Panamas pilsētas rajons ("Balboa"), agrāk patstāvīga pilsēta Panamas kanāla zonā, Klusā okeāna piekrastē
raiblapainība Panašējums - botāniskā nosaukums augu lapu baltajām svītrām un plankumiem, piem., pelargonijām, lauku kļavai u. c.
ailuropodidae Pandu jeb bambuslāču dzimta (dažkārt nodala patstāvīgā dzimtā)
šekstelis Panīcis indivīds (arī dzīvnieks vai augs)
bēgt Panikā atkāpties (par karavīriem)
apdegt Panīkt, apvīst (par augiem, kas ilgstoši atrodas sausumā un karstumā); apkalst
Vicia pannonica Pannonijas vīķis
skulptūrmetode paņēmienu sistēma, kuru izmanto, lai palīdzētu indivīdam attēlot viņa domas, jūtas un pārdzīvojumus attiecībā uz ģimeni, sociālā darba komandu un citām sociālajām grupām, kurās cilvēks ir iesaistīts
Pholiota destruens papeļu zvīņene
blankējošais impulss papildinājums televīzijas kameras jaudai nevēlamu signālu novēršanai
policijas kontrole papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestāžu norādītajiem ierobežojumiem
kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā; kazas kāja
estampu papīrs papīrs ar ierobežotu lineāro deformāciju mitrā stāvoklī; lieto māksliniecisko gravīru izgatavošanai
nelīmēts papīrs papīrs, kuram netiek pievienotas līmvielas (elektroizolācijas papīrs, ko izmanto kabeļu kondensatoros, uzsūcošie filtrējošie papīri, avīžu papīrs, cigarešu, čaulīšu papīrs u. c.)
avīžpapīrs Papīrs, uz kura iespiež avīzes, parasti tā sastāvā ir koks ar 20-30% celulozes piedevu
kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem)
papuviete Papuve, papuvīte
aizvīterot par vīterošanai līdzīgām cilvēka balss skaņām
nestacionārais Džozefsona efekts parādība, ka kontaktā rodas pastāvīgs spriegums, caur kontaktu plūst maiņstrāva un kontakts izstaro elektromagnētiskos viļņus tikai tad, ja strāva pārsniedz kritisko robežu
androgīnija Parādība, kad indivīdam ir gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumorgāni vai arī piemīt abu dzimumu pazīmes un īpašības
virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss)
dihogāmija Parādība, kad viena un tā paša divdzimumu auga vīrišķie un sievišķie orgāni nogatavojas dažādā laikā; dihogāmijas dēļ nav iespējama auga pašapputeksnēšanās
tiesību nevienlīdzība parādība, kuru raksturo dažādu tiesību brīvību un pienākumu diskriminējošs, uz privilēģijām balstīs sadalījums un nodrošinājums
magnetostatika Parādību kopums, kuras saistītas ar pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētisko lauku īpašībām un mijiedarbību
pārneses parādības parādību loks, kas sevī ietver masas, momenta vai enerģijas pārnesi, kurai par iemeslu ir molekulu kustība
aplidot Parādīt (kādam cilvēkam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties panākt pretmīlestību, fizisku tuvību
peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma senāk (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs), īpaši Meksikā, kad pastāvīgi saņemdami algas avansus un atalgojumus precēs strādnieki kļuva par darba devēja mūžīgiem parādniekiem
kākāt pārāk devīgi, vieglprātīgi izdāvināt
izkākāt pārāk devīgi, vieglprātīgi izdāvināt, izšķērdēt
dešīgs pārāk devīgs
pārdiedzēt pārāk izdiedzēt; diedzējot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
pārgrodot pārāk stingri savīt, savērpt (auklu, pavedienu, dziju u. tml.)
darba parametri parametri, kas raksturo sistēmas darbu un/vai arī izmantošanas efektivitāti (piemēram, transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu darba parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošos rādītājus (tehniskās gatavības koeficients, kravnesības izmantošanas koeficients, dīkstāves laiks u. c.) un transporta darba rezultātus raksturojošos skaitliskos datus (pārvadājumu apjoms, veiktais transporta darbs, pārvadājumu pašizmaksa u. c.)); ekspluatācijas rādītāji
mazā brūngalvīte parastā brūngalvīte
pēterīši Parastā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
Conocephalum conicum parastā konusgalvīte
Rhodobryum roseum parastā rožgalvīte
Artemisia vulgaris parastā vībotne
vibukne Parastā vībotne
pelēcis parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
matuļi Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
vērmele Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
vīpotne Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
Filipendula ulmaria parastā vīgrieze
vigriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea filipendula")
vidgriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
vīdrieksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
vigristgaila Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
vigriests Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Ulmaria pentapetala")
leidzirknes parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgrieži parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
graizeszāle Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
lēdzirknīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
leidzirkne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
mātene Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
medonīca Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
pliderkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vedriekši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vedriekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīderksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
viderksnīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidgrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkšnas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkšnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrēksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrēkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidrēksnis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriekša Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriekši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrikši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrikšņas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrīksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrikšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrīkste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidzirgsnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidzirkņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidzirksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
viedrīkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrēkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrēsts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriešeņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriesis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriešļi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriestes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriests Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezene Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezītis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieznes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežni Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieznis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vigriezs Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrīse Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriška Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriškas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriški Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrīss Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrista Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgristes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgristis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrists Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriža Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrižņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrīzs Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgrieste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgriezes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgriezne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgrieznes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgriežņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīngrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēkšķi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīreksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksnis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrekste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrekstes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrekstis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīreksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrieksta Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīriekste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrieksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
Ulmus laevis parastā vīksna
blīgzna Parastā vīksna ("Ulmus laevis")
šķetra Parastā vīksna ("Ulmus laevis")
vīksnis Parastā vīksna ("Ulmus laevis")
Linaria vulgaris parastā vīrcele
čisciki Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
dāmlini Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
deviņvīrspēks Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
drudžzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
ēdējs Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
ēdējzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
govkurpītes Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
jāņuzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
laumutiņa Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
laumutītes Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
lauvmute Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
lauvmutīte Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
liniņi Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
linīši Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
māreslini Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
miroņpuķe Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
teļapļūkas Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
vercele Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
virceles Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
vīrceles Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
žultszāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
zvagulis Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
Prunella vulgaris parastā zilgalvīte
Polyporus squamosus parastā zvīņpiepe
Verbascum thapsus parastais deviņvīruspēks
deveņvīraspēcis Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deveņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņvīrpuķe Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņvīrs Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņvīrspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņvīrzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
lāčauss Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
lāčauza Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
maldsveces Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
saulessvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
saulesvieši Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
saulsvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
pluszīme Parastais svītru krusts, matemātiskā salikumā saskaitīšanas zīme
Lonicera caprifolium parastais vīteņsausserdis
kazvija Parastais vīteņsausserdis ("Lonicera caprifolium")
cineols Parastās vībotnes lapās sastopama ēteriska eļļa
brīvgadi parasti 3 gadi saimniecības iesākšanai un iekārtošanai, kad svešo ārpagastnieku muiža atbrīvoja no klaušām un nodevām, ja tas uzņēma aizbēgušā dzimtsvīra postā pamesto zemi
bandorķestris parasti metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansamblis, kas papildina pamatorķestri un tiek izdalīts no tā sastāva kā patstāvīga vienība
pakāpe parasti savienojumā "dienesta pakāpe": reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, amatam, nopelniem
šķīvītis parasti savienojumā "lidojošais šķīvītis": nepazīstams lidojošs diskveida objekts
mitriķis parasti savienojumā "spēka mitriķis": spēcīgs vīrietis
tārtiņveidīgie parasti savienojumā "tārtiņveidīgie putni": putnu kārta ("Charadriiformes"), pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi); šīs kārtas putni
rauties parasti savienojumā ar "sevī": censties norobežoties no citiem, noslēgties
veste parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu; šādas formas apģērba gabals sievietēm
Tafelwein parasts galda vīns
ektoparazīti Parazīti, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem
riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia"
ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību
avunkulokāla dzīvesvieta paraža matrilineārās sabiedrībās, saskaņā ar kuru laulātie apmetas pie vīra mātes brāļa
patrilineāra radniecība paraža noteikt bērna izcelšanos pēc vīriešu līnijas
patrilokālā laulība paraža, kur sieva pārgāja dzīvot pie vīra; radās laikā, kad notika pāreja no matriarhāta uz patriarhātu
sororāts Paraža, kur vīram pēc sievas nāves ir tiesības vai pienākums apprecēt viņas māsu
kuvāde Paraža, saskaņā ar kuru dzemdētājas sievietes vīrs ievēro vairākus rituālus aizliegumus un nereti imitē dzemdības
ambilokāla dzīvesvieta paraža, saskaņā ar kuru jaunais pāris pēc laulībām var apmesties vai nu pie vīra vai pie sievas vecākiem vai to tuvumā
supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem
aizstāvis pārdabiska būtne (piemēram, Dievs, dievība vai kāda svētā tēls), kas sargā un rūpējas (par kādu, ko)
čeks pārdevēja izsniegtā kvīts kasei, kurā norādīta par preci maksājamā summa
iekšējais monologs pārdomas sevī, parasti iekšējās runas formā
trakums Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība
neprātīgs Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks
neprātis Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks
bravada Pārdrošs, pārgalvīgs darbs
trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem); arī pārāk skaļš, straujš
justies Pārdzīvot sevī (kādas jūtas)
sajusties Pārdzīvot sevī (kādas jūtas), parasti ļoti
prāna pareiza elpošana kā indiešu agrīnās filozofijas pamatkoncepcija, saskaņā ar kuru elpošana nodrošina organisma dzīvības procesu norisi
laura Pareizticīgo baznīcā - liels un īpaši nozīmīgs vīriešu klosteris
naoss Pareizticīgo baznīcā iegarenā daļa no galvenajām ieejas durvīm līdz altārim
eksarhs Pareizticīgo baznīcas novada vai patstāvīgas baznīcas galva
Belogorskas klosteris pareizticīgo klosteris vīriešiem, Krievijā, Permas novadā, Tulvas augstienē
kultūras šoks pārejošs neskaidrību, depresijas un nemiera stāvoklis, kas veidojas, indivīdam pievienojoties citai kultūrai vai subkultūrai, nezinot tās likumus un normas
smaula Pārgalvība
neprāts Pārgalvība, pārdrošība
ģeida Pārgalvīga būtne
nerātnība Pārgalvīga izturēšanās, rīcība, runa
pārgalvība Pārgalvīga izturēšanās, runa
acaine Pārgalvīga, nebēdnīga, draiskulīga meitene
neprātība Pārgalvīga, pārdroša izturēšanās, rīcība, runa
žaustelēties Pārgalvīgi kaut ko darīt
žākstīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt)
žaustīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt); skraidot dauzīties; nemierīgi žestikulēt
uzžauties Pārgalvīgi, ar grūtībām uzkāpt, uzrāpties
viksēt Pārgalvīgi, arī čakli strādāt
duhovojs Pārgalvīgs
lielgalvīgs Pārgalvīgs
nerātns Pārgalvīgs
pārgalvis Pārgalvīgs
džigits Pārgalvīgs autobraucējs
ļihačs Pārgalvīgs autobraucējs
apšaulis Pārgalvīgs cilvēks
nerātnis Pārgalvīgs cilvēks
kaklalauzējs Pārgalvīgs cilvēks, pašnāvnieks
pārgalvnieks Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvis
pārgalvis Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvnieks
plestiķis Pārgalvīgs, bet nenopietns cilvēks
acains Pārgalvīgs, nebēdnīgs, palaidnīgs
uņģistītis Pārgalvīgs, nepaklausīgs zēns
pamēklis Pārgalvīgs, neprātīgs cilvēks
neprātīgs Pārgalvīgs, pārdrošs
bezprātis Pārgalvīgs, pārdrošs cilvēks; fantasts
aitivars Pārgalvīgs, trakulīgs cilvēks
folatre Pārgalvīgs, vieglprātīgs
kreizī Pārgalvīgs; tāds, kas darīts, cerot uz lielu veiksmi
maijgrāfs Pārģērbies vīrietis, kurš Maija grāfa svētkos attēlo vasaru un cīnās ar "ziemas grāfu"
virsindividuāls Pāri indivīdiem esošs
Parca Parka (lat. val. "Parcae") romiešu mitoloģijā, nāves dievība, kura pārgrieza dzīves pavedienu
Helix pomatia parka vīngliemezis
vermiporellas Pārkaļķojušās organismu atliekas, kas veido kaļķakmeņus, Latvijā sastopamas augšordovika Pirgu horizonta Ludzas svītas nogulumos
mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā
aizsviedrēt pārklāt ar sviedriem, likt aizsvīst
nošvīkāt pārklāt ar švīkām (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
rasot pārklāties (piemēram, svīstot) ar sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm
apkraupēt pārklāties ar kraupi, ēdi, zvīņainu garozu, mizu
aizvirzties pārklāties ar plānu, zaļu plēvīti (par stāvošu ūdeni)
aizrasot pārklāties ar rasu, ūdens lāsēm; aizsvīst, norasot
apsvīst pārklāties ar sviedriem; mazliet nosvīst (parasti par seju)
aprasot pārklāties ar sviedru lāsēm; nosvīst
Esplanāde Parks Rīgā, atrodas starp K. Valdemāra ielu, Elizabetes ielu, Brīvības bulvāri un O. Kalpaka bulvāri, kas ir daļa 18. gs. izveidotās brīvās zonas ap Rīgu - esplanādes
pārsalavīties Pārlavīties
skupčina Parlementa, tautas priekšstāvības iestādes otrās palātas nosaukums Serbijā (agrāk arī Dienvidslāvijā)
uzticība Pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi; paļāvība, ticība
polihidrija Pārliecīga svīšana
fida Pārlieku moderna, parasti vīzdegunīga, vieglprātīga meitene
debessbrūgans Pārlieku reliģiozs vīrietis
debessbrūtgans Pārlieku reliģiozs vīrietis
kā pielaulāts pārlieku saistīts ar ko, tāds, ar ko pastāvīgi ir kopā
nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi)
tremofilija Pārmantota trīce slimniekiem ar svītrotā ķermeņa deģenerāciju (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): pārtraukumaina trīce miera stāvoklī, to pastiprina sensoriski vai emocionāli kairinājumi; trīci novēro gan atsevišķās ķermeņa daļās, gan visā ķermenī; mērena muskuļu hipotonija
holandrisks Pārmantots tikai no vīriešu dzimuma; pārraidīts ar gēniem Y hromosomās
ginaikomastija Pārmērīga krūšu dziedzeru attīstība vīriešiem
ginekomastija Pārmērīga piena dziedzeru palielināšanās vīriešiem
akrohiperhidroze Pārmērīga plaukstu un pēdu svīšana
seksuālā atkarība pārmērīga seksuālā pakļāvība partnerim, pazemošanās, lai patiktu pielūgtajam partnerim
hiperhidroze Pārmērīga svīšana
oinilisms Pārmērīga vīna dzeršana
pārzelēt Pārmērīgi dzeltenam kļūt (novīst)
hipersomnija Pārmērīgi ilgstoša miega periodi ar normālu stāvokli starplaikos, atšķirībā no somnolences, kam raksturīga pastāvīga miegainība
noslīcināt glāzē pārmērīgi lietojot alkoholiskos dzērienus, iznīcināt sevī ko vērtīgu; nodzert godu, cieņu
paroču Parocīgi, ērti, derīgs, izdevīgs
paročus Parocīgi, ērti, derīgs, izdevīgs
patāgs Parocīgs, izdevīgs, ērts
himenorāfija Pārplēstas jaunavības plēves sašūšana
retvītot Pārpublicēt tvītu; pārtvītot
pārtvītot Pārpublicēt tvītu; retvītot
retvīts Pārpublicēts tvīts; pārtvītojums
pārtvītojums Pārpublicēts tvīts; retvīts
blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas šūnas, kas zvīņu veidā atlobās no ādas
raidījums pārraide (radio, televīzijā); paveikta darbība, rezultāts --> [raidīt]{s:2394}
elektronisko sakaru tīkls pārraides sistēmas, komutācijas un maršrutēšanas iekārtas un citi resursi, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus tīklos, tajā skaitā: satelītu tīklos, fiksētos tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu) un mobilos zemes elektronisko sakaru tīklos; tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai; kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus
fēminēšana Pārsievišķošana; zooloģijā eksperimentālā ceļā panākta vīrišķa īpatņa pārmainīšanās sievišķības virzienā tiklab miesā kā psīchikā, ko izdara izoperējot vīrišķos dzimuma dziedzerus un transplantējot to vietā sievišķos
vīzmanis Pārsmalcināts cilvēks, švīts
legislatūra Pārstāvības institūcijas (parlamenta, municipālās padomes) vai vēlētas amatpersonas (prezidenta, gubernatora, mēra) pilnvaru laiks
žibelīgs Pārsteidzīgs, nepastāvīgs, svārstīgs
izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā
izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā
pārskrīpāt Pārsvītrot
pāršņāpt Pārsvītrot
pārstrīpāt Pārsvītrot
pārstrīpot Pārsvītrot
pārsvītrāt Pārsvītrot
pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Pārsvītrot (ko)
vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Pārsvītrot (ko)
uzturs pārtikas kopums, kas tiek uzņemts un kas nepieciešams dzīvības norisēm organismā (parasti par cilvēku)
polivinilpolipirolidons pārtikas piedeva E1202 (sintētiska olbaltumviela), dzidrinātājs, lieto dzirkstošo vīnu un etiķa dzidrināšanai, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns
nātrija tetraborāts pārtikas piedeva E285 (aizliegts vai aizstāts lielākajā daļā valstu), konservants, toksisks, reti lieto pārtikas produktos, pastāvīga saskare var izraisīt ādas lobīšanos, krampjus un nieru mazspēju; bezkrāsaina kristāliska viela, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; boraks^1^
nātrija tartrāti pārtikas piedeva E335 (vīnskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā
kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi
kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām
metavīnskābe pārtikas piedeva E353 (iegūst no vīnskābes), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā
kalcija tartrāts pārtikas piedeva E354 (iegūst no vīnakmens), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
stearilartrāts pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns
vīnrūpniecība pārtikas rūpniecības nozare, kas nodarbojas ar vīna ražošanu
darītava pārtikas rūpniecības uzņēmums, kur ražo, parasti alu un iesalu, arī vīnu, bezalkoholiskos dzērienus
E353 pārtikas uzlabotājs - metavīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā nekaitīga
E223 pārtikas uzlabotājs - nātrija metabisulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma (dzīvībai bīstamas lēkmes), siena drudzis, nātrene, atopisks dermatīts
E101 pārtikas uzlabotājs - riboflavīns, iespējamā iedarbība - drošs
E472f pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
E472e pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
E472d pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes
E334 pārtikas uzlabotājs - vīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku); arī smacēt (1)
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm); noraut pienu
modināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā)
atmodināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvību (dabā)
artohromija Pārveduma paņēmiens, dažāda veida iespiedumus pārvelk ar kārtu, kas nebojā krāsu, pēc tam papīru saslapina un noņem, plēvīti ar attēlu uzlipina uz audekla
zvīņlapas Pārveidojušas auga pirmās zvīņveida lapas brūnganā vai dzeltenīgā krāsā
sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas, samērā patstāvīgas daļas, vienības
gonopodijs Pārveidots dzīvnieka loceklis, kas, nepiederēdams pie dzimumšūnu izvadorgāniem, kalpo tomēr dzimuma satiksmei, piem., vēdera spuras haizivīm un rajām, hektokotils astoņkājiem un desmitkājiem, žokļu antenas zirnekļiem u. c.
PTS Pārvietojamā televīzijas stacija (spec.)
pāršvīkāt Pārvilkt (kam) švīku vai švīkas
pārsvītrot Pārvilkt svītru (ar ko)
pietumēt Pārvilkties ar gļotainu, saglumējušu plēvīti
plēnot Pārvilkties ar plēvīti, mainot krāsu un izskatu (par pārtikas produktiem)
smilšu vīriņš pasaku tēls; mazs vīriņš, kas ber bērniem acīs smiltis, lai tie aizmigtu; pasaka zināma jau kopš 17. gs.; bieži tēlots ar atvērtu lietussargu, kura iekšpusē dažādi attēli
iekšējais dienests pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem
pretkļūdu aizsardzība pasākumu komplekss, kas nodrošina datu apstrādes sistēmas pareizu darbību un ietver sevī kļūdu atklājošu un labojošu kodu izmantošanu, operāciju izpildes pārbaudi, dažādu parametru un operandu pieļaujamo vērtību kontroli u. c.
ilgtermiņa aprūpe pasākumu kopums ar mērķi nodrošināt dzīves kvalitātes saglabāšanos un iespējami neatkarīgu dzīvi personai, kurai nepārejošu funkcionālu traucējumu (garīgo, fizisko) dēļ nepieciešams pastāvīgs atbalsts ikdienas dzīves aktivitāšu veikšanā, tostarp pašaprūpē
postpenitenciārā palīdzība pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc pamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē
sociālās rehabilitācijas pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā
sociālās aprūpes pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās
sociālā iekļaušana pasākumu kopums, lai cilvēkiem, kuri atrodas neizdevīgā sociālā situācijā, uzlabotu līdzdalību sabiedrībā
interneta tīkls pasaules lielākais intertīkls, kas sevī apvieno dažādus datoru tīklus; internets
3. maijs Pasaules preses brīvības diena
21. novembris Pasaules televīzijas diena
WTC Pasaules tirdzniecības centrs Ņujorkā (angļu "World Trade Center"), divas ēkas, kurās 2001. gada 11. septembrī ietriecās divas teroristu lidmašīnas; dvīņu torņi; PTC
nesvēts Pasaulīgs, laicīgs, bezdievīgs, nelāgs
bagāžas saņēmējs pasažieris, kas nodevis bagāžu pārvadāšanai, vai cita persona, kura, uzrādot bagāžas kvīti, ir tiesīga saņemt bagāžu
Paslavīte Paslavītes ezers Sēlpils pagastā
Paslavītis Paslavītes ezers Sēlpils pagastā
uzmanīties paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties
pārmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
nomanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
manīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties; lavīties
aizmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ)
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.); atlavīties
izmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties
pašmignēt Pasmīnēt, pavīpsnāt
režģine Pastala, vīze
režģenes Pastalas, vīzes
režģiņi Pastalas, vīzes
Lielvārdes novads pastāvēja 2004.-2009. g. Ogres rajonā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, Daugavas (Ķeguma HES ūdenskrātuves) labajā krastā, ietvēra Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes pagastu un Lielvārdes pilsētu
Rojas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Kurzemes ziemeļu daļā, Rīgas jūras līča piekrastē, ietvēra bijušo Rojas pagastu (novads nodibinājās 2008. g. Talsu rajona sastāvā, apvienojot Rojas un Mērsraga pagastu, kļuva patstāvīgs novads 2009. g. vidū, bet 2010. g. beigās Mērsraga pagasts atdalījās un nodibināja atsevišķu novadu), robežojās ar Mērsraga, Talsu un Dundagas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. iekļauts Talsu novadā
Garkalnes novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos)
Sējas novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā ar administratīvo centru Lojā, nodibināts bijušā Sējas pagasta teritorijā 2006. g. Rīgas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, no 2021. g. pagasts Saulkratsu novadā
konstance Pastāvība, negrozība
konsistence Pastāvība; sociāls izlīdzinājums; psihisko traucējumu neietekmējamības pakāpe
atražošana Pastāvīga atjaunošana, atkārtošana ražošanas procesā
lidojuma līmenis pastāvīga atmosfēras spiediena līmenis, kas noteikts attiecībā pret atmosfēras standarta spiediena 1013,2 hPa līmeni
bāksignalizēšana Pastāvīga bāksignālu raidīšana par kļūdainām situācijām lokālajā tīklā
misija Pastāvīga diplomātiska pārstāvniecība; celtne, telpas, kurās darbojas šāda pārstāvniecība
sociālais mājoklis pastāvīga dzīvesvieta ar zemu īres maksu cilvēkiem, kuriem ir zemi ienākumi
izgriezumgrāmata Pastāvīga glabātuve informācijai, ar kuru grib dalīties ar citiem lietotājiem
iedzīvotāju atražošanās pastāvīga iedzīvotāju atjaunošanās to dzimstības un mirstības procesā; arī demogrāfisko struktūru nomaiņa
dizagregācija Pastāvīga izklaidība, kas neļauj slimniekam uztvert kādu domu ārpus tās, kura pastāvīgi nodarbina viņa prātu
maskariļa Pastāvīga komiska figūra senajās spāniešu un franču komēdijās: sulainis kunga apģērbā vai pilsonis muižnieka lomā
fantogeizija Pastāvīga neparastas garšas sajūta mutē
meža monitorings pastāvīga novērojumu sistēma meža un vides mijiedarbības novērtēšanai
Saules vējš pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas (galvenokārt protonu, elektronu, hēlija atomu kodolu) plūsma virzienā no Saules (ar ātrumu 200-900 km/s), kas rodas izplešoties karstajam Saules vainagam
zvaigžņu vējš pastāvīga radiāla zvaigznes atmosfēras ārējo slāņu plazmas plūsma virzienā projām no zvaigznes
viršanas temperatūra pastāvīga temperatūra, kurā noteikts šķidrums vārās, ja spiediens ir nemainīgs
upe pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus
žūpība Pastāvīga un pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana
magnētterapija Pastāvīga vai mainīga zemfrekvences magnētiskā lauka izmantošana ārstniecībā
lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē)
valgs Pastāvīga vieta, nodalījums (kūtī), kur piesien dzīvnieku (parasti govi)
pasāts Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru
niķis Pastāvīga, cilvēkam nevēlama (parasti mājdzīvnieka) izturēšanās, nepakļāvība cilvēkam
kā vāvere ritenī pastāvīgā, nepārtrauktā (_bieži_ bezjēdzīgā) kustībā, darbībā
konstantais kapitāls pastāvīgais kapitāls
čičisbejs Pastāvīgais pavadonis bagātai, dižciltīgai sievietei (16.-18. gs. Itālijā); arī precētas sievietes mīļākais
sēdiņš pastāvīgais viesis (krogā)
regulārais karaspēks pastāvīgas (kadru) armijas karaspēks
mājvieta Pastāvīgas atrašanās, darbošanās vieta
limfatikostomija Pastāvīgas atveres izveidošana limfvadā (piem., krūšu limfvadā)
cekostomija Pastāvīgas fistulas izveidošana aklajā zarnā
lumbokolostomija Pastāvīgas fistulas izveidošana lokzarnā ar griezienu jostas apvidū
proktostomija Pastāvīgas mākslīgas atveres izveidošana taisnajā zarnā
tenūrprofesors pastāvīgas nodarbinātības profesors ar savā nozarē starptautiski atzītu pieredzi, kam tiek nodrošināts beztermiņa darba līgums zinātniskās pētniecības darbu veikšanai un studiju vadībai attiecīgajā zinātnes nozarē
kopā pastāvīgās partnerattiecībās
negals Pastāvīgas rūpes, raizes
rezidence Pastāvīgas uzturēšanās vieta, arī pagaidu apmešanās vai dzīves vieta (valsts valdībai, personām, kas ieņem augstus oficiālus amatus); attiecīgā celtne, telpas
attiecības pastāvīgas, emocionāli personiskas attiecības divu cilvēku starpā
termiki Pastāvīgas, spēcīgas augšupejošas gaisa plūsmas, kuras rodas konvekcijas rezultātā dienā virs sauszemes, naktī virs ūdens virsmas
vienāž Pastāvīgi
vienāži Pastāvīgi
atražot pastāvīgi atjaunot un attīstīt ražošanas procesu; atjaunot ražošanas procesā
mājot Pastāvīgi atrasties, darboties (kur)
bačkuļoties Pastāvīgi būt ap kādu (pie kāda) un tādējādi traucēt
PDRA Pastāvīgi darbojošās ražošanas apspriede (raj.)
izplaužēt Pastāvīgi ēdināt ar šķidru barību
dzīvot vienās bailēs pastāvīgi izjust bailes
apcelt Pastāvīgi izmantot (vienu un to pašu) - parasti par dzīvniekiem
badokšņa pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks
badacūka Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks
badagalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis
badakāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis
badgalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis
badkāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis
badapiesis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks; arī skops, mantkārīgs cilvēks
dakurināt Pastāvīgi kurināt, lai nepārstātu degt, neizdzistu
dakurt Pastāvīgi kurt, lai nepārstātu degt, neizdzistu
lādināt Pastāvīgi lamāt, lādēt kādu
pietauvošanās boja pastāvīgi noenkurota boja pietauvošanās vajadzībām
izostenūrija Pastāvīgi pazemināts un gandrīz nemainīgs urīna īpatnējais svars, novērojams nieru funkcijas insuficiences gadījumos
skrapāties pastāvīgi pēc kaut kā tiekties
partnerattiecības pastāvīgi personiski sakari (starp cilvēkiem)
pinka Pastāvīgi raudošs bērns
būt nomodā pastāvīgi rūpēties, gādāt par kaut ko
garainis pastāvīgi slikti smakojoša mute
žūpot Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus
urgt Pastāvīgi urdīt
budulēt pie grāmatas pastāvīgi uz lasīšanu mudināt
apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.) - par cilvēkiem
visnoji Pastāvīgi, bez apstājas
zvandzināt Pastāvīgi, neatlaidīgi atgādināt
žvandzināt Pastāvīgi, neatlaidīgi atgādināt
viennojs pastāvīgi, nemitīgi, nepārtraukti
viennoļas pastāvīgi, nemitīgi, nepārtraukti
visnoļ Pastāvīgi, vēl arvien
vārdformulas Pastāvīgie epiteti, vārdklišejas, stereotipiskas frāzes tautas dzejā, kas regulāri atkārtojas vienās un tajās pašās metriskajās pozīcijās
Coreper Pastāvīgo pārstāvju komiteja
metodontiāze Pastāvīgo zobu šķilšanās
aizvienējs Pastāvīgs
regulārs Pastāvīgs
sistemātisks Pastāvīgs
izdegšana pastāvīgs emocionāls un fizisks izsīkums, kas radies saistībā ar pārmērīgas psihoemocionālas slodzes apstākļiem darbā, darba vidē
spurķīlis Pastāvīgs garš un šaurs švertveida (zobenveida) ķīlis
preses birojs pastāvīgs informācijas centrs lielo laikrakstu redakcijās, informācijas aģentūrās u. tml.
konstante Pastāvīgs lielums
kunde Pastāvīgs pircējs vai pasūtītājs; klients
pārdienkunde Pastāvīgs pircējs, kas nāk ko iegādāties ik pārdienas
daktilogripoze Pastāvīgs pirkstu saliekums vai izliekums
fokuss pastāvīgs punkts, kura attālums līdz dotās līknes (elipses, hiperbolas, parabolas) patvaļīgam punktam ir pastāvīgā attiecībā pret tā paša patvaļīgā punkta attālumu līdz noteiktai taisnei, kuru sauc par direktrisi
nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis
maska Pastāvīgs tēls (itāliešu masku teātrī)
taļja Pastāvīgs tiešais nodoklis Francijā 15.-18. gs., ar ko pārsvarā aplika zemniekus
traktorbrigāde Pastāvīgs traktoristu u. c. mehanizatoru kolektīvs, kas veic noteiktu mehanizēto darbu apjomu lielsaimniecībā
štamgasts Pastāvīgs viesis
štammgasts Pastāvīgs viesis
sociālpsiholoģiskais klimats pastāvīgs vispārējs emocionālais noskaņojums grupā
cēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> celt
pacēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pacelt
pārcēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pārcelt
stacionārs Pastāvīgs, arī nemainīgs
štammēdiens Pastāvīgs, galvenais ēdiens
beznosacījuma reflekss pastāvīgs, iedzimts, pārmantots reflekss
permanents Pastāvīgs, ilgstošs; arī nepārtraukts
noteikts Pastāvīgs, nemainīgs
stabils Pastāvīgs, nemainīgs (par cilvēku attiecībām, arī parādībām sabiedrībā)
konstants Pastāvīgs, nemainīgs (piemēram, par parādībām dabā)
mūžīgs Pastāvīgs, nemitīgs
panojas Pastāvīgs, nemitīgs
ciešs Pastāvīgs, stiprs (par cilvēku attiecībām)
granītciets Pastāvīgs; neiedragājams (par pārliecību, ticību u. tml.)
stingrestība Pastāvīgums, noteiktība
pats Pastiprina nojēgumu par darbības veicēja patstāvīgumu
pats Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds
jutien Pastiprinājuma forma kopā ar "nejust"; lieto arī patstāvīgi
hidropedēze Pastiprināta svīšana
polihidroze Pastiprināta svīšana
hemihiperhidroze Pastiprināta svīšana ķermeņa vienā pusē
storno pasūtījuma atteikšana vai dzīvības apdrošināšanas līguma pārtraukšana
pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra
aizdriksnāt Pasvītrot
padrīksnāt Pasvītrot
pašņāpt Pasvītrot
pastrīpāt Pasvītrot
pašvīkāt Pasvītrot
pasvītrāt Pasvītrot
pastrīpot Pasvītrot (1)
pastrīpot Pasvītrot (2)
aizstrīpot Pasvītrot, ievilkt, ielikt zīmi
apdrīksnāt Pasvītrot, uzsvērt, izcelt
marcato Pasvītroti, uzsvērti
altruisms Pašaizliedzīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pašaizliedzība, nesavtība
krūmpērlīte Pašbrūvēts degvīns
mēnesnīca Pašbrūvēts degvīns
samosvals Pašbrūvēts degvīns
lipindraks pašbrūvēts degvīns (XX gs. 40.-60. gados)
ļurļaks Pašbrūvēts degvīns, kandža
Aglyunas breinums pašdarināts degvīns
krūmine Pašdarināts degvīns
samagonka Pašdarināts degvīns
šļerga Pašdarināts degvīns
šļorga Pašdarināts degvīns
šmerga Pašdarināts degvīns
šmola Pašdarināts degvīns
šperga Pašdarināts degvīns
Aglonas brīnums pašdarināts degvīns 20. gs. 40.-60. gados
džindža Pašdarīts degvīns
krutka Pašgatavots degvīns (parasti atšķaidīts spirts)
darba (pasūtījuma) pašizmaksas kalkulācija pašizmaksas kalkulācijas metode, ko izmanto ražotnēs, kur ražošanai vai izpildei pieņem atsevišķus pasūtījumus vai slēdz līgumus; katrs pasūtījums vai līgums ir patstāvīgs izmaksu nesējs (kalkulācijas objekts)
haireze Pašizvēlēta mācība, kas nesaskan ar baznīcas - īpaši katoļu baznīcas - dogmām, un apzinīga un stūrgalvīga turēšanās pie tās
piemānīties Pašlepns (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielavīties
pašslepkavība Pašnāvība
suicidium Pašnāvība
suicīds Pašnāvības akts, ko cilvēks izdara stipra psihiska satricinājuma vai psihiskas slimības ietekmē
suicidāla rīcība pašnāvības domas un pašnāvības mēģinājums
slīcināties Pašnāvības nolūkā grimt ūdenī
harakiri Pašnāvības veids (Japānā) - vēdera uzšķēršana ar dunci
suicidoloģija Pašnāvību izpēte
pašpaļaušanās Pašpaļāvība
pašuzticība Pašpaļāvība
pašuzticīgs Pašpaļāvīgs, uz sevi paļāvīgs
kazas kāja paštaisīts smēķējamais - avīžu papīrā ietīta tabaka; kazaskāja
māte Pātagas resnākā daļa, kas savīta no trim auklām
eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments
aizbilst Pateikt (ko labu) par kādu izdevīgā, vajadzīgā brīdī
in vino veritas patiesība ir vīnā (piedzēries cilvēks izpļāpā patiesību)
androfobija Patoloģiskas bailes no vīriešiem; vīriešu nīšana
jaunveidojums Patoloģiski šūnu izaugumi - pangas - uz augu lapām, lapu kātiņiem, dzinumiem, ziedpumpuriem, kurus izraisa kukaiņi, ērces, baktērijas, vīrusi vai auga attīstības traucējumi
mizandrija Patoloģisks riebums pret vīriešiem
autonomija Patstāvība; funkcija, kas nav atkarīga no centrālās nervu sistēmas
meklējumlidojums Patstāvīga atsevišķas lidmašīnas vai lidmašīnu grupas darbība, lai atklātu un iznīcinātu pretinieka lidmašīnas vai svarīgus virszemes objektus
darba dzīve Patstāvīga darba gaitas
garš patskanis patstāvīga fonēma - patskanis, kas garuma ziņā ir fonoloģiski pretstatāms īsam līdzīgas artikulārās kvalitātes patskanim un spēj šķirt vārda nozīmi
īss patskanis patstāvīga fonēma - patskanis, kas garuma ziņā ir pretstatāms garam līdzīgas artikulārās kvalitātes patskanim un spēj šķirt vārda nozīmi
piedrukājums Patstāvīga grāmatas daļa ar savu titullapu un pagināciju, kas parasti nav minēta ne pamatteksta titullapā, ne satura rādītājā
arhīvs Patstāvīga iestāde vai iestādes nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus
izņemšana Patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, kuras mērķis ir atrast un izņemt nodarījuma rīkus, noziedzīgā kārtā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietas izmeklēšanā
valsts uzņēmums patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskās personas tiesībām, kura ar tai norobežoto valsts īpašuma daļu veic uzņēmējdarbību
valsts cilvēktiesību birojs patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši Satversmei un Latvijas saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajam likumam "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"
hipostāze Patstāvīgas eksistences piedēvēšana abstraktiem priekšstatiem, idejām
mirdzizlāde Patstāvīgās elektriskās gāzizlādes veids, kam raksturīgs relatīvi mazs strāvas blīvums un liels potenciāla katodkritums
mediatizācija Patstāvīgas valsts neatkarības iznīcināšana, pakļaujot to citas valsts varai
saikļavārds Patstāvīgas vārdšķiras vārds (attieksmes vietniekvārds, apstākļa vārds) viens pats vai kopā ar prievārdu vai palīgvārds (partikula), kas veic saikļa funkciju
uz savu roku patstāvīgi
autoblasts Patstāvīgi eksistējoša šūna, piem., mikroorganisms
īpatnis Patstāvīgi eksistējošs organisms; indivīds (2)
indivīds Patstāvīgi eksistējošs organisms; īpatnis (1)
robotizēts tehnoloģiskais komplekss patstāvīgi funkcionējošs iekārtu kopums, kas sastāv no tehnoloģiskās iekārtas, rūpniecības robota un aprīkojuma un realizē daudzkārtējus darba ciklus
atklāt jaunu Ameriku patstāvīgi izzināt kaut ko sen zināmu (parasti nolieguma teikumos)
autoveikals Patstāvīgi pārvietojams mazumtirdzniecības punkts speciāli aprīkotā automašīnā - furgonā, iedzīvotāju apkalpošanai lauku apdzīvotajās vietās, kurās nav stacionāru veikalu
autogēns Patstāvīgi radies, attīstījies
mājasdarbs Patstāvīgi veicams mācību uzdevums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājas darbs
pēc sava ģīmja un līdzības patstāvīgi, atšķirīgi no citiem
saimniekot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur, ar ko)
kokaudzētava Patstāvīgs mežsaimnieciskās ražošanas uzņēmums meža reproduktīvā materiāla izaudzēšanai apmežošanas un apzaļumošanas vajadzībām
Ķeguma novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g. Daugavas abos krastos, ietvēra Ķeguma pilsētu, Birzgales, Rembates un Tomes pagastus; 2021. g. iekļauts Ogres novadā
Kandavas novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g., 1999.-2009. g. Tukuma rajona sastāvā, ietvēra Kandavas pilsētu, Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagastus
uvertīra Patstāvīgs programmatisks koncertskaņdarbs sonātes formā orķestrim
teikuma loceklis patstāvīgs vārds vai nedalāms vārdu savienojums, kurš teikumā noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju
balstvārds Patstāvīgs vārds, kam tekstā vai izteikumā ir svarīga informācija vai gramatiska nozīme; vārds, ap kuru veido jēdzieniski saistītu tekstu
autokefāls Patstāvīgs, neatkarīgs
austrumu ortodoksālās Baznīcas patstāvīgu Baznīcu kopums, kuru aizbildnis ir ekumeniskais Konstantinopoles patriarhs
cenobijs Patstāvīgu šūnu vai vienšūnas organismu kolonija, kuru kopā satur kopīgs apvalks
Inocybe patouillardii Patujāra šķiedrgalvīte
apglabāt Paturēt sevī, neizpaužot citiem
brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem
tvarts Patvērums; aizstāvība, aizsargs
zobot Paust ironisku, arī, parasti nedaudz, nievīgu, izsmējīgu attieksmi (pret kādu)
saliekties deviņos līkumos paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties
rādīt zobus paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties
eskortserviss Pavadoņserviss, nodrošina sievietei vai vīrietim attiecīga dzimuma pavadoni dažādu pasākumu apmeklēšanai u. tml.
hemofilija Pavājināta asins recēšana, iedzimta slimība, ar ko slimo gandrīz tikai vīrieši, bet slimību uz nākamo paaudzi pārnes sievietes, kuras pašas parasti neslimo
medikamentozā tolerance pavājināta reakcija pret atkārtotu pastāvīgu zāļu devu vai nepieciešamība palielināt devu pastāvīgas atbildes saglabāšanai
tētiņš Pavecāks puisis, vīrietis
vienteka dzija pavediens, kas nav savīts kopā ar citu
apgraulēt Paveikt (darbu) ļoti pavirši, nevīžīgi, nolaidīgi
iespiedums paveikta darbība --> iespiest 1 (2); rieva, svītra, iedobums u. tml., kas radies iespiežot, saspiežot
iesvītrojums paveikta darbība --> iesvītrot
iešņāpums paveikta darbība --> iešņāpt (2); iegriezta svītra, iegriezts teksts, attēls
gravējums paveikta darbība, rezultāts --> gravēt; gravīra (1)
ievīlējums paveikta darbība, rezultāts --> ievīlēt 1
ievīlējums paveikta darbība, rezultāts --> ievīlēt 2
ievijums paveikta darbība, rezultāts --> ievīt (1)
izsvītrojums paveikta darbība, rezultāts --> izsvītrot
izvīlējums paveikta darbība, rezultāts --> izvīlēt (1)
izvīlējums paveikta darbība, rezultāts --> izvīlēt (2)
izvijums paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (1)
izvijums paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (2)
izvijums paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (3)
pasvītrojums paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1); svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu
pasvītrojums paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (2)
pavīpsnājams paveikta darbība, rezultāts --> pavīpsnāt
savijums paveikta darbība, rezultāts --> savīt (1)
savijums paveikta darbība, rezultāts --> savīt (2)
savijums paveikta darbība, rezultāts --> savīt (3)
svītrojums paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (1)
svītrojums paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (2)
švīkājums paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1)
vijums paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties (1)
baznīcas valsts Pāvesta valsts - patstāvīga valsts, ko pārvaldīja pāvests, Itālijas vidienē no 8. gs. līdz 1870, kad tā tika iekļauta vienotajā Itālijā
pavidēt Pavīdēt 1(1)
pavidžurēt Pavidžināt; pavīterot
Alburnoides bipunctatus pavīķe, šīs ģints suga
daturēt Pavilcināt dzīvības laiku ar zālēm
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu
pavipsnāt Pavīpsnot
pa langvīzi pavirši, nekārtīgi, nevīžīgi
negligente Pavirši, nevīžīgi
nomest (arī nosviest) pa roku galam pavirši, nevīžīgi nolikt, novietot, kur pagadās
nosviest (arī nomest) pa roku galam pavirši, nevīžīgi nolikt, novietot, kur pagadās
glumināties Pavirši, nevīžīgi strādāt
halturēt Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādāt
haltūra Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi veikts darbs
leiderēt Pavirši, nolaidīgi, nevīžīgi strādāt
kā izmiris pavisam kluss, bez jebkādas dzīvības; pavisam tukšs, bez neviena cilvēka
pavīkstīt Pavīstīt
pavītarot Pavīterot
pavīterēt Pavīterot
Pievītes ezers Pāvītes ezers Cēsu novada Inešu pagastā
pavietēt Pavītināt
apjāt Pazaudēt jaunavību dzimumsakaros
dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra
dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos
publikācija Paziņojums ar preses, radio vai televīzijas starpniecību
aiziet Pazust, pāriet (par parādībām, kas saistītas ar atsevišķa indivīda dzīvi, ar viņa pārdzīvojumiem)
Noasa dēlu septiņi priekšraksti pēc jūdaisma mācībām pienākumi, kas attiecas uz visiem vīriešiem un sievietēm neatkarīgi no rases vai ticības; tie paredz atteikšanos no elkdievības, zaimošanas, incesta, slepkavības, zagšanas unn dzīvas miesas ēšanas, kā arī prasību ievērot taisnīgumu
Svētā ģimene pēc kristīgajiem priekšstatiem, ģimene, kurā dzimis Jēzus Kristus; Jēzus tuvinieki bērnībā, ieskaitot jaunavu Mariju un viņas vīru Jāzepu
Driope pēc mīta tesāliešu versijas - viņa kļuva par Apollona mīļāko, kurš viņu ieguva ar varu, viņas mirstīgais vīrs bija Andraimons, kam viņa dzemdēja dēlu Amfisu
Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku
balzametiķis pēc stingri noteiktas tehnoloģijas no vīnogu misas (parasti Itālijā) ražots etiķis
vivipārija Pēcnācēju, radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem
untums Pēkšņa pārmaiņa, nepastāvība (parādībām dabā vai sabiedrībā)
reids Pēkšņa sabiedriska pārbaude, revīzija
saskriet pēkšņi izraisīties (parasti sejā, galvā) - par karstuma sajūtu, pietvīkumu
sisties pēkšņi izraisīties (piemēram, par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) - par asinīm
untumains pēkšņi mainīgs, nepastāvīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā)
aizsvilties pēkšņi notvīkt, nosarkt (par vaigiem, ausīm, seju)
iesisties pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā) - par pietvīkumu, karstumu u. tml.
atšauties Pēkšņi, strauji atvērties (par durvīm, logu u. tml.)
peldspura Peldēšanai nepieciešama spura (zivīm)
peldorgāns Peldēšanai nepieciešams orgāns (piemēram, zivīm, vēžiem, medūzām, ūdenī dzīvojošiem kukaiņiem)
iet Peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) - par zivīm
nākt Peldēt šurp (parasti uz nārstošanas vietām) - parasti par zivīm
Salvinia natans peldošā salvīnija
segraugi Pelējumiem radniecīgi mikroorganismi, gaisa klātbūtnē attīstās uz alus, vīna, etiķa, skābētiem un marinētiem produktiem
pelēksvītrots Pelēksvītrains
alimentārā pentozūrija pentožu ekskrēcija urīnā, ksiloze un arabinoze pēc pārmērīgas ķiršu, plūmju, vīnogu u. c. augļu vai to sulu lietošanas uzturā
iridodiastāze Perifērās varavīksnenes malas defekts, kas neskar zīlītes malu; izskatās it kā būtu vairākas zīlītes
skeneris perifērijas ierīce, kas secīgi caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes, ko ar lappušu izkārtojuma un datorizdevniecības programmu starpniecību var ievietot sagatavojamā dokumenta tekstā
perifēriskais motoneirons perifēriskā refleksa loka trešais neirons, kas saņem impulsus no starpneirona un vada tos uz šķērssvītroto muskulatūru
sinhrotrons Periodiskas darbības elektronu paātrinātājs ar mainīgu magnētisko lauku un pastāvīgu elektriskā lauka frekvenci
bajāru dome periodiski sasaukta vai pastāvīga padomdevēja iestāde pie Krievijas kņaziem, izveidojās 9.-10. gs., atcelta 1711. g.
holesteatoma Pērļainais audzējs, ko veido ragvielas zvīņas, kurās ir epidermoīdas šūnas un holesterīns; novērojams vidusausī, arī galvas un muguras smadzenēs
iepērt Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu
mulla Persiešu valodas vārds, kas atbilst arābu valodas vārdam "skolotājs" vai "mācīts vīrs"; islāma kulta kalpotājs un likumu skaidrotājs
sarbāzs Persijā karavīrs kājniekos
salds persona (parasti vīrietis), kas pievērš pastiprinātu uzmanību savam vizuālajam tēlam, kam ir raksturīgs pārspīlēts iedegums, īpatnējs matu sakārtojums un aksesuāri
cilvēks persona, indivīds
aizturētais persona, kam uz laiku ir atņemta brīvība
aizturēts persona, kam uz neilgu laiku ir atņemta brīvība
pašnodarbināta persona persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties kā darbinieks darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību
neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā)
valsts amatpersona persona, kas pastāvīgi vai uz laiku pilda varas pārstāvja funkcijas; ieņem amatus, kas ir saistīti ar pārvaldes, administratīvi saimniecisko pienākumu pildīšanu utt.
mecēns persona, kas savā dāsnā devīgumā kā literātu un mākslinieku atbalstītājs līdzinās Mecēnam ("Gaius Cilnius Maccenas"), cēzara Augusta ministram senajā Romā
apziņotājs persona, ko izmanto karavīru un civiliedzīvotāju apziņošanai stihisku nelaimju vai masu iznīcināšanas ieroču lietošanas draudu gadījumos
probācijas klients persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti Valsts probācijas dienesta likumā paredzētie pienākumi
cittautietis persona, kura pastāvīgi dzīvo ārpus savas etniskās dzimtenes robežām; sveštautietis
persona ar alternatīvo statusu persona, kuru nevar atzīt par bēgli atbilstoši 1951. gadā Ženēvā pieņemtajai ANO Konvencijai par bēgļa statusu, bet saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu tai nepieciešama aizsardzība; statusu piešķir, ja pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu vai plašas vardarbības dēļ personai ir draudi dzīvībai un veselībai
ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka persona, kuru nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tā uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā
tīkla saskarnes karte personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā; tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas savukārt saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes
iespraušanas punkts personālo datoru saimes _Macintosh_ datoros izmantojamo operētājsistēmu, kā arī operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumos - vertikāla mirgojoša svītra, kas norāda, kurā vietā uz ekrāna parādīsies ievadāmais teksts
automācības Personālsastāva apmācības automobiļu tehnikas uzturēšanā pastāvīgā kaujas gatavībā un pareizā ekspluatācijā
personas apdrošināšana personas dzīvības, veselības vai fiziskā stāvokļa apdrošināšana
personu apdrošināšana personas dzīvības, veselības vai fiziskā stāvokļa apdrošināšana
nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību
dzīves kvalitāte personas, ģimenes, personu grupas, sabiedrības labklājības rādītājs, kas ietver fizisko un garīgo veselību, brīvo laiku un tā izmantošanu, darbu, saikni ar sabiedrību, tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos realizēt, kā arī materiālo nodrošinājumu
audžuvecāki personas, kas pastāvīgi vai uz laiku audzina pieņemtus bērnus
pienākuma apziņa personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos
sociālā ievirze personības psihes struktūras elements, ko veido trīs galvenie komponenti: 1) kognitīvais (objektu izzinošās interpretācijas komponents); 2) emocionālais komponents; 3) izturēšanās komponents (gatavība darboties noteiktā veidā); kas kopā ir personības izturēšanās regulators un nosaka attieksmi pret sevi, otru cilvēku, grupu, notiekošajām parādībām
arests Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju
sociālais tīkls personisko attiecību un sociālo mijiedarbību kopums, kas savieno indivīdus (piemēram, cilvēkus, kas ir pazīstami vai kas savā starpā sazinās)
filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata
skoliopatekse Perversa attieksme pret slimību, piem., simulēšana vai pārspīlētas, pastāvīgas rūpes par savu veselību
eksaudiorisms Perversitāte, kad svarīgākā loma ir dzirdes uztveres īpatnībām - indivīds jūt uzmācīgu vēlēšanos ieklausīties dzimumakta un citu seksuālo darbību skaņās
individuālpsiholoģija Pētījumi par indivīdu un personības individuālajām atšķirībām
sociālais eksperiments pētījumu tehnika sociālajās zinātnēs, t. i. izpētāmā objekta (indivīda, kolektīva, grupas) likumsakarību analīze, radot specifiskus tā funkcionēšanas nosacījumus un faktorus
kopotājs Pie avīzēm, žurnāliem, grāmatām u. c. iespieduma darbiem ar sleju sakārtošanu lappusēs nodarbināts burtlicis
tamili Pie dravīdu rases piederoša tauta, kas gk. dzīvo Indijas dienvidos un Šrilankā; runā tamilu valodā, ticīgie - gk. hinduisti (gk. Šivas kults), nedaudz musulmaņu
klaudzeklis Pie durvīm, vārtiem piekārts neliels metāla stienis ar paresninājumu vienā galā (pieklaudzināšanai)
viraginitāte Pie sievietēm novērojamas vīriešu īpašības
pilsonis pie valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem piederoša persona, uz kuru attiecas valsts likumos paredzētās tiesības un pienākumi
dzjadzja Pieaudzis vīrietis (ja par to runā vai to uzrunā bērns)
rakaris Pieaugušais, kas dara ko nevēlamu, arī pārgalvīgu, negaidītu
piestūķēt Piebāzt, arī piepildīt (parasti neveikli, nevīžīgi)
Parthenocissus quinquefolia var. saint-paulii pieclapiņu mežvīna varietāte
Parthenocissus quinquefolia pieclapiņu mežvīns
kvindecemvīru Piecpadsmit vīru
pentandrija Piecvīrība, augi ar pieciem putekšņu trauciņiem, Linnēja sistēmas piektā šķira
lopužos iet piedalīties līgavas pūra lopu aizdzīšanā uz vīra mājām
piedāvāties Piedāvāt sevi vīrietim (par sievieti)
hipostazēt Piedēvēt abstraktiem jēdzieniem patstāvīgu eksistenci, vispārīgas īpašības un kvalitātes (piem., domāšanu, gribu), uzskatīt par patstāvīgiem objektiem
indulģence Piedošanas gatavība; grēku atlaišana (katoļu baznīcā)
biopsihosociālā pieeja pieeja sociālajā darbā, kas indivīda vai ģimenes dzīves kvalitāti, labbūtību, kā arī sociālo problēmu rašanos un to mazināšanu skaidro ar trīs faktoru grupām un to mijiedarbību: 1) bioloģisko jeb fizisko faktoru (piemēram, ģenētiskie un iedzimtie priekšnosacījumi, centrālās nervu sistēmas darbība, temperaments, medikamentu vai psihoaktīvu vielu ietekme); 2) psiholoģisko faktoru (piemēram, garastāvoklis, raksturs, uzskati, paradumi, personība, piesaistes tips, adaptācijas modeļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas); 3) sociālo faktoru (piemēram, ģimene, draugi, nodarbošanās, starppersonu attiecības, sociālā atbalsta sistēma)
buņķete Pieguļnieku vakars, kad sestdienas vakarā puiši un vīri sajāja pieguļā no visa novada
atlaidība Piekāpība, pieļāvība
lētsirdīgs Piekāpīgs, devīgs
jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu)
sers Pieklājības forma, ko lieto (nepievienojot vārdu), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā)
milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās)
sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā)
pans Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā)
misters Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā
mesjē Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā franču valodā)
senjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā)
kavaljero Pieklājības forma, uzrunājot spāņu vīrieti
dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā)
kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs
pieguļošais siluets piekļāvīgais siluets
pielaidīgs Piekļāvīgs
pielipīgs Piekļāvīgs; patīkams
žagargailis Piekrāpts vīrs, ragnesis
bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna
dasaberīties Pielavīties
dasalavīties Pielavīties
dazagties Pielavīties
pielāvīties Pielavīties
piesalavīties Pielavīties
maskulinizēties Pielīdzināties vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti
pārvīrietiskoties Pielīdzināties vīrietim (piemēram, uzvedībā) - par sievieti
pantry Pieliekamais (kuģī); kuģa virtuve; neliela virtuvīte
piepurināt Pieliet vēl (parasti degvīnu)
palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs; izlaist (9), izlutināt
sasviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasvīst (1)
sasviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasvīst (2)
pieļāvīgums Pieļāvība
ļāvīgs Pieļāvīgs
īstā brīdī piemērotā, izdevīgā laikā
Brīvības piemineklis piemineklis Rīgā, Latvijas nacionālās neatkarības simbols, atrodas Brīvības bulvārī pie krustojuma ar Raiņa bulvāri, uzcelts, lai iemūžinātu 1918.-1920. g. Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņu
Sudrabkalniņš Piemineklis Rīgas 6. kājnieku pulka karavīriem, kas aizstāvēja Rīgu pret bermontiešu uzbrukumu 1919. g., atrodas Rīgā, Kurzemes rajonā, starp Slokas ielu un Kurzemes prospektu
Brīvības pieminekļa nozīme piemiņas nozīme, ko Brīvības pieminekļa komiteja pasniedza aktīvākajiem ziedojumu vācējiem, tā ir neliela, ovālas formas sudraba plāksnīte (raudze 875), kuras vienā pusē "Važu rāvēju" grupas attēls un uzraksts "Tēvzemei un brīvībai", bet otrā pusē uzraksts "Par nopelniem Brīvības pieminekļa celšanā"
piešļamāt Piemīņāt, piesārņot, sasvīnīt
androgalaktozēmija Piena atdalīšanās no vīrieša krūts dziedzera
kopslaukums Piena daudzums kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē no visām laidara govīm
trieks Piena dziedzeru iekaisums (parasti govīm) pirmajās dienās pēc atnešanās
parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
kaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par (izdevīgu, pieļaujamu u. tml.) preces cenu (par pircēju, pārdevēju)
piesieties Piesaistoties, pievēršoties (kam), ierobežot savu kustības, rīcības brīvību, tikt ierobežotam
piepeizāt piesārņot, piebārstīt, sasvīnīt, izrakņāt
ūdeņu pašattīrīšanās piesārņotu ūdeņu pakāpeniska attīrīšanās ūdensorganismu dzīvības procesu gaitā; ūdeņu pašattīrīšanās procesā piedalās galvenokārt aerobiskās baktērijas, sēnes, aļģes un dzīvnieki (zooplanktona un zoobentosa organismi)
pieklauvēt Piesist (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), lai, radot troksni, signalizētu
piepeļot Piesmulēt, sasvīnīt
pseidomasturbācija Piespiedu masturbācija ilgstošas abstinences vai frustrācijas apstākļos; arī tāda vīrieša manipulācijas ar dzimumorgāniem, kurš nav spējīgs ne uz ejakulāciju, ne uz orgasmu
saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam
saliekt gredzenā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt
saliekt āža ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt, pieveikt
piesvīnīties Piesvīst, notraipīties
sasārnēt Piesvīst, piesūkties ar sviedriem
piestrīpot Piesvītrot
piesvītrāt Piesvītrot
privileģēt Piešķirt (kādam) privilēģiju; radīt (kādam, kam) īpaši izdevīgu stāvokli
palaist (vaļīgāk) grožus piešķirt (lielāku) brīvību
palaist vaļīgāk grožus piešķirt lielāku brīvību
abstemijs Pieticīgs cilvēks; cilvēks, kas neieredz vīnu
pievīlēt Pietiekami, daudz šūt vīles
semikols pieturzīme ( ; ), ko galvenokārt lieto, lai krasāk nošķirtu atsevišķas komplicēta salikta teikuma daļas, retāk - lielā mērā patstāvīgus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai lielākas vienlīdzīgu teikuma locekļu kopas; ar semikolu nodala arī garākas uzskaitījuma vienības
apdūklajs Pietvīcis laiks, gaiss; dūmakains gaiss
apdūmaklajs Pietvīcis laiks, gaiss; dūmakains gaiss
dugt Pietvīkt, tvaikainam palikt
aizkaist Pietvīkt; nosarkt
piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt
tuvināšanās gradients pievilkšanās pastiprināšanās, pieaugot tuvībai
piezviest Pieziest, piesvīnēt
pundurtauta Pigmeji, tautu grupas gk. Āfrikas tropos ar pieaugušu vīriešu augumu līdz 150 cm
hepatovīrusi Pikornavīrusu ģints, ietver A hepatīta vīrusu
tekselis Pikselis telpiskajā attēlā; vismazākais attēla elements, kam rastrgrafikā var patstāvīgi piešķirt tādus raksturojumus kā, piemēram, krāsa un spilgtums
sacirsties uz deviņi pilnā gatavībā kaut ko darīt; saposties
spermogramma Pilna spermas analīze, nosakot fiziskās īpašības, ķīmisko un šūnu sastāvu u. c., kas ļauj novērtēt vīrieša spējas apaugļot sievišķo olšūnu
livers Pilnesis - ierīce nelielu šķidruma daudzumu pārnešanai, noņemot paraugus vīnam, eļļām u. tml.
sui iuris pilngadīgs; patstāvīgs; rīcībspējīgs
briedums Pilnīga (garīgo spēju, talanta, spēku u. tml.) gatavība, atraisītība
pamodināt pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā), atmodināt (2)
uzmodināt pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā); pamodināt (2); atmodināt (2)
kā izpeldināts pilnīgi slapjš (biežāk pēc lielas svīšanas)
slapjš kā žurka pilnīgi slapjš (nosvīdis, samircis)
aklredze pilnīgi vai daļēji aklu cilvēku maņa orientēties un uztvert apkārtējo pasauli tā, it kā viņiem būtu ierobežota redzes spēja; katram indivīdam izpaužas atšķirīgi
līdz kājai vaļā pilnīgi vaļā (parasti par durvīm)
eklēzija Pilntiesīgo pilsoņu sapulce dažās Grieķijas valstīs ar pastāvīgām tiesībām kontrolēt valdības darbību
Kērnsa pilsēta Austrālijā ("Cairns"), kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štata ziemeļu daļā, 98300 iedzīvotāju (2006. g.)
Makaja pilsēta Austrālijā ("Mackay"), Kvīnslendas austrumos, osta Koraļļu jūras krastā, 85500 iedzīvotāju (2015. g.)
Mauntaiza pilsēta Austrālijā ("Maunt Isa"), Kvīnslendas rietumos, 22000 iedzīvotāju (2016. g.)
Rokhemptona pilsēta Austrālijā ("Rockhampton"), Kvīnslendas austrumos, osta Ficrojas lejteces krastos, 80700 iedzīvotāju (2015. g.)
Tūvumba pilsēta Austrālijā ("Toowoomba"), Kvīnslendas štata dienvidu daļā, \~100 km uz rietumiem no Brisbenas, 90200 iedzīvotāju (2006. g.)
Vorika pilsēta Austrālijā (Warwick"), Kvīnslendā, \~30000 iedzīvotāju (2007. g.)
Goldkosta pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štata dienvidu daļā, 454400 iedzīvotāju (2006. g.)
Sanšaikosta pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štata dienvidu daļā, 87600 iedzīvotāju (2006. g.)
Taunsvila pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štatā, 95500 iedzīvotāju (2006. g.)
Bārkoldaina pilsēta Austrālijā, Kvīnslendas štatā
Sarina pilsēta Austrālijā, Kvīnslendas štata austrumos, <10000 iedzīvotāju
Bamaga pilsēta Austrālijā, Kvīnslendas štatā, Jorkas raga pussalas ziemeļos
Ipsviča pilsēta Austrālijas austrumos (_Ipswich_), Kvīnslendā, Brisbenas priekšpilsēta (39 km uz dienvidrietumiem), 200000 iedzīvotāju (2017. g.)
Brisbena pilsēta Austrālijas austrumos ("Brisbane"), Kvīnslendas štata administratīvais centrs, osta Brisbenas lejtecē, Klusā okeāna piekrastē, 1,9 milj. iedzīvotāju (2007. g.), Austrālijas 3 lielākā pilsēta
Bandaberga pilsēta Austrālijas austrumu piekrastē, Kvīnslendā, osta Bernetas lejteces krastā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kavarati pilsēta Indijā ("Kavaratti"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kananoru salās Arābijas jūras dienvidaustrumos, no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, Lakšadvīpas teritorijas administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2015. g.)
Mangalūru pilsēta Indijā, Karnātakas štatā, Lakšadvīpu jūras piekrastē, 485000 iedzīvotāju (2011. g.)
Koči pilsēta Indijas dienvidos, Keralas štatā, Lakšadvīpu jūras krastā, 607000 iedzīvotāju (2007. g.)
Thiruvananthapurama pilsēta Indijas dienvidos, Lakšadvīpu jūras piekrastē, Keralas štata administratīvais centrs, 743700 iedzīvotāju (2011. g.)
Ābgarma pilsēta Irānā (_Ābgarm_), Kazvīnas ostāna dienvidrietumu daļā, \~6300 iedzīvotāju (2016. g.)
Ābjeka pilsēta Irānā (_Ābyek_, آبیک), Kazvīnas provincē, \~60000 iedzīvoāju
Alvanda pilsēta Irānā (_Alvand_), Kazvīnas ostānā
Āvadža pilsēta Irānā (_Āvaj_), Kazvīnas ostāna dienvidu daļā
Kilkī pilsēta Īrijā (_Kilkee_), Klēras grāfistē, 1040 iedzīvotāju (2011. g.); Kilkvī
Tokujama pilsēta Japānā ("Tokuyama"), Jamaguči prefektūrā, kā patstāvīga pilsēta pastāvēja līdz 2003. g. 21. aprīlim, kad apvienojoties vairākām kaimiņpilsētām izveidojās Šunana
Ķegums pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. patstāvīga novada centrs, 2002.-2009. g. novada centrs Ogres rajonā, 1950.-2009. g. Ogres rajonā, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 47 km no Rīgas un 11 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1993. g., kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar elektrostacijas (HES) būves sākšanu
Ņūporta pilsēta Lielbritānijā (_Newport_), Velsas dienvidrietumu daļā; Kāsnevīza
Gelašīlsa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas kreisajā krastā
Hoika pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas pietekas krastos
Aulād Saīda pilsēta Marokā (_Oulad Said_), Šāvījas-Vardīgas reģionā
Muhammedīja pilsēta Marokā ("Mohammadia"), Šāvījas-Vardīgas reģionā, Kasablankas piepilsēta, 188600 iedzīvotāju (2004. g.)
Ben Slīmāna pilsēta Marokā, Šāvīja-Vardīga reģiona ziemeļu daļā
Ben Ahmeda pilsēta Marokā, Šāvījas-Vardīgas reģionā
Satāta pilsēta Marokas rietumos ("Settat"), Šāvījas-Vardīgas reģiona administratīvais centrs, 142200 iedzīvotāju (2015. g.)
Argūba pilsēta Rietumsahārā (_Al Argoub_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē
Toplica pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.); Marošhēvīza
Mauntlavīnija pilsēta Šrilankas dienvidrietumos ("Mount Lavinia"), Indijas okeāna krastā, iekļauta Kolombo kā tās dienvidu priekšpilsēta, 216700 iedzīvotāju (2006. g.); Dehivala-Mauntlavīnija
Einzīdelne pilsēta Šveicē (_Einsiedeln_), Švīces kantonā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Lāhene pilsēta Šveicē (_Lachen_), Švīces kantonā, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
Freienbaha pilsēta Šveicē ("Freienbach"), Švīces kantonā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kīsnahte pilsēta Šveicē ("Kuessnacht"), Švīces kantonā, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Heilbronna pilsēta Vācijā (vācu val. "Heilbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, vīnogu audzēšanas apvidū, 117500 iedzīvotāju (2023. g.), upes osta Nekāras krastos
Melndāla pilsēta Zviedrijā, Gēteborgas pilsētas daļa, tās dienvidaustrumos, kas senāk bija patstāvīga pilsēta, \~40000 iedzīvotāju
piepilsētas autobuss pilsētas vai piepilsētas satiksmei paredzēts maršruta autobuss ar palielinātu stāvvietu skaitu, pasažieru uzkrājuma laukumiem un vismaz divām platām durvīm, lai paātrinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu
municipia Pilsētu komūnas, ko pievienoja senai Romas valstij tādā kārtā, ka iekšējā pārvaldē tās bija patstāvīgas un to locekļiem līdzīgas tiesības ar Romas pilsoņiem, lai gan bez balstiesībām un ar gaitu pienākumu
Meža kalns pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 100 m uz ziemeļrietumiem no Incēnu pilskalna, Avīknes labajā krastā, aizņem daļu no 2 km garas paugurgrēdas — Dobes kalniem, un no pārējās grēdas norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem (augstums — 4 m un 10 m), plakums — \~60 x 70 m, ir izteiktas domas, ka šajā pilskalnā atradusies 1258.-1259. g. celtā krustnešu Dobes (“Doben”) pils, kas minēta Vecākajā atskaņu hronikā
Incēnu pilskalns pilskalns Dobeles novada Vītiņu pagastā pie bijušajām Incēnu mājām, Avīknes kreisajā krastā, paugurs ar stāvām 20-30 m augstām nogāzēm, plakums — četrstūrains 30 x30 m, datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
nefrostoma Piltuvīte ar skropstiņām - nefrīdiju atvere dzīvnieka ķermeņa dobumā
vīžpinis Pinējs, kurš izgatavo vīzes
vijeklis Pineklis, kas veidots no vītām auklām, virvēm u. tml.
Morana pingvīkula pingvīkulu suga ("Pinguicula moranensis")
spheniscidae Pingvīnu dzimta
aptenodytes Pingvīnu kārtas ģints
Adeles pingvīns pingvīnu suga (_Pygoscelis adeliae_), garums - 70 cm, svars - 6 kg
mazais pingvīns pingvīnu suga, garums - 40 cm, svars - 1 kg
Fjordlandes pingvīns pingvīnu suga, garums - 55 cm, svars - 4 kg
Snērsu pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 4 kg; jutīgs pret pārmaiņām vidē
briļļainais pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 4 kg; ļoti apdraudēts
Humbolta pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 5 kg; apdraudēts
Magelāna pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 5 kg; ļoti apdraudēts
lielcekula pingvīns pingvīnu suga, garums - 65 cm, svars - 7 kg
baltvaigu pingvīns pingvīnu suga, garums - 70 cm, svars - 6 kg
zeltmatu pingvīns pingvīnu suga, garums - 70 cm, svars - 6 kg
dzeltenacu pingvīns pingvīnu suga, garums - 70 cm, svars - 8 kg; apdraudēts
Antarktikas pingvīns pingvīnu suga, garums - 75 cm, svars - 6 kg
Galapagu pingvīns pingvīnu suga, garums - 80 cm, svars - 8 kg; jutīgs pret pārmaiņām vidē
sphenisciformes Pingvīnveidīgo kārta
makšerēt Pinot auklu vīzes, vārstīt (auklas)
iepīt Pinot iestiprināt (kur iekšā); pinot pievienot (kam); ievīt (1)
vārstīt Pinot vīzes, virzīt pamīšus (lūku, auklu)
mastīkls Pinuma raksts zeķu prievītei ar imitētiem zobiņiem
cephalidaceae Piptocefalu dzimtas ģints "Piptocephalis", ko dažkārt izdala kā patstāvīgu dzimtu
ierags Pirkstveidīgi galvas kausa, resp. pieres kaula izliekumi, atzarojumi ragu dzīvniekiem (govīm, briežiem, auniem u. c.)
kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī kareivis
Alalu Pirmā augstākā dievība hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā, kas 9 gadus bija debesu pavēlnieks, līdz viņu gāza viņa kalps, dievs Anu, un viņš nonāca pazemē
štālhelmieši Pirmā pasaules kara vācu karavīru savienība, dibināta 1918. g., 1934. g. iekļāvās nacionālsociālistu organizācijās
stalkers pirmatklājējs, tas, kas iet pirmais (parasti dzīvībai bīstamās vietās)
Nareau Pirmatnējā dievība Gilberta salu (Okeānija) iedzīvotāju mitoloģijā, kura aizsāka pasaules radīšanu, pierunājot zuti, lai tas nošķir debesis no zemes
probioloģija Pirmbioloģija, mācība par vispirmām dzīvības pakāpēm
oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs; mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja; pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.)
pirmssokratisks pirmssokrastiskais periods - senākais periods Senās Grieķijas filozofijā (6.-5. gs. p. m. ē.), kad filozofija pirmo reizi kļuva par patstāvīgu zinātni
piruvēmija Pirovīnogskābes daudzuma palielināšanās asinīs
piruvāts Pirovīnogskābes sāls vai esteris
vijeklis Pīšanai (vīšanai) sagatavots materiāls
pārlakstīt Pīt vīzes ar pārlēcieniem, t. i. neverot lūkus pēc kārtas, katrā otrā vai trešā starpā
penterāt pīt, vīt
paads Pītas vīzes
šķedera plais vai svītra
iezis Plaisa, svītra
zvīņa Plakans ādas veidojums dzīvniekiem, gk. zivīm, arī rāpuļiem un dažām zīdītāju sugām; zvīņas
konforms attēlojums plaknes attēlojums sevī, kas saglabā leņķus starp visām līnijām (piem., līdzības transformācija)
plakoīdzvīņas Plakoidālās zvīņas - primitīvākās un filoģenētiski vecākais zvīņu tips, kas piemīt skrimšļzivīm, un no tām attīstījušies pārējie zvīņu tipi
skutella Plāksnīte, zvīniņa
plānādiņa Plāna ādiņa, plāna plēvīte
pelikula Plāna ādiņa, plēvīte; blīvs, elastīgs apvalks, kas klāj vicaiņus un infuzorijas
padšilka Plāna auduma apmale, ko izmanto, atšujot, apvīlējot ko
plēksna Plāna plēvīte, kārtiņa
šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai
sarkolemma Plāns bezstruktūras apvalks, kas aptver šķērssvītrotās muskuļšķiedras
listrīns Plāns, spīdīgs vilnas vai pusvilnas audums, kas izgatavots no parupjiem diedziņiem; agrāk to lika par oderi vīriešu svārkos
enerģētiskā plantācija plantācija ātraudzīgu krūmu un koku sugu (kārklu, vītolu, papeļu u. c.) audzēšanai sabiezinātā stādījumā ar 2–5 gadus vecu cirtmetu ātrai lielas biomasas ražošanai, kas izmantojama enerģijas ieguvei
psihodinamiskā pieeja plašākā nozīmē ir apvienojošs apzīmējums vairāku dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzienu atziņām par psihes apzināto un neapzināto procesu mijiedarbību un to pastāvīgo dinamiku, kā arī iekšējo konfliktu pastāvēšanu; šīs atziņas ir nozīmīgs zināšanu pamats psiholoģijā, psihoterapijā, kā arī vairākās sociālā darba pieejās
sociālā attīstība plašas un plānotas sociālas pārmaiņas, kas uzlabo cilvēku labklājību un sociālo iekļaušanu, nodrošinot iespējas indivīdam, grupām un kopienām pilnībā īstenot savu spēju potenciālu
Āmura dievs plaši izplatīts ķeltu dievs, īpaši populārs Gallijā, parasti attēlots kā tunikā un apmetnī ģērbies bārdains vīrietis, kam vienā rokā ir āmurs garā kātā, bet otrā - pods
medijs plašsaziņas līdzeklis (televīzija, radio, prese)
ētermediji Plašsaziņas līdzekļi, kas informāciju izplata ēterā, piemēram, radio un televīzija
faha Plata sarkana vilnas josta vīriešu tautas apģērbam Aragonijā un Andalūzijā, ko tin divkārt ap vidu
bante Plata svītra audumā
platišisma Platišisma dolomīts - gliemeždolomīta paveids, sastopams vietumis Daugavas svītas nogulumos
lamella Plātnīte, plāksnīte; zvīniņa
džellaba Plats, brīvi krītošs arābu vīriešu apģērbs no vilnas
Filipendula palmata plaukstveida vīgrieze
plaukšņu Plaukšņu zāle - deviņvīru spēks
plejbojs Pleibojs - bagāts, parasti jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās
pleiza Pleizu pleizām - nevīžīgi, lieliem soļiem
sēpijveidīgie galvkāji plēsīgi desmittaustekļu galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieki, kam ir tintes dziedzeri; dažkārt tos sauc par tinteszivīm (5 dzimtas, 20 ģinšu, > 150 sugu)
kuza Plēvīte virs piena
kuzla Plēvīte virs piena
kuzma Plēvīte virs piena
kuzna Plēvīte virs piena
ādiņa Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa
ādīna Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa
smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas
pliksis Plicis - karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas; pliksnis
plikpaurība Plikgalvība
drīksne Plīsums, atplīsums, skramba, svītra
plosku Plosku ploskiem - nekārtīgi, nevīžīgi, piemēram, šķaidot, šļakstot dubļus, plīvojot apģērba strēbelēm (iet, staigāt)
plumbago Plumbagu dzimtas ģints ("Plumbago"), daļēji vai pilnīgi mūžzaļi vīteņaugi, kas var izaugt līdz 3,5 m gari
slivovica Plūmju degvīns
čabgrabiņš Pļāpa (vīrietis)
švīkstoņa pļāpa, mēlnesis, cilvēks, kas švīkst, mīl citus aprunāt
klabeklis Pļāpīgs vīrietis
mēlīgs Pļāpīgs, vīpsnājošs, satīrisks
pļaut sēku pļaut augus (parasti zāli, āboliņu, vīķus) sēkam
gatavot sienu pļaut, apvītināt, kaltēt zāli un novietot uzglabāšanai
Marasmius oreades pļavas vītene
Riežupes slāņi Pļaviņu svītas augšējā hronostratigrāfiskā iedaļa, vēlā devona transgresijas laika nogulumi, stratotipiskais griezums ir Riežupes atsegumā
Suhlovas slāņi Pļaviņu svītas ceturtās (augšējās) pasvītas apakšējā daļa, stratotips - Grūbes 126. atsegums Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā Daugavas labajā krastā
Sēlijas slāņi Pļaviņu svītas otrā pasvīta, ko Latvijā veido dolomīti un dolomītmerģeļi, biezums — 2-18 m, atsegumi Daugavas abos krastos Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
karaliskais pingvīns pngvīnu suga, garums - 90 cm, svars - 18 kg
podofilotoksīns Podofilīna aktīvā sastāvdaļa; lieto par pretvīrusu līdzekli
velēnu podzolētās gleja augsnes podzolēto gleja augšņu apakštips, kas veidojies vāji vai vidēji izteikta sezonāla vai pastāvīga pārmitruma apstākļos; raksturīgākais veidošanās process ir glejošanās, kam līdztekus var norisēt kūdrošanās sākuma procesi
licencija Poētiskā brīvība, atkāpšanās no grammatikas un dzejas likumiem
tulis Pogas veida apaļš rokturis durvīm (arī izkaptij u. tml.)
aukstasiņu dzīvnieki poikilotermi - dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru , kura mainās atkarībā no vides temperatūras (rāpuļi, abinieki, zivis, apaļmutnieki un visi bezmugurkaulnieki)
neīstā polikorija polikorija, kad varavīksnenē ir vairākas zīlītes acī, kurām katrai ir savs sfinkters
reopeksija Polimēru un keramikas masu viskozitātes palielināšanās, saglabājoties pastāvīgam deformēšanas ātrumam
Rongo Polinēziešu dievu panteonā - pērkona, lietus un ūdens straumju dievs, arī zemkopības dievība
libertārisms Politiska teorija, kas indivīda tiesības ceļ augstāk par visiem citiem apsvērumiem un šo tiesību nodrošināšanas vārdā tiecas līdz minimumam samazināt valsts varu
Pollūkss Pollukss, zvaigzne Dvīņu zvaigznājā
gambezons Polsterēts un miecēts vamzis, kam jāpasargā karavīrs kaujā, darināts no vairākām kārtām, polsterējumam izmantoja auduma strēmeles, pakulas, zirga astrus
bigoss Poļu virtuvei raksturīgs, sautējumam līdzīgs ēdiens, gatavots no kāpostiem, vairāku veidu desām, sarkanvīna un plūmēm
Salix daphnoides ssp. pomerancia Pomerānijas vītols
pontonieris Pontonu daļas karavīrs, pontontiltu būves speciālists
alternatīvā mūzika popmūzikai un klasiskajai alternatīvs mūzikas novirziens, kas ietver sevī ļoti dažādus mūzikas stilus (rokenrolu, "heavy metal", pankroku, "indie", folkroku u. c.)
gēnu dreifs populācijas ģenētiskās struktūras nejaušas pārmaiņas, ko rada indivīdu grupas izolācija no kopējās populācijas
mainība Populācijas vai sugas indivīdu pazīmju un īpašību dažādības rašanās, kas var iedzimt un neiedzimt
Jaunais laikmets populāra reliģiska kustība, kas sākās 20. gs. 80. gados Kalifornijā, to raksturo holistiska orientācija, garīgā līdzsvara meklējumi sevī un apkārtējā pasaulē, dabas pielūgsme, pievēršanās Austrumu kultūrai un reliģijām, aizraušanās ar okultismu un parapsiholoģiju
ziepju opera populārs darbs (parasti teātrī, televīzijā, kino) ar masu gaumei atbilstošu viegli uztveramu sižetu
ziepjuopera Populārs darbs (parasti teātrī, televīzijā, kino) ar masu gaumei atbilstošu viegli uztveramu sižetu; ziepju opera
MTV Populārs televīzijas kanāls (angļu "Music Television")
Redīss Populārs varonis ķīniešu budisma mitoloģijā, Budas māceklis, kurš kļuva par svētvīru un ar Budas palīdzību atbrīvoja savu māti no elles
ankhs Populārs, okults, maģisks dzīvības simbols (krusts ar cilpu)
burba Pora, svīdra, sīks sviedru izvada caurumiņš ādā; pora
malvāzietis Portugāļu desertvīna šķirne
stiprinātie vīni portvīni, madeira, heress u. c., kam pēc saīsināta raudzēšanas laika pievieno vīna destilātu
rēdīties Posties, vīkšties
subversīvs Postīgs, grāvīgs, dumpīgs
vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds
internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds
alofilija pozitīva noskaņa pret kādu grupu, pie kuras indivīds pats nepieder
prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme
reducētā masa pozitīvs skaitlis kas raksturo mašīnas vai iekārtas kādas brīvības pakāpes inertumu kustības laikā
pragmatisks Prakticisms; pieeja, kas priekšplānā izvirza praktiski izdevīgo
garīgie vingrinājumi praktiski paņēmieni, kas sekmē sasniegt mistisku stāvokli - pēkšņu apgaismību, apskaidrību, tiešu kontaktu vai sazināšanos ar dievību
iebraukšanas prasības prasības, ko valsts noteikusi iebraukšanai tajā, parasti iebraukšanai nepieciešama pase vai cits dokuments, kas apliecina pilsonību, vīza un medicīniskie vai apdrošināšanas dokumenti
funkcionālās prasmes prasmes, kas cilvēkam ir nepieciešamas, lai patstāvīgi veiktu noteiktas ikdienas dzīves darbības
soldateska Prasti un izlaidīgi (algoti) karavīri
štendīgs prātīgs, kārtīgs, patstāvīgs
gudravecis Prātīgs, piedzīvojis pavecs vīrs
sievvīrs Precējies vīrietis
ģimenes cilvēks precējies vīrietis, retāk precēta sieviete
videi kaitīgas preces preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību
sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre
dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; sieva
vīrgājums Precēti vīrieši
vest sievu mājā (arī mājās) precēties (par vīrieti)
vest sievu mājā (arī mājās, retāk sētā) precēties (par vīrieti)
vīroties Precēties, iziet pie vīra
dzīvesbiedrs Precēts pāris - vīrs un sieva
sievinieks Precēts vīrietis
vīrenieks Precēts vīrietis
dzīvesbiedrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs
vīrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu: dzīvesbiedrs
sievnieks Precēts vīrs
pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā
savedējs Precību starpnieks; arī starpnieks (parasti savtīgs) vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā
ņēmājs Precinieks, vīrietis, kas vēlas, gatavojas precēt (kādu)
mērstieples Precīzi kalibrēta diametra stieples, ko lieto trijstūrvītnes vidējā diametra precīzai noteikšanai un mazu moduļu zobrata zobu kontūras pārbīdes kontrolei netiešajā mērīšanā
spermisms Preformācijas teorija, kas mācīja, ka vīrieša sēklas šūnā atrodas jau iepriekš izveidots dīglis
prekancerozais abrazīvais heilīts prekanceroza lūpas erozija; parasti novēro vīriešiem; apakšlūpas vidusdaļā rodas erozija bez infiltrāta; vēlāk bieži no tās attīstās spinocelulāra epitelioma
pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna
14. jūnija demonstrācija pret padomju okupāciju vērsta protesta akcija 1987. g. 14. jūnijā Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, 1941. g. 14 jūnija deportāciju upuru piemiņai
privātsūdzība Pret personas godu un brīvību vērstu noziegumu un pārkāpumu gadījumos pieļauta sūdzība, kuru cietušaisvarēja atsaukt un izbeigt pēc patikas
pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; divu vīriešu kārtas indivīdu dzimumakts, kad dzimumlocekli ievada tūplī; pasīvais partneris parasti ir zēns vai jauneklis
heteroseksualitāte Pretējo dzimumu indivīdu mīlestības motivācijas un orientācijas kopums
pretinstāvīgs Pretestīgs, stūrgalvīgs
nonāvēšana Prettiesiska citas personas dzīvības atņemšana
brandmūris Pretuguns mūris - mūra siena bez logiem un durvīm, kuras uzdevums ir aizsargāt ugunsgrēka izplatīšanos no viena nama uz otru
remantadīns pretvīrusu līdzeklis, iedarbojas gk. uz gripas A tipa vīrusiem; lietoja profilaksei un agrīnai ārstēšanai, bet kopš 2010. gada, kad parādījās pandēmiskais gripas vīruss, faktiski kļuva neefektīvs, vīruss bija pret to rezistents
amantadīns Pretvīrusu līdzeklis, kas kavē vīrusu genoma atbrīvošanos un tiek lietots pret gripas vīrusu
aciklovīrs Pretvīrusu līdzeklis, kas kavē vīrusu nukleīnskābes sintēzi, lieto pret herpes vīrusiem un HIV
žaugāties Priecājoties lēkāt, skraidīt (par govīm, kas pavasarī pirmo reizi ganos)
priekšdziedzera hipertrofija priekšdziedzera palielināšanās vecākiem vīriešiem; apgrūtina urinēšanu
portjera Priekškars (parasti no bieza, smaga auduma) durvīm, logiem, nišām
tirka Priekšmets (avīze u. tml.), ar ko zagšanas laikākabatzaglis piesedz rokas
pavadonis Priekšmets, kas pastāvīgi, ilgāku laiku ir (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai; priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību
saltacionisms Priekšstats, ka ar indivīdu pēkšņi var notikt saltācija - lēcienveidīga ģenētiska pārmaiņa, kas dod iespēju rasties jaunai sugai
vitālisms priekšstats, ka dzīvie organismi savas raksturīgās īpašības iemanto no universāla dzīvības spēka
veldenīce prievīšu aušanas rīks
veldene Prievīšu aušanas rīks
veldenīca Prievīšu aušanas rīks; veldene
eldene Prievīšu aušanas rīks; veldene (2)
prievīta prievīte
pārsaišķis Prievīte
prievats Prievīte
prieve Prievīte
prievenis Prievīte
prievete Prievīte
prieviete Prievīte
prieviēte Prievīte
prievietis Prievīte
prieviets Prievīte
prievite Prievīte
prievitiņa Prievīte
prievits Prievīte
prievīts Prievīte
ūzants Prievīte
ūzbante Prievīte
ūzbants Prievīte
uzmauts Prievīte
prievets Prievīte - ar roku austs, izrakstīts apsienamais, izrakstīta jostiņa
pacele Prievīte (zeķes nostiprināšanai)
kājbante Prievīte garo zeķu nostiprināšanai
uzsainis Prievīte, apsējs
lielsaišķis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem
lielsaitis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem; lielsaišķis
pasējs Prievīte, paķele; kājas apsējs zem ceļa
prievots Prievīte, zeķu saite
vārnacītis Prievītes raksts
īpiņi Prievītes, matu lentas
īpini Prievītes; matu lentas
spermatogonijs Primārā nediferencētā vīrišķā dīgļšūna
idiopātija Primāra, patstāvīga slimība, neatkarīga no citām
apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta
sacīkstes princips tiesvedībā, kas nosaka tiesas spriešanas funkcijas atdalīšanu no apsūdzības vai aizstāvības funkcijām t. i., tiesa vada tiesas izmeklēšanas procesu un izlemj iztiesāšanai nodoto jautājumu, taču tiesa nedrīkst meklēt jaunus pierādījumus vai spriedumā atsaukties uz faktiem, ko tiesas priekšā nav likušas procesa puses, tiesa drīkst izlemt tikai tai nodoto jautājumu
konsorts Princis konsorts - Lielbritānijā valdošās karalienes vīrs, kas pats nav karalis
licejs privileģēta vidējā (arī augstākā) mācību iestāde vīriešiem (cariskajā Krievijā)
pārkreditēšana Procedūra, kad klients noslēdz līgumu ar citu banku, saņemot izdevīgāku kredītu, un atsakās no līdzšinējās bankas pakalpojuma, slēdzot trīspusēju līgumu - starp abām bankām un klientu
kautiznākums procentos izteikta liemeņa (kautķermeņa) masas attiecība pret dzīvnieka dzīvmasu pirms kaušanas; Latvijā vidēja barojuma govīm k. ir 45-50%, aitām 50-55%, cūkām 60-70%, trušiem 60%
kūdrošanās process, kas noris pastāvīga lieka mitruma apstākļos, kur šiem apstākļiem piemēroto augu atliekas lēni noārdās un veidojas kūdra
virusālā neitralizācija process, kurā antivielas vienas pašas vai kopā ar komplementu neitralizē vīrusu
eksternalizācija process, kurā cilvēks daļu savu jūtu, domu vai pieredzējumu projicē otrā cilvēkā (apzināti vai neapzināti piedēvē viņam) un tādējādi tos uztver kā otram cilvēkam piemītošus; bieži vien tas notiek ar jūtām vai domām, kuras sevī nevar paciest un kuras, projicētas otrā, nešķiet tik traucējošas
separācija process, kura gaitā noteikta sociālā grupa vai indivīds, kas sabiedrībā pārstāv citu kultūru un valodu, pilnībā noliedz valdošo kultūru un valodu, izolējas no tās
saziņa process, kurā indivīdi ar kopīgas simbolu sistēmas palīdzību apmainās domām un izjūtām
sociālā izslēgtība process, kurā indivīdi vai grupas tiek pilnīgi vai daļēji izslēgti no iekļaušanās sabiedrībā, kurā tie dzīvo
intrapersonālā saziņa process, kurā indivīds runājas pats ar sevi, par kaut ko domādams, kaut ko izlemdams vai arī veidodams viedokli par savu Es
sociālā mācīšanās process, kurā mācīšanās notiek, balstoties uz indivīda spēju novērot noteiktu uzvedības modeli un atdarināt to savā darbībā
apsēklošana process, kurā notiek sievišķo un vīrišķo gametu kontaktēšanās
vairošanās process, kurā organisms rada sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību; reprodukcija
vītums process, rezultāts --> vīst (1)
vītums process, rezultāts --> vīst (2)
ego Procesu, kuri saistīti ar patību un jebkādu indivīda paštēlu, ieskaitot viņa personīgos vērtību kritērijus un nostādnes, apzīmējums psiholoģijā
sociālā pedagoga profesija profesija, kuras darbības mērķis ir atbalsta sniegšana indivīdam, grupai un sabiedrībai, lai pilnveidotu prasmes veidot komunikatīvās attiecības un veicinātu sociālo kompetenci
algotnis Profesionāls karavīrs, kas kalpo par samaksu
sikofants Profesionāls ziņu pienesējs senajās Atēnās (likums aizliedza Atēnās ievest vīģes, tāpēc tur bija vīģu pārdevēju uzrādītāji)
pretvīrusu programma programma datora vīrusu atklāšanai un likvidēšanai; ja vīrusu nav iespējams likvidēt, bojāto programmu iznīcina
pretvīrusu programma programma, ar kuru pārbauda datorā ievadāmās datnes, lai noskaidrotu, vai tās nav inficētas ar vīrusiem, kā arī atmiņas iekārtas, lai identificētu, izolētu un likvidētu tajās iekļuvušos vīrusos
vīrusu skeneris programma, kas aizsardzībai pret vīrusiem meklē binārus šablonus vai signatūras pazīstamiem vīrusiem, kuri sevi piesaistījuši izpildāmām programmām; šie šabloni pastāvīgi jāatjaunina
dublējumserveris Programma, kas atbild par lietotāju datņu kopēšanu, nodrošinot vismaz divu atjaunotu kopiju pastāvīgu eksistenci
rezidentprogramma Programma, kas datu apstrādes procesa laikā pastāvīgi atrodas kādā noteiktā operatīvās atmiņas apgabalā
vakcīna Programma, kas nodrošina datora aizsardzību pret vīrusiem
īpašniekprogrammatūra Programma, kas pieder kādai organizācijai vai indivīdam
vandalis programma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību; atšķirībā no vīrusa, kurš sevi piesaista esošai izpildāmai programmai, vandalis pats ir izpildāma programma, ko var lejupielādēt no interneta
pieaugušo aprūpe audžuģimenēs programmas pieaugušo cilvēku, kas nav spējīgi par sevi rūpēties fizisku vai garīgu traucējumu dēļ. relatīvi pastāvīgai novietošanai citās ģimenēs gadījumos, ja viņiem nav ģimenes locekļu, kas varētu sniegt palīdzību
atbalstprogrammas Programmas, kas sniedz servisu supervizora un lietojumprogrammām un ietver sevī, piem., diagnostikas, testēšanas un datu ģenerēšanas līdzekļus
programmaparatūra Programmatūra vai dati, kas pastāvīgai lietošanai parasti ierakstīti dažāda tipa lasāmatmiņas un veido nedalāmu programmatūras un aparatūras apvienojumu
antivīruss Programmatūra, kas kontrolē datoru programmu darbību un novērš datorvīrusu izplatību
sistēmas bibliotēka programmatūras bibliotēka, kas ietver sevī operētājsistēmas moduļus, kas pieejami izpildāmajām programmām vai iekļaujami tajās
lietojumprogrammu saskarne programmatūras saskarne, ar kuru raidorganizācijas vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina piekļuvi ciparu televīzijas vai ciparu radio pakalpojumiem papildinošās ciparu televīzijas ierīcēs
makrovaloda Programmēšanas valodas sastāvdaļa, ar kuru zināmas operatoru secības var izteikt kā makrokomandas, piešķirot tām pastāvīgus vārdus
raidīšana Programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija)
primārs sklerotizējošais holangīts progresējošs hronisks fibrozs žultsvadu iekaisums ar nezināmu izcelsmi; biežāk novēro jauniem vīriešiem kombinācijā ar čūlaino kolītu; attīstās arī kā papildkomplikācija HIV nēsātājiem
kadra nobīde projektora kadrētāja nenoregulētības izraisīta starpkadru dalījumsvītras parādīšanās ekrānā
miliārija Prosas grauda lieluma pūslīši uz ādas; rodas pastiprinātas svīšanas rezultātā febrilu slimību gadījumos
ļarva Prostitūta (arī par vīrieti)
izsaukuma meitene prostitūta, kas piedāvā seksuālas dabas pakalpojumjus vīriešiem
anglikānisms Protestantisma paveids Anglijas Baznīcā un 14 patstāvīgajās Anglikāņu baznīcu savienības baznīcās (Velsā, Skotijā, Īrijā, ASV u. c.); radās Anglijā reformācijas laikā 16. gs.; reformēja kristietības dogmas, bet neskāra rituālus un organizācijas principus
kongregacionālisms Protestantisma virziens, kas uzskata, ka ticīgajiem ar Dievu ir tiešas saites un nav vajadzīga garīdznieku starpniecība, un aizstāv draudžu patstāvību; radās 16. gs. otrajā pusē Anglijā, izplatīts arī ASV
anizogāmija Protozoju dzimumvairošanās, saplūstot divējādām dzimumšūnām - sievišķajām makrogametām un vīrišķajām mikrogametām
16. aprīļa pučs provācisks apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, ko vadīja vācbaltiešu virsnieku izveidotā Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja saziņā ar Baltijas landesvēra Dzelzsdivīzijas komandieri un Vācijas sūtniecību; mēģināja izveidot tā saukto Borkovska kabinetu, bet 10. maijā izveidoja t. s. Niedras valdību, kas pastāvēja līdz 27. jūnijam
bujabēze Provansiešu nacionālais ēdiens; ūdenī vai baltvīnā novārītas zivis ar garšvielām
promis Provis - stiprs brandvīns; brandvīns
proms Provis - stiprs brandvīns; brandvīns
inkasoprovīzija Provīzija, ko saņem blakus noslēgšanas provīzijai tirgotāja palīgi, lai ieinteresētu viņus noslēgt izdevīgākus darījumus
receptārijs Provīzora palīgs, kas aptiekās pieņem receptes
Puškaitis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar zemi un atrodas zem svētās ievas, pārzina zemes augļus, ir svētbiržu aizgādnis un sargātājs
bārzduki Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - rūķi, dieva Puškaiša palīgi, kas dzīvo zem zemes un saistīti ar bagātību, zem koka vīņi tur maizi, alu un citu ēdamo
Zvaigstiks Prūšu mitoloģijā - gaismas un auglības dievība, kas veicina labības un zāļu augšanu, lopu auglību
iedvešana Psihiska iedarbība uz indivīdu, lai izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi un uzvedību neatkarīgi no indivīda gribas vai pat pret to
morons Psihiski mazattīstīts indivīds, kura garīgās spējas albilst 8-12 g. vecumam
daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmi pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām; raksturs
afektīvie traucējumi psihisko un uzvedības traucējumu grupa, kas saistīta ar indivīda domāšanu, emocijām un psihisko veselību
agresijas tipoloģija psihisko un uzvedības traucējumu grupa, kas saistīta ar indivīda domāšanu, emocijām un psihisko veselību
žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam
evirācija Psihisks traucējums, kad vīrietim šķiet, ka viņš ir sieviete
fallocentrisms psihoanalīzes virziens, kas gan vīrieša, gan sievietes psihi tiecās skatīt caur vīrišķo dzimumdziņu prizmu; pārspīlēts uzsvars uz fallisko simboliku
konstantums Psiholoģijā - uztveres objektu īpašību (lieluma, formas, krāsas utt.) relatīvā pastāvība, mainoties uztveres nosacījumiem (attālumam, rakursam, apgaismojumam utt.)
humānistiskā pieeja psiholoģijā un sociālajā darbā attīstījusies pieeja, kura primāri uzsver indivīda kā neatkārtojamas un unikālas personības vērtību
uztveres psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī, kā indivīds uztver apkārtējo pasauli
masu suģestija psiholoģiska iedarbība uz cilvēkiem grupā vai kolektīvā, kas nav iespējama uz atsevišķiem indivīdiem
autisms psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga kompulsīva uzvedība, noslēgšanās sevī, ierobežota komunikācija ar ārpasauli
pašu Psiholoģisks vīrieša tips tantrismā, kas atbilst pirmajai iesvētīšanas pakāpei, parasts cilvēks, kas netic ne mantrām ne guru un ievēro tikai vēdiskos rituālus
eksistenciālā terapija psihoterapijas virziens, kas pievēršas cilvēka situācijai “šeit un tagad”; terapijas process notiek saskaņā ar cilvēka individuālajām vajadzībām, nepiepildītajām ilgām un dzīves jēgas izjūtu; tās mērķis ir palīdzēt indivīdam apzināties savas esamības unikalitāti, rosinot izprast savas dzīves patiesos sociālos, garīgos un fiziskos aspektus
zvīņēde Psoriāze - hroniska nelipīga ādas slimība, kam raksturīgas taukainas zvīņas gk. uz elkoņu un ceļu locītavām un galvas matainajā daļā
CT PSRS centrālā televīzija
Atsevišķais Latvijas strēlnieku rezerves pulks PSRS karaspēka daļa 2. pasaules kara laikā, izveidota 1942. g. 18. februārī, 1944. g. 16. jūnijā pārveidota par 308. latviešu strēlnieku divīziju un iekļauta Latviešu strēlnieku korpusā
speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam
žurnālistika Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā, informācijas aģentūrās)
sarkanais lukturis publiskā nama simbols, ko pakar pie ieejas durvīm klientu pievilināšanai
nomāta līnija publiskajā elektronisko sakaru tīklā izdalīts vai izveidots pastāvīgs sakaru kanāls signālu pārraidei starp diviem abonenta norādītajiem pieslēguma punktiem, neizmantojot komutācijas un maršrutēšanas iekārtas
Erota centri publiskie nami, kas nereti dod darba telpas daudzām prostitūtām, bet pārrunas ar klientiem notiek vai nu vaļējās istabas durvīs vai Erota centra iekšpagalmā
lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas
pelēkpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Aptele"), tauriņi ar pelēkiem, retāk baltganiem priekšspārniem ar ar viļņotām šķērslīnijām un gareniskām svītrām; Latvijā 13 sugu
garastes pūce pūču dzimtas suga ("Strix uralensis"), par meža pūci lielāks putns ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu, Latvijā aizsargājama
polša Pudele degvīna
trīna Pudelei līdzīgs trīslitru degvīna trauks; šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs
trīne Pudelei līdzīgs trīslitru degvīna trauks; šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs
čalis Puisis, jauns vīrietis
zellis Puisis, jauns vīrietis
džubaks Puisis, vīrietis
džubriks Puisis, vīrietis
jāņonkulis Puisis, vīrietis
kadrs Puisis, vīrietis
kentaurs Puisis, vīrietis
ķerlis Puisis, vīrietis
tipiņš Puisis, vīrietis
vērsis Puisis, vīrietis
kļovais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties
kūlais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties
spicais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties
stilīgais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties
baigais ērglis puisis, vīrietis, kuram visi vēlas līdzināties
džigits Puisis; vīrietis
puišgājums Puiši; neprecēti vīrieši
Vicia hirsuta pūkainais vīķis
ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās
Puccinia graminis pukcīniju suga, kas ierosina graudzāļu svītru rūsu
apvija Puķu vītne, vija, vītne
galmanīns Pulveris (satur cinka oksīdu, magnēzija karbonātu, talku un cieti), ko kaisīja jēlumos un piesvīdušās miesas daļās
punalua Punalua laulība - Havaju salās līdz 19. gs. pastāvējusi laulības forma, kas atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām
punaluāls Punaluālā laulība - poligāma laulība Havaju salās, kas pastāvēja līdz 19. gs., tā atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām
hiposomija Pundura augums (vīrietim zem 150 cm, sievietei zem 138 cm)
nānandrija Pundurvīriņi; maza auguma (līdz 130 cm) vīrieši
nekustīgais punkts punkts (elements), ko dotā transformācija nemaina, t. i., pārveido sevī (piemēram, rotācijas centrs); invariants
singularitāte punkts stāvokļa diagramā, kas rāda, ka sistēmā ir izveidojies pastāvīga sastāva ķīmiskais savienojums
blizma Pūpolvītols
pūpola Pūpolvītols
pūpuļvītols Pūpolvītols
kārkles Pūpolvītols ("Salix caprea")
blīgzna Pūpolvītols ("Salix caprea") - neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām
kārkļi Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
kārklis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
kazavītols Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
pūpolas Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
pūpolica Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
pūpolis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
pūpoļkoks Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
pūpulis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
pūpuļkoks Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
sīķetrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
šķestrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
šķetrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
verba Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
vierba Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
blīgzne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
blīksna Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
blīksne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
blīzma Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
blīzna Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
blīzne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
glīgzda Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
kārkls Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
pūpols Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
šķetra Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
pūpolu vītols pūpolvītols; blīgzna
kāršu pupas pupu sugas, kurām ir nepieciešams balsts, ap ko vīties; šo sugu pupas
šķīnis pūra nauda, ko panāksni šķiroties ziedo (samet šķīvī) līgavai
sarkanrīkstes purpura vītola zari
sarkanrīkste Purpurkrāsas vītola zars
Filipendula purpurea purpursarkanā vīgrieze
Linaria purpurea purpursarkanā vīrcele
dos Pūrs romiešu tiesībās, laulību noslēdzot no sievas puses vīram nodotais īpašums ģimenes izdevumu segšanai
purvāju rūgtņi purva rūgtdille ("Peucedanum palustre") ar šķautnaini dziļi rievotu, bieži purpursarkanu, dobumainu, kailu, galotnē zarainu stublāju, baltiem vai sarkaniem ziediem, daudz vīkāllapām ar baltu plēvvīli
purvijs purvains, purvīgsnējs
bagņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā
bolotņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā
gūžainis Pusaugu puika kā piektais ar četriem lielākiem vīriem lauka darbos
lits Pusbrīvais cilvēks franku sabiedrībā, kura brīvību un tiesības ierobežoja viņa kungs
celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā
pusšķīvis Puse no daudzuma, kas saiet šķīvī
golfa zeķes pusgaras (vīriešu vai sieviešu) zeķes līdz ceļiem
pižuki Pusgari vīriešu svārki
pusbudele puslitra pudele (ar degvīnu)
puspudele Puslitra pudele (parasti ar degvīnu)
polšs Puslitra pudele ar degvīnu
pusīte Puslitra pudele ar degvīnu
polbajans Puslitrs degvīna
polga Puslitrs degvīna
polgada Puslitrs degvīna
fotokodinājums Pustoņa dobspieduma plākšņu kodinājums fotomehāniskas reprodukcijas ceļā, pie kam gatavo kodināto plāksni retušē mākslinieks; gaismas gravīra
puseņģe Pusvira, viena no viras 2 kustīgā savienojuma detaļām, ko piestiprina vai nu durvīm (logam) vai arī stenderei
čiba Pušķis, vīstoklis
androcejs Putekšņlapu (vīrišķo orgānu) kopa ziedā
nometnieki Putni, kas dzīvo pastāvīgi kādā apvidū, neaizklejo tālu no ligzdošanas vietām; putni, kam ir šāds dzīves veids
dūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dzimta ("Podicipedidae"), nelieli un vidēji (no 100 g līdz 1,5 kg) ūdensputni ar garu kaklu un knābi, pārtiek no zivīm, posmkājiem, veikli nirst, taisa peldošas ligzdas; pasaulē 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
svīrveidīgie putnu klases kārta ("Apodiformes"), pie kuras pieder nelieli vai sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri); Latvijā tikai viena suga - melnā svīre (_Apus apus_)
kormorānputns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas kormorānu dzimta ("Phalacrocoracidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 50-100 cm, masa - 0,8-4 kg), apspalvojums gk. melns, pārtiek no zivīm, ko ķer nirstot, 2-3 ģintis, 30-33 sugas
svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas
svīre Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni, garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas
kolibri Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Trochilidae"), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām, pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem, \~115 ģinšu, \~340 sugu
apodinae Putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas apakšdzimta
dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa")
pastata Putnubiedēklis; salmu lelle; sniegavīrs
spumante putojošais Itālijas vīns
uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis
matrakāža radio un televīzijas reklāma - uzmācīgi bieža saukļa, zīmējuma, simbola melodijas utt. atkārtošana līdz klausītāja vai skatītāja pilnīgam pagurumam
radiotelevīzija Radio un televīzijas sistēmas kopums, apvienojums
pārklājums radio vai televīzijas raidītāja kvalitatīvas uztveramības zona; šādu raidītāju izvietojums, kas nodrošina kvalitatīvu uztveramību visā valsts teritorijā
komentēt Radio vai televīzijas reportāžās stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt
elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi radio, televīzija, kabeļtelevīzija, kabeļradio (radiotranslācija), satelītradio, satelīttelevīzija, datortelevīzija, teleteksts, radio datu sistēma un citas apraides sistēmas
translācija Radiofonijā un televīzijā - pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu vai kabeļu tīklu
tiešraide Radiofonijā, televīzijā - tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u.tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā
radioavīze Radioraidījums, kas pēc materiāla sakārtojuma atgādina avīzi
blarkšēt radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim
blarkšķēt radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim
maurot radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm)
īdēt radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm); klusu maut
žvaukstēt radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko)
žvīkstēt radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas ātrā kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
žvinkšēt radīt pasmalku, švīkstošu troksni, piemēram ātri (ko) vicinot, pļaujot u. tml.; atskanēt šādam troksnim; švīkstēt
apaugļot radīt sākumu jaunam organismam (saplūstot vīrišķai dzimumšūnai ar sievišķo dzimumšūnu)
sagatavoties radīt sevī (gaidāmam notikumam, situācijai) atbilstošu noskaņojumu, attieksmi
uzdūšoties radīt sevī drosmi (ko darīt); sasparoties
uzdrošināties radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties
uzdrīkstēties radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties
maut radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm)
izmaut radīt skaļu, dobju balss skaņu (parasti par govīm)
žvidzināt radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu
klaudzēt radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
blīkšēt radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
blīkšķēt radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
zviukšēt radīt svilpjošu, švīkstošu skaņu (kā pātagu vicinot vai vilciņu griežot)
švikstināt radīt švīkstošas skaņas
nožmīkstēt radīt švīkstošu, šalcošu, blīkšķošu skaņu
nožmiukstēt radīt švīkstošu, šalcošu, blīkšķošu skaņu
šņīkstēt radīt švīkstošu, šņakstošu troksni; šņākt
lupinēt radīt troksni nevīžīgi ēdot, arī smagiem soļiem ejot
ņergt Rādīt zobus; vīpsnāt
žvākāt radīt žvīkstošas skaņas
žvingzdināt radīt žvīkstošas skaņas
palaist pasaulē Radīt, dot dzīvību; arī iedzīvināt
archejs Radītājs, valdnieks; pēc Paracelza mācības garīgais pirmprincips, neapzinīgs dabasspēks, no kā atkarājas dzīvība un visi viņas procesi - veselība, slimība, dziedināšanau utt.
ambilineāra radniecība radniecības atzīšana, skaitot izcelmi gan pa sieviešu, gan pa vīriešu līniju
inbrīdings Radniecīgu indivīdu pārošana vai pārošanas; radniecīgu indivīdu krustošana
bāleliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts)
bāliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts)
bālis Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts)
goniosinehija Radzenes saaugums ar varavīksneni pie acs priekšējās kameras leņķa
keratoirīts Radzenes un varavīksnenes iekaisums
keratoiridociklīts Radzenes, varavīksnenes un starenes iekaisums
lupis Ragainis, netikles vīrs
ruņģis Ragnesis, piekrāpts vīrs
vainadziņš ragveida, zvīņveida vai matiņveida izaugumi uz vainaglapas plātnītes un nadziņa vai pie vainaga apmales pārejas stobriņā; raksturīgs neļķu un skarblapju dzimtā
raga zvīņas ragvielas zvīņas
raķēt Raģēt - ar raģeli virves vīt (ar kāsīšiem griezt)
Arianta arbustorum raibais vīngliemezis
rankains raibi svītrains, rievains, arī grumbains, robots
rains Raibs, ar svītrām
rainis Raibs, raibi svītrots
mārkains Raibs, svītrains
spaņģains Raibs, svītrains (kā tīģeris)
monitors Raidītāja kontroluztvērējs; televīzijas kontrolekrāns
penterēt Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.)
šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu)
bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties
bēdēties Raizēties, pastāvīgi domāt (par ko nepatīkamu); bažīties, uztraukties
tvītot Rakstīt tvītus
titrs Rakstītais teksts (parasti kinofilmas, televīzijas pārraides) kadrā
avīžraksts Raksts avīzē
zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru
pamatkrāsa Raksturīga, pastāvīgi piemītoša (kā) krāsa
kareivisks Raksturīgs karavīram
stirku stirkumis raksturo nestabilu, nepastāvīgu situāciju
raķetnieks Raķešu karaspēka karavīrs
iesnāt Rāmā gaitā ieiet; lēnēm, nevīžīgi ieiet
ramazāns Ramadāns - musulmaņu kalendāra devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni
akuaku Rapanuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - labie un ļaunie gari, kuri iemiesojas augos, putnos, zivīs un neorganiskās dabas priekšmetos
reptiļi rāpuļi - mugurkaulnieku klases dzīvnieki; 4 kārtas: ķīļzobjveidīgie, bruņurupuči, zvīņrāpuļi un krokodili; \~6000 sugu
zvīņrāpulis Rāpuļu klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj ragvielas zvīņas vai vairogi
hameleons Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Chameleontes"), neliels rāpulis, dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, 1 dzimta, 4 ģintis, \~90 sugu
ķirzaka Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Lacertilia"), 20 dzimtas, 3500-4000 sugas
čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie
jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā
glodene Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas dzimta ("Anguidae"), 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
anguidae Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas glodeņu dzimta; glodeņveidīgie
anguis Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas glodeņu dzimtas ģints
kaujas rati rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri; lietoti seno Austrumu zemēs no 3. g. t. p. m. ē.; bija 1 un 2 zirgu kaujas rati ar 2 riteņiem un 4 zirgu kaujas rati ar 2 vai 4 riteņiem; senajā Romā lietoja arī triumfa kaujas ratus, ko vilka 16 zirgi
Rietumu siena Raudu mūris, vieta Jeruzalemē, kur jūdaisti vaimanā par Jeruzalemes krišanu un pastāvīgajām ebreju ciešanām, kā arī lūdz par tempļa atjaunošanu
noraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi
uzraudzēt Raudzējot panākt, ka (piemēram, mīkla) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu
pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
šampanizēt Raudzēt (vīnu) otrreiz, lai radītu (tam) vēlamo garšu, aromātu, piesātinājumu ar ogļskābes gāzi
flavokināze Rauga ferments, kas katalizē riboflavīna fosforilāciju ar adenozīntrifosfātu par riboflavīnu-5-fosātu
čūla Raupja šuve, vīle
līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no vairākām relatīvi patstāvīgām saskaņotā darbu procesā iekļautām secīgām vienībām (piemēram, mašīnām, ietaisēm, ierīcēm)
atražošana Ražošanas procesa pastāvīga atjaunošana, atkārtošana
gabalražošana Ražošanas tips, kam raksturīga gabalveida produkcijas izgatavošana, daudzveidīga vai nepastāvīga nomenklatūra
reaktance Reakcija uz rīcības brīvības ierobežošanu
referentgrupa Reāla vai iedomāta sociāla kopa, kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam, arī grupai ir nozīmīgi
piekopt Realizēt, īstenot (ko), parasti, darbojoties ilgstoši, pastāvīgi
karkles Redeles, kur zirgiem, govīm vai aitām ieliek sienu
uzkalnu signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vagonu nolaišanu no uzkalna
manevru signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz veikt manevrus
ieejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam iebraukt stacijā
izejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam izbraukt no stacijas
garāmejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atrodas posmā un atļauj vai aizliedz vilcienam aizņemt blokiecirkni
aizsega signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas norāda sliežu ceļa krustošanās vietu vienā līmenī ar citu dzelzceļa līniju, kā arī tramvaju ceļiem, trolejbusa līnijām, paceļamiem tiltiem
maršruta signāli redzamie pastāvīgie galvenie ssignāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam braukt no viena stacijas rajona uz otru
galvenie signāli redzamie pastāvīgie signāli, kas norobežo stacijas un blokiecirkņus ceļa posmā un dod signālus, kuri atļauj vai aizliedz vilcienu kustību
brīdinājuma signāli redzamie pastāvīgie signāli, kas paziņo vadītājam, ka vilciens tuvojas galvenajiem signāliem un to rādījumiem
appīties refl. --> appīt; apvīties
atvīties refl. --> atvīt
ievīlēties refl. --> ievīlēt 1; tikt ievīlētam
ievīstīties refl. --> ievīstīt
izpirkties refl. --> izpirkt (2); iegūt brīvību samaksājot
iztvīkties refl. --> iztvīkt
izvīstīties refl. --> izvīstīt; tikt izvīstītam
novīstīties refl. --> novīstīt (2); tikt novīstītam
pievīties refl. --> pievīt (1); tikt pievītam
savīties refl. --> savīt (1); tikt savītam
savīties refl. --> savīt(2); tikt savītam
uzvērpties refl. --> uzvērpt (3); tikt uzvērptam; uzvirpuļot (1), arī uzvīties (1)
uzvīties refl. --> uzvīt; tikt uzvīlām
vīties refl. --> vīt; tikt vītam
socīnisms Reformācijas virziens gk. Žečpospolitā 16. gs. b. un 17. gs. sākumā, kas pauda iecietību ticības jautājumos un aizstāvēja apziņas brīvību
ubi sunt refrēnveida frāze, kas bieži lietota viduslaiku latīniskajā dzejā, lai izteiktu dzīves gaistamību, nepastāvību un skaistumu vienlaicīgi, parasti dzejolī, kas piemin kādu aizgājēju
priekškomanda Reglamentā noteiktā komandas pirmā daļa, ko dod skaļi un stiepti, lai ierindā stāvošie karavīri saprastu, kādu darbību no viņiem prasa komandieris
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai; šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums
dienesta pakāpe reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, ieņemamajam amatam, nopelniem
līnijkuģniecība Regulāra kuģniecība, kas nodrošina pastāvīgus kravu un pasažieru pārvadājumus (līnijpārvadājumus) pa noteiktiem maršrutiem (līnijām)
rekrūtis Regulārās armijas karavīrs daudzu valstu armijās, kurš dienēja uz līguma pamata vai klausības kārtībā; Krievijā 1699.-1874. g.
rida Reģionālā vai vietējā stratigrāfiskā iedalījuma palīgvienība - horizonta, svītas vai pasvītas daļa
slāņkārta Reģionālā vai vietējā stratigrāfiskā iedalījuma palīgvienība - horizonta, svītas vai pasvītas daļa; rida
skatķeris Reklāmas iespieddarba elements, kas piesaista uzmanību (skatienu) - svītra, kubs, aplis, ornaments vai tamlīdzīgi
dabīgais radiācijas fons relatīvi pastāvīgs jonizējošā starojuma fons, ko rada apkārtējā vidē un pašā organismā esošo dabisko radiācijas avotu starojums
kosmiskais radiācijas fons relatīvi pastāvīgs jonizējošā starojuma fons, ko rada kosmiskais starojums; tas veido tikai nelielu daļu no dabiskā radiācijas fona, ko rada apkārtējā vidē un cilvēka organismā esošie dabiskie radioaktīvie elementi
homeostāze Relatīvs cilvēku, dzīvnieku un augu organisma iekšējās vides un dažu fizioloģisko funkciju pastāvīgums
monoteisms Reliģija, kas atzīst tikai vienu dievu; viendievība
politeisms Reliģija, kuras pamatā ir daudzu dievu kults; daudzdievība
budisms Reliģija, mācība, kas radās Indijā 6. gadsimtā pirms mūsu ēras un izplatījusies daudzās Āzijas valstīs; aicina uz iedziļināšanos sevī, lai pārvarētu baudkāri, kas esot visu ciešanu cēlonis
kults Reliģiska (kā) pielūgšana, uzskatīšana par svētu, par dievību; arī reliģija
vāmačara Reliģiska ceremonija senāk austrumos, kurā izmantoja "vīnu, sievietes un dziesmas", lai iemācītu reliģijas sekotāju atbrīvoties no kaislībām
tonhaki Reliģiskas kustības dalībnieki un sektas locekļi Korejā 19. gs. otrajā pusē, kas cīnījās par ticības brīvību un vienlīdzību
buhmanisms Reliģiski ētiska un politiska kustība, kas izvirza cilvēces glābšanas mācību, kuras centrā ir indivīda morālā pārtapšana, aizsācis 1938. g. amerikāņu luteriešu mācītājs F. Buhmanis
grēku izpirkšana reliģisks rituāls, kurā ticīgais atjauno vai nostiprina saites ar dievību
upurēšana reliģisks rituāls, ziedošana dievībai, lai nodibinātu vai uzturētu kontaktu
fluviālais reljefs reljefa formas un tipi, ko izveidojušas pastāvīgās gultnēs plūstošas ūdens straumes (upju ielejas, terases, aluviālie līdzenumi), periodiskās gultnēs plūstošas ūdens straumes (gravas, sengravas, proluviālie un izneses konusi) vai abu veidu ūdens straumes, darbojoties kādā noteiktā teritorijā (proluviāli aluviālie līdzenumi)
tauva resna, vīta virve, trose; lieto kuģa nostiprināšanai pie piestātnes
heteropterus Resngalvīšu dzimtas ģints
ochlodes Resngalvīšu dzimtas ģints
lielais meža resngalvītis resngalvīšu suga ("Ochlodes venatus")
melnūsainais pļavas resngalvītis resngalvīšu suga ("Thymelicus lineola")
pampaļa Resni, nevīžīgi saģērbusies meita
sebocistomatoze Reta slimība, kam raksturīga dažāda lieluma tauku cistu veidošanās viduma vai locekļu zemādā; parasti slimo vīrieši
masīvā aknu nekroze reta vīrushepatīta komplikācija, kas var rasties pēc hepatotoksīnu iedarbības vai sakarā ar hipersensivitāti pret medikamentiem
sekundārā varavīksne retāk novērojama varavīksne ar pretēju krāsu izvietojumu: leņķiskais rādiuss 50°
ovoflavīns Reti lietots riboflavīna nosaukums
kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis
eksudatīvā retinopātija retinopātija, parasti vienā aci jauniem vīriešiem; tai raksturīgi balti vai iedzelteni apduļķojumi, asinsvadu pārmaiņas, asinsizplūdumi, tīklenes atslāņošanās
justicbirģermeistars Rēvelē (Tallinā) 1687.-1710. g., tas birģermeistars, kas pastāvīgi vadīja rātes sēdes, kad tā darbojās kā pilsētas tiesa
pārjemšana Revīzija
vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs); arī garīdznieku pārbaude
revīzijas institūcija revīzijas komisija, revidents, vai zvērināts revidents
revīzijas pakalpojums revīzijas uzdevuma veikšana pēc likumos noteiktā Komercreģistra iestādes, izziņas iestādes, prokurora, tiesneša vai tiesas uzaicinājuma likumos noteiktajos gadījumos
ūsvīšāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ūsvīši" iedzīvotāji
apsvīdums rezultāts --> apsvīst (2); mitrums (uz priekšmeta virsmas), kas radies, (priekšmetam) apsvīstot
izsvīdums rezultāts --> izsvīst
iztvīkums rezultāts --> iztvīkt
notvīkums rezultāts --> notvīkt (1); nosarkums
novītums rezultāts --> novīst
pietvīkums rezultāts --> pietvīkt(1); piesarkums
svīdums rezultāts --> svīst (1)
svīdums rezultāts --> svīst (2)
svīdums rezultāts --> svīst (3); ausma
tvīkums rezultāts --> tvīkt (1)
tvīkums rezultāts --> tvīkt (2)
tvīkums rezultāts --> tvīkt (3)
tvīkums rezultāts --> tvīkt (5)
tvīkums rezultāts --> tvīkt (6)
zvīļojums rezultāts --> zvīļot
galaktoflavīns Riboflavīna analogs, kurā d-galaktoze atvieto d-ribozi; riboflavīna antagonists
izoriboflavīns Riboflavīna izomērs, kas rada eksperimenta dzīvnieku organismā riboflavīna deficītu
citoflavīns Riboflavīna savienojums ar fosforskābi, kas ir daudzu dehidrogenāzes sistēmu sastāvdaļa un būtiski svarīga organisma normālajos oksidācijas procesos
lumiflavīns Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē bāziskā vidē; dzeltenzaļa fluorescence; nepiemīt vitamīna īpašības
lumihroms Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē skābā vai neitrālā vidē; fluorescē zili; nepiemīt vitamīna īpašības
reovīrusi Ribonukleīnskābes vīrusu grupa, augšējo elpošanas ceļu un zarnu iekaisumu ierosinātāji
reovīruss ribonukleīnskābi saturošo vīrusu pārstāvis, kurā ir trīs serotipi un kopējs komplementa saistītājs antigens; grupā ietilpst ECHO-10 vīruss, peļu hepatoencefalomielīta vīruss un vairāki pērtiķu vīrusi; ierosina elpceļu un zarnu trakta slimības
dēņa Rīcības brīvība, kad drīkst rīkoties pēc saviem ieskatiem
vārkšķis Rīdze, caurā vīle
vāršķis Rīdze, caurā vīle
apandrija Riebums pret vīriešiem
pākstīte riekstiņam līdzīga pāksts ar 1 sēklu, parasti neatveras; tās galā saglabājas savīts apziednis
Ešu Rietumāfrikas dievība, visslavenākais krāpnieks un blēdis afrikāņu mitoloģijā
Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs
Jamu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras un ūdeņu dievība, bīstams un nežēlīgs dievs, kurš pretendē uz pasaules valdnieka troni, visa ļaunā cēlonis un radītājs
Kemošs Rietumsemītu mitoloģijā - moabiešu dievu panteona augstākā dievība, arī kara dievs, kuram upurēja cilvēkus, lai gūtu uzvaru karā
Šapaša Rietumsemītu mitoloģijā - saules dieviete, kas dievu cīņā par varu pasaulē cīnās dzīvības, kārtības un labestības pusē
Akhita Rietumsemītu mitoloģijā - un eposā spēkavīrs - mednieks, gudrā valdnieka Danilu dēls
berklāviņš Rīgā ražotā degvīna "Kristāldzidrais" iesauka tautā, 1950. gadu otrajā pusē
Audēji Rīgas amatnieku cunfte, pirmie statūti zināmi no 1458. g., 1625. g. statūti izdoti latviešu valodā, jo vairākums cunftes locekļu bija latvieši, cunftē ietilpa ne tikai vīrieši, bet arī sievietes - meistaru atraitnes
Bukultu līgums Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas līgums, noslēgts 1546. g. 24. oktobrī Bukultos, Rīga atzina arhibīskapu par pilsētas senioru kopīgi ar Livonijas ordeņa mestru un arhibīskaps atzina Rīgas iedzīvotāju tiesības uz ticības brīvību
Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela)
Mežciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļā, ietverot sevī visu Biķernieku meža masīvu, robežojas ar Juglas, Dreiliņu, Purvciema un Teikas apkaimēm
Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde Rīgas pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums, kura uzdevums ir organizēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu ansambļa aprūpi, restaurāciju un izpēti, nodrošināt kārtību Brāļu kapos un Brīvības pieminekļa apkārtnē, kontrolēt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu kultūrvēsturiskās simbolikas izmantošanu
faringokonjunktivīts Rīkles un konjunktīvas iekaisums, ko ierosina vīrusinfekcija
durt dunci mugurā rīkoties nodevīgi, ļoti naidīgi
pārdot dvēseli rīkoties nodevīgi; nodot savus ētikas principus
pārdot (savu) dvēseli rīkoties nodevīgi; nodot savus morāles principus
ģeņģīzeris Rīks (dzelzs), ar ko griež skrūvju vītes
kuoseits rīks auklu vīšanai
pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali
troakārs rīks kaitīgu gāzu nolaišanai no kuņģa un resnām zarnām gadījumos, kad tās apdraud kustoņa dzīvību (uzpūšanās)
virpis Rīks valga vīšanai; ar to savērpj pakulas pinekliem, linus - grožiem
vīnometrs Rīks vīna stipruma noteikšanai
šnidress Rīks vītņu griešanai
kosuls rīks vīžu pīšanai, gatavots no mazāka dzīvnieka kaula, to noplacinot un noasinot
atzvīņotājs Rīks zivju atzvīņošanai
rīkšu zeltslotiņa rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltgalvīši Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltmeja Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltmēlīte Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltmēlītes Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltrīste Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
variācijrinda Rinda, kas veidojas ranžējot kvantitatīvu pazīmju mērījumu rezultātus vienas klases indivīdiem
zobiņi Rindās izvietoti asi hitīna veidojumi (piemēram, gliemeža rīvītē)
acābola mugurējā kamera riņķveida sprauga starp varavīksneni un lēcu
rice Rise (2), iegriezta svītra
likt dzīvību uz spēles riskēt ar dzīvību
morgengabe Rīta balva - dāvana, ko jaunais vīrs pasniedza savai sievai rītā pēc kāzu nakts kā atlīdzību par zaudēto jaunavību
Marasmius rotula riteņu vītene
apgraizīšana Ritualizēta dzimumlocekļa priekšādiņas nogriešana vīriešiem vai iekšējo kaunuma lūpu apgriešana sievietēm
lūkas Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana
lūkažas Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana
lūki Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana
lūkības Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana
lūkošanās Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana
robežsargs Robežapsardzības karaspēka karavīrs
termināls stāvoklis robežstāvoklis starp dzīvību un nāvi, dzīves pēdējā stadija
zizlis Rokā turama ierīce, kas apgādāta ar optisko skeneri un ir izmantojama rokraksta, mašīnraksta, iespiesta teksta, rakstzīmju, ka arī svītrkoda nolasīšanai un ievadīšanai datorā vai citā datu apstrādes iekārtā
autohirija Rokas pacelšana pret sevi; pašnāvība
progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu
inkardinācija Romas katoļu baznīcas garīdznieka pastāvīga pakļautība tās diecēzes bīskapam, kurā garīdznieks ir ticis ordinēts; garīdznieka pārcelšana no vienas diecēzes uz otru tiek atļauta tikai pamatota iemesla dēļ un notiek pēc stingriem priekšrakstiem
milicija Romas pilsoņu karaspēks Senās Romas impērijas sākumposmā; pēc pastāvīgas armijas izveidošanas tā sauca tikai uz kara laiku sapulcinātās neprofesionālās armijas vienības
Cissus rhombifolia romblapu efejvīns
Libertāte Romiešu brīvības dieve, ko uz romiešu naudām attēloja kopā ar īpašu smailcepuri, kādu nēsāja brīvlaisti vergi kā brīvības simbolu
Lībers Romiešu lauksaimniecības ražas (īpaši vīna) dievs, ko identificē ar grieķu Dionīsu
aesti Romiešu lietotais baltu cilšu nosaukums, ko savā darbā par Ģermāniju ("De Germania") lietoja romiešu vēsturnieks un valstsvīrs Kornēlijs Tacits (ap 58.-117. g.)
Bona Dea romiešu mitoloģijā - auglības dieviete, dieviete - māte, kuras vārdam bija uzlikts tabu, viņas dievkalpojumos vīriešiem bija aizliegts piedalīties
Lībera Romiešu mitoloģijā - brīvības dieviete
genijs Romiešu mitoloģijā - cilvēka sargātājs gars, kurš viņu apvelta ar vīrišķību
lari romiešu mitoloģijā - dievības, kas aizstāv kolektīvus un to zemes
Pale Romiešu mitoloģijā - ganu dievība, kazu un aitu aizgādne
Decima Romiešu mitoloģijā - likteņa dieviete, viena no parkām, kas gādāja, lai bērns piedzimtu devītajā vai desmitajā mēnesī
Pīks Romiešu mitoloģijā - meža dievība, Fauna tēvs un dievietes Pomonas vīrs
Honors Romiešu mitoloģijā - pagodinājuma personifikācija, kas bija balva par drosmi un vīrišķību
Silvijs romiešu mitoloģijā - pirmais Albalongas valdnieks, Lavīnijas dēls, kuru Lavīnija dzemdējusi mežā (tāpēc viņam vārds, kas nozīmē "mežainis")
Tellumons Romiešu mitoloģijā - Tellūras vīrišķais pretpols
Amāta Romiešu mitoloģijā - valdnieka Latīna sieva, Lavīnijas māte, kura pretojās orākula spriedumam izdot meitu par sievu Ainejam
Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu
Virtūta Romiešu mitoloģijā - vīrišķības, kā romiešu tautas galvenā tikuma, simbols
kognāti Romiešu tiesībās - vīriešu vai sieviešu līnijas asinsradinieki, kas nav pakļauti attiecīgās ģimenes galvas varai
peculium Romiešu tiesībās "pater familias" vergiem vai pat arī pieaugušiem dēliem nošķirta manta patstāvīgai saimniekošanai (zemkopībā, tirdzniecībā, amatniecībā)
manus Romiešu tiesībās ģimenes galvas neaprobežota vara; vīra vara, kādu likums tam dod
minores Romiešu tiesībās personas, kas sasniegušas 14 g. (vīrieši) vai 12 g. (sievietes) vecumu, bet nav vēl 25 g. veci
Rems Romula dvīņubrālis, pēc leģendas, viens no abiem Romas dibinātājiem, kuru Romuls nogalinājis
rotinieks Rota vīruss
Rota vīruss rotavīruss
Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu
parastā rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum roseum"), kas sastopama ļoti bieži zemsedzē vidēji mitrās vietās gan uz minerālaugsnes, gan uz nosusinātas kūdraugsnes
kaļķu rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum spathulatum")
rhodobryum Rožgalvītes
pundurmadara Rubiju dzimtas madaru ģints suga ("Galium pumilum"), Latvijā konstatēta tikai vienreiz Rīgā, Mīlgrāvī, 1901. g.
baltene Rudulis - lielzvīņaina karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni sudrabainā vai zeltainā nokrāsā
rudzalus Rudzu degvīns
rudzītis Rudzu degvīns; rudzu kandža
atsēte Rudzu sēja papuves vīķājā
norūgt Rūgstot iegūt vēlamo gatavības pakāpi
uzrūgt Rūgstot palielināties apjomā, iegūt vēlamo gatavības pakāpi
izrūgt Rūgšanas procesā sasniegt vēlamo gatavības pakāpi
daaugt Rūgt līdz vēlamajai gatavības pakāpei
darūgt Rūgt līdz vēlamajai gatavības pakāpei
angostūra Rūgta garšas piedeva degvīnam un liķierim
leprekons Rūķītis veca vīra izskatā īru folklorā; dažkārt - kurpnieks, kuram ir noslēpti zelta krājumi
kauks Rūķītis, mazs vīrelis
šimbrālis Runā minētā vīrieša brālis; šā brālis
šimdēls Runā minētā vīrieša dēls; šā dēls
šimmāsa Runā minētā vīrieša māsa; šā māsa
šimmāte Runā minētā vīrieša māte; šā māte
šimpuika Runā minētā vīrieša puika; šā puika
šimskuķis Runā minētā vīrieša skuķis; šā skuķis
šimtēvs Runā minētā vīrieša tēvs; šā tēvs
šimveči Runā minētā vīrieša vecāki; šā vecāki
šaivīrs Runā minētās sievietes vīrs; šās vīrs
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to)
paļāt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to); pelt
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml., paust negatīvu attieksmi (pret cilvēka īpašībām, rīcību u. tml.)
švipstelēt runāt klusi, čukstoši, svilpjoši, ar švīkstoņu
švipstēt runāt klusi, čukstoši, svilpjoši, ar švīkstoņu
Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte
subhadevas rūpavačāru grupas dievības budisma mitoloģijā, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās (pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas)
duļģis Rupja auduma vīriešu krekls bez piedurknēm
kracers Rupja kurpnieka vīle tapiņu galu novīlēšanai
brusaks Rupja vīle
pucvīle Rupja vīle
rašpiļs Rupja vīle
rašvīle Rupja vīle 1
rašvīlis Rupja vīle 1
lāpsalis Rupjš audekls ar svītrainu rakstu
prostūzis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks, parasti vīrietis
vīrakkrūms Rūtu rindas balzamkoku dzimtas ģints ("Boswellia"), izplatīti tropos un subtropos, izmanto vīraka ieguvei
sinehija Saaugums, patoloģisks blakusesošu virsmu savienojums; īpaši varavīksnenes saaugums ar apkārtējām daļām
iridektomezodialīze Saaugumu izgriešana gar varavīksnenes iekšējo malu
sastūķēt Sabāzt (parasti neveikli, nevīžīgi), parasti daudz
pilsoniskā sabiedrība sabiedrība, ko raksturo tādas attiecības starp valsti un sabiedrību, kas nodrošina gan indivīdu aizsardzību pret valsts patvaļu un pārmērīgu varu (piemēram, autoritāru valsts iekārtu), gan arī sabiedrības kopējo interešu aizsardzību pret pārmērīgu individuālismu un tirgus interešu dominēšanu pār sabiedrības kopējām interesēm
juridiskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas cieši saistīta ar visas sabiedrības kultūras izaugsmi, tā ir sabiedrības idejiski tiesiskais stāvoklis - attīstības līmenis noteiktā tās attīstības posmā, raksturo tiesību un tiesiskās apziņas attīstības līmeni, pilsoņu tiesību un brīvību plašumu un garantētību, likumdošanas pilnīgumu un efektivitāti, likumības un tiesiskās kārtības stabilitāti u. c.
sociālā vienlīdzība sabiedrības locekļu vienlīdzīgs stāvoklis cilvēku tiesību un brīvību izmantošanā, pienākumu pildīšanā, materiālo un garīgo labumu sadalē
patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas
audzināšana Sabiedrības vai indivīda garīgās attīstības, izaugsmes ietekmēšana, veicināšana
sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret sociālās īstenības faktiem, sabiedrības grupām, organizācijām, indivīdiem
dubultfiliācija Sabiedrībās, kurās ievēro gan matrilīniju, gan patrilīniju, - princips, saskaņā ar kuru indivīds ir gan mātes, gan tēva puses radinieku grupu loceklis
biarhāts Sabiedriskās iekārtas mūsdienu forma, kas nomainīja patriarhātu, raksturīga sievietes un vīrieša vienlīdzība sabiedrības un ģimenes dzīvē
nocūkāt Sabojāt (nemākulīgi vai nevīžīgi darot ko)
piebūbēt sabojāties (par vīnu)
kadūks Sabrucis, nepastāvīgs, iznīcīgs
sačamarēt Saburzīt, nekārtīgi savīstīt, savilkt čumurā
bukolu sacelšanās sacelšanās pret Romu imperatora Marka Aurēlija laikā (m. ē. 2. gs. otrajā pusē), apspieda Sīrijas vietvaldis Avīdijs Kasijs
konkurence Sacensība (starp dzīvniekiem, augiem, to daļām) dzīvības un uztura dēļ
apmētāt Sacīt vairākkārt (ko apvainojošu, nepatīkamu, asu, nievīgu)
dupuris Sačokurējies vīriņš
dupurs Sačokurojies vīriņš
sociālie konflikti sadursme starp indivīdiem, mazām un lielām sociālajām grupām, starp sociālajiem institūtiem, sociālajām kustībām un sabiedrību, kas izpaužas kā pretrunas sociālo attiecību attīstībā
izcili kodināt sagatavot izcilspiedumam svītru vai autotipiju kodinājumu, kur attēls izceļas augstu virs plāksnes
savīkšties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšķīties
savīkšīties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšties
savīkšķīties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšties
palikt dzīvam saglabāt dzīvību; netikt iznīcinātam, saglabāties
noķert Sagūstīt (kādu); notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu
sapopināties Saģērbties, ievīstīties
kartelis Saimnieciski patstāvīgu uzņēmumu apvienība, kas izveidota, lai novērstu savstarpēju konkurenci un vienotos par pārdošanas noteikumiem, cenām utt.
ihtiotoksisms Saindēšanās ar zivīm
SARS-CoV-2 Saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2", 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais koronavīruss
kurpretī saista divus relatīvi patstāvīgus salikta teikuma komponentus; turpretī, turpretim
kamēr saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; bet; turpretī
kādēļ saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; tādēļ
kālab saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; tālab
kāpēc saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; tāpēc
kas saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; tas
kur saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; tur
ja saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu
jeb saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu
jo saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu
kas saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu
kaut saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu
vai saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu
toties saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz (kā) pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma
taču saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (3)
turpretī saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu
tātad saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā
tomēr saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma pretnostatījuma sintaktisko attieksmi pret kontekstu
vien saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību
tik saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu
tikai saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu
te saista salikta teikuma patstāvīgas daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē
toties saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu
un saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem
ne saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu
nu saista saliktā teikumā patstāvīgus komponentus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem
ņemt Saistīt darbā (parasti pastāvīgā, sistemātiskā)
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes)
ekonomisks saistīts ar [ekonomiju]{s:2090}, saimnieciski vai finansiāli izdevīgs
ālavs saistīts ar ālavību, tai raksturīgs
arbovirusāls saistīts ar arbovīrusiem, tiem raksturīgs
bērzs latviešu mitoloģijā saistīts ar debesu dievībām un ir viens no kosmiskā koka ekvivalentiem, atspoguļo vai nu pasaules vertikālo iedalījumu 3 daļās (pagātne, tagadne, nākotne), vai arī horizontālo iedalījumu 4 debespusēs
veģetatīvs saistīts ar dzīvības procesiem, augšanu, šādiem procesiem, augšanai raksturīgs
bioloģisks saistīts ar dzīvību, dzīvības procesiem, tiem raksturīgs
erektils saistīts ar erekciju (vīrieša dzimumlocekļa piebriešanu dzimumuzbudinājuma laikā)
herpētisks saistīts ar herpesvīrusiem
hipnagoģisks saistīts ar neskaidrām vīzijām īsi pirms aizmigšanas
parafrastisks saistīts ar parafrāzi (2), tāds, kas sevī ietver parafrāzi; aprakstošs
pašnāvniecisks saistīts ar pašnāvību, tai raksturīgs
poligāmisks saistīts ar poligāmiju; tāds, kam raksturīga daudzvīrība, daudzsievība; tāds, kam ir tieksme uz daudzvīrību, daudzsievību; tāds, kas pārojas ar vairākiem pretējā dzimuma indivīdiem
slepkavīgs saistīts ar slepkavību, slepkavu, tiem raksturīgs; tāds, kas izraisa slepkavību
subjektīvs saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs; saistīts ar indivīda psihi, personību, tā uzskatiem, pasaules uztveri
televizionisks saistīts ar televīziju (1), tai raksturīgs
patrilokāls saistīts ar tēva (vīra) cilti, dzīvesvietu
uroloģisks saistīts ar urīnizvadorgāniem un vīriešu dzimumorgāniem, tiem raksturīgs
vīrišķs saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes
vīrietisks saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; vīrišķīgs (1)
virusāls saistīts ar vīrusiem, tiem raksturīgs
a saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo pretstatu; [bet]{s:7}
bet Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu
nošķis Saišķis linu, dziju vai matu, ko nošķir vīšanai vai pīšanai
gurste Saite no savīta siena
sēve saivīte
kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām
savildīties Sajust paļāvību, paļauties
virslūpa sāk plaukt sāk augt ūsas (vīrietim)
kā vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda
kā novārīts vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda
kā tekulis un bēgulis saka pa klaiņotāju, par cilvēku, kam nav pastāvīgas uzturēšanas vietas
lēns kā jērs saka par biklu, padevīgu cilvēku
rāms (arī lēns) kā jēriņš (arī jērs) saka par biklu, padevīgu cilvēku
kā slotas kātu norijis saka par cilvēku (parasti par vīrieti), kas iet vai stāv ļoti taisni, ir kokains, neatraisīts
mīksts kā vasks saka par cilvēku ar vāju griba, par padevīgu, viegli ietekmējamu cilvēku
biezas ausis (kādam) saka par cilvēku, kas labi nedzird, izliekas nedzirdam vai stūrgalvīgi neievēro teikto
kā auns saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprot, ir neattapīgs, (arī) padevīgs
biezas ausis Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto
durvis ved saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā
kungs kas kungs saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti
kā atspertene saka par iecirtīgu, spītīgu, stūrgalvīgu dzīvnieku vai cilvēku
kā naža dūriens mugurā saka par izjūtām, ko izraisījusi negaidīta nodevīga rīcība
kā cielava saka par jaunu , veiklu sievieti (reti - par vīrieti) ar vieglu, ašu gaitu
copa Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu
copāns Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu; copa
Adāma kostīmā saka par kailu vīrieti
Ādama uzvalkā saka par kailu vīrieti
uz zaķa saka par ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
kā brūtgāns saka par lepni ģērbušos vīrieti
kā gailis saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu, ķildīgu vīrieti
uz dzīvību un nāvi saka par ļoti grūtu, nežēlīgu cīņu, karu, kurā netiek žēlota dzīvība
kā magone saka par manāmi nosarkušu, piesarkušu sievieti (reti par vīrieti)
kā leitēne saka par nekārtīgu, nevīžīgu, nolaidīgu cilvēku
kā lēkša saka par nekārtīgu, nevīžīgu, notraipījušos cilvēku
kā eglis saka par nepakļāvīgu, paskarbu, arī asu cilvēku
kā sivēns saka par netīru, nevīžīgu cilvēku (parasti bērnu)
kā aitu bars saka par padevīgu, apmulsušu cilvēku kopu
dzelzs inventārs saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām
kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība
kā ļurka saka par pļāpīgu, arī nevīžīgu cilvēku
kā sesks saka par sasvīdušu, smirdīgu cilvēku
tupeļu varonis saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību
(karājas) kā kule (pie kāda) saka par sievieti, kas uzbāzīgi, neatlaidīgi tiecas pēc vīriešiem
bada dzeguze Saka par skopu cilvēku, arī par cilvēku, kas pastāvīgi žēlojas par trūkumu, ir īgns un neapmierināts
izlaidies kā teļš saka par slinku, nevīžīgu cilvēku
kā teļš saka par slinku, nevīžīgu cilvēku
kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti
spēcīgs kā lācis saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti
kā ērglis Saka par staltu, drošu vīrieti
kā bajārs saka par staltu, iznesīgu vīrieti
kā briedis saka par staltu, spēcīgu vīrieti, par staltu gaitu
stiprs kā lācis saka par stipru, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti
kā ozols saka par stipru, spēcīgu, staltu vīrieti
aug buciņš, aug radziņi saka par tādu (bērnu), kas kļūst nerātnāks, arī stūrgalvīgāks
bēdu gabals saka par to, kas sagādā pastāvīgas rūpes un nepatikšanas; negals
velna puika saka par veiklu, enerģisku, pārgalvīgu vīrieti, viņa rīcību
iet meitās saka par vīrieša ciemošanos pie sievietes
viens otram (kā) radīti saka par vīrieti un sievieti, kas ir labi piemēroti viens otram
kā ēzavs saka par vīrieti, kam ir gari, nekopti mati, bārda; arī par vīrieti ar spalvainu ķermeni
Kalamazū latviešu kopiena sāka veidoties 1949. g., kad tur no Eiropas ieradās \~2000 latviešu bēgļu, no kuriem aptuveni puse palika uz pastāvīgu dzīvi pilsētā vai apkārtnē, 1990. gados bija \~600 latviešu, 1981.-1996. g. Kalamazū pastāvēja Latviešu studiju centrs ar arhīvu (deponēts Latvijas valsts arhīvā) un bibliotēku, kas bija lielākā letonikas krātuve ārpus Latvijas
Iepūt man! saka, apliecinot gatavību īstenot nodomu, neraugoties uz iebildumiem, pretestību
krīt kā lācis uz medu saka, ja (parasti vīrietis) ļoti aizraujas ar kādu, iemīlas kādā, ja visiem spēkiem, uzmācīgi cenšas ko iegūt
acis sarkanas kā raudai saka, ja acs baltums kļuvis sarkans vai varavīksnene ir sarkanīgā krāsā
aste ir piesieta (kādam) saka, ja cilvēkam ir ierobežota rīcības brīvība
bieza galva saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
pašam (sava) galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir patstāvīgs
pašam (sava) galva (uz pleciem) saka, ja cilvēks ir patstāvīgs
vaigi (arī seja) svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (parasti psihiska stāvokļa ietekmē)
ciets pakausis (kādam) saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, arī neapķērīgs
ciets pauris saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, ietiepīgs
biezs pauris saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
resna (arī liela) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
liela sirds saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs; saka, ja cilvēks neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu
ieraujas kā gliemezis savā čaulā saka, ja cilvēks noslēdzas sevī, norobežojas no apkārtējā
kā sasietām rokām saka, ja ir atņemta rīcības brīvība, ja (kāds) ir ierobežots
brīvas rokas saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi
dusmas vārās saka, ja ir ļoti dusmīgs un (parasti) apvalda dusmas sevī
kā brūtgāns saka, ja ir ļoti uzmanīga attieksme pret vīrieti
stunda ir situsi saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai
dūša ir papēžos (kādam) saka, ja ir zudusi, zūd drosme, pašpaļāvība, uzņēmība
kā aita saka, ja kādam ir ļoti lēna daba, ja kāds ir padevīgs, bailīgs
kā čigāns saka, ja kāds dara ko sliktu (zog, slinko, ir nevīžīgs)
uz brīvām kājām saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā
kaut līdz pasaules galam saka, ja kāds ir gatavs pārvarēt jebkuru attālumu, ar uzticību un paļāvību sekot kādam jebkur
deguns pa zemi velkas (kādam) saka, ja kāds ir ļoti bēdīgs, zaudējis pašpaļāvību
kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti mantrausīgs, nenovīdīgs
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib
karstas asinis (kādam) saka, ja kāds ir ļoti straujš, pārgalvīgs, temperamentīgs
kā āzis saka, ja kāds ir ļoti stūrgalvīgs, ietiepīgs, iecirtīgs
kā suns uz siena kaudzes saka, ja kāds ir nenovēlīgs, nenovīdīgs
liela galva saka, ja kāds ir pārāk patstāvīgs, pārdrošs, nepaklausīgs
cieta galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, nepaklausīgs
krama galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs
cieta piere saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs, arī neapķērīgs
sakas kaklā (arī galvā) saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē)
sakas galvā (arī kaklā) saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē)
dūša ir kā miets saka, ja kāds jūt sevī drosmi, ir bravūrīgi bezbailīgs
kā uzburts saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību
ieraujas sevī kā ezis saka, ja kāds norobežojas no citiem, noslēdzas sevī
kā bada dzeguze saka, ja kāds pastāvīgi par kaut ko gaužas, žēlojas par trūkumu
kā aste saka, ja kāds pastāvīgi seko, visur ir klāt
kā siena saka, ja kāds stūrgalvīgi klusē, neatbild
kā vēja rādītājs saka, ja kāds uzskatos, pārliecībā, rīcībā ir pārāk nepastāvīgs, svārstīgs, ja kāds grozās uz visām pusēm
kā muša saka, ja kāds viegli, ātri zaudē dzīvību, ja kādu ir viegli nogalināt
likt ragus saka, ja kāds vīrietis krāpj otru vīrieti, pārkāpjot laulību ar tā sievu
liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs
velns dīda saka, ja kādu pārņēmis nemiers, ja kāds ir pārgalvīgs, trakulīgs, dara ko nevēlamu
(iz)laužas uz āru saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts
būt pa rokai saka, ja kas ir piemērots, izdevīgs, noderīgs
karājas kā Dāmokla zobens pār kāda galvu saka, ja lielas briesmas pastāvīgi, nenovēršami apdraud kādu
čigānu dzīve saka, ja nav pastāvīgas dzīvesvietas
uz dzīvību un nāvi saka, ja neatlaidīgi, visiem spēkiem, nesaudzējot dzīvību, cīnās, karo, aizstāv kādu
cik garš, tik plats saka, ja rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts būtībā nemainās, ja kas ir vienlīdz slikti vai labi, neizdevīgi vai izdevīgi
likt ragus saka, ja sieva krāpj, pieviļ vīru, pārkāpjot laulību
kā cimdu saka, ja viegli izdodas kādu uzveikt, pakļaut, padarīt padevīgu
smieties bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis
smīnēt bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis
kā grāfs saka, ja vīrietis dzīvo labi, lepni, bez darba, ir grezni apģērbies
norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis, paužot neapmierinātību, dusmas
dūša saskrien papēžos saka, ja zūd drosme, pašpaļāvība
atnāca laime, pietrūka naudas saka, kad nevar izmantot izdevīgu iespēju, it īpaši kāršu spēlē, kad nav trumpja, ar kuru varētu pārspēt izspēlētu kārti
(un) viss saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas
ēdis vai neēdis, galvu augšā saka, uzmundrinot jebkuros apstākļos saglabāt pašpaļāvību, dzīvesprieku, nezaudēt drosmi, nepadoties vājumam
ģimenes attiecības sakari starp cilvēkiem savā ģimenē, pirmām kārtām starp laulības partneriem, kas paredz pastāvīgu formālo un neformālo tiesību un pienākumu kopumu, kā arī specifisku normu un gaidīšanu izveidošanu
Grīneizera likums sakarība, kas izsaka, ka cietvielas termiskās izplešanās koeficienta attiecība pret siltumietilpību, ja tilpums ir pastāvīgs, nav atkarīga no temperatūras
kvēlvīns Sakarsēts sarkanvīns, kam pielikts, cukurs, kanēlis, neļķu un citronu mizu ekstrakts, dažreiz arī ievārījums, rums un araks
repers Sakārtota no viena telpas punkta izejošu patstāvīgu vektoru sistēma
atvēlētā līnija sakaru līnija, kas izdalīta pastāvīga savienojuma izveidošanai starp diviem lietotājiem un ko izmanto ar kādu noteiktu uzdevumu saistītai datu apmaiņai
nekomutējama līnija sakaru līnija, kas pastāvīgi savieno divus punktus sakaru sistēmā
aiziet gaisā sākas (televīzijas vai radio) pārraide
sagremzdāt Sakasīt, izkasīt, savīlēt
sagremzdot Sakasīt, izkasīt, savīlēt
nivernaise Sakņu piedevas no lodīšu veidā sagrieztiem burkāniem un kāļu gabaliem, ko liek ap lielu cepeti, pārlietas ar stipru baltu mērci, arī patstāvīgs ēdiens
Ašūrs sākotnēji lokāla dievība Ašūras pilsētā Divupes ziemeļos, 2. gt. vidū p. m. ē. Asīrijas lielvalsts veidošanās laikā asīriešu panteona galvenais dievs, kara un gudrības dievs
kulaks Sākotnēji nievājošs bagāta krievu zemnieka nosaukums; kolektivizācijas laikā 20. gs. 30. gados tā dēvēja gandrīz visus zemniekus, kam piederēja mājas un patstāvīga saimniecība
avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku
olmeku kultūra sakrālo celtņu paliekas, monumentāli kulta alu zīmējumi, milzīgas no bazalta veidotas cilvēku galvas, cilvēku un dievību statujiņas, akmens maskas
nodalīties sākt eksistēt, darboties savrup, atsevišķi, patstāvīgi
aizčākstēt sākt novīst, pārkoksnēties, izčākstēt, kļūt porainam
ietīņāt sākt tīstīt, vīstīt
uzvārīties sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi
apvīst sākt vīst; apkalst, apžūt
pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju, parasti apmetņa aizdarei
beņķkājkņope Saktiņa vīriešu krekla saturēšanai
orgijas Sākumā senējiem grieķiem dievkalpojumi par godu Dēmētrai, vēlāk Bakhum, vīna un jautrības dievam, pie kam notika dažādas pārmērības
Agati sala Arābijas jūrā (_Agatti Island_), Lakšadvīpu (Lakadivu) salu grupā, Amīndīvu salu rietumos, Indijā (Lakšadvīpas savienotā teritorija)
Bentinka sala sala Austrālijas ziemeļu piekrastē, Karpentārija līča dienvidos, Kvīnslendas štata teritorija
Roņu sala sala Baltijas jūras Rīgas līcī (igauņu "Ruhnu"), kopš 1919. g. 17. janvāra pieder Igaunijai, platība - 1190 ha, garums - 5,5 km, platums - 3,5 km, \~60 pastāvīgo iedzīvotāju (2006. g.), 26 saimniecības, robežsardzes postenis
Dunšaņa sala Dienvīdķīnas jūrā, Ķīnas Fudzjaņas provinces teritorija
Andra sala Egejas jūrā (_Andros_), Kiklādu arhipelāga ziemeļos (Grieķijā), platība - 405 kvadrātkilometri, reljefs kalnains, augstums līdz 994 m vjl., ielejās audzē olīvkokus, citrusus, vīnkokus
Androta sala Indijas okeānā (_Andrott Island_), Lakšadvīpu (Lakadivu) salās, Indijas Lakšadvīpu teritorijā
Lefkada sala Jonijas jūrā, Jonijas salu grupā, Grieķijā, platība - 295 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1158 m, olīvkoku audzēšana, audzē arī citrusus, vīnkokus
Grīnailenda sala Lielajā Barjerrifā ("Green Island"), iepretī Kērnsai Kvīnslendā (Austrālijas ziemeļaustrumi), zemūdens nacionālais parks - daudzkrāsainas koraļļu kolonijas ar raksturīgo faunu, platība - 13 ha
jūras salaka salaku suga ("Osmerus eperlanus"), zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, mugura pelēcīgi zilganzaļa, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju, izplatīta gk. ziemeļu jūrās
collocalia Salangsvīres
salanganas Salangsvīres
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1)
čurčhela Saldēdiens no riekstiem un vīnogu sīrupa
šeļķens Saldināts degvīns
šerijs Salds gaišais vīns; attiecīgā vīna šķirne; heress
medusrasa Salds lipīgs izsvīdums uz augu lapām
cassis salds upeņu alkoholiskais dzēriens; aromatizējoša upeņu piedeva alkoholiskiem dzērieniem; baltais vīns (Francijas dienvidos); _burtiski_: "upenes"
sekts Salds vīns, ko gatavo no vītinātām vīnogām; arī putojošais vīns
desertvīns Salds vīns, kurā rūgšanas procesā saglabājas neizrūdzis cukurs
sanākt Salidot (parasti par putniem, kukaiņiem); sapeldēt, parasti nārstošanas vietās (parasti par zivīm)
pamata pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma
dzintele Saliekts metāla stienītis (piemēram, atslēgas piekāršanai), kura asos galus iedzen durvīs, vārtos u. tml.
stigmatipija Salikuma metode ar dažāda lieluma punktiem un svītrām grafiski atdarināt portretus, ainavas, puķes, rakstus u. c.
grīslis Salmu vīšķis
vistiņa Salmu vīšķis jumta klājuma apakšējā malā
bāšķis Salmu vīšķis vai lupatas, ar kurām aizbāž logu spraugas
Amīndīvu salas salu grupa Indijas dienvidrietumos (_Amīndīvi Islands_), Lakšadvīpas teritorijā, Lakšadvīpu salu ziemeļu daļā
salvinia Salvīnijas
azolla Salvīniju dzimtas tropu ūdens paparžu ģints ("Azolla"), sīks, peldošs šūnveidīgs augs; ūdenspaparde
salviniales Salvīniju rinda
peldošā salvīnija salvīniju suga ("Salvinia natans")
Sarikopas ezers sāļezers Turgajasa garenieplakā 100 m vjl., Kazahstānā, platība - 336 kvadrātkilometri, sekls, līmenis nepastāvīgs, augstākais pavasarī sniega kušanas periodā
saīsināt Samazināt apjomu (piemēram, tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
hipohidroze Samazināta svīšana
olighidrija Samazināta svīšana
oligidrija Samazināta svīšana
noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām)
pamīksts samērā gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs
pašvītīgi samērā moderni, ārišķīgi; arī palepni, iedomīgi; pašvīti
pašvītīgs samērā moderns, ārišķīgs; arī palepns, iedomīgs; pašvīts
sīklopi samērā nelieli (salīdzinājumā, piemēram, ar govīm) lauksaimniecības dzīvnieki (cūkas, aitas, kazas)
struktūrvienība samērā patstāvīga (piemēram, uzņēmuma, iestādes, organizācijas) sastāvdaļa
subkultūra samērā patstāvīga garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros
grupa samērā patstāvīgs kopums (kādas sistēmas daļa)
vīle samērā šaura taisnvirziena josla, ko veido svītrveida objekts apvidū, vidē
tuvējs samērā tuvs (1); tuvīns (1)
tuvējs samērā tuvs (3); tuvīns (2)
tuvējs samērā tuvs (4); tuvīns (3)
Kizi Samodiešu (Taimiras pussalas rietumi) mitoloģijā - galvenā ļaunā dievība, kas dzīvo pazemes pasaulē, vai tālu ziemeļos - mirušo jūrā
sačuņčurēt Samudžināt, savīt, samezglot
sapiņķerēties Samudžināties, samezgloties, savīties
sačuņčurēties Samudžināties, savīties, samezgloties
īvināt Sanēt, vīvināt; kliegt, brēkt
bhagavats sanskritā - vispārpieņemta pagodinoša uzrunas forma saskarē ar svētvīriem, valdniekiem u. c. augstdzimušām personām
ņemt sevi rokās saņemties, lai ko pārvarētu sevī
pleirodīnija Sāpes pleirā, durošas sāpes sānos, sāpes krūškurvī
iridalģija Sāpes varavīksnenē
kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums
satīties Sapīties, arī savīties
fantoms Sapņu, murgu tēls; vīzija, rēgs
Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja
sakumpot saprecināt, izdot (pie vīra), savest kopā
brikets Sapresēts ķieģeļveida kurināmais no akmeņogļu smalknēm, kūdras, zāģu skaidām, avīžpapīra; brikete
nērt Saraukt vīzas vai pastalas purnu
garde Sardze, īpaši reģenta miesas sardze; atsevišķa karaspēka nodaļa, kas sastāv no izlasītiem dažāda apbruņojuma vīriem
atgremošana Sarežģīts reflektorisks akts atgremotājiem (govīm, aitām, kazām) - no priekškuņģa atrītās barības atkārtota sasmalcināšana mutes dobumā
inkubācija Sarežģītu uzdevumu risināšanas radošā procesa hipotētiskais posms, kas ietver sevī nesekmīgas apzinātas problēmas risināšanas pārtraukšanu un uzmanības pārslēgšanu uz kaut ko citu
stundenieks Sargs, sardzes karavīrs
stundinieks Sargs, sardzes karavīrs
sarkanrīkstes sarkana svītra, kas redzama, kad kvēlojoša ogle tiek ātri rotēta
Filipendula rubra sarkanā vīgrieze
onīns Sarkana vīna krāsviela
oinīns Sarkana vīna krāsviela; onīns
medoks Sarkanais Bordo vīns
tintillo Sarkanais vīns no Seviļas apvidus
sarkanarmietis Sarkanās Armijas karavīrs (PSRS no 1918. gada līdz 1946. gadam)
sarkangvards Sarkanās gvardes karavīrs (no 1917. gada līdz 1918. gadam)
garnachas Sarkani, saldi un stipri spāniešu vīni
tempraniljo Sarkano vīnogu šķirne, izplatīta Spānijā un Jaunajā pasaulē; tempranillo
Ampedus sanguinolentus sarkansvītrotais sprakšķis
bordo Sarkanvīna šķirne; šīs šķirnes vīns
kabernē sarkanvīns no šīs šķirne ogām
rabdosarkoma Sarkoma, kurā ir šķērssvītroto muskuļu šķiedras
sarkansvītrots Sarkonsvītrains
Regulus ignicapillus sārtgalvītis
rūzāt sārtoties, tvīkt
norūzāts Sārts, notvīcis
sārtšvītrains Sārtsvītrains
sārtsvītrots Sārtsvītrains
milieši Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - sestie Īrijas iekarotāji, kas tika dēvēti par Mila dēliem, pēc viņu vadoņa Mila Espaina (no latīņu "Miles Hispaniae" - "Spānijas karavīrs")
Cesaira Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" sieviete, Noasa dēla Bita meita, kuras vadībā pirmā cilvēku grupa apmetās Īrijā četrdesmit dienas pirms Bībelē aprakstītajiem grēku plūdiem, viņa un visi viņas sekotāji gāja bojā, dzīvs palika tikai viņas vīrs Fintans mak Bohra
golems Saskaņā ar leģendu - māla figūra, kurā 16.-17. gs. Prāgā dzīvojošais rabīns Levi kabalistisku eksperimentu rezultātā iepūtis dzīvību; kaut kas liels un bezdvēselisks
mana Saskaņā ar melanēziešu un polinēziešu ticējumiem, pārdabisks spēks, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm
sociālā sistēma saskaņoti indivīdu, grupu un organizāciju attiecību tīkli, kas balstās uz vērtībām un normām
nākt Sasniegt (kādu gatavības pakāpi), iegūt (kādu īpašību) - par augiem, dzīvniekiem
nogatavoties Sasniegt bioloģisko vai lietošanas gatavību (par augiem, to daļām)
nobriest Sasniegt gatavības pakāpi (kā veikšanai)
notilāties Sasniegt noteiktu gatavības pakāpi, kad šķiedra kļūst elastīga un atdalās (par noplūktiem, uz lauka izklātiem liniem)
sažīkāt sastrīpāt, sasvītrot
pievilāt Sasvīnīt
pieņurgāt Sasvīnīt (ūdeni)
sasveidēt Sasvīst
sačirkāt sasvītrāt
sažiekāt sasvītrot
apšvīkāt Sasvītrot
nošņīpāt Sasvītrot
nošņīpēt Sasvītrot
nostrīpāt Sasvītrot
nosvītrāt Sasvītrot
piedrīksnāt Sasvītrot
piestrīpāt Sasvītrot
sašņāpāt Sasvītrot
sašņāpt Sasvītrot
sašņēpāt Sasvītrot
sašņīpāt Sasvītrot
sašņīpot Sasvītrot
sašņīpt Sasvītrot
sastrīķēt Sasvītrot
sastrīpāt Sasvītrot
sastrīpot Sasvītrot
sasvītrāt Sasvītrot
sabriežāt sasvītrot, izsvītrot
sašventrēt Sasvītrot, notraipīt
piešņīpāt Sasvītrot, piesvītrot
apsvītrāt Sasvītrot; iezīmēt ar svītrām
saglausties sašļukt un sarauties sevī
bļoda Satelīttelevīzijas antena
šķīvis Satelīttelevīzijas antena
satīrs satirs - dabas dievība sengrieķu mitoloģijā, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu
satūstīt Satīstīt; savīstīt
sapuņķot Satīt, savīstīt
ruņģis satīts tabakas vīšķis
ruņģis Satīts tabakas vīšķis
sakamuļāt Satūcīt, savīstīt
ietvert Saturēt (sevī, savā sastāvā pēc apjoma, laika, vietas)
ietvert Saturēt sevī (sastāvdaļas, daļas); aptvert
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta; šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; arī slāpēt (1)
ķerties Satverot ēsmu, uzdurties uz makšķeres āķa (par zivīm)
uzķerties Satverot zvejas rīka āķi, uzdurties (uz tā) - parasti par zivīm
piekosties Satvert ēsmu tā, ka pieķeras pie zvejas rīka āķa (par zivīm)
uzkosties Satvert ēsmu tā, ka uzķēros (uz zvejas rīka āķa) - par zivīm
pieķerties Satvert zvejas rīka āķi (par zivīm)
saģint satvīkt
kokšķināt Sauciens govīm "kokš, kokš, kokš" aicinot tās padzerties
vīrināties Saukt vīru
obelisks Saules dievības kulta simbols Senajā Ēģiptē, šāds četrskaldņu stabs
Plūtons Saules sistēmas pundurplanēta, Transneptūna objekts, kas 1932.-2006. g. skaitījās devītā un pati mazākā planēta, vidējais attālums no Saules - 5914 mlj km, apriņķošanas laiks - 247,68 gadi, ekvatoriālais diametrs - 2302 km, masa - 0,0025 Zemes masas
Vairočana Saules vārds senajā hinduisma mitoloģijā; mahājānas budismā tas kļuva par vienu no lielā Budas vārdiem; Javā un Japānas šingonas sektā to uzskata par augstāko Budu, to identificē arī ar sintoisma saules dievību Amaterasu
vieši Saules vieši - parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus"), arī vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
smilšainās gruntis sausā stāvoklī birstošas gruntis bez plastiskām īpašībām; būvīpašības atkarīgas no smilšu graudu lieluma un mitruma satura
martini sausā un sarkanā stiprinātā vīna šķirne
šablī Sausais baltvīns no Lejasburgundijas
heress sausais vai pussausais stiprinātais gaišais vīns no Andalūzijas; attiecīgā vīnu šķirne; šerijs
skābais Sausais vīns
skābulis Sausais vīns
suhačs Sausais vīns
ezerfolija Sausas krāsas lapiņas (krāsainas plēvītes), kuras lieto iespiedumam uz iesējuma
nogāžu procesi sausas vai ar ūdeni piesātinātas grunts un iežu virskārtas pārvietošanās pa nogāzi smaguma spēka ietekmē, kas rada nobrukumus, noslīdeņus, nobiras, nogruvumus, seljes, kurumus, ziemā – lavīnas
Aizaka sausgultne Austrālijā (_Isaac_), Kvīnslendas štata austrumos
Alisa sausgultne Austrālijā, Kvīnslendas štatā, lietus periodā Barkū labā krasta pieteka
bruts Sauso dzirkstošo vīnu, galvenokārt šampanieša, apzīmējums
sec sauss (par vīnu)
zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji
kaltoņa Sausums (pastāvīgs sauss laiks)
sasautēt Sautējot pagatavot (ko), sautējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt (1)
izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi
pārsautēt Sautējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
savdēkā Savā nodabā, sevī; savrup
savdēkām Savā nodabā, sevī; savrup
želatine Savāda līme, ko dabū no dažām kustoņu daļām, cīpslām, zivju zvīņām utt., to pārdod plānās caurredzamās plāksnītes un lietā laku pagatavošanā, fotogrāfijā, pavāru mākslā, vīnu dzidrošanā utt.; želatīns
oddfellows Savādnieku neatkarīgais ordenis, ap 1750. g. Anglijā dibināta labdarības organizācija ar devīzi: draudzība, mīlestība un patiesība
patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā
pašsaglabāšanās Savas dzīvības saglabāšana, sevis pasargāšana no bojā ejas
autodeterminisms Savas gribas un darbības noteikšana ar saprāta spēku un brīvības apziņu
pašapzināšanās Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apzināšanās, sevis kā indivīda un individualitātes apzināšanās: pašapziņa (2)
pašapziņa Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apziņa, sevis kā indivīda un individualitātes apziņa
Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m
makero Savedējs, suteners Francijā, vīrietis, kas parazitē uz prostitūtu rēķina
pieskrīpāt Savelkot svītras, piepildīt (lapu, burtnīcu u. tml.)
tuņķēties Savelties, savīstīties
tuņķoties Savelties, savīstīties
zaldātiņš savienojumā "alvas zaldātiņš": rotaļlieta - neliels no alvas veidots karavīrs
pols savienojumā "magnētiskais pols": pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiska lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols)
morganātisks savienojumā "morganātiska laulība": laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kārtas privilēģijas (feodālismā)
papatači savienojumā "papatači drudzis" - akūta infekcijas slimība, ko izraisa ar kādu vīrusu inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs
sadoties savienojumā "sadoties rokās", "sadoties rokām": pasniegt viens otram, cits citam roku, parasti atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību
slampu savienojumā "slimpu slampu" apraksta nevīžīgu, smagnēju soļu skaņaas
slimpu savienojumā "slimpu slampu" apraksta nevīžīgu, smagnēju soļu skaņaas
sviukšķis savienojumā "sviukšķa aste" - nekupla aste, ko pastāvīgi vicina
šļampu savienojumā "šļampu šļampām iet" raksturo nevīžīgu, nekārtīgu iešanu
pamatmaiņa savienojumā "vielmaiņas pamatmaiņa": minimālais enerģijas daudzums, kas nepieciešams dzīvības pamatfunkciju uzturēšanai
vīrup savienojumā "vīrup iziet" - iziet pie vīra, apprecēties
kapteinis savienojumā ar "pirmā ranga", "otrā ranga" vai "trešā ranga": dienesta pakāpes vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir kāda no šādām dienesta pakāpēm
ievilkties savienojumā ar "sevī"; norobežoties no citiem, noslēgties (sevī); ierauties (2)
ierauties savienojumā ar "sevī": norobežoties no citiem, noslēgties
švākš savienojumā ar "švīkš" raksturo ātru kustību
tvīcen savienojumā ar "tvīkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
tvīcin savienojumā ar "tvīkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
kolorado savienojumā ar "vabole": vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem
vīktin savienojumā ar "vīkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
vīšus savienojumā ar "vīt" izsaka šis darbības pastiprinājumu
vītin savienojumā ar "vīt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
ne- savienojumā ar lietvārda lokatīva formu norāda, ka pamatvārdā nosauktais nav piemērots, izdevīgs
no- savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts
monocefālis Savienotie dvīņi ar kopīgu galvu un ķermeņa augšdaļu
kungu vakars saviesīgs vakars, viesības, kurās piedalās tikai vīrieši
savīkšīt Savīkšt
savīkšķīt Savīkšt
sašvīkāt Savilkt (kur) vairākas, daudzas švīkas
piesvītrot Savilkt svītras (kur) lielākā daudzumā
piešvīkāt Savilkt švīkas (kur) lielākā daudzumā
penkols Savīļāta apaļa pika
Suveira Savīra - pilsēta Marokā
Mogadora Savīra, pilsēta Marokā
savīt Savīst
savīkstīt Savīstīt
muzgulas Savīstītas drānas
savīkstīties Savīstīties (1)
savīkstīties Savīstīties (2)
skrudzēt Savīt no trīs pavedieniem vienu
saskvirbināt Savīt, savērpt (ar diviem pirkstiem)
mīstīt Savīt, savīties, sajaukt
grīztaiņa josta savīta josta jeb celu^1^ josta
atvītene Savīta pātagas aukla; kazaku pātaga
Sava Sāvīte, Aiviekstes pieteka
Sāva Sāvīte, Aiviekstes pieteka
Sāviena Sāvīte, Aiviekstes pieteka
Salvīte Savīte, Vesetas pieteka
Savide Savīte, Vesetas pieteka
Taurupīte Savītes labā krasta pieteka Pļaviņu un Madonas novadā, garums - 4 km
sasavīties Savīties
vīties Savīties
sagriezties Savīties (sprogās, cirtās) - par matiem
sagriezties Savīties kopā; arī samudžināties
samesties (arī saiet) grīstē savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
saiet (arī samesties) grīstē savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziļu)
nopembelēties Savīties, sagriezties pikā
sačervuļoties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
sačirkstoties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
sačumurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
sačunčurāties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
sačunčurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
sačungurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
saverzelēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
saveržināties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
savērpties Savīties; arī samudžināties
savīdināt Savītināt
savītēt Savītināt
vītens Savītis
bālotne Savītis bāls augs
lecēns savītis vai sala bojāts augs
guska Savīts dvielis
guziks Savīts dvielis (sišanai)
griezte Savīts kūlis, gurste
bākšķis Savīts salmu kušķis
barkšķi Savītu salmu kušķi ar ko aizdrīvēt caurumus
vīkne Savītusi zāle
bālēne Savītusi, nobālējusi lapa, sevišķi kāpostu
bālēns Savītusi, nobālējusi lapa, sevišķi kāpostu
vītekļi Savītuši dārzeņi
nabadzības slazds savstarpēji pastiprinošu apstākļu kopums, kuru rezultātā indivīds, grupa vai sabiedrība nevar izrauties no nabadzības
demogrāfiskā uzvedība savstarpēji saistītas darbības, lai saglabātu vai izmainītu indivīda, ģimenes, kādas iedzīvotāju grupas, pat nācijas demogrāfisko stāvokli
sociālo lomu teorija savstarpēji saistītu teoriju apkopojums socioloģijā un sociālajā psiholoģijā, kas skaidro indivīda sociālās mijiedarbības dinamiku vidē un saistībā ar sociālās uzvedības modeļiem, kur fokuss vērsts uz dažādu sociālo lomu (piemēram, meita, māte, vadītāja) apguvi un izpildi
neuzticība Savu saistību, savas apņemšanās nepildīšana, atteikšanās no tuvības ar ko
vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
zirgsega Sega (parasti austa no lupatu strēmelēm) sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai
segzvīņa Seglapa, kuras žāklē ir sēklzvīņa ar sēklaizmetņiem
izotermiskais kravas vagons segts kravas vagons, kas aprīkots ar iekārtām pastāvīgas un vienmērīgas gaisa temperatūras uzturēšanai un paredzēts ātrbojīgo kravu pārvadāšanai; refrižeratorvagons
sedzējzvīņa Segzvīņa (1)
sedzējzvīņa Segzvīņa (2)
litams sejas plīvurs, ar ko dažu Rietumāfrikas stepju un tuksnešu tautu vīrieši aizsedz sejas apakšdaļu zem acīm, lai aizsargātu to no saules un neļautu putekļiem iekļūt degunā un mutē
vaibsti Sejas veidojums (parasti indivīdam raksturīgs), tā atsevišķo iezīmju kopums; raksturīgas līnijas sejā; arī sejas izteiksme
Vicia sativa sējas vīķis
lēca Sējas vīķis ("Vicia sativa")
lēcas Sējas vīķis ("Vicia sativa")
lēces Sējas vīķis ("Vicia sativa")
lēcis Sējas vīķis ("Vicia sativa")
pelušķi Sējas vīķis ("Vicia sativa")
pupa Sējas vīķis ("Vicia sativa")
vika Sējas vīķis ("Vicia sativa")
vīķis Sējas vīķis ("Vicia sativa")
sēklu dražēšana sēklapvalku pārklāšana ar speciālu saistvielu, kam pievienots kāds repelents, lai pasargātu sēklas un dīgstus no grauzējiem, putniem un dīgstu vītes
kailsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Pinophyta syn. Gymnospermae"), kam sēklaizmetņi un sēklas nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas brīvi uz sēklzvīņām
ziedputekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; putekšņi
putekšņi sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; ziedputekšņi
skujkoks Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma klase ("Pinopsida, Pinatae"), mūžzaļi, reti vasarzaļi koki un krūmi ar adatveida (skujām), retāk zvīņveida vai lentveida lapām
mezorhijs Sēklinieka tēne, embrionālā apzarņa daļa, kas ietver sēklinieku; pieaugušam indivīdam to aizstāj kroka starp sēklinieku un tā piedēkli
testikuli Sēklinieki, vīrieša dzimumdziedzeri
testikuļi Sēklinieki, vīrieša dzimumdziedzeri
testikuls Sēklinieks, vīrieša dzimumdziedzeris
sēklu nobiršana sēklu vai augļu atdalīšanās no koka tūlīt pēc nogatavošanās (bērziem, ozoliem, vīksnām, gobām), ziemā (liepām, ošiem, kļavām) vai pavasarī (priedēm, eglēm, alkšņiem)
sociālā pedagoga darbības mērķis sekmēt indivīda socializācijas procesa norisi, nodrošināt sociālās audzināšanas pasākumus, kā rī veikt sociālpedagoģisku darbību negatīvās socializācijas cēloņu un seku ierobežošanu
avantāžs Sekmīgi veikts darījums, izdevīgs stāvoklis
pavedens Sekmīgs, izdevīgs
deviņi Sekmju vērtējums, atzīme "teicami"; devītnieks
pēcrevīzija Sekojošā revīzija
dranks sēks^1^ - nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem
šķīstība Seksuāla atturība, kas uz laiku vai pastāvīgi jāievēro kā reliģiska prakse; īpaša nozīme tai ir kristietībā, kurā seksuālās attiecības tiek pieļautas vienīgi laulībā
donžuānisms Seksuāla deviācija - pastāvīga vēlēšanās palielināt seksuālo partneru skaitu
kandaulisms Seksuāla novirze novirze, deviācija, kombinēta ekshibicionisma un vizionisma forma, kad vīrietis cenšas saasināt savu seksuālo pārdzīvojumu, demonstrējot citiem vīriešiem savas sievas vai partneres kailo ķermeni, partnerei to nezinot
autoerotisms Seksuāla novirze, kad indivīds ir pats savu dzimuma tieksmju objekts
dzimumattiecības seksuālas attiecības starp indivīdiem
metatropisms Seksuālās attiecības, kur sievietei aktīva, vīrietim pasīva loma
petings Seksuālās tuvības izpausmes veids - glāsti, skūpsti, erogēno zonu kairināšana, nenonākot līdz dzimumaktam
pimpis Seksuāli ļoti aktīvs vīrietis
jebiķis Seksuāli parāk aktīvs vīrietis, kas bieži maina partneres
jāklis Seksuāli pārmērīgi aktīvs vīrietis
hlamidiāze Seksuāli transmisīva slimība, ko izraisa baktērijas, kas nespēj dzīvot ārpus saimniekorganisma šūnām; var radīt urīnizvadkanāla iekaisumu vīriešiem, ārējo dzimumorgānu iekaisumu sievietēm, bet var būt arī bez simptomiem
androgenizācija Sekundāro vīrišķo dzimumpazīmju rašanās meitenēm vai sievietēm, kā arī pāragra šo pazīmju veidošanās zēniem
virilizācija Sekundāro vīrišķo dzimumpazīmju rašanās meitenēm vai sievietēm, kā arī pāragra šo pazīmju veidošanās zēniem; androgenizācija; maskulinizācija
elektronu akustiskā paramagnētiskā rezonanse selektīva elastīgo viļņu (fononu) enerģijas absorbcija paramagnētiķī, kas ievietots pastāvīgā magnētiskajā laukā
ciklotrona magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu absorbcija vai atstarošana vadītājos, kas ievietoti pastāvīgā magnētiskā laukā, ja viļņu frekvence sakrīt ar elektronu ciklotrona frekvenci – lādētu daļiņu rotācijas frekvenci pastāvīgā magnētiskā laukā, kas perpendikulārs daļiņas rotācijas plaknei; ciklotrona magnētisko rezonansi izmanto elektronu enerģētiskā spektra un efektīvās masas noteikšanai metālos
puspelagianisms Semipelagianisms - teoloģisks virziens 5. gs. Dienvidfrancijā, kas aizstāvēja pelagiānismu mīkstinātā veidā: mācīja vājinātu gribas brīvību
Elohims Semītu augstākās dievības vārda daudzskaitļa forma, kas lietota Bībelē Vecajā Derībā Jahves vārda vietā vispārīgas dievības nozīmē
passamezzo sena itāliešu deja no 16. gs. divdaļīgā taktsmērā, paātrā tempā, sastopama svītā līdz 18. gs.
bujutsu sena japāņu karavīru cīņa, austrumu cīņu paveids
Aizvīķu pilskalns sena kulta vieta Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, \~100 m uz rietumiem no Pilenieku mājām, Gramzdas-Aizvīķu ceļa kreisajā pusē, lēzens paugurs ar 32 m diametra plakumu
pūra vešana sena latviešu tradīcija, ar kuru līgavas jeb jaunās sievas īpašuma daļa (pūrs) simboliski un praktiski tika nogādāta vīra saimniecībā
Švīces govis sena piena-gaļas govju šķirne, kas izveidota Šveicē no vietējām govīm; ātraudzīgas, ar stipru skeletu un labi attīstītu muskulatūru; apmatojums pelēkbrūns, mugura un kājas gaišas
konsekrācija Senā Romā akts, ar ko kādu priekšmetu vai vietu nodeva dievības īpašumā; ķeizaru laikā mirušā ķeizara vai ķeizara nama locekļa oficiāla izsludināšana par dievu
karcers Senā Romā valsts cietums; viduslaikos apcietinājuma vieta klosteros, vēlāk augstskolās un vidusskolās telpas brīvības soda izciešanai
sacramentum Senā Romā zvērests, sevišķi karavīru
kāls sena skaita mērvienība - 30 gabalu; lietota tirdzniecībā (gk. zivīm, nēģiem, vēžiem); dažviet mainīgs skaits (no 60 līdz 100)
Atons Senajā Ēģiptē - Saules disks kā vienīgās dievības simbols; sākotnēji - viena no saules dieva Atuma izpausmēm
Anate Senajā Ēģiptē kareivīga dievība, dieva Ra meita, kas bija arī liellopu aizgādne
Amaunete Senajā Ēģiptē viena no astoņām pirmatnējām dievībām vai dievišķajiem spēkiem ogdoādē
henerete Senajā Ēģiptē viena no sievietēm, kam pastāvīgi vajadzēja uzturēties dievu tempļos; galveno viņu priesterieni sauca par "dievišķo sievu"
lagēma Senajā Grieķijā - vienosaina māla pudele vīnam, ar šauru kaklu un dažāda veida vēderu; bija pazīstama arī romiešiem
simpozijs Senajā Grieķijā un Romā - ēšanai sekojošā dzīru daļa, kurā dzēra vīnu un teica runas
devocija Senajā Romā - ar zināmām formulām un rituāliem saistītas savas vai cita cilvēka dzīvības apsolījums apakšzemes dieviem
pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs; imperatora gvardes karavīrs; karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces
fascijas Senajā Romā - rīkšu saišķi, kuri simbolizēja augstāko maģistrātu varu pār cilvēku dzīvību un brīvību; procesijās tos viņiem pa priekšu nesa liktori (zema ranga amatpersonas); saišķī iesprauda kara cirvi
centorija Senajā Romā - simt vīru liela karaspēka nodaļa; pilsoņu grupa, kurai bija vienāds mantas cenzs un viena balss tautas sapulcē
duumvirāts Senajā Romā - valsts pārvaldības kolēģija, kas sastāvēja no diviem vīriem (duumviriem)
velīti Senajā Romā - viegli apbruņoti kājnieku karaspēka karavīri
duumvirs Senajā Romā - viens no diviem vienlīdzīgiem augstiem ierēdņiem 2 vīru kolēģijā, ko ievēlēja uz 1 g. dažādu uzdevumu veikšanai; arī augstākās amatpersonas Romas municipijās un kolonijās
centūrija Senajā Romā 100 vīru liela karaspēka apakšvienība, 60 centūrijas veidoja leģionu
albums Senajā Romā ar ģipsi nobalsināta siena, kur uzkrāsoja valdības ziņojumus un amata vīru sarakstus
stuprator Senajā Romā laulības pārkāpējs (vīrietis)
coemptio Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā
koemcija Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā
penāti Senajiem romiešiem - dievības, kas sargā ģimeni un mājas pavardu; mitoloģiski mājas gariņi
prīmāni Senajiem romiešiem vecākie, izveicīgākie karavīri
leuterācija Senāk civilprocesā un kriminālprocesā paredzēta kārtība, kā apturēt sprieduma spēkā stāšanos vai to pārsūdzēt revīzijas kārtībā
bokāls Senāk Itālijā šķidruma mērs vīnam, degvīnam, eļļai; lielums 0,68-1,83 l; netiešā nozīmē kauss
Šaši Senāk patstāvīga pilsēta Ķīnā ("Shashi"), tagad rajpons Dzjindžou ("Jingzhou") pilsētas sastāvā, Hubei provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 520000 iedzīvotāju (2006. g.)
tupē Senāk vīriešiem uzvīts matu kušķis galvas virsū
būvupuris Senāk visā pasaulē izplatīta ticība, ka katra jaunbūve prasa "ziedu", lai salabtu ar zemes un ūdens dievībām, kuru kundzībā iejaucas cilvēks, bez viņu ziņas rakdams ēkas pamatus
Dušara Senarābu (vēst. Nabatejas valsts) mitoloģijā - augstākā dievība, kosmiskā dievība, pasaules harmonijas un kārtības ierīkotājs, pasaules valdnieks
Aureliāns Senās Romas imperators (Aurelian; 214.-275. g.); Palmiras karagājiena laikā viņa karavīri nodedzināja Aleksandrijas muzeju
Kvindecemvīru priesteru kolēģija senās Romas institūcija (piecpadsmit vīru kolēģija), kuras galvenais uzdevums bija valstij kritiskos brīžos skaidrot dievu zīmes un senos tekstos atrast norādes uz problēmu risinājumiem
parricidium Senās romiešu tiesībās nosaukums tīšai cita cilvēka nogalināšanai - slepkavībai
neimas Senas skaņdarbu zīmes (punkti, svītras, to apvienojumi u. tml.), kas aptuveni norāda skaņas augstumu; tās izmantoja viduslaikos, piem., korāļu pierakstos
lohags sengrieķu armijas taktiskās vienības loha (~150 vīru) komandieris
anakreontieši Sengrieķu dzejnieka Anakreonta atdarinātāji, kas apdzied mīlu un vīnu
pneima Sengrieķu filozofijā un medicīnā - dzīvības spēks, elpojamais gaiss, gars
megars Sengrieķu mājas galvenā daļa, kas parasti noderēja kā virtuve, ēdamistaba un guļamistaba vīriešiem, plašākā nozīmē pie tā varēja pieskaitīt arī sieviešu istabu un tempļa svētāko daļu
menāda Sengrieķu mitoloģijā - auglības un vīna dieva Dionīsa (Bakha) priesteriene un viena no viņa orģiju līdzdalībniecēm; bakhante
satirs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu
dioskūri Sengrieķu mitoloģijā - karavīru un jūrnieku sargi, dvīņi Polideiks (romiešu Pollūks) un Kastors; kad Kastors krita kaujā, nemirstīgais Polideiks lūdza nāvi, bet Zevs Polideika nemirstību sadalīja starp abiem Dioskūriem
amacone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā)
amazone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā)
Narciss Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko dieviete Afrodīte soda par nimfas mīlestības atraidīšanu: ieraudzījis savu atspulgu ūdenī, viņš iemīlas pats sevī un aiz neapmierinātas kaisles nomirst
Irīda Sengrieķu mitoloģijā - varavīksnes dieviete, dievu sūtne
silēni Sengrieķu mitoloģijā dabas dēmoni ar zirga ausīm un zirga asti Dionīsa svītā
Biants Sengrieķu valstsvīrs (Bias of Priene; ap 625. g. - ap 540. g. p. m. ē.), viens no Senās Grieķijas septiņiem gudrajiem
hitons Sengrieķu vīriešu un sieviešu kreklveida apģērbs no vilnas vai linu auduma
pāgānālijas Seniem romiešiem lauku svētki, svinēja janvārī Cerērai un citām lauku dievībām par godu
pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva)
triloka senindiešu kosmoloģijas un mitoloģijas trīslocekļu pasaule, kas ietver sevī debesis, zemes un pazemes valstību (elli)
Nārājana senindiešu mitoloģijā - augstākā dievība (vēdu himnās šis vārds vēl nav sastopams, tāpēc pētnieki domā, ka tas bijis neāriešu dievs, kas senindiešu un hindu mitoloģijā iekļauts vēlāk)
Djauss Senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, debesu personifikācija, kas kopā ar dievieti Prithivī veido sākotnējo laulāto pāri
Gājatrī Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas sieva, dzīvības elpas personifikācija, kā arī personificē vēdisko pantmēru, "Rigvēdas" himnas svēto fragmentu, kas brahmanim ir domās jāatkārto rīta un vakara lūgšanu laikā
Saranjū Senindiešu mitoloģijā - dieva-demiurga Tvaštara meita, Ašvinu un dvīņu Jamas un Jamī māte
Kāla senindiešu mitoloģijā - dievība - laika personifikācija
devata senindiešu mitoloģijā - dievība, dievišķas dabas būtne; šāds apzīmējums attiecas gan uz dieviem vispār (daudzskaitlī, nereti apkopojošā nozīmē), gan īpaši uz dažādām zemāko dievību grupām
Puramdhi senindiešu mitoloģijā - dievība, kas personificē dāvanu pārpilnību, devību, vēlēšanos piepildīšanos
Pūšans senindiešu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar sauli, auglību un ceļu, tā vienmēr ir izpalīdzīga saviem piekritējiem un atbalstītājiem, bet cīnās ar apmelotājiem, zagļiem un laupītājiem
Rudra Senindiešu mitoloģijā - dievība, pērkona, niknuma, dusmu personifikācija, dieva Šivas priekštecis vēdismā; graujošais spēks
Šradha Senindiešu mitoloģijā - dievība, ticības personifikācija; ar viņas palīdzību tiek iedegta uguns, veikta upurēšana, sasniegta bagātība
Pradžāpati Senindiešu mitoloģijā - dievība, visa esošā radītājs
rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs
linga Senindiešu mitoloģijā - dievišķā radīšanas spēka simbols, vīrieša dzimumlocekļa apzīmējums, falliskā kulta izpausme
Nāsatja senindiešu mitoloģijā - epitets, kas attiecas uz abiem dvīņiem Ašviniem (Nāsatju un Dasru) vai arī uz pirmo no viņiem
gana senindiešu mitoloģijā - noslēgta dievību (parasti zemāko dievu un pusdievu) grupa (kopiena), kurā ietilpa deviņas mitoloģisko personu grupas (dievi vai pusdievi), kas darbojās kā Šivas palīgi un to priekšgalā bija viņu vadonis Ganeša, Šivas un Pārvatī dēls
Trita Āptja senindiešu mitoloģijā - otršķirīga dievība, kas saistīta ar ūdeni un ar uguni, kā arī viņam ir cieša saistība ar debesīm
āditjas Senindiešu mitoloģijā - saules dievību kopa, dievietes Aditi un riši Kāšjapas dēli - pasaules sargātāji, gaisos mītoši visu redzoši pasaules kārtības uzraudzītāji, nepatiesības apkarotāji, ar dievišķu varu apveltīti debesu valdnieki
Mahī Senindiešu mitoloģijā - sieviešu kārtas dievība, zemes personifikācija
Trita senindiešu mitoloģijā - trešais no trim brāļiem, kas tiek iemests akā vecāko brāļu nodevības rezultātā, bet pēc tam izglābts
Rohinī Senindiešu mitoloģijā - vairāki tēli - riši Kāsjapas meita, dieva Dakšas meita, dieva Krišnas sieva, Vāsudevas sieva, Hiranjakašipu meita, devītās nakšatras apzīmējums u. tml.
Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās
vālakhilja senindiešu mitoloģijā - viens no 60000 gudrajiem pundurīšiem, kas tiek klasificēti kā viena no zemāko dievību grupām un dažkārt iekļauti sidhu grupā
Mārtanda Senindiešu mitoloģijā - viens no Aditi dēliem, saules dievība
Alarka Senindiešu mitoloģijā - viens no desmit teiksmainajiem valdniekiem - svētvīriem, kuru vārdi esot jāpiesauc rīta stundā un saulrietā, lai šķīstītos no grēkiem
Savitrī Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Ašvapati meita, kas sev par vīru izvēlējās Satjavanu, lai gan zināja, ka viņam atlicis dzīvot tikai vienu gadu
keira Senindiešu traktātos par mīlestību oroģenitālo kontaktu vispārināts nosaukums, nešķirojot vīrieša un sievietes lomu
vālakhilji Senindiešu zemākā līmeņa mitoloģijā - dievības - gudrie punduri, kuru skaits sasniedzis 60000
banalitātes Senjora īpašuma monopoltiesības uz kādu sabiedriski nozīmīgu objektu, piemēram, dzirnavām, vīna spiestuvēm, Rietumeiropā viduslaikos
vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu
Dēkla Senlatviešu likteņlēmēja dievība, pēc ticējumiem noteikusi bērna likteni, bieži minēta kopā ar Laimu, dažkārt tās vietā
orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem
Ka Seno ēģiptiešu reliģijā apzīmējums otram "es", kas pavada cilvēku visu mūžu; arī dzīvības spēks
Molohs Seno feniķiešu, kartāgiešu, amoniešu un moabiešu mitoloģijā - pazemes dievība, kuru pielūdza kā saules, kara un uguns dievu un kurai upurēja cilvēkus
lohs seno grieķu karaspēka taktiska vienība, apmēram 150 vīri, aptuveni atbilst mūsdienu rotai
Angramainju Seno irāņu dievība, kas personificēja ļaunumu, tumsu, nāvi
jan Seno ķīniešu mitoloģijā - gaišā, vīrišķā sākotne, parasti savienojumā "iņ un jan", kur iņ - tumšā, sievišķā sākotne
kontubernijs Seno romiešu armijas apakšvienība, 8 karavīri, kas dzīvoja vienā teltī
opcions Seno romiešu armijas karavīrs, kas prata lasīt un rakstīt, vismaz viens katrā centūrijā
lībācija Seno romiešu dzērienu ziedošana, ko kā patstāvīgu ziedojumu vai kopā ar citiem veltīja dieviem un mirušo gariem, izlejot zemē pirms un pēc ēšanas dažas dzēriena (parasti vīna) lāses
triāriji Seno romiešu karaspēkā \~4.-2. gs. p. m. ē. vecākie karavīri, kas piedzīvojuši jau vairākus karus; kaujā viņi stāvēja trešā rindā
sagums Seno romiešu karavīru apģērba sastāvdaļa, apmetnis, kas līdzinājās ļoti īsai tunikai un bija ērts pārgājienos
fauni Seno romiešu meža dievības (atbilst grieķu satīriem), meža un auglības dieva Fauna dēli; bieži vien tiek attēloti ar nelieliem ragiem, āža kājām un asti
palīliji Seno romiešu svētki, kas tika veltīti dievībai Palei un tika svinēti 21. aprīlī
Ilu Seno semītu tautu augstākā dievība, rietumsemītu mitoloģijā augstākais dievs, radītājs un cilvēku priekštecis
Pīkols senprūšu dievība, ko saista ar elli un velnu, prūšu mitoloģijā pazemes valstības un tumsas dievs, dažādās variācijās minēta 15.-16. gs. hronikās un literāros darbos
kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura
kins sens ķīniešu cītaras veida mūzikas instruments, kura stīgas (5-25) savītas no zīda pavedieniem
Valhalla Senskandināvu mitoloģijā - kritušo karavīru dvēseļu mājoklis; uzskatīja, ka tā ir pils Asgardā, kur dievs Odins un valkīras uzņem kaujās kritušos varoņus
verterisms Sentimentālisma un romantisma literatūrā un laikmetā populārs uzvedības modelis, kas izveidojās J. V. Gētes romāna "Jaunā Vertera ciešanas" (1774) ietekmē un saistās ar pasaules skumju, paššaustīšanas, melanholijas, pašnāvības domu kultu
ziepene Sentimentāls televīzijas seriāls
helminthosporium Sēņu ģints "Fungi imperfecti" grupā, parazītiskas formas gk. uz graudzālēm, ierosina lapu plankumus, melnsvītras, vārpu kroplību un veldri
vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem
septiņvīru spēks septiņu vīru spēks jeb vārpainā septiņvīre (_Phyteuma spicatum_)
septemvirats Septiņu vīru valdība
septiņvīrspēks Septiņvīre ("Phyteuma")
phyteuma Septiņvīres
apaļā septiņvīre septiņvīru suga ("Phyteuma orbiculare"), Latvijā aizsargājama
vārpainā septiņvīre septiņvīru suga ("Phyteuma spicatum")
Zemuna Serbijas galvaspilsētas Belgradas ziemeļrietumu priekšpilsēta Donavas labajā krastā ("Zemun"), dibināta XII gs., patstāvīga pilsēta līdz XX gs. vidum
āpsis Sermuļu dzimtas suga ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris"), vidēji liels plēsējs ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu, visēdājs, Latvijā dzīvo 5-10 tūkstoši indivīdu
skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu
sūlāšana Seroza šķidruma nošķiršanās miesas pušumos, kuros iekļuvuši netīrumi vai atrodas kāds audus pastāvīgi kairinošs svešķermenis un aizkavē dzīšanu (piem. skabarga); šķidrums ļoti līdzīgs limfai un rodas asiņu šķidrumam izsūcoties no kapilārvadiem
parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
alūns Sērskābā alumīnija un sērskābā kālija dvīņsāls
alons sērskābā alumīnija un sērskābā kālija dvīņsāls; alauns
arhitekta prakse sertificēta arhitekta patstāvīga profesionāla darbība
būvprakse sertificēta būvinženiera patstāvīga profesionāla darbība
metamorfisms Servilisma paveids, pasīvais partneris uzņemas padevīga mājdzīvnieka lomu, libertēns rīkojas nežēlīgi
servise Servīze
kamisāri Sevennu protestantiskie zemnieki, kas 1702. gadā sacēlās pret franču valdību un pieprasīja, lai nav nekādu nodokļu un lai ir apziņas brīvība
trucis Sevī ierāvies, īgns cilvēks
sevē sevī, pie sevis
klusībā sevī, savās domās
lēņa tiesības sevišķas tiesības lēņa kunga un viņa vīru attiecību kārtošanai, kas izcēlās franku laikos un R Eiropā bij spēkā apm. 1000 gadus
buboņu mēris sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, ko izraisa specifiski vīrusi cilvēkam inficējoties caur ādu
baznīcas skolotāji sevišķi ievērojami katoļu teologi, piem., Akvīnas Toms, Avilas Terēze
ekstraizdevums Sevišķi svarīgu notikumu gadījumos avīzes samazināts izlaidums ārpus parastā iznākšanas laika
eventuālmaksima Sevišķs procesuāls līdzeklis pret prāvas vilkšanu garumā, kas noteica, ka prāvniekam jāiesniedz tiesai vienā reizē visi savi aizstāvības līdzekļi
reindžers Sevišķu uzdevumu apakšvienības karavīrs (gk. ASV)
Barkū sezonāli izžūstoša ūdenstece Austrālijā, Kvīnslendas štatā
Horidojs Sibīrijas burjatu mitoloģijā - vīrietis, kas apprecēja gulbju jaunavu
siena laiks siena pļaujai visizdevīgākais laiks
sienasavīze Sienas avīze - rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kuru novieto pie sienas
otra puse sieva vai vīrs
ūdenspoliceja Sieva, kas seko dzērājam vīram
ietara Sievas brāļa sieva vai vīra brāļa sieva; brāļa sieva, svaine; ietaļa
kalavaris Sievas māsas vīrs
ķelavainis Sievas māsasvīrs, svainis
ķeliņš Sievas māsasvīrs, svainis
ķeluvainis Sievas māsasvīrs, svainis; ķelavainis
ķelvainis Sievas māsasvīrs, svainis; ķelavainis
sororāts Sievas māsu piedalīšanās laulības dzīvē, kad atsevišķos gadījumos (īpaši svētkos) jaunākās māsas tiek uzskatītas par vecākās māsas vīra blakus sievām
mātīce Sievas māte vai vīra māte
uztupis Sievas trešais vīrs
uztups Sievas trešais vīrs
svainis Sievas vai vīra brālis, arī māsas vai sievas māsas vīrs
svaine Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva
svainiene Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva
mātīca Sievas vai vīra māte
mātice Sievas vai vīra māte
mātīciņa Sievas vai vīra māte
mātiga Sievas vai vīra māte
osis Sievastēvs vai vīratēvs
špencelis Sieviešu blūze vai jaciņa; īsa vīriešu žakete (jaka, kamzolis)
sieviešu kustība sieviešu cīņa par līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē
sufražisms Sieviešu idejiskā kustība, kura radās Anglijā 19. gadsimta 2. pusē un kuras mērķis ir panākt vēlēšanu tiesību vienlīdzību ar vīriešiem
dieviete Sieviešu kārtas dievība (vairāku dievu kultā)
puskrekls sieviešu krekls, līdzīgs vīriešu krekliem ar garām piedurknēm un apkakli, ko agrāk valkāja siena un labības pļaujas laikā
maskulinizācija Sieviešu pielīdzināšanās vīriešiem (piemēram, uzvedībā)
riņķenieki sieviešu svārki ar riņķveida horizontālām svītrām
stabenieki Sieviešu svārki ar vertikālām svītrām jeb "stabiem"
pāraiņi Sieviešu svārku veids (ar divu krāsu svītrām)
COPEC Sieviešu un vīriešu līdztiesības attīstības apvienotā komiteja (fr. "comite paritaire de l'egalite des chances")
dzimumlīdztiesība Sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzība
krūšturis sieviešu veļas gabals, kas apņem un satur krūtis; var būt ar vai bez bļodiņu vīlēm, ar ieliktņiem vai polsteriem vai bez tiem, ar maiņgaruma, noņemamām vai mainīga platuma lencēm vai bez lencēm
dāma Sieviete - vīrieša partnere, piemēram, dejās, viesībās
prostitūta Sieviete (un arī vīrieši), kas nodarbojas ar prostitūciju, proti, sniedz seksuālos pakalpojumus par naudu
klukstene Sieviete (veca), kas pastāvīgi kaut ko jautā vai prasa
seksponāts Sieviete vai vīrietis, kurš tiek uzlūkots kā iekāres objekts
sekssimbols Sieviete vai vīrietis, kurš vispilnīgāk atbilst konkrētā vēsturiskā situācijā vispārpieņemtajam seksuālās pievilcības priekšstatam
puišinīca sieviete, kam ļoti simpatizē vīrieši
koķete sieviete, kas ar savu izturēšanos, manierēm un tualetēm cenšas patikt vīriešiem, pievērst sev viņu uzmanību
konkubīna sieviete, kas dzīvoja ar vīrieti konkubinātā; mīļākā; draugaļa
žausteve sieviete, kas ielaižas ar daudziem vīriešiem
žaustītava sieviete, kas ieleižas ar daudziem vīriešiem
līgava sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā; ļaudava
vampirella sieviete, kas izmanto savu seksuālo pievilcību ar nolūku panākt, lai vīrieši izpilda kādu viņas prasību
vamps sieviete, kas izmanto savu seksuālo pievilcību ar nolūku panākt, lai vīrieši izpilda kādu viņas prasību
jauktava sieviete, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākiem vīriešiem
slorpa sieviete, kas nevīžīgi iet (velkot kājas gar zemi)
markitante sieviete, kas pavadīja armiju karagājienā tirgojoties ar sīkprecēm, kārtojot karavīru sadzīves jautājumus, pildot sievas pienākumus
surogātmāte sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu
sievišķs sievietei piemītošo pazīmju kopums; viens no pretstatu “vīrišķais-sievišķais” pāra
efeminācija Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī
sievišķošanās Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī
ginandri Sievietes ar sekundārām vīriešu dzimuma pazīmēm (šauriem gurniem, ūsām, bārdu utt.)
vulvas kults sievietes ārējo dzimumorgānu kā auglības un dzīvības simbola godināšana
androidāls iegurnis sievietes iegurnis ar dziļāku un vairāk koniskas formas dobumu, ar ko tuvinās normālam vīrieša iegurnim
deflorācija Sievietes jaunavības plēves pārplēšana pirmā dzimumakta laikā
koķetēšana Sievietes klīrīga uzvešanās, lai patiktu vīrietim
andronīms Sievietes personvārds, kas darināts no vīra personvārda
mulieres Sievietes pirmatnējā sakrāli militārā kvirītu komūnā, kur tās atradās mūžīgā vīriešu aizbildnībā
pseidoarenija Sievietes pseidohermafrodītisms ar šķietamām vīrišķajām dzimumpazīmēm
ginandrisim Sievietes pseidohermafrodītisms, vīrieša sekundārās dzimumpazīmes sievietei
ginandrisms Sievietes pseidohermafrodītisms, vīrieša sekundārās dzimumpazīmes sievietei
pseidoginīms Sievietes vārds, ko kā pseidonīmu izmanto vīrietis
auglība sievietes, vīrieša, pāra vai iedzīvotāju kopuma fizioloģiska spēja radīt pēcnācējus
singāmija Sievišķās un vīrišķās dzimumšūnas (gametas) saplūšana un kvalitatīvi jaunas šūnas (zigotas) izveidošanās apaugļošanās procesā
feminizācija Sievišķības pazīmju, sievišķu īpašību attīstīšanās vīriešos
feminizācija Sievišķo sekundāro dzimumpazīmju attīstīšanās vīrišķiem indivīdiem
jonitatva Sievišķo un vīrišķo dzimumorgānu izdalījumi, ko iegūst rituālajā dzimumaktā - maithunā
efeminēšana Sievišķošanās - sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī
mazsvīķieši Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Mazsvīķi" iedzīvotāji
pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa")
korinte Sīka, tumša vīnoga bez kauliņa
aberācija Sīkas atsevišķi indivīdu novirzes (galvenokārt krāsas) no sugas tipiskajām pazīmēm
plēkšņlapiņas sīkas, plēkšņveidīgas pieziedlapas kurvīša gultnē kurvjziežu sugām
Sparganium microcarpum sīkaugļu ežgalvīte
matainā sīkgalvīte sīkgalvīšu suga ("Galinsoga ciliata")
sīkziedu sīkgalvīte sīkgalvīšu suga ("Galinsoga parviflora")
galinsoga Sīkgalvīte - kurvjziežu dzimtas ģints ("Galinsoga")
galinsoga Sīkgalvītes
granthī Sikhismā - vīrietis vai sieviete, kas dievkalpojumā lasa no svētās grāmatas "Gurugranthsahiba"
vasaras raibumi sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā; šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas)
zaļā sīkmēlīte sīkmēlīšu suga ("Microglossum viride"), tās augļķermeņi līdz 4 cm augsti, ar vēlesveidīgu zilganzaļu augšadaļu, kas vidusdaļā gandrīz zilganzaļa, kātiņš gaišāks, zvīņains, lipīgs, aug puduros, mežos uz mitras zemes starp sūnām
pikornavīruss Sīks (20-32 nm), pret ēteri izturīgs ribonukleīnskābes vīruss; pie to grupas pieder enterovīrusi un rinovīrusi
iekodība Sīksta stūrgalvība, iecirtība
Aloe striatula sīksvītrainā aloje
markitants Sīktirgotājs, kas tirgojās ar karavīriem nepieciešamām (galvenokārt pārtikas) precēm un pavadīja armiju (piemēram, karagājienā, manevros)
Galinsoga parviflora sīkziedu sīkgalvīte
Zēnera diode silīcija diode, kas var ilgstoši strādāt tuneļcaursites (Zēnera caursites) vai lavīncaursites režīmā; izmanto sprieguma stabilizatoros; pusvadītāju stabilitrons
homoiotermi Siltasiņu dzīvnieki (putni un zīdītāji), kam ķermeņa temperatūra ir relatīvi patstāvīga, neatkarīga no apkārtējās vides temperatūras
pubulēt Silti ģērbt, ievīstīt
ņūņāt Silti ietīt, ievīstīt
ersla Siļķes zvīņas un iekšas
ērslakas Siļķes zvīņas un iekšas
komendācija Simbolisks akts, ar ko Senajā Romā klients nonāca patricieša patronātā, bet Rietumeiropā viduslaikos karavīrs iestājās kunga karadraudzē un lēņa vīrs lēņa kunga vasaļos
mandala Simbolisks ornaments, kas attēlo Visumu; bieži četrstūra forma ar tajā iezīmētiem apļiem un citām ģeometriskām figūrām, dievību attēliem u. c.; madara^1^(4)
mičošana Simbolisks rituāls latviešu kāzu tradīcijās, līgavas un līgavaiņa uzņemšana sievas un vīra kārtā
pigopāgs Simetriski dvīņi, kas savienoti gūžu apvidū
sotņiks Simtnieks (piem., 100 gramu degvīna, arī 100 rubļu)
varavīksne Simts rubļu naudas zīme Krievijas impērijā, iekrāsota varavīksnes krāsā
osteosinovīts Sinovīts ar iekaisumu apkārtējos kaulos
psikaīns Sintētiski iegūstama kokaīna skābā vīnskābes sāls ar kokaīnam līdzīgu, stiprāku iedarbību, bet organismā ātrāk šķeļas un tādēļ mazāk indīgs
polivinilpirolidons Sintētisks polimērs ar molekulmasu 30000-60000, farmācijā lieto par disperģējošu un suspendējošu reaģentu; pārtikas piedeva E1201, dzidrinātājs, stabilizētājs, lieto alus, vīna un etiķa ražošanā, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns; PVP
vairsīpoliņš Sīpoliņš, kas attīstās no tāda žākļu pumpura, kas parasti ieriešas starp sīpola zvīņām
andromedotoksīns Sirds inde dažos andromēdu ģints augos, kas sākumā stimulē, vēlāk paralizē klejotājnervu; paralizē motorisko nervu gala aparātus šķērssvītrotajos muskuļos
tēvuliņš Sirmgalvis, vecs vīrs
tēvulītis Sirmgalvis, vecs vīrs
šurcēt Sist (ar pātagu vai rīksti), kamēr kļūst redzamas svītras
unilineāra izcelsme sistēma, kur radniecību atzīst tikai pa sieviešu vai tikai pa vīriešu līniju
nemainīga sistēma sistēma, kurā kustības laikā nemainās tās struktūra (brīvības pakāpju skaits un saites)
pašdiagnosticēšana Sistēmas spēja patstāvīgi atklāt, lokalizēt un analizēt kļūdas un atteices
pašmācība Sistemātiska zināšanu apguve, mācoties patstāvīgi
krīzes teorija sistematizēti vispārinājumi, kas skaidro krīzes veidošanās mehānismus, attīstības fāzes, krīzes ietekmi uz indivīda psihosociālo funkcionēšanu, stresa radītās pārmaiņas cilvēka uzvedībā
fleksatons Sitaminstruments izliektas tērauda plāksnītes veidā, ar īpatnēju, nereāli zvīļojošu nenoteikta augstuma svārstīgu skaņu
klauvēt Sitot (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), radīt troksni, lai signalizētu
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
pašstigmatizācija situācija, kad indivīds vai grupa internalizē jeb pieņem citu piedēvēto negatīvo raksturojumu un attieksmi
pagaidu bezbērnotība situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku
gribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem
apstākļu nosacīta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies dažādu apstākļu (ne tikai medicīnisku iemeslu) dēļ
negribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies neauglības vai citu apstākļu dēļ
bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav neviena bērna
paralēlais process supervīzijā situācija, kad starp supervizoru un supervizējamo vai supervīzijas grupas dalībniekiem notiekošais atspoguļo supervīzijā izskatītā gadījuma apstākļus un attiecības starp sociālo darbinieku un klientu vai klienta ģimenes locekļiem
sociālā netaisnība situācija, ko raksturo iespēju un resursu netaisnīga sadale starp indivīdiem vai grupām
pašpietiekamība Situācija, kur kāds indivīds vai grupa savā dzīvē nav atkarīgs no ārpasaules
bērna atraidīšana situācija, kurā bērna vecāki vai aprūpētāji nenodrošina bērna augšanai un attīstībai nepieciešamo vajadzību apmierināšanu (piemēram, ēdienu, pajumti, apģērbu, veselības aprūpi, izglītību, emocionālo tuvību u. c.)
sociālais slazds situācija, kurā cilvēku grupa un atsevišķi indivīdi gūst īstermiņa ieguvumus, kas ilgtermiņā rada zaudējumus sabiedrībai kopumā
sociālā deprivācija situācija, kurā indivīdam trūkst iespēju apmierināt vajadzību pēc sociālās mijiedarbības; to ierobežo indivīda brīvību un iespējas realizēt sevi sociāli aktīvā un pieņemamā veidā
Vakantanka Siu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - augstākā dievība, kas simbolizē mistisko dzīvības spēku
Takuškanškani Siu-dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvaddakota, Nebraska) mitoloģijā - vēja gari un vienlaikus vējš, kas sevī apvieno četrus vējus - pēc četrām debess pusēm
Hejoka Siu-dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienviddakota, Nebraska) mitoloģijā - pērkona dievība un medību aizgādnis
vakonda Siuksu indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
jozis Sivēns ar šķērsu svītru pār muguru
Artemisia sieversiana Sīversa vībotne
bitartrāts Skābais vīnakmensskābes sāls
kremortartars skābais vīnskābais kālijs ("Cremor tartari")
Pholiota subsquarrosa skabargainā zvīņene
vītskābbarība Skābbarība, ko iegūst no vītinātas zāles masas
izskābēt Skābējot panākt, ka sasniedz vajadzīgo gatavības pakāpi (parasti par nesagrieztu kāpostgalvu)
pārskābēt Skābējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
Mesocerus marginatus skābeņu-vīgriežu blakts
kisļaks Skābs vīns
krecis Skābs vīns
smeļģenes Skaidas, kas rodas (ko) vīlējot
glezna Skaists dabasskats, vīzija
krasavčiks skaists vīrietis
ukrs Skaists, tīrs, vīrišķīgs
māvas skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm)
khandha Skandha - jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību; tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga
Hermods Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina dēls un Baldra brālis, kurš devās uz veļu valstību, lai piedāvātu Hēlai izpirkumu par brāļa dzīvību
Fjorgina skandināvu mitoloģijā - dievība, ko min vai nu kā Tora māti, vai kā Frigas tēvu, tā kā Tors ir arī Jerdas (zemes) dēls, tad dažkārt viņu identificē zemi
Ods skandināvu mitoloģijā - dievs, dievietes Freijas vīrs, kas viņu pametis, dodamies bezgalīgā ceļojumā, un ko dieviete meklē liedama zelta asaras; etimoloģiski sakrīt ar Odinu un droši vien ir tikai viņa hipostāze
valkīra skandināvu mitoloģijā - kareivīga jaunava (viena no daudzām), dieviete, kas kalpo Odinam un piedalās uzvaru un nāves sadalē kaujas laukā, palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles
Liva un Livtrasirs skandināvu mitoloģijā - sieviete un vīrietis, kas ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi, lai atkal atsāktos cilvēku dzimums
Liva Skandināvu mitoloģijā - sieviete, kas kopā ar vīrieti Livtrasiru pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi
Tjalvi skandināvu mitoloģijā - Tora kalps, pastāvīgais pavadonis viņa gaidās milžu zemē, palīdz Toram cīņā ar briesmīgo akmens milzi Hrungniru, pieveikdams milža kalpu, māla milzi
Bivresta Skandināvu mitoloģijā - varavīksne, kas tika uzskatīta par tiltu starp zemi un debesīm (Asgardu), kuru sargā dievu sargs Heimdals
Jerda Skandināvu mitoloģijā - vasarīgās, auglīgās zemes dievība, kuras un dieva Odina dēls ir pērkongrāvējs Tors
Asgarda Skandināvu mitoloģijā - vieta, kur mīt dievi; tā sasniedzama pa tiltu, ko sauc par Bifrostu varavīksni (citā versijā tilts Bivrests - varavīksne vai Piena Ceļš); viena no viskrāšņākajām zālēm tur ir Valhalla
Livtrasirs Skandināvu mitoloģijā - vīrietis, kas kopā ar sievietu Livu, pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgā paliek dzīvi
disijas Skandināvu mitoloģijā - zemākā dievību kārta, ko veido nomas un valkīras
Brāgi Skandināvu mitoloģijā, dzejas dievs, dzejnieku aizstāvis, Idunas vīrs
ļurkšis skaņa, kas rodas plīstot uzpeldošiem burbuļiem alus vai vīna rūgšanas procesā
tautas mūzikas instrumenti skaņas un toņa avoti, ko tauta patstāvīgi un mērķtiecīgi pielāgojusi vai izgatavojusi vairāku paaudžu laikā un saglabājusi mūzikas interpretācijai; sadzīvē lietotie skaņu rīki un mūzikas instrumenti; šaurākā nozīmē - profesionāli mūzikas instrumenti, kas kļuvuši par tradicionāliem instrumentiem un piemēroti tautas mūzikas interpretācijai
zūdošā kopija skaņas vai attēla veidā izvadīts nepastāvīgs informācijas atveids
momentforma Skaņdarba kompozicionāla forma, kuras pamatā ir patstāvīgu, savstarpēji nesaistītu muzikālo tēlu secība
takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām
pasakalja Skaņdarbs ērģelēm vai klavierēm polifonu variāciju formā ar pastāvīgi atkārtotu tēmu basā
decimets Skaņdarbs, iecerēts desmit izpildītājiem, ar patstāvīgu partiju katram
svīta Skaņdarbs, kas sastāv no vairākām patstāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika, mākslinieciskā iecere
toņmeistars Skaņu režisors (piemēram, radio, televīzijas studijā)
diahromatika Skaņu sistēma, kurā līdzās skaņkārtu galvenajām un blakus pakāpēm pastāv atvasinātās (paaugstinātās un pazeminātās) pakāpes ar relatīvi lielu patstāvību
rožvabole Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Cetoniinae"), vabole (no 15 līdz 20 milimetriem gara) ar metāliski spīdīgiem, zaļiem vai bronzas krāsas segspārniem, uz kuriem ir baltas šķērssvītros vai plankumi, Latvijā konstatētas 4 sugas
vīnifikātors Skārda ierīce vīna raudzēšanai
smaillapu skarziede skarziežu ģints suga ("Ive xanthiifolia syn. Cyclachaena xanthiifolia"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. lielo pilsētu dzelzceļa staciju teritorijā, ruderālās vietās, stublājs līdz 1 m augsts, augšdaļā zarots, lapas pretējas, ziedu kurvīšu daudz, tie ir sīki, noliekti
greizsirdība Skaudība, nenovīdība
paviedīgs Skaudīgs, nenovīdīgs
ļauna acs Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens
nelaba acs Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens
grauznis Skaudīgs, nenovīdīgs, ļauns cilvēks
grīnīgs Skaudīgs, nenovīdīgs, skops
Artimpasa Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, viena no skitu dievu panteona septiņām dievībām, kuru godāja kā materiālās pasaules bagātības personifikāciju
badmire Skops, nenovīdīgs cilvēks
badmiris Skops, nenovīdīgs cilvēks
stakle Skops, nenovīdīgs cilvēks
badiņš Skops, nenovīdīgs, alkatīgs cilvēks
grintība Skopums, nenovīdība, skaudība
grintums Skopums, nenovīdība, skaudība
hailenders Skotijas kalnaino apvidu iedzīvotājs; Skotijas pulka karavīrs
heilenders Skotijas kalnaino apvidu iedzīvotājs; Skotijas pulka karavīrs
Clematis douglasii var. scottiae Skotijas mežvītenis
Euomphalia strigella skrajmeža vīngliemezis
skrīpsta skramba, svītra
ģērpsteles Skrandaina, novalkāta apģērba apakšējā vīle
driksnains Skrandains, svītrains
drīksnains Skrandains, svītrains
drīksnots Skrandains, svītrains
drīznains Skrandains, svītrains
izecēt Skrāpējot radīt (piemēram, svītras)
švikstināt Skrāpēt, švīkstināt; pavirši sēt
rašpilis Skrāpjvīle
zygentoma Skrējējzvīņeņu apakškārta
bizot Skriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm)
skripturveidīgs Skripturveidīgi vērtspapīri - publiskas ticamības vērtspapīri, kas raksturojas ar to ka to turētājam ir patstāvīgas tikai no vērtspapīra satura izrietošas prasījuma tiesības pret parādnieku
Hedwigia ciliata skropstainā hedvīgija
ieskrūvēt Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu)
ģeņģes Skrūves vītes
drikte Skrūves vītne
drikts Skrūves vītne
ģennes Skrūves vītnes
dižskudra skudru ģints ("Camponotus"), kas izgrauž ejas un ierīko ligzdas sausā koksnē vai koku dobumos, to blīvums mežaudzēs var sasniegt 1,5•10^7^ indivīdu 1 ha
purvciprešaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi koki ar zvīņveida vai adatveida lapām, 10 ģinšu, 15 sugu
ciprešaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi vienmājas vai divmāju koki un krūmi ar zvīņveida vai adatveida lapām, 19-20 ģinšu, 130-135 sugas
skujot Skujot ceļu - nospraudīt ar skujām (ceļa malas ziemā, lai grāvī neiebrauktu)
briedas audze skuju koku mežaudze, kas vēl nav sasniegusi izdevīgāko izmantošanas vecumu, bet tuvākos 10-30 g. to sasniegs
Inocybe lacera sķeltā šķiedrgalvīte
dzeguze slaids, vidēji liels putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku vai rūsganpelēku apspalvojumu un tumšākām svītrām uz gaiša apspalvojuma vēdera; pazīstams ar balss skaņu "kukū" un to, ka pats netaisa ligzdu, bet dēj olas svešu putnu ligzdās, lai tie tos izaudzina; Latvijā atbilst tikai viena putnu suga - parastā dzeguze ("Cuculus canorus")
lamsteris Slaists; nevīžīgs, nolaidīgs cilvēks
slompāt Slampāt - nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet
strūglains Slāņains, svītrains
J'accuse Slavens E. Zolā raksts avīzē 1898. g. 13. janvārī (fr. "Es apsūdzu"), kas ievadīja kampaņu Alfreda Dreifusa attaisnošanai
dižbāliņš Slavens un plaši pazīstams radu (saimes) vīrietis
Kukers Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, kuru pavasara pavadīšanas svētkos attēloja vīrietis, kas bija tērpts kazas ādā, galvā maska ar ragiem, rokās nūja, kas bija izveidota kā penis
Svarogs Slāvu mitoloģijā - augstākā stihiskā dievība, debesu dievišķā personifikācija
Jarila Slāvu mitoloģijā - pavasara auglības dievība, kuru attēloja kā baltās drānās tērptu jaunavu uz balta zirga
Babajaga Slāvu mitoloģijā - sākotnēji labvēlīga dievība, tradīciju aizstāve; vēlāk - meža vecene burve
Kostruboņka Slāvu mitoloģijā - vīriešu potences un auglības simbols, ko ziemas beigās vai pavasara sākumā izgatavoja kā salmu lelli, sadedzināja ugunskurā un apbedīja, lai apvidū būtu bagātīga raža
kupeja Slēgta (vieglā automobiļa) virsbūve ar divām durvīm; kupē
kariete slēgti četrriteņu atsperrati ar logiem un durvīm
komunerosi Slepenas biedrības locekļi, kas 1821. g. atdalījās no spāniešu brīvmūrnieku sabiedrības un prasīja pilnīgu brīvību un vienlīdzību
(uz)likt ragus slepeni (pie)vilt, (pie)krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību
uzlikt ragus slepeni pievilt, piekrāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību
killers Slepkava, nogalinātājs; profesionāls slepkava; pasūtījuma slepkavības izpildītājs (angļu "killer")
slapja lieta slepkavība
slepkodība slepkavība
homicīdijs Slepkavība
mokruha Slepkavība
nonāvība Slepkavība
slapjais Slepkavība
razbajība slepkavība laupīšanas nolūkā, laupīšana uz ceļa; bandītisms
paricidum Slepkavība senās romiešu tiesībās
androfonomānija Slepkavības mānija
glūnēt Slepus skatīties (uz medījumu), gaidot izdevīgu brīdi (tā) iegūšanai (par dzīvniekiem)
nokrīčolēt Slidojot sasvītrot ledu
apgalvenis Slieces priekšējā gala un pirmā balziena savienojums ar savītu sakni vai sautētu jaunu bērzu
androcentrisms Sliecība skaidrot lietas un parādības no vīriešu skatpunkta, neievērojot sieviešu skatījumu uz tām
vellmāte Slikta, ļauna sieviete; sievasmāte; vīramāte
zirgu šņabis sliktas kvalitātes degvīns
nāliķis Sliktas kvalitātes degvīns
šļuncka Slikti novīta virve
grezēt Slikti, neveikli, nevīžīgi strādāt
cūkceijers Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks
cūkcepure Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks
sūdteteris Slikts (nevīžīgs, nekārtīgs, slinks u. tml.) cilvēks
āliķis Slikts degvīns
baigais tēviņš slikts vīrietis
maitgabals Slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks; maitasgabals
švancis Slikts, nekrietns cilvēks; nekrietns puika vai vīrietis
švalis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika
švulis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika
utkāgars Slikts, nenovīdīgs cilvēks; arī trūcīgs cilvēks
ķerlis Slikts, nepatīkams cilvēks (vīrietis)
fuzospirohetoze Slimība ar nekrotisku audu veidošanos, piem., gingivīti, Pluta un Vensāna angīna, plaušu abscesi u. c., kuros atrastas fuzobaktērijas un spirohetas
akūts hemorāģiskais konjunktivīts slimība, ko izraisa enterovīrusi
vīrusslimība Slimība, ko izraisa vīruss
sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības
autoimūnslimības Slimības, kas rodas, ja ārējo faktoru (dažādu vielu, baktēriju, vīrusu) ietekmē limfocīti sāk ražot pretvielas, kuras bojā vai noārda paša organisma audu sastāvdaļas
vīrusu slimības slimības, ko izraisa vīrusi; vīrusslimības
svīdulis slimīga svīšana
ablutomānija Slimīga tieksme pastāvīgi mazgāties
tanatomānija Slimīga tieksme uz pašnāvību
homicidomānija Slimīga vēlēšanās izdarīt slepkavību
autofonomānija Slimīga, neatlaidīga pašnāvības tieksme
stenila Slimīgi paaugstināta dzīvības rosība
satiriāze Slimīgi sakāpināta dzimumdziņa vīriešiem
dzimumnespēks Slimīgs stāvoklis, kad vīrietis nespēj veikt dzimumaktu vai veic to nepilnīgi
letarģija slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa
hospitālis Slimnīca (parasti karavīriem)
davilkt Slimojot, nīkuļojot saglabāt dzīvību kādu laiku
nevīžule Slinka, nevīžīga sieviete
pese Slinka, nolaidīga, nevīžīga sieviete
čoskāties Slinki, nevīžīgi (ko) darīt; arī tūļīgi, gausi (ko) darīt, strādāt
blekstēt Slinkot, kaut ko nevīžīgi darīt
bambis Slinks vīrietis
stīveris Slinks, kūtrs vīrs
izlaidīgs Slinks, nevīžīgs
sledne Slinks, nevīžīgs cilvēks
slene Slinks, nevīžīgs cilvēks
slenis Slinks, nevīžīgs cilvēks
lēvars Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas
lēveris Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas
diegmentelis Slinks, nevīžīgs cilvēks; slaists
šebraks slinks, nevīžīgs, neveikls cilvēks
izlaidība Slinkums, nevīžība
slokains Sloksnains, svītrots
šaurknābja pūslītis sloku dzimtas suga ("Phalaropus lobatus"), neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs
Artemisia scoparia slotiņu vībotne
TBE Smadzeņu plēves iekaisums, ko izraisa vīruss, kuru pārnēsā ērces
sliept Smagiem soļiem, lēni, nevīžīgi iet
pavīksnēt Smaidīt, vīpsnāt (ne tikai nicinoši)
Inocybe fastigiata smailā šķiedrgalvīte
pūpolīca smaillapu kārkls (vītols) (_salix acutifolia_)
Salix acutifolia smaillapu vītols
Lepiota acutesquamosa smailzvīņu saulsardzene
Frīza saulsardzene smailzvīņu saulsardzene
gijoša smalki, sarežģīti attēli, ko veido ģeometriskos rakstos savītas, nepārtrauktas, dažādas konfigurācijas līnijas, kas apgrūtina vērtspapīru viltošanu; bieži vien tās lieto apvienojumā ar īrisspiedi (varavīksnes iespiedumu)
Vicia tenuifolia smalklapu vīķis
šelķins Smalks degvīns
soterns Smalks franču vīns, ko izved no Žirondas departamenta
haircord Smalks, svītrots kokvilnas audums
priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas
sveķotājs smecernieku dzimtas garsmecernieku grupas ģints ("Pissodes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 4,4-11,6 mm garš, brūns vai tumšbrūns ar gaišāku zvīņu grupām, kas veido dažādas formas plankumus, sastopamas uz skuju kokiem; sveķotājsmecernieks
lēcējsmecernieks Smecernieku dzimtas ģints ("Rhynchaenus syn. Orchestes"), Latvijā iespējams atrast >15 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, klāts ar zvīņām vai matiņiem, sastopami uz dažādu koku lapām
gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm
smash Smešs 2 - ledus dzēriens, maisījums no liķiera, ābolu vīna, cukura un sasmalcināta ledus
Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
peļzirņi Smilšu vīķis ("Vicia villosa")
peļzirnīši Smilšu vīķis ("Vicia villosa")
Salix daphnoides smiltāja vītols
dzīparkārkls Smiltāju kārkls ("Salix daphnoides"); smiltāju vītols
Vicia villosa smilts vīķis
pavīpnēt Smīnēt, vīpsnāt
pavīpņot Smīnēt, vīpsnāt
vīpnēt Smīnēt, vīpsnāt
vipsnāt Smīnēt, vīpsnāt
smaidons smīns, vīpsna
sniegoņa Sniegājs; lavīna
sniegvecis Sniegavīrs
sniegvīrs Sniegavīrs
saberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
soberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
sombari Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
sociālo gadījumu apzināšana sociālā darba funkcija, kuras mērķis ir savlaicīgi atrast un identificēt sociālam riskam pakļautos indivīdus, grupas, ģimenes, kopienas, lai nodrošinātu vajadzīgo sociālo palīdzību un piedāvāt nepieciešamos sociālos pakalpojumus
ārkārtas sociālais darbs sociālā darba joma tūlītējas profesionālas sociālā darba intervences nodrošināšanai; tiek īstenots kā sociālais darbs ārkārtas situācijās (humāno un dabas katastrofu laikā) un arī kā sociālais darbs ārpus ikdienas sociālā darba uzdevumiem un pienākumiem, neatliekami risinot krīzes situācijas (piemēram, bērna dzīvības apdraudējuma gadījumā)
mikrolīmeņa prakse sociālā darba prakses līmenis, kas ietver tiešu un netiešu iejaukšanos un atbalsta sniegšanu darbā ar indivīdu, ģimeni un mazo grupu
mikroprakse Sociālā darba prakses veids, kuras mērķis ir palīdzēt risināt sociālās problēmas, kas skar galvenokārt indivīdus un ģimenes
feministiskais sociālais darbs sociālā darba virziens, kura mērķis ir palīdzēt indivīdam un sabiedrībai atrisināt emocionālās un sociālās problēmas, kas rodas dzimuma diskriminācijas dēļ
psihosociālā palīdzība sociālā darba virziens, kura nolūks ir palīdzēt indivīdam un ģimenei risināt starppersonu un sociālās vides problēmas, sniedzot psiholoģisku un sociālu atbalstu
aizstāvības pieeja sociālā darbinieka aktīva iestāšanās par indivīdu, grupu, visas sabiedrības interesēm ar mērķi nodrošināt sociālo taisnīgumu un stiprināt cilvēku un grupu rīcībspēju
izglītotāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi izglītot indivīdu, grupu vai kopienu par: a) viņiem pieejamiem vai viņu rīcībā esošiem resursiem; b) noteiktu sociālo prasmju apguvi vai pilnveidi; c) bērnu audzināšanu un aprūpi; d) savstarpējo attiecību modeļiem un efektīvas komunikācijas veidiem; e) medicīniska rakstura jautājumiem; f) vardarbības identificēšanu un novēršanu
advokāta loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi veicināt un nodrošināt indivīda, ģimeņu un grupu interešu pārstāvniecību dažādos līmeņos
koordinatora loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi veidot un nodrošināt saikni starp indivīdu vai ģimeni un nepieciešamajiem resursiem, piemēram, sociālajiem pakalpojumiem
veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā
referentā grupa sociālā grupa, uz kuru indivīdsorientē savu uzvedību un rīcību
references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.)
sociālā darba formas sociālajā darbā lietots jēdziens, kas apzīmē specifiskas sociālā darbinieka aktivitātes un darbības, kas tiek īstenotas darbā ar indivīdu, grupu, kopienu vai iedzīvotāju grupām, izmantojot atbilstošas intervences pieejas katrā sociālā darba prakses līmenī
riska izvērtēšana sociālajā darbā riska izvērtēšana tiek lietota ar mērķi noteikt iespējamās negatīvās ietekmes, sekas vai situācijas attīstību nākotnē indivīdam, grupai vai kopienai
atbalsta sistēma sociālajā darbā savstarpēji saistīto cilvēku grupu, resursu un institūciju kopa, kas nodrošina indivīdam emocionālu un materiālu atbalstu, kā arī atbalstu krīzes situācijās
ļaunprātīga izmantošana sociālajā darbā tiek interpretēta kā apzināta rīcība, kas rada fizisku, psiholoģisku, finansiālu kaitējumu indivīdam vai grupai
sociālais rehabilitētājs sociālās drošības sistēmā nodarbināts sociālā darba speciālists, kurš veicina indivīdu iekļaušanos sabiedrībā, plāno, vada un organizē indivīdu sociālās aktivizēšanas darbu
ārpusģimenes aprūpe sociālās palīdzības veids, bērna aprūpes nodrošināšana pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes un audzināšanas institūcijā gadījumos, ja bērns tiek šķirts no ģimenes mājas apstākļu, noziedzīga nodarījuma, dzīvības, veselības vai attīstības apdraudētības dēļ
sociālo prasmju atjaunošana sociālās rehabilitācijas procesa elements; šī procesa laikā tiek atjaunotas indivīda vai grupas sākotnējās sociālās funkcionēšanas spējas un dzīves prasmes vai arī tās tiek uzlabotas
kultūras deprivācija socializācijas pieredzes, kultūras apguves nepietiekamība, kas kavē indivīdam rīkoties kultūras normām un vērtībām atbilstošā veidā
zaļais sociālais darbs sociālo darbinieku iesaiste ekoloģisko un vides jautājumu risināšanā, izmantojot holistisko pieeju un izstrādājot alternatīvus ilgtspējīgus dzīves un dzīvības saglabāšanas modeļus; šajā darbā rūpes par indivīdu, grupu un kopienu labklājību tiek integrētas ar gādību par vidi
sociālā distance sociālo grupu vai indivīdu savstarpējās tuvības vai atsvešinātības pakāpe
dzimte sociālo lomu kopums, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, kuras konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām noteiktām sabiedrības grupām, parasti sievietēm un vīriešiem
sociālās vajadzības sociālo prasību kopums, kas nepieciešams indivīda, ģimenes, sociālās grupas, visas sabiedrības funkcionēšanas nodrošināšanai
sociometrija Sociālpsiholoģijas nozare, kas pētī attiecības starp indivīdiem sociālās grupās, kolektīvos
sociālais dzimums sociālu lomu kopums, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, kuras konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām noteiktām sabiedrības grupām, parasti sievietēm un vīriešiem
mikrosociolingvistika Sociolingvistikas nozare, kurā pēta mijiedarbību starp valodu un indivīdu, piemēram, pēta variantu izvēli indivīda runā, iemeslus, kas ietekmē stilu, izrunas mainīšanos, otras valodas apguves motivāciju
varas atkarības teorija socioloģijas teorija par varas struktūras dinamiku ilgstošās attiecībās, kurās indivīdi kļūst savstarpēji atkarīgi cits no cita atbilstoši varas sadalījumam
nometinājums Soda veids - notiesātā izraidīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un viņa nometināšana noteiktā apvidū, arī aizliegums dzīvot noteiktā apvidū
arests Soda veids - personiskās brīvības atņemšana uz īsu laiku
Švedeļi Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdriņi" bijušais nosaukums
Zvīdreņi Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdriņi" nosaukuma variants
Zvīdreni Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdriņi" nosaukums latgaliski
bobjors Solīds vīrietis
Leravulans Soloru (Austrumindonēzija) mitoloģijā - augstākā dievība, visa esošā cēlonis un sākums
Jumala Somugru mitoloģijā - dievība, pārdabiska būtne un debesu gars; pēc kristietības ieviešanas ar šo vārdu sāka apzīmēt kristiešu Dievu
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi
gvachira Spāniešu deja, kurā 3/4 takts pastāvīgi mainās ar 6/8 takti; izplatīta variētā veidā arī Kubā
paelja Spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu; paella
sangrija Spāņu dzēriens, ko gatavo no sarkanvīna un minerālūdens un pasniedz ar sagrieztiem augļiem
Vasko Nunjess de Balvoja spāņu konkistadors (Vasco Nunez de Balboa; ap 1475.-1519. g.), kurš 1510. g. nodibināja pirmo pastāvīgo eiropiešu apmetni Amerikas kontinentā, 1513. g. šķērsoja Panamas zemes šaurumu un kā pirmais eropietis nonāca Klusā okeāna krastā
Leda Spartas valdnieka Tindareja sieva un Zeva mīļākā, kas vienlaikus kļuva grūta no Zeva un Tindareja un laida pasaulē dvīņu pārus Kastoru un Polluksu, kā arī Helēnu un Klitaimnestru
caurprojekcija Specefekts televīzijā attēla kombinēšanai no fona un priekšplāna attēlu signāliem
depozitārijs Speciāla bibliotēka vai krātuve, kurā pastāvīgi glabā noteiktus (arī maz pieprasītus) izdevumus
labošanas darbu kolonija speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas
ielaidums Speciālais televīzijas efekts - viena attēla aizstāšana ar citu kādā kadra daļā
dežūrkuģis Speciālam uzdevumam norīkots kuģis, lai ļautu citu jūras spēku kuģu kaujas gatavības pakāpei būt zemākai
komandoss Speciālas desanta vienības karavīrs (ASV, Lielbritānijā un dažās citās valstīs)
meteoroloģiskā būdiņa speciālas konstrukcijas būdiņa ar koka žalūziju sienām un durvīm uz ziemeļiem, tā novietota meteoroloģiskajā laukumā 2 m virs zemes, un tajā atrodas psihrometrs, mata higrometrs, maksimuma un minimuma termometri un pašrakstītāji
stiepļuzmava Speciālas konstrukcijas dzelzs stieple, ko lieto dzirkstošo vīnu pudeļu korķu nostiprināšanai
studija Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai
enkurķēdes stopors speciāli izlieta detaļa ar vītņu mehānismu, ko lieto enkurķēdes locekļa noturēšanai un ķēdes noslogojuma pārnešanai uz kuģa konstrukciju
radzenes mikroskops speciāli izveidots mikroskops ar lielu palielinājumu radzenes un varavīksnenes pārmaiņu noteikšanai
vīnzinis Speciālists vīnu zinībās, strādā restorānos, vīna pagrabos, vīnu tirgotavās. Latvijā samērā jauna profesija, pārzina vīnogu šķirnes, vīnu ražotājus, vīnu markas un lietošanu
sociālais aprūpētājs speciālists, kas atbalsta indivīdu un grupu vajadzības, nodrošinot sociālās un personiskās aprūpes pakalpojumus bērniem, gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem, kuri paši nespēj veikt pašaprūpi vecuma vai veselības stāvokļa dēļ
sociālais darbinieks speciālists, kas strādā ar indivīdu, grupu un kopienu, sniedzot sociālā atbalsta pakalpojumus gadījumos, kad nepieciešams risināt starppersonu un sociālās problēmas vai krīzes situācijas, kā arī veic preventīvo darbu
videomonitors Speciāls televizors attēla vizuālai kontrolei (televīzijas centrā) dažādos videosignāla apstrādes posmos
videokontroles iekārta speciāls televizors attēla vizuālai kontrolei (televīzijas centrā) dažādos videosignāla apstrādes posmos; videomonitors
demogrāfiskā aptauja specifiska informācijas iegūšana par indivīdu (respondentu), ģimeni, to raksturīgām pazīmēm un viedokļiem
terapeitiskās attiecības specifiski organizēts sadarbības attiecību veids starp palīdzošo profesionāli un klientu, kam raksturīgas noteiktas kvalitātes (piemēram, uzticēšanās un drošība, skaidri sadarbības nosacījumi), un šīs attiecības sniedz psihosociāli atveseļojošu efektu (piemēram, klients, risinot savu problēmu, kļūst drošāks, patstāvīgāks)
sānu līnija specifisks zivju un apaļmutnieku maņu orgāns, kas saskatāms kā gareniska svītra ķermeņa sānos
spēka zars spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis)
spēka mitriķis spēcīgs vīrietis
aknainis Spēcīgs vīrs, cilvēks "ar aknām"
tēvainis Spēcīgs, liela auguma vīrietis
švarcs Spēcīgs, muskuļots vīrietis
pampars Spēcīgs, plecīgs vīrietis
lietošanas vērtība spēja apmierināt indivīda un sabiedrības vajadzības
amfierotisms Spēja iejusties vīrieša vai sievietes lomā vai abās vienā laikā
decentrācija Spēja iziet ārpus sava redzējuma un iedomāties, kā cits indivīds uztver un pārdzīvo notiekošo
paškontrole spēja kontrolēt uzvedības impulsus, rēķinoties ar uzvedības ilgtermiņa sekām pašam indivīdam un apkārtējiem
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā
mācāmība Spēja un gatavība mācīties, kas raksturo dotības un iespējas mācīties ar citu cilvēku palīdzību
Herkuless Spēka vīrs, atlēts
Samsons Spēkavīrs
skārdnieku darbi spēkratu un to detaļu remontā veicamie darbi skārda mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, izplatītākie to paveidi ir skārda griešana, ciršana, locīšana, taisnošana, vīlēšana, urbšana, kniedēšana, kā arī aizzīmēšana un citi darbi
riteņkrodzinieks Spekulants, kas iepērk degvīnu un slepus to pārdod
lašiņa Speķis, trekna gaļa; žāvēta, vītēta gaļa
kalps spēļu kārts ar jauna vīrieša (parasti karavīra, vasaļa) attēlu
kungs Spēļu kārts ar vecāka vīrieša (parasti valdnieka) attēlu
sperma Spermatozoīdu un dažu vīrišķo dzimumdziedzeru sekrētu maisījums
liekt ragā spiest būt paklausīgam, padevīgam
asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes
kvēls Spilgts un karsts (piemēram, par nosarkumu, notvīkumu)
reportāža Spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā); attiecīgais publicistikas žanrs
dziedzerīte Spilvītes (spilvas) paveids, kas ražo dažādas smaržvielas un nektāru
vijums Spirālveida līnija, uztītas stieples, arī vītnes, gliemeža gabals, kas atbilst vienam apgriezienam
mistela Spirtota vīnogu sula
āžerēties Spītēt, izturēties spītīgi, stūrgalvīgi
atspīte Spītība, spīvums, stūrgalvība, ietiepība
spītiņš Spītība, stūrgalvība
svempele Spītīga, nedaudz stūrgalvīga ķēve
stūrlika Spītīgs, stūrgalvīgs cilvēks
mādžs Spoks, mokšķis, rēgs; burvība
paparžaugi Sporaugu grupa ("Pteridophyta"), kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa, Latvijā augošie ietilpst 3 nodalījumos - staipekņu ("Lycopodiophyta"), kosu ("Equisetophyta") un paparžu nodalījumā ("Polypodiophyta")
frisbijs sporta veids, kurā izmanto šo disku jeb lidojošo šķīvīti
izpletņu lēcējs sportists, arī karavīrs, kas specializējies lēkšanā ar izpletni no lidaparāta; izpletņlēcējs
Aiters Spožais augšējais gaiss ("ēters"), viena no pirmatnējām dievībām, kas saskaņā ar Hēsioda "Teogoniju" piedzima pasaules radīšanas sākumā
Sadalmeliks Spožākā zvaigzne Ūdensvīra zvaigznājā
aureola Spožums ap dievību vai svēto tēliem mākslā
uzvilkšana Sprāgstvielu, ieroču vai ieroču sistēmu pārslēgšana no droša stāvokļa uz kaujas gatavību
pseidokoloboma Spraudziņa vai rēta varavīksnenē, kas atgādina kolobomu
tecēšanas robežspriegums spriegums, kurā sākas materiāla tecēšana (deformācija pieaug pastāvīgā slodzē)
vijīgs Sprogains, arī pakļāvīgs, viegli veidojams (parasti par matiem)
sprūsls Sprūds; vīkšķis
Pholiota squarrosa spurainā zvīņene
vītolzieži Spurdžziežu dzimta, divmāju koki un krūmi ar ziediem spurdzēs, ar auglenīcām un putekšnīcām aiz zvīņveidīgām plēkšņlapām, zied pirms lapu plaukšanas
vaskaugi Spurdžziežu dzimta, mirikacejas un tās ģints - mirikas, stipri smaržojošs kaugs (krūms), spurdžu zvīņas plikas, auglenīcu spurdzes sīciņas
kanalizējošā izlase stabilizējošās izlases forma; tās rezultātā veidojas pastāvīgāka, t. i. no ārējās vides apstākļiem mazāk atkarīga sistēma
lopbarības smalcinātājs stacionāra lopbarības sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sagriešanai; govīm barību sagraiza nažu trumulī 20–50 mm gabalos, cūkām vai putniem smalcināšanu turpina smalcinātājkamerā, kur iegūst 2–10 mm garus gabalus
stādāmlaiks Stādīšanai izdevīgs laiks; stādāmais laiks
lēzēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; arī nevīžīgi staigāt; klaiņot
šļuru šļurām iet staigāt apkārt nevīžīgi ģērbies
šļepatāt Staigāt ar lielāka izmēra pastalām vai vīzēm, kas cilājas
šļuku bruku iet staigāt nevīžīgi, bezrūpīgi
vīžot Staigāt vīzās
staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas
vīrs kā briedis stalts un spēcīgs vīrietis
briedis Stalts vīrietis
vīrs kā ozols stalts, spēcīgs vīrietis
izolēts ciklīts starenes iekaisums, kas neskar varavīksneni
iridolīze Starp lēcas kapsulu un varavīksneni radušos saaugumu pārgriešana
migrācijas saldo starpība starp konkrētajā administratīvajā teritorijā uz pastāvīgu dzīvi iebraukušo un no tās uz citām pastāvīgās dzīves vietām izbraukušo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika periodā
SOLAS Starptautiskā konvencija "Dzīvības drošība jūrā" (angļu "Safety of Life at Sea")
Zonta International starptautiska nevalstiska sieviešu organizācija, kurā var iestāties jebkura sieviete, ir tikai viens obligāts nosacījums - viņa nedrīkst būt vīra bagātības piedeva, bet pašai sevi jānodrošina
OIRT Starptautiskā radio un televīzijas raidījumu organizācija (franču "Organisation internationale de radiodiffusion et television")
penklubs Starptautiskā rakstnieku apvienība (PEN - no angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists), kas 1921. g. dibināta lai aizsargātu vārda brīvību
CIPL Starptautiskā valodnieku pastāvīgā komiteja (franču "Comite international permanent de linguistes")
memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga
olimpiāde starptautiskās šaha federācijas rīkotās komandu sacensības šahā (vīriešiem kopš 1927. g., sievietēm kopš 1957. g.
teritoriālā neaizskaramība starptautisko tiesību princips, imperatīva norma, saskaņā ar kuru ir jārespektē citas valsts teritorijas patstāvība, citas valsts teritorijas un robežas savrupība
starptautisko tiesību pamatprincipi starptautisko tiesību sistēmas galvenās imperatīvās normas, kas ietver sevī vispāratzītākās idejas un prasības pret starptautisko tiesību subjektu tiesisku uzvedību savstarpējās attiecībās
Eiropas Cilvēktiesību konvencija starptautisks līgums, kas ir spēkā kopš 1953. g., papildināts ar 12 papildprotokoliem, ir viens no visvairāk izvērstajiem līdz šim pasaulē pieņemtajiem cilvēktiesību dokumentiem, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt visas tajā minētās pilsoniskās un politiskās tiesības un brīvības ne tikai attiecīgās valsts pilsoņiem, bet arī ikvienam indivīdam, kas atrodas tās jurisdikcijā
intermaksillārs Starpžokļu kauls, mugurkaula dzīvniekiem sākot no kaulu zivīm īpašs kauls augšējo žokļa kaulu starpā
drīzena Stars, svītra
nimbs Staru vainags; mirdzums (riņķa veidā) ap dievību un svēto galvām (piem., tēlotājmākslā); oreols
morālstatistika Statistika par cilvēku sbiedrībā ar zināmu regularitāti notiekošām sociāli svarīgām parādībām, sevišķi tādām, kas nesaskan ar vēlamām ideālām normām, piem., par laulību šķiršanām, pašnāvībām, alkoholismu u. c.
atraitnības koeficients statistiskais rādītājs, kurš atspoguļo atraitnības izplatību vīriešu un sieviešu kopumos
cilinderis Stāva, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm
cilindrs Stāva, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm
pārstāvniecība stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts institūcija u. tml. pārstāv (piemēram, citu personu, personu grupu, savu valsti); pārstāvība
brīve stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvība (2)
svabadība stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvība (2)
apcietinājums stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas apsardzībā vai ieslodzījumā
pamestība stāvoklis, kad cilvēki no kurienes ir aizgājuši, kad cilvēki ko ir atstājuši; stāvoklis, kad kur reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes
pusvalodība stāvoklis, kad divvalodīga indivīda abu valodu prasme ir nepilnīga
semilingvisms stāvoklis, kad divvalodīga indivīda abu valodu prasme ir nepilnīga; pusvalodība
miers stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni
miera stāvoklis stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni
neatkarība stāvoklis, kad kaut kas nav saistīts ar ko citu; stāvoklis, kad kaut kas eksistē patstāvīgi
metrostāze stāvoklis, kad kontrahētu vai atslābinātu muskuļšķiedru garums ir relatīvi pastāvīgs
svabadība stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas u. tml.) pakļautības, atkarības; stāvoklis, kad nav atkarības, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvība (1)
brīve stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas) pakļautības, atkarības; brīvība (1)
brīvestība stāvoklis, kad nav pakļautības, atkarības; brīvība (1)
plurilingvisms stāvoklis, kad noteikta sabiedrība, tās daļa vai atsevišķs indivīds prot un saziņā lieto vairākas (vismaz trīs) valodas; daudzvalodība
daudzvalodība stāvoklis, kad noteikta sabiedrība, tās daļa vai atsevišķs indivīds prot un saziņā lieto vairākas vai daudzas valodas; multilingvisms; plurilingvisms
divvīrība stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem
divsievība stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm
puiškārta stāvoklis, kad vīrietis nav precējies
kollapss stāvoklis, kad visas dzīvības funkcijas piepeši atslābst
darba stāvoklis stāvoklis, kas raksturo spēkratu, to sistēmu un mehānismu gatavību tiešajam darbam, to galveno funkciju veikšanai; darba stāvoklī mehānismu ieslēdz (iestāda) parasti no nestrādes stāvokļa
nestrādes stāvoklis stāvoklis, kas raksturo spēkratu, to sistēmu un mehānismu gatavību transporta, drošas glabāšanas un tamlīdzīgām darbībām, bet ne galveno funkciju veikšanai
deprivācija stāvoklis, kas veidojas konkrētos dzīves apstākļos, kad indivīdam, grupai vai kopienai ir liegta vai ierobežota iespēja apmierināt savas fiziskās, sociālās, emocionālās vajadzības pietiekamā daudzumā un ilgstošā laika posmā; tas pazemina dzīves kvalitāti un palielina sociālo atstumtības un citu sociālo problēmu veidošanās riskus
endosimbioze stāvoklis, ko novēro starp vīrusu un tā inficēto šūnu; šūnas dalīšanās ir traucēta, bet šūna netiek iznīcināta
Homo erectus stāvusejošais cilvēks, cilvēks, kas iztaisnojies; dažkārt šo apzīmējumu lieto, lai uzsvērtu seksuālo dominanti vīriešu kārtas cilvēku apziņā un rīcībā
ieleksēt Steidzīgi (nevīžīgi) ēst
uzgrūst Steigā pavirši, nevīžīgi (ko) izdarīt, paveikt
stenogravura Stenogravīra
stiešks Stepēta vīle
tieška Stepēta vīle
tiešķina Stepēta vīle
tūbainais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), podēciji ļoti tūbaini, ar daudziem apotēcijiem un zvīņveida filoklādijiem
autoeholālija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto dažus paša izrunātus vārdus vai izteicienus
autoehopraksija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto kādu sava paša veikto izdarību
rulontehnoloģija Sterila un higiēniska metode vītinātas zāles ruļļu (rulonu) sagatavošanai bez gaisa piekļuves, bez ķimikālijām, lietojot speciālus skābsiena kombainus, kuri sagatavo zāles ruļļus un iepako tos plēvēs
vazektomija Sterilizācijas metode vīriešiem, pārgriežot sēklas izvadceļus; vasektomija
madara Stīga (auga), vīte
vīksne Stīga (auga), vīte
tīteklis Stīga (auga), vīte (piemēram, zirņu, apiņu)
apgleznošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas dekorēšana, veidojot svītru ornamentu vai zīmējumu ar otu; izmanto silikātkrāsas vai šķidro zelta preparātu
difūzās krāsošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas krāsošana ar pastu, kas satur sudraba vai vara savienojumus, un (pēc tam) apdedzināšana; krāsojošie joni (Ag^1+^, Cu^1+^) difundē stiklā, un stikla virskārta iegūst noteiktu krāsu, piem., ja lieto vara savienojumu, iegūst vīnsarkanu krāsu
listra Stikla vai glazētu porcelāna izstrādājumu virsmas pārklājums ar ļoti plānu, mirdzošu, bieži irizējošu (sk. irizācija) metālu oksīdu plēvīti
biostimulators Stimulators, kas veicina dzīvības procesus
greids Stingri savīta virve, cieši savērpta dzija
grožs Stingri savīts
grods Stingri savīts, savērpts
griezt Stingri vīt (piemēram, slapju veļu), lai izspiestu ūdeni
katonisks Stingrs, bargs, nelokāms, kā senās Romas valstsvīrs Katons
kaulaina acs stings skatiens; arī nenovīdīgs, pārmetošs skatiens
tokajietis Stipra, salda vīna šķirne no Tokajas apvidus Ungārijā
virpeles stipri nodzīta un sasvīduša zirga apspalvojuma izskats
savečot stipri nopērt (lai paliek redzamas svītras)
ciātijs stipri reducēta ziedkopa, kurā ietilpst viens sievišķais zieds un reducēti (pa vienai putekšņlapai) vīrišķie ziedi
bomba Stiprināta vīna pudele (0,7 l)
ļurļaks Stiprināts pašmāju vīns
jaudasvīrs Stiprinieks, spēkavīrs
ozolvīrs Stiprinieks, spēkavīrs
drapīgs Stiprs (par degvīnu); drosmīgs, uzņēmīgs, izveicīgs
grapa Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko tradicionāli ražo Itālijā, gatavo no spiedpaliekām - tā, kas paliek pāri pēc vīnogu izspiešanas (kauliņi, mizas, kātiņi)
ugunsdzēriens Stiprs alkoholisks dzēriens (parasti degvīns)
konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus (no Konjaka apgabala Francijā) un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos
provis Stiprs brandvīns; brandvīns
čāča Stiprs brendija tipa gruzīnu dzēriens, ko gatavo no vīnogu spiedpaliekām; čača (5)
ratafija Stiprs degvīns, ko dabū dažādus augļus un garšvielas nostādinot 90 grādu spirtā
džiņdža Stiprs pašdarināts alus vai degvīns
niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt
marsala Stiprs vīns no Sicīlijas
dambis Stiprs vīrietis
burka stiprs, plecīgs jauneklis, vīrietis
portvīns Stiprs, salds vīnogu vīns
tvīksmīgs Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu); tvīksmains (1)
tvīksmains Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu); tvīksmīgs (1)
griežļi Stobra vītnes - izstieptas spirāles veida rievas vītņstobra ieroču stobra kanāla iekšpusē, kas paredzētas izšautas lodes (šāviņa) griešanās kustības izraisīšanai ap savu asi (stabilitātei) lidojuma laikā pa trajektoriju, tādējādi palielinot šaušanas precizitāti un tālumu
Stonišķu svīta Stonišķu svīta - apakšdevona stratigrāfiskā vienība, kas labi nodalāma tikai Baltijas sineklīzes centrālajā daļā Lietuvas rietumos, Latvijā kopā ar Tilzītes (Tilžes) svītu apvienotas Gargždu sērijā
vīlēties Strādāt ar vīli
alusnesējs Strādnieks, kas izvadāja alu un vīnu
rīls Strauja vīriešu deja vienmērīgā ritmā, iespējams, ķeltu izcelsmes; izplatīta Lielbritānijā, kur to parasti dejo dūdu pavadījumā
kulstīt strauji maisīt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi
izkult strauji maisot, panākt, ka (piemēram, mīkla, putra) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
iebrāzt strauji, spēcīgi ievilkt (piemēram, dziļu svītru, robu)
sprāgt strauji, spēji, parasti ar troksni, vērties vaļā (piemēram, par durvīm, vāku); kļūt tādam, kam šādā veidā veras vaļā, parasti vāks
brio Straujums, uzbudinājums; dzīvīgums, degsme
baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā
strāva Strīpa, svītra
šūle Strīpa; šuve, vīle; rēta; dzīsla
vektors Struktūra (vīrusi, fāgi, plazmīdas), ko izmanto gēnu inženierijā svešas izcelsmes gēnu ievadīšanai recipienta šūnā vai genomā
tireoptoze Strumas daļēja atrašanās krūškurvī
Austrumeiropas strupaste strupastu ģints suga ("Microtus rossiaemeridionalis syn. Microtus subarvalis"), kas klasifikācijā 1972. g. nodalīta no lauka strupastes kā patstāvīga suga
Gersicania studentu biedrība, dibināta 1946. g. Pinnebergā, Vācijā, devīze: "Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei!", darbojās Baltijas universitātē līdz 1949. g., aktīvo darbību atjaunoja 1953. g. ārzemēs; krāsas - balts, violets, zaļš; kopš 1990. g. darbojas Latvijā
sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot
lielgalvība Stūrgalvība
cietgalvība Stūrgalvība, neattapība
tiepšelība Stūrgalvība, tiepība
tiepulība Stūrgalvība, tiepība
spraune Stūrgalvīga govs
špidilka Stūrgalvīga, apkārt klaiņojoša aita
iztiepties Stūrgalvīgi, ietiepīgi kādu laiku palikt pie sava viedokļa
ērps Stūrgalvīgs
lielgalvīgs Stūrgalvīgs
pretivīgs Stūrgalvīgs
stūrabuks Stūrgalvīgs cilvēks
stūrgalvis Stūrgalvīgs cilvēks
krama pakausis stūrgalvīgs, arī neatlaidīgs cilvēks
šķērsisks Stūrgalvīgs, ietiepīgs
stembuks stūrgalvīgs, ietiepīgs bērns
nespetnēns Stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks
iestrējīgs Stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs
cietgalvīgs Stūrgalvīgs, neattapīgs
obstināts Stūrgalvīgs, nesatricināms
čaulains Stūrgalvīgs, spītīgs
atskarbe Stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks
tiepšīgs Stūrgalvīgs, tiepīgs
tiepulīgs Stūrgalvīgs, tiepīgs
stūrs Stūrgalvīgs; arī aprobežots
lepakule Stūrgalvis, untumainis, švīts, modes āksts
lepukule Stūrgalvis, untumainis, švīts, modes āksts
subsistence Substances patstāvīgā bezlaiciskā esība; gan eksistējošu, gan neeksistējošu lietu spēja būt par domāšanas objektu (piem., subsistēt var arī tādi neeksistējoši objekti kā zelta kalni vai tādi pretrunīgi objekti kā apaļi četrstūri)
lancetiskā trematode sūcējtārpu klases suga, parazītisks tārps, kas zīdītājiem ierosina dikroceliozi, Latvijā parazitē govīs, kazās, aitās
līgavas kronis sudraba, bieži arī apzeltīts kronis, kas līgavai ir uz galvas laulības ceremonijas laikā baznīcā, jaunavības simbols; 19. gs. kļuva populārs miršu vainadziņš
Lepisma saccharina sudrabainā zvīņene
spārnainā sudrbpodziņa sudrabpodziņu suga ("Ammobium altum"), viengadīga puķe, 50-60 cm augsta, ziedi balti kurvīši 1,5-2 cm diametrā, dzimtene Austrālija, Latvijā audzē siltumnīcās
sidrabvītols Sudrabvītols
sidrabzvīņots Sudrabzvīņots
citomegalovīrusi Sugai specifisku vīrusu grupa, piederīga herpesvīrusu grupai; ierosina cilvēka, pērtiķu vai grauzēju saslimšanu
bioloģiskā regresija sugas (arī cita taksona) indivīdu skaita un formu daudzveidības samazināšanās
pieļaujamais dzīvnieku skaits sugas indivīdu daudzums, kas nenodara būtisku kaitējumu mežsaimniecībai, lauksaimniecībai un sugas apdzīvotajai teritorijai
bruslaki Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm
bruslaks Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm
mačalks Sūklis, vīšķis (mazgāšanai, tīrīšanai)
izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā
krancis Suns, kam ap kaklu visapkārt gaišāku spalvu svītra, it kā vainags (vācu "Krantz")
bacānija Sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints ("Bazzania"), \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
kurcija Sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints ("Kurzia"), \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
kucēns Suņu mazulis; jauns suns, kas nav vēl sasniedzis dzimumgatavību
grupas supervīzija supervīzijas forma - supervizora un vairāk nekā trīs supervizējamo noteiktā veidā organizēts supervīzijas process
individuālā supervīzija supervīzijas forma: divu profesionāļu – supervizora un supervizējamā – noteiktā veidā organizēts konsultēšanas process, kura gaitā supervizējamais var atspoguļot, analizēt un reflektēt savas profesionālās darbības daudzveidīgos aspektus
sopraports Supraports - ar ornamentu, cilni vai gleznojumu dekorēts laukums virs durvīm
sasutināt Sutinot pagatavot (ko), sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsutināt
nosutināt Sutinot panākt, ka (kas) iegūst noteiktu gatavības pakāpi; izsutināt
izsutināt Sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
izsutināt Sutinot panākt, ka (pārtikas līdzekļi, ēdiens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
pārsutināt Sutinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
izsust Sūtot iegūt vēlamo gatavības pakāpi (par ēdienu)
Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu
grābslība Svaidīgums, nepastāvība, bezrūpība, vieglprātība
dabiskā ventilācija svaiga gaisa ieplūšana pa logiem, durvīm, žalūzijām
svalsts Svars, pie durvīm piekārts akmens
salasnīcas Svārstīgas, nepastāvīgas sievietes
švinka Svārstīšanās, svīrāšanās
atgriešanās Svētā Gara izraisīta pievēršanās Dievam - savu grēku atzīšana, nožēlošana un paļāvība, ka Jēzus Kristus dēļ tiek dāvāta grēku piedošana un mūžīgā dzīvošana
kusti Svētā josta, kura saskaņā ar Zaratustras norādījumiem jāvalkā katram pieaugušam zooastrietim - gan vīrietim, gan sievietei
konvokācija Svētās Romas valsts kārtu priekšstāvības sasaukšana ķeizara ievēlēšanai, beidzamo reizi notika 1790. gadā
vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds (1)
devītinis svētki devītajā nedēļā pēc Lieldienām
sakaki Svēts kamēliju dzimtas mūžzaļš koks, kura zarus parasti nes dievībām sintoistu tempļos
debesbrūganis Svētulīgs vīrietis
debesbrūgans Svētulīgs vīrietis
debesbrūtganis Svētulīgs vīrietis
debesbrūtgans Svētulīgs vīrietis
svībulēts Svībulains
svībulis Svībulīte - dziju tinamais kociņš
svīdiņa Svīdenis - cepumi (plāceņi) no rudzu miltiem, taukos vārīti un krāsnī cepti
svīdienis Svīdiens
svīdiņš Svīdiens
sviedināt Sviedēt, svīdēt, sviedrēt
Stenberga upīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Šteinberga upe Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Šteinberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Stemberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Sviķupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
centaboris Svīķurbis
sviķis Svīķurbis
svipelēta Svipelēta pele - sarkanpelēka pele ar melnu svītru uz muguras
čurkstis Svīre
svīra Svīre
svire Svīre ("Apus apus")
sviriņš Svīre ("Apus apus")
svīriņš Svīre ("Apus apus")
svīris Svīre ("Apus apus")
zvīre Svīre ("Apus apus")
Apus apus svīre, šīs ģints suga
šķirste Svīre; čurkste; mūra bezdelīga ("Cypselus opus")
apodidae Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta
apus Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas ģints
cypseloidinae Svīru dzimtas apakšdzimta
salangsvīre Svīru dzimtas ģints ("Collocalia"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā, uz klinšu un alu sienām būvē ligzdas no želatīnveidīgas vielas, kas sastāv galvenokārt no sacietējušām siekalām; dažu sugu ligzdas izmanto pārtikā
apodiformes Svīrveidīgie - putnu klases kārta
svīdrēties Svīst (par gaismu)
lakstēt Svīst (par logu)
sārnēt svīst, sviedroties
nosvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām)
sasvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem, parasti pilnīgi
transpirācija svīšana
hidroze Svīšana
perspirācija Svīšana
sudacija Svīšana
hemihidroze Svīšana ķermeņa vienā pusē
hidroplānija Svīšana neparastā ķermeņa daļā
sinhidroze Svīšana, kas saistīta ar kādu citu slimīgu stāvokli; svīšana kā blakne
hidroshēze Svīšanas nomākšana vai aizture
ordre Svīta
suite Svīta
svīte Svīta 1
švite Svīta 2
švīte Svīta 2
svīte Svīta 2
svīts Svīta 2
svīts Svīta 3
noktirne Svīta, ko parasti atskaņoja vakarā, naktī zem klajas debess
sarabanda svītas lēnā daļa
kurante Svītas otrā daļa (gk. 18. gs.)
sveaters Svīteris
sveters Svīteris
svīters Svīteris
sweater Svīteris
hūdijs Svīteris ar kapuci
brieža Svītra
drīgzna Svītra
dūzna Svītra
ricīte Svītra
riksna Svītra
šilka Svītra
šņēpa Svītra
šnīpa Svītra
šūta Svītra
šūtra Svītra
svīka Svītra
švīksna Svītra
švīta Svītra
žvīka Svītra
grīzte Svītra audumā
šurca Svītra no pātagas vai rīksts sitiena
apvade Svītra viscauri apkārt adījumam
vārsms Svītra, gabals
borda Svītra, josla (kas norobežo, piemēram, griestus un dažādās krāsās krāsotas sienas daļas)
svēdra Svītra, josla (piemēram, priekšmetā, veidojumā, vidē)
šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota šķērsām (kam)
komandu atdalītājs svītra, kas nodala saistītās komandas izvēlnes logā
māsiņa Svītra, kas rodas vienkāršā audeklā, gadījumā ja pātrtrūkst kāda metu dzija
rīksna Svītra, līnija
štautra Svītra, līnija
strīpe Svītra, līnija
štara Svītra, līnija, stiga
šņīpe Svītra, līnija; arī rieva
švīka Svītra, parasti samērā plata, nenoteikta
ranka Svītra, piegriezums, robs
ranta Svītra, piegriezums, robs
šņīka Svītra, plaisa
švicka Svītra, skramba, brūce
šnīpste Svītra, sleja, plaisa
zvīgzna Svītra, svēdra
švīcka Svītra, švīka
zeibele Svītra, švīka; zibsnis
zeibelis Svītra, švīka; zibsnis
atdalītājs svītra, vai cita zīme, kas atdala atšķirīgas teksta daļas
šņīpa Svītra; arī rieva
rīdze Svītra; arī rinda
skrīpa Svītra; skramba
abutilon striatum svītrainā abutilone
strīpaiņi Svītraina auduma brunči
Bletilla striata svītrainā bletila
Laphria gibbosa svītrainā celmmuša
Lanius tigrinus svītrainā čakste
Aechmea fasciata svītrainā ehmeja
hameja Svītrainā hameja - svītrainais krūmčivulis ("Chamaea fasciata")
strīpe Svītraina josla (dažām lauksaimniecības kultūru šķirnēm)
Calathea zebrina svītrainā kalateja
Cyathus striatus svītrainā kausenīte
Apodemus agrarius svītrainā klaidoņpele
cirslis Svītrainā klaidoņpele ("Apodemus agrarius")
Dendrocolaptes certhia svītrainā kokložņa
Surnia ulula svītrainā pūce
Gvinejas sansevjēra svītrainā sansevjēra ("Sansevieria trifasciata") jeb līdakaste
Thamnophilus doliatus svītrainā skudrčakste
Glyceria striata svītrainā ūdenszāle
Geastrum striatum svītrainā zemeszvaigzne
striats Svītrainai ķermenis, gala smadzeņu pamata sastāvdaļa, ganglija, ko iekšēja kapsula sadala 2 daļās: astainā un lēcas veida kodolos
Mniotilta varia svītrainais austrumķauķis
Thryothorus pleurostictus svītrainais ceplītis
Cissus striata svītrainais efejvīns
Dendroica tigrina svītrainais kokķauķis
Grannulax lineatus svītrainais krūmājsīlis
Chamaea fasciata svītrainais krūmčivulis jeb svītrainā hameja
sīkraibais ķauķis svītrainais ķauķis
Sylvia nisoria svītrainais ķauķis
Locustella lanceolata svītrainais sisinātājķauķis
Myrmotherula surinamensis svītrainais skudrceplītis
Mephitis mephitis svītrainais skunkss
svītrēties svītrainam kļūt
Geastrum briantii svītrainās zemeszvaigznes "Geastrum striatum" nosaukuma sinonīms
rhabdoweisia Svītraines
atšvītroties Svītraini atspoguļoties, spīguļot
šūtanraibs Svītraini raibs
šūtranraibs Svītraini raibs
raibe Svītraini svārki
raibene Svītraini svārki
strīpainieks Svītraini svārki
jostains Svītrains
kosēts Svītrains
ķūtains Svītrains
riksnains Svītrains
šilkains Svītrains
skrīpstains Svītrains
strāvains Svītrains
strēlains Svītrains
strīpains Svītrains
strīpaiņš Svītrains
strīpots Svītrains
strūgains Svītrains
šūtains Svītrains
šūtojs Svītrains
šūtrains Svītrains
švēdrains Svītrains
švīdrains Svītrains
švīksnains Svītrains
švīkumains Svītrains
svītains Svītrains
švītains Svītrains
švītans Svītrains
svītrots Svītrains
švītrots Svītrains
truntulains Svītrains
truntulots Svītrains
ūslains Svītrains
vērsmains Svītrains
zebrains Svītrains
mislains svītrains (audums)
strīpainis Svītrains (parasti par audumu, adījumu)
strīpāts Svītrains (parasti par audumu, adījumu)
aiļainis Svītrains (piemēram, par adījumu, audumu)
svīpuris Svītrains kaķis
satinets Svītrains puszīda audekls, gluds, spīdīgs, līdzīgs, zīdam
svībulains Svītrains, ar gareniem plankumiem, pelēkiem, brūniem
drebelains Svītrains, dzīslains
vīļains Svītrains, rētains, tulznains
sloksnains svītrains, ricains
joslēts Svītrains, ricains
lankains Svītrains, ricains
prievains Svītrains, ricains
zvīgznains Svītrains, ricains
svīksnains svītrains, šķiedrains
josls Svītrains, tāds, kam ir jostas veida svītra
šņīpains Svītrains; arī rievains
ailēm Svītrām
iesvītrojums Svītras (piemēram, attēlā)
jūklēm Svītrās, slāņos, rindās
šņore Svītraukla
svītru kods svītrkods
strīpojums Svītrojums
svēdrot svītrot
brūksnēt Svītrot
šnāpāt Svītrot
šnāpt Svītrot
šņēpt Svītrot
šnīpstēt Svītrot
strīpot Svītrot
svītrāt Svītrot
švītrāt Svītrot
žvīkāt Svītrot
šņāpt Svītrot (ko uzrakstītu, iespiestu)
šnīpāt Svītrot, izsvītrot
skrīpsnāt Svītrot, skrambāt
skrīpstināt Svītrot, skrambāt
skrīpstāt svītrot, skrambāt; ar skrīpstu vai abrkasi kasīt
skrīpāt Svītrot; skrambāt
joslis Svītrota cūka
greids Svītrots
ricains Svītrots
ricakains Svītrots
strīpēts Svītrots
zvēdrains Svītrots
satine Svītrots kokvilnas satīns, arī kokvilnas atlass ar zīda svītrām kā metiem
rāmītis svītru attēls, kas sastāv no līnijām vai ornamentiem un aptver tekstu vai ilustrācijas, izceļot tās lappuses salikumā
pusstrīpa Svītru josla (audumā) - puse no simetriskas svītru joslas
tīrkodināšana Svītru kodinājuma pēdējā apdare, izmazgājot beidzamos nosegumus, no jauna ievelmējot, ieputekļojot un piekausējot, pēc kam seko atkodināšana
svītrveidīgs Svītrveida
strijas Svītrveida atrofijas joslas ādā
vīle Svītrveida audu bojājums (augiem)
trase Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš)
vīle Svītrveida uztūkums, ievainojums u. tml., kas radies, parasti, sitiena rezultātā, arī svītrveida rēta, arī grumba, rieva (ādā)
reiksma Svītrvilcis; iezīmēšanas velce
reismass Svītrvilcis; iezīmēšanas velce
vītņmērs Šablonu komplekts vītnes soļa, profila mērīšanai
puslitrs šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu (parasti ar degvīnu); šāda trauka, saturs (parasti degvīns)
pusstops šāda tilpuma vai puslitra trauks kopā ar tā saturu, parasti degvīnu; šāda trauka saturs, parasti degvīns
marrāni šādā vārdā Spānijā vai Portugālē nievīgi dēvēti vietējie ebreji, kuri 14. un 15. gadsimtā pārgāja kristīgajā ticībā, lai izvairītos no inkvizīcijas vajāšanām un nāvessoda
zelminis šāda veida dekoratīvs elements virs logiem, durvīm u. tml.
velt sniegavīru šādā veidā gatavot sniega bumbas, rituļus, lai veidotu sniegavīru
vainags šādi veidota, parasti uz kapa liekama, ziedu, zaļumu, skūtu vītne
vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks šķidrumu (piemēram, vīna, eļļas) glabāšanai
silleri Šampanieša šķirne, ko iegūst no vīnogām Silleri sādžas vīna dārzos Remsas apkārtnē Francijā
labais mika Šaubīgs, neuzticams vīrs
Termopilas Šaura aiza, kurā grieķu varonis Leonīds ar saviem karavīriem cīnījās ar persiešiem
pamatdiapazons Šaura frekvenču josla plaša diapazona televīzijas kanāla zemākajā frekvenču daļā
drīksne Šaura svītra
līnija Šaura svītra (zīmēta, krāsota, griezta u. tml.)
drīksna Šaura svītra, strēmele
driksne Šaura svītra, strēmele
apkaklīte Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma
līnija Šaura, svītrai līdzīga (kā) josla
goliļa Šaura, šķīvja veida, stīva linu apkakle 17. gs. vīriešu apģērbam Spānijā
svītrkods šaurāku un platāku svītru salikums, kas attēlo noteiktu kodētu informāciju un ko parasti izmanto dažāda veida produkcijas apzīmēšanai, to nolasa izmantojot lāzera staru vai ierīci, kas satur gaismas avotu un fotošūnu; rezultāts ir ērti apstrādājams datorā
Sparganium angustifolium šaurlapu ežgalvīte
Sparganium affine šaurlapu ežgalvītes "Sparganium angustifolium" nosaukuma sinonīms
Vicia angustifolia šaurlapu vīķis
Phyllotreta undulata šaursvītru spradzis
sēļķins Šeļķins - saldināts degvīns
šēļķins Šeļķins - saldināts degvīns
ševrons Ševiota veids, vilnas audums lauztā kēpera sējumā, kas dod audumam gaiši un tumši svītrainu izskatu
kizilbaši Šiītu iesauka pēc sarkanās galvassegas, kāda bija viņu karavīriem reliģiskajos karos ar sunnītiem 16. gs.
Džuoks Šilluku (Dienvidsudāna) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs
kokžņaudzējs šīs dzimtas ģints ("Celastrus"), vasarzaļš, retāk mūžzaļš vīteņaugs, vijīga divmāju liāna vai krūmi, ap 30 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 4 sugas
staipeknis šīs dzimtas ģints ("Lycopodium"), neliels, mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas
brūnkāte šīs dzimtas ģints ("Orobanche"), kas parazitē uz citu augu saknēm; brūns vai dzeltens stumbrs, zvīņveidīgas lapas, ziedi vārpveida vai ķekarveida ziedkopās, Latvijā konstatētas 3 sugas
goba šīs dzimtas ģints ("Ulmus"), kuras 2 sugas sauc arī par vīksnām, vasarzaļi koki, kas sasniedz >30 m augstumu un >4 m apkārtmēru, 45 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas (2 sugas sauc par vīksnām)
vīnkoks šīs dzimtas ģints ("Vitis"), 60-70 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē un iegūst vīnogas
glodene šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām
karpa Šis dzimtas suga ("Cyprinus carpio"), ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām, ķermeņa garums - līdz 60 cm, masa - līdz 10 kg
zivjdēle šīs dzimtas suga ("Pisciola geometra), ķermenis slaids, cilindrisks, zaļganpelēks ar tumšāku zīmējumu, garums - 2-5 cm, platums - \~0,3 cm, barojas uz zivīm, sūc to asinis, sastopama daudzos Latvijas ezeros, retumis Baltijas jūrā upju grīvu rajonos
logspārnis šīs dzimtas suga ("Thyris fenestrella"), kas sastopama ļoti reti, kāpuri dzīvo uz silpurenēm un mežvīteņiem
odze šīs dzimtas suga ("Vipera berus") - parastā odze, indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras
lielā arktote šīs ģints suga ("Arctotis venusta var. grandis"), Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu, 50-70 cm augsts izkliedus zarots stulbājs, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša
parastais paceplītis šīs ģints suga ("Troglodytes troglodytes") mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas sastopams arī Latvijā, apspalvojums ir brūns ar tumšām šķerssvītrām; ceplītis
pupuķis šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze
glicīnija šīs ģints suga ("Wisteria sinensis"), dekoratīvs vīteņaugs ar smaržīgiem ziliem ziediem ķekaros; Ķīnas vistērija
Campylobacter fetus šīs ģints suga, kas ierosina vibriozi govīm un aitām
Heteropatella lacera šīs ģints suga, kas mīt uz nokaltušiem parastās vīrceles stublājiem
Brucella melitensis šīs ģints suga, patogēna gk. aitām un kazām, arī govīm
Brucella abortus šīs ģints suga, patogēna gk. govīm
kājnieks šīs ieroču šķiras karavīrs
vezumnieks šīs karaspēka daļas karavīrs
smērdele Šķaunaču dzimtai piederīga zivs, slaiku rumpi, mazu, bezzvīņu galvu, biezām, uzpūstām lūpām, ar bārkstīm ap muti, daudziem asiem vienrindas zobiem ap rīkles kaulu, sīkām zvīņām, 3 sugas; akmeņgrauzis; šmerliņš
Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips
šķerstele Šķēlums sieviešu svārku apakšmalā, arī vīriešu svārku aizmugurē
rantaiņi šķērsām svītroti brunči
šķērsstrīpains šķērsām svītrots
šķērsstrīpa Šķērssvītra
baltie muskuļi šķērssvītrotie muskuļaudi, kuros maz sarkoplazmas
acābola muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas groza acābolu uz visām pusēm
skeleta muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas piestiprināti pie kaula un parasti iet pāri vismaz vienai locītavai
anizotropiskie diski šķērssvītroto muskuļaudu mibrofillu tumšie diski
mioblastoma Šķērssvītroto muskuļu audzējs, kas satur mioblastus
hialinā nekroze šķērssvītroto muskuļu koagulācijas nekroze, īpaši taisnajā vēdera muskulī, gk. vēdertīfa gadījumos
šķērstiltiņi Šķērssvītroto muskuļu protofibrillas sasaistošie elementi, kas atrodas muskuļšķiedras tumšo disku perifērijā
šķērsstrīpots Šķērssvītrots
šķērssvītrotā muskulatūra šķērssvītru muskulatūra
miastēnija Šķērssvītru muskulatūras pastiprināta nogurdināmība un vājums - hroniska slimība
šķērssvītrotie muskuļaudi šķērssvītru muskuļaudi
šķērssvītrotie muskuļi šķērssvītru muskuļi
dietilamīns Šķidrs ptomaīns pūstošās zivīs
eksudācija Šķidruma (izsvīduma) rašanās iekaisumā ķermeņa dobumos vai orgānos
perlamutra laka šķidrums, kas sastāv no želatīna šķīduma un amonjakā mazgātām jugliņa jeb vīķes zvīņu daļām, lietoja mākslīgo pērļu rūpniecībā
azeotropie maisījumi šķidrumu maisījumi, kuri vārās pastāvīgā temperatūrā un pārtvaicējas, nemainot sastāvu; mainot spiedienu, mainās ne tikai viršanas temperatūra, bet arī šo maisījumu sastāvs
Bongāra šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe bongardii")
briežu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe cervicolor")
Kuka šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe cookei")
olīvdzeltenā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe dulcamara")
smailā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe fastigiata")
zemes šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe geophylla")
šķeltā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe lacera")
tumšzvīņu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe lanuginosa", syn. "Inocybe ovatocystis")
violetā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe lilacina")
plankumainā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe maculata")
Patujāra šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe patouillardii")
zābakotā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe terrigena")
bumbuļkāta šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe mixtilis"), kurai dzeltenbrūna cepurīte un pie kātiņa pamatnes raksturīgs bumbuļveida paresninājums
rāceņu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe napipes"), kurai dzeltenbrūna cepurīte, tāpat kā bumbuļkāta šķiedrgalvītei
inocybe Šķiedrgalvītes
atšķirknis Šķīries vīrietis
šķirošanas uzkalns šķirošanas stacijas iekārta vagonu šķirošanai; sastāv no sliežu ceļa kāpuma, virsotnes un krituma, kas, izmantojot vagonu smaguma spēku komponenti krituma posmā, ļauj vagoniem patstāvīgi noripot uz attiecīgajiem šķirošanas parka ceļiem
geta Šķiršanās izziņa jūdaismā, ko izdod ebreju reliģiskā tiesa, gadījumā ja abi partneri piekrīt laulības šķiršanai; šis dokuments ir rakstīts aramiešu valodā, to paraksta divi liecinieki, un to vīrs pasniedz sievai; tas sievu atbrīvo no visām laulības saistībām attiecībā pret vīru
intersekss Šķirtdzimumu sugas īpatnis, kura dzimums ir starpforma starp vīrišķo un sievišķo tipu, kuras veidošanos nosaka novirzes no normālā, sugai raksturīgā līdzsvara starp vīrišķo un sievišķo dzimumu nosacītājiem gēniem un hromosomām
šļokains Šļaugans, vaļīgs; novītis
glaciālās skrambas šļūdoņa ieskrāpējumi (svītras u. c.) cietos pamatiežos, kas rodas kustīgam šļūdonim ar līdznestiem morenas akmeņiem un smiltīm beržot un skrāpējot pamatni
Artemisia smidtiana Šmita vībotne
švīkstulis Šņāciens, švīkstiens
žvīkšis Šņācošs, švīkstošs troksnis
šņākstēt Šņākt, elsāt, švīkstēt
sašņaukties Šņaucot uzņemt sevī (piemēram, narkotisku vielu) lielākā daudzumā
ģilode Šņore ar smagumu pie durvīm
Eurosta solidaginis šo raibspārnmušu suga, kuras kāpuri pārziemo zeltgalvīšu pangās un var izturēt temperatūru līdz mīnus 55 grādiem pēc Celsija skalas, ko nodrošina proteīni, kas pazemina organisma šķidrumu sasalšanas temperatūru
hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi)
kišmišs Šo šķirņu grupas vīnogu oga vai ogas
Jaundienvidvelsa Štats Austrālijas dienvidaustrumu daļā (New South Wales), platība - 801315 kvadrātkilometru, 7191500 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sidneja, robežojas ar Viktoriju, Dienvidaustrāliju un Kvīnslendu, apskalo Tasmana jūra
Kerala Štats Indijas dienvidrietumos ("Kerala"), Lakšadvīpu jūras piekrastē, administratīvais centrs - Thiruvananthapurama, platība - 38863 kvadrātkilometri, 34232000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - malajalu un angļu
izēlerēt Šujot izveidot cauro vīli; izrotāt ar cauro vīli
nošuve Šujot izveidota līnija, svītra
ēlerēt Šujot veidot cauro vīli
savārstīt Šujot, parasti nevīžīgi, lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot; arī sadiegt
Nininsina Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, Isinas pilsētas galvenā dievība, arī karotāja un dziedinātāja
Lahars Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Ašnana) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes
Ašnana Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Lahars) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes
Nammu Šumeru dieviete, kas simbolizē pirmatnējo okeānu, pirmā dievība un visa esošā radītāja
Nanna Šumeru mēness dievs, kurš bija augstākais debesu dievību trijotnē, kurā ietilpa arī viņa pēcnācēja Inanna un Utu
Enlils Šumeru mitoloģijā - gaisa un zemes dievība, viens no senākajiem šumeru dieviem
lugals Šumeru valdnieka nosaukums senajā Divupē (lielais vīrs); viņu ievēlēja tautas sapulcē
Bau Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - auglības dievība, dieva Anu un dievietes Hatumdugas meita, Lagašas pilsētas dieviete
Nergals Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības valdnieks, dievietes Ereškigalas vīrs, viņš ir arī kvēlojošās saules personifikācija
anunnaki Šumeru-akadiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas bija cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, vēlāk viņi kļuva par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu izpildi uzveļot zemākajiem dieviem
Anzuds Šumeru-akadiešu mitoloģijā - milzīgs dievišķas izcelsmes putns, ko sākotnēji attēloja kā ērgli ar lauvas galvu, bet vēlāk tikai kā ērgli, viņš ietvēra sevī gan labā, gan ļaunā pirmsākumu, bija starpnieks starp debesu un dievu, zemes un cilvēku, kā arī pazemes un veļu valstību
guanofora Šūna, pildīta ar guanīna kristāliem, kas apgaismojumā tai piešķir sudrabotu izskatu (piem., zivju zvīņās)
augšanas punkts šūnas ar plāniem apvalkiem stumbra galotnē, kas pastāvīgi dalās
veģetācijas (arī augšanas) punkts šūnas ar plāniem apvalkiem stumbra galotnē, kas pastāvīgi dalās
citotrofija Šūnas augšana un dzīvības uzturēšana
reaktivācija Šūnas dzīvības procesu atjaunošanās pēc mutāciju izraisītajiem traucējumiem
glikolīze Šūnās norisoša ogļhidrātu noārde, kurā atbrīvojas enerģija, ko organisms izmanto dzīvības procesos
apobioze Šūnu vai audu dzīvības enerģijas mazināšanās; daļēja nāve, atmiršana
ievalkstīt Šurp un turp valstoties ievīt
šūšļu Šūšļu kociņš - koks, kura miza ir piemērota vīžu pīšanai
vārstīt Šūt lieliem dūrieniem, nevīžīgi, arī ātri vai pavirši; arī diegt 1
pārkūleņš Šūt malas vīli (atlocītu)
sašuvums Šūta vīle
šūde Šuve, vīle
šūla Šuve, vīle
šūte Šuve, vīle
uzšūšana Šuvekļa galīgās uzlikumvīles nošūšana, uzliekot vienu detaļu uz otras
atšūšana Šuvekļa malas nolocījuma galīgā nostiprināšana ar rokām vai šujmašīnu, arī uz abām pusēm atlocītu sašuvumvīles uzlaižu nostiprināšana ar papildu nošuvēm
beizerēt Švībināt, čuknīt
beizerēties Švībināt, čuknīt
Švīce Švīces kantons Šveices Konfederācijā, platība - 908 kvadrātkilometri, 143500 iedzīvotāju (2009.)
uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam)
švīkojums Švīkājums
švīckāt Švīkāt
švīkot Švīkāt (1)
švīkot Švīkāt (2)
šlīkstēt Švīkstēt
švīkot Švīkstēt
švīkšēt Švīkstēt
švīkšķēt Švīkstēt
švīksnēt Švīkstēt
švikstēt Švīkstēt
šviukstēt Švīkstēt
žvāgāt Švīkstēt
žvīkšēt Švīkstēt
žvīdzēt Švīkstēt (1)
zvankstēt Švīkstēt, čirkstēt, žvadzēt
smaukšēt Švīkstēt, plīkšķēt, kā pātagu vicinot
žvindzēties Švīkstēt, žvīkstēt
švūkstināt Švīkstināt
švīkstons Švīkstoņa (1)
svīkšoņa švīkstoņa, čaukstoņa
žvīkoņa Švīkstoņa, švīkoņa
švīkstas Švīkstošas skaņas, kas ceļas no klusinātām sarunām
žvīkstējiens Švīkstošs troksnis
piešvīkstēt Švīkstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nošvīkstēt Švīkstot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
purkst švirkstēt, spurkstēt, švīkstēt
pārspurkstēt švirkstot, švīkstot pārlidot
švītīgums Švītība
švīts Švītīgs
švīts Švītīgs vīrietis; iedomīgi grezns, ārīgi smalks
ēnīgs Švītīgs, ākstīgs
brakmanis Švīts
brākmanis Švīts
bracmanis Švīts, modes āksts
bracminis Švīts, modes āksts
gent Švīts, modes āksts
šķagalis švīts, modes āksts, augstprātis
lepmanis Švīts, modes āksts, lielībnieks
recesīvā pazīme tā no vecākiem pārmantotā pazīme, kura neattīstās pirmās paaudzes pēctečiem, ir nomākta, pretstatā attīstītai, spēcīgākai jeb dominantai (dominējošajai) pazīmei; recesīvā pazīme daļai indivīdu parādās sākot ar otro paaudzi
uzstrīpāt Tā pērt, ka paliek svītras
divdegu brandvīns tā saucamais 2/3 brandvīns, kas gatavojot tikai divas reizes pārtvaicēts
akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus
daimonijs Tā Sokrāts sauca Dievu sevī, un šā Dieva balsi viņš uzlūkoja par pavēli, brīdinājumu vai aicinājumu, kam jāklausa
mītā tā, ka brālis apprec māsasvīra māsu un māsa apprec brāļasievas brāli
tālu tā, ka ir maz kopīga, vienojoša (ar ko); tā, ka nav garīgas saiknes, tuvības (ar ko)
pusvirā tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm)
pusviru tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm)
pusvirus tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm)
tabakas fermentācija tabakas lapu apstrāde (vītināšana), kurā iegūst tabakas izstrādājumu izejvielu
ķiķis Tabakas vīšķis aiz zoba
zaļbrieda Tāda (labība), kas vēl nav sasniegusi pilngatavību
divgājienu Tāda (vītne), kurai ir liels solis un divas vītņu līnijas
ekonomiskā vardarbība tāda apzināta darbība, kas vērsta uz cita indivīda ietekmēšanu un pakļaušanu, izmantojot naudas līdzekļu ierobežošanu (piemēram, ienākumu slēpšana, naudas līdzekļu atņemšana, ienākumu gūšanas avotu ierobežošana, līdzekļu ierobežošana pamatvajadzībām (ēdienam, apģērbam, izglītībai))
pieprasījumienese Tāda atmiņas organizēšana, kad datu segmentus pastāvīgi uzglabā datora palīgatmiņā, izsaucot tos operatīvajā atmiņā tikai tad, kad tas nepieciešams skaitļošanas procesā
decentralizētība Tāda firmas organizatoriskā uzbūve, kur ar firmas darbības jautājumu izlemšanu nodarbojas indivīdi vai grupas no visas organizācijas, nevis tikai no tās centra
polisomija Tāda parādība, ka diploidāla indivīda hromosomu komplektā ir viena vai vairākas liekas hromosomas
polioploīdija Tāda parādība, ka šūnai vai indivīdam hromosomu skaits palielinājies par 1 vai vairākiem veseliem hromosomu komplektiem; eiploīdijas veids
misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem
maskulinizēts Tāda, kas ir pielīdzinājusies vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti
termofobi organismi tādi organismi, kas spēj normāli dzīvot un vairoties tikai relatīvi zemā temperatūrā (parasti zemākā par -10 ⁰C), piemēram, leduslāči, pingvīni
svešs Tādi, starp kuriem nav garīgas tuvības, kopīgu interešu, draudzīgu attiecību (par cilvēkiem); tāds, ar kuru nav šādu attiecību
liberāls tāds (arī politiska partija), kas aizstāv indivīda brīvību, brīvu uzņēmējdarbību un tirdzniecību, mērenas politiskas un sociālas reformas
rāmains tāds (auduma gabals), kam ir gar malām svītras, joslas
bantains tāds (audums, apģērba gabals), kam ir platas svītras; platsvītrains
ass tāds (audums, dzija), kas nav mīksts, piekļāvīgs
vienmājas tāds (augs), kam uz viena īpatņa ir kā vīrišķie, tā sievišķie ziedi
divmāju tāds (augs), kura vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas atsevišķi uz dažādiem īpatņiem
dusmīgs tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts
pikts tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts
vājš tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
bailīgs tāds (cilvēks), kas (pastāvīgi) baidās; tāds (cilvēks), kas izjūt bailes
klaidonīgs tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata
jostains tāds (dzīvnieks), kam ir tumšākas vai gaišākas krāsas josla, svītra pār muguru
jostaiņš tāds (dzīvnieks), kam ir tumšākas vai gaišākas krāsas josla, svītra pār muguru
beigts tāds (dzīvnieks), kas zaudējis dzīvību; nedzīvs
bilancspējīgs tāds (grāmatvedis), kas prot patstāvīgi sastādīt bilanci
ķutains tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
ķutaiņš tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
ķūtis tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
viendzimuma tāds (organisms), kam ir tikai sievišķie vai tikai vīrišķie dzimumorgāni
divdzimumu tāds (organisms), kam piemīt gan vīrišķās, gan sievišķās dzimumpazīmes
šķirtdzimuma tāds (organisms), kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes
zaļbrieds tāds (par labības lauku), kas vēl nav sasniedzis pilngatavību
gods tāds (parasti vīrietis), kas ir godīgs, apzinīgs; arī godājams
pieļipains tāds (pavediens), kam šķiedra vērpjot nav pietiekami pievīta, piesaistīta un ir radies paresninājums
bezvīzu tāds (piem., iebraukšana kādā valstī), kam nav nepieciešama vīza
neatkarīgs tāds (piemēram, process, norise), kas nav saistīts ar ko citu; tāds, kas eksistē patstāvīgi
zemsvītras tāds (piemēram, vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde
gludstobra tāds (šaujamierocis), kura stobra kanālam nav vītņu
īsts vīrs tāds (vīrietis), kas pilnīgi atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām
automātiskā rakstīšana tāds automātisma paveids, kur indivīds spontāni raksta, rakstīto nekontrolēdams
attālinātais darbs tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
šampanietis tāds dzirkstošais vīns, ko divreizējas raudzēšanas procesā iegūst no speciālu šķirņu vīnogām; oficiāli par šampanieti uzskatāmi tikai Šampaņā ražotie vīni; neoficiāli tā sauc arī citās valstīs ražotos ar ogļskābo gāzi piesātinātos vīnus
supergēns tāds gēnu kopums hromosomā, kurā vairāki gēni ļoti cieši turas kopā un nesadalās, kad sievišķie un vīrišķie gēni sajaucas, attīstoties nākamajai paaudzei
bezzvīņains tāds kam nav zvīņu (parasti par zivīm)
diagonālsaīsinājums tāds saliktu jēdzienu saīsinājums, kur ar diagonāli respektīvi slīpsvītru parāda abu saliktā jēdziena daļu nosaukumu saistījumu
beztiesība tāds tiesību subjekta statuss, vispārināta īpašība, kas raksturo situāciju vai stāvokli, kad šim subjektam netiek atzītas vai arī tiek būtiski ierobežotas tam raksturīgās vai pienākošās tiesības, brīvības uz kaut ko
labisks tāds vītnes virziens skrūvei vai uzgrieznim, kad skrūvējot ciet jāgriež uz labo pusi
tāls tāds, ar ko nav garīgas saiknes, tuvības; tāds, par ko ir maza interese; arī svešs, vienaldzīgs
nosacīts tāds, ar ko notiesāto personu atbrīvo no soda (brīvības atņemšanas vai labošanas darbiem), ja tā tiesas noteiktajā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu (par kriminālsoda izpildīšanas veidu)
pielaulāt tāds, ar ko pastāvīgi ir kopā, tāds, no kā nevar šķirties
nemierīgs tāds, kad ir ļoti nepastāvīgi, mainīgi, arī postoši laikapstākļi, arī dabas katastrofas; tāds, kas ir saistīts ar dabas katastrofām
caurvīts tāds, kam (kas) ir izvīts vai vijas cauri
spurains tāds, kam apmatojumā, apspalvojumā ir atsevišķi nepiekļāvīgi veidojumi (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
nikns tāds, kam bieži un ātri izraisās niknums (par cilvēku); tāds, kas pastāvīgi ir ļoti īgns, ļoti neapmierināts
kroņains tāds, kam ir (balt)raiba galva (par govīm)
raibans tāds, kam ir atšķirīgas krāsas laukumi, svītras
mārkains tāds, kam ir balta svītra
baltsvītrains tāds, kam ir baltas svītras
baltsvītru tāds, kam ir baltas svītras
raibs tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras
raibs tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā
ikrāts tāds, kam ir ikri (par zivīm)
monohorijisks tāds, kam ir kopīgs horijs (par monozigotiskiem dvīņiem)
greidainis tāds, kam ir krāsainas, horizontālas svītras (par audumiem)
greidāts tāds, kam ir krāsainas, horizontālas svītras (par audumiem)
mazsvītrains tāds, kam ir maz svītru
izsmējīgs tāds, kam ir nievīga, nicīga attieksme (pret kādu, pret ko) - par cilvēku
pelēksvītrains tāds, kam ir pelēkas svītras; pelēks ar citas krāsas svītrām
pieņains tāds, kam ir pieņi (par zivīm)
kuņķains tāds, kam ir pieņi (par zivīm), pieņains
platsvītrains tāds, kam ir platas svītras
kronains tāds, kam ir raiba galva (par govīm)
kronaiņš tāds, kam ir raiba galva (par govīm)
slauns tāds, kam ir raibs, parasti melnraibs, apmatojums (parasti par govīm)
saulains tāds, kam ir raksturīga laime, brīvība (par laikposmu cilvēka, sabiedrības dzīvē); arī [gaišs]{s:1827}
žēlsirdīgs tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi un gatavība palīdzēt
svārstīgs tāds, kam ir raksturīgas mainīgas, nepastāvīgas, nevienmērīgas, arī nenoteiktas norises, stāvokļi (par laikposmu)
svītrains tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā paša, piemēram, dzimtā, sugā (par dzīvniekiem, augiem)
zebrveida tāds, kam ir raksturīgi gaišu un tumšu svītru veidoti laukumi
rupjš tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas, padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli)
smalks tāds, kam ir samērā šauras, seklas rievas, nelieli padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli); tāds, kas ir samērā šaurs, sekls (piemēram, par rievu, padziļinājumu)
sarkansvītrains tāds, kam ir sarkanas svītras; sarkans ar citas krāsas svītrām
sārtsvītrains tāds, kam ir sārtas svītras; sārts ar citas krāsas svītrām
pilnnozīmes tāds, kam ir sava patstāvīga nozīme (par vārdu)
sīksvītrains tāds, kam ir sīkas svītras
sudrabzvīņots tāds, kam ir sudrabainas zvīņas
strīpaiņš tāds, kam ir svītraini augļi
svītrveida tāds, kam ir svītras forma, veids
skrīpains tāds, kam ir svītras, skrambas
šķērssvītru tāds, kam ir šķērssvītras
šķērssvītrots tāds, kam ir šķērssvītras; šķērssvītrains
šķērssvītrains tāds, kam ir šķērssvītras; šķērssvītrots
oslains tāds, kam ir tumšas svītras
tumšsvītrains tāds, kam ir tumšas svītras
cīberains tāds, kam ir tumšas svītras vai plankumi (apspalvojumā)
cīperains tāds, kam ir tumšas svītras vai plankumi (apspalvojumā)
stings tāds, kam ir uz laiku izbeigušies vai ir ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem)
melnsvītrots tāds, kam ir vairākas, daudzas melnas svītras
svītrains tāds, kam ir vairākas, daudzas svītras
švīkains tāds, kam ir vairākas, daudzas švīkas
pagaidu tāds, kam ir vara, likuma spēks līdz tā aizstāšanai ar pastāvīgām, politiskām, juridiskām u. tml.
skolniecisks tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme
monogermināls tāds, kam ir viena olšūna; tāds, kas attīstījies no vienas olšūnas (par monozigotiskiem dvīņiem)
izotermisks tāds, kam ir vienāda vai pastāvīga temperatūra
vītņots tāds, kam ir vītnes
vītņveida tāds, kam ir vītnes forma, veids
vīžains tāds, kam ir vīzes kājās, tāds, kas mēdz valkāt vīzes
zvīņveida tāds, kam ir zvīņas forma, veids
padevīgs tāds, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, piemēram, forma, apjoms; pakļāvīgs (2)
vīzains tāds, kam kājās ir vīzas
vītollapu tāds, kam lapas ir līdzīgas vītola lapām (par augiem)
kails tāds, kam nav čaulas, zvīņu
nedzīvs tāds, kam nav dzīvības pazīmju (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); miris
tols tāds, kam nav ragu (par dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm, arī par to galvām, pierēm u. tml.)
nenoteikts tāds, kam nav skaidri izteikta mērķa, nodoma (piemēram, par darbību, rīcību); arī nepastāvīgs, bieži mainīgs
tukšs tāds, kam nav vērtņu, rūšu (par durvīm, logiem)
skauģacis tāds, kam nenovīdīgas acis, kas vēl citam ļaunu; skauģis
oderēts tāds, kam pēdas daļa ir veidota dubultpinumā (par vīzēm)
homoseksuāls tāds, kam piemīt dzimumtieksme uz sava dzimuma indivīdiem
ass tāds, kam piemīt skarbums, kam nav maiguma, piekļāvības (par cilvēku, raksturu)
maskulinizēts tāds, kam piemīt vīriešu īpašības, pazīmes
vīrišķīgs tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas fiziskās pazīmes
animēts tāds, kam piešķirts dzīvīgums; kustīgs
vītņragu tāds, kam ragi izskatās savīti
niedre tāds, kam raksturīga dzīvesvieta ir niedrājs vai kas pastāvīgi uzturas tā tuvumā (par dzīvniekiem)
gaisavīgs tāds, kam raksturīga nepastāvība, nenosvērtība
distopisks tāds, kam raksturīgas antiutopiskas iezīmes, negatīvas nākotnes vīzijas
vīzīgs tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās; arī vīzdegunīgs
nedrošs tāds, kam raksturīgs noteiktības, pašpaļāvības, arī apņēmības trūkums
izobārisks tāds, kam raksturīgs pastāvīgs, nemainīgs spiediens
sasaistīts tāds, kam rīcībā, darbībā, saskarsmē piemīt biklums, nebrīvība, trūkst nepiespiestības, atraisītības
netikls tāds, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs
svārstulis tāds, kam trūkst patstāvības, tāds, kas ir svārstīgs, nenoteikts
badīgs tāds, kas (pastāvīgi) ir izsalcis, izbadējies; rijīgs, negausīgs
bezvīļu tāds, kas adīts vai austs bez vīlēm
varaža tāds, kas apkārt vazājas un iet pa durvīm vairākkārt no vietas iekšā un ārā
varavīkšņains tāds, kas ar savu daudzkrāsainību atgādina varavīksni
normāls tāds, kas atbilst kam vispārpieņemtam, regulāram, izdevīgam
strūklains tāds, kas atgādina strūklu; arī svītrains, joslains
iecirtīgs tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, nelaipns (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); spītīgs, ietiepīgs
retroiridiāls tāds, kas atrodas aiz varavīksnenes
endotorakāls tāds, kas atrodas krūškurvī
infratimpānisks tāds, kas atrodas zem bungplēvītes
individuāls tāds, kas attiecas uz atsevišķu indivīdu vai parādību
timpānisks tāds, kas attiecas uz bungdobumu vai bungplēvīti
kapitāls tāds, kas attiecas uz galvu, uz galveno, uz dzīvību; bīstams; nāvējošs
stihohromisks tāds, kas attiecas uz nervu šūnu, kura hromofilā substance redzama svītru veidā
papuloskvamozs tāds, kas attiecas uz papulām un zvīņām
parietoskvamozs tāds, kas attiecas uz paura kaulu un deniņu kaula zvīņu
intrafuzāls tāds, kas attiecas uz šķērssvītrotām šķiedrām muskuļa vārpstā
iridomotorisks tāds, kas attiecas uz varavīksnenes kustībām, kuras izraisa zīlītes saraušanos vai paplašināšanos
intīms tāds, kas attiecas uz vīrieša un sievietes mīlestību, tuvību
ekotropisks tāds, kas attiecas uz vīrusiem, kuri inficē un vairojas tikai specifiska saimnieka šūnās
htonisks tāds, kas attiecas uz zemes un pazemes iemītniekiem, arī zemes un pazemes dievībām un gariem; tāds, kas mīt zemē vai pazemē
vienamnija tāds, kas attīstās vienā amnija dobumā (piem., par monozigotiskiem dvīņiem)
monozigotisks tāds, kas attīstījies no vienas zigotas (piem., par dvīņiem)
svaidīgs tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju; tāds, kas ir viegli ietekmējams; nepastāvīgs (1)
svaidīgs tāds, kas bieži mainās; nepastāvīgs (2)
monovulārs tāds, kas cēlies no vienas olšūnas (par monozigotiskiem dvīņiem)
substantīvs tāds, kas darbojas bez citu vielu palīdzības, neatkarīgs, patstāvīgs
antiretrovirāls tāds, kas darbojas pret retrovīrusiem
slaucams tāds, kas dod pienu (par dzīvniekiem, parasti par govīm); tāds, ko audzē piena ieguvei
divvīru tāds, kas domāts diviem vīriešiem
dēlišķs tāds, kas domāts vīrietim; vīriešu
tīrs tāds, kas eksistē, attīstās (galvenokārt) patstāvīgi, norobežoti, veic savus specifiskos uzdevumus (parasti par parādībām mākslā, zinātnē)
pārgatavs tāds, kas gatavojoties ir pārsniedzis vēlamo gatavības pakāpi
ribnais tāds, kas gatavots no zivīm; zivju
ihtiofāgs tāds, kas gk. pārtiek no zivīm, zivjēdājs
vīznieks tāds, kas ģērbts vīzās
ar asinīm iegūts tāds, kas iegūts, izcīnīts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību
monotropisks tāds, kas ietekmē tikai vienu noteiktu baktēriju, vīrusu vai audu veidu
sudrabvīts tāds, kas ir apvīts ar sudrabu
burzgalainis tāds, kas ir ar skrandām, izirušām vīlēm (par tērpu, tā daļām)
atsevišķs tāds, kas ir atdalīts, kas eksistē patstāvīgi, atrauti no citiem, veido noteiktu daļu no kopuma
brīvlaistais tāds, kas ir atlaists brīvībā; tāds, kas ir atbrīvots (no darba, mācībām u. tml.)
neizteiksmīgs tāds, kas ir bez dzīvīguma, možuma (piemēram, par seju, skatienu)
pieķērīgs tāds, kas ir ciešā saistībā (ar cilvēku), izturas draudzīgi, pakļāvīgi (pret ko) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
pusizdzisis tāds, kas ir daļēji zaudējis savu dzīvīgumu, možumu (par skatienu, acīm)
uzticams tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
uzticīgs tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
vitāls tāds, kas ir dzīvīgs (par augiem, dzīvniekiem)
kaujiniecisks tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās, par kādu (parasti nozīmīgu) mērķi; arī kareivīgs
noturīgs tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām), tāds, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (piemēram, par cilvēku attiecībām)
pašizglītots tāds, kas ir ieguvis izglītību, mācoties patstāvīgi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
stādāms tāds, kas ir izdevīgs (kā) stādīšanai (par laikposmu, laikapstākļiem)
vilnains tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); villains
villains tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); vilnains
vells tāds, kas ir ļoti enerģisks, uzņēmīgs, izdarīgs, arī pārgalvīgs
nemierīgs tāds, kas ir ļoti kustīgs, darbīgs (par cilvēku); tāds, kas pastāvīgi ar ko nodarbojas
svārstīgs tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties
svārstīgs tāds, kas ir mainīgs, nepastāvīgs, nevienmērīgs, arī nenoteikts (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli)
palaidnīgs tāds, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
grebelis tāds, kas ir neapdomīgs, karstgalvīgs
suverēns tāds, kas ir neatkarīgs (no kā), brīvs, arī patstāvīgs savā darbībā (par cilvēku)
mudžekļains tāds, kas ir nekārtīgi sagriezts, savīstīts (par diegiem, dziju u. tml.); tāds, kas ir samudžināts, sajaukts
šļemperis tāds, kas ir nepastāvīgs domās un spriedumos
svaidulis tāds, kas ir nepastāvīgs, nenoteikts, vieglprātīgs
nenoteikts tāds, kas ir nepastāvīgs, svārstīgs (savā rīcībā, uzskatos)
apšņurcis tāds, kas ir nevīžīgs, netīrs, apbružāts
nelaimīgs tāds, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; tāds, kas ir traģiski gājis bojā
zivains tāds, kas ir notraipīts, notraipījies ar zivju zvīņām
zivjains tāds, kas ir notraipīts, notraipījies ar zivju zvīņām
vitāls tāds, kas ir nozīmīgs dzīvības procesu nodrošināšanai
mīksts tāds, kas ir paklausīgs, padevīgs
aizņemt tāds, kas ir pastāvīgās partnerattiecībās
uzticīgs tāds, kas ir pastāvīgs, nelokāms (savos uzskatos, rīcībā), pastāvīgs, nemainīgs attieksmē (pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
uzticams tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri)
uzticīgs tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
kļausts tāds, kas ir piekļāvīgs
deportētais tāds, kas ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas)
deportēts tāds, kas ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas)
oriģināls tāds, kas ir pirmreizējs, autora paša radīts (parasti par mākslas darbu); tāds, kurā izmantota patstāvīga ideja (par mākslas darbu)
(ar) asinīm slacīts tāds, kas ir prasījis cilvēku dzīvības
karikatūrisks tāds, kas ir raksturīgs karikatūrai (1), tāds, kas ietver sevī karikatūras (1) elementus
karikatūrisks tāds, kas ir raksturīgs karikatūrai (3), tāds, kas ietver sevī karikatūras (3) elementus
smags tāds, kas ir saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī bīstams dzīvībai; tāds, kas ir saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem
nāve tāds, kas ir saistīts ar ļoti lielām briesmām, arī apdraud dzīvību
pagrūts tāds, kas ir saistīts ar samērā lielām fiziskām ciešanām, sāpēm; arī samērā bīstams dzīvībai
paass tāds, kas ir samērā skarbs, nepiekļāvīgs (par cilvēku, raksturu)
dratalainis tāds, kas ir savīts no vairākām smalkām auklām (par grožiem, pātagu)
tirulis tāds, kas ir svaidīgs, nepastāvīgs
varavīksnīgs tāds, kas ir varavīksnes krāsās
pusdzīvs tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus fiziskos spēkus (piemēram, pārguruma, pārmērīgas piepūles dēļ); tāds, kura dzīvības norises ir ļoti vājas
nodevīgs tāds, kas izdara nodevību; tāds, kam ir raksturīga tieksme izdarīt nodevību
polioklastisks tāds, kas iznīcina nervu sistēmas pelēko vielu; tāds, kas attiecas uz poliomielīta, epidēmiskā encefalīta un trakumsērgas vīrusiem
pretvīrusu tāds, kas iznīcina vīrusus, novērš to iedarbību
pazemīgs tāds, kas izrāda, uzsver savu padevību, paklausību, pakļāvību (kādam), bijību (pret kādu)
nāvīgs tāds, kas izraisa nāvi; tāds, kas ir ļoti bīstams dzīvībai
svīdīgs tāds, kas izraisa svīšanu
andromimētisks tāds, kas izraisa vīrieša pazīmes
niķīgs tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nav cilvēkam pakļāvīgs (parasti par mājdzīvnieku)
untumains tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku); niķīgs (2)
gaisīgs tāds, kas izturas, rīkojas nenopietni; nenosvērts, nepastāvīgs; arī vieglprātīgs
bābisks tāds, kas izturas, rīkojas nevīrišķīgi, gļēvi, muļķīgi
nebēdnīgs tāds, kas izturas, rīkojas pārgalvīgi, draiskulīgi
pusautomātisks tāds, kas kādā darbības ciklā noris patstāvīgi, bet tā pārējā daļā - ar cilvēka līdzdalību
pusautomātisks tāds, kas kādu darbības cikla daļu veic patstāvīgi, bet tā pārējo daļu - ar cilvēka līdzdalību (par mašīnām, mehānismiem u. tml.)
zvīņains tāds, kas klāts ar zvīņām (1) - parasti par zivīm, rāpuļiem, to ķermeņa daļām
zvīņains tāds, kas klāts ar zvīņām (2), arī tāds, ko veido zvīņas (2) - par augu orgāniem, to daļām
zvīņains tāds, kas klāts ar zvīņām (4), arī tāds, ko veido zvīņas (4)
paviršs tāds, kas ko dara, veic nolaidīgi, nekārtīgi, nevīžīgi
okluzīvs tāds, kas ko iekļauj sevī, arī norobežo
slepenkodis tāds, kas kož slepeni, nodevīgi, bez brīdinājuma
psoriaziformisks tāds, kas līdzīgs zvīņēdei
pļēgurīgs tāds, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus, ir nekārtīgs, nevīžīgs
nukleopetāls tāds, kas meklē kodolu; vīrišķā pirmkodola kustība sievišķā pirmkodola virzienā
neturīgs tāds, kas nav ilgstoši izturīgs, nav pastāvīgs
cieteņš tāds, kas nav izvārījies līdz vēlamajai gatavības pakāpei
raupjš tāds, kas nav mīksts, piekļāvīgs (piemēram, par audumu); ciets, ass
rātns tāds, kas nav pārgalvīgs; arī mierīgs, pieklājīgs
svešs tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.); tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta
nelāgs tāds, kas nav piemērots, izdevīgs (piemēram, par vidi, apstākļiem)
rupjš tāds, kas nav plāns, arī nav piekļāvīgs (salīdzinājumā ar ko tādu pašu, līdzīgu) - piemēram, par auga daļām
viegls tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.); tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu); tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem
zemākais tāds, kas nav sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību; tāds, kas ir mazattīstīts, nav sarežģīts
neizturēts tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi (kādos apstākļos) un tāpēc nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi
uzmedots tāds, kas neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt (kādu) par vīru (sievu), arī iegūt (kāda) draudzību
bezbēdīgs tāds, kas nebēdā par briesmām, nepievērš tām uzmanību; drošs, arī pārgalvīgs
nepiekāpīgs tāds, kas nepieļauj nekādu atkāpšanos (piemēram, no sava uzskata, viedokļa), tāds, kas nelokāmi, arī stūrgalvīgi paliek pie sava
neuzticīgs tāds, kas nepilda savas saistības, savus pienākumus; tāds, kas nav noturīgs, pastāvīgs (savās jūtās, attiecībās)
nedzīvs tāds, kas nereaģē (uz apkārtnes ierosām); tāds, kurā nav dzīvīguma, možuma, aktivitātes
dienišķs tāds, kas notiek, ir katru dienu; tāds, kas notiek, ir nepārtraukti, pastāvīgi
zvīņains tāds, kas notraipīts, aplipis ar zvīņām
pretsviedru tāds, kas novērš, mazina svīšanu, sviedru smaku
deviatīvs tāds, kas novirzījies no normas (indivīds, grupa utt.)
lielzivju tāds, kas paredzēts priekš lilelām zivīm
kungs tāds, kas paredzēts vīriešiem
virustatisks tāds, kas pārtrauc vīrusu vairošanos
nenorietošs tāds, kas pastāv ļoti ilgi, nezūd (piemēram, par psihisku stāvokli, slavu); arī nevīstošs
regulārs tāds, kas pastāvīgi atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laikposma; tāds, kura darbība pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā
sistemātisks tāds, kas pastāvīgi atkārtojas, tiek atkārtots; tāds, kura darbība pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā; arī regulārs (1)
stacionārs tāds, kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās (par iestādi, uzņēmumu u. tml.)
ēslis tāds, kas pastāvīgi ko košļā, gremo
tīrīgs tāds, kas pastāvīgi uztur tīru sevi, savu apkārtni (par cilvēku)
trakalis tāds, kas pats ir traks, pārdrošs, pārgalvīgs vai var citu par tādu padarīt
akls tāds, kas patstāvīgi nedomā, kas rīkojas bez paša gribas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
ilgulis tāds, kas pēc kaut kā ilgojas, tvīkst
svaigs tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (par augiem, to dalām, parasti ziediem)
saldatskais tāds, kas pieder karavīram, kareivim; tāds, kas ir raksturīgs karavīram, kareivim
šimējs tāds, kas pieder runā minētajam vīrietim; tāds, kas ir saistīts ar runā minēto vīrieti; šā
vīramējs tāds, kas pieder vīram; tāds, kas saistīts ar vīru; vīra
apmāts tāds, kas pilnīgi atrodas kāda spēcīga pārdzīvojuma, idejas, fantāzijas varā un zaudējis patstāvīgas spriešanas spējas
plīvains tāds, kas plīvo; plīvīgs
ploskis tāds, kas ploskā, nevīžīgi valkā iet, staigā
svēts tāds, kas pozitīvi pilnīgi atšķiras no ikdienā parastās realitātes; tāds, kas ir saistīts ar dieva, dievības izpausmi, atklāsmi
digametisks tāds, kas producē divu tipu gametas - sievišķās (ovocītus) un vīrišķās (spermatozoīdus)
vilinošs tāds, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu; tāds, ko tiecas iegūt
organogēnisks tāds, kas radies no dzīvnieku vai augu atliekām vai no to dzīvības procesu produktiem; biogēns
individuāls tāds, kas raksturīgs tikai kādam indivīdam vai atsevišķai parādībai; īpatnējs, savdabīgs
žauska tāds, kas rīkojas pārgalvīgi
autogēnisks tāds, kas rodas no paša indivīda
zvīgžņains tāds, kas sadalās zvīgznēs
brīv- tāds, kas saistīts ar brīvību (2)
grūts tāds, kas saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm; arī bīstams dzīvībai; smags
patrilineārs tāds, kas saistīts ar radniecību pēc tēva vai vīriešu līnijas
augstākais tāds, kas sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību; visattīstītākais, vissarežģītākais
divviru tāds, kas sastāv no divām veramām daļām (par logu, durvīm)
salikts tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem (parasti samērā patstāvīgiem) elementiem, daļām
organogēns tāds, kas sastāv no dzīvnieku, augu atliekām vai minerāliem, kas radušies dzīvnieku, augu dzīvības procesos
trīsviru tāds, kas sastāv no trim veramām daļām (par logu, durvīm)
pussauss tāds, kas satur mazliet cukura (parasti par vīnu)
nepieejams tāds, kas savu morālo īpašību dēļ nepieļauj vieglu iepazīšanos un tuvību ar pretējā dzimuma pārstāvi (parasti par sievieti)
ulans tāds, kas sevī noslēdzies, apmulsis
bleksteris tāds, kas slinko, darbu dara nevīžīgi
smīnīgs tāds, kas smīn; tāds, kas bieži mēdz smīnēt; arī zobgalīgs, ironisks, nievīgs
anabiotisks tāds, kas spēj atjaunot dzīvības procesus pēc anabiozes (sausuma vai aukstuma sastinguma)
varonīgs tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to
domājošs tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest
arenogēns tāds, kas spēj radīt vienīgi vīriešu dzimuma pēcnācējus
glikostatisks tāds, kas uztur pastāvīgu cukura līmeni
pašpietiekams tāds, kas var pastāvēt, eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no citiem
nolaidīgs tāds, kas veic ko nekārtīgi, nevīžīgi; tāds, kas ir nekārtīgs, nevīžīgs, slinks
heterogametisks tāds, kas veido dažāda tipa gametas, kurām atšķirīgas dzimumhromosomas; vīriešu dzimums ir heterogametisks (XY)
pazaļš tāds, kas vēl nav pilnīgi nogatavojies un ieguvis gatavības pakāpei raksturīgo krāsu (par augļiem, labību u. tml.)
zviļš tāds, kas zvīļo
zvīļš tāds, kas zvīļo, tāds, kam raksturīgs zvīļojums
svēts tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem
parocīgs tāds, ko ir izdevīgi izmantot kādas darbības veikšanai (par cilvēkiem)
adenovirusāls tāds, ko izraisa adenovīrusi
spurains tāds, ko klāj apmatojums, kurā ir atsevišķi, nepiekļāvīgi veidojumi (par ķermeņa daļām)
melns un maziņš tāds, ko neatzīst, neievēro; padevīgs, pazemīgs; pārspēts, satriekts
sadraudzīgs tāds, ko saista sadraudzība; tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, tuvība, sirsnība
trekns tāds, ko veido platas līnijas, sastāvdaļas, parasti tumšā krāsā (par burtiem, zīmēm, tekstu u. tml.); plats, parasti tumšā krāsā (par līnijām, svītrām u. tml.)
zvīņains tāds, ko veido zvīņas (3)
mazapdzīvots tāds, kur dzīvo maz cilvēku, tāds, kur ir maz pastāvīgu iedzīvotāju (parasti par vietu, teritoriju)
neērts tāds, kur nav ērtību; tāds, kas ir slikti, neizdevīgi izveidots, pielāgots (kādam nolūkam)
vientulīgs tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu
vientuļš tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu; vientulīgs (2)
stacionārs tāds, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi)
traģisks tāds, kura cēlonis ir nelaimes gadījums vai slepkavība (par cilvēka bojāeju)
nedzīvs tāds, kurā ir pārtrauktas dzīvības norises vai tās ir vājas (par ķermeņa daļām); tāds, kas zaudējis funkcionēšanas spēju
spirgts tāds, kurā izpaužas aktīvs, pozitīvs psihiskais un fiziskais stāvoklis, gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums
neatkarīgs tāds, kurā izpaužas brīvība no kāda cita ietekmes vai varas
bezbēdīgs tāds, kurā izpaužas drosme, pārgalvība
možs tāds, kura izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums
žirgts tāds, kura izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums
mundrs tāds, kurā izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums
kareivīgs tāds, kurā izpaužas gatavība sākt konfliktu, strīdu; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc konfliktiem, strīdiem
zobgalīgs tāds, kurā izpaužas ironija, arī, parasti nedaudz, nievīgums, izsmējīgums
glūnīgs tāds, kurā izpaužas kas negatīvs (piemēram, ļaunums, nenovīdība) - par acīm, skatienu
drastisks tāds, kurā izpaužas nebēdība, pārgalvība
izlaidīgs tāds, kurā izpaužas nevērība, arī nevīžība (parasti par stāju)
nievājošs tāds, kurā izpaužas nievas; nievīgs
izsmējīgs tāds, kurā izpaužas nievīga, nicīga attieksme (pret kādu, pret ko)
nedrošs tāds, kurā izpaužas noteiktības, pašpaļāvības, arī apņēmības trūkums
uzticīgs tāds, kurā izpaužas paļāvība, pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi pret sevi (par acīm, sejas izteiksmi u. tml.)
nebēdnīgs tāds, kurā izpaužas pārgalvība, draiskulība
nikns tāds, kurā izpaužas stiprs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt
smīnīgs tāds, kurā izpaužas zobgalība, ironiskums, nievīgums
siltasiņu tāds, kura ķermeņa temperatūra ir pastāvīga un nemainās atkarībā no vides temperatūras (par zīdītājiem, putniem); homotermisks, homoterms
magnetoelektrisks tāds, kurā magnētiskā lauka radīšanai izmantoti pastāvīgi magnēti
stīvs tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju); arī neveikls, neizdevies
pusmiris tāds, kurā nav gandrīz nekādas dzīvības (piemēram, par vietu, teritoriju)
nenoturīgs tāds, kurā nav koncentrētības (par psihisku stāvokli); arī mainīgs, nepastāvīgs
neapdzīvots tāds, kurā nav pastāvīgu iedzīvotāju (par teritoriju)
nedzīvs tāds, kurā nenoris dzīvības procesi (par augsni)
neapdzīvots tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (par celtni, telpu)
možs tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai; arī aktīvs, darbīgs
mundrs tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai; arī aktīvs, darbīgs; možs
žirgts tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai; arī aktīvs, darbīgs; možs, mundrs
staraiņš tāds, kura rakstam, ornamentam ir svītru, staru veids; starveidīgs
mežģains tāds, kura sastāvdaļas ir novietotas dažādos virzienos, arī savītas (par kā kopumu)
derglis tāds, kuram ir nosmērētas drēbes ar dubļiem, netīrs; nejauks, šķebinošs vīrietis
šauška tāds, kurš ir nepastāvīgs, nenoteikts savā rīcībā
počaks tāds, kurš ir novalkātās drēbēs vai nevīžīgi ģērbies
draudzīgs tāds, kuru saista draudzība (ar kādu); tāds, kas izjūt tuvību, sirsnību
pamests tāds, no kura cilvēki ir aizgājuši, kuru cilvēki ir atstājuši; tāds, kur vai kura tuvumā reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes
profesionālā noziedzība tādu personu noziedzīgas darbības, kurām krimināli sodāmi nodarījumi kļuvuši par pastāvīgu nodarbošanos un galveno naudas līdzekļu iegūšanas avotu
Clematis recta taisnais mežvītenis
direktrise Taisne, kurai ir tāda īpašība, ka attiecība starp tās attālumu līdz jebkuram dotās līknes (koniskā šķēluma) punktam un attālumu no šā punkta līdz dotam punktam (šķēluma fokusam) ir pastāvīgs lielums
taisnstūrvītne Taisnstūraina vītne
rāmis Taisnstūrveida svītras auduma gabala malās
tālākveidošana Tālāka (kā) veidošana (parasti pēc pārtraukuma, kādas gatavības pakāpes sasniegšanas)
hemorāģiskais nefrozonefrīts Tālo Austrumu hemorāģiskais drudzis - endēmiska, vīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgi hemorāģiskās diatēzes simptomi un nieru sindroms - oligūrija, proteinūrija, eritrocīti, leikocīti un hialīnie cilindri urīnā
tālpārraidījums Tālruņa vai televīzijas pārraidījums no cita kontinenta vai pasaules telpas satelīta
ķīvīšnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ķīvīši" iedzīvotāji
Clematis tangutica Tangūtijas mežvītenis
dīkšā Tantriskā atklāsme, ko guru sniedz savam skolniekam; izšķir trīs tās pamatveidus - šāmbhavī, šakteja un mantri
joništana Tantriskās jogas slepenajās mācībās smalkais enerģētiskais centrs, kas atrodas vīrieša starpenē
vīra Tantrismā psiholoģiskais vīrieša tips, kas atbilst iesvētīšanas otrajai pakāpei
divja Tantrismā psiholoģisks vīrieša tips, kas atbilst pirmajai - augstākajai - iesvētīšanas pakāpei
Verbascum blattaria tarakānu deviņvīruspēks
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Lymnocryptes minimus"), putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu), Latvijā bijusi parasta ligzdotāja, bet kopš 20. gs. 20. gadiem nav ziņu par ligzdošanu
lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru
mudžeklis tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts
murskulis tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts; arī mudžeklis (1)
rezerve tas (parasti viela), ko (organisms) uzkrāj sevī izmantošanai vajadzības gadījumā
pretinieks tas (piemēram, karavīrs, karaspēks), ar ko cīnās (karā, bruņotā sadursmē)
sakas tas (piemēram, nepatīkami, nevēlami apstākļi), kas (kādu) ierobežo, apspiež, rada nebrīvību (kādam)
zvīgulis tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas zvīļo, zvīguļo
okupants tas (piemēram, valsts, karavīru kopums), kas īsteno okupāciju vai piedalās okupācijas īstenošanā
caurceļotājs tas (tāds), kas dzīvo jūrā, bet nārsto saldūdeņos, vai dzīvo saldūdeņos, bet nārsto jūrā (par zivīm)
puscaurceļotājs tas (tāds), kas dzīvo jūras iesāļajā daļā upju grīvu rajonos, bet nārsto upju lejtecēs (par zivīm)
Krimuldas viduslaiku pils tās atliekas atrodas Siguldā pie tagadējā rehabilitācijas centra "Krimulda", celta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, būvēta no laukakmeņiem un ķieģeļiem vietā, no kuras labi pārredzama apkārtne, 16. gs. beigu revīzijas materiālos celtnes minētas jau kā drupas
publiskās un privātās tiesības tās tiesības, kur viena atsevišķa persona figurē kā patstāvīgs tiesību subjekts, ir privātās tiesības, bet tās tiesības, kur atsevišķas persona figurē kā sociāla organisma sastāvdaļa, ir publiskās tiesības
lex domicilii tās valsts likums, kurā attiecīgajai personai ir pastāvīga dzīvesvieta
apsējs tas, ar ko apsien (zeķes), prievīte
alēlisms tas, ka daudziem gēniem ir divi vai vairāki paveidi (alēles); šī parādība ir sugas indivīdu daudzveidības pamatā
dvēsele tas, kas (cilvēkā) ir nemirstīgs un var viņpasaulē eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no ķermeņa
dāvinātājs tas, kas aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantu
neērtība tas, kas apgrūtina (piemēram, dzīvi, uzturēšanos kur), padara neparocīgu, arī neizdevīgu; ērtību trūkums
strīdus ābols tas, kas atkārtoti, pastāvīgi vai ilgstoši rada strīdu, strīda priekšmets
nebūtība tas, kas atrodas ārpus dzīvības, ārpus esamības; nāve; neesamība
nooloģisks tas, kas attiecas uz garu, patstāvīgo, aktīvo, pasauli izteicošo un vienmēr jaunu radošo gara dzīvi
trekns kumoss tas, kas ir ļoti izdevīgs, arī pievilcīgs, vilinošs
tuntolis tas, kas ir saritināts, satīts, savīstīts
tuntulis tas, kas ir saritināts, satīts, savīstīts
tuņķis tas, kas ir saveltnēts, saviļāts, savīstīts (vīstoklī, rullī)
interese tas, kas ir vajadzīgs, nepieciešams, izdevīgs, sniedz kādu labumu
māņi tas, kas nav īsts, patiess; šķitumi, vīzijas; arī spoki, rēgi
māns tas, kas nav īsts, patiess; šķitums, vīzija; arī spoks, rēgs; māņi (3)
arējs tas, kas pašlaik ar; pretstats: arājs, kam aršana pastāvīgs darbs
trumpis tas, kas rada priekšrocības, ir izdevīgs
liber- tas, kas saistīts ar cilvēka brīvību, kas ir iecietīgs
atbrīvotājs tas, kurš palaiž kādu, kaut ko brīvībā
stalkers tas, kurš riskē ar dzīvību, pakļauj to lielām briesmām, lai sasniegtu kādu mērķi
sataukšēt Taukšējot pagatavot (ko), taukšējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības
sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko), taukšķējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības
iztaukšēt Taukšķējot panākt, ka sasniedz vēlamo gatavības pakāpi
iztaukšķēt Taukšķējot panākt, ka sasniedz vēlamo gatavības pakāpi
vindale Tauku plēvīte uz zupas virsmas; plēvīte uz ūdens, kas satur dzelzi, virsmas
trāns Taukviela, ko iegūst no zivīm, apaļmutēm un jūras zīdītājdzīvniekiem
lepidoptera Tauriņi jeb zvīņspārņi
puskode tauriņu kārtas dzimta ("Acrolepiidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 10-16 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu cekuliņš, snuķis garš, kails, Latvijā konstatētas 5 sugas
bārkstspārņi tauriņu kārtas dzimta ("Alucitidae"), sīki vai nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-20 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
līktaustkode tauriņu kārtas dzimta ("Bucculatricidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-11 mm), galva ar zvīņu cekuliņu, apakšlūpas tausti īsi, vērsti uz leju, snuķis īss, Latvijā konstatēts 15 sugu
makstkode tauriņu kārtas dzimta ("Coleophoridae"), sīki tauriņi (spārnu plētums 6-24 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, dzīvo uz dažādiem augiem, kāpuri no augu daļām veido makstis un attīstās tajās, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 122 sugas
duglasīds tauriņu kārtas dzimta ("Douglasiidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-12 mm), galva klāta ar zvīņām, aktīvi dienas 2. pusē, kāpuri alo lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas
zāļkode tauriņu kārtas dzimta ("Elachistidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-14 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu pušķīši, spārni ovāli lancetiski, >200 sugu, Latvijā konstatētas 52 sugas
čemurkode tauriņu kārtas dzimta ("Epermeniidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-17 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, >70 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
sviļņkode tauriņu kārtas dzimta ("Ethmiidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 13-34 mm), galva gluda, uz pakauša atstāvošu zvīņu pušķīši, >200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
gartaustkode tauriņu kārtas dzimta ("Gelechiidae"), sīki, retāk nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-25 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, samērā labi attīstīts snuķis, Eirāzijā >1500 sugu, Latvijā konstatētas 164 sugas
raibkode tauriņu kārtas dzimta ("Gracillariidae"), sīki tauriņi ar 4,5-20 mm spārnu plētumu, galva ar atstāvošu zvīņu cekuliņu vai jumtiņu, priekšspārnu pamatkrāsa parasti tumša, 2 apakšdzimtas, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 77 sugas
sīkkode tauriņu kārtas dzimta ("Heliozelidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-9 mm), galva gluda, klāta ar spīdīgām zvīņām, kāpuri alo ozolu, bērzu, alkšņu, grimoņu lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas sastopamas tikai vietām un reti
bārkstkode tauriņu kārtas dzimta ("Momphidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 9-21 mm), galva neliela, snuķis zvīņots, spārni ļoti šauri ar garām bārkstīm, Latvijā konstatēta 31 suga
zobspārņi tauriņu kārtas dzimta ("Notodontidae"), kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu
stiebrkode tauriņu kārtas dzimta ("Ochsenheimeriidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 10-16 mm), galva klāta ar atstāvošām, izspūrušām zvīņām, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas reti
opostegīdi tauriņu kārtas dzimta ("Opostegidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-12 mm), baltgani priekšspārni ar svītrojumu, šauri pakaļspārni ar platām bārkstīm; \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
māņsvilnis tauriņu kārtas dzimta ("Pyraustidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 10-40 mm), galva gluda, klāta ar matveida zvīņām, Latvijā konstatētas 73 sugas
cekulkode tauriņu kārtas dzimta ("Plutellidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-27 mm), galva gluda, uz paugura atstāvošu zvīņu cekuliņš, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas
logspārnis tauriņu kārtas dzimta ("Thyrididae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 12-20 mm), galva klāta ar piegulošām zvīņām, spārni plati, trīsstūrveidīgi, parasti ar viļņotu ārmalu, \~700 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles
adopaea tauriņu kārtas resngalvīšu dzimtas ģints
pākšaugi Tauriņziežu dzimtas augi (piemēram, zirņi, pupas, vīķi, lupīnas), kuru sēklas izmanto pārtikai un lopbarībai
smiltsvīķis Tauriņziežu dzimtas augs "Vicia villosa Roth.", gk. zaļbarībai un sienam, arī sēklai un zaļmēsliem; ziemas vīķi; pūkainie vīķi
faba Tauriņziežu dzimtas ģints, kas nodalīta no vīķu ģints
vējzirņi Tauriņziežu ģints, zirņiem līdzīgi augi, bet pielapas mazākas par plūksniņām un irbulis līdzens; no plakanzirņiem atšķiras ar to, ka lapas bez vītēm
tuli tauta Indijā, dzīvo gk. Karnatakas štata dienvidrietumos, Rietumgatu apvidū, valoda pieder pie dravīdu saimes valodām (tuvu radniecīga kannaru valodai), stipras matriarhāta paliekas, ticīgie - hinduisti, saglabājušies senie ticējumi (dēmonu pielūgšana, senču kults)
oraoni tauta Indijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie dravīdu valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - hinduisti
kannadi tauta Indijas dienvidrietumos (gk. Karnatakas štatā), valoda pieder pie dravīdu saimes, ticīgie - hinduisti, daļa - džainisti, kristieši, musulmaņi
ladīni tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos (Graubindenē) un Itālijas ziemeļos (Tirolē), runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi
kandi tauta, dzīvo gk. Orisas štata (Indijā) mežainajos kalnos, valoda pieder pie dravīdu saimes, reliģija - tradicionālie cilts ticējumu sajaukums ar hinduismu
brahuji tauta, dzīvo Pakistānā, Afganistānā, Irānā, nedaudz arī Turkmenistānā, valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
zintis Tautas gudrības, parasti ar burvībām saistītas
kārtu pārstāvniecība tautas pārstāvības veids, kas attīstījās pārejas laikā no senjorālās monarhijas uz absolūto monarhiju, kad ekonomiski nostiprinājās zemākā muižniecība, garīdzniecība un pilsētu pilsonība, pastāvēja \~12.-17. gs.
cortes Tautas priekšstāvība Spānijā un Portugalē (kortesi)
TVK Tautas vīru koris
gondi Tautību un cilšu grupa Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām; ticīgie - hinduisti; saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
salatētis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus
salatēvs Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus
salavecis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus
salavecītis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus
salavectēvs Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus

vī citās vārdnīcās:

MEV

vī